U, NAGLA, P. SAVEĻJEVS, ļ R.

CIEMIŅŠ

SILTUM­
TEHNIKAS
PAMATI
O TRA IS, PĀRSTRĀDĀTAIS IZDEVUMS

La tv ija s PSR A u g stā k ā s un v id ē jā s sp e c iā lā s izg lītīb a s m inistrija

atļāvu si lietot par m ā cīb u līd z e k li La tv ija s PSR au gstskolu
teh n isk o sp e c ia litā šu studentiem

H
R ĪG A «Z V A IG Z N E » 1981
 В книге рассмотрены теоретические основы теплотехники —
техническая термодинамика и теплообмен, даны основы теории
горения и характеристики топлива, а такж е приведены схемы,
описания принципов работы и методики тепловых расчетов
элементов котлоагрегатов, тепловых двигателей, компрессоров,
вентиляторов и тепловых электростанций.
Книга предусмотрена в качестве учебного пособия для
студентов технических специальностей вузов. Она может быть
использована так ж е инженерно-техническими работниками и
учащимися техникумов.
Рис. 1/7-8, табл. 14, библиогр. 24.

Recenzenti: LLA docents tehnisko zin ātņ u kan d id āts E. Jurē-

vics, L P S R ZA Fizikāli enerģētiskā in stitū ta
vecākais zin ātn isk ais līdzstrādnieks tehnisko zi­
n ātņ u k an d id āts V. Grīslis

ЗГП09_1Я4
N Ī S S Ī Ū T F i T 81-81'2303010000 ' © « Z v a ig z n e » ,
 Mācību līdzeklis «Siltumtehnikas pamati» domāts teh­
nisko specialitāšu studentiem, kuru mācību program m ās ir siltum-
tehniskās disciplīnas. Tas var būt noderīgs ari inženiertehniska­
jiem darbiniekiem un tehnikumu audzēkņiem.
G rām atā izklāstīti siltumtehnikas teorētiskie pamati — tehniskā
term odinamika un siltumapmaiņa, doti degšanas teorijas pamati
un kurinām ā raksturojums, aplūkotas tvaika katlu iekārtu, sil­
tum a dzinēju, kompresoru, ventilatoru un termoelektrostaciju
shēmas, darbības apraksti un aprēķina metodes.
Sī grām ata ir autoru sarakstītās «Siltumtehnikas» (Izdevnie­
cība «Zvaigzne», 1967) otrais, p ā rstrādātais izdevums.
Ja u n a jā izdevumā nedaudz paplašinātas un ievērojami p ā r­
strā d ā ta s siltumtehnikas teorētisko pam atu nodaļas — «Tehniskā
termodinamika» un «Siltumapmaiņa», ietverot jaunas apakšno­
daļas un zinātniski padziļinot saturu. Termisko iekārtu un mašīnu
aprakstos ievērotas jaunākās konstruktīvās izmaiņas un norm a­
tīvie materiāli. Izmantota starptautiskā vienību sistēma (SI),
ņemta vērā terminoloģijas attīstība un jaunie apzīmējumi. Iekārtu
un m ašīnu apraksts dots saīsinātā veidā.
Teorētiskās vielas labākai apgūšanai un nostiprināšanai un
praktisko uzdevumu risināšanai nepieciešamos izziņu materiālus
tabulu un nomogrammu veidā, kā arī tipveida piemēru atrisinā­
jum us paredzēts izdot atsevišķā grām atā — «Siltumtehniskie
aprēķini piemēros».
G rām atu «Siltumtehnikas pamati» uzrakstījis autoru kolek­
tīvs: J. N agla — 1. nodaļu «Tehniskā termodinamika»; P. Saveļ-
jevs — Ievadu, 2. nodaļu «Siltumapmaiņa», 3. nodaļu «Kurinā­
mais un degšanas teorija», 4. nodaļu «Katlu iekārtas» un
7.5. apakšnodaļu «Atomelektrostacijas»; ļ R. Ciemiņš — 5. nodaļu
«Kompresori un ventilatori», 6. nodaļu «Siltuma dzinēji» un
7,1—7.4. apakšnodaļu.
 Siltumtehnika aplūko kurināmā ķīmiskās enerģijas p ā r ­
veidošanu siltuma un m ehāniskajā enerģijā, pētī vielu siltumteh-
niskās īpašības, kā ari siltuma ieguves, pārveidošanas un pārva-
dīšanas iekārtu konstrukcijas.
Siltuma enerģiju izmanto visās tau ta s saimniecības nozarēs.
Sevišķi daudz siltuma patērē termoelektrostacijās un dažādās
rūpniecības nozarēs — m etalurģiskajā, ķīmiskajā, pārtikas, būv­
m ateriālu ražošanas, celulozes, vieglās rūpniecības, mašīnbūves
u. c. Siltumu plaši izmanto arī lauksaimniecībā, dažādos tra n s ­
porta līdzekļos, ēku apkurē utt. Ar siltuma izm antošanu saistīta
atomenerģētika un raķešu tehnika.
Sakarā ar to siltumtehnikas pamati jāzina jebkuras nozares
inženieriem.
Siltumtehnikas teorētiskais pam ats ir «tehniskā termodina-
nika» un «siltumapmaiņa». Uz šīm disciplīnām balstās rinda
speciālo disciplīnu — «katlu agregāti», «tvaika turbīnas», «gāzes
turbīnas», «iekšdedzes dzinēji», «saldēšanas iekārtas», «rūpniecī­
bas krāsnis» u. c.
Izšķir vairākus enerģijas veidus — siltuma, mehānisko, elek­
trisko, ķīmisko, magnētisko u. c., kurus saskaņā ar enerģijas ne­
zūdamības likumu var pārveidot citu citā.
Pasaules enerģētiskajā bilancē siltuma enerģija ir dominējošā.
Rūpnieciski attīstītākajās valstīs līdz 98% no visas patērētās ener­
ģijas ir siltuma enerģija. Pie tam lielāko daļu ražotās siltuma
enerģijas izmanto ražošanas procesu, transporta un komunālajām
vajadzībām. Elektriskās enerģijas ražošanai patērē aptuveni tikai
25% no ražotā siltuma.
Pašlaik apmēram 85% no kopējās elektriskās enerģijas ražo
termoelektrostacijās (TES), jo tās var uzbūvēt ātrāk un lētāk
nekā hidroelektrostacijas (H E S), kurās ražo apmēram 13% no
visas elektriskās enerģijas. Bez lielajām TES kurināmo sadedzina
ari daudzu rūpnīcu katlu m ājās un dažādās krāsnīs. Mazās katlu
iekārtās kurinām ā patēriņš uz ražoto siltuma vienību ir par
2 5 . . . 30% lielāks, bet ražotā siltuma pašizmaksa 8 . . . 10 reizes
augstāka nekā lielās rajonu katlu m ājās vai termoelektrocentrālēs
(TEC), tāpēc tag a d cenšas būvēt lielākas katlu mājas.
Pēdējos gados strauji attīstās atom enerģijas izmantošana
enerģētikā. Padom ju Savienībā 1954. gadā sāka darboties pasaule
pirmā atomelektrostacija (AES).
5
 1973. gadā Sevčenko pilsētā uzbuvēja pasaulē pirmo AES
a r ātro neitronu reaktoru. Paredzams, ka 11. piecgades laikā
atomelektrostacijās ražotās elektroenerģijas daudzums pieaugs
3 reizes.
Atomenerģiju elektrostacijas Jz m a n to par siltuma enerģijas
avotu, kuru pārveido mehāniskajā un elektriskajā enerģijā ar ter-
moelektrostacijās lietojamām iekārtam (kurtuves vietā reaktors).
Zinātnieki risina ari problēmu,^ kā kurinām ā ķīmisko enerģiju
pārvērst tieši elektriskajā enerģijā, t. i., izstrādā kurināmā elek­
triskos elementus. Tad lietderīgi varētu izmantot 9 0 . . . 99% no
kurināmā ķīmiskās enerģijas.
Bez kurināmā enerģijas, hidroenerģijas un atom enerģijas iz­
manto ari citus enerģijas avotus. Helioelektrostacijās izmanto
tiešo saules starojumu. Darbojas ari tād a s elektrostacijas, kurās
izmanto ūdens tem peratūru starpību jūras līmeņa virspusē un
dziļumā. Kamčatkā uzbūvēta ģeotermiskā elektrostacija, kurā iz­
manto Zemes dzīļu siltumu. Ģeotermiskās stacijas darbojas ari
citās valstīs. Izmanto arī vēja enerģiju. Padom ju Savienībā da u ­
dzus gadus strādā elektrostacija Baltajā jūrā, kura izmanto pai­
suma un bēguma enerģiju. Sāda stacija uzbūvēta arī Francijā.
Anglija projektē elektrostaciju jūras viļņu enerģijas izmantošanai.
Ir arī daudzi citi enerģijas ieguves iekārtu projekti, tomēr tiem
tuvākajā nākotnē būs relatīvi maza nozīme.
Kā zinātnes nozare siltumtehnika sāka attīstīties apmēram
pirms 200 gadiem. Tās attīstībā liela nozīme bija krievu zinātnie­
kiem un inženieriem. Tā M. Lomonosovs 1750. gadā publicētajā
darbā «Pārdomas par siltuma un aukstum a cēloni» pirmais iz­
teica domu, ka siltums ir vielas daļiņu iekšējās kustības rezul­
tāts. Tas bija pam ats gāzu kinētiskajai teorijai.
Siltumtehnikas attīstību sevišķi veicināja tvaika m ašīnas izgud­
rošana. Pirmo universālo tvaika mašīnu B arnaulas rūdas rak tu ­
vēs uzbūvēja I. Polzunovs (1763.— 1765. g.). Viņš izveidoja ari
katla automātiskās barošanas sistēmu. Pirm s tam tvaiku izm an­
toja tikai ūdens celšanai no raktuvēm.
Otro universālo tvaika mašīnu uzbūvēja angļu mehāniķis
Dž. Vats (1784. g.). Sākās strauja tvaika mašīnu būvniecība un
līdz ar to radās nepieciešamība pētīt tvaika īpašības. Francūzis
Denī Papēns 1698. gadā pirmais pareizi aprakstīja tvaika dzinēja
termodinamiskā cikla atsevišķos procesus. Tvaika īpašības pētīja
ari Dž. Vats, vēlāk V. Renkins u. c. Ievērojamus pētījumus veica
padomju zinātnieki V. Kiriļins, M. Vukalovičs u. c.
Runājot par siltumtehnikas teorijas attīstību, jām in franču
inženieris S. Kārno, kurš 1824. gadā pam atoja ideālu teorētisko
ciklu termodinamikā. Termodinamikas attīstībā lieli nopelni ir
R. Maijeram, Dž. Džoulam, R. Klauziusam, V. Tomsonam (Kel-
vinam) u. c.
Siltumapm aiņas teorija saistīta ar I. Ņūtona, G. Rihmana,

6
Z. Furjē, M. Ostrogradska, L. Prandtla, V. Nuselta, M. Planka,
M. Mihejeva, A. Likova un daudzu citu izcilu zinātnieku vārdiem.
Siltuma procesu modelēšanas teoriju izveidoja akadēmiķis
M. Kirpičovs.
Francūzis E. Lenuārs 1860. gadā uzbūvēja pirmo iekšdedzes
dzinēju, kuru darbināja ar gāzi. Vēlāk vācu izgudrotāji N. Oto un
E. Langens paaugstināja gāzes dzinēja lietderības koeficientu no
3,5% līdz 14% un konstruēja pirmo četrtaktu dzinēju. Tad, p a ­
teicoties inženieru R. Dīzeļa (Vācijā), G. Trinklera (Krievijā) un
Sabatē (Francijā) darbiem, radās mūsdienu dīzeļdzinēja tips.
19. gadsim ta beigās parādījās tvaika turbīnas. To attīstībā
daudz darīja G. Lavāls, C. Parsons, C. Kertiss, A. Stodola u. c.
1892. gadā P. Kuzminskis ziņoja Krievu tehniskajai biedrībai
par tvaika-gāzes turbīnas izm ēģināšanas rezultātiem.
K. Ciolkovskis 1903. gadā nāca klajā ar šķidro degvielu re­
aktīvā (raķetes) dzinēja projektu. Padom ju inženieris — bijušais
Rīgas Politehniskā institūta students F. Canders uzbūvēja un
1930.— 1932. gadā izmēģināja pirmos raķešu dzinējus.
Turboreaktīvo dzinēju izgudroja krievu inženieris N. Gerasi-
movs (1909. gada patents — privilēģija).
Padom ju Savienībā siltumtehnikas teorētiskos un praktiskos
jau tājum us risina F. Dzeržinska Vissavienības siltumtehnikas
institūts (ВТИ), I. Polzunova Centrālais katlu un turbīnu insti­
tūts (Ц КТИ ), PSR S Zinātņu akadēmijas G. Kržižanovska E ner­
ģētikas institūts, PSR S Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļa,
M askavas Enerģētiskais institūts (МЭИ), Augsto tem peratūru
institūts un daudzas citas iestādes.
Mūsu republikā ar siltumtehnikas problēmām nodarbojas zi­
nātnieki Rīgas Politehniskajā institūtā, LPSR Zinātņu akadē­
m ijas Fizikāli enerģētiskajā un Fizikas institūtos, Latvijas Lauk­
saimniecības akadēmijā u. c.
 1. n o d a ļ a
TEHNISKĀ TERMODINAMIKA

1.1. TEHNISKĀS TERMODINAMIKAS PAMATJĒDZIENI

Termodinamikas priekšmets un pētīšanas metodes

Nepārtrauktas m aiņas un kustības gaitā m atērija var

pastāvēt dažādās formās. Viena no m atērijas kustības un eksis­
tences formām ir enerģija. Pazīstam i vairāki enerģijas veidi —
iekšējā enerģija, mehāniskā enerģija, elektriskā enerģija, atom ­
enerģija u. c.
Termodinamika ir zinātne par enerģiju un tās īpašībām. Tā
pēta enerģijas pārvēršanās likumus dažādos fizikālos, ķīmiskos
un citos procesos. Termodinamika balstās pirmām kārtām uz fun­
damentālo enerģijas nezūdamības likumu, no kura izriet kvan­
titatīvās sakarības starp enerģijas veidiem. Piemērojot siltuma
pārvēršanās procesiem, tās izsaka pirmais termodinamikas likums.
Otrais termodinamikas likums nosaka enerģijas pārvēršanās pro­
cesu virzienu un kvalitatīvās īpašības. Trešais termodinamikas
likums aplūko sistēmu izturēšanos zemās tem peratūrās, un tā lie­
tošana ir ierobežota. Sos daudzu novērojumu vispārinājum ā iegū­
tos likumus sauc arī par termodinamikas pamatlikumiem. Uz tiem
balstās termodinamiskās pētīšanas metodes. Izmantojot tikai šos
likumus, var iegūt daudzas svarīgas termodinamikas sakarības
un secinājumus.
Termodinamiskās pētīšanas metodes parasti nesaista ar kādu
noteiktu vielas uzbūves modeli vai mikrostruktūru, tāpēc tām ir
vispārīgs raksturs.
Dažkārt termodinamikā lieto arī statistisko metodi, kas p a ­
m atojas uz vielas uzbūves teorijas atziņām, ņemot vērā vielas
mikrostruktūru.
Nosakot galvenās sakarības starp termodinamisko sistēmu
raksturojošiem lielumiem, lieto vai nu ciklu metodi, vai arī term o­
dinamisko funkciju (potenciālu) metodi, kuru ieviesa Dž. Gibss.
Saskaņā ar ciklu metodi kādas likumsakarības iegūšanai iz­
manto noteiktu termodinamisko ciklu. 5ī metode ir uzskatāma
un pieļauj attiecīgu procesu ģeometrisku interpretāciju.
Termodinamisko funkciju metode sistēmas īpašību pētīšanai
izmanto termodinamikas diferenciālvienādojumus.
Termodinamiskās pētīšanas metodes lieto arī daudzās citās
zinātnes nozarēs.

8 .
 Tehniskās termodinamikas uzdevums ir šaurāks, tā aplūko
galvenokārt dažu enerģijas veidu (siltuma, mehāniskās u. c.) sav­
starpējās pārvēršanās likumības vispirms no tehniskās izmanto­
šanas viedokļa. P a r vienu no svarīgākajiem tehniskās term odina­
mikas uzdevumiem izvirzās to jautājum u pētīšana, kas saistīti
ar dažādu siltuma jeb termisko mašīnu (dzinēju, kompresoru,
saldēšanas mašīnu u. c.) teorijas izstrādāšanu un visracionālāko
enerģijas pārvēršanas paņēmienu noteikšanu.
M ūsu ikdienas pieredze rāda, ka ne visi enerģijas veidi vien­
līdz viegli pārveidojas cits citā. Mehāniskā vai elektriskā enerģija
pilnīgi pāriet siltuma enerģijā, turpretī siltuma enerģijas p ā r­
vēršana mehāniskajā un tālāk elektriskajā enerģijā ir grūtāks
uzdevums. Tikai daļu siltuma enerģijas var pārveidot m ehānis­
kajā enerģijā.
Tehniskās termodinamikas kā patstāvīgas zinātnes nozares
rašanos sekmēja vajadzība pēc efektīviem, ekonomiskiem siltuma
dzinējiem. Pirm ais praktiski lietojamais siltuma dzinējs bija
tvaika mašīna. So dzinēju darbības pētījumi attīstīja term odina­
miku, un, otrādi, termodinamikas atklātie likumi bija noteicošais
faktors šo mašīnu pilnveidošanā un principiāli jaunu dzinēju r a ­
dīšanā. Izmantojot termodinamikas un citu zinātnes nozaru atzi­
ņas, ta g a d sekmīgi risina ari jautājum us par siltuma enerģijas
tiešu pārveidošanu elektriskajā enerģijā. Šim siltuma enerģijas
pārveidošanas paņēmienam paredzam as lielas perspektīvas.

Termodinamiskā sistēma

Termodinamisko sistēmu veido ķermeņu kopums, kuri enerģē­

tiski mijiedarbojas savā starpā un ar apkārtējo vidi. Visus ķer­
meņus, kas atrodas aiz aplūkojamās termodinamiskās sistēmas
robežām, sauc par apkārtējo vidi.
Termodinamiskās sistēmas var iedalīt izolētās un neizolētās.
P a r izolētu sauc tādu termodinamisku sistēmu, kurai nav
mijiedarbības ar apkārtējo vidi. Šāda sistēma ir abstrakcija, jo
reālos apstākļos vienmēr pastāv noteikta mijiedarbība ar apkār­
tējo vidi. Izolēta termodinamiska sistēma ir termiski izolēta no
apkārtējās vides, kā arī ieslēgta mehāniski nedeformējamā ap­
valkā. Ja sistēmas mijiedarbība ar apkārtējo vidi ir ļoti vāja, to
aptuveni var uzskatīt par izolētu sistēmu.
Pa r neizolētu sauc tādu termodinamisku sistēmu, kas mijiedar­
bojas ar apkārtējo vidi. Šī mijiedarbība var būt siltumapmaiņa
ar apkārtējo vidi, sistēmas paveiktais darbs attiecībā pret apkār­
tējo vidi vai arī apkārtējās vides paveiktais darbs attiecībā pret
sistēmu, kā arī sistēmas lieluma izmaiņa, daļai ķermeņu izslēdzo­
ties no tās vai iekļaujoties ta jā no apkārtējās vides.
No apkārtējās vides termiski izolētu termodinamisku sistēmu
sauc par adiabāti izolētu sistēmu.
9
 P a r mehāniski izolētu sauc tādu termodinamisku sistēmu, kas
ieslēgta nedeformējamā apvalkā un neveic darbu attiecībā pret
apkārtējo vidi.
Ja mijiedarbības rezultātā ar apkārtējo vidi termodinamiskās
sistēmas ķermeņu skaits, t. i,, sistēmas lielums (m asa), nemainās,
sistēmu sauc par noslēgtu, bet, ja tās lielums mainās, — par
nenoslēgtu jeb vaļēju sistēmu.
Termodinamiskās sistēmas stāvokli raksturo noteikti fizikālie
lielumi, kurus sauc par termodinamiskās sistēmas parametriem.
Tos var iedalīt intensīva un ekstensīva rakstura lielumos.
Intensīvie termodinamiskie parametri nav atkarīgi no sistēmas
m asas vai tās daļiņu skaita (piemēram, tem peratūra).
Ekstensīvie termodinamiskie parametri ir atkarīgi no sistēmas
m asas vai tās daļiņu skaita (piemēram, tilpums).
Termodinamiskās sistēmas param etrus iedala arī iekšējos, kas
raksturo tās iekšējo stāvokli (temperatūra, spiediens), un ārējos,
kuri raksturo sistēmu attiecībā pret apkārtējo vidi (tilpums).
Termodinamiskās sistēmas stāvokli var raksturot ar dažādiem
parametriem, piemēram, temperatūru, spiedienu, blīvumu, īpatnējo
tilpumu, iekšējo enerģiju, entalpiju u. c.
Galvenie termodinamiskie parametri, kas raksturo term odina­
miskās sistēmas stāvokli, ir tem peratūra, spiediens un īpatnējais
tilpums vai tā apgrieztā vērtība — blīvums.
Ja termodinamiskās sistēmas stāvoklis dotajā laikā nemainās
un ja sistēmā nav plūsmas, tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā.
Termodinamiskā līdzsvara stāvoklī starp atsevišķām sistēmas d a ­
ļām, kā arī starp sistēmu un apkārtējo vidi nenotiek siltuma un
m asas apmaiņa. Termodinamiskās sistēmas līdzsvaru var izjaukt,
mainot tās param etrus vai apkārtējās vides nosacījumus. Pati no
sevis termodinamiskā sistēma nevar iziet no līdzsvara stāvokļa,
bet no līdzsvara stāvokļa izvirzīta sistēma cenšas tajā atgriezties.
Termodinamiskās sistēmas līdzsvara stāvoklis ir viens no sva­
rīgākajiem jēdzieniem termodinamikā. Visas galvenās sakarības
starp termodinamiskajiem lielumiem tiek aplūkotas līdzsvara
stāvoklī.

-' Darba ķermenis

Siltuma enerģijas pārvēršanai citos enerģijas veidos un tās

uzkrāšanai ir vajadzīga siltumnesēja viela. Termodinamikā to
sauc par darba ķermeni (darba vielu). Darba ķermenis var but
gāzveida, šķidrā"vai cietā agregātstāvoklī. Praktiski lietojamam
darba ķermenim jā atbilst vairākām prasībām: ātri jāuzņem un
jāa td o d ’ siltums, vēlam ajā tem peratūrā_un spiediena jām aina a g ­
regātstāvoklis, jābūt ekonomiski izdevīgam utt. P a r darba ķer­
meni izmanto ūdeni un ūdens tvaiku, gaisu, kurinām ā degšanas
produktus, freonus, amonjaku un citas vielas.

