Download as doc, pdf, or txt
Download as doc, pdf, or txt
You are on page 1of 38

Paraśurāmakalpasūtra

(a digest of Srividya, as system of worship of the Divine Mother)


Based on the ed. by A. Mahadeva Sastri, Baroda : Central Library 1923
(Gaekwad's Oriental Series, 22)

Input by Claudia Weber

1
The primordial guru Dattātreya—comprising the gods Brahma, Vishnu and
Rudra bestowed his teachings upon Prahlada, his first disciple, and upon
Paraśurāma, his second disciple. Paraśurāma codified these teachings and
instructions into a scripture known as the Paraśurāma Kalpasūtra. Paraśurāma,
an avatar of Vishnu, divided Sri Vidya upāsanā vidhi into five parts:

1. Gaṇapati. How to worship Ganesh at the Mūlādhāra Chakra.

2. Śrī Kramam, Lalitā Kramam and Navāvaraṇa Pūjās. How to worship


Lalitā at the Svādhiṣṭhāna Chakra in the morning.

3. Rājaśyāmalā. How to worship Mantrini—who, as Rājaśyāmalā, plays the


vina, the music of life—at the Anāhata Chakra at midday.

4. Vārāhī. How to worship boar-headed Vārāhī … at the Ājñā Chakra—in


the evening.

5. Parā. Here, Paraśurāma gives the single-letter mantra sauḥ, which


embodies Parā, who is worshiped in the Sahasrāra Chakra at midnight.

These five components—Gaṇapati, Lalitā, Rājaśyāmalā, Vārāhī and Parā—


complete the Dattātreya upāsanā paddhati as codified by Paraśurāma. There are
other techniques included as well, such as the Raśmi Mālā Mantras, which are to
be recited once a day. They are series of rays emanating from the feet of the
Divine Mother, each identified with its own particular chakra, or center.
Elsewhere in his Kalpasūtra, Paraśurāma talks about how to do the hōmās—fire
sacrifices that help you attain the various needs of life.

If you look at a Sanskrit version of Paraśurāma Kalpasūtra, you’ll find a word-


by-word transcription of the original text—but always encoded; the mantras are
never given in their direct forms. Every mantra must be deciphered before you
can understand it. So that is what I have done here. As part of this deciphering
process, I consulted Umānanda Nātha, who wrote a practical commentary on the
subject but added many other things as well.

And likewise, every other upāsaka who wrote a commentary on Paraśurāma


Kalpasūtra continued adding more to it. They kept on complicating it!

For example, some people try to combine all of the five pujas listed above into
one unmanageably long ceremony. Neither the participants nor those watching
the pujas really understand what’s going on; they just figure the longer the puja
is, the better it must be. So they keep adding to it from this book and that book,
afraid to let go of any small piece. Soon they lose their balance and become
angry at even the slightest disturbance to the puja—like a child having a temper

2
tantrum. The problem is that, for a devotee, to become angry is to go down in
defeat.

The Upāsanā of Tripurā is the highest of all forms of worship and its effect
includes the effects of all other forms of worship. Dattātreya passed the sacred
teachings to Paraśurāma, the sixth avatāra of Viṣṇu, who codified them in his
famous work Paraśurāma Kalpa Sūtra (“Ageless Aphorisms of Paraśurāma”).

This text contains 10 khaṇḍas and 337 sūtras and includes the details of worship
of Lalitā Devi along with Her related deities - Mahāgaṇapati, Rājamātaṅgī,
Mahāvārāhī, and Parā.

1. Dīkṣa Vidhi (43 sutras)


2. Ganaṇayaka Padhati (10 sutras)
3. Śrī Krama (32 sutras)
4. Lalitā Kramam (10 sutras)
5. Navāvaraṇa Pūjā (23 sutras)
6. Śyāmā Krama (39 sutras)
7. Vārāhī Krama (38 sutras)
8. Parā Krama (28 sutras)
9. Homa Vidhi (29 sutras)
10.Sarvasādhāraṇa Krama (85 sutras)

PLAIN TEXT VERSION

THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!


COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).


(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW
configuration
set to UTF-8.)

description: multibyte sequence:


long a ā
long A Ā
long i ī

3
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r ṛ
vocalic R Ṛ
long vocalic r ṝ
vocalic l ḷ
vocalic L Ḷ
long vocalic l ḹ
velar n ṅ
velar N Ṅ
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t ṭ
retroflex T Ṭ
retroflex d ḍ
retroflex D Ḍ
retroflex n ṇ
retroflex N Ṇ
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s ṣ
retroflex S Ṣ
anusvara ṃ
visarga ḥ
long e ē
long o ō
l underbar ḻ
r underbar ṟ
n underbar ṉ
k underbar ḵ
t underbar ṯ

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order


to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:


http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf

4
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:


http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm

Paraśurāmakalpasūtra

1. Khaṇḍa: Dīkṣāvidhi

athāto dīkṣāṃ vyākhyāsyāmaḥ || Parks_1.1 ||

bhagavān paramaśivabhaṭṭārakaḥ śrutyādyaṣṭādaśavidyāḥ sarvāṇi darśanāni


līlayā tattadavasthāpannaḥ praṇīya, saṃvinmayyā bhagavatyā bhairavyā
svātmābhinnayā pṛṣṭaḥ pañcabhiḥ mukhaiḥ pañcāmnāyān paramārthasārabhūtān
praṇināya || Parks_1.2 ||

tatrāyaṃ siddhāntaḥ || Parks_1.3 ||

ṣaṭtriṃśattattvāni viśvam || Parks_1.4 ||

śarīrakañcukitaḥ śivo jīvo niṣkañcukaḥ paraśivaḥ || Parks_1.5 ||

svavimarśaḥ purusārthaḥ || Parks_1.6 ||

varṇātmakā nityāḥ śabdāḥ || Parks_1.7 ||

mantrāṇām acintyaśaktitā || Parks_1.8 ||

saṃpradāyaviśvāsābhyāṃ sarvasiddhiḥ || Parks_1.9 ||

viśvāsabhūyiṣṭhaṃ prāmāṇyam || Parks_1.10 ||

5
gurumantradevatātmamanaḥpavanānām

aikyaniṣphālanād antarātmavittiḥ || Parks_1.11 ||

ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ, tac ca dehe vyavasthitaṃ, tasyābhivyañjakāḥ pañca


makārāḥ, tair arcanaṃ guptyā, prākaṭyān nirayaḥ || Parks_1.12 ||

bhāvanādārḍhyād ājñāsiddhiḥ || Parks_1.13 ||

sarvadarśanānindā || Parks_1.14 ||

agaṇanaṃ kasyāpi || Parks_1.15 ||

sacchiṣye rahasyakathanam || Parks_1.16 ||

sadā vidyānusaṃhatiḥ || Parks_1.17 ||

satataṃ śivatāsamāveśaḥ || Parks_1.18 ||

kāmakrodhalobhamohamadamātsaryāvihitahiṃsāsteyalokavidviṣṭavarjanam ||
Parks_1.19 ||

ekagurūpāstir asaṃśayaḥ || Parks_1.20 ||

sarvatra niṣparigrahatā || Parks_1.21 ||

phalaṃ tyaktvā karmakaraṇam || Parks_1.22 ||

anityakarmalopaḥ || Parks_1.23 ||

mapañcakālābhe 'pi nityakramapratyavamṛṣṭiḥ || Parks_1.24 ||

nirbhayatā sarvatra || Parks_1.25 ||

sarvaṃ vedyaṃ havyam indriyāṇi srucaḥ śaktayo jvālāḥ svātmā śivaḥ pāvakaḥ
svayam eva hotā || Parks_1.26 ||

nirviṣayacidvimṛṣṭiḥ phalam || Parks_1.27 ||

ātmalābhān na paraṃ vidyate || Parks_1.28 ||

saiṣā śāstraśailī || Parks_1.29 ||

6
veśyā iva prakaṭā vedādividyāḥ |

sarveṣu darśaneṣu gupteyaṃ vidyā || Parks_1.30 ||

tatra sarvathā matimān dīkṣeta || Parks_1.31 ||

dīkṣās tisraḥ śāktī śāmbhavī māntrī ceti |

tatra śāktī śaktipraveśanāt śāmbhavī caraṇavinyāsāt

māntrī mantropadiṣṭayā sarvāś ca kuryāt || Parks_1.32 ||

ekaikāṃ vety eke || Parks_1.33 ||

sadguruḥ kramaṃ pravartya sāṅgaṃ hutvā taruṇollāsavān śiṣyam āhūya vāsasā


mukhaṃ baddhvā gaṇapatilalitāśyāmāvārtālīparāpātrabindubhis tam avokṣya
siddhāntaṃ śrāvayitvā || Parks_1.34 ||

tacchirasi raktaśuklacaraṇaṃ bhāvayitvā tadamṛtakṣālitaṃ sarvaśarīram


alaṅkuryāt || Parks_1.35 ||

tasyāmūlam ābrahmabilaṃ prajvalantīṃ prakāśalaharīṃ jvaladanalanibhāṃ


dhyātvā tadraśmibhis tasya pāpapāśān dagdhvā || Parks_1.36 ||

trikaṭutriphalācaturjātatakkolamadayantīsahadevīdūrvābhasmamṛttikācandanaku
ṅkumarocanākarpūravāsitajalapūrṇaṃ vastrayugaveṣṭitaṃ nūtanakalaśaṃ
bālāṣaḍaṅgenābhyarcya śrīśyāmāvārtālīcakrāṇi nikṣipya tisṛṇām
āvaraṇamantrair abhyarcya saṃrakṣyāstreṇa pradarśya dhenuyonī || Parks_1.37 ||

śivayuksauvarṇakarṇike svaradvandvajuṣṭakiñjalkāṣṭake ka ca ṭa ta pa ya śa
lākṣaravargāṣṭayuktāṣṭadale digaṣṭakasthita ṭhaṃ vaṃ caturaśre mātṛkāyantre
śiṣyaṃ niveśya tena kumbhāmbhasā tisṛbhiḥ vidyābhiḥ snapayet || Parks_1.38 ||

sadukūlaṃ sālepaṃ sābharaṇaṃ samālaṃ suprasannaṃ śiṣyaṃ pārśve niveśya


mātṛkāṃ tadaṅge vinyasya vimuktamukhakarpaṭasya tasya haste trīn
prathamasiktān candanokṣitān dvitīyakhaṇḍān puṣpakhaṇḍān nikṣipya
tattvamantrair grāsayitvā dakṣiṇakarṇe bālam upadiśya paścād iṣṭamanuṃ vadet
|| Parks_1.39 ||

tatas tasya śirasi svacaraṇaṃ nikṣipya sarvān mantrān sakṛd vā krameṇa vā


yathādhikāram upadiśya svāṅgeṣu kimapy aṅgaṃ śiṣyaṃ sparśayitvā
tadaṅgamātṛkāvarṇādi dvyakṣaraṃ tryakṣaraṃ caturakṣaraṃ vā

7
ānandanāthaśabdāntaṃ tasya nāma diśet || Parks_1.40 ||

bālopadiṣṭeḥ pūrvam ātmanaḥ pādukāṃ ṣaṭtārayuktāṃ dadyāt || Parks_1.41 ||

ācārān anuśiṣya, hārdacaitanyam āmṛśya, vidyātrayeṇa tadaṅgaṃ triḥ parimṛjya


parirabhya mūrdhany avaghrāya svātmarūpaṃ kuryāt || Parks_1.42 ||

śiṣyo 'pi pūrṇatāṃ bhāvayitvā kṛtārthas taṃ guruṃ yathāśakti vittair upacarya
viditaveditavyo 'śeṣamantrādhikārī bhaved iti śivam || Parks_1.43 ||

