Pārbaudes darbs latviešu valodā un literatūrā II 12.

klasei

Recenzija

Uzrakstiet recenziju par izlasīto latviešu autora grāmatu! Apjoms 500 – 600 vārdu.
(56 punkti)

Vērtēšanas kritēriji:

recenzētā darba temata raksturojums – 8 punkti,

izpratne par recenzētā teksta struktūru un izmantotajiem izteiksmes līdzekļiem – 8 punkti,

prasme izmatot faktus un argumentus recenzijā – 8 punkti,

recenzijas organizācija (kompozīcija un domas attīstība) – 8 punkti,

recenzijas valoda – 8 punkti,

darba apjoms – 4 punkti,

individualitāte, radošums – 4 punkti,

ortogrāfijas normas – 4 punkti,

interpunkcijas normas – 4 punkti.

Kopā: 56 punkti

Vērtēšana:

Punkti 56 - 51 50 - 45 44 - 39 38 - 33 32 - 27 26 - 21 20 - 16 15 - 11 10 - 6 5-1
Balles 10 9 8 7 6 5 4 3 2 1
 Recenzija par Ulda Dreibata grāmata – ‘’Trīs miljoni, ka satricināja Latviju’’.

Pirmais, kas iekrita acīs bija grāmatas noformējums – melna ar sarkaniem burtiem un naudas
žūksnis, kas noteikti apzīmēja kaut ko ‘’netīru’’. Un, manuprāt, tas ir salīdzinoši izdevies ilustrācijas
veids kā apzīmēt grāmatas saturā izteikto.

Šī grāmata sākumā man atgādināju tādu, kā stāstu. Pats ievads un notikumu vispārējā gaita sākumā
šķita mazliet garlaicīga, jo būtībā bija grūti izprast tā kontekstu, noteikti iespējams dēļ tā, ka pirms
tam nemaz nezināju, ka latviešu žurnālisti ir sarakstījuši šāda veida grāmatas un par šiem
notikumiem man bija maz, kas zināms. Svarīgi ir tas, ka šajā grāmatā visi notikumi ir aprakstīti pēc
to notikumu gaitas, respektīvi, hronoloģiskā secībā, kas man ļoti pietrūka Dombura un Voikas
grāmatā, jo tajā šie dažādie notikumi bija salīdzinoši haotiski un gluži vai ‘’mētāja’’ no viena uz otru,
protams, tā ir salīdzinoši bagātāka grāmata.

Dreiblata grāmata mani piesaistīja ar tās noformējumu vizuāli. Savdabīgi šķita tas, ka grāmatas
teksts bija izvietots kolonās, kas atgādināja avīzes tekstu, protams, neiztika arī bez daudzajām
fotogrāfijām, kas būtiski attēloja tā laika darbojošās personas un notikumus, kas stipri atviegloja
grāmatas un sarežģītās informācijas būtiski svarīgu saprašanu. Piesaistīja daudzo dokumentu
izvietojums šajā grāmatā, kas deva iespēju iepazīties ar tā laika sava veida likumdošanas niansēm.
Avīžu izgriezumi izsmeļoši parādīja tā laika mediju sensacionālos notikumus un precīzi pierādīja
grāmatas saturā rakstīto.

Neskatoties uz salīdzinoši garlaicīgo grāmatas sākumu man šķita svarīgi, ka tajā tika izskaidrots, kā
vispār tā trīs miljonu lieta radās, ko atkal bija grūti saprast Dombura un Voikas grāmatā, ja būtu
lasījusi šo grāmatu kā pirmo tad man būtu grūtības saprast notikumu kontekstu, bet Dreiblats šo
visu notikumu izcelsmi ir saprotoši un izzinoši aprakstījis, kas man ļāva iepazīties ar šo afēru daudz
tuvāk. Tomēr šīs grāmatas lasīšanu nedaudz apgrūtināja tās izmantotā valoda, jo dažkārt lasīšanas
gaitu traucēja autora daudzie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi – tēlaini autora izteicieni, dažādi
epiteti un iespējams nevietā izteiktas replikas. Protams, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi padara
tekstu daudz piesātinātāku, iespējami daudz interesantāk lasāmu, taču vienlaikus ar šiem epitetiem
u.tml. rodas pārāk daudz jautājumu, ko tad īsti autors ar to centās lasītājam pateikt? Man,
personīgi līdz galam nesaprasta tā arī palika pātagas un kliņģera metode.

Kā saturiski pozitīvu lietu varu pieminēt grāmatas beigās izvietoto hronoloģisko notikumu attīstības
izvietojumu. Sevišķi svarīgi un kā vienu no pozitīvajiem aspektiem jāuzsver to, ka šī hronoloģija bija
strukturēta pēc to notikumu gaitas datumiem. Tāpat arī priekšpēdējā grāmatas nodaļa izklāstīja par
personām, kas darbojušās šajā afērā, jo šajā lietā ir tik daudz darbojošos personu, ka lasot šo
grāmatu dažbrīd pat bija neizpratne, kas kuram ir vietnieks un padomdevējs, kas un kurš, un kādā
firmā strādā un tieši izlasot šo nodaļu kļuva daudz skaidrāk par to, kur katra no šīm amatpersonām
darbojusies.
 Patīkami ir tas, ka autors pats ir intervējis dažādus šajā afērā iesaistītus cilvēkus, līdz ar to netieši
iesaistoties šīs afēras atklāšanā, turpretim runājot par izmantotajiem avotiem, manuprāt, grāmatā
ir vietas, kur īsti nemaz nevar saprast no kurienes grāmatas autors ir ieguvis informāciju, līdz ar to
tajā ir sava veida nesakarības, kas būtiski traucēja man kā lasītājai.