10
 Galvenie termodinamiskie parametri

Galvenie termodinamiskie param etri, kas nosaka term odina­

miskās sistēmas stāvokli, ir tem peratūra T, spiediens p un īp at­
nējais tilpums v. Minētos trīs lielumus sauc par termiskajiem
parametriem, jo tie raksturo sistēmas termisko stāvokli.
Temperatūra raksturo termodinamiskās sistēmas un tās sa ­
stāvdaļu sasiluma pakāpi. Termodinamikā tem peratūrai ir ļoti
svarīga nozīme. Saskaņā ar vielas uzbūves teoriju tem peratūra ir
proporcionāla tās molekulu kustības vidējai kinētiskajai enerģijai.
Temperatūru starpība dažādās termodinamiskās sistēmas vie­
tā s izraisa siltuma plūsmu, tā pāreju no ķermeņiem vai to daļām
ar augstāku tem peratūru uz ķermeņiem vai to daļām ar zemāku
temperatūru. Siltuma enerģijas plūsma no sistēmas punktiem ar
augstāku tem peratūru uz punktiem ar zemāku tem peratūru ir
patvaļīga un dabiska. Tā turpinās tik ilgi, kamēr tem peratūru
diference sistēmas punktos izzūd.
Lai skaitliski izteiktu tem peratūru, jāpieņem kāda tem peratū­
ras skala. Termodinamikā lieto absolūto jeb termodinamisko tem­
peratūras skalu. Sīs skalas sākumpunkts ir absolūtā nulle. S a ­
skaņā ar vielas uzbūves teoriju molekulu kustība šajā stāvoklī
nenotiek, tādēļ zemāka tem peratūra par absolūto nulli reāli nav
iespējama. Speciālos apstākļos tag a d ir sasniegtas absolūtajai
nullei tuvas tem peratūras. Fizikā pastāv arī negatīvās absolūtās
tem peratūras jēdziens.
PS R S ir pieņemta Starptautiskā vienību sistēma (SI), kurā
termodinamiskās tem peratūras vienība ir Kelvina grāds — kel-
vins (K). Kelvina lielums ir 1/273,16 no ūdens trīskāršā punkta
tem peratūras. Ūdens trīskāršā punkta tem peratūra — vienīgais
eksperimentāli nosakāmais termodinamiskās tem peratūras skalas
punkts — ir 273,16 kelvini. Ūdens trīskāršais punkts sīkāk ap­
lūkots iedalījumā par reālajām gāzēm. Tem peratūru kelvinos p a ­
rasti apzīmē ar T.
Bez absolūtās tem peratūras skalas plaši lieto Starptautisko
praktisko simtgrādu. temperatūras skalu. Sajā skalā tem peratū­
ras vienība ir Celsija grāds (°C). Viens kelvins ir skaitliski vie­
nāds ar vienu Celsija grādu ( 1 K = 1 ° C ) . Temperatūru Celsija
grādos parasti apzīmē ar t.
Saskaņā ar šo skalu ledus kušanas tem peratūra ir noteikta
0°C (273,15 K), bet ķīmiski tīra ūdens v ā rīšanās tem peratūra
normālā atmosfēras spiedienā (101 325 Pa) ir 100°C (373,15 K).
Starp absolūto un sim tgrādu skalu pastāv šādas sakarības:
7’= / +273,15 (K); ^ = 7 ’-2 7 3 ,1 5 (°C). .
(1.1)
?
Ja nosauc kādu temperatūru, tad noteikti jānorāda, kādā skalā
(grādos) tem peratūra izteikta, piemēram, f = 230 K vai t — 100 °C.
 Temperatūru mērīšanai lieto termometrus. Lai izveidotu ter­
mometrus un varētu salīdzināt dažādu termometru rādījumus, no­
teikti Starptautiskās praktiskās skalas atbalsta punkti (reperi),
kuriem atbilst noteikta tem peratūra. Saskaņā ar Starptautiskās
konferences lēmumu par tādiem pieņemti dažu vielu fāzu pārejas
līdzsvara stāvokļi, kurus nosaka eksperimentāli.
Praktiskai termometru izveidošanai izmanto to apstākli, ka
daudzas vielas maina savas īpašības atkarībā no sasituma pakā­
pes. Izmērot šīs īpašību izmaiņas, skaitliski var izteikt tem pera­
tūru. Bieži izmanto vielu īpašību mainīt tilpumu atkarībā no sa-
siluma pakāpes — tem peratūras. Izplatīti ir šķidruma izplešanās
termometri (dzīvsudraba, spirta u. c.).
Elektrisko termometru darbības pam atā ir vai nu m ateriāla
elektrovadītspējas izmaiņa atkarībā no tem peratūras (pretestības
termometri, termistori), vai arī siltuma enerģijas radītais EDS
termometra bimetāla plāksnītēs (termopāri). EDS lielumu, kas
atkarīgs no tem peratūras, mēra ar attiecīgi graduētiem jutīgiem
galvanometriem.
Augstu tem peratūru mērīšanai, piemēram, metalurģijā, lieto
pirometrus, kuru darbība pam atņjas uz starojum a daudzuma
(radiācijas pirometri) vai spožuma (optiskie pirometri) izmaiņu
atkarībā no starojum a avota tem peratūras.
Sakarsētu virsmu aptuvenai tem peratūras mērīšanai izmanto
term ojutīgas krāsas zīmuļus un term ojutīgas krāsvielas, kas no­
teiktā tem peratūrā maina krāsu.
Spiediens ir spēks, ar kādu darba ķermenis iedarbojas uz
virsm as laukuma vienību. Termodinamikā spiedienu pieņemts ap­
zīmēt ar burtu p. SI sistēmā spiediena vienība ir ņūtons uz kvad­
rātm etru, t. i., N/m2. So vienību sauc par paskālu un apzīmē ar
Pa. Tā kā spiediena vienība 1 P a ir visai mazs lielums, plašāk
lieto m egapaskālu (M Pa), kas ir 106 Pa, un bāru, kurš ir 105 Pa.
P a gaidām visai plaši spiediena m ērīšanai lieto tehnisko atmosfēru
(at), kuras lielums ir 1 kgf/cm2, kā arī spiedienu līdzsvarojošā
dzīvsudraba staba vai ūdens staba augstumu, ko izsaka mm vai
m. Sakarības starp dažādām spiediena vienībām dotas 1.1. tabulā.
Izšķir absolūto spiedienu un pārspiedienu jeb manometrisko
spiedienu. Absolūtais spiediens pa darbojas uz trauka iekšējo
virsmu.
Pa rasti uz trauku no ārpuses darbojas arējas vides spiediens —
atmosfēras jeb barometriskais spiediens ph- Spiedienu starpību
starp absolūto spiedienu trauka iekšpusē un ārējās vides spie­
dienu uz trauka sienām sauc par pārspiedienu jeb manometrisko
spiedienu pm:
Pm —pa Pb■ (1-2)
Ja pa<Pb, tad traukā ir retinājums (vakuums), ko izsaka spie­
dienu starpība pv starp apkārtējās vides (barometrisko) spiedienu
un absolūto spiedienu traukā, t. i.,
Py —Pb Pa* (1-3)
12
 1.1. tabula
Sakarības starp spiediena vienībām

N o r m ā lā k f k f
S pie d ie n a v ie n īb a ^ Ļ (P a) M Pa fiz ik ā la 7 ^ r < a t) £ § i- ( m m H 20 ) mm H g
m- a tm o s fē ra cm 2 m2

1 N/m2 (P a) 1 1 -10- 0,987 -1 0 -5 10,2-1 0 -6 0,102 7 ,5 -10~3

M Pa M 06 9,87 10,2 10 2 -103 7 ,5 -103

1 norm ālā fizikālā atm osfēra 101 325 0,101 325 1 1,033 1,033-104 760

1 tehniskā atm osfēra 9,81-104 0,0981 0,9678 1 1-104 735,6

(1 kgf/cm 2)

1 kgf/m 2 (1 mm H20 ) 9,81 0,981 -10—5 9,68-1 0 -5 1 -10—4 1 7 ,3 6 -1 0 -2

1 mm H g 133,3 0,1333-1 0 -3 1,316-1 0 -3 13,6-10~4 13,6 1

co

1.1. att. Spiediena m ērīšana
a r U veida caurules m an o ­
m etru.
paS = pbS + pghS
jeb
P& = P h + 9 g h ,
Gāzu un šķidruma pārspiediena mē­
rīšanai lieto dažādu tipu manometrus.
Izplatīti membrānu, silfonu un saliektu
cauruļu manometri, kuros rādītāja
novirzes izraisa jutīgā orgāna (mem­
brānas utt.) deformācijas spiediena
iedarbības rezultātā. Manometru skalas
ir graduētas attiecīgās spiediena vie­
nībās.
Atmosfēras spiediena mērīšanai lieto
īpašus aparātus — barometrus.
Nelielu spiedienu mērīšanai lieto
U veida cauruļu m anom etrus (1.1. att.).
Sī tipa manometros spiedienu līdz­
svaro ar atbilstošu šķidruma staba
svaru, t. i.,

kur S — U veida caurules šķērsgriezuma laukums (m2);

P — šķidruma blīvums (kg/m3);
g — gravitācijas paātrinājum s (m/s2).
Šķidruma staba augstum s (metros) ir

Pn-Pb
h= (1.4)
Pg
Ievietojot izteiksme 1.4 attiecīgas pa un p\s vērtības (P a ), var
graduēt manometra skalu.
Aplūkotā tipa manometros lieto dažādus šķidrumus — dzīv­
sudrabu, ūdeni, spirtu utt. Jo mazāks šķidruma blīvums p, jo lie­
lāks ir šķidruma staba augstum s un jo mazāka skalas vienas
iedaļas vērtība. Tāpēc lielāku spiedienu mērīšanai izdevīgāk lietot
blīvākus šķidrumus, piemēram, dzīvsudrabu, turpretī mazāku spie­
dienu mērīšanai — mazāk blīvus šķidrumus, piemēram, ūdeni un
spirtu. Lai palielinātu nolasījumu precizitāti, U veida caurules
zaru pie skalas novieto slīpi, tādā veidā pagarinot skalu.
Tehniskajā literatūrā dažkārt absolūtā spiediena vienības —
atmosfēras — nosaukumu saīsināti apzīmē ar ata (vai Ata), bet
manometriskā spiediena vienības nosaukumu ar atm (vai Atm).
Retinājuma mērīšanai lieto. vakuummetrus.
Jāievēro, ka vakuummetra rādījumi ir visai atkarīgi no apkār­
tējās vides (barometriskā) spiediena.
īpatnējais tilpums ir darba vielas viena m asas kilograma

14
ieņemtais tilpums, ko pieņemts apzīmēt ar v. Saskaņā ar īpatnēja
tilpuma definīciju

(m3/kg), (1.5)

kur V — darba vielas kopējais tilpums (m3);

M — darba vielas m asa (kg),
īp atn ē jā tilp u m a'apgriezts lielums ir vielas blivums, t. i.,
1 M
P = ļ 7 =:^ r (kg /m3)- ( L6)

P irm s S tarptautiskās vienību sistēmas ieviešanas termodinamikā

plašāk lietoja īpatnējo svaru
y = g p (N/m8), (1.7)
kur g’=9,81 m/s2 (gravitācijas paātrinājum s).
Ja svaru mēra spēka kilogramos (kgī), tad īpatnējais svars
ir skaitliski vienāds ar vielas blīvumu.
No izteiksmes 1.6 izriet, ka t>p=l.
Darba ķermeņa normālie apstākļi. Dažādus ķermeņus var s a ­
līdzināt tikai noteiktā stāvoklī, ko raksturo spiediens un tempe­
ratūra. Termodinamikā par darba ķermeņa normālajiem apstāk­
ļiem pieņemta tem peratūra 7"= 273,15K jeb t = 0°C un spiediens
p = 101 325 Pa, kas atbilst vienai fizikālajai atmosfērai.
Gāzveida darba ķermeņu tilpums ir ļoti atkarīgs no spiediena
un tem peratūras, tādēļ, tos raksturojot un salīdzinot, īpatnējos
tilpumus parasti dod normālajos apstākļos.
Atsevišķos gadījumos tvaika un gāzu tehnikā, kurināmā deg­
šanas aprēķinos un citur dažādu gāzveida darba ķermeņu tilpumus
nosaka un salīdzina t. s. standartapstākļos, piemēram, 20 °C tem ­
peratūrā un 0,1 M Pa spiedienā.

Iekšējā enerģija

Termodinamiskās sistēmas pilnu enerģiju veido tās iekšējā un

ārējā enerģija.
P a r termodinamiskās sistēmas iekšējo enerģiju sauc to sistē­
mas pilnās enerģijas daļu, kuru nosaka sistēmas iekšējais stāvok­
lis. Tā ir vielas molekulārās un intramolekulārās kustības sum ­
mārā enerģija, kā arī cita veida enerģija, kas saistīta ar vielas
iekšējo stāvokli. Iekšējās enerģijas jēdzienā var ietilpināt arī vielas
ķīmisko enerģiju un atomu kodolu enerģiju.
Iekšējās enerģijas patiesais lielums ir grūti nosakāms. Lai
raksturotu tās skaitlisko lielumu, pieņem kādu sistēmas sākum-
stāvokli, kuram piešķir noteiktu iekšējās enerģijas vērtību. Ūde­
nim iekšējās enerģijas lielumu sāk skaitīt no tā trīskāršā punkta
15
 (T —273,16 K, p = 611 P a ). Iekšējās enerģijas izmaiņas lielums do­
ta jā procesā ir atkarīgs tikai no sistēmas sākuma un beigu s tā ­
vokļiem, bet nav atkarīgs no starpstāvokļiem. Iekšējā enerģija ir
termodinamiskās sistēmas stāvokļa funkcija, un to var izteikt
ar citiem termodinamiskajiem parametriem.
Sistēmas iekšējo enerģiju apzīmē ar U. SI vienību sistēmā
enerģiju, arī iekšējo enerģiju un siltuma daudzumu, izsaka džou­
los (J) vai kilodžoulos (kJ). Iekšējās enerģijas īpatnējais lie­
lums, kas attiecināts uz vienu m asas vienību (kg), ir term odina­
miskais parametrs. To apzīmē ar u un mēra J/kg vai kJ/kg.
Siltumtehnikā pagaidām visai izplatīta siltuma daudzuma
vienība ir kilokalorija (kcal). Starp dažādām enerģijas vienībām
ir stingri noteiktas kvantitatīvās sakarības. Tā 1 kcal atbilst
4,1868 kJ.

Entalpija

P a r termodinamiskās sistēmas entalpiju sauc tās iekšējās ener­

ģijas un tilpuma enerģijas summu. Entalpiju pieņemts apzīmēt
ar burtu H. Ja sistēmas tilpumu apzīmē ar V, entalpija
H^U+pV. (1.8)
Entalpijas, tāpat kā iekšējās enerģijas, daudzuma vienība ir J
vai kJ. Entalpija ir termodinamiskās sistēmas stāvokļa funkcija.
Entalpijas īpatnējā vērtība, kas attiecināta uz vienu m asas
vienību (kg), ir termodinamiskais param etrs. To apzīmē ar h un
izsaka J/kg vai kJ/kg. Tādējādi īpatnējā entalpija
h=u+pv, (1.9)
bet diferenciālā formā
dh = du + d(pv) = d u + p d v + vdp. (1-10)
Tehniskajos aprēķinos parasti jāzina nevis entalpijas absolū­
tais lielums, bet gan tās izmaiņa term odinamiskajā procesā.
Tāpēc dotajā sistēmas stāvoklī entalpijai, tāpat kā iekšējai
enerģijai, piešķir noteiktu skaitlisko vērtību. Entalpijas lielumu
nosaka, izejot no iekšējai enerģijai noteiktās vērtības dotajā
stāvoklī.
Tā kā entalpija ir termodinamiskās sistēmas stāvokļa funkcija
un tās param etrs, to var izteikt ar citiem termodinamiskajiem
parametriem.
Entalpiju ļoti plaši izmanto dažādos siltumtehniskajos aprē­
ķinos. Lai šos aprēķinus atvieglotu un paātrinātu, sastāda ental­
pijas tabulas un diagramm as, kurās dažādiem darba ķermeņiem
(gāzēm, tvaikiem u. c.) entalpijas vērtības dotas atkarībā no
tem peratūras un spiediena. Dažādām vielām īpatnējās entalpijas
vērtības ir atšķirīgas.

16
 Entalpiju dažkārt sauc arī par pilnu siltumsaturu.
Jāatzīmē, ka pagaidām speciālajā literatūrā ļoti izplatīts en~
talpijas apzīmējums ir / (J vai kJ) un i (J/kg vai kJ/kg),

Entropija
Entropija ir termodinamiskās sistēmas stāvokļa funkcija, kas.
raksturo tās termodinamisko varbūtību. Entropijai kā term odina­
miskajai funkcijai nav tāda uzskatām a fizikāla modeļa un iz­
skaidrojum a kā, piemēram, iekšējai enerģijai.
Termodinamiskās sistēmas entropiju apzīmē ar S, tās lielumu
izsaka J/K vai kJ/K. īp atn ē jā entropija, kas attiecināta uz vienu
m asas kg, ir termodinamiskais param etrs. To apzīmē ar s un
izsaka J /(k g -K ) vai k J /(k g -K ). Entropijas m atemātiskā izteiksme
ir ds = dq/T, kur q — siltuma daudzums, T — tem peratūra.
Entropiju var izteikt kā funkciju no citiem termodinamiskajiem
parametriem. To ļoti plaši izmanto daudzos termodinamiskajos
aprēķinos un termodinamisko sistēmu stāvokļa analīzē. Sīkāk en­
tropija aplūkota iedalījumā par otro term odinamikas likumu.

Termodinamiskais process

Termodinamiskās sistēmas līdzsvara gadījum ā tās param etri

pieņem noteiktu lielumu un nemainās tik ilgi, kamēr šis līdzsvars
netiek izjaukts. Iedarbojoties uz sistēmu (darba ķermeni) termiski
vai mehāniski, tā s sākotnējais līdzsvara stāvoklis izjūk un m ai­
nās sistēmas parametri. Termodinamiskās sistēmas stāvokļa (pa­
ram etru) secīga m aiņa laikā ir termodinamiskais process jeb
norise. Termodinamiskā procesa ātrum s var būt dažāds. Ja tas
noris tik lēni, ka izraudzītā laika jebkurā momentā sistēma ir līdz­
svara stāvoklī, tad to sauc par atgriezenisku jeb kvazistatisku
(līdzsvarotu) procesu. Atgriezenisku procesu var uzskatīt p a r
sistēmas pakāpenisku pāreju no viena līdzsvara stāvokļa citā līdz­
svara stāvoklī.
J a termodinamiskais process noris ar lielāku ātrum u un dotajā
momentā sistēmā neiestājas līdzsvara stāvoklis, tad to sauc par
neatgriezenisku jeb nestatisku (nelīdzsvarotu) procesu. Visi reālie
termodinamiskie procesi noris ar noteiktu ātrumu, tos pavada
berzes un citi zudumi, tādēļ tie ir neatgriezeniski.
Termodinamiskos procesus var iedalīt arī tiešajos un apgriez­
tajos.
P a r tiešu termodinamisko procesu sauc tādu procesu, kura
kāda noteikta param etra pieaugums laika gaitā notiek izraudzī­
tajā virzienā, piemēram, gāzes izplešanās.
P a r apgrieztu termodinamisko procesu sauc tādu procesu, kura
izraudzītā param etra izmaiņa notiek tiešam procesam pretējā vir­
zienā, piemēram, gāzes saspiešana.
2 — Siltumtehnikas pamati 17
 No teiktā izriet, ka atgriezenisku procesu var izpildīt gan
tiešā, gan arī pretējā virzienā, izejot caur tiem pašiem sistēmas
stāvokļiem, bez .papildu ārējās enerģijas patēriņa un izmaiņām
apkārtējās vides stāvoklī.
Termodinamiskā procesa gaitā termodinamiskā sistēma uz a p ­
kārtējo vidi un apkārtēja vide uz termodinamisko sistēmu var
iedarboties termiski un mehāniski. Ja uz termodinamisko sistēmu
iedarbojas termiski, siltumu pievada vai novada, bet, ja uz to
iedarbojas mehāniski, sistēma (darba ķermenis) izplešas, p ā r ­
varot apkārtējās vides pretestību un paveicot darbu, vai arī tiek
saspiesta, patērējot ārēju darbu. T ātad termodinamiskās sistēmas
un apkārtējās vides mijiedarbības kvantitatīvai raksturošanai var
izmantot siltumu un darbu. Termodinamiskās sistēmas izplešanās
rezultātā iegūto darbu pieņemts uzskatīt par pozitīvu, bet tās
saspiešanai patērēto darbu — par negatīvu. Līdzīgi sistēmai pie­
vadīto siltumu uzskata par pozitīvu, novadīto — par negatīvu.
No teiktā redzams, ka termodinamiskās sistēmas siltums un
darbs parādās un pastāv tikai termodinamiskā procesa laikā, tātad
ir termodinamiskā procesa funkcijas. Tikai šī procesa gaitā sil­
tumu var pielīdzināt darbam — mehāniskajai enerģijai.
Termodinamiskā procesa gaitā sistēmai (darba ķermenim)
pievadīto (vai novadīto) siltumu sauc par procesa siltumu un
iegūto (vai patērēto) darbu — par procesa darbu.
Termodinamisko procesu un termodinamiskās sistēmas īpašību
pētīšanai plaši izmanto diagramm as, kurās par koordinātu asīm
izvēlas termodinamiskos param etrus. Visbiežāk šādas d iag ra m ­
mas zīmē p-v, T-s, h-s un p-T koordinātēs. Sīs diagram m as sīkāk
aplūkotas grām atas nākamajos iedalījumos. D ažkārt siltumteh-
nikā izmanto trīsdimensiju
telpas koordinātes, piemē­
P ram, p, T, v.
Termodinamiskā procesa
l p , ; v 1;T] uzskatāmai ilustrācijai var
aplūkot gāzes izplešanos un
saspiešanu cilindrā ar virzuli
(1.2. att.).
Ja cilindrā esošā gāze, ku­
rai pievada siltumu q, izple­
šoties pāriet no stāvokļa 1
stāvoklī 2, tad šī term odina­
miskā procesa laikā gāze p a ­
dara darbu un tās param etri
m ainās no p i, vh T\ līdz pz,
»2 , T2. Ja process ir atgrieze­
nisks, tad, gāzes saspiešanai
patērējot iegūto darbu, nova­
1.2. att. Term odinam iskā procesa dot siltumu q, gāze iegūs sā ­
attēlojum s. kotnējos param etrus p\,v\,T\.
18
 Termodinamisko procesu un ciklu pētīšanā parasti pieņem, ka
procesi ir atgriezeniski. Tas ļauj matemātiski vienkāršāk aprak­
stīt procesus un attēlot tos izraudzītajās koordinātēs.