________________________________________________________________
__________

2. Khaṇḍa: Gaṇanāyakapaddhati

itthaṃ sadguror āhitadīkṣaḥ mahāvidyārādhanapratyūhāpohāya gāṇanāyakīṃ


paddhatim āmṛśet || Parks_2.1 ||

brāhme muhūrta utthāya dvādaśānte


sahasradalakamalakarṇikāmadhyaniviṣṭagurucaraṇayugalavigaladamṛtarasavisar
apariplutākhilāṅgo hṛdayakamalamadhye jvalantam udyadaruṇakoṭipāṭalam
aśeṣadoṣanirveṣabhūtam anekapānanaṃ niyamitapavanamanogatir dhyātvā
tatprabhāpaṭalapāṭalīkṛtatanuḥ bahir nirgatya muktamalamūtro
dantadhāvanasnānavastraparidhānasūryārghyadānāni vidhāya
udyadādityavartine mahāgaṇapataye "tatpuruṣāya vidmahe, vakratuṇḍāya
dhīmahi || tan no dantī pracodayāt" ity arghyaṃ datvā nityakṛtyaṃ vidhāya
caturāvṛttitarpaṇaṃ kuryāt | [69]
āyur ārogyam aiśvaryaṃ balaṃ puṣṭir mahadyaśaḥ |
kavitvaṃ bhuktimuktī ca caturāvṛttitarpaṇāt || Parks_2.2 ||

prathamaṃ dvādaśavāraṃ mūlamantreṇa tarpayitvā mantrāṣṭāviṃśativarṇān


svāhāntān ekaikaṃ caturvāraṃ mūlaṃ ca caturvāraṃ tarpayitvā punaḥ
śrīśrīpatigirijāgirijāpatiratiratipatimahīmahīpatimahālakṣmīmahālakṣmīpatiṛddhy
āmodasamṛddhipramodakāntisumukhamadanāvatīdurmukhamadadravāvighnadr
āviṇīvighnakartṛvasudhārāśaṅkhanidhivasumatīpadmanidhitrayodaśamithuneṣv
ekaikāṃ devatāṃ caturvāraṃ mūlaṃ caturvāraṃ ca tarpayet, evaṃ
catuścatvāriṃśadadhikacatuśśatatarpaṇāni bhavanti || Parks_2.3 ||

atha yāgavidhiḥ gṛham āgatya sthaṇḍilam upalipya dvāradeśa ubhayapārśvayor


bhadrakālyai bhairavāya dvārordhve lambodarāya namaḥ iti antaḥpraviśya

8
āsanamantreṇa āsane sthitvā prāṇān āyamya ṣaḍaṅgāni vinyasya mūlena
vyāpakaṃ kṛtvā svātmani devaṃ siddhalakṣmīsamāśliṣṭapārśvam
ardhenduśekharam āraktavarṇaṃ
mātuluṅgagadāpuṇḍrekṣukārmukaśūlasudarśanaśaṅkhapāśotpaladhānyamañjarīn
ijadantāñcalaratnakalaśapariṣkṛtapāṇyekādaśakaṃ prabhinnakaṭam
ānandapūrṇam aśeṣavighnadhvaṃsanighnaṃ vighneśvaraṃ dhyātvā || Parks_2.4
||

purato mūlasaptābhimantritena gandhākṣatapuṣpapūjitena śuddhena vāriṇā


trikoṇaṣaṭkoṇavṛttacaturaśrāṇi vidhāya tasmin puṣpāṇi vikīrya
vahnīśāsuravāyuṣu madhye dikṣu ca ṣaḍaṅgāni vinyasya agnimaṇḍalāya
daśakalātmane arghyapātrādhārāya namaḥ sūryamaṇḍalāya dvādaśakalātmane
arghyapātrāya namaḥ somamaṇḍalāya ṣoḍaśakalātmane arghyāmṛtāya namaḥ iti
śuddhajalam āpūrya astreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya dhenuyonimudrāṃ
pradarśayet || Parks_2.5 ||

saptavāram abhimantrya tajjalavipruḍbhir ātmānaṃ pūjopakaraṇāni ca


saṃprokṣya tajjalena pūrvoktaṃ maṇḍalaṃ parikalpya tadvad ādimaṃ saṃyojya
tatro [79] pādimaṃ madhyamaṃ ca nikṣipya vahnyarkendukalāḥ abhyarcya
vakratuṇḍagāyatryā gaṇānāṃ tvety anayā ṛcā cābhimantrya astrādirakṣaṇaṃ
kṛtvā tadbindubhis triśaḥ śirasi gurupādukām ārādhayet || Parks_2.6 ||

purato raktacandananirmite pīṭhe mahāgaṇapatipratimāyāṃ vā


caturasrāṣṭadalaṣaṭkoṇatrikoṇamaye cakre vā tīvrāyai jvālinyai nandāyai
bhogadāyai kāmarūpiṇyai ugrāyai tejovatyai satyāyai vighnanāśinyai ṛṃ
dharmāya ṝṃ jñānāya ḷṃ vairāgyāya ḹṃ aiśvaryāya ṛṃ adharmāya ṝṃ ajñānāya
ḷṃ avairāgyāya ḹṃ anaiśvaryāya nama iti pīṭhaśaktīr dharmādyaṣṭakaṃ
cābhyarcya mūlam uccārya mahāgaṇapatim āvāhayāmīty āvāhya
pañcadhopacarya daśadhā saṃtarpya mūlena
mithunāṅgabrāhmyādīndrādirūpapañcāvaraṇapūjāṃ kuryāt || Parks_2.7 ||

trikoṇe devaḥ tasya ṣaḍasrasyāntarāle śrīśrīpatyādicaturmithunāni aṅgāni ca


ṛddhyāmodādiṣaṇmithunāni ṣaḍasre mithunadvayaṃ ṣaḍasrobhayapārśvayos
tatsandhiṣv aṅgāni brāhmyādyā aṣṭadale caturasrāṣṭadikṣv indrādyāḥ pūjyāḥ
sarvatra devatānāmasu śrīpūrvaṃ pādukām uccārya pūjayāmīty aṣṭākṣarīṃ
yojayet || Parks_2.8 ||

evaṃ pañcāvaraṇīm iṣṭvā punar devaṃ gaṇanāthaṃ daśadhopatarpya


ṣoḍaśopacārair upacarya praṇavamāyānte sarvavighnakṛdbhyaḥ sarvabhūtebhyo
huṃ svāhā iti triḥ paṭhitvā baliṃ datvā gaṇapatibuddhyaikaṃ baṭukaṃ
siddhalakṣmībuddhyaikāṃ śaktiṃ cāhūya gandhapuṣpākṣatair
abhyarcyādimopādimamadhyamān datvā mama nirvighnaṃ mantrasiddhir
bhūyād ity anugrahaṃ kārayitvā namaskṛtya yathāśakti japet || Parks_2.9 ||

9
yady agnikāryasaṃpattiḥ baleḥ pūrvaṃ vidhivat saṃskṛte 'gnau svāhāntaiḥ
śrīśrīpatyādivighnakartṛparyantaiḥ mantrair hutvā punar āgatya devaṃ trivāraṃ
saṃtarpya yogyais saha mapañcakam urarīkṛtya mahāgaṇapatim ātmany
udvāsya siddhasaṅkalpaḥ sukhī viharet iti śivam || Parks_2.10 ||

________________________________________________________________
__________

3. Khaṇḍa: Śrīkrama

evaṃ gaṇapatim iṣṭvā vidhūtasamastavighnavyatikaraḥ śakticakraikanāyikāyāḥ


śrīlalitāyāḥ kramam ārabheta || Parks_3.1 ||

brāhme muhūrte brāhmaṇo muktasvāpaḥ pāpavilāpāya paramaśivarūpaṃ gurum


abhimṛśya || Parks_3.2 ||

mūlādividhibilaparyantaṃ taḍitkoṭikaḍārāṃ taruṇadivākarapiñjarāṃ jvalantīṃ


mūlasaṃvidaṃ dhyātvā tadraśminihatakaśmalajālaḥ kādiṃ hādiṃ vā
mūlavidyāṃ manasā daśavāram āvartya || Parks_3.3 ||

snānakarmaṇi prāpte mūlena datvā triḥ salilāñjalīn tris tadabhimantritāḥ pītvāpas


tris santarpya triḥ prokṣyātmānaṃ paridhāya vāsasī hrāṃ hrīṃ hrūṃ saḥ ity
uktvā mārtāṇḍabhairavāya prakāśaśaktisahitāya svāheti tris savitre dattārghyaḥ ||
Parks_3.4 ||

tanmaṇḍalamadhye navayonicakram anucintya vācam uccārya tripurasundari


vidmahe kāmam uccārya pīṭhakāmini dhīmahi śaktim uccārya, tan naḥ klinnā
pracodayād iti trir maheśyai dattārghyaḥ śatam aṣṭottaram āmṛśya manuṃ
maunam ālambya || Parks_3.5 ||

yāgamandiraṃ gatvā kḷptākalpas saṅkalpākalpo vā pīṭhamanunā āsane


samupaviṣṭaḥ || Parks_3.6 ||

tritārīm uccārya raktadvādaśaśaktiyuktāya dīpanāthāya nama iti bhūmau muñcet


puṣpāñjalim || Parks_3.7 ||

sarveṣāṃ mantrāṇām ādau tritārīsaṃyogaḥ | tritārī vāṅmāyākamalāḥ || Parks_3.8


||

10
purataḥ pañcaśakticatuḥśrīkaṇṭhamelanarūpaṃ
bhūsadanatrayavalitrayabhūpapatradikpatrabhuvanāradruhiṇāravidhikoṇadikkoṇ
atrikoṇabinducakramayaṃ mahācakrarājaṃ sindūrakuṅkumalikhitaṃ
cāmīkarakaladhautapañcaloharatnasphaṭikādyutkīrṇaṃ vā niveśya || Parks_3.9 ||

tatra mahācakre amṛtāmbhonidhaye ratnadvīpāya nānāvṛkṣamahodyānāya


kalpavṛkṣavāṭikāyai santānavāṭikāyai haricandanavāṭikāyai mandāravāṭikāyai
pārijātavāṭikāyai kadambavāṭikāyai puṣparāgaratnaprākārāya
padmarāgaratnaprākārāya gomedharatnaprākārāya vajraratnaprākārāya
vaiḍūryaratnaprākārāya indranīlaratnaprākārāya muktāratnaprākārāya
marakataratnaprākārāya vidrumaratnaprākārāya māṇikyamaṇḍapāya
sahasrastambhamaṇḍapāya amṛtavāpikāyai ānandavāpikāyai vimarśavāpikāyai
bālātapodgārāya candrikodgārāya mahāśṛṅgāraparighāyai mahāpadmāṭavyai
cintāmaṇigṛharājāya pūrvāmnāyamayapūrvadvārāya
dakṣiṇāmnāyamayadakṣiṇadvārāya
paścimāmnāyamayapaścimadvārāyottarāmnāyamayottaradvārāya
ratnapradīpavalayāya maṇimayamahāsiṃhāsanāya brahmamayaikamañcapādāya
viṣṇumayaikamañcapādāya rudramayaikamañcapādāya
īśvaramayaikamañcapādāya sadāśivamayaikamañcaphalakāya haṃsatūlatalpāya
haṃsatūlamahopadhānāya kausumbhāstaraṇāya mahāvitānakāya
mahājavanikāyai namaḥ iti catuścatvāriṃśanmantrais tattad akhilaṃ bhāvayitvā
arcayitvā || Parks_3.10 ||

gandhapuṣpākṣatādīṃś ca dakṣiṇabhāge dīpān abhito dattvā mūlena cakram


abhyarcya mūlatrikhaṇḍaiḥ prathamatryasre || Parks_3.11 ||

vāyvagnisalilavarṇayukprāṇāyāmaiḥ śoṣaṇaṃ saṃdahanam āplāvanaṃ ca


vidhāya || Parks_3.12 ||

triḥ prāṇān āyamya || Parks_3.13 ||

apasarpantu te bhūtā ye bhūtā bhuvi saṃsthitāḥ |


ye bhūtā vighnakartāras te naśyantu śivājñayā |
iti vāmapādapārṣṇighātakarāsphoṭasamudañcitavaktras tālatrayaṃ datvā
devyahambhāvayuktaḥ svaśarīre vajrakavacanyāsajālaṃ vidadhīta || Parks_3.14
||

binduyukśrīkaṇṭhānantatārtīyaiḥ madhyamāditalaparyantaṃ kṛtakaraśuddhiḥ ||


Parks_3.15 ||

kumārīm uccārya mahātripurasundarīpadam ātmānaṃ rakṣa rakṣeti hṛdaye


añjaliṃ dattvā || Parks_3.16 ||

11
māyākāmaśaktīr uccārya devyātmāsanāya namaḥ iti svasyāsanaṃ dattvā ||
Parks_3.17 ||

śivayugbālām uccārya śrīcakrāsanāya namaḥ śivabhṛguyugbālām uccārya


sarvamantrāsanāya namo bhuvanāmadanau blem uccārya sādhyasiddhāsanāya
namaḥ iti cakramantradevatāsanaṃ tribhir mantraiś cakre kṛtvā || Parks_3.18 ||

bālādvirāvṛttyā tridvyekadaśatridvisaṅkhyāṅgulivinyāsaiḥ kḷptaṣaḍaṅgaḥ ||


Parks_3.19 ||

sabindūn aco blūm uccārya vaśinīvāgdevatāyai namaḥ iti śirasi | sarvatra


vargāṇāṃ binduyogaḥ | kavargaṃ kalahrīṃ ca nigadya kāmeśvarīvāgdevatāyai
namaḥ iti lalāṭe | cuṃ gaditvā nvlīṃ modinīvāgdevatāyai namaḥ iti bhrūmadhye
| ṭuṃ bhaṇitvā ylūṃ vimalāvāgdevatāyai namaḥ iti kaṇṭhe | tuṃ ca procya jmrīṃ
aruṇāvāgdevatāyai namaḥ iti hṛdi | puṃ ca hslvyūṃ uccārya jayinīvāgdevatāyai
namaḥ iti nābhau | yādicatuṣkaṃ jhmryūṃ uccārya sarveśvarīvāgdevatāyai
namaḥ iti liṅge | śādiṣaṭkaṃ kṣmrīṃ ākhyāya kaulinīvāgdevatāyai namaḥ iti
mūle || Parks_3.20 ||

mūlavidyāpañcadaśavarṇān mūrdhni mūle hṛdi cakṣustritaye


śrutidvayamukhabhujayugalapṛṣṭhajānuyugalanābhiṣu vinyasya ṣoḍhā cakre
nyasyānyasya vā || Parks_3.21 ||

śuddhāmbhasā vāmabhāge trikoṇaṣaṭkoṇavṛttacaturaśramaṇḍalaṃ kṛtvā puṣpair


abhyarcya sādhāraṃ śaṅkhaṃ pratiṣṭhāpya śuddhajalam āpūrya ādimabinduṃ
dattvā ṣaḍaṅgenābhyarcya vidyayā abhimantrya tajjalavipruḍbhiḥ ātmānaṃ
pūjopakaraṇāni ca saṃprokṣya || Parks_3.22 ||

tajjalena trikoṇaṣaṭkoṇavṛttacaturasramaṇḍalaṃ kṛtvā madhyaṃ vidyayā


vidyākhaṇḍais trikoṇaṃ bījāvṛttyā ṣaḍaśraṃ saṃpūjya vācam uccārya
agnimaṇḍa [107] lāya daśakalātmane arghyapātrādhārāya namaḥ iti pratiṣṭhāpya
ādhāraṃ prapūjya pāvakīḥ kalāḥ || Parks_3.23 ||

madanād upari sūryamaṇḍalāya dvādaśakalātmane arghyapātrāya namaḥ iti


saṃvidhāya pātraṃ saṃspṛśya kalāḥ saurīḥ sauḥ somamaṇḍalāya
ṣoḍaśakalātmane arghyāmṛtāya namaḥ iti pūrayitvā ādimaṃ
dattvopādimamadhyamau pūjayitvā vidhoḥ kalāṣoḍaśakam || Parks_3.24 ||

tatra vilikhya tryasram akathādimayarekhaṃ


halakṣayugāntasthitahaṃsabhāsvaraṃ vākkāmaśaktiyuktakoṇaṃ haṃsenārādhya
bahir vṛttaṣaṭkoṇaṃ kṛtvā ṣaḍasraṃ ṣaḍaṅgena purobhāgādy abhyarcya mūlena
saptadhā abhimantrya dattagandhākṣatapuṣpadhūpadīpaḥ tadvipruḍbhiḥ
prokṣitapūjādravyaḥ sarvaṃ vidyāmayaṃ kṛtvā tat spṛṣṭvā caturnavatimantrān

12
japet || Parks_3.25 ||

tritārīnamassaṃpuṭitāḥ tejastritayakalā aṣṭatriṃśat |

sṛṣṭiṛddhismṛtimedhākāntilakṣmīdyutisthirāsthitisiddhayo brahmakalā daśa | jarā


pālinī śāntir īśvarī ratikāmike varadāhlādinī prītir dīrghā viṣṇukalā daśa | tīkṣṇā
raudrī bhayā nidrā tandrī kṣudhā krodhinī kriyodgārīmṛtyavo rudrakalā daśa |
pītā śvetāruṇāsitāś catasra īśvarakalāḥ |
nivṛttipratiṣṭhāvidyāśāntīndhikādīpikārecikāmocikāparāsūkṣmāsūkṣmāmṛtājñānā
jñānāmṛtāpyāyinīvyāpinīvyomarūpāḥ ṣoḍaśa sadāśivakalāḥ ||

haṃsaś śuciṣad vasur antarikṣasad dhotā vvediṣad atithir duroṇasat |


nṛṣad varasad ṛtasad vayomasad abjā gojā ṛtajā adrijā ṛtaṃ bṛhat ||

pra tadviṣṇuḥ stavate vīryeṇa mṛgo na bhīmaḥ kucaro giriṣṭhāḥ |


yasyoruṣu triṣu vikrameṣv adhikṣiyanti bhuvanāni vviśvā ||

tryambakaṃ yajāmahe sugandhiṃ puṣṭivardhanam |


urvārukam iva bandhanān mṛtyor mukṣīya māmṛtāt ||

tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ |


divīva cakṣur ātatam ||
tadviprāso vipanyavo jāgṛvāṃsaḥ samindhate |
viṣṇor yat paramaṃ padam ||

viṣṇur yoniṃ kalpayatu tvaṣṭā rūpāṇi piṃśatu |


āsiñcatu prajāpatir dhātā garbhaṃ dadhātu te ||
garbhaṃ dhehi sinīvāli garbhaṃ dhehi sarasvati |
garbhaṃ te aśvinau devāv ādhattāṃ puṣkarasrajā ||

ity ete pañcamantrāḥ ||


mūlavidyā cāhatya caturnavatimantrāḥ || Parks_3.26 ||

atha haike pañcabhir akhaṇḍādyair abhimantraṇam āmananti || Parks_3.27 ||

akhaṇḍaikarasānandakare parasudhātmani |
svacchandasphuraṇam atra nidhehy akulanāyike ||
akulasthāmṛtākāre śuddhajñānakare pare |
amṛtatvaṃ nidhehy asmin vastuni klinnarūpiṇi ||
tadrūpiṇy aikarasyatvaṃ kṛtvā hy etat svarūpiṇi |
bhūtvā parāmṛtākārā mayi citsphuraṇaṃ kuru ||
iti tisro 'nuṣṭubho vidyāḥ || Parks_3.28 ||

13
atho vācaṃ blūṃ jhraum iti jūṃ saḥ iti coktvā amṛte amṛtodbhave amṛteśvari
amṛtavarṣiṇi amṛtaṃ srāvaya srāvaya svāheti caturtho mantraḥ || Parks_3.29 ||

vāgbhavo vada vada tato vāgvādini vāṅmadanaklinne kledini kledaya


mahākṣobhaṃ kuruyugalaṃ mādanaṃ śaktir mokṣaṃ kuru kuru śabdo
hasacaturdaśapañcadaśapiṇḍaḥ sahacaturdaśaṣoḍaśapiṇḍaś ceti pañcamīyaṃ
vidyaitābhiḥ abhimantrya jyotirmayaṃ tad arghyaṃ vidhāya || Parks_3.30 ||

tadbindubhis triśaḥ śirasi gurupādukām iṣṭvā ārdraṃ jvalati jyotir aham asmi
jyotir jvalati brahmāham asmi yo 'ham asmi brahmāham asmi aham asmi
brahmāham asmi aham evāhaṃ māṃ juhomi svāheti tad bindum ātmanaḥ
kuṇḍalinyāṃ juhuyāt || Parks_3.31 ||

etad arghyaśodhanam iti śivam || Parks_3.32 ||

________________________________________________________________
__________

4. Khaṇḍa: Lalitākrama

atha hṛccakrasthitām antassuṣumṇāpadmāṭavīnirbhedanakuśalāṃ


nirastamohatimirāṃ śivadīpadīptim ādyāṃ saṃvidaṃ vahannāsapuṭena
nirgamayya līlākalitavapuṣaṃ tāṃ trikhaṇḍamudrāśikhaṇḍe kusumāñjalau haste
samānīya || Parks_4.1 ||

māyālakṣmī parā uccārya devīnāma cāmṛtacaitanyamūrtiṃ kalpayāmi namaḥ iti


kalpayitvā || Parks_4.2 ||

hasarayujaṃ vācaṃ hasayuktāṃ kalarīṃ hasaracaturdaśaṣoḍaśān apy uccārya,


mahāpadmavanāntaḥsthe kāraṇānandavigrahe |
sarvabhūtahite mātar ehy ehi parameśvari ||
iti baindavacakre paracitim āvāhya || Parks_4.3 ||

catuṣṣaṣṭyupacārān kuryāt | sarve upacāramantrāḥ tritārīpūrvāḥ kalpayāmi


namaḥ ity antāḥ kartavyāḥ || Parks_4.4 ||

tritārīm uccārya pādyaṃ kalpayāmi namaḥ iti krameṇa ābharaṇāvaropaṇaṃ


sugandhitailābhyaṅgaṃ majjanaśālāpraveśanaṃ
majjanamaṇḍapamaṇipīṭhopaveśanaṃ divyasnānīyodvartanam uṣṇodakasnānam
kanakakalaśacyutasakalatīrthābhi [139] ṣekaṃ dhautavastraparimārjanam

14
aruṇadukūlaparidhānam aruṇakucottarīyam ālepamaṇḍapapraveśanam
ālepamaṇḍapamaṇipīṭhopaveśanaṃ
candanāgarukuṅkumasaṅkumṛgamadakarpūrakastūrīgorocanādidivyagandhasarv
āṅgīṇavilepanaṃ keśabharasya kālāgarudhūpaṃ
mallikāmālatījātīcampakāśokaśatapatrapūgakuḍmalīpunnāgakalhāramukhyasarv
artukusumamālāṃ bhūṣaṇamaṇḍapapraveśanaṃ
bhūṣaṇamaṇḍapamaṇipīṭhopaveśanaṃ navamaṇimakuṭaṃ candraśakalaṃ
sīmantasindūraṃ tilakaratnaṃ kālāñjanaṃ pālīyugalaṃ maṇikuṇḍalayugalaṃ
nāsābharaṇam adharayāvakaṃ prathamabhūṣaṇaṃ kanakacintākaṃ padakaṃ
mahāpadakaṃ muktāvalim ekāvaliṃ channavīraṃ keyūrayugalacatuṣṭayaṃ
valayāvalim ūrmikāvaliṃ kāñcīdāmakaṭisūtraṃ saubhāgyābharaṇaṃ
pādakaṭakaṃ ratnanūpuraṃ pādāṅgulīyakam ekakare pāśam anyakare aṅkuśam
itarakare puṇḍrekṣucāpam aparakare puṣpabāṇān śrīmanmāṇikyapāduke
svasamānaveṣābhir āvaraṇadevatābhiḥ saha mahācakrādhirohaṇaṃ
kāmeśvarāṅkaparyaṅkopaveśanam amṛtāsavacaṣakam ācamanīyaṃ
karpūravīṭikām ānandollāsavilāsahāsaṃ maṅgalārārtikaṃ chatraṃ
cāmarayugalaṃ darpaṇaṃ tālavṛntaṃ gandhaṃ puṣpaṃ dhūpaṃ dīpaṃ
naivedyaṃ kalpayāmi namaḥ iti catuṣṣaṣṭyupacārān vidhāya || Parks_4.5 ||
navamudrāś ca pradarśya || Parks_4.6 ||

mūlena tridhā santarpya || Parks_4.7 ||

devyā agnīśāsuravāyuṣu madhye dikṣu ca ṣaḍaṅgāni pūjayitvā || Parks_4.8 ||

vāksakalahrīṃ nityaklinne madadrave sauḥ iti kāmeśvarī | sarvatra


nityāśrīpāduketi yojyam | vāgbhagabhuge bhagini bhagodari bhagamāle
bhagāvahe bhagaguhye bhagayoni bhaganipātini sarvabhagavaśaṅkari
bhagarūpe nityaklinne bhagasvarūpe sarvāṇi bhagāni me hy ānaya varade rete
surete bhagaklinne klinnadrave kledaya drāvaya amoghe bhagavicce kṣubha
kṣobhaya sarvasa [147] ttvān bhageśvari aiṃ blūṃ jeṃ blūṃ bheṃ blūṃ moṃ
blūṃ heṃ blūṃ heṃ klinne sarvāṇi bhagāni me vaśam ānaya strīṃ hara bleṃ
hrīṃ bhagamālinī | tāro māyā nityaklinne madadrave svāhā iti nityaklinnā |
praṇavaḥ kroṃ bhroṃ krauṃ jhrauṃ chrauṃ jrauṃ svāhā iti bheruṇḍā | praṇavo
māyā vahnivāsinyai namaḥ iti vahnivāsinī | māyāklinne vāk kroṃ
nityamadadrave hrīṃ iti mahāvajreśvarī | māyā śivadūtyai namaḥ iti śivadūtī |
praṇavo māyā huṃ khe ca che kṣaḥ strīṃ huṃ kṣeṃ hrīṃ phaṭ iti tvaritā |
kumārī kulasundarī |
hasakalaraḍavāgbhavahasakalaraḍabindumālinīhasakalaraḍacaturdaśaṣoḍaśā iti
nityā | māyā phreṃ srūṃ aṅkuśapāśasmaravāgbhavablūṃpadanityamadadrave
varma phreṃ māyeti nīlapatākā | bhamarayaūm iti vijayā | svaum iti
sarvamaṅgalā | tāro namo bhagavati jvālāmālini devadevi
sarvabhūtasaṃhārakārike jātavedasi jvalanti jvala jvala prajvala prajvala
trijātiyuktamāyārephasaptakajvālāmālini varmaphaḍagnijāyeti jvālāmālinī | (aṃ)

15
ckauṃ iti citreti pañcadaśa nityāḥ prathamatryasrarekhāsthitapañcadaśasvareṣu
pūjyaḥ | visṛṣṭau ṣoḍaśīṃ mūlavidyayā cābhyarcya || Parks_4.9 ||

madhye prāktryasram adhyāntaḥ munivedanāgasaṅkhyān yathāsampradāyaṃ


pādukān divyasiddhamānavaughasiddhān iṣṭvā paścāt svaśirasi nāthaṃ yajet |
etallayāṅgapūjanam iti śivam || Parks_4.10 ||

________________________________________________________________
__________

5. Khaṇḍa: Lalitānavāvaraṇapūjā

atha prāthamike caturasre


aṇimālaghimāmahimeśitvavaśitvaprākāmyabhuktīcchāprāptisarvakāmasiddhyan
tāḥ madhyame caturasre brāhmyādyāmahālakṣmyantāḥ tṛtīye caturasre
saṃkṣobhaṇadrāvaṇakarṣaṇavaśyonmādanamahāṅkuśakhecarībījayonitrikhaṇḍā
ḥ sarvapūrvās tāḥ sampūjyāḥ || Parks_5.1 ||

etāḥ prakaṭayoginyas trailokyamohanacakre samudrāḥ sasiddhayaḥ sāyudhāḥ


saśaktayaḥ savāhanāḥ saparivārāḥ sarvopacāraiḥ sampūjitāḥ santv iti tāsām eva
samaṣṭyarcanaṃ kṛtvā || Parks_5.2 ||

karaśuddhim uccārya tripurācakreśvarīm avamṛśya drām iti


sarvasaṃkṣobhiṇīmudrāṃ pradarśayet | cakrayoginīcakreśīnāṃ nāmāni bhinnāni
| śiṣṭaṃ samānam || Parks_5.3 ||