1.2. IDEĀLO GĀZU LIKUMI

Ideāl as un reālās gāzes. Tehniskaja termodinamika par darba

ķermeņiem galvenokārt uzskata gāzes un tvaikus, kurus izmanto
dažādās siltuma enerģētiskajās iekārtās un siltumtehniskajās
ierīcēs. .
D ažādām reālām gāzēm un tvaikiem ir atšķirīgas fizikālās
īpašības. Starp tvaiku un gāzu molekulām darbojas molekulārie
spēki, kas atkarībā no apstākļiem mainās.
Lai atvieglotu gāzu un tvaiku kopīgo īpašību pētīšanu, ir pie­
ņemts ideālās gāzes jēdziens.
P a r ideālo gāzi sauc tādu gāzes modeli, kas sastāv no abso­
lūti elastīgām daļiņām (molekulām), kuru tilpumu var neievērot
un starp kurām nedarbojas savstarpējie pievilkšanās spēki. Ideā­
lās gāzes pakļaujas no gāzu kinētiskās teorijas iegūtajiem liku­
miem un matemātiskai izpētei.
Reālās gāzes pēc term odinamiskajām īpašībām vairāk vai m a ­
zāk atšķiras no ideālajām gāzēm. Tomēr ideālo gāzu likumi da u ­
dzos gadījumos pietiekami pareizi apraksta sakarības starp reālo
gāzu un tvaiku parametriem. M azatomu gāzes labāk atbilst
ideālo gāzu likumiem nekā daudzatomu gāzes. M azā spiedienā un
a ugstās tem peratūrās reālās gāzes termodinamiskās īpašības t u ­
vojas ideālās gāzes īpašībām, turpretim augstā spiedienā un
zemās tem peratūrās tās atšķiras ievērojami vairāk. Vielu tvaikus
pārkarsētā stāvoklī ar zināmu tuvinājum u var uzskatīt par ide­
ālo gāzi.

Gāzes stāvokļa vienādojums

Termodinamiskās sistēmas līdzsvara gadījumā dotajā stāvoklī

starp tās termodinamiskajiem param etriem pastāv noteiktas saka­
rības. Vispārīgā gadījumā galvenos termodinamiskos param etrus
saista funkcija
F (T,p,v)= 0. (1.11)
So funkciju sauc par gāzes stāvokļa vienādojumu. Katrai vielai
šīs funkcijas izteiksme ir citāda. Gāzes stāvokļa vienādojuma
atrašanai ideālām gāzēm izmantosim pazīstam os Boila—Mariota
un Gē-Lisaka likumus.
Boila—M ariota likums nosaka, ka gāzu īpatnējie tilpumi
nemainīgā tem peratūrā (T = const) ir apgriezti proporcionāli
2' 19
.•spiedieniem. Ja gāzes sakuma un beigu spiedieni un fpatnejie til­
pumi ir attiecīgi pu v x un p2, v2, tad
P2 ^ Vļ Pn Vļ
vai
Pl v2 Pl vn
Mīl
PlVļ=p2V2= . . . = p nvn = const. ( 1. 12)
Vispārīgā gadījum ā dotajai gāzei
pv = const.. (1.13)
Tā kā v — 1/p, tad
Pn
^ pn (1.14)
Pl P2 Pn
Gāzes stāvokļa izmaiņas var attēlot grafiski p-v koordinātu
sistēmā, kur uz abscisu ass atliek īpatnējo tilpumu v, bet uz or-
dinātu ass — spiedienu p. Boila—M ariota likums attēlojas kā
vienādsānu hiperbola — izoterma (1.3. att.).
Gē-Lisaka likums nosaka, ka, pievadot siltumu, gāzes īpatnē­
ja is tilpums pastāvīgā spiedienā m ainās tieši proporcionāli tās
absolūtajai temperatūrai:

jeb
V\ t>2
(1-15)
T1 T2 n

p Izsakot īpatnējos tilpu­

mus ar blīvumiem un ievie­
A
p = co n st tojot to nozīmes izteiksmē
1.15, iegūst
Tipi — T2p2= Tp —const.
(1.16)
Sī sakarība p-v koordinātēs
attēlojas ar y asij paralēlu
taisni — izobāru (1.3. att.).
Tā kā gāzes stāvokli no­
saka visi trīs param etri, abi
- aplūkotie likumi jāapvieno.
v No kopīga punkta A izejo-
1.3. att. Ideālo gazu stavokļa vienādo­ šai izotermai un izobarai
jum a noteikšana. (1.3. att.) var uzrakstīt:

20
 izotermai p\V\—pAVA,
VA T a

Ti T2 •
SI sakarība ir spēkā jebkuram gāzes stāvoklim, tādēļ

.Apzīmējot^ j r —R un pārkārtojot vienādojumā 1.17 locekļus, iegūst

pv = RT. (1.18)

Iegūtā izteiksme ir gāzes stāvokļa vienādojums vienam kilo­

g r a m a m gāzes. Vienādojums saista gāzes stāvokli raksturojošos
termiskos param etrus p, o un T.
Lai vienādojums 1.18 derētu dotajam gāzes daudzumam
JW(kg), tā abas puses reizina ar M, t. i.,
pvM=MRT.

Tā kā v M = V (gāzes kopējais, tilpum s), gāzes stāvokļa vienādo­

jum s dotajam gāzes daudzum am ir šāds:
p V —MRT, (1.19)
Lielumu R sauc par gāzes individuālo konstanti. Dotajai gāzei
tā ir nemainīga. R dimensija SI sistēmā:

m 2 •kg • K

Tātad gāzes individuālā konstante ir darba daudzums, ko p a ­

d a ra viens kilograms gāzes izplešoties, ja tās tem peratūru p a ­
augstina par vienu grādu.
Gāzu konstanti var iegūt ari tieši, izejot no gāzu molekulāri
kinētiskās teorijas.
Universālā gāzu konstante. Saskaņā ar Avogadro likumu da­
žādu gāzu vienādi tilpumi vienādos apstākļos (t. i., vienādā spie­
dienā un tem peratūrā) satur vienādu molekulu skaitu. Tas nozīme,
 ka šo gazu blīvumi ir proporcionāli to molekulmasam:
pi _ ni
P2 ļJ-2

kur ļxj, Ļi2 — gazu molekulmasas.

Tā kā p== l/v, tad
Vl _ 1^2
V2 JXl
un
t)lļ.ll = l'2 (J.2 = • • • =fxt) = const. ( 1.20)
Lielums ļj,o = const ir viena gāzes mola tilpums. Mols ir vielas
daudzums, kas skaitliski vienāds ar šīs vielas molekulmasu. Teh­
niskajā termodinamikā vielas daudzumu (masu) pieņemts izteikt
kilogramos. Visām ideālām gāzēm mola tilpums dotajos apstākļos
ir vienāds. Gāzes mola tilpumu parasti aprēķina normālos ap­
stākļos.
Viena gāzes mola tilpums, izsakot m asu kilogramos, normālos
apstākļos ir 22,4 m 3, t. i.,
ļii/ = 22,4 (m3/mol). ( 1.21 )
Tatad
( 1.22 )

(1.23)

Gāzes konstanti, kas attiecināta uz vienu gāzes molu, sauc

par universālo gāzu konstanti. No izteiksmes 1.18 izsakot R, vie­
nādojum a abas puses reizinot ar molekulmasu ji, un ievietojot
\iR = Rn, iegūst
Rii = ļivpļT.
Tā kā normālos apstākļos (p = 101 325 N/m2, f = 273,15 K) v =
= 22,4 m 3/mol, tad, ievietojot iepriekšējā izteiksmē precīzas lie­
lumu skaitliskās vērtības, iegūst

Universālā gāzu konstante pēc lieluma ir vienāda visām g ā ­

zēm. Gāzes individuālo konstanti var aprēķināt no universālās
gāzu konstantes, ja zināma dotās gāzes molekulmasa:

( 1.25 )

22
 Gāzu maisījumi

P a r darba ķermeni siltumtehnikā bieži izmanto nevis elemen­

tā rā s gāzes, bet vairāku gāzu m aisījumu (piemēram, gaisu, kuri­
nām ā sadegšanas produktus u. c.).
Atsevišķas gāzes (komponenta) spiedienu gāzu maisījumā
sauc par dotās gāzes parciālo spiedienu.
Saskaņā ar Daltona likumu gāzu m aisījuma kopējais spiediens
p veidojas no atsevišķu komponentu parciālajiem spiedieniem:
n
ri
p = p i + p 2 + p 3+ ... + p « = 2-iP u O-26)
i=i
kur pi, p 2 , . . . , pn — gāzu m aisījuma komponentu parciālie spie­
dieni.
Gāzu m aisījuma īpašības nosaka atsevišķu komponentu īp a ­
šības un to daudzumu attiecības, t. i., m aisījuma sastāvs. Gāzu
maisījuma sastāvu var noteikt ar komponentu m asu vai tilpumu.
J a atsevišķu komponentu m asas ir M u M 2, ■■■, M n kg, tad m ai­
sījum a kopējā masa
M = M , + M 2+ Af3+ . . . + M n. (1.27)
P a ra s ti gāzu m aisījuma sastāvu uzdod tā masas daļās m, kas
ir atsevišķa komponenta m asas M n attiecība pret maisījuma ko­
pējo m asu M.
Apzīmējot atsevišķa komponenta daudzumu m aisījumā m asas
daļās ar mu m%, m3, . . . , m n, iegūst
m x= M x!M, m 2= M2/ M , . . . , m n = M n/M , (1.28)
Redzams, ka
m 1+ m2+ /n3+ .. . + m„ = 1. (1.29)

Gāzu m aisījuma ieņemto tilpumu var uzskatīt par atsevišķu

m aisījuma komponentu parciālo tilpumu summu.
P a r dotās gāzes p ar ci āl o t i l p u m u gāzu m aisījumā sauc til­
pumu, ko ieņemtu šī gāze, ja dotajā tem peratūrā tā atrastos visa
gāzu m aisījuma kopējā spiedienā. Parciālo tilpumu sauc arī par
r e du c ē t o t i l p u m u . Parciālos tilpumus izmanto maisījuma sastāva
noteikšanai. Saskaņā ar teikto
pVi^PiV,

no kurienes

( 1.30 )
P

23
kur Vi — maisījuma komponenta parciālais tilpums;
pi — maisījuma komponenta parciālais spiediens;
V — m aisījuma kopējais tilpums;
p — maisījuma kopējais spiediens.
Maisījuma komponenta parciālā tilpuma attiecību pret m aisī­
juma kopējo tilpumu sauc par komponenta tilpuma dalu r.
r i = Vi /V ; r2= F 2/F; . . . ; rn = V J V (1.31)
un
V 1 + V2 + . . . + V n = V. (1.32)
No izteiksmēm 1.31 un 1.32 iegūst
ri + r2+ r3+ . . . + r n ~ 1. (1.33)
Atrodam sakarības starp gāzu maisījuma sastāva m asas un til­
puma daļām:
piVi pi /i rw\
—- (1-34)
M pmV pm
kur pm — m aisījuma blīvums;
pi — maisījuma komponenta blīvums.
Ņemot vērā to, ka

un izsakot m asas ar blīvumiem un parciālajiem tilpumiem, iegūst

pmV —P1 F 1 + P2 V2 + • • ■ + p nVn
jeb
pm = p i^ l + p 2 ^ 2 + • • • + P n f n - (1-35)

Ņemot vērā izteiksmes 1.34 un 1.35,

m .= — ££?— (1. 36)

I Piri
I

Tā kā gāzes blīvums ir proporcionāls molekulmasai, tad

mļ==_ _ -------- . (1.37)

mJ
i =1
Izmantojot iegūtās sakarības, var aprēķināt m aisījuma sastāvu
tilpuma daļās, ja dots tā sastāvs m asas daļās. Zināms, ka
Vi
Izsakot Vi ar Mi un pt-, bet V ar Vļ summu un ņemot vera to, ka
gāzes blīvums ir proporcionāls tās molekulmasai, iegūst
mi/m
• (1-38)
y nij
i —l M-i
Gāzu m aisījuma vidējā jeb šķietamā molekulmasa ir visas
gāzu m aisījum a m asas M attiecība pret m aisījuma molu skaitu N:
n

M
------ . ( ļ .39)

i- 1 ,ui
Izdalot vienādojuma labās puses skaitītāju un saucēju ar M,
iegūst

# (1-40)
nij
i =l ļii
Gāzu maisījuma šķietamo molekulmasu var izteikt ar kom­
ponentu parciālajiem tilpumiem:
n

(Xm— 1+ 2+ • • • + H n f n =
№ i‘ (1-41)
i-1
Gāzu m aisījuma konstanti R m nosaka, zinot komponentu indivi­
duālās konstantes R u R 2, . . . , R n un m asas daļas m u m2, . . . , m n:
Rm—Ritrii-ļ-Rļtriļ-ļ- . . . -ļ-RnMn (1.42)
vai arī
n 8314 / J \
^ m==_ —. | (1-43)
JXm ' kg-K '
M aisījuma parciālos spiedienus nosaka no sakarībām
PiV^pVi
un

P v
No šejienes
pi=pn. (1.44)
25
 Gāzu īpatnējā siltumietilpība

Lai dažādām gāzēm izmainītu tem peratūru par vienu kelvinu

(grādu), jāpatērē atšķirīgs siltuma daudzums. Tas atkarīgs arī
no gāzes tem peratūras un siltuma pievadīšanas procesa rakstura.
P a r vielas īpatnējo siltumietilpību (siltumkapacitāti) sauc
siltuma, daudzumu, kas jāpievada vielas m asas vienībai, lai tās
tem peratūru paaugstinātu par vienu kelvinu (grādu).
Atkarībā no vielas (gāzes) daudzuma vienības izšķir vairākus
īpatnējās siltumietilpības veidus:
1) masas īpatnējā siltumietilpība, ja siltuma daudzumu attie­
cina uz 1 kg gāzes. To apzīmē ar c, un tās dimensija ir J /(k g -K )
vai kJ/(kg- K ) ;
2) tilpuma īpatnēja siltumietilpība, ja siltuma daudzumu a t­
tiecina uz 1 m3 gāzes normālos apstākļos. To apzīmē ar c', un
tās dimensija ir J / ( m 3-K) vai k J /(m 3-K);
3) molārā īpatnējā siltumietilpība, ja siltuma daudzumu attie­
cina uz 1 molu gāzes. To apzīmē ar cLl, un tās dimensija ir
J/(m ol-K ) vai kJ/(m ol-K ).
Zinot, ka gāzes blīvums p ir tas kilogramu skaits viena kubik­
metrā un gāzes īpatnējais tilpums v ir viena kilograma gāzes
tilpums, var noteikt sakarības starp aplūkotajām īpatnējām sil-
tumietilpībām:
c = c j ļ i = c'v; c/ = cn/22,4 = cp; c'=c/v. (1-45)
Izteiksmē 1.45 skaitlis 22,4 ir viena gāzes kilomola tilpums nor­
mālos apstākļos.
Atkarībā no termodinamiskā procesa rakstura izdala divus
īpatnējās siltumietilpības veidus.
Ja process notiek pastāvīgā spiedienā, iegūst īpatnējo siltum­
ietilpību pastāvīgā (konstantā) spiedienā, kuru apzīmē attiecīgi
ar cp, cm un c'p.
Ja process notiek pastavīga tilpuma, iegūst īpatnējo siltum­
ietilpību pastāvīgā (konstantā) tilpumā, un to apzīmē ar cv,
un c'v.
Termodinamikā plaši izmanto gāzu īpatnējo siltumietilpību
attiecību cpļcv — k.
Ideālām gāzēm īpatnējās siltumietilpības vērtības atkarībā no
atomu skaita molekulā dotas 1.2. tabulā (neņemot vērā atomu
svārstību enerģiju).
1.2. tabula
Gazu īpatnējo siltum ietilpību atkarība
no atom u sk aita m olekulā

Gazes k

V ienatom a 5/2 R ^ 3/2 R Ļl 1,67

D ivatom u 7/2 R jx 5/2 R a 1,40
D audzatom u 8/2 R 6/2 R ^ 1,33

26
 īp atn ē jā s siltumietilpības
atkarību no tem peratūras
(1.4. att.) izsaka vienādojums
c=f,(t)=*
= a + b t + m t 2+ ....
P a ra sti lieto izteiksmes line­
āru sakarību '
c= fa(t)=a+bt. (1.46)
Paaugstinot gāzes tem pera­
tūru, tās īpatnējā siltumietil­
pība pieaug. 1.4. att. īp a tn ē ja s siltum ietilpības a t­
Noteiktā tem peratūras inter­ k arība no tem p eratū ras.
v ālā no 11 līdz tz var aprēķināt
vidējo īpatnējo siltumietil­
p ī b u Cm:
q
Cm•
t ī —ti
no kurienes

q=cm ( h — t i). (1.47)

Jo vairāk sam azina šo tem peratūras intervālu, jo tuvāk nonāk

f a k t i s k a j a i ī p a t n ē j a i s i l t u m i e t i l p ī b a i c. Bezgalīgi mazā tem peratū­
ras intervālā iegūst faktisko īpatnējās siltumietilpības lielumu
dq
(1.48)
dt
no kurienes
d q = cdt. (1.49)
Lai aprēķinātu pievadīto siltuma daudzumu, jāzina c a tka­
rībā no tem peratūras. Ievietojot vienādību 1.46 izteiksmē 1.49 un
integrējot, iegūst ;
tļ tļ
q= j cdt= J (a + b t ) d t = | a + b .(t2 — t ļ ) . (1.50)
ti ti
Salīdzinot izteiksmes 1.47 un 1.50, redzams, ka
h + tļ
Cm =a + b

Termodinamiska procesa siltumu tem peratūras intervāla no

t\ līdz t2 var aprēķināt, nenosakot šim tem peratūras intervālam

27
cm. 5im nolūkam jāzina vidējās īpatnējās siltumietilpības vērtības
tem peratūras intervāliem 0 . . . tļ un 0 . . . t%. Izteiksmi 1.49 var p ā r ­
veidot šādi:
^2
?= | cdt = J cd t— J cdt. (a)

Izmantojot vidējas īpatnējas siltumietilpības jedzienu, no iz­

teiksmes (a) iegūst

(ļ —Cm tļ —Cm, 11. (1.51)

Saskaņa ar aplūkoto metodi īpatnējo siltumietilpību tem pera­

tū ra s intervālā no t\ līdz t2 var noteikt šādi:

Cm ^2—Cm U
Cm (1.52)
t2—t i tn—t\
Vidējās īpatnējās siltumietilpības vērtības intervālos no 0°C
līdz attiecīgajai tem peratūrai t dotas rokasgrām atās tabulu veidā.
Ja zinām as gāzu m aisījuma komponentu īpatnējās siltumietil­
pības Ci, m aisījuma īpatnējo siltumietilpību var aprēķināt pēc
šādām formulām:

Cm" i Citur, c'm= ^ C'in\ Cļira— Cļiļfi. (1.53)

i= 1 2=1

1.3. PIRMAIS TERMODINAMIKAS LIKUMS

Pirm ais termodinamikas likums ir enerģijas nezūdamības

likuma atsevišķs gadījums, kas iegūts, piemērojot to enerģijas
pārejas siltuma un darba formām. Siltums un.darbs jāuzskata par
enerģijas pārejas un pastāvēšanas veidiem termodinamiskā pro­
cesa gaitā. 5ie enerģijas veidi noteiktos apstākļos var pārveido­
ties cits citā. Saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu visu
enerģijas veidu summa izolētā sistēmā paliek bez izmaiņām.
Izolētas sistēmas kopējā pilnā enerģija sa glabājas neatkarīgi
no tajā notiekošajiem procesiem. Tātad starp visiem enerģijas
veidiem pastāv stingri noteiktas kvantitatīvas sakarības. Pirm ais
termodinamikas likums nosaka, ka termodinamiskā procesa gaitā
sistēmas pilnās enerģijas izmaiņa izraisa tās darba un siltuma
izmaiņu. Izmantojot pirmā termodinamikas likuma atziņas, var
iegūt m atemātiskas sakarības starp aplūkojamiem enerģijas vei­
diem, pirmām kārtām starp sistēmas iekšējo enerģiju, siltumu un
mehānisko enerģiju — darbu.

28
 Enerģijas nezūdamības likums un tatad ari pirmais termodi­
namikas likums ir absolūti dabas likumi.
M atērijas nezūdamības un pārvēršanas pam atprincipu atklā­
šanā un pierādīšanā izcilu ieguldījumu devis M. Lomonosovs.
Dž. Džouls pirmais noteica kvantitatīvu sakarību starp siltumu
un darbu. Enerģijas nezūdamības likuma attīstība saistīta ar
tādu izcilu zinātnieku kā H. Hesa, R. M aijera un H. Helmholca
vārdiem. A. Einšteins atrada sakarību starp ķermeņa masu un.
tā pilno enerģiju.