ṣoḍaśapatre kāmākarṣiṇī nityākaleti nityākalāntāḥ


buddhyākarṣiṇīahaṅkārākarṣiṇīśabdākarṣiṇīsparśākarṣiṇīrūpākarṣiṇīrasākarṣiṇīg
andhākarṣiṇīcittākarṣiṇīdhairyākarṣiṇīsmṛtyākarṣiṇīnāmākarṣiṇībījākarṣiṇīātmāk
arṣiṇīamṛtākarṣiṇīśarīrākarṣiṇī etā guptayoginyaḥ sarvāśāparipūrake cakre
samudrāḥ ity ādi pūrvavat ātmarakṣām uccārya tripureśīm iṣṭvā drīṃ iti
sarvavidrāviṇīṃ pradarśayet || Parks_5.4 ||

dikpatre kusumāmekhalāmadanāmadanāturārekhāveginyaṅkuśāmālinīr
anaṅgapūrvāḥ saṃmṛśyaitā guptatarayoginyaḥ sarvasaṃkṣobhaṇacakre
samudrāḥ ity ādi pūrvavad ātmāsanam uccārya tripurasundarīm iṣṭvā klīm iti
sarvākarṣiṇīmudrāṃ pradarśayet || Parks_5.5 ||

bhuvanāre
saṃkṣobhiṇīdrāviṇyākarṣiṇyāhlādinīsaṃmohinīstambhinījṛmbhiṇīvaśaṅkarīrañja

16
nyunmādinyarthasādhinīsampattipūraṇīmantramayīdvandvakṣayaṅkarīḥ sarvādīr
avamṛśyaitāḥ sampradāyayoginyaḥ sarvasaubhāgya [158] dāyakacakre
samudrāḥ ity ādi mantraśeṣaḥ cakrāsanam uccārya tripuravāsinīṃ cakreśvarīm
iṣṭvā blūṃ iti sarvavaśaṅkarīmudrām udghāṭayet || Parks_5.6 ||

bahirdaśāre
siddhipradāsampatpradāpriyaṅkarīmaṅgalakāriṇīkāmapradāduḥkhavimocinīmṛty
upraśamanīvighnanivāriṇyaṅgasundarīsaubhāgyadāyinīḥ sarvapūrvāḥ
sampūjyaitāḥ kulottīrṇayoginyaḥ sarvārthasādhakacakre manuśeṣam uktvā
mantrāsanam uccārya tripurāśrīcakreśvarīṃ pratyavamṛśya sa ity
unmādinīmudrāṃ dadyāt || Parks_5.7 ||

antardaśāre
jñānaśaktyaiśvaryapradājñānamayīvyādhivināśinyādhārasvarūpāpāpaharānanda
mayīrakṣāsvarūpiṇīpsitaphalapradāḥ sarvopapadāḥ [159] yaṣṭavyā etāni
garbhayoginyaḥ sarvarakṣākaracakre śiṣṭaṃ tadvat sādhyasiddhāsanam uccārya
tripuramālinī mānyā krom iti sarvamahāṅkuśāṃ darśayet || Parks_5.8 ||

aṣṭāre vaśinyādyaṣṭakaṃ namaḥsthāne pūjāmantrasannāma etā rahasyayoginyaḥ


sarvarogaharacakre śiṣṭaṃ spaṣṭaṃ mūrtividyām uccārya tripurāsiddhām
ārādhya śivabhṛguṛddhiyukphreṃ iti khecarī deyā || Parks_5.9 ||

bāṇabījāny uccārya sarvajṛmbhaṇebhyo bāṇebhyo namaḥ dhaṃ thaṃ


sarvasaṃmohanāya dhanuṣe āṃ hrīṃ sarvavaśīkaraṇāya pāśāya kroṃ
sarvasthambhanāyāṅkuśāya namaḥ iti mahātryasrabāhyacaturdikṣu
bāṇādyāyudhapūjā || Parks_5.10 ||

trikoṇe vākkāmaśaktisamastapūrvāḥ
kāmeśvarīvajreśvarībhagamālinīmahādevyaḥ bindau caturthī || Parks_5.11 ||

tisṛṇām āsām anantaram abhedāya mūladevyāḥ pūjā | kāmeśvaryādicaturthī


nityānāṃ ṣoḍaśī cakradevīnāṃ navamī binducakrasthā cety ekaiva | na tatra
mantradevatābhedaḥ kāryaḥ | tanmahādevyā eva | caturṣu sthaleṣu viśeṣārcanam
āvartate || Parks_5.12 ||

etā atirahasyayoginyaḥ sarvasiddhiprade cakre | pariśiṣṭaṃ draṣṭavyam |


āvāhanīm uccārya tripurāmbāṃ sambhāvya hsauṃ iti bījamudrākṛtiḥ ||
Parks_5.13 ||

binducakre mūlena devīm iṣṭvā eṣā parāpararahasyayoginī sarvānandamaye


cakre samudrā sasiddhiḥ sāyudhā saśaktiḥ savāhanā saparivārā sarvopacāraiḥ
saṃpūjitāstv iti punar mūlam uccārya, mahācakreśvarīm iṣṭvā vāgbhavena
yoniṃ pradarśya || Parks_5.14 ||

17
pūrvavad dhūpadīpamudrātarpaṇanaivedyādi dattvā || Parks_5.15 ||

bindunā mukhaṃ bindudvayena kucau saparārdhena yoniṃ kṛtvā kāmakalām iti


dhyātvā || Parks_5.16 ||

saubhāgyahṛdayam āmṛśya || Parks_5.17 ||

vāmabhāgavihitatrikoṇavṛttacaturasre gandhākṣatārcite vāgbhavam uccārya


vyāpakamaṇḍalāya namaḥ ity ardhabhaktabharitāmbhasā
ādimopādimamadhyamabhājanaṃ tatra nyasya || Parks_5.18 ||

praṇavamāyānte sarvavighnakṛdbhyaḥ sarvabhūtebhyo huṃ svāhā iti triḥ


paṭhitvā baliṃ dattvā || Parks_5.19 ||

pradakṣiṇanamaskārajapastotraiḥ santoṣya || Parks_5.20 ||

tadrūpiṇīm ekāṃ śaktiṃ bālayopacāraiḥ sampūjya tāṃ mapañcakena santarpya ||


Parks_5.21 ||

śiṣṭaiḥ sārdhaṃ cidagnau haviśśeṣaṃ hutvā || Parks_5.22 ||

khecarīṃ baddhvā kṣamasveti visṛjya tām ātmani saṃyojayet iti śivam ||


Parks_5.23 ||

________________________________________________________________
__________

6. Khaṇḍa: Śyāmākrama

iyam eva mahatī vidyā siṃhāsaneśvarī sāmrājñī, tasyāḥ pradhānasacivapadaṃ


śyāmā, tatkramavimṛṣṭiḥ sadā kāryā || Parks_6.1 ||

pradhānadvārā rājaprasādanaṃ hi nyāyyam || Parks_6.2 ||

brāhme muhūrte cotthāya śayane sthitvaiva śrīpādukāṃ praṇamya prāṇān


āyamya mūlādidvādaśāntaparyantaṃ jvalantīṃ parasaṃvidaṃ vicintya manasā
mūlaṃ triśo japtvā bahir nirgatya vimuktamalamūtro
dantadhāvanajihvāgharṣaṇakaphavimocananāsaśodhanaviṃśatigaṇḍūṣān
vidhāya || Parks_6.3 ||

18
mantrabhasmajalasnāneṣv iṣṭaṃ vidhāya vastraṃ paridhāya || Parks_6.4 ||

sandhyām upāsya savitṛmaṇḍale devīṃ sāvaraṇaṃ vicintya mūlena trir arghyaṃ


dattvā yathāśakti santarpya || Parks_6.5 ||

yāgagṛhaṃ praviśyāsane ādhāraśaktikamalāsanāya nama ity upaviśya ||


Parks_6.6 ||

samastaprakaṭaguptasiddhayoginīcakraśrīpādukābhyo nama iti śirasy añjalim


ādhāya svagurupādukāpūjāṃ ca vidhāya || Parks_6.7 ||

aiṃ hraḥ astrāya phaṭ ity astramantreṇa aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntaṃ karatalayoḥ


kūrparayoḥ dehe ca vyāpakatvena vinyasya || Parks_6.8 ||

yaṃ iti vāyuṃ piṅgalayākṛṣya deham upaviśoṣya, raṃ iti vāyum ākṛṣya dehaṃ
dagdhvā, vaṃ iti vāyum ākṛṣyāmṛtena dagdhadehabhasma siktvā, laṃ iti vāyum
ākṛṣya dṛḍhaṃ vidhāya, haṃsa iti vāyum ākṛṣya śivacaitanyam utpādya ||
Parks_6.9 ||

mūlam ekaśa uccārya vāyum ākṛṣya triśaḥ uccārya kumbhayitvā sakṛd uccārya
recayet | evaṃ recakapūrakakumbhakaṃ tridhā saptadhā daśadhā ṣoḍaśadhā vā
viracya tejomayatanuḥ || Parks_6.10 ||

ṣaḍaṅgaṃ bālāsahitāṃ mātṛkāṃ mūlahṛnmukheṣu ratiprītimanobhavān vinyasya


|| Parks_6.11 ||

mūlaṃ saptadaśadhā khaṇḍayitvā ṣaṭ brahmabile trīṇi lalāṭe catvāri bhrūmadhye


dakṣavāmekṣaṇayoḥ ṣaṭ cāṣṭau saptāsye dakṣavāmaśrutikaṇṭheṣv ekaikaṃ
dakṣavāmāṃsayor aṣṭau ca daśa hṛdi daśa dakṣavāmastanayor aṣṭāv aṣṭau nava
nābhau dviḥ svādhiṣṭhāne ṣaḍ ādhāra evaṃ vinyasya || Parks_6.12 ||

punar ādhārādibrahmabilaparyantaṃ saptadaśakhaṇḍān uktasthāneṣu vinyasya ||


Parks_6.13 ||

amṛtodadhimadhyaratnadvīpe muktāmālādyalaṅkṛtaṃ caturdvārasahitaṃ


maṇḍapaṃ vicintya tasya prāgādicaturdvāreṣu sāṃ sarasvatyai, lāṃ lakṣmyai,
śaṃ śaṅkhanidhaye, paṃ padmanidhaye namaḥ lāṃ indrāya vajrahastāya
surādhipataye airāvatavāhanāya saparivārāya namaḥ rāṃ agnaye śaktihastāya
tejo'dhipataye ajavāhanāya saparivārāya namaḥ ṭāṃ yamāya daṇḍahastāya
pretādhipataye mahiṣavāhanāya saparivārāya namaḥ kṣāṃ nirṛtaye
khaḍgahastāya rakṣo'dhipataye naravāhanāya saparivārāya namaḥ vāṃ varuṇāya
pāśahastāya jalādhipataye makaravāhanāya saparivārāya namaḥ yāṃ vāyave

19
dhvajahastāya prāṇādhipataye ruruvāhanāya saparivārāya namaḥ sāṃ somāya
śaṅkhahastāya nakṣatrādhipataye aśvavāhanāya saparivārāya namaḥ hāṃ
īśānāya triśūlahastāya vidyādhipataye vṛṣabhavāhanāya saparivārāya namaḥ oṃ
brahmaṇe padmahastāya satyalokādhipataye haṃsavāhanāya saparivārāya
namaḥ śrīṃ viṣṇave cakrahastāya nāgādhipataye garuḍavāhanāya saparivārāya
namaḥ oṃ vāstupataye brahmaṇe namaḥ ity ekādaśadikṣu ekādaśadevān arcayet
|| Parks_6.14 ||

śyāmākramamantrāṇām ādau tritārīkumārīyogaḥ kumārīyogo vā, tritārī pūrvoktā


kumārī bālā śeṣam uttānam || Parks_6.15 ||

gandhadravyeṇa liptāṅgas tāmbūlāmoditavadanaḥ prasannamanā bhūtvā ||


Parks_6.16 ||

suvarṇarajatatāmracandanamaṇḍaleṣu
bindutrikoṇapañcakoṇāṣṭadalaṣoḍaśadalāṣṭadalacaturdalacaturasrātmakaṃ
cakrarājaṃ vilikhya || Parks_6.17 ||

mūlena trivārajaptena śuddhajalena caturasravṛttaṣaṭkoṇatrikoṇabindūn


praveśena matsyamudrayā vidhāya aṃ ātmatattvāya ādhāraśaktaye vauṣaṭ ity
ādhāraṃ pratiṣṭhāpya dhūmrārcir ūṣmā jvalinī jvālinī visphuliṅginī suśrīḥ surūpā
kapilā havyavāhā kavyavāhety agnikalā abhyarcya uṃ vidyātattvāya
padmānanāya vauṣaṭ iti pātraṃ pratiṣṭhāpya tapinī tāpinī dhūmrā marīcir jvālinī
ruciḥ suṣumnā bhogadā viśvā bodhinī dhāriṇī kṣamā iti pātre sūryakalā
abhyarcya maṃ śivatattvāya somamaṇḍalāya namaḥ iti śuddhajalam āpūrya
amṛtā mānadā pūṣā tuṣṭiḥ puṣṭī ratiḥ dhṛtiḥ śaśinī candrikā kāntir jyotsnā śrīḥ
prītir aṅgadā pūrṇā pūrṇāmṛtā ceti candrakalā abhyarcya agnīśāsuravāyuṣu
madhye dikṣu ca ṣaḍaṅgāni vinyasya astreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya
dhenuyonī pradarśya mūlamantreṇa saptaśo 'bhimantrya tajjalavipruḍbhiḥ
yāgagṛhaṃ pūjopakaraṇāni cāvokṣya || Parks_6.18 ||

tābhir īkārāṅkitatrikoṇavṛttacaturasraṃ maṇḍalaṃ vidhāya tasmin puṣpāṇi


vikīrya pūrvavad ādhāraṃ pratiṣṭhāpya agnikalā abhyarcya pātraṃ pratiṣṭhāpya
tasmin pātre hrīṃ aiṃ mahālakṣmīśvari paramasvāmini ūrdhva [199]
śūnyapravāhini somasūryāgnibhakṣiṇi paramākāśabhāsure āgacchāgaccha viśa
viśa pātraṃ pratigṛhṇa pratigṛhṇa huṃ phaṭ svāheti puṣpāñjaliṃ vikīrya
sūryakalā abhyarcya
brahmāṇḍākhaṇḍasambhūtam aśeṣarasasambhṛtam |
āpūritaṃ mahāpātraṃ pīyūṣarasam āvaha ||
ity ādimam āpūrya dvitīyaṃ nikṣipya akathāditrirekhāṅkitakoṇatraye halakṣān
madhye haṃsaṃ ca vilikhya mūlena daśadhā abhimantrya candrakalāḥ
abhyarcya agnīśāsuravāyuṣu madhye dikṣu, ṣaḍaṅgāni vinyasya astreṇa
saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya, dhenuyonī pradarśayet || Parks_6.19 ||