Termodinamiskā procesa darbs un siltums

Kā jau iepriekš aplūkots, termodinamiskā procesa gaitā sil­

tuma enerģija var pārvērsties mehāniskajā enerģijā vai otrādi..
Saskaņā ar enerģijas nezūdamības principu šie enerģijas veidi
noteiktos apstākļos pārvēršas cits citā ekvivalentos daudzumos.
Apzīmējot termodinamiskā procesā darbā pārvērsto siltuma dau­
dzumu ar Q0 un darbu ar L, var rakstīt
Qo=AL,
kur A — proporcionalitātes koeficients, t. s., darba termiskais
ekvivalents.
Darba termiskā ekvivalenta skaitlisko vērtību, t. i., kvantitatīvo
sakarību starp mehānisko enerģiju un siltumu, pirmais eksperi­
mentāli noteica Dž. Džouls (ap 1840. g.). Izsakot siltumu ar kcal
un darbu ar kilogrammetriem (kgf-m ), darba termiskā ekviva­
lenta skaitliskā vērtība ir 1/427 kcal/(kgf-m ).
Termodinamikā lieto arī apgrieztu lielumu l/yļ = 427 kgf-m/kcal,.
ko sauc par siltuma mehānisko ekvivalentu. Tas rāda, cik lielam
daudzumam mehāniskās enerģijas atbilst 1 kcal siltuma enerģijas.
SI sistēmā mehānisko un siltuma enerģiju mēra ar vienu un
to pašu vienību — džoulu (J). Sakarā ar to ,4 = 1 un Qo = L.
Pirm s SI sistēmas ieviešanas par siltuma vienību tehnikā lie­
toja kilokaloriju. Viena kilokalorija ir siltuma daudzums, kas
nepieciešams, lai sasildītu 1 kg ķīmiski tīra ūdens par 1 grādu.
Precīzāk kalorijas lielumu var izteikt ar t. s. elektrisko (starp­
tautisko) kilokaloriju; 1 kcal = 1/860 kW-h.
Termodinamiskā procesa ārējais darbs. Termodinamiskā sis­
tēma izplešoties pārvar ārējās vides pretestību un p a d a ra darbu,
t. i., daļa sistēmā esošās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā.
Kā piemēru aplūkosim cilindru ar kustīgu virzuli,- kurā ieslēgts
darba ķermenis — ideāla gāze ar m asu 1 kg (1.5. att.). Gāze
izplešas, tās spiediena p radītais spēks F = pS iedarbojas uz v ir­
zuli ar laukumu S un pārbīda virzuli par attālum u dx, pārvarot
ārējo spēku, kas uz to darbojas. Gāze veic darbu d l —pSdx. Tā
ka gāzes tilpuma izmaiņa ir dv = Sdx, tad 1 kg gāzes paveiktais
ārējais darbs ir
d l= pd v. (1-54)
J a virzulis gāzes izplešanas rezultātā pārvietosies no stavokļa 1
stāvoklī 2, gāzes izplešanās darbs

(1.55)

J a cilindra ir nevis viens, bet M kilogrami gāzes ar kopējo til­

pumu V, darba L izteiksme ir šāda:

(1.56)

Gāzes izplešanās rezultātā padarītais darbs p-v koordinātēs

grafiski attēlojas ar laukumu (1.5. a t t ) , kuru veido gāzes izple­
š a n ās procesa līkne un abscisa v. Gāzes izplešanās darbs attēlots
a r laukumu 1-2-3-4.
Termodinamiskā procesa siltums. Termodinamiskā procesa
gaitā sistēmai (darba ķermenim) pievadīto vai novadīto siltumu Q
v a r izteikt dažādi. Viens no paņēmieniem ir siltuma daudzuma
izteikšana ar entropijas S izmaiņu. Vienam darba ķermeņa kilo­
gram am pievadīto elementāro siltuma daudzumu dq var izteikt ar
elementāro entropijas izmaiņu ds:
d.q = T ds (J/kg). (1.57)

P,

1.5. att. T erm odinam iskā p ro ­ 1.6. att. T erm odinam iskā p ro ­
cesa darba grafisks a ttē lo ­ cesa siltum a grafisks a ttē ­
jum s. lojums.

30
Visa procesa 1-2 laika pievadīto siltumu var izteikt šadi:
S'2

q = § Tds. (1.58)

Sis siltuma daudzums 1.6. attēlā grafiski attēlojas ar laukumu

1-2-3-4.
Siltuma daudzumu var izteikt arī ar vielas īpatnējo siltum ­
ietilpību un tem peratūras izmaiņu. Tas aplūkots iedalījumā par
īpatnējām siltumietilpībām (sk. izteiksmi 1.49).

Pirmā termodinamikas likuma (matemātiskās izteiksmes

Saskaņā ar pirmo term odinamikas likumu darba ķermenim

pievadītais siltums Q var paveikt ārējo darbu L un izmainīt paša
darba ķermeņa enerģiju E. Apskatot elem entāru procesu, var ra k ­
stīt, ka
d Q - d L = dE. (1.59)

Darba ķermeņa pilno enerģiju E savukārt veido tā iekšējā

enerģija U un ārējā enerģija, t. i., kustības enerģija (kinētiskā
enerģija) un potenciālā enerģija. Bez tam pievadītā enerģija v a r
izraisīt nevienmērīgu spiediena (potenciāla) sadalījum u telpā.
Piemērojot izteiksmi 1.59 darba ķermenim ar m asu 1 kg un apzī­
mējot siltumu ar q, iekšējo enerģiju ar u, darbu ar /, pārvietošanās
ātrumu ar w, m asas centra augstum u virs pieņemtā līmeņa ar z t
gravitācijas paātrinājum u ar g, spiedienu ar p un īpatnējo tilpumu
ar v, var uzrakstīt pirmo termodinamikas likumu diferenciālā
formā:
/ w2 \
dq=^du + dl + d(pv) + d ^ J +gdz . • (1.60)

Ja darba ķermenis pārvietojas (piemēram, gāzu strūkla), tam

var būt ievērojama kinētiskā un potenciālā enerģija, kā ari nevie­
nāds spiediena sadalījum s dažādās vietās. Sajā gadījum ā noteikti
jāņem vērā darba ķermeņa ārējās enerģijas izmaiņa. To sīkāk
aplūkosim iedalījumā par gāzu plūsmām.
Daudzos termodinamiskajos procesos darba ķermenim ārējās
enerģijas izmaiņa salīdzinājum ā ar iekšējās enerģijas izmaiņu
ir maza un to var neievērot. Tādā gadījumā
dq — du + dl. f '2 • (1-61)
Ņemot vērā, ka dl — pdv, iegūst
dq=du+pdv. ( 1.62)
 Integrejot šo izteiksmi, siltuma daudzums ierm odinamiskaja
procesā ir

(1.63)

Iegūtās izteiksmes rāda, ka termodinamiskajos procesos mainās

darba ķermeņa iekšējā enerģija, kā ari tiek paveikts darbs.
Analizējot iekšējās enerģijas izmaiņu, aplūkosim divus gadī­
jumus:
1) procesa laikā saglabājas pastāvīgs tilpums, t. i., u= const;
2) procesa laikā saglabājas pastāvīgs spiediens, t. i., /7 = const.
Ja procesa laikā tilpums sa glabājas pastāvīgs, t. i., u = const
un dv — 0, tad pdv = 0. Saskaņā ar pirmo termodinamikas likumu
dqv — du + 0 ~ d u .
Tā kā dqv~ c vdT, tad
du — cvdT. (1.64)
Sajā gadījum ā viss pievadītais siltums tiek izlietots darba
ķerm eņa iekšējās enerģijas izmaiņai.
Integrējot izteiksmi 1.64 un vidējās īpatnējās siltumietilpības
vērtības izvēloties tem peratūras intervālā no T x līdz Tz, iegūst

un
Uļ U\ —CvmiT'ļ T{). (1.65)
Ņemot verā du nozīmi no vienādībās 1.64, izteiksmi 1.62 var
pārrakstīt šādā veidā:
dq = cvdT+p dv . ( 1.66)
Integrejot iegūto vienādojumu un ņemot verā izteiksmi 1.65,
iegūst

Ja termodinamiska procesa laika spiediens nemainas, t. i.,

p = const, tad
dqv —cvdT.
Ievietojot šo dqp vērtību vienādojumā 1.66, iegūst
C p d T == cvd T + pdv. (a)
 Diferencējot gāzes stavokļa vienādojumu pv —RT, ja p = const»
iegūst
pdv = RdT.
Iegūto pāv vērtību ievietojam izteiksmē (a) :
C p d T = c vd T + R d T .

Pēc saīsināšanas iegūst

Cp = cB+ R
jeb
C p ~ cv= R. (1.6 7)
Izteiksmi 1.67 sauc par M aijera vienādojumu. Pareizinot šī
vienādojuma abas puses ar molekulmasu, attiecinām to uz 1 molu
darba vielas:
( 1.68 )
M aijera vienādojums ir piemērojams tikai ideālām gāzēm.
Izteiksim pirmo termodinamikas likumu ar entalpiju.
Entalpijas izmaiņa diferenciālā formā:
dh —du + d(p v),
no kurienes
d u ~ d h —d(p v). (1.69)
Ievietojot atrasto du vērtību pirmā termodinamikas likuma
izteiksmē 1.62,
dq —d h —d ( p v ) + p d v .

Diferencējot d ( p v ) , izteiksmi pārveido šādi:

dq ~ d h — pāv —v d p + p d v ,
Pēc saīsināšanas
dq — d h ~ v d p . ... (1.70)
Ja q = c o n s t , tad d q ~ 0 un
d h = v dp . (1.70a)
Tātad mehāniskais darbs v d p vienāds ar entalpijas izmaiņu.
Vienādība 1.70 ir pirm ā termodinamikas likuma matemātiskā
izteiksme, kas izteikta ar entalpiju. No vienādības redzams, ka
entalpijas pieaugums ir lielāks nekā darba ķermenim pievadītais
siltuma daudzums.
Ja p = const, izteiksme 1.70 pārveidojas šādā veidā:
d h ~ d q p = CpdT. ( 1.71)
3 ~ S il tu m te h n ik a s p a m a ti 33
 Integrējot iegūst
hļ hļ — c-pm (Tļ Tļ). (1.72)
Tehniskajos aprēķinos parasti jāzina entalpijas izmaiņa term o­
dinamiskajā procesā. Tāpēc noteiktā darba ķermeņa stāvoklī, kā
tas bija aplūkots iepriekš, entalpijai piešķir zināmu skaitlisko
vērtību.
No izteiksmes 1.72 redzams, ka gāzes entalpijas izmaiņa ir
atkarīga no tās īpatnējās siltumietilpības un tem peratūras izmai­
ņas lieluma.

Termodinamiskie pamafprocesi

Darba ķermeņa termodinamiskajiem param etriem mainoties,

iespējami ļoti daudzi termodinamiskie procesi jeb norises. No tiem
parasti izdala tos procesus, kuros kāds termodinamiskais lielums
saglabājas nemainīgs. Sos procesus sauc par pamatprocesiem
(arī par galvenajiem termodinamiskajiem procesiem jeb izopro-
cesiem). To pētīšanas uzdevums ir noskaidrot enerģijas veidu
pārvēršanās nosacījumus un termodinamisko param etru izmaiņas
likumības šo procesu gaitā.
Pie termodinamiskajiem pamatprocesiem pieder
1) izohorais (izohoriskais) process, kur u = const;
2) izobārais (izobāriskais) process, kur p = const;
3) izotermais (izotermiskais) process, k u r r = c o n s t ;
4) adiabātais (adiabātiskais) process, kur Ģ= const;
5) politropais (politropiskais) process, kas ir vispārināts ter­
modinamiskais process.
Sos procesus aplūkosim ideālām gāzēm.
Izohorais process. Termodinamisko procesu, kas noris nemai­
nīgā tilpumā, t. i., ja y = const, sauc par izohoro procesu (izohoru).
p-v koordinātēs šādu procesu attēlo ar taisni, kas perpendiku­
lāra v asij.
Pieņemsim, ka cilindrā ar nekustīgu virzuli iepildīts 1 kg
ideālas gāzes ar sākuma parametriem v, p x
un Ti (punktā 1). Procesa beigās gāzes stā ­
vokli raksturo param etri v, p2 un T2, kas
atbilst punktam 2 (1.7. a t t ) . Aplūkojot g ā ­
V sc o n st zes stāvokļus punktos 1 un 2, var uzrakstīt
1=0 šādus vienādojumus:
PiV—RTi ( p u n k tā / ) ;
p 2 V ~ R T 2 (punktā 2).
W=v2 Dalot vienādojumus, iegūst izteiksmi
(Sarla likumu)
1.7. att. īzohora. P ilP 2 = T 1I T 2, ( 1.73)
kuru pārveidojot
p d T ^ p z l T 2.
V ispārīgā veidā
p /r= c o n st. (1.74)
Izohorā procesā gāzei pievadītais siltums saskaņā ar pirmo
term odinamikas likumu ir
dq — du + dl = d u + p ā v .
Tā kā u = const, tad dv —0 un
dl = pdv = 0. (1.75)
Tāpēc
dq —dqv — du (1-76)
vai
q = U2-Ui = cvm(T2- T ļ ) . (1-77)
No izteiksmēm 1.76 un 1.77 redzams, ka izohorā procesā darba
ķermenim pievadītais siltums tiek izlietots iekšējās enerģijas iz­
maiņai. Izohorā procesā nevar iegūt mehānisko enerģiju. Darba
ķermenim (gāzei) pievadītais siltums paaugstina tā temperatūru
un spiedienu. Ja siltumu no darba ķermeņa aizvada, tā tem pera­
tūra un spiediens samazinās.
Izobārais process (izobāra) notiek nem ainīgā spiedienā, t. i.,
p = const. Aplūkojot divus procesa stāvokļus, var uzrakstīt vienā­
dojumus
pVļ=RTu (a)
p v 2—R T 2. (b)
Izdalot šos abus vienādojumus, iegūst izteiksmi
»1/02= 7 y r 2,
kuru pārveidojot
vilTi = v2fTļ.
Vispārīgā gadījumā
v/T = const. (1-78)
Procesa siltums
d q ~ d u Jrpdv = dqp =^cpd T = d h (1-79)
un

q — u2— Uļ+p J d v = (m2™mi) + { V ļ - v i ) p (1.80)

35
vai
q ^ h 2~ h i = Cpm(T2- T i ) (J/kg). (1.81)
Izobārā procesā paveiktais darbs mērogā attēlojas ar laukumu
1-2-3-4 (1.8. a tt.) . No vienādojuma (b) atņemot vienādojumu (a),
iegūst formulu darba aprēķināšanai:
l ^ p i v t - v i ) = / ? ( r 2- 7 ’i) (J/kg). (1.82)
[zotermais process (izoterma) notiek nemainīgā tem peratūrā,
t. i., 71—const. Uzrakstot vienādojumus procesa diviem stāvokļiem
un tos izdalot, iegūst
piVi—RT, (a)
p2vz = R T (b)
un
PiPi ļ
Pzv2
vai
p i v i = p 2v2~ . . , = p o = const. (1.83)

Vienādojums 1.83 p-v koordinātēs attēlojas kā vienādsānu hi­

perbola (1.9. att.).
Procesā darba ķermenim (gāzei) pievadītais siltums saskaņā
ar pirmo termodinamikas likumu ir
dq=du+dl.

Tā kā du — cvdT, T = c o n s t un dT = 0, tad
du — 0.

7 p~ c o n st 2
C
§ 1
1
i

4 t i l t i 3
V
Vļ

1.8. att. Izobāra. 1.9. att. Izoterm a.

36
Līdz ar to
dq = dl
un
q — l (J/kg). (1.84)
No izteiksmes 1.84 redzams, ka viss pievadītais siltums pārvei­
dojas m ehāniskajā enerģijā — darbā.
Iegūto mehāniskās enerģijas — darba daudzumu var noteikt
šādā veidā:
Vī
tā kā d l —pdv, tad 1= j p d v .
Vl
Lai varētu izteiksmi integrēt, jāatrod p = f ( v ) .
No vienādojuma 1.83 izsaka
p lv 1
p = - ------- •
v
Ievietojot iegūto p vērtību zemintegrāļa izteiksmē un integrējot,
V2

1= J PiVi— v- = p i v l ( l n v 2- l n v l) = p i v i ln —~-(J/kg).
V V\
Vi
(1.85)
Tā kā piVļ=RT, tad

/ = / ? n n — = 2 , 3 / ? n g — (J/kg). (1.86)
Vi Vi
Izsakot v 2/v i = p i/ p 2, izteiksmi 1.86 var pārveidot šādi:

l = R T \ n ^ = p xVi l n — (J/kg). (1.87)

P2 P2

Līdz ar to

q = R T \ n - ^ - = R T l n ^ = p 1v l l n - — (J/kg). (1.88)
P2 p2

Izotermo procesu var attēlot arī grafiski. Aplūkosim izotermas

konstruēšanu p-v koordinātēs, ja dots viens tās punkts a resp., ja
ir zināmi kāda stāvokļa param etri (1.10. a t t ) . Sim nolūkam caur
doto punktu a velk divas taisnes a-1 un a-2, kas attiecīgi p a ra ­
lēlas v un p asīm. No koordinātu sākum punkta velk starus 0-3,
0-4, 0-5, . . . , kas krusto taisnes a-1 un a-2. Staru krustpunktos
ar taisnēm a-1 un a-2 konstruē perpendikulus pret v un p
. asīm. Perpendikulu krustpunkti dod izotermas noteiktā stāvokļa
37
 param etru grafisku attēlu.
Savienojot krustpunktus, ie­
gūst vienādsānu hiperbolu,
kas ir meklētā izoterma.
Adiabātais process (adia-
bāta) notiek nemainīga darba
ķermeņa siltuma apstākļos,
t. i., apstākļos, kad starp
darba ķermeni un apkārtējo
vidi nenotiek siltumapmaiņa.
S ajā procesā g = const un
0 dq = 0.
Saskaņā ar pirmo term o­
dinamikas likumu
1.10. atl. Izoterm as grafiska k onstruēšana.
d q = d u + pāv.
Zināms, ka
du —cvdT,
tadeļ
cvd T + p d v — 0. (a)
Lai pārveidotu šo izteiksmi, diferencē gāzes stavokļa vienādojumu
pv = RT, t. i„
pdv + vdp = RdT.
Izsakot dT, atrasto dT nozīmi ievietojot izteiksmē (a) un ņemot
vērā, ka R — cp — cv, iegūst
Cppdv + cvvdp — 0.
Dalot iegūto vienādojumu ar pvcv un pārkārtojot locekļus, atrod

Cv V p

vai

k ------1------= 0 . (1.89)
v p
Iegūta izteiksme ir adiabatas diferenciālvienādojums. To inte;
rējot, ja &= const., iegūst

In vh + ln p = ln c\
In (vkp) = l n c
jeb
pv h = c( const). (1.90)
Izteiksme 1.90 ir adiabātas vienādojums p-v koordinātēs. Lielumu
k = c p/cv sauc par adiabātas pakāpes rādītāju.
Adiabātas vienādojumu var uzrakstīt kā jebkuru citu divu ter­
misko param etru kombināciju.
Izteiksim adiabātas vienādojumu ar param etriem v un T.
Apzīmējam
pvk= a (a)
un
pv = RT* (b)
Izdalot (a) ar (b), saīsinot un pārveidojot iegūst
T vk~x= a / R = const.
Izteiksim adiabātu ar T un p.
Sim nolūkam no izteiksmes p v h = a izvelk A-to sakni, t. i.,

p hv = a'.
Dalot gāzes stāvokļa vienādojumu pv = R T ar atrasto izteiksmi
un rezultātu pārveidojot, iegūst
ft-i
Tjp k = c (c o n st). (1.91)
Uzrakstot vienādojumus diviem adiabātā procesa stāvokļiem
un tos pārveidojot, iegūst izteiksmi diviem adiabātas punktiem.
Arī šajā gadījum ā adiabātas vienādojumu var izteikt ar jebkuru
divu termisko param etru kombināciju: p, v; v, T vai p, T:

Ī1
P2 (' v»1) * ; (L92)

h (1.93)
T2 \ Vļ
ft-i
h
^ p2 (134)
Adiabāta procesa iegūto darbu nosaka līdzīgi ka iepriekšejos
gadījumos:
dq = du + d l = 0
un
d l — —du. (1.95)
39
 Izteiksme rāda, ka adiabātā procesā darbu iegūst uz darba
ķermeņa iekšējās enerģijas rēķina.
Izsakot izteiksmi 1.95 ar galīgiem lielumiem,
l — ~~ (U2 — Ui)—tlļ — U2. (1.96)
Ideālām gāzēm U\ = cvT \, u2= cvT2
un
l = c v ( T i ~ T 2) (J/kg). (1.97)
Adiabātā procesā iegūto darbu var izteikt arī ar citiem ,term is­
kajiem parametriem.
Zināms, ka cp — kcv.
Ievietojot atrasto cp vērtību izteiksmē cp — cv =R, atrod,
ka
R

A trasto cv vērtību ievieto izteiksme 1.97:

l ^ n ^ T {Tl ~ T 2) (J/kg). (1.98)

Izteiksim darbu ar p un v. Sim nolūkam aplūko divus adia-

bātas stāvokļus 1 un 2, kuros p lv i —R T l un p2v2= R T 2.
No pirmā vienādojuma atņemot otro, iegūst
plVi~p2V2= R ( Tļ — T2).
Izsakot no tā Tx— T2 un atrasto T\ — T2 nozīmi ievietojot darba
izteiksmē, iegūst

(1.99)

Jāpiezīmē, ka visi lielumi darba aprēķināšanas izteiksmēs j ā ­

ievieto stingri saskaņā ar SI vienībām.
Ņemot vērā sakarības starp adiabātas parametriem, darba
izteiksmes var pārveidot. No izteiksmes 1.98 iegūst

h—1

( 1. 100)

Salīdzinot izotermas un adiabātas grafiskos attēlus p-v koor­

dinātēs, redzams, ka pēdējā ir stāvāka, jo adiabātas pakāpes
rādītājs k > \ , bet izotermas pakāpes rādītājs ir 1 (1.11, att.).
 p-v koordinātēs adiabāta attēlojas ar dažādsānu hiperbolu.
Visās iepriekš aplūkotajās m atem ātiskajās sakarībās adiabātas
pakāpes rādītājs pieņemts konstants. īstenībā adiabātas pakāpes
rādītājs Cpjcv~ k adiabātā procesa robežās mainās, jo m ainās
tem peratūra, bet c = f ( t ) . Palielinoties temperatūrai, k vērtība
samazinās. Lai iegūtu pareizus aprēķinu rezultātus, jāatrod k
vidējā vērtība procesam, aprēķinot attiecīgi cpm un cvm. Tā kā
parasti darba ķermeņa (gāzes) tem peratūra procesa sākumā vai
beigās nav zināma, var lietot tuvināšanas metodi, vispirms no­
sakot k zināmā tem peratūrā un aprēķinot nezinām ās tem peratū­
ras aptuvenu vērtību. Pēc tem peratūrām nosaka atbilstošas cpm
lin Cx>m vērtības un izdara pārrēķinus ar otro tuvinājum u. Var
izmantot arī gāzes entalpijas un iekšējās enerģijas izmaiņas vēr­
tības adiabātā procesā, t. i.,
cp cvdT Ah h2~ h
( 1. 101)
cv cvdT Au iiļ — Uļ
Tehniskiem apreķiniem dažkart pieņem, ka k vērtība procesa gaita
ir nemainīga, piemēram, divatomu gāzēm 6= 1 ,4 , trīsatomu gāzēm
£= 1,3.
Adiabatas aprēķins, izmantojot gāzu tabulas. Izmantojot gazu
adiabātiskā procesa aprēķinam tabulas [15], paātrinās aprēķinu
gaita un paaugstinās to precizitāte, jo tiek ņem tas vērā faktiskās
Cp un cv vērtības atkarībā no tem peratūras. 5im nolūkam atrod
reducētos spiedienus un reducētos tilpumus.
Izmantojot pirmā term odinamikas likuma izteiksmi dq =
= d h —vdp = 0 un gāzu stāvokļa vienādojumu p v = R T , atrod, ka
dotā gāzes spiediena p attiecību pret sākuma spiedienu p0 atbil­
stošā tem peratūras intervālā no r 0 līdz T var izteikt ar eksponent-
funkciju.
T

kur jto — reducetais jeb relatīvais spiediens.

Adiabātā procesā gāzes_ spiedienu attiecību p2/pi var pielīdzināt
reduceto spiedienu attiecībai Jios/ītoi, t. i.,

No vienādojumiem dq — du + pdv = 0 un pv = R T var izteikt

reducēto tilpumu_ kā dotā gāzes tilpuma v attiecību pret pieņem­
tajam sākuma stāvoklim atbilstošo tilpumu v0.
T

kur 0 O— reducetais jeb relatīvais tilpums.