20
cakramadhye śrīmātam uktvā gīśvarīmūrtaye namaḥ iti mūrtiṃ kalpayitvā
bhūyaḥ śrīmātam uktvā gīśvaryamṛtacaitanyam āvāhayāmi ity āvāhya,
ṣoḍaśabhir upacarya āśuśukṣaṇitryakṣarakṣaḥprabhañjanadikṣu devyā maulau
paritaś ca pūjyā aṅgadevyaḥ | tanmantrāḥ sarvajanādayaḥ aṣṭau saptaikādaśa
daśa punar daśāṣṭāviṃśatikhaṇḍāḥ tritārīkumārīvāgādayaḥ sajātayaḥ
sāmānyamanuyuktāḥ || Parks_6.20 ||

paścād āvaraṇapūjāṃ kuryāt || Parks_6.21 ||

sarvacakradevatārcanāni
vāmakarāṅguṣṭhānāmikāsandaṣṭadvitīyaśakalagṛhītaśrīpātraprathamabindusahap
atitaiḥ dakṣakarākṣatapuṣpakṣepaiḥ kuryāt || Parks_6.22 ||

trikoṇe ratiprītimanobhavān || Parks_6.23 ||

pañcāramūle pura ādikrameṇa drāṃ drāvaṇabāṇāya drīṃ śoṣaṇabāṇāya klīṃ


bandhanabāṇāya blūṃ mohanabāṇāya saḥ unmādanabāṇāya namaḥ iti tadagre
māyākāmavāgblūṃ strīm upajuṣṭāḥ
kāmamanmathakandarpamakaraketanamanobhavāḥ || Parks_6.24 ||

aṣṭadalamūle
brāhmīmaheśvarīkaumārīvaiṣṇavīvārāhīmāhendrīcāmuṇḍācaṇḍikāḥ,
sendusvarayugmāntyādayaḥ pūjyāḥ | tadagre
lakṣmīsarasvatīratiprītikīrtiśāntipuṣṭituṣṭayaḥ || Parks_6.25 ||

ṣoḍaśadale
vāmājyeṣṭhāraudrīśāntiśraddhāsarasvatīkriyāśaktilakṣmīsṛṣṭimohinīpramathinīāś
vāsinīvīcīvidyunmālinīsurānandānāgabuddhikāḥ || Parks_6.26 ||

aṣṭadale asitāṅgarurucaṇḍakrodhanaunmattakapālabhīṣaṇasaṃhārāḥ
sadaṇḍisvarayugmādisaṃyuktā bhairavāntāś ca bhāvanīyāḥ || Parks_6.27 ||

caturdalaṃ māyuktataṅgī siddhalakṣmīś ca mahāmāyuktataṅgī


mahāsiddhalakṣmīś ca || Parks_6.28 ||

gaṃ gaṇapati duṃ durgā baṃ baṭuka kṣaṃ kṣetrapālāḥ, caturasre sampūjyāḥ ||
Parks_6.29 ||

sāṃ sarasvatyai namaḥ, itiprabhṛti, vāstupataye brahmaṇe namaḥ itiparyantaṃ


punas tatraivābhyarcya || Parks_6.30 ||

haṃsamūrtiparaprakāśapūrṇanityakaruṇasampradāyagurūṃś

21
caturasrapūrvarekhāyām abhyarcya || Parks_6.31 ||

svaśirasi sāmānyaviśeṣapāduke abhyarcayet || Parks_6.32 ||

punar devīm abhyarcya bālayā ṣoḍaśopacārān vidhāya || Parks_6.33 ||

śuddhajalena trikoṇavṛttacaturasraṃ vidhāyārdhānnapūrṇasalilaṃ


sādimopādimamadhyamaṃ su[sa]gandhapuṣpaṃ sādhāraṃ pātraṃ nidhāya ||
Parks_6.34 ||

śrīmātam uktvā gīśvarīmaṃ baliṃ gṛhṇa gṛhṇa huṃ phaṭ svāhā śrīmātam uktvā
gīśvari śaraṇāgataṃ māṃ trāhi trāhi huṃ phaṭ svāhā kṣetrapālanāthemaṃ baliṃ
gṛhṇa gṛhṇa phaṭ svāhā iti mantratrayeṇa
vāmapārṣṇighātakarāsphoṭasamudañcitavaktranārācamudrābhiḥ baliṃ pradāya ||
Parks_6.35 ||

śyāmalāṃ śaktim āhūya bālayā tām abhyarcya tasyā hasta ādimopādimau dattvā
tattvaṃ śodhayitvā taccheṣam urarīkṛtya yogyaiḥ saha haviśśeṣaṃ svīkuryāt ||
Parks_6.36 ||

evaṃ nityasaparyāṃ kurvan lakṣajapaṃ japtvā taddaśāṃśakrameṇa ca


homatarpaṇabrāhmaṇabhojanāni vidadhyāt || Parks_6.37 ||

etanmanujāpī na kadambaṃ chindyāt girā kālīti na vadet


vīṇāveṇunartanagāyanagāthāgoṣṭhīṣu na parāṅmukho gacchet gāyakaṃ na
nindyāt || Parks_6.38 ||

lalitopāsako nekṣukhaṇḍaṃ bhakṣayet na divā smared vārtālīṃ na jugupseta


siddhadravyāṇi na kuryāt strīṣu niṣṭhuratāṃ vīrastriyaṃ na gacchet na taṃ
hanyāt na taddravyam apaharet nātmecchayā mapañcakam urarīkuryāt
kulabhraṣṭaiḥ saha nāsīta na bahu pralapet yoṣitaṃ sambhāṣamāṇām
apratisambhāṣamāṇo na gacchet kulapustakāni gopāyet iti śivam || Parks_6.39 ||

________________________________________________________________
__________

7. Khaṇḍa: Vārāhīkrama

itthaṃ sāṅgāṃ saṅgītamātṛkām iṣṭvā saṃvitsāmrājñīsiṃhāsanādhirūḍhāyā


lalitāyā mahārājñyā daṇḍanāyikāsthānīyāṃ

22
duṣṭanigrahaśiṣṭānugrahanirargalājñācakrāṃ samayasaṅketāṃ kolamukhīṃ
vidhivad varivasyet || Parks_7.1 ||

tatrāyaṃ kramo mahārātre buddhvā svahṛdayaparamākāśe dhvanantam


anāhatadhvanim ūrjitānandadāyakam avamṛśya || Parks_7.2 ||

śivādiśrīgurubhyo namaḥ iti mūrdhni badhnīyād añjalim || Parks_7.3 ||

vācam uccārya glaum iti ca paddhatāv asyāṃ sarve manavo japyāḥ || Parks_7.4 ||

mūlādiṣaṇmantraiḥ yathāmantraṃ liṅgadehaṃ śodhayet || Parks_7.5 ||

mūlaśṛṅgāṭakāt suṣumnāpathena jīvaśivaṃ paraśive yojayāmi svāhā yaṃ


saṅkocaśarīraṃ śoṣaya śoṣaya svāhā raṃ saṅkocaśarīraṃ [209] daha daha paca
paca svāhā vaṃ paramaśivāmṛtaṃ varṣaya varṣaya svāhā laṃ śāmbhavaśarīram
utpādayotpādaya svāhā haṃsaḥ so 'ham avatarāvatara śivapadāt jīva
suṣumnāpathena praviśa mūlaśṛṅgāṭakam ullasollasa jvala jvala prajvala
prajvala haṃsaḥ so 'haṃ svāhā iti bhūtaśuddhiṃ vidhāya || Parks_7.6 ||

mātṛkāsampuṭitāṃ dvitārīṃ
kānanavṛttadvyakṣiśrutināsāgaṇḍoṣṭhadantamūrdhāsyadoḥpatsandhyagrapārśvad
vayapṛṣṭhanābhijaṭharahṛddormūlāparagalakakṣahṛdādipāṇipādayugalajaṭharāna
neṣu vinyasya || Parks_7.7 ||

andheprabhṛti saptārṇapañcakam aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntam || Parks_7.8 ||

vāṅ namo bhagavatīty ārabhya trayodaśabhir hṛdayaṃ, ṣaḍbhiḥ śiraḥ, daśabhiḥ


śikhāṃ, saptabhiḥ saptabhiḥ saptabhiḥ kavacanetrāstrāṇi, vinyasya || Parks_7.9 ||

gandhādibhir alaṅkṛtya arghyaṃ śodhayet || Parks_7.10 ||

ātmano 'grabhāge gomayena vilipte, hetumiśritajalena caturasraṃ vartulaṃ


ṣaṭkoṇaṃ trikoṇaṃ antarāntaraṃ vilikhya, arghyaśodhanamanubhiḥ
śyāmākramoktaiḥ ādhārārghyapātrāṇi saṃśodhya, sāmānyenābhyarcya, tad
arghyaṃ vaṣaḍ ity uddhṛtya, svāheti saṃsthāpya, huṃ ity avakuṇṭhya, vauṣaṭ ity
amṛtīkṛtya, phaḍ iti saṃrakṣya, namaḥ iti puṣpaṃ nikṣipya, mūlena nirīkṣya,
tatpṛṣataiḥ pāvayitvā saparyāvastūni || Parks_7.11 ||

(1) śirovadanahṛdguhyapādeṣu pūrvoktasaptakapañcakaṃ vinyasya (2) vidyām


aṣṭadhā khaṇḍayitvā,
pādādijānujānvādikaṭikaṭyādinābhinābhyādihṛdayahṛdayādikaṇṭhakaṇṭhādibhrū
madhyabhrūmadhyādilalāṭalalāṭādimauliṣu ekatriṃśat sapta sapta sapta sapta
sapta pañcatriṃśad ekādaśārṇakhaṇḍān (3) mātṛkāsthāneṣu mūlamanupadāni ca

23
nyasya || Parks_7.12 ||

pūrvoktān aṣṭakhaṇḍān ekaikaśa uccārya pūrvokteṣu sthāneṣu hlāṃ śarvāya


kṣititattvādhipataye, hlīṃ bhavāya ambutattvādhipataye, hlūṃ rudrāya
vahnitattvādhipataye, hlaiṃ ugrāya vāyutattvādhipataye, hlauṃ īśānāya
bhānutattvādhipataye, soṃ mahādevāya somatattvādhipataye, haṃ mahādevāya
yajamānatattvādhipataye, auṃ bhīmāya ākāśatattvādhipataye namaḥ iti
tattvanyāsaḥ || Parks_7.13 ||

mūlena sarveṇa vyāpakaṃ kṛtvā devīṃ dhyātvā || Parks_7.14 ||

purataḥ paṭapaṭṭasuvarṇarajatatāmracandanapīṭhādinirmitaṃ dṛṣṭimanoharaṃ


caturasratrayasahasrapatraśatapatrāṣṭapatraṣaḍasrapañcāsratryasrabindulakṣaṇa
ṃ kolamukhīcakraṃ viracya || Parks_7.15 ||

tatra kusumāñjaliṃ vikīrya svarṇaprākārāya sudhābdhaye varāhadvīpāya


varāhapīṭhāya namaḥ iti | āṃ ādhāraśaktaye, kuṃ kūrmāya, kaṃ kandāya, aṃ
anantanālāya namaḥ iti ca dharmādibhiḥ saha ṣoḍaśamantraiḥ pīṭhe abhyarcya ||
Parks_7.16 ||

tripañcaṣaḍaradalāṣṭakaśatasahasrārapadmāsanāya namaḥ iti cakramanunā


cakram iṣṭvā || Parks_7.17 ||

vahnimaṇḍalāya sūryamaṇḍalāya somamaṇḍalāya namaḥ iti trayo guṇamantrāḥ


ātmamantrāḥ catvāraḥ iti saptaviṃśatikam idaṃ pīṭhe varivasanīyam ||
Parks_7.18 ||

hauṃ pretapadmāsanāya sadāśivāya namaḥ iti cakropari devyāsanavimṛṣṭiḥ ||


Parks_7.19 ||

ḹ ṣā ī vārāhīmūrtaye ṭhaḥ ṭhaḥ ṭhaḥ ṭhaḥ huṃ phaṭ iti,


vāgglaumādiglauṃvāgantā, mūrtikaraṇī, vidyā || Parks_7.20 ||

mūlavidyayā
āvāhanasaṃsthāpanasaṃnidhāpanasaṃnirodhanasammukhīkaraṇāvakuṇṭhanava
ndanadhenuyonīr baddhvā || Parks_7.21 ||

devyaṅganyastaṣaḍaṅgapañcāṅgaḥ || Parks_7.22 ||

pādyārghyācamanīyasnānavāsogandhapuṣpadhūpadīpanīrājanachatracāmaradarp
aṇarakṣācamanīyanaivedyapānīyatāmbūlākhyaṣoḍaśopacārakḷptyante ||
Parks_7.23 ||