41
 Gāzes tilpumu attiecības adiabata procesa var izteikt šadi:

(1.103)
Vi 001
Funkciju 3ī0 un 0o vērtības daudzām gāzēm aprēķinātas un
dotas tabulās. To lielumus atrod pēc temperatūrām . S ajā aprēķi­
nāšanas metodikā pieņemts, ka dotās gāzes pakļaujas ideālo gāzu
likumiem. Bez tam tabulās dotas arī citu termodinamisko funkciju
(«, h, s°) vērtības dotajā tem peratūrā.
Politropais process (politropa) ir vispārināts termodinamisks
process. īp atn ē jā siltumietilpība šajā procesā ir nem ainīgs lie­
lums, t. i., c — const.
Politropas vienādojuma izteiksmi var atrast, izmantojot pirmā
termodinamikas likuma formulas:
dq — c d T —CpdT — vdp-,
dq = c d T —cvd T + p d v .

Vienādojumus pārveidojot un izdalot vienu ar otru, iegūst

( c - C p ) d T = —vdp;
(c ~ c v) d T —pdv
un
c—cp vdp
n~. const. (1.104)
c —cv pāv
No izteiksmes 1.104 izriet vienādojums

„ ^ + ^ „ 0 , (1.105)
V p

kuru integrējot un pārveidojot atrod politropas vienādojumu:

n lg o + lg p = const;
In p v n — const;
pv n — const. (1.106) :
Dotajā politropā procesā pakāpes rādītājs n ir nemainīgsļ
lielums. Pēc struktūras politropas vienādojums ir līdzīgs a d ia - :
bātas vienādojumam, ja n —k. Aizvietojot adiabātas pakāpes r -
dītāju k ar politropas rādītāju n, politropu procesu matemāii.-ki
var aprakstīt ar vienādojumiem, kas pēc struktūras ir līd/.igi
adiabātas vienādojumiem. Tādā gadījumā
p v n — const;
j vn-\ — const; (1.107)^
n~l
Tļp » —const. (1.108’!
Diviem politropas punktiem
Pī _ / V2 \ n .
(1.109)
P2 ' '
Tl _ / W2 \ « - l
( 1. 110)
T2 ' A ’
n—l

(1.111)

No politropas vienādojuma = const, izvēloties noteiktas

n vērtības-, var iegūt pārējos termodinamiskos pamatprocesus.
J a n = 0, tad p u ° = p = const — izobāra;
n = 1, tad pu = const — izoterma;
n = k , tad pvh = const — adiabāta;
n = ± oo, tad p llnv = p (3v = v = const — izohora.
Aplūkotie termodinamiskie pamatprocesi ir politropas atsevišķi
gadījumi. Politropu procesu grafisks attēls dažādām n vērtībām
p-v koordinātēs parādīts 1.11. attēlā.
Kā redzam s no pamatprocesu grafiskā attēla p-v koordinātēs,
ideālām gāzēm izoterma attēlojas ar vienādsānu hiperbolu, a dia­
bāta — ar dažādsānu hiperbolu, izobāra — ar taisni, kas paralēla
v asij, un izohora — ar taisni, kas paralēla p asij. Pam atprocesu
līknes, kas iet caur doto punktu, sadala diagram m as laukumu vai­
rākās daļās: pa labi no dotās izohoras darbs ir pozitīvs, jo katra
nākamā izohora raksturo lielāku tilpumu, bet pa kreisi no dotās
izohoras darbs ir negatīvs. Pa labi no dotās izotermas iekšējā
enerģija attiecībā pret doto izotermu ir pozitīva, bet pa kreisi —
negatīva. Pievadītais siltums pa labi no dotās adiabātas ir pozi­
tīvs, bet pa kreisi — negatīvs.
Darbu politropā procesā aprēķina līdzīgi kā adiabātā procesā:
R ( T i — T2)
( 1. 112)
n —1
un
(1.113)

Izmantojot sakarības starp gāzes param etriem term odinamis­

kajā procesā, darba izteiksmes var pārveidot šādi:

(1.114)

H (1.115)
43
1.11. att. Term odinam iskie pam atpro-
cesi p-v koordinātēs.
tā ja n.

Reālās term iskajās m ašīnās notiekošos procesus tikai tuvināti

var uzlūkot par izotermiem, adiabātiem utt. Faktiski šie procesi
notiek politropi.
īpatnējo siltumietilpību c politropā procesā var noteikt, zinot
dotajai darba vielai c„ vai cp, adiabātas pakāpes rādītāju k un po-
litropas pakāpes rādītāju n. Politropas īpatnējās siltumietilpības
aprēķina izteiksmi atrod, no izteiksmes 1.104 izsakot c. Tā kā
Cp —kCļ), tad

C=CV~ ---(1.116)
n—1
īp atn ē jā s siltumietilpības vērtības izmaiņa atkarībā no n pa­
rādīta 1.12. attēlā.
Lai aprēķinātu politropas pakāpes rādītāja n vērtību, jāzina
politropas divu punktu param etri p\, v\ un p 2, v2. Sos param etrus
var noteikt, izdarot tiešus m ērījumus vai pēc indikatora dia­
grammas.
Uzrakstām politropas vienādojumu diviem tās punktiem:
p i v i n = p 2v2n .

Šo izteiksmi logaritmējot un pārveidojot, iegūst

Ig P i + n l g 0 i = lgP2 + «lgt»2;
n l g y i / y 2= l g p 2/pi.
No šejienes politropas pakapes rādītājs
j : - l g p 2/pi
(1.117)
lg viļv2

1.4. OTRAIS TERMODINAMIKAS LIKUMS

Pirm ais termodinamikas likums nosaka kvantitatīvās sakarī­

bas starp enerģijas veidiem, bet nesniedz informāciju par nosacī­
jumiem, kādos var notikt šo enerģijas veidu pārvēršanās. Otrais
termodinamikas likums nosaka procesu virzienus dabā, jo zināmos
apstakļos dabiskie procesi noris tikai noteiktā virzienā. Tas no­
saka vispārīgos principus, kuriem pakļauta enerģijas veidu p ā r ­
vēršanās.

Termodinamiskie cikli

P a r termodinamisko ciklu sauc secīgi notiekošu term odina­

misko procesu kopu, kuru gaitā darba ķermenis, mainot savu s tā ­
vokli, atkal atgriežas sākotnējā stāvoklī, t. i., iegūst sākotnējā
stāvokļa param etrus. Dažreiz termodinamisko ciklu sauc arī par
noslēgtu vai ciklisku procesu. Brīvi izraudzīts cikls p-v koordinā­
tēs parādīts 1.13. attēlā.
Ja cikla procesi secīgi noris pulksteņa rādītāju kustības vir­
zienā, tad to sauc par tiešo ciklu, bet, ja procesi noris pretējā
virzienā, — par apgriezto ciklu. Tiešajā ciklā darbu iegūst, ap­
grieztajā ciklā darbs jāpatērē. Tiešie cikli ir siltuma dzinēju d a r­
bības pam atā, apgrieztie
cikli — kompresoru, saldē­
šanas m ašīnu un siltuma
sūkņu darbības pamatā.
J a ciklu veido tikai a t­
griezeniski procesi, tas ir
atgriezenisks, bet, ja kaut
viens cikla process ir ne­
atgriezenisks, tad cikls
kopumā ir neatgriezenisks.
Visus reālos ciklus veido
neatgriezeniski procesi, t ā ­
dēļ tie ir neatgriezeniski
cikli.
Aplūkosim darba iegū­
šanu term odinamiskajā
ciklā A1B2A (1.13. att.).
Darba ķermenis (gaze) ar 1.13. att. T erm odinam iskais cikls p-v ko ­
masu 1 kg tiešajā procesā ordinātēs.

45
 A1B izplešas un paveic darbu U. Apgrieztajā procesā B2A darba
ķermenis atgriežas sākuma stāvoklī A, patērējot darbu l2. Tiešajā
procesā A1B siltums qi jāpievada, lai nonāktu no adiabātas qA
līdz adiabātai qB• Apgrieztajā procesā B2A siltums q2 jānovada,
lai nonāktu no adiabātas qB līdz adiabātai qA, jo pēc adiabātu
qA un qB novietojuma p-v koordinātēs redzams, ka ģb><7a• Pie­
ņemot paveikto darbu un pievadīto siltumu par pozitīviem lielu­
miem, bet patērēto darbu un novadīto siltumu par negatīviem
lielumiem, var sastādīt cikla enerģijas bilanci.
Tiešajā procesā ģi = A m+ / i ,
apgrieztajā procesā ~ q 2= — Aa —l2.
A lgebriski'sum m ējot abas izteiksmes un ņemot vērā, ka ciklam
2Au = 0, iegūst
qi~~ q2 —qo = h ~ h = h (1 .1 1 8 )
kur l — ciklā iegūtais darbs.
No izteiksmes 1.118 redzams, ka term odinamiskajā ciklā daļa
pievadītā siltuma q i ~ q 2= qo pārvērtusies darbā. Ciklā iegūtā
darba — mehāniskās enerģijas — daudzums grafiski m ērogā p-v
koordinātēs attēlojas ar laukumu Ā 182. Tā kā cikls var n e p ā r­
traukti atkārtoties, tas acīmredzot noder par pam atu ne p ā rtra u k ­
tai darba iegūšanai no siltuma.
No darba iegūšanas viedokļa svarīgs ir ceļš, pa kuru darba
ķermenis atgriežas sākumstāvoklī. Ja tas notiktu pa tiešā procesa
ceļu B1A, tad visu tiešajā procesā iegūto darbu patērētu darba
ķermeņa saspiešanai un cikla rezultējošo darbu neiegūtu. Atgrie­
žoties sākumstāvoklī pa ceļu B2A, jāpatērē m azāks darba d a u ­
dzums, un ciklā iegūst darbu l.
Termodinamiskā cikla efektivitāti raksturo ar termisko liet­
derības koeficientu. Termiskais lietderības koeficients tļt ir attie­
cība starp atgriezeniskā ciklā darbā pārvērsto un pievadīto sil­
tuma daudzumu:

(1.119)
qi qi qi qi
No cikla termiskā lietderības koeficienta izteiksmes redzams, ka,
lai siltuma enerģiju pārvērstu darbā, jābūt starpībai starp ciklam
pievadīto un dzesētājam nodoto siltuma daudzumu.

Kārno cikls

19. gadsim ta sākumā strauji attīstījās tvaika m ašīnu būve un

tās sāka ieņemt svarīgu vietu strauji augošajā rūpniecībā un
transportā. Radās nepieciešamība pilnveidot tvaika m ašīnu un p a ­
augstināt tās ekonomiskumu. Sim nolūkam bija jāizpētī racionāli

46
paņēmieni siltuma enerģijas pārveidošanai mehāniskajā enerģijā.
Izmantojot tvaika mašīnu izm ēģināšanas datus, franču zinātnieks
un inženieris Sadi Kārno teorētiski pamatoja nosacījumus, kas
jāievēro, lai siltuma enerģiju pārveidotu mehāniskajā enerģijā,
kā arī to, no kā atkarīga šīs pārveidošanas efektivitāte.
Ciklu var veidot dažādi termodinamiskie procesi. Kārno pie­
rādīja, ka vislielāko siltuma daudzumu darbā var pārveidot tādā
atgriezeniskā ciklā, kas sastāv no divām izotermām un divām
adiabātām. Sādu ciklu sauc par Ķarno ciklu. Sājā ciklā siltums
darba ķermenim jāpievada un jānovada izotermi, bet tem peratūras
izmaiņa jāveic adiabāti.
Kārno cikls p-v un T-s koordinātēs parādīts 1.14. attēlā. P r o ­
cesā 1-2 gāzei siltumu izotermi pievada, procesā 2-3 darba ķer­
menis turpina adiabāti izplesties, procesā 3-4 siltumu izotermi
novada, saspiežot darba ķermeni, un procesā 4-1 turpina adiabātu
darba ķermeņa saspiešanu.
Jāievēro, ka punkti 1, 2, 3 un 4 vienlaikus atrodas gan uz adia-
bātas, gan arī uz izotermas.
Tā kā siltuma pievadīšana un aizvadīšana notiek izotermi,
tad
Ti = T2*=T‘
un
Tz — TA= T".
Tālāk noteiksim Kārno ciklā iegūto mehānisko enerģiju un
cikla termisko lietderības koeficientu.
Adiabātu 2-3 un 4-1 punktiem 2, 3 un 4, 1 ir spēkā sakarības
T2v2* - ' ~ W - ' (a)
un
TlVf-'esTiVf-K (b)

a b

1.14. att. K ārno cikls:

a — p-v koordinātēs; 6 — T-s koordinātēs*

47
Ta kā T\ — T2= T ' un T z ~ T 4=^T", tad, izdalot izteiksmi (a) ar
izteiksmi (b), saīsinot un izvelkot k-\ sakni, iegūst

Vļ v4

Ciklā izotermi pievadītais siltums

qi = R T ' l n ~ ,
vi
novadītais siltums

q2^ R T " l n ^ .
vA
Ciklā paveiktais darbs

l = q0= ql - q a= R T ' \ n ~ - R T " l n — .

V V . Vļ v4
Cikla termiskais lietderības koeficients

RT' \ n — - R T " l n ~
qi-q2 vi v4
T)t №)= ' - -------u- ’= ( -
qi RT
Vl

Ņemot vērā izteiksmi (c),

t / t 7/ Trf
= ----- j f-----(1-120)

Iegūta Ķarno cikla termiskā lietderības koeficienta izteiksme.

Tās analīze rāda, ka, lai siltumu pārvērstu darbā, jānodrošina
noteikti apstākli — jāp a stāv tem peratūru diferencei starp siltuma
avotu un dzesētāju. Jo lielāka ir tem peratūru diference, jo lielāku
siltuma daudzumu var pārvērst m ehāniskajā enerģijā un jo a u g ­
stāks ir Kārno cikla lietderības koeficients. No izteiksmes 1.120
redzams, ka gadījumā, ja T"->-0 vai 7v->o©, tad iļt(k)= l . Tā kā
reālos siltuma dzinējos šādus apstākļus nevar nodrošināt, tad
T ļt(k) vienmēr ir m azāks par vienu, t. i,, mehāniskā enerģijā var
pārvērst tikai daļu ciklam pievadītā siltuma.
Kārno cikla termiskā lietderības koeficienta izteiksmes analīze
rāda, ka tā pieaugumu vairāk ietekmē dzesētājā novadāmā sil­
tum a tem peratūras pazem ināšana nekā cikla darba ķermenim pie­
vadām ā siltuma tem peratūras paaugstināšana. Sis apstāklis ir
spēkā arī visiem reālo siltuma dzinēju cikliem, un to ņem vērā,
izveidojot dzinējus.
Kārno ciklam ir visaugstākais termiskais lietderības koefi­
cients no visiem iespējamiem termodinamiskajiem cikliem. To uz­

48
 skatāmi var parādīt, aplūkojot T-s koordinātēs kādu brīvi izrau­
dzītu ciklu. Ap jebkuru brīvi izraudzītu termodinamisku ciklu v a r
apvilkt atbilstošu Kārno ciklu. Dotajai siltuma avota un dzesētāja
tem peratūru diferencei un entropijas izmaiņai Kārno cikla lau­
kums ir vislielākais salīdzinājum ā ar jebkuru citu ta jā iezīmētu
ciklu. Tas nozīmē, ka darbā pārvērstais siltums qo — q\ — q<i Kārno
ciklā ir vislielākais.
Kārno cikla analīze rāda, ka siltuma pārvēršanai mehāniskajā
enerģijā nepieciešams nosacījums ir tem peratūru diference starp
siltuma avotu, kas pievada siltumu cikla darba ķermenim (sildī­
tāju ), un siltuma avotu, kurā novada siltumu no cikla darba ķer­
meņa (dzesētāju). Sis nosacījums ir obligāts, lai siltuma dzinējos
realizētu termiskos ciklus.
Kārno pierādīja, ka aplūkotā atgriezeniskā cikla termiskais
lietderības koeficients nav atkarīgs no lietojamā darba ķermeņa
(darba vielas — siltumnesēja) fizikālajām īpašībām. So secinā­
jumu sauc par Kārno teorēmu. Tai ir ļoti svarīga nozīme term o­
dinamikā. Balstoties uz Kārno ciklu, varēja izveidot absolūto tem ­
peratūru skalu, kurā grāda lielums nav atkarīgs no termometrā
lietotās darba vielas.
Neatgriezeniskais Kārno cikls. Siltumu cikla darba ķermenim
iespējams reāli ar galīgu ātrum u pievadīt un novadīt tikai tad, ja
pastāv tem peratūru starpība starp siltuma avotu un cikla darba
ķermeni. Kā zināms, siltuma novadīšana no ķermeņa ar augstāku
tem peratūru uz ķermeni ar zemāku tem peratūru ir neatgriezenisks
process, kas var notikt tikai vienā virzienā. Realizējot šādu neat­
griezenisku siltuma pievadīšanu un novadīšanu Kārno ciklā, tas
kļūst neatgriezenisks. Tātad siltuma pāreja no siltuma avota uz
cikla darba ķermeni iespējama tikai tad, ja sildītāja tem peratūra
T\ ir augstāka nekā darba ķermeņa tem peratūra T'u Siltuma aiz­
vadīšana uz dzesētāju iespējama tikai tad, ja darba ķermeņa
tem peratūra T'2 šajā p'rocesā ir augstāka nekā dzesētāja tempe­
ratūra T%. T ātad T \ > T ' \ un T*i<.T'%. Neatgriezeniskā Kārno ciklā
(k) * li _
tļn(k) ^ = li _ - T*' </ 1 1 - - T<1
qi lļ 11
un

r)nw = l - — < 1 - - ^ ' (1.121)

<7i T,
Tātad neatgriezeniska Kārno cikla termiskais lietderības koe­
ficients ir m azāks nekā atgriezeniska cikla termiskais lietderības
koeficients. Līdz ar to jebkura reāla neatgriezeniska cikla lietderī­
bas koeficients ir mazāks nekā ideāla atgriezeniska cikla lietderī­
bas koeficients.
Apgrieztais Kārno cikls. Ja Kārno cikla procesu darbības v ir­
ziens ir pretējs tiešā cikla procesu virzienam (notiek pretēji
4 — Siltumtehnikas pamati 49
pulksteņa rādītāju kustības virzienam ), tad šādu ciklu sauc par
apgrieztu Kārno ciklu. Pēc apgrieztā Kārno cikla darbojas ideālā
saldēšanas mašīna.
Vispārinātais Kārno cikls. Ja atgriezeniskā ciklā siltuma pie-
vadīšanu un novadīšanu darba ķermenim veic izotermi, turpretī
darba ķermeņa tem peratūras izmaiņa notiek kādu citu vienād-
nosaukuma procesu gaitā, var pierādīt, ka šāda cikla termiskais
lietderības koeficients ir vienāds ar Kārno cikla termisko lietderī­
bas koeficientu. Sādu ciklu sauc par vispārināto Kārno ciklu.
V ispārinātais Kārno cikls ir plaši izmantojamo reģeneratīvo ciklu
izveides pamatā, kuri ļauj atkārtoti izmantot no cikla novadāmo
siltumu šajā pašā ciklā. Reģeneratīvos ciklus izmanto tvaika un
gāzes turbīnās. Siltuma reģenerācija ievērojami paaugstina cikla
un līdz ar to visas enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.

O fri termodinamikas likuma būtība un formulējumi

Pirm ais termodinamikas likums saskaņā ar enerģijas nezū­

damības likumu nosaka siltuma un citu enerģijas veidu ekviva­
lenci un kvantitatīvās sakarības starp tiem. Otrais term odinam i­
kas likums postulē faktu, ka visi procesi dabā noteiktos apstākļos
noris noteiktā virzienā. Sī likuma būtības izprašanā, formu­
lēšanā un m atem ātiskās izteiksmes veidu a tra šan ā liela nozīme
ir Kārno pētījumiem, it sevišķi viņa a trastajam ciklam. Aplūkotais
Kārno cikls ietver sevī otrā termodinamikas likuma būtības ele­
mentus, izejot no termiskajiem procesiem. Kārno cikla analīze
rāda, ka nevar visu darba ķermenim pievadīto siltumu pārveidot
darbā. Visos dabā notiekošajos procesos siltums patvaļīgi pāriet
no ķermeņa ar augstāku tem peratūru uz ķermeni ar zemāku
temperatūru, bet ne otrādi. Tātad siltuma pārejai no ķermeņa vai
ķermeņa daļas ar augstāku tem peratūru uz ķermeni ar zemāku
tem peratūru ir neatgriezenisks raksturs. Jebkurš reāls patvaļīgs
process ir neatgriezenisks. Mehānisko un elektrisko enerģiju sil­
tum ā var pārvērst pilnīgi (bez atlikum a), turpretī pat vispilnīgā­
kajā term odinamiskajā ciklā — Kārno ciklā m ehāniskajā enerģijā
v ar pārvērst tikai daļu siltuma. Otrais term odinamikas likums
raksturo apstākļus, kādi jāievēro, lai siltumu pārveidotu darbā.
Otro termodinamikas likumu var formulēt dažādā veidā. Dažu
zinātnieku izteikto formulējumu būtība ir šāda.
1. Siltuma pārveidošanai darbā nepieciešama tem peratūru
diference starp siltuma avotu un dzesētāju (S. Kārno, 1824. g.).
2. Siltums pats no sevis bez papildu enerģijas patēriņa nevar
pāriet no aukstāka ķermeņa uz siltāku ķermeni (R. Klauziuss,
1850. g.).
3. Nav iespējams izveidot tadu periodiski darbojošos dzinēju,
kura darbības rezultāts būtu vienīgi sistēmas zemākās tempera­
tūras siltuma pārvēršana darbā (V. Tomsons, 1851. g.).

50
 4. Cikliskā procesā visu pievadīto siltumu nevar pārvērst m e­
hāniskajā enerģijā (M. Planks, 1892, g.).
5. Visi procesi dabā patvaļīgi noris virzienā no stāvokļa ar
m azāku varbūtību uz stāvokli ar lielāku varbūtību (L. Bolcmanis).
Katrs no šiem formulējumiem izsaka kādu otrā term odinam i­
kas likuma būtības izpausmes veidu. Bez minētajiem iespējami arī
citi otrā termodinamikas likuma formulējumi.
O trajam termodinamikas likumam ir nevis absolūts, bet gan
statistisks raksturs, jo tas norāda term odinamiskās sistēmas lie­
lākās varbūtības stāvokli.

Reducētais siltums un entropija

E ntropijas vispārīgo jēdzienu noskaidrojām ja u iepriekš. Sīs

-funkcijas matemātisko izteiksmju iegūšanai izmantosim sakarības
starp lielumiem atgriezeniskajā Kārno ciklā.
Kārno cikla lietderības koeficients
/vi ] <72 i ^2
qi Ti
No šīs izteiksmes izriet, ka
<?2 ___ 7*2
<7i Tļ
jeb

(1-122)
J1 *2
No izteiksmes 1.122 redzams, ka siltuma zudumi dzesētājā ir
proporcionāli attiecībai (pieņemot, ka f 2—const). Jo lielāka
ir šī attiecība, jo lielāki siltuma zudumi dzesētājā. Attiecību qjT
sauc par reducēto siltumu.
Entropijas lielums ir atkarīgs no reducētā siltuma, t. i., no
attiecības q!T.
Izteiksmi 1.122 var uzrakstīt šādi:
<?1 <72
Tt T2 ‘
Tātad Kārno ciklam

S - f = 0’ (1-123)

t. i., Kārno ciklā reducēto siltumu summa ir nulle.

4* 51
 Jebkuru brīvi izraudzīto atgrieze­
dq.
nisku ciklu (cikls ABCD 1.15. att.)
a r adiabātām • var sadalīt n daļās.
K atru iegūto elementāro ciklu, pie­
mēram, abcd, pietiekami liela n g a ­
dījumā var uzskatīt kā elementāru
Kārno ciklu, kuram ir spēka s a ­
karība
dq,*
V

cilu atL Elementane Karno kur dq — elementāra Kārno cikla

siltums.
Summējot elementāros Karno ciklus pa noslēgto kontūru
ABCD, iegūst

(1.124)

Iegūto izteiksmi 1.124 sauc ari par Klauziusa integrāli. Izteik­

sme rāda, ka jebkurā atgriezeniskā ciklā reducēto siltumu integ­
rālā summa ir nulle.
Tā kā integrālis pa noslēgtu kontūru ir nulle, tad zemintegrālā
izteiksme ir kādas funkcijas pilnais diferenciālis.
Tātad ^ ir kādas funkcijas pilnais diferenciālis. Sī funkcija
ir entropija. Saskaņā ar to entropijas izteiksme ir

(1.124a)

jeb
dq — Tds.
Iegūtā izteiksme ir otrā termodinamikas likuma vispārīgs m a­
temātisks formulējums atgriezeniskam procesam.
Termodinamiskajos aprēķinos parasti nav svarīgi zināt entro­
pijas absolūto skaitlisko vērtību, bet tikai tās izmaiņas attiecīgajā
term odinam iskajā procesā. Entropijas izmaiņas lielums ir atka­
rīgs tikai no darba ķermeņa sākuma un beigu stāvokļiem, bet nav
atkarīgs no procesa rakstura.
Integrējot izteiksmi 1.124a robežās no atgriezeniskā termodina-;
miskā procesa stāvokļa 1 līdz stāvoklim 2, iegūst
2

(1.125)

52
 Tā kā entropija ir sistēmas stāvokļa funkcija, tad to var
izteikt ar termiskajiem parametriem. Entropijas izteiksmi var u z ­
rakstīt diferenciālvienādojuma formā ar parciāliem atvasināju­
miem:
ļ ds f ds '
ds~ ļ ) dp+ ļ } dv,
\~dp ■
' V ^ dv ‘ p
f ds ' ļ ds
ds — 1 ) dT+ ) dv,
\ ~ d ī >V Sdv ! T
l ds ' / ds
ds — 1 ) dp+ 1 ) dT.
' dp -f T \~ d ī ! p
Sask a ņ ā ar pirmo term odinamikas likumu d q ~ d u + dl un
T d s —du +d l. (1.126)
So izteiksmi sauc par termodinamikas pamatvienādojumu, jo tas
apvieno pirm ā un otrā termodinamikas likuma matemātisko pie­
rakstu atgriezeniskiem termodinamiskajiem procesiem.
Noskaidrosim entropijas izmaiņu neatgriezeniskā ciklā. S a­
skaņā ar izteiksmi 1.121 neatgriezeniskam elem entāram Kārno
ciklam

_ J i .
dqi Ti
Pārveidojot šo izteiksmi, iegūst
T2 dq2 dqt
f—— >~=r~ un —^—■>'
dqx ' h Tz T,
dq2
“< 0 ;
Ti T2
dq „
y -< 0 .

Visam brīvi izraudzītam neatgriezeniskam ciklam

#^<°-
J a uzskata, ka cikls sastāv no diviem procesiem: neatgrieze­
niska l-m-2 un atgriezeniska 2-n-l, tad
 Atgriezeniskiem procesiem saskaņa ar izteiksmi 1.125
i
dq
J
~ r = S l - S 2.
2

Ievietojot atrasto vērtību nevienādība (a), iegūst

2 •
dq
I (^1 Sz) < 0

jeb
2

S2- S l > (b )
I r
Apvienojot izteiksmes 1.125 un (b), iegūst
■ .to .» ,. 2

S2- S i > (1.128)

i
Neatgriezeniskiem procesiem

t is > ~ ' un T ds> dq .

Ņemot vērā pēdējo nevienādību, pirmā un otrā termodinamikas

likuma m atemātiskā izteiksme neatgriezeniskiem procesiem ir
Td s> d u + d l. ‘ (1,129)
Sī ir termodinamikas pamatvienādojum a izteiksme neatgriezenis­
kiem procesiem.
Neatgriezeniskos adiabātos procesos entropijas izmaiņa d s > 0,
t. i., 52>5 i - Tātad neatgriezeniskus adiabātus procesus pavada
entropijas palielināšanās.

E ntropijas izm aiņas izolētā sistēm ā. Ja izolētā term odinam iskā

sistēm ā notiek atgriezeniski term odinam iski procesi, sistēm as en tropija
paliek bez izm aiņām . Ja tu rp re tī izolētā sistēm ā notiekošie term o d in a­
m iskie procesi ir neatgriezeniski, sistēm as en tropija pieaug.
Pieņem sim , ka izolētā sistēm ā ir divi ķerm eņi a r tem p eratū rām
T\ un T2. Ja T ļ > Ī 2 , notiek siltum a pāreja. Ja neievēro tem p eratū ras
pazem ināšanos (relatīvi lielu siltum a k rāju m u g ad īju m ā ), ta d pirm ā
ķerm eņa entropija sam azin ās p a r lielum u q/Tļ un o trā ķerm eņa en­
tro p ija pieaug p ar qļTi. Sistēm as en tro p ijas izm aiņa ir pozitīva, jo
qlT s> q]T s un qlT2—q lT i> 0. Izolētas sistēm as en tro p ija ir p alielin āju ­
sies. Sistēm as entropijas sam azin āšan ai jā p a tē rē enerģija, lai siltum s
no ķerm eņa a r zem āku tem peratūru v arētu p āriet uz ķerm eni ar a u g ­

54
 stāk u tem peratūru. T ādus procesus realizē, piem ēram , sa ld ēšan as m a ­
šīnās. T erm odinam iskā procesa dabisks virziens ir tāds, kas veicina
līdzsvara iestāšan o s sistēm ā. S istēm ai n o n āk ot līdzsvarā, en tro p ija
sasniedz m aksim um u.
T eiktais attiecas uz izolētām sistēm ām . S istēm as entropijas p alie­
lin āšan ās principu nevar absolutizēt un a ttiecin āt uz b ezgalīgo Visumu.
R. K lauziuss entropijas pieaugum u izolētā sistēm ā nepam atoti attie ­
cināja uz b ezg alīg a jā V isum ā notiekošām parādībām , ap galvojot, ka
en erģ ija p astāv īg i izkliedējas, tem p eratū ras un potenciāli izlīdzinās
un pēc kāda laika V isum ā iestāsies t. s. «siltum a nāve». So nepareizo
R. K lauziusa en tro p ijas jēdziena v isp ārin āju m u izm anto filozofi id eā­
listi, m ēģinādam i «zinātniski» p am ato t sav a s idejas.
E ntropijas pieaugum s notiek atsevišķās, izolētās sistēm ās. So
likum ību n evar attiecin āt uz tā d u sistēm u, kād s ir V isum s. V isum a
tālēs v ar notikt en erģ ijas koncentrācija, kas sa istā s ar entro p ijas
sam azināšanos.
B alstoties uz sta tistisk ā s fizikas likumiem un v arb ū tīb as teoriju,
v ar pierādīt, ka sistēm as en tro p ijas p alielin āšan ās ir v isv airāk iespē­
jam ais, bet n e absolūti nepieciešam ais gadījum s. T ā ta d o tra jam term o ­
dinam ikas likum am ir sta tistisk s, nevis absolūts rak stu rs.
K lauziusa nepareizos secinājum us p am ato ti kritizēja F. E ngelss
un citi izcili zinātnieki, norādot, ka pasaules telpā v ar bū t procesi,
kuros entropija sam azinās.
M ūsdienu zin ātn es sasn ieg u m i a p stip rin a dom u p ar to, ka V isum a
dzīlēs notiek šād i procesi. Lielu ieguldījum u šajo s pētījum os devuši
padom ju zinātnieki.

Entropijas izmaiņa termodinamiskajos procesos

Ideālas gāzes entropijas izmaiņas izteiksmes no term odina­

mikas pam atvienādojum a atgriezeniskiem procesiem var uzrakstīt
šādā veidā:
dT pāv
d s —cv—- — I— - — (a)

un
dT vdp
d s = C p ~ y ------- y ~ - (b)

Integrējot izteiksmes (a) un (b) un ievērojot, ka ideālām g ā ­

zēm p / T —R/ v un v / T —R/p, iegūst entropijas izmaiņas vienādo­
jum us termodinamiskajos procesos ideālām gāzēm:
V2
s2—Sj = C» ln - £ + s m . ---- J (1.130)
Vi
P2
Sļ —Sj = Cp in ^ — Rn ,ln (1.131)
11 Pl
55
 Sajās izteiksmēs cv un cv jāuzskata par vidējām vērtībām —
nemainīgajiem lielumiem dotajā procesa tem peratūras izmaiņas
intervālā.
Piemērojot aplūkotos vienādojumus konkrētiem term odinam is­
kajiem procesiem, iegūst izteiksmes entropijas izmaiņas aprēķi­
nāšanai.
Izohorā procesā

(1.132)
P1
Izobarā procesa

/■p *** (1.133)

T 1 Vi

Izotermā procesa

(1.134)

Adiabātā (izoentropā) procesā

s2—si = 0; s2= si; s = const.
Redzams, ka atgriezeniskais adiabātais process notiek bez
entropijas izmaiņas.
Politropā procesā, ievērojot, ka īpatnējā siltumietilpība c ir
atkarīga no politropas pakāpes rādītāja n un adiabātas pakāpes
rādītāja k, entropijas izmaiņas aprēķināšanai iegūst

(1.134a)
Entropijas izmaiņas aprēķināšana,,izmantojot tabulas. E ntro­
pijas izmaiņu term odinamiskajā procesā veido divas daļas: e n ­
tropijas izmaiņa atkarībā no gāzes tem peratūras izmaiņas dotajā
procesā (s30~s]°) un entropijas izmaiņa atkarībā no param etru p
vai v izmaiņas dotajā procesā. Pieņemot, ka otrs param etrs ir p,
var rakstīt šādi:

52—51= S2° —Si° —-R l n ---- . (1.135)

P1
si° un s2° vērtības dotas tabulās [15] kā funkcijas no atbilsto­
šām tem peratūrām T\ un 7Y Sī aprēķinu metode dod precīzākus
rezultātus, jo ievēro faktisko c atkarību no tem peratūras.
Ideālo gāzu termodinamisko pamatprocesu grafiskais attēls
T-s koordinātēs parādīts 1.16. attēlā. Izotermas un izoentropas
(adiabātas) veido diagram m as koordinātu tīklu. Izoterma attē-

56
iojas ar taisni, kas p a ra ­
lēla s asij, izoentropa —
ar taisni, kas paralēla T
asij. Izohora un izobāra ir
logaritm iskas līknes, pie
tam izohora iet stāvāk
nekā izobāra.
Ideālo gāzu term odina­
miskie pamatprocesi h-s
diagram m ā attēlojas lī­
dzīgi kā T-s diagram m ā. .

Ekserģija

Termodinamiskās sistē­ 1.16. att. T erm odinam iskie pam atprocesi T-s
m as potenciāla raksturo­ koordinātēs.
šanai izmanto ekserģijas
jēdzienu. P a r ekserģiju E
sauc to termodinamiskās
sistēmas enerģijas daļu, ko var pārvērst m ehāniskajā vai elektris­
kajā enerģijā, ja sistēma atgriezenisku procesu veidā nonāk līdz­
svarā ar apkārtējo vidi. Sādi atgriezeniski procesi ir adiabāta un
izoterma. Tātad ekserģija ir m aksim ālais darbs, ko var paveikt
term odinamiskā sistēma. Ekserģiju parasti attiecina uz termodi­
nam iskās sistēmas m asas vienību, tādējādi piešķirot tai param etra
nozīmi.
Atkarībā no termodinamiskās sistēmas rakstura ekserģijas ap­
rēķināšanai lieto atšķirīgas izteiksmes.
Iegūsim izteiksmi darba
ķermeņa maksimālā derīgā
darba — ekserģijas aprēķi­
nāšanai, ja tā doto stāvokli
nosaka param etri T, p, v,
u, s, bet tā stāvokli līdzsvarā
ar apkārtējo vidi — p a ra ­
metri T0, pa, v0, i*o,_ s0 (pie­
mēram, balona ieslegtai g ā ­
zei). Ja darba ķermenis
adiabāta un izoterma pro­
cesa veidā nonāk līdzsvarā ar
apkārtējo vidi (1.17. att.), tā
iekšējās enerģijas izmaiņu,
darba un siltuma daudzumus
izsaka pirmais termodinami­
kas likums:
Ģ — Uq — ll- j-ljļ 1.17. att. E k serģ ijas noteikšana.

57
Adiabātas darbs, darba ķermenim izplešoties līdz apkārtējās vides
tem peratūrai To, ir u — u0, izoterrnas darbs, darba ķermenim tālāk
nonākot līdzsvarā ar apkārtējās vides spiedienu po, vienāds ar
siltumu q ~ T o ( s o ~ s ) un apkārtējās vides pretestības pārvarēšanai
patērētais darbs, palielinoties darba ķermeņa tilpumam, ir
po(v0— v). Ievietojot šīs lielumu izteiksmes pirmā termodinamikas
likuma vienādojumā, no tā izsaka 1 kg darba ķermeņa ekserģiju:
e = lmax^=U- u o ~ T Q( s - S o ) - p o { v o - v ) . (1.136)
Ja darba ķermeņa doto stāvokli nosaka param etri T, p, v, h, s,
bet līdzsvara stāvokli ar apkārtējo vidi param etri To, pa, v0, h0, s0
(piemēram, gāzes plūsmai), tad ekserģijai ir līdzīga izteiksme:
e ~ h ~ h Q— T0( s —So), (1.137)
Ņemot vērā, ka ideālām gāzēm dh = cpdT, un izmantojot entro­
pijas izteiksmes, iegūst

e = cp (T~-T0) — T0 l c v l n —-----R l n - ^ - ) . (1.138)

' 10 Po '

Lietojot entropijas noteikšanas tabulas [15],

e —h — hQ— To( s0~so°—Rln~^—) . (1.139)

' Po 1
Siltuma plūsmas ekserģija ir maksimālais darbs, ko var veikt
siltums atgriezeniskajā Kārno ciklā tem peratūras intervālā no
T līdz X0. 5im ciklam
, To /max
Tļt W = l -----= - = ------ .
T q
Tā kā lmax — e, tad

e ~ q ( l - ļ - ) ~ q - T 0Y = q - T 0t e . (1.140)

Sistēmas ekserģijas zudumi neatgriezeniskajā procesā. Kā ne­

atgriezeniska procesa piemēru var apskatīt siltuma vadīšanu no
sistēmas ķermeņa Ā ar tem peratūru TA uz sistēmas ķermeni B
ar tem peratūru TB, kur TA> T B-
Ķermenim A: eA — q — T0AsA;
ķermenim B: eB —q — T0AsB-
Sistēmas ekserģijas zudumi
A e = e A - e B = ( q ~ T 0AsA) - ( q - T 0AsB) = T0(A sb ~ A s a ) . Tā kā
AsB~ A sa ~ ASsist, t. i., sistēmas entropijas izmaiņa, tad
Ae = rcAsSiSt. (1.141)
Izteiksmi 1.141 sauc par Ģui-Stodolas vienādojumu. Tas iz­
saka ekserģijas zudumus sistēmai, kurā notiek neatgriezeniski
procesi.

58
 Ekserģiskais lietderības koeficients raksturo, cik efektīvi dotajā
ierīcē tiek izmantota darba ķermeņa ekserģija. Ekserģisko lietderī­
bas koeficientu rļe atrod kā dotajā ierīcē iegūtās ekserģijas Aei
attiecību pret patērēto ekserģiju Aep, t. i.,

1.5. TERMODINAMIKAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI

Izmantojot pirmo un otro term odinamikas likumu, matemātiski
var iegūt diferenciālvienādojumus. Termodinamikas diferenciāl­
vienādojumi izsaka sakarības starp dažādiem termodinamisko
sistēmu raksturojošiem lielumiem: termodinamiskajiem p a ra m et­
riem, funkcijām un potenciāliem. Tie ļauj vispārīgā veidā pētīt
termodinamisko sistēmu un dažādu darba ķermeņu term odina­
miskās īpašības. Ār tiem, izmantojot eksperimentu datus, var
noskaidrot daudzas darba ķermeņu īpašības un sakarības starp
to parametriem.

Termisko parametru parciālie atvasinājumi.

Termiskie koeficienti
Ja zināms darba ķermeņa (gāzes) stāvokļa vienādojums
F(T, p, u ) = 0 , tad jebkuru param etru var izteikt ar diviem pārē­
jiem parametriem. Tādējādi jebkura param etra pilnais diferenciā­
lis izsakās ar parciālajiem atvasinājumiem:

(1.143)

No šiem vienādojumiem trīs atvasinajum u pari ir savstarpēji

apgriezti:

(1.144)

No vienādojumā (b), ja p = const, iegūst

59
kuru izdalot ar d v p un pārveidojot ieg ū st ciklisku sak arīb u

( 4 ) r ( 4 ) P( - ^ ) . - 1- <U45>
S ī izteiksm e Jauj iegūt s v a r īg a s term o din am iskas sak arīb as.
P a r c iā la is a tv a s in ā ju m s ļ ^ - ļ rak sturo darba ķerm eņa ( g ā ­
zes) tilpum a izm aiņu atk a rīb ā no te m p eratū ras kon stan tā spie­
dienā. Attiecinot to pret g āze s sāk u m a tilpum u v0, ie g ū st g ā z e s
te rm isk ās iz p leša n ās koeficientu a, t. i.,
1
7 0 ^ dT
L īd z īgi, apzīm ējot sāk u m a spiedienu ar p0, atrod e la stīb a s koe­
ficientu p:
J.
po ' dT (L147)
dz) \
( ar g āze s sāk u m a tilpum u,

ie g ū st s a sp ie ša n a s koeficientu ļx:
1
(— ) . (1-148)
Vq ' Op ' x
Izsakot no izteiksm ēm 1.146, 1.147 un 1.148 p arciālo s a t v a s in ā ­
jum us, s a s k a ņ ā ar izteiksm i 1.145 atrod:

-^ -= 1 . (1.149)
PfAPo
Zinot darb a ķerm eņa (g āz e s) stāvo k ļa vienādojum u un pieņe­
mot p ar sāk u m a stāvokli n o rm ālap stāk ļu s, v a r ap rēķ in āt term isko
koeficientu s k a itlis k ā s vērtības.

Termodinamiskās funkcijas

Term odinam isko sistēm u v isp u sīg i v a r rak sturo t ar šād ām

te rm o d in am iskajām funkcijām :
iek šējā e n e rģ ija U = U ( S , V),
e n ta lp ija H —H ( S , p ) ,
b rīvā e n e rģ ija F = F(T, V),
term o d in am iskais potenciāls cp = c[>(r, p)..
M in ētās term odinam iskās funkcijas, k a s izteiktas ar n o rādī­
ta jiem m ain īg a jie m lielumiem, sau c arī p ar rak sturīgajām funkci-

60
jatn. Veidosim d iferen ciālvienādojum us no šim funkcijām . Iekšējā
e n e rģ ija U ir p iln ais d iferenciālis:
dU — T d S —pdV, (a )
un tā s r a k s tu r īg ā funkcija ir U —U (S, I/). T ātad

S alīd z in o t izteiksm es (a ) un (b), redzam s, k a p a rc iā lie a t v a s i­

n ā ju m i pie diferenciāliem ir vienādi, t. i.,
/ dU \ l dU\
\ dS /v Un \dV ) 8 ~ P'
Diferencējot otrreiz, iegūst
/ d2U \ ( dT\ ( d2U ) ( dP )
\ dS d V K , s ~ \ d V / B Un \ d V d S J 8iV~ \~dS~ / v '
Iegūto vienādojum u k re isās puses ir v ien ād as, tādēļ v ie n ā d a s
ir arī la b ā s puses, t. i.,

E n ta lp ija s H izteik ša n ai izm anto m ain īg o s S , p. Tas p iln a is

diferenciālis
dH=TdS+Vdp.
Tā kā H=H(S, p), tad
/ dH \ i dH \ ,
dH=W s - ) t d S + ( w K p-
Salīd zin o t dH izteiksm es, ieg ūst

» ( % ) . - * ■

Diferencējot otrreiz un salīdzinot izteiksm ju la b a s puses, atrod

Brīva e n e rģ ija ir F = U —TS. To diferencējot, ieg ūst dF —

--■=dU~TdS —SdT. Tā kā d U - T d S = ~ p d V , ta d
dF ——pdV—SdT.
R a k stu rīg ā funkcija ir F=F(V, T), un tā s diferenciālis

dF- { -dV
§ - J) T
, d v + (\- £ ./
dT■ ) v, d T ■
61
S alīd zin o t dF izteiksmes, atrod

Diferencejot a tr a st a s izteiksm es otrreiz un pielīdzinot to lab as

puses, iegūst

(1.152)

(1.153)

T erm odinam iskais potenciāls Q) —H —TS, tā diferenciālis

d<S>= dH — TdS —SdT. Ņemot vērā, ka d H —T d S —Vdp, atrod
d(Š) = Vdp~-SdT.