24
dhyānaṃ devyāḥ meghamecakā kuṭiladaṃṣṭrā kapilanayanā, ghanastanamaṇḍalā
cakrakhaḍgamusalābhayaśaṅkhakheṭahalavarapāṇiḥ padmāsīnā vārtālī dhyeyā ||
Parks_7.24 ||

daśadhā tasyās tarpaṇaṃ kuryāt || Parks_7.25 ||

tryasre jambhinīmohinīstambhinyaḥ || Parks_7.26 ||

pañcāre andhinīrundhinyau tāś ca || Parks_7.27 ||

ṣaṭkoṇe ā kṣā ī brahmāṇī, ī lā ī māheśvarī, ū hā ī kaumārī, ṝ sā ī vaiṣṇavī, ai śā ī


indrāṇī, au vā ī cāmuṇḍā tasyaivāgreṣu madhye ca yamarayūṃ yāṃ yīṃ yūṃ
yaiṃ yauṃ yaḥ yākini jambhaya jambhaya mama sarvaśatrūṇāṃ tvagdhātuṃ
gṛhṇa gṛhṇa aṇimādivaśaṃ kuru kuru svāheti | anyāsāṃ dhātunāthānām apy
evaṃ bīje nāmani dhātau tv ārādhanakarmaṇi mantrasannāmaḥ | ramarayūṃ
rākiṇi raktadhātuṃ piba piba lamarayūṃ lākini māṃsadhātuṃ bhakṣaya
bhakṣaya ḍamarayūṃ ḍākini medodhātuṃ grasa grasa kamarayūṃ kākini
asthidhātuṃ jambhaya jambhaya samarayūṃ sākini majjādhātuṃ gṛhṇa gṛhṇa
hamarayūṃ hākini śukradhātuṃ piba piba aṇimādivaśaṃ kuru kuru svāhā iti
dhātunāthayajanam || Parks_7.28 ||

anantaraṃ ṣaḍasrobhayapārśvayoḥ krodhinīstambhinyau cāmaragrāhiṇyau


tatraiva stambhanamusalāyudhāya ākarṣaṇahalāyudhāya namaḥ ṣaḍarād bahiḥ
purato devyāḥ kṣrauṃ krauṃ caṇḍoccaṇḍāya namaḥ iti tadyajanam || Parks_7.29
||

aṣṭadale vārtālīvārāhīvarāhamukhyandhinyādayaḥ pañca tadbahiḥ


mahāmahiṣāya devīvāhanāya namaḥ || Parks_7.30 ||

(1) śatāre devīpurato dalasandhau jambhinyā indrāyāpsarobhyaḥ siddhebhyo


dvādaśādityebhyo 'gnaye sādhyebhyo viśvebhyo devebhyo viśvakarmaṇe
yamāya mātṛbhyo rudraparicārakebhyo rudrebhyo mohinyai nirṛtaye
rākṣasebhyo mitrebhyo gandharvebhyo bhūtagaṇebhyo varuṇāya vasubhyo
vidyādharebhyaḥ [221] kinnarebhyo vāyave stambhinyai citrarathāya tumburave
nāradāya yakṣebhyaḥ somāya kuberāya devebhyo viṣṇave īśānāya brahmaṇe
aśvibhyāṃ dhanvantaraye vināyakebhyo namaḥ iti devatāmaṇḍalam iṣṭvā (2)
tadbahiḥ auṃ kṣauṃ kṣetrapālāya namaḥ, siṃhavarāya devīvāhanāya namaḥ iti
ca tad ubhayaṃ varivasyet | tadbahiḥ mahākṛṣṇāya mṛgarājāya devīvāhanāya
namaḥ iti tatpūjā || Parks_7.31 ||

(1) sahasrāre aṣṭadhā vibhakte airāvatāya puṇḍarīkāya vāmanāya


kumudāyāñjanāya puṣpadantāya sārvabhaumāya supratīkāya namaḥ iti tatpūjā
bahiḥ sudhābdher vā | (2) bāhyaprākārāṣṭadikṣu adha upari ca hetukādayaḥ,

25
bhairavakṣetrapālaśabdayuktāḥ pratyekaṃ kṣaumādayaś ca yaṣṭavyāḥ |
hetukatripurāntakāgniyamajihvaikapādakālakarālabhīmarūpahāṭakeśācalāḥ daśa
bhairavāḥ || Parks_7.32 ||

evaṃ ṣaḍāvaraṇīm iṣṭvā punar devīṃ tridhā santarpya sarvair upacārair upacarya
|| Parks_7.33 ||

purato vāmabhāge hastamātraṃ jalenopalipya


rudhirānnaharidrānnamahiṣapalasaktuśarkarāhetuphalatrayamākṣikamudgatraya
māṣacūrṇadadhikṣīraghṛtaiḥ śuddhodanaṃ sammardya
caraṇāyudhāṇḍapramāṇān daśapiṇḍān vidhāya tatra nidhāya
kapitthaphalamānam ekaṃ piṇḍaṃ ca tatsamīpe sādimopādimamadhyamaṃ
caṣakaṃ ca nikṣipya daśapiṇḍān hetukādibhyo madhyamapiṇḍaṃ caṣakaṃ ca
caṇḍoccaṇḍāya tattanmantraiḥ datvā vṛndam ārādhya || Parks_7.34 ||

yathāvibhavaṃ śrīguruṃ saṃtoṣya || Parks_7.35 ||

sampūrṇayauvanāḥ salakṣaṇāmadanonmādinīs tisraḥ śaktīr āhūya baṭukaṃ


caikam abhyarcya snapayitvā gandhādibhir alaṅkṛtya vārtālībuddhyā ekāṃ
śaktiṃ madhye krodhinīstambhinībuddhyā dve itare pārśvayoś
caṇḍoccaṇḍadhiyā baṭukam agre sthāpayitvā sarvair dravyaiḥ saṃtoṣya mama
śrīvārtālīmantrasiddhir bhūyād iti tāḥ prativadet tāś ca prasīdantv adhidevatāḥ iti
brūyuḥ || Parks_7.36 ||

evaṃ saparivārām udārāṃ bhūdāravadanām upatoṣya lakṣaṃ puraścaraṇaṃ


kṛtvā yaddaśāṃśaṃ tāpicchakusumair hutvā mantraṃ sādhayet || Parks_7.37 ||

tataś ca pūjitāṃ devīm ātmani yojayitvā svairaṃ viharann ājñāsiddhaḥ sukhī


viharet iti śivam || Parks_7.38 ||

________________________________________________________________
__________

8. Khaṇḍa: Parākrama

iti vidhivat kṛtavārtālīvarivasyaḥ siṃhāsanavidyāhṛdayam anuttaraṃ


parābījarūpaṃ dhāma tatkramapūrvaṃ vimṛśet || Parks_8.1 ||

prabhuhṛdayajñātuḥ pade pade sukhāni bhavanti || Parks_8.2 ||

26
atho 'nuttarapaddhatiṃ vyākhyāsyāmāḥ || Parks_8.3 ||

kalye samutthāya brahmakoṭaravartini sahasradalakamale sanniviṣṭāyāḥ


sauvarṇarūpāyāḥ parāyāś caraṇayugalavigaladamṛtarasavisarapariplutaṃ vapuḥ
dhyātvā || Parks_8.4 ||

snātaḥ śucivāsovasānaḥ, sauḥvarṇena trir ācamya, dviḥ parimṛjya, sakṛd


upaspṛśya, cakṣuṣī, nāsike, śrotre, aṃse, nābhiṃ, hṛdayaṃ, śiraś cāvamṛśya,
evaṃ trir ācamya || Parks_8.5 ||

ūrṇāmṛduśucitamam āsanaṃ sauvarṇasūryajapābhimantritaṃ mūlamantrokṣitam


adhiṣṭhāya || Parks_8.6 ||

udagvadano maunī bhūṣitavigraho mūlapūrveṇa deśikamanunā mastake deśikam


iṣṭvā || Parks_8.7 ||

vāmapārṣṇighātaiḥ choṭikātrayeṇa pātālādigatān bhedāvabhāsinaḥ vighnān


utsārya || Parks_8.8 ||

śiromukhahṛnmūlasarvāṅgeṣu mūlaṃ vinyasya || Parks_8.9 ||

kākacañcūpuṭākṛtinā mukhena saṃcoṣyānilaṃ saptaviṃśatiśo mūlaṃ japtvā


vedyaṃ nābhau saṃmudrya punaḥ saptaviṃśatiśo japtvā aṅguṣṭhena śikhāṃ
badhvā punar anilam āpūrya tena mūle cidagnim utthāpya tatra vedyasya
vilayaṃ vibhāvya || Parks_8.10 ||

gomayenopaliptacaturasrabhūtale pravahatpārśvakarakṛtayā matsyamudrayā


divyagandhāmbuyutayā bhūvyomavāyuvahnimaṇḍalāni kṛtvā || Parks_8.11 ||

śyāmāvat sāmānyaviśeṣārghye sādayet || Parks_8.12 ||

sarve 'pi parākramamanavaḥ sauḥ varṇapūrvāḥ kāryāḥ || Parks_8.13 ||


bhṛgucaturdaśaṣoḍaśadvirāvṛtyā, varṇaṣaḍaṅgaṃ sarvamūlaṣaḍāvṛtyā,
mantraṣaḍaṅgaṃ ca, kṛtvā || Parks_8.14 ||

ubhābhyām arcayitvā || Parks_8.15 ||

mūlam uccārya, tāṃ cinmayīm ānandalakṣaṇām amṛtakalaśapiśitahastadvayāṃ,


prasannāṃ, devīṃ, pūjayāmi namaḥ svāhā iti sudhādevīm abhyarcya tayā
samprokṣya varivasyāvastūni || Parks_8.16 ||

pūrvaṃ nābhau sammudritaṃ cidagnivilīnaṃ taptāyodravavat


ṣaṭtriṃśattattvakadambakaṃ hṛtsaroje samānīya || Parks_8.17 ||

27
mūlajaptaiḥ kusumakṣepaiḥ vakṣyamāṇaiś ca mantrair āsanakḷptiṃ kuryāt
mūlādiyogapīṭhāya namaḥ ity antāni tāni ca
pṛthivyaptejovāyvākāśagandharasarūpasparśaśabdopasthapāyupādapāṇivāgghrā
ṇajihvācakṣustvakśrotrā [243]
haṅkārabuddhimanaḥprakṛtipuruṣaniyatikālarāgakalāvidyāmāyāśuddhavidyeśvar
asadāśivaśaktiśivāḥ | evaṃ parācakraṃ kṛtvā || Parks_8.18 ||

tatraitadaikyavimarśarūpiṇīṃ ṣoḍaśakalāṃ parāṃ devīm āvāhya || Parks_8.19 ||

akalaṅkaśaśāṅkābhā tryakṣā candrakalāvatī |


mudrāpustalasadbāhuḥ pātu māṃ, paramā kalā ||
iti dhyātvā || Parks_8.20 ||

mūlādim uccārya prakāśarūpiṇī parābhaṭṭārikā, mūlamadhyam uccārya


vimarśarūpiṇī parābhaṭṭārikā, mūlāntyam uccārya prakāśavimarśarūpiṇī
parābhaṭṭāriketi tribhiḥ devyā mūlahṛnmukheṣv abhyarcya samastam uccārya,
mahāprakāśavimarśarūpiṇī parābhaṭṭāriketi, daśavāram avamṛśya tām eva
devīṃ, kālāgnikoṭidīptāṃ dhyātvā || Parks_8.21 ||

tasyāṃ kriyāsamabhivyāhāreṇa vedyam akhilaṃ hutvā || Parks_8.22 ||

mūlam uccārya, sāmānyapādukayā svamastakasthāya gurave arghyaṃ nivedya ||


Parks_8.23 ||

punaś cidagnim uddīptaṃ vibhāvya || Parks_8.24 ||

divyaughaṃ tisraḥ pādukāḥ siddhaughaṃ tisraḥ mānavaugham aṣṭāv abhyarcya


|| Parks_8.25 ||

parābhaṭṭārikāghoraśrīkaṇṭhaśaktidharakrodhatryambakānandapratibhādevyamb
ā, vīrasaṃvidānandamadhurādevyambā, jñānaśrīrāmayogāḥ iti,
parākramapādukāḥ || Parks_8.26 ||