T ā kā <[>=<D(p, T), tad

S alīd zin o t d<& izteiksm es, iegūst

Diferencējot otrreiz un salīdzinot ie g ū ta s izteiksm es, iegūst

(1.154)

(1.155)

Izteiksm es 1.150, 1.151, 1.152 un 1.154 sau c par M aksvela vie­

nādojumiem, bet izteiksm es 1.153 un 1.155 — p ar G ibsa—Helm-
holca vienādojum iem .
Izsakot iekšējo en e rģ iju un en talp iju ar term isk ajiem p a r a ­
metriem, ieg ū st t. s. kaloriskos vienādojum us. Iek šējā e n e rģ ija
U ^F+TS.
Diferencējot izteiksm i, j a T = const, ieg ūst

\ dV lI T
t ' dV
\ d V /J tT ' dV / T
\
rK \ / dn \
tad
Tā kā ( - w ) T = ~ p " "

(- £ ),-

E n talp ija i^==CD+ 7’5 . Diferencējot izteiksm i, j a J = const,

atrod

Tā kā ( ^ r ) T ~ v lad
a// \ / dy \
■ w K - ' ' - T( s r ) r - (U 5 7 )
Ķ īm iskais potenciāls. V ie n d a b īg a s term o din am iskās sistēm as
term odinam iskā potenciāla īpatnējo vērtību, k as attiecin āta uz
vienu tā s m a s a s vienību (k g ), sau c p ar ķīmisko potenciālu <p=
= q>(p, T). Tam ir spēkā tā d a s p a ša s g a lv e n ā s sa k a r īb a s kā term o­
d in a m isk a ja m potenciālam . T ātad
cp= h — Ts; (a)
9 —u + p v — Ts; (b) (1.158)
dcp= —sd T + vd p . (c)
J a sistēm as m a sa ir m, ķīmisko potenciālu ar r a k s tu r īg a jā m fun­
k cijām v a r izteikt šādi:

- ( dU ) - ( dH ) _ ( dF ) - /^
^ ' dm / s 'v l dm > s , p ' dm > v ,t ' dm ' P)T '
(1.159)
T erm odinam iskās sistēm as līd z sv ars ar ap lū k o tajām funkcijām
izsak ās šād i:
1) entropija S = S max, dS = 0, d2S < . 0; (1.160)
2) e n ta lp ija H = H mm, dH —0, d2H > 0; (1.161)
3) brīvā e n e rģ ija F = F mIn, dF = 0, d2F > 0; (1.162)
4) term o d in am iskais potenciāls
<D= d>min, dQ = 0, d2(D>0. (1.163)

63
 īpatnēji siltumietilpība

īp a tn ē jā s siltu m ietilp īb as izsak a no šād ām izteiksm ēm:

izohorā procesā Tds = cvdT un du —cvdT. No šejienes

C - T ( § r \ d.104)

un

- - ( - s r ) . - ^ ) . ' <U 65)

izobārā procesā T d s= c pdT un dh —cpdT. No šejienes

(n e s.

un

l du \
No izteiksm ēm 1.165 un 1.167, ņemot vērā, ka d q = \ +

.+ d T + p d v, v a r atra st sak arīb u starp cp un cv:

— [ ( - £ - ) , + > ]

Ņemot v ērā vienādojum u 1.156, ieg ū st ja u n u sak arīb u starp cp

un cv:

Trešais termodinamikas likums

Pētot vielu term odinam iskās īp a šīb a s ļoti zem ās tem p eratūras,
v ācu zinātnieks V. N erasts a tra d a (1906. g .) , ka absolūtās nulles
tu v u m ā sistēm as līd z sv a ra stāvoklī entropija k ļūst n e a tk a r īg a no
te m p eratū ras un citiem stāvokļa param etriem , ieg ūsto t p astāv īg u
lielum u; īp a tn ē jā siltum ietilpība k ļūst v ien ād a ar nulli. T ātad

^ - T ( ^ ) r 0 : ^ T ( 4 r - ' > r 0 ; d s - 0:

S = So= COnst

64
un
dq
d s = — —= 0 ; dq = 0; Ģ= const.

No teiktā v ar secināt, ka absolūtās n ulles tuvum ā sistēm as

ķermeņiem siltum u n ev ar novadīt, tādēļ absolūtās n ulles tem pe­
r atū ru ša d a veida nevar sasniegt.
M. P la n k s p ierād īja, ka v ien d ab īg as sistēm as ķermeņu entro­
p ija šādos apstāk ļos tiecas uz nulli, tā ta d s = so = 0. T as ļauj a p ­
rēķ ināt entropijas absolūtās vērtības.
Aplūkotās p a rā d īb a s n ev ar pam atot ne a r pirmo, ne a r ī ar otro
term odinam ikas^pam atlikum u, tādēļ V. N ernsta a t r a s t a jā m s a k a ­
rībām un atziņ ām ir p a t s tā v īg a term odinam ikas likum a nozīme.

1.6. REĀLĀS GĀZES. ŪDENS TVAIKS

R e ā lā s g āze s no id e ā la jā m gāzēm a tš ķ ir a s g alv e n o k ārt ar to,

ka m olekulām ir m a sa un tilpum s un starp tām p a s tā v m ijie d a r ­
bības spēki. R e ā lā s g āzes pēc būtības ir p ārk a rsē ti tvaiki, un no­
teiktos apstākļos (pietiekami zemā tem p eratūrā un a u g s tā spie­
dienā) tās v a r sašķ id rin ā t. P a r tv aik u pieņemts sau k t vielu g ā z ­
v eida a g re g ā tstā v o k li, j a aplūkojam os procesos v a r notikt fāzu
p āreja ( s a š ķ id r in ā š a n ā s ) . Jo a u g s tā k s g āze s spiediens un jo
zem āka tā s tem peratūra, jo v a ir ā k tā a tšķ ir a s no id e ā la jā m gāzēm.
R e ā la jā m gāzēm ideālo g āzu stāvokļa vienādojum s lietojam s ap ­
tuvenos aprēķinos tik ai re latīv i a u g s tā s te m p eratū rās un nelielos
spiedienos. Reālo g āzu un tvaiku stāvo k ļa aprēķiniem a tra sti citi,
precīzāki vienādojum i, k as ņem v ērā aplūkotās reālo g āzu a tšķ i­
rības no id e ā la jā m gāzēm.

Reālo gāzu stāvokļa vienādojumi

Tā kā r e ā lā s g āzes a tšķ ir a s no id e ā la jā m gāzēm , tad ideālo

g āzu stāvokļa vienādojum s pv = RT pareizi n eiz sak a funkcionālās
sa k a rīb a s starp reālo g āzu term isk ajiem param etriem . So v ie n ā ­
dojumu lieto precīzai .reālo g āzu term isko p aram e tru noteikšanai,
pieņemot koeficientu, k as ievēro reālo g āzu atšķirību no id e ā la jā m
gāzēm :
pv —ZRT, (1.170)
kur Z —f(T, p) ir komplicēta g āzu stāvokļa funkcija.
Ir zin ām i daudzi reālo g āzu stāvo k ļa vienādojum i.
Va_n_ der V ā ls a vienādojum s ir viens no v ecā k a jie m un v is ­
izp latītāk ajiem reālo g āzu stāvo k ļa vienādojum iem (1873. g .). Tā
ka reālo g āzu m olekulām ir tilpum s, tas it kā sam a z in a g āzes
5 — S iltu m te h n ik a s pam ati 65
 īpatnējā siltumietilpība

īp a t n ē jā s siltum ietilp īb as izsak a no š ā d ā m izteiksm ēm :

izohorā procesā T d s ~ c vdT un du —cvdT. No šejienes

w ) ,. „
' - T ( dT <u64)
un
Cv
(-!■ ).-( 4 ).> <u66>
izobārā procesā Tds = cvdT un d h = c pdT. No šejienes

* - T(-3 r ) , <U66)
un

(U 67)
ļ d u \
No izteiksm em 1.165 un 1.167, ņemot vera, ka d q = \ +

■+ ( — d T + p d v, v ar a tra st sak arīb u starp cp un cv:

» (JJ ' ļj

* - ‘ -+
Ņemot v ērā v ienādojum u 1.156, ieg ūst ja u n u sak arīb u starp cv
un cv:

Trešais termodinamikas likums

Pētot vielu term odin am iskās īp a šīb a s ļoti zem ās tem p eratū rās,
v ācu zinātniek s V. N erasts a tra d a (1906. g .) , ka absolūtās nulles
tuvum ā sistēm as līd z sv a ra stāvoklī entropija k ļūst n e a tk a r īg a no
te m p eratū ras un citiem stāvo k ļa param etriem , iegūstot p a s tā v īg u
lielum u; īp a tn ē jā siltum ietilpība k ļūst v ien ād a ar nulli. T ātad

c ’, - 7' ( ^ r ) P = 0 ; d s ~ 0;

s —s0 —const

64
un

c/s==-y—= 0; dq = 0; g = const.

No teiktā v a r secināt, ka absolūtās n ulles tuvum ā sistēm as

ķermeņiem siltum u n ev ar novadīt, tādēļ absolūtās n ulles tem pe­
r atū ru ša d a veida nevar sasn ieg t.
M. P la n k s p ierād īja, ka v ie n d ab īg as sistēm as ķerm eņu entro­
p ija šādos apstāk ļos tiecas uz nulli, tā ta d s = s 0—0. T a s ’ ļauj a p ­
rēķ ināt en tro p ijas absolūtās vērtības.
A plūkotās p arād īb as nevar pam atot ne ar pirmo, ne arī ar otro
term odinam ikas pam atlikum u, tādēļ V. N ernsta a t r a s t a jā m s a k a ­
rībām un atziņ ām ir p a t s tā v īg a term odinam ikas likum a nozīme.

1.6. REĀLAS GĀZES. ŪDENS TVAIKS

R e ā lā s g āze s no id e ā la jā m gāzēm a tš ķ ir a s g alv e n o k ārt ar to,

ka m olekulām ir m a sa un tilpum s un starp tām p a stā v m ijie d a r ­
bības spēki. R e ā lā s g āzes pēc būtības ir p ā rk arsēti tvaiki, un no­
teiktos apstākļos (pietiekam i zemā tem p eratū rā un a u g s tā spie­
dienā) tā s v a r sašķ id rin āt. P a r tv aik u pieņemts sau k t vielu g ā z ­
v eid a ag re g ā tstā v o k li, j a aplūkojam os procesos v a r notikt fāzu
p ā r e ja ( s a š ķ id r in ā š a n ā s ) . Jo a u g s tā k s g āze s spiediens un jo
zem āka tā s tem peratūra, jo v a ir ā k tā a tšķ ir a s no id e ā la jā m gāzēm.
R e ā la jā m gāzēm ideālo g āzu stāvokļa vienādojum s lietojam s ap ­
tuvenos aprēķinos tik ai re latīv i a u g s tā s te m p eratū rās un nelielos
spiedienos. Reālo g āzu un tv aik u stāvokļa aprēķiniem a tra sti citi,
precīzāki vienādojum i, kas ņem v ērā aplūkotās reālo g āzu a tšķ i­
rības no id e ā la jā m gāzēm.

Reālo gāzu stāvokļa vienādojumi

Tā kā r e ā lā s g āzes a tšķ ir a s no id e ā la jā m gāzēm , tad ideālo

g āzu stāvokļa vienādojum s pv = RT p areizi n eiz sak a funkcionālās
sa k a r īb a s starp reālo g āzu term isk ajiem param etriem . 5o v ie n ā ­
dojumu lieto precīzai reālo g āzu term isko p aram e tru noteikšan ai,
pieņemot koeficientu, k as ievēro reālo g āzu atšķirību no id e ā la jā m
gāzēm :
pv —ZRT, (1.170)
kur Z —f(T, p) ir komplicēta g āzu stāvokļa funkcija.
Ir zinām i daudzi reālo g āzu stāvo k ļa vienādojum i.
V an der V ā ls a vienādojum s ir viens no v ecākajiem un v is ­
izp latītāk ajiem reālo g āzu stāvo k ļa vienādojum iem (1873. g .). Tā
kā reālo g āzu m olekulām ir tilpum s, ta s it kā sam a z in a g āzes
5 — Siltum tehnikas pamati 65
 aizņemto brīvo tilpum u v par k ādu lielum u b. S tarp g āzes mole­
k u lām darb o jas sav starp ē jie p iev ilk šan ās spēki, k a s it k ā p a lie ­
lin a ārējo spiedienu. V an der V ā lss p ierād īja, k a šo papildu spie­
dienu v a r izteikt kā a ļv 2, kur a — koeficients.
V a n der V a ls a precizētais g āze s stāvo k ļa vienādojum s r e ā lā m
gāzēm ieg ūst šādu veidu:
(p + a/v2) (v —b ) =RT. (1 .1 7 1 )

J a īp atn ē jie tilpum i ir lieli (relatīv i m az ā spiedienā, a u g s tā

te m p e ra tū rā ), g āzu molekulu aizņ em tais tilpum s ir niecīgs s a l ī ­
d zin āju m ā ar kopējo g āzes ieņemto tilpumu, tāpēc v - b ' - ^ v un
a/v2~^Q. T as nozīmē, ka mazos spiedienos un a u g s tā s tem p era­
tū rās V an der V ā lsa vienādojum s p ārv ē ršas par ideālo g āzu s t ā ­
vokļa vienādojum u. Izteiksm i v a r p ārrak stīt šā d ā veidā:
p vz — (pb+ RT) v2+ av ~ ab ~ 0. (1.172)

Attiecībā uz v ta s ir tr e šā s k ā r ta s vienādojum s, tā ta d tam ir

3 saknes, t. i., 3 d a ž ā d a s v vērtības. A tkarībā no iz rau d z ītās T
v ērtīb as v ar būt
1) viena r e ā la un d ivas im a g in ā r a s saknes, j a r > 7 \ . V ie n ā ­
dojum a r e ā lā sak ne ir g āze s tilpum s p ārk arsē tā stāvoklī d o tajā
spiedienā, j a tā s tem p eratūra ir a u g s tā k a par t. s. kritisko te m ­
p eratū ru T\. K ritisk a jā tem peratūrā, sasniedzot noteiktu t. s. k ri­
tisko spiedienu, g āze (tvaik s) sāk sašķ id rin ā ties;
2) trīs r e ā la s v ien ād as saknes, j a T —Tķ. V ienādojum a sak n es
ir v ielas tilpum s k r it is k a jā stāvoklī vk. Kritisko v ie las tem peratūru
p irm ais a t k lā ja lie lais krievu zinātnieks D. M endeļejevs, r a k stu ro ­
jot to kā tem peratūru, v irs k u ra s g āzi n ev ar sašķ id rin ā t, to izo-
term iski saspiežot;
3) trīs r e ā la s d a ž ā d a s saknes, j a T<T^. V ienādojum a pirm ā
sak n e dod v ie las šķ id rās fāzes tilpum u tā s fāzu p ā r e ja s te m p e ra­
tū rā no šķ id rā uz g āzv eid a (tv a ik a ) stāvokli. Otrā sak ne dod
v ie las tilpum u k ād ā divfāzu stāvoklī (verdošs šķidrum s + t v a ik s ).
Trešā sak ne dod v ie las tilpum u s a u s a tvaika_ stāvoklī. V an
der V ā ls a v ienādojum a atrisin ā ju m s d až ād ām T v ērtībām g ra fisk i
p arā d īts 1.18. attēlā. V ie la s k r it is k a jā stāvoklī izoterirm divreiz
m ain a sav u virzienu. T ātad šim stāvoklim no V a n der V a ls a v ie ­
n ādojum a v ar uzrakstīt š ā d a s izteiksm es:
( dP \ _ rt. . MV. , 2fl_= 0 . (1.173)

(1.174)

RTk a
(1.175)

66
 1.18, att. V an der V alsa izotermas.

No vienādojum iem v ar izteikt koeficientus a un b ar v ielas k ritis ­

k ajiem param etriem T&, pk, % un g āze s konstanti R, t. i.,
27R2 T*2 2 pk; ub = *- ~ - T*
----- a = *3ok2 1/ vk. (1.176)
----- , b-=lf3
64 8 pk
Tā kā koeficientu a un b izteik ša n ai ir trīs n e a tk a r īg i v ienādo­
jum i, tad to izteiksm es un v ērtības ir a t k a r īg a s no divu izraudzīto
kritisko p aram etru kom binācijas.
V a n der V ā ls a vienādojum s dod k v a lita tīv i v isa i piln īgu ainu
p ar r e ā lā s g āze s stāvokļa izm aiņ ām atk a rīb ā no te m p eratū ras un
spiediena. To lieto g alve n o k ārt r e ā lā s g ā z e s iz tu rē ša n ās k v a li­
ta tīv a i izpētei, p rak tisk ajie m aprēķiniem to izmanto maz. Tas
dod tik ai norādi, ka r e ā lā m gāzēm p a stā v divfāzu stāvoklis.
No citiem g āzu stāvokļa vienādojum iem atzīm ēsim šād u s:

( p + ~ ) V = R T , a = const (Riters, 1846. g . ) ; (1.177)

(p + a) ( V —b) —RT, a ,b = const (H irns, 1865. g . ) ; (1.178)

pv = R T + T , ^ P ~' (K am erlings-O nness, 1912. g .) , k =

= 1,2, 4, 6, 8; (1.179)

p o - R T ( 1- £ - ± - - J i g L ) (Dž. M a ije r s un N. Bogo-

ļubovs, 1937.— 1946. g .) . (1.180)

5* 67
 P a r v isp ārīg āk o u zsk ata g azu stavokļa vienādojum u, kas iz­
teikts t. s. v ir iā lā s rin d as formā:
pv = R T + B p + Cp2+ D p !i + . , . , (1.181)
kur B, C, D, . . . ir v iriālie koeficienti, kuri sa v u k ārt ir v is a i kom­
plicētas tem p eratū ras funkcijas.
M a ije r a —Bogoļubova vienādojum s ir viens no p iln īg ā k a jie m
v iriā la jie m g āzu stāvokļa vienādojum iem .
P adom ju zinātnieki M. V ukalovičs un I. Novikovs iz s t r ā d ā ja
reālo g āzu molekulu a so c iā cijas teoriju. S a s k a ņ ā ar šo teoriju
g ā z u m olekulas veido kom pleksus un g ru p as, starp kuru m ole­
k u lām p a stā v m ijied ab īb as spēki. B alstoties uz šādu teoriju, iz~
str ā d ā ti stāvo k ļa vienādojum i ūdens tv aik am .
P ra k tisk a jo s aprēķinos reālo g āzu un tv aik u stāvo k ļa p a r a ­
m etru n oteikšan ai p a r a s ti lieto g a t a v a s ta b u la s un d iag ram m as»
k a s s a s tā d īta s , izmantojot precīzus stāvokļa vienādojum us.
Reālo g āzu īp a šīb a s rak stu ro tas arī, aplūkojot ūdens tvaiku.

Termodinamiskā līdzība

Attiecinot r e ā la s v ielas dotā stāvokļa p aram e tru s pret to k r i­

tis k a jā m vērtībām , iegūst reducēto tem peratūru %=T/Tk, reducēto
spiedienu a = p ip k un reducēto tilpum u w = v/vļ0 J a d až ād ām
v ielām reducētie spiedieni un tem p eratū ras ir vienādi, v ien ād i ir
a r ī reducētie tilpum i un v ielas atro d a s term o din am iskās līd zīb as
stāvoklī.
Ievietojot T—rTk, p —n p i un v —w vk nozīmes V an der V ā lsa
vien ādo jum ā un izsakot a un b ar k ritisk ajiem p aram etriem (a —
= 3ok2Pk, b —'tzVķ), pēc p ārv eid o šan as iegūst reducēto V an
der V ā ls a vienādojum u, k ās izteiks a r bezdim ensiju lielum iem , t. i.,
(n+3/®2) (3® —1) —8r. (1.182)
S is vienādojum s ir d erīg s v isām vielām , k a s p a k ļa u ja s
V an der V ā lsa vienādojum am un atrodas term odinam iskās līd z ī­
bas stāvoklī. To v a r izmantot vielu stāvokļa ap rē ķ in āšan a i.

Odens tvaiks. Iztvaikošana

Ū dens tv aik s siltum tehnikā ir v is a i izp latīts darba ķermenis.