tataḥ kalāmanunā baliṃ nivedya || Parks_8.27 ||

haviśśeṣam ātmasātkuryāt | iti śivam || Parks_8.28 ||

________________________________________________________________
__________

28
9. Khaṇḍa: Homavidhi

atha sveṣṭamantrasya homavidhānaṃ vyākhyāsyāmaḥ || Parks_9.1 ||

caturasraṃ kuṇḍam athavā hastāyāmam aṅguṣṭhonnataṃ sthaṇḍilaṃ kṛtvā ||


Parks_9.2 ||

sāmānyārghyam upaśodhya tenāvokṣya || Parks_9.3 ||

prācīr udīcīs tisras tisro rekhā likhitvā || Parks_9.4 ||

tāsu rekhāsu brahmayamasomarudraviṣṇvindrān, ṣaṭtārīnamassampuṭitān


abhyarcya || Parks_9.5 ||

sahasrārciṣe hṛdayāya namaḥ, svastipūrṇāya śirase svāhā, uttiṣṭha puruṣāya


śikhāyai vaṣaṭ, dhūmavyāpine kavacāya huṃ, saptajihvāya netratrayāya vauṣaṭ,
dhanurdharāya astrāya phaṭ iti ṣaḍaṅgaṃ vidhāya tena ṣaḍaṅgena kuṇḍam
abhyarcya || Parks_9.6 ||

tatrāṣṭakoṇaṣaṭkoṇatrikoṇātmakaṃ agnicakraṃ vilikhya pītāyai śvetāyai


aruṇāyai kṛṣṇāyai dhūmrāyai tīvrāyai sphuliṅginyai rucirāyai jvālinyai nama iti
trikoṇamadhye vahneḥ pīṭhaśaktīḥ sampūjya taṃ tamase, raṃ rajase, saṃ
sattvāya, ām ātmane, am antarātmane, paṃ paramātmane, hrīṃ jñānātmane
namaḥ iti tatraivābhyarcayet || Parks_9.7 ||

tato janiṣyamāṇavahneḥ pitarau vāgīśvarīvagīśvarau pīṭhe 'bhyarcya tayor


mithunībhāvaṃ bhāvayitvā hrīṃ vāgīśvarīvāgīśvarābhyāṃ namaḥ iti dhyātvā ||
Parks_9.8 ||

araṇeḥ sūryakāntāt dvijagṛhād vā vahnim utpādya mṛtpātre tāmrapātre vā


āgneyyām aiśānyāṃ nairṛtyāṃ vā nidhāya, agniśakalaṃ krāvyādāṃśaṃ
nairṛtyāṃ visārya nirīkṣaṇaprokṣaṇatāḍanāvakuṇṭhanādibhiḥ viśodhya [248] oṃ
vaiśvānara jātaveda ihāvaha lohitākṣa sarvakarmāṇi sādhaya svāhā iti
mūlādhārodgatasaṃvidaṃ lalāṭanetradvārā nirgamayya taṃ bāhyāgniyuktaṃ
pātayet || Parks_9.9 ||

kavacamantreṇa indhanair ācchādya || Parks_9.10 ||

agniṃ prajvalitaṃ vande jātavedaṃ hutāśanam |


suvarṇavarṇam analaṃ samiddhaṃ viśvatomukham ||
ity upasthāya || Parks_9.11 ||

29
uttiṣṭha haritapiṅgala lohitākṣa sarvakarmāṇi sādhaya me dehi dāpaya svāhā iti
vahnim utthāpya || Parks_9.12 ||

citpiṅgala hana hana daha daha paca paca sarvajñājñāpaya svāhā, iti prajvālya ||
Parks_9.13 ||

ṣaṭtāravāco namomantreṇa
puṃsavanasīmantajātakarmanāmakaraṇānnaprāśanacaulopanayanagodānavivāha
karmāṇy amukāgner amukaṃ karma kalpayāmi namaḥ iti vidhāya || Parks_9.14
||

pariṣicya paristīrya paridhāya || Parks_9.15 ||

triṇayanam aruṇābhaṃ baddhamauliṃ suśuklāṃ


śukam aruṇam anekākalpam ambhojasaṃstham |
abhimatavaraśaktisvastikābhītihastaṃ
namata kanakamālālaṅkṛtāṃsaṃ kṛśānum ||
iti dhyātvā || Parks_9.16 ||

(1) aṣṭakoṇe jātavedase saptajihvāya havyavāhāya aśvodarāya vaiśvānarāya


kaumāratejase viśvamukhāya devamukhāya namaḥ iti (2) ṣaṭkoṇe ṣaḍaṅgaṃ (3)
trikoṇe agnimantreṇa agniṃ pūjayitvā || Parks_9.17 ||

hiraṇyāyai kanakāyai raktāyai kṛṣṇāyai suprabhāyai atiraktāyai bahurūpāyai


namaḥ ity agneḥ saptajihvāsu mūlaśuddhenājyena saptāhutīḥ kuryāt ||
Parks_9.18 ||

vaiśvānarottiṣṭhacitpiṅgalair agnes tridhāhutiṃ vidhāya || Parks_9.19 ||

bahurūpajihvāyām iṣṭāṃ devatām āvāhya pañcopacārair upacarya || Parks_9.20 ||

sarvāsāṃ cakradevīnām ekāhutiṃ hutvā, namo'ntān pādukāntān śeṣān mantrān


svāhāntān vidhāya juhuyāt || Parks_9.21 ||

atha pradhānadevatāyai daśāhutīr juhuyāt || Parks_9.22 ||

yadi kāmyam īpsed abhīṣṭadevatāyai vijñāpya saṅkalpaṃ


kṛtvaitāvatkarmasiddhyartham etāvadāhutīḥ kariṣyāmīti || Parks_9.23 ||

tilājyaiḥ śāntyā annenānnāyāmṛtāya samiccūtapallavair jvaraśamāya dūrvābhir


āyuṣe kṛtamālair dhanāyotpalair bhāgāya bilvadalai rājyāya padmaiḥ [252]
sāmrājyāya śuddhalājaiḥ kanyāyai nandyāvartaiḥ kavitvāya vañjulaiḥ puṣṭayai
mallikājātīpunnāgair bhāgyāya bandhūkajapākiṃśukabakulamadhukarair

30
aiśvaryāya lavaṇair ākarṣaṇāya kadambaiḥ sarvavaśyāya śālitaṇḍulair dhānyāya
kuṅkumagorocanādisugandhaiḥ saubhāgyāya palāśapuṣpaiḥ kapilāghṛtair vā
tejase dhattūrakusumair unmādāya viṣavṛkṣaiḥ
nimbaśleṣmātakavibhītakasamidbhiḥ śatrunāśāya nimbatailāktalavaṇair
māraṇāya kākolūkapakṣair vidveṣaṇāya tilatailāktamarīcaiḥ kāsaśvāsanāśāya
juhuyāt || Parks_9.24 ||

baliṃ pradāya || Parks_9.25 ||

oṃ bhūr agnaye ca pṛthivyai ca mahate ca svāhā |


oṃ bhuvo vāyave cāntarikṣāya ca mahate ca svāhā |
oṃ suvar ādityāya ca dive ca mahate ca svāhā |
oṃ bhūr bhuvas suvaś candramase ca nakṣatrebhyaś ca digbhyaś ca mahate ca
svāhā |
iti caturbhir mantraiḥ mahāvyāhṛtihomaṃ kṛtvā || Parks_9.26 ||

itaḥ pūrvaṃ prāṇabuddhidehadharmādhikārato jāgratsvapnasuṣuptyavasthāsu


manasā vācā karmaṇā hastābhyāṃ padbhyām udareṇa śiśnā yat smṛtaṃ yad
uktaṃ [254] yat kṛtaṃ tat sarvaṃ brahmārpaṇaṃ bhavatu svāhā, iti
brahmārpaṇāhutiṃ kṛtvā || Parks_9.27 ||

cidagniṃ devatāṃ cātmany udvāsayāmi namaḥ ity udvāsya || Parks_9.28 ||

tadbhasmatilakadharo lokasammohanakāraḥ sukhī viharet | iti śivam ||


Parks_9.29 ||

________________________________________________________________
__________

10. Khaṇḍa: Sarvasādhāraṇakrama

athātaḥ sarveṣāṃ mantrāṇāṃ sāmānyapaddhatiṃ vyākhyāsyāmaḥ || Parks_10.1 ||

śyāmāvat sandhyādyarghyaśodhanaparyantaṃ nyāsavarjam || Parks_10.2 ||

anuktaṣaḍaṅgasya ṣaḍjātiyuktamāyayā ṣaḍaṅgam || Parks_10.3 ||

bindutriṣaḍaranāgadalacatuṣpatracaturasramayaṃ cakram || Parks_10.4 ||

bindau mukhyadevatecchājñānakriyāśaktayas tryasre, ṣaḍare tattatṣaḍaṅgāny

31
aṣṭadale brāhmyādyāḥ, caturdale gaṇapatidurgābaṭukakṣetreśāś, caturasre
dikpālāḥ || Parks_10.5 ||

tritārīkumārībhyāṃ sarve kramamantrāḥ prayoktavyāḥ || Parks_10.6 ||

tattanmūlenāvāhanaṃ kalāmanunā balir anena krameṇāhutiḥ || Parks_10.7 ||

atha raśmimālā || Parks_10.8 ||

suptotthitenaiṣā manasaikavāram āvartyā || Parks_10.9 ||

(1) praṇavo bhūr bhuvas suvaḥ


tatsavitur vareṇiyaṃ bhargo devasya dhīmahi |
dhiyo yo naḥ pracodayāt ||
iti triṃśadvarṇā gāyatrī ||

(2) yata indra bhayāmahe tato no abhayaṃ kuru |


maghavañ chagdhi tava tan na ūtaye vidviṣo vimṛdho jahi ||
svastidā viśaspatir vṛtrahā vimṛdho vaśī |
[258] vṛṣendraḥ pura etu naḥ svastidā abhayaṅkaraḥ ||
ity aindrī saptaṣaṣṭyarṇā saṅkaṭe bhayanāśinī ||

(3) praṇavo ghṛṇis sūrya āditya ity aṣṭārṇā saurī tejodā ||

(4) praṇavaḥ kevalo brahmavidyā muktidā ||

(5) tāraḥ parorajase (')sāvad om iti navārṇā turyagāyatrī svaikyavimarśinī ||

raśmipañcakam etanmūlahṛtphālavidhibiladvādaśāntabījatayā vimṛṣṭavyam ||


Parks_10.10 ||

(1) sūryākṣitejase namaḥ | (2) khecarāya namaḥ | (3) asato mā sad gamaya | (4)
tamaso mā jyotir gamaya | (5) mṛtyor māmṛtaṃ gamaya | (6) uṣṇo bhagavān
śucirūpaḥ | (7) haṃso bhagavān śucir apratirūpaḥ ||

(8) viśvarūpaṃ ghṛṇinaṃ jātavedasaṃ


hiraṇmayaṃ jyotir ekaṃ tapantam |
sahasraraśmiḥ śatadhā vartamānaḥ
prāṇaḥ prajānām udayaty eṣa sūryaḥ ||

[259] (9) oṃ namo bhagavate sūryāya aho vāhini vāhiny aho vāhini vāhini svāhā
||

32
(10) vayas suparṇā upasedur indraṃ
priyamedhā ṛṣayo nāthamānāḥ |
apadhvāntam ūrṇuhi pūrdhi cakṣur
mumugdhy asmān nidhayeva baddhān ||

(11) puṇḍarīkākṣāya namaḥ | (12) puṣkarekṣaṇāya namaḥ | (13) amalekṣaṇāya


namaḥ | (14) kamalekṣaṇāya namaḥ | (15) viśvarūpāya namaḥ | (16)
śrīmahāviṣṇave namaḥ ||

iti ṣoḍaśamantrasamaṣṭirūpiṇī dūradṛṣṭipradā cākṣuṣmatī vidyā || Parks_10.11 ||

praṇavo gandharvarāja viśvāvaso mama abhilaṣitāmukāṃ kanyāṃ prayaccha


tato 'gnivallabhety uttamakanyāvivāhadāyinī vidyā || Parks_10.12 ||

tāro namo rudrāya pathiṣade svasti mā sampāraya iti mārgasaṅkaṭahāriṇī vidyā ||


Parks_10.13 ||

tāras tāre padam uktvā tuttāre ture śabdaṃ ca dahanadayiteti jalāpacchamanī


vidyā || Parks_10.14 ||

acyutāya namaḥ, anantāya namaḥ, govindāya namaḥ iti mahāvyādhivināśinī


nāmatrayī vidyā || Parks_10.15 ||

pañcemā raśmayo mūlādiparikaratayā prapañcyāḥ || Parks_10.16 ||

praṇavaḥ kamalā bhuvanā madano glāc caturdaśapañcadaśau gaṃ gaṇapataye


varayugalaṃ da sarvajanaṃ me śabdo vaśam ānayāgnivāmalocaneti
mahāgaṇapatividyā pratyūhaśamanī || Parks_10.17 ||

praṇavo namaḥ śivāyai, praṇavo namaḥ śivāyeti dvādaśārṇā, śivatattvavimarśinī


vidyā || Parks_10.18 ||

praṇavaḥ kāṣṭamadakṣaśrutibindupiṇḍo bhṛguṣoḍaśo māṃ pālayadvandvam iti


daśārṇā mṛtyor api mṛtyur eṣā vidyā || Parks_10.19 ||

tāraḥ namo brahmaṇe dhāraṇaṃ me astv anirākaraṇaṃ dhārayitā bhūyāsaṃ


karṇayoḥ śrutaṃ mācyoḍhvaṃ mamāmuṣya oṃ iti śrutadhāriṇī vidyā ||
Parks_10.20 ||

śrīkaṇṭādikṣāntāḥ sarve varṇāḥ bindusahitāḥ mātṛkā sarvajñatākarī vidyā ||


Parks_10.21 ||

raśmayaḥ pañca mūlādirakṣātmakatayā yaṣṭavyāḥ || Parks_10.22 ||

33
śivaśaktikāmakṣitimāyāravīndusmarahaṃsapurandarabhuvanāparāmanmathavās
avabhauvanāś ca śivādividyā svasvarūpavimarśinī || Parks_10.23 ||

klaśabdād vāmekṣaṇabindur eko 'nantayonibindavo 'nyaḥ


śaṅkaraparātriśūlavisṛṣṭayo 'paraś caita eva khaṇḍāḥ pratilomāḥ ṣaṭkūṭā
sampatkarī vidyā || Parks_10.24 ||

sam uccārya sṛṣṭinitye svāheti ham ity uktvā sthitipūrṇe namaḥ ity
analabindumahāsaṃhāriṇī kṛśe padāc caṇḍaśabdaḥ kāli phaṭ ity
agnibindusaptamamudrābījaṃ mahānākhye anantabhāskari mahācaṇḍapadāt kāli
phaṭ iti sṛṣṭisthitisaṃhārākhyānāṃ prātilomyaṃ khecarībījaṃ mahācaṇḍavāṇī ca
yogīśvarīti vidyāpañcakarūpiṇī kālasaṅkarṣiṇī paramāyuḥpradāyinī ||
Parks_10.25 ||

tritārī saptamamudrā śivayukśaktir ahaṃyugalam etatpañcaiva lomyam iti


śuddhajñānamayī śāmbhavī vidyā || Parks_10.26 ||

bhṛgutriśūlavisṛṣṭayaḥ parāvidyā || Parks_10.27 ||

pañcemā raśmayo mūlādyadhiṣṭhānatayā parikalpanīyāḥ || Parks_10.28 ||

vākkāmaśaktayo 'nulomavilomāḥ punar anulomāḥ iti śriyo 'ṅgabālā ||


Parks_10.29 ||

bhuvanā kamalā subhagā tāro namo bhagavati pūrṇe śekharam anna


mamābhilaṣitam uktvānnaṃ dehi dahanajāyeti śriya upāṅgam annapūrṇā ||
Parks_10.30 ||

praṇavaḥ pāśāditryarṇā ehi parameśvarīty uktvā vahnivāmākṣyuktir iti


śrīpratyaṅgam aśvārūḍhā || Parks_10.31 ||

tāritrikaṃ saptamamudrā śivaśaktisaṃvartapupañcamapurandaravarayūṃ


śaktiśivakṣamānte vādivarayīṃ śivabhṛgutriśūlabindubhṛguśivatriśūlavisṛṣṭayaḥ
śrīpūrvaṃ svagurunāmato 'ṣṭākṣarī ceti śrīpādukā ca || Parks_10.32 ||

etābhiś catasṛbhir yuktā mūlavidyā sāmrājñī mūlādhāre vilocanīyā ||


Parks_10.33 ||

mādanaśaktibindumālinīvāsavamāyāghoṣadoṣākarakandarpagaganamaghavadbh
uvanabhṛgupuṣpabāṇabhūmāyeti seyaṃ tasyā mahāvidyā || Parks_10.34 ||

vāṅnatir ucchiṣṭacāṇḍali mātam uktvā gi sarvapadād vaśaṅkari

34
vahnivāmalocaneti śyāmāṅgaṃ laghuśyāmā || Parks_10.35 ||

kumārīm uccārya vadadvandvaṃ vākpadaṃ vādini vahnipriyeti śyāmopāṅgaṃ


vāgvādinī || Parks_10.36 ||

praṇava opinākudaṃpavṛpasasyaicaśācāmāhadaśabdāḥ,
ṣṭhādhānalītaiḥritāviḥrvavāīnārumivāyecchekharā, nakulī śyāmāpratyaṅgam ||
Parks_10.37 ||

lalitāpādukāditrikasthāne kumārī yojyā śiṣṭaṃ tadvat iti śyāmāpādukā ca ||


Parks_10.38 ||

catasṛbhir yuktā hṛccakre śyāmā yaṣṭavyā || Parks_10.39 ||

tadvidyā tu tritārī kumārī


nabhavaśrītaṃśvasajamahāsamuraṃnimāyāsarāvakasastrīruvakasadumṛvakasasa
vakasalovakaakaṃvamāyahāvarṇā
oṃmogatimāgīrirvananorirvakhajimadanaśrīṃrvajaśaṃrirvapuṣaśaṃrirvaṣṭagaśa
ṃrirvatvaśaṃrirvakaśaṃrimumeśanasvānta mantrādi bījaṣaṭkaṃ prātilomyam iti
aṣṭanavativarṇāḥ || Parks_10.40 ||

haraḥ sabindur vāpūrvarāhi sthāṇuḥ sabindur unmattapadaṃ bhaiśabdo


ravipādukābhyāṃ nama iti vārtālyaṅgaṃ laghuvārtālī || Parks_10.41 ||

vedādibhuvanaṃ namo vārāhi ghore svapnaṃ ṭhadvitayaṃ agnidārā iti


vārtālyupāṅgaṃ svapnavārtālī svapne śubhāśubhaphalavaktrī || Parks_10.42 ||

vāg ghṛdayaṃ bhagavati tiraskariṇi mahāmāye paśupadāj


janamanaścakṣustiraskaraṇaṃ kurudvitayaṃ varma phaṭ pāvakaparigraha iti
vārtālīpratyaṅgaṃ, tiraskariṇī || Parks_10.43 ||

śyāmāpādukāmantrāditribījam apahāya vāg glaum iti yojyam | eṣā vārtālīpādukā


|| Parks_10.44 ||

vidyābhir etābhir yuktā phālacakre paripūjyā bhagavatīyaṃ bhūdāramukhī ||


Parks_10.45 ||

manur idam īyo 'yaṃ vākpuṭitaṃ glauṃ


nabhavavālirtāvāhirāvahakhirāmuaṃaṃnimaḥdhedhinajaṃjaṃnimaḥhehinastaṃ
staṃnimaḥrvaṣṭadunāṃrvesavākttakṣukhatihvābhakukuśīvaśabdā yathākramaṃ
mogatirtāvālirāvāhirāmuvahakhidhedhinaruṃruṃnimaḥbhebhinamomonimaḥbh
ebhinasadupraṣṭāsaṣāṃrvacicarmugajistaṃnaṃrurughraṃśyaṃśabdopetā vāk
glauṃ visṛṣṭyantāś ca saptamāś catvāro varmāstrāya phaḍ iti

35
dvādaśottaraśatākṣarā || Parks_10.46 ||

pañcamaikādaśabījavarjā śrīr eva śrīpūrtividyā brahmakoṭare yaṣṭavyā ||


Parks_10.47 ||

śyāmāpādukāprathamatrikasthāne tāratrayaṃ kumārī vāk glauṃ iti yojyam |


tataḥ parastāc cheṣaṃ samānam || Parks_10.48 ||

iyaṃ mahāpādukā sarvamantrasamaṣṭirūpiṇī svaikyavimarśinī


mahāsiddhipradāyinī dvādaśānte yaṣṭavyā || Parks_10.49 ||

evaṃ raśmimālā sampūrṇā | sarvagātraḥ śuddhavidyāmayatanuḥ sa eva


paramaśivaḥ || Parks_10.50 ||

atha vighnadevatāḥ | irimilikirikilipadāt parimirom ity ekaḥ | praṇavo māyā


namo bhagavati mahātripurād bhaivarṇād ravipadam anu mama traipurarakṣāṃ
kuru kuru iti dvitīyaḥ | saṃhara saṃhara vighnarakṣovibhīṣakān kālaya huṃ
phaṭ svāhā iti tṛtīyaḥ | blūṃ raktābhyo yoginībhyo namaḥ iti caturthaḥ | sāṃ
sārasāya bahvāśanāya namaḥ iti pañcamaḥ | dumuluṣu muluṣu māyā cāmuṇḍāyai
namaḥ iti ṣaṣṭhaḥ | ete manavo lalitājapavighnadevatāḥ || Parks_10.51 ||

hasanti hasitālāpe padaṃ mātam uktvā gīparicārike mama bhayavighnanāśaṃ


kurudvitayaṃ savisargaṭhatritayam iti śyāmāvighnadevī || Parks_10.52 ||

staṃ stambhinyai namaḥ iti kolamukhīvighnadevī || Parks_10.53 ||

ete tattajjapārambhe japtavyāḥ || Parks_10.54 ||

lalitā prāhṇe | aparāhṇe śyāmā | vārtālī rātrau | brāhme muhūrte parā ||


Parks_10.55 ||

vyavahāradeśasvātmyaprāṇodvegasahāyāmayavayāṃsi pravicāryaiva
tadanukūlaḥ pañcamādiparāmarśaḥ || Parks_10.56 ||

sarvabhūtair avirodhaḥ || Parks_10.57 ||

paripanthiṣu nigrahaḥ || Parks_10.58 ||

anugrahaḥ saṃśriteṣu || Parks_10.59 ||

guruvat guruputrakalatrādiṣu vṛttiḥ || Parks_10.60 ||


ādimasya svayaṃ sevanam āgamadṛṣṭyā doṣadaṃ tyājyam || Parks_10.61 ||

36
sānandasya rucirasyāmodino laghuno vārkṣasya gauḍasya piṣṭaprakṛtinaḥ
andhaso vālkalasya kausumasya vā yathādeśasiddhasya vā tasya parigrahaḥ ||
Parks_10.62 ||

tadanantaraṃ madhyamayor asvayam asuvimocanam | upādime nāyaṃ niyamaḥ


| madhyame tu svayaṃ saṃjñapane tatrāyaṃ mantraḥ
udbudhyasva paśo tvaṃ hi nāśivas tvaṃ śivo hy asi |
śivotkṛttam idaṃ piṇḍaṃ mattas tvaṃ śivatāṃ vraja ||
iti || Parks_10.63 ||

sarvatra vacanapūrvaṃ pravṛttiḥ || Parks_10.64 ||

daśakulavṛkṣānupaplavaḥ || Parks_10.65 ||

strīvṛndādimakalaśasiddhaliṅgikrīḍākulakumārīkulasahakārāśokaikataruparetāva
nimattaveśyāśyāmāraktavasanāmattebhānāṃ darśane vandanam || Parks_10.66 ||

pañcaparvasu viśeṣārcā || Parks_10.67 ||

ārambhataruṇayauvanaprauḍhatadantonmanānavasthollāseṣu prauḍhāntāḥ
samayācārāḥ | tataḥ paraṃ yathākāmī | svairavyavahāreṣu vīrāvīreṣv
ayathāmananād adhaḥ pātaḥ || Parks_10.68 ||

raktātyāgaviraktākramaṇodāsīnāpralobhanavarjanam || Parks_10.69 ||

ghṛṇāśaṅkābhayalajjājugupsākulajātiśīlānāṃ krameṇāvasādanam || Parks_10.70


||

gurupragurusannipāte praguroḥ prathamaṃ praṇatiḥ tadagre tadanurodhena


tannativarjanam || Parks_10.71 ||

abhyarhiteṣv aparāṅmukhyam || Parks_10.72 ||

mukhyatayā prakāśavibhāvanā || Parks_10.73 ||

adhijigamiṣā śarīrārthāsūnāṃ gurave dhāraṇam || Parks_10.74 ||

etaduktakaraṇam || Parks_10.75 ||

aparīkṣaṇaṃ tadvacane vyavasthā || Parks_10.76 ||

sarvathā satyavacanam || Parks_10.77 ||

37
paradāradhaneṣv anāsaktiḥ || Parks_10.78 ||

svastutiparanindāmarmaviruddhavacanaparihāsadhikkārākrośatrāsanavarjanam ||
Parks_10.79 ||

prayatnena vidyārādhanadvārā pūrṇakhyātisamāveśanecchā cety ete


sāmāyikācārāḥ || Parks_10.80 ||

pare ca śāstrānuśiṣṭāḥ || Parks_10.81 ||

itthaṃ viditvā vidhivad anuṣṭhitavataḥ kulaniṣṭhasya sarvataḥ kṛtakṛtyatā


śarīratyāge śvapacagṛhakāśyor nāntaraṃ jīvanmuktaḥ || Parks_10.82 ||

ya imāṃ daśakhaṇḍīṃ mahopaniṣadaṃ mahātraipurasiddhāntasarvasvabhūtām


adhīte saḥ sarveṣu yajñeṣu yaṣṭā bhavati yaṃ yaṃ kratum adhīte tena
tenāsyeṣṭaṃ bhavati iti hi śrūyate ity upaniṣat iti śivam || Parks_10.83 ||

athātaḥ sarveṣāṃ mantrāṇāṃ, atha sveṣṭamantrasya, iti vidhivat, itthaṃ sāṅgāṃ,


iyam eva mahatī vidyā, atha prāthamike caturasre, atha hṛccakrasthitāṃ, evaṃ
gaṇapatim iṣṭvā, itthaṃ sadguroḥ, athāto dīkṣāṃ vyākhyāsyāmaḥ | atha, evam,
atha, ittham, atha sveṣṭeti pañca || Parks_10.84 ||

iti
śrīduṣṭakṣatriyakulakālāntakareṇukāgarbhasambhūtamahādevapradhānaśiṣyajām
adagnyaśrīparaśurāmabhārgavamahopādhyāyamahākulācāryanirmitaṃ
kalpasūtraṃ saṃpūrṇam || Parks_10.85 ||

38

You might also like