Ūdenim un ūdens tv aik am ir la b a s teh n isk ās un term odinam iskās
īp ašīb as. Ū dens tv aik s pēc term o d in am isk ajām īp ašīb ām ir reāla
gāze. J a tv a ik a spiedienu p a a u g s tin a un tem peratūru pazem ina,
tā term odinam iskās īp a šīb a s arvien v a ir ā k atšķ ira s no ideālo gazu
īpašībām .
 A tšķirībā no lie lā k ā s d a ļa s vielu ūdenim ir š ā d a s s v a r īg a s
īp a tn īb a s jeb a n o m ālijas:
1) m a k s im ā la is blīvum s ūdenim ir + 4 ° C tem p eratūrā;
2) ūdens cietā fāze (ledus) ir m az āk b līva nekā tā šķ id rā
fāze, tādēļ ledus peld.
M in ē ta jā m ūdens a n o m ālijām ir liela nozīme g a n dabā no­
tiekošajos procesos, g a n arī tehnikā.
A tk arīb ā no tem p eratū ras, spiediena un e n ta lp ija s ūdens v a r
būt cietā, šķ id rā un tv a ik a (g ā z v e id a ) a g re g ā tstā v o k lī. Noteiktos
ārējos apstāk ļos starp a g r e g ā ts tā v o k ļa fāzēm ie s tā ja s līd zsv ars.
F āzu līd z s v a r a stāvokli v a r ap rak stīt a r t. s. Gibsa fāzu likum u:
c ~ k —F + 2 , (1.183)
kur c — faktoru skaits, kurus v a r m ainīt, neizjaucot sistēm as
fāzu līd zsv aru ;
k — komponentu sk aits sistēm ā;
F — līd z sv a r ā esošo fāzu skaits.
F āzu d ia g ra m m a ūdenim p a r ā d īta 1.19. attēlā. Noteiktā spie­
dienā un tem p eratūrā ie s tā ja s līd zsv ars starp ūdens cieto fāzi
(le d u ), šķidrum u un tvaiku. S ā d u līd z sv a r a stāvokli sauc par
ūdens trīskāršo punktu. F āzu līd zsv ars ūdenim ie s tā ja s spiedienā
p —611 P a un tem p eratū rā T = 273,16 K- F āzu p ā r e ja s procesu
ap ra k sta fāzu p ā r e ja s vienādojum s, k as aplūkots š a jā ied alīju m ā.
P ā r e ju no šķ id rās fāzes tv aik a fāzē sauc p ar iztvaikošanu. Iztvai­
k o šan as g a it ā tiek p atērēta siltum a e n e rģ ija, k as jā p ie v a d a iz t v a i­
kojošam šķidrum am , p retējā g a d īju m ā iztv a ik o šan a s siltum s tiek
ņem ts no p a š a šķ id ru m a un tā te m p eratū ra pazem inās. Š ķ id ru m a
(ūdens) p ā r v ē r ša n ā s tv a ik a fāzē, t. i., iztvaik o šan a, v a r notikt
no šķidrum a v irsm a s un v ā r īš a n ā s v eid ā no v isa šķidrum a t il­
puma.
Iz tvaik o šan as inten sitāte no šķidrum a v irsm a s ir a t k a r īg a no
tv a ik a d audzum a (p a rc iā lā spiediena) telp ā v irs iztvaikojošā
šķidrum a un no tem p eratūras,
t. i., no vides p ie sā tin ā ju m a p a ­
kāpes ar ūdens tvaiku. Jo vide p
m azāk p ie sātin āta ar ūdens
tvaiku, jo iztv a ik o šan a ir in ten ­
sīvāka. J a ūdens tv a ik a p a r c iā ­
lais spiediens d o ta jā tem p era­
tū rā sasniedz p iesātin āju m u ps,
ie stā ja s d in am isk ais līdzsv ars,
t. i., cik daudz šķ id ru m a iztvaiko,
tikpat daudz tv aik a p ārv ēršas
šķ id ra jā fāzē un a tg r ie ž a s šķ id ­
rumā.
Vārīšanās ir tv aik a intensīva
veidošanās v is ā šķ id ru m a t i l ­
pumā. V ā rīš a n ā s tem peratūra
69
 ir a t k a r īg a no spiediena, k u rā notiek šis process. J a spiediens ne­
m ain ā s, v ā r īš a n ā s notiek p a s t ā v īg ā tem p eratūrā, pievadot s il­
tumu no ārpuses.
Kondensācija ir process, k u rā tv aik u p ārv ērš šķidrum ā, nova­
dot no tā siltumu. P a s t ā v īg ā spiedienā tv a ik a k ondensācija noris
n e m a in īg ā tem peratūrā.
S ublim ācija ir tv aik a v eid o šan ās no cietas v ielas, apejot šķidro
stāvokli.
Desublimācija. ir su b lim āc ijai p retējs process, kad tvaiks tieši
p āriet cietā fāzē. Gan su b lim ācija, g a n arī d esu b lim āc ija v ar no­
risin ā tie s tik ai stin g ri noteiktos ārējos apstākļos.
Tvaiks v ar būt p iesātin ātā un p ā r k a r sē tā stāvoklī.
Piesātināts tvaiks rodas, iztvaikojot šķidrum am , un atro d as
ar to fāzu līd z sv a rā . P ie s ā tin ā ta tv a ik a tem p eratū ra ir v ien ād a ar
v erdoša šķidrum a (resp. k ondensācijas) tem peratūru d otajā spie­
dienā. P ie sā tin ā ts tv aik s v ar būt s a u s ā un m itrā stāvoklī, tādēļ
izšķir sausu piesātinātu tvaiku un mitru piesātinātu tvaiku.
S a u s s p iesātin āts tv aik s n esatu r tv a ik ā n ep ārv ērsta šķidrum a
d a ļiņ a s, t. 1., v is a šķ id rā fāze ir p iln īgi iztvaikojusi, un tv a ik a
tem p eratū ra atb ilst v ā r īš a n ā s te m p eratū rai d o tajā spiedienā.
M itrs p iesātin āts tv aik s sa tu r šķ id rum a (ūdens) pilienus. P ie s ā ­
t in ā ta tv aik a stāvokļa r a k stu ro ša n a i izm anto jēdzienu sau su m a
pakāpe. Tvaika sausuma pakāpe x ir s a u s a tv a ik a m a sa 1 k g
m itra p ie sātin āta tv aik a. S a u s u m a p ak āp i sauc a r ī par tvaika
saturu. Tvaika mitrums y ir šķ id rās fāzes (ūdens) m a s a s d a u ­
dzums m itrā tv aik ā, t. i., y —l —x. J a , piem ēram , 1 k g m itra tv a ik a
satu r 0,8 k g s a u s a p iesātin āta tv aik a un 0,2 k g šķidrum a, ta d
tv a ik a sau su m a pakāpe * = 0 ,8 .
S a u s a m p iesātin ātam tv aik am x = l , un šķ idrum am * = 0 . T ātad
s a u s a tv a ik a stāvokļa n oteikšan ai pietiek zin āt vienu lielum u: v ai
nu spiedienu, v a i tem peratūru, turpretī m itra tv aik a stāvo k ļa r a k ­
stu ro šan ai vēl p ap ildus jā z in a tā sa u su m a pakāpe.
P ievadot siltum u m itram tv aik am (ja p = const), tā tem pe­
r a tū r a n e p a a u g stin ā s, jo rodas tv aik s un m itrais tv aik s kļūst
sau sāk s. T as tu rp in ās tik ilgi, līdz v iss šķidrum s ir p iln īg i iz tv a i­
kojis un m itrais tv aik s k ļuvis par sau su p iesātin ātu tvaiku. T ur­
pinot siltum a p iev ad īšan u (ja p = const), tv aik a tem p eratū ra sāk
p a a u g s tin ā tie s v irs iztv a ik o šan a s resp. p ie sā tin ā ša n a s te m p era­
tū r a s un tv aik s kļūst pārkarsēts. Jo v a ir ā k siltu m a pievada t v a i ­
kam , jo v a ir ā k p a lie lin ā s tv a ik a p ā r k a r s ē š a n a s pakāpe. T ātad
ar tvaika pārkarsēšanas pakāpi saprot tem peratūru starpību
T—Ts, kur T — p ārk arsē ta tv a ik a te m p eratū ra; Ts — p iesātin āta
tv a ik a tem peratūra. T īram šķidrum am , piem ēram , ūdenim, v a r pie­
ņemt, ka p iesātin āta tv a ik a tem p eratū ra ir v ien ād a ar šķidrum a
v ā r īš a n ā s tem peratūru, j a starp abām fāzēm iestā jie s līd zsv ara
stāvoklis. P ā rk a r s ē t a tv a ik a r a k stu ro ša n a i nepieciešam s zināt
divus term odinam iskos param etru s, piem ēram , spiedienu un tem­
peratūru. Ar abiem šiem te rm odinam iskajiem p aram etriem p arasti

70
a r i rak sturo p ārk arsētu ūdens tvaiku. Izm antojot tos, nosaka p ā­
rējo p ā r k a r sē ta tv aik a term odinam isko p aram etru vērtības.
T v aik a un šķidrum a īpašību r a k stu ro ša n a i izm antojam ie p a ­
r am etri un to apzīm ējum i doti 1.3. tab u lā.

1.3. tabula
T vaika param etru apzīm ējum i
P a ra m etru a p z ī m ē ju m i

sa u sam
šķ id ru - verdo- m itra m p ie sā ti­ p ā rk a r­ P aram etra
P aram etri m am šam šķid- tv aik am n ātām sētam dim en sija
(0 °C) rum am tv aik am tvaikam

īp a tn ē ja is til- v'0 v' vx v" v mrVkg

purns
E ntalp ija h'0 h' hx h" h J/kg, kJ/kg
E ntropija s'o s' sx s" s J/ (k g-K ),
kJ/(kg-K )

Iztvaikošanu u zsk atām i v a r attēlot g ra fisk i p-v un T-s koordi­

n ātēs (1.20. a t t . ) .
L ai šķidrum u (ūdeni) pārvērstu p ārk arsē tā tv aik ā, vispirm s
ta s jā u z k a r s ē līdz v ā r īš a n ā s tem p eratū rai d otajā spiedienā, tad
jā p ie v a d a siltum s ūdens iztv a ik o šan a i un tv a ik a p ā rk a rsē ša n a i.
Pieņem sim , ka m ūsu rīcībā ir 1 k g ūdens, kuru pārv ērš p ārk arsē tā
tv aik ā k ād ā izrau d z ītā spiedienā p = const, attēlojot šo procesu
g ra fisk i p-v koordinātēs. Ū dens sāk u m a tilpum s 0 °C tem peratūrā
(punktā a ) ir v ' q. P ievadot siltum u, te m p eratū ra p a a u g s tin ā s un
līdz ar to tilpum s p alielin ās. V ā r īš a n ā s tem p eratū rā ūdens tilpum s
būs v' (punkts a'). Turpinot siltu m a piev adīšan u, ūdens v ā rīsie s

1.20. att. Ūdens tvaika diagrammas:

a — P-v k o o rd in ātēs; b — T-s koordin ātēs.

71
 un veidosies tvaiks. T as tu rp in āsies tik ilgi, līdz v iss ūdens būs
iztvaikojis un rad ies tv aik s ar tilpum u v" (punkts a"). Jā a tz īm ē ,
ka iztvaikošana, j a p = const, noris izotermiski, kā ta s redzam s
T-s d iag ra m m ā. J a turpina sild īt rad u šo s tvaiku, ta s k ļū st p ā r ­
karsēts (punkts b). To pašu a tk ā rto ja m citos spiedienos, iegūstot
attiecīg i punktus a\, a\, a" i, b\, az, a'z, a" 2, bļ utt. Jā a tz īm ē , ka,
palielinot (izm ainot) spiedienu, ūdens īp a tn ē ja is tilpum s 0°C
tem peratūrā izm a in ās m az, jo šķidrum s ir prak tisk i nesaspiežam s.
Tādēļ punkti a u az atrodas uz taisn e s, k as tu v a vertik ālei, v irs
punkta a. Savienojot iegūtos punktus a, a u a 2, . . . , a', a'i, a'2 un
a", a"u a"z, . . . , ieg ūst ta isn i O-A un līknes O-K un K-B.
Taisne O-A raksturo ūdens īpatnējo tilpum u 0°C dažādos spie­
dienos. Līkni O-K, kur x —0, sauc p ar apakšējo robežlikni, un
līkni Ķ-B, kur x ~ l , — par augšējo robežlikni. A bas līknes sa v ie ­
n o jas v is a u g s t ā k a jā punktā K, kuru sau c par kritisko punktu.
S a j ā punktā un v irs tā izzūd atšķirīb a starp verdoša ūdens, pie­
s ā tin ā ta tv aik a un p ārk arsē ta tv aik a īp atn ē jie m tilpumiem.
Robežlīknes s a d a la d iag ra m m u trīs rajonos: pa kreisi no līknes
O-K ir ūdens šķ id rā fāze, starp līknēm O-K un K-B — m itra pie­
s ā tin ā ta tv a ik a rajons un pa labi no līknes K-B — p ārk arsē ta
tv a ik a rajons. T ātad d ia g ra m m ā s sa u s a p ie sātin āta tv aik a r a k ­
sturojošie p aram e tri atrodas uz a u g š ē jā s robežlīknes ( x = l ) .
V a irā k u term odinam isko pam atprocesu attēli tv aik am a tšķ ir a s
no ideālo g āzu procesu attēliem . Izobāras p-v d ia g ra m m ā attēlo ­
j a s kā horizontālas taisnes, izohoras — kā v e r tik ā la s taisnes.
Izotermām p ā rk arsēta tv aik a rajo n ā ir hiperbolas rak stu rs, bet
m itra tv a ik a rajo n ā tā s ir horizontālas līn ija s un sak rīt a r izo-
bārām . Š ķ id ru m a ra jo n ā izotermām ir s tr a u jš kāpum s. A d ia b āta
attēlo jas kā hiperbola ar d ažādu pakāpes r ā d ītā ju p iesātin āta un
p ā rk a rsē ta tv a ik a ap g ab alo s.
K ritiskā punkta K p aram e tri ūdenim ir šādi:
spiediens /?jc= 22,129 M P a ;
tem p eratūra Ta—647,30 K;
īp a tn ē ja is tilpum s vk~ 0 ,00326 m 3/kg.
T v aik a v eid o šan ās procesa attēls T-s d ia g ra m m ā rā d a tem pe­
ra tū ru izm aiņ as, bet laukum i zem a ttie c īg a jā m līknēm mērogā
attēlo šķidrum a (ūdens) u z sild īša n a i, iztv a ik o šan a i un tvaika
p ā r k a r s ē š a n a i patērētos siltum a daudzum us.

Ūdens tvaika iekšējā enerģija, emfalplja

un entropija

Ū dens tv aik a en ta lp ija i ir v a ir ā k a s s a s tā v d a ļa s . T ās ietver

verdoša ūdens (šķidrum a) entalpiju, iztv a ik o šan a s siltum u un
tv aik a p ā r k a r sē ša n a s siltum u.
S a m ē rā n elielā spiedienā ūdens (šķ id rum a) en ta lp ija tik ai ne­
daudz atšķ ira s no tā iek šējās e n e rģ ija s. Iek šējās e n e rģ ija s lielumu

72
t r īs k ā r š a jā punktā ūdenim pieņemts u zsk atīt par 0, tādēļ v a r
pieņemt, ka h '~ u'.
Iztvaikošanas siltums ir siltu m a daudzum s r, k as jā p ie v a d a
1 k g šķidrum a (ūdens) p ie sā tin ā ša n a s stāvoklī, la i to p iln īg i
pārv ērstu s a u s ā p iesātin ātā tv aik ā. S a s k a ņ ā ar pirmo term o d in a­
m ik as likum u iztv a ik o šan a s siltum u r(J/ k g ) v a r izteikt ar iek šējās
un ā r ē jā s e n e rģ ija s izm aiņām :
r —u"—u'+p(v"~~v'),
kur lielumu u" —u' = p sau c p ar iekšējo iztvaikošanas siltumu. To
patērē iek šējās e n e rģ ija s p a lie lin ā ša n a i, molekulu s a v sta r p ē jā s
p iev ilkšan ās spēku p ā rv a rē ša n a i.
Lielum u p (v" ~ v') =iļ) sauc p ar ārējo iztvaikošanas siltumu,
to izlieto tv aik a tilpum a p a lie lin ā š a n a s darbam .
T ātad
r = p+tf>. (1.184)
Id eālām gāzēm p = 0, jo starp m olekulām ned arb o jas pievilk­
š a n ā s spēki, turpretim tvaikiem p s a s tā d a galveno d aļu no iz tv a i­
k o šan as siltu m a. Ū dens tv aik am r atk a rīb a no spiediena p r e ­
d zam a 1.4. tab u lā.

1.4. tabula
Iztvaik ošan as siltum a atkarība no spiediena

Spiedien s Iz tv a ik o ša n a s ,, ,,, . ... ,

p (M Pa) siltu m s r (kJ/kg) Q(kJ/kg) "ф(kJ/kg)

0,1 2260 2095 165

2,0 1897 1676 221
10,0 1329 . 1173 156
22,129 0 0 0

S a u s a p iesātin āta tv aik a iekšējā e n e rģ ija

u" = u' + p, (1.185).
sau sa p ie sā tin ā ta tv aik a en ta lp ija
h" = h ' + r . (1.186)
_M itrs tv aik s sa tu r g a n sau su tvaiku, g a n a r ī neiztvaikojušo
šķidruma daļu, tādēļ iztvaik o šan as siltum u ta s satu r tik ai pro­
porcionāli sa u su m a pakāpei x. M itra tv aik a iek šējā en e rģ ija
Ux— u r + p x , ( 1 . 1 8 7 )

entalpija
h ^ h '+ rx = h '+ (h ''-h ')x , (1.188)

73
 Tvaika pārkarsešanas siltums
T

— J CpdT.

P ā rk a r s ē ta tv aik a iek šējā e n e rģ ija

u = u " + q p—p ( v —v"), (1.189)
e n talp ija
h —h " + q p. (1.190)
Verdoša ūdens entropijas izm aiņa

d s ^ 4 f. (1.191)
1S
Pieņemot, ka en tro p ijas lielum s t r īs k ā r š a jā punktā 7\r ir nulle,
a r pietiekamu precizitāti v a r noteikt s' vērtību, t. i.,

f CpdT Ts ļ()ļ),
5'== ļ .--------- -—Cpm l n —=— . (1.192)
' tr
i f -

S a u s a tv a ik a entropija

S' W +J L . (1.193)
s
M itra tv aik a entropija
sx = ( 1 —x )s '+ s " x , (1.194)
sx—s'
no kurienes x-
s —s
P ā rk a r s ē tā tv aik a entropija
T

s==s//+ J — ~ —=s"-^Cpm l n - Ķ - . (1.195)

ts 1 Is

T vaika iek šējās e n e rģ ija s, e n ta lp ija s, entropijas, iztvaik o šan as

siltu m a un īp a tn ē jā tilpum a n oteikšan ai izm anto tv a ik a ta b u la s
un d iag ra m m as.

Fāzu pārejas vienādojums

Aplūkojot p-v un T-s koordinātēs elem entāru Kārno ciklu, kas
notiek starp au g šējo un apakšējo robežlīkni m itra tv aik a rajonā,
redzam s, ka darbs dl un siltum s dq ir vienādi (1.21. a tt.).

74
h

75
 Tā ka dq —dTs (s"—sr) un d l = d p s(v" —v'), tad
dTs(s" —s') = d p s {v" —v').
No šejienes
dps s" —s'
dTs v" -v '

Ievērojot, k a s" —s ' —-Ļ- , atrod

(1.196)
dTs Ts ( v " - v ' )
S is ir fāzu p ārejas vienādojums jeb Ķlapeirona— Ķlauziusa
vienādojums p āre ja i no šķ id rās uz tv aik a fāzi. L īd z īgi v ar u z r a k ­
stīt šo vienādojum u ari citām fāzu p ārejām , ņemot atb ilsto ša s
fāzu p ā r e ja s tem peratūras, spiedienus un siltum a efektus. Sim
vienādojum am term odinam ikā ir ļoti liela nozīme. Attiecība dpjdT
n osak a atb ilsto šas fāzu p ā r e ja s līknes virzienu p-T d iag ra m m ā.

Ūdens tvaika entropijas diagrammas

E ntropijas d ia g ra m m ā s uz vien as no koordinātu asīm ir entro­
p ija. Š ā d a s d ia g ra m m a s p laši izmanto procesu un ciklu an alīzē,
kā a r ī dažādos aprēķinos, nolasot tieši no d ia g ra m m ā m lielumu
s k a itlisk ā s vērtības.
V a irāk u term odinam isko pam atprocesu g rafisk ie attēli entro­
p ija s d ia g ra m m ā s ūdens tv aik am a tš ķ ir a s no to g ra fisk a jie m
attēliem id eālām gāzēm.
Ūdens tv a ik a T-s d ia g ra m m a . So d iag ra m m u lieto procesā
piev adītā v a i novadītā siltu m a d audzum a g ra fis k a i attēlo šan a i
(sk. 1.20. att. b). S īs d ia g ra m m a s k o n stru ēšan ai ra k stu rīg o s pun­
ktus v a r pārn est no p-v d ia g ra m m a s, j a tiem zinām a tem p eratūra
un entropija. P un kts Ķ raksturo tv aik a kritiskos p aram etrus. Līkne
a-K, kur x = 0, attēlo apakšējo robežlīkni, bet K-B, kur x —l, a u g ­
šējo robežlīkni. P a kreisi no a p a k šē jā s robežlīknes atrodas šķ id ­
rum a a p g a b a ls, starp robežlīknēm — m itrs tvaiks, pa labi no a u g ­
š ē jā s robežlīknes ir p ārk arsē ta tv aik a ap g a b a ls. V irs k ritisk a
punkta ir šķidrum s un tv aik s ar v irsk ritisk a jie m param etriem .
Izohora ’a ttēlo jas kā līkne, k u ra i m itra un p ā r k a r sē ta tv aik a
rajonos ir d až ād s rak stu rs. M itra tv a ik a ra jo n ā izobāra sa k r īt ar
izotermu, bet p ā rk a rsē ta tv a ik a rajo n ā ta i ir lo g a ritm isk a s līknes
rak sturs. Š ķ id ru m a ra jo n ā izobāras novietojas ļoti tuvu ap a k šē ja i
robežlīknei. A tgriezeniskā a d ia b ā ta — izoentropa a ttēlo jas ar
ta isn i, tādēļ to ļoti ērti attēlot T-s d ia g ra m m ā . Izotermas un izo-
entropas attēlo jas atbilstoši ar horizontālām un v e rtik ālām (sav ­
sta rp ē ji p erpendikulārām ) taisnēm , veidojot d ia g ra m m a s koordi­
nātu tīklu.

76
 1.22. att. Ūdens tvaika h-s diagram m as shēma.

Ūdens tv a ik a h-s d ia g ra m m a . Ū dens tv aik a term odinam isko

procesu u z sk a tā m a i g ra fis k a i attēlo šan a i un aprēķiniem lieto
ūdens tv a ik a h-s d iag ra m m u , kuru sau c arī par M oljē diagrammu.
Tā s a s tā d īta h-s (e n talp ija-e n tro p ija ) koordinātēs, izmantojot
tv aik a tab ulu d atus (1.22. a tt.). Līknes O-Ķ un Ķ-B ir attiecīgi
a p a k š ē jā un a u g š ē jā robežlīkne. P unkts Ķ raksturo kritiskos p a r a ­
metrus. P a kreisi no līknes O-Ķ ir šķidrum a a p g a b a ls, v irs līknes
Ķ-B — p ā r k a r sē ta tv a ik a a p g a b a ls un starp šīm līknēm — m itra
p iesātin āta tv a ik a ap g a b a ls. P unkti uz līknes O-Ķ, kur x = 0,
attēlo verdoša šķidrum a stāvokli, punkti uz līknes K-B, kur x = l ,
raksturo s a u s a p iesātin āta tv aik a stāvokli. Zem robežlīknēm atro­
das sa u su m a p akāpes līknes. Tā kā d ia g ra m m a s a p a k šē jā un
k reisā d a ļa ļoti m itra tv aik a jo slā aprēķiniem p a ra sti n av v a j a ­
dzīga, tad h-s d iag ra m m ām dod tik ai a u g šējo daļu. A ttēlā šī d aļa
norobežota ar svītrpunktu līniju. Bez ta m h-s d ia g ra m m ā attēlo­
ta s izoentalpas /i = const, izoentropas s = const, izohoras o = const,
izoterm as ^=const un izobāras p = const.
M itra tv aik a a p g a b a lā izotermas sak rīt ar izobārām, tādēļ tā s
atsevišķi n eparāda.
Izmantojot ūdens tv a ik a h-s d iag ra m m u , v a r noteikt tv aik a p a­
ram etru izm a iņ as term odinam iskajos procesos. S ev išķi p laši šo
d iag ram m u lieto tv aik a turbīnu aprēķinos.

Odens tvaika tabulas

Tā kā ūdens tv aik s pilnībā n e p a k ļa u ja s ideālo g āzu likumiem,

funkcionālās sa k a rīb a s starp tā p aram etriem dažos g ad ījum o s ir
v isai sa re ž ģ īta s. L ai vienkāršotu un p a ā tr in ā u aprēķinus, ir
77
 s a s tā d īta s ūdens tv aik a tabulas. S īs ta b u la s v a r izmantot p rak tisk ai
īp a tn ē jā tilpuma, entalpijas, entropijas, iztv a ik o šan a s siltu m a
un citu lielumu noteikšanai. Ū dens tv aik a ta b u la s v a r ied alīt div ās
g ru p ā s: p iesātin ātam stāvoklim un p ārk arsēta m ūdens tvaikam .
S astā d o t ta b u la s p iesātin ātam stāvoklim , kā zinām o lielum u —
arg um en tu pietiek uzdot v a i nu spiedienu, v ai arī tem peratūru.
P ārē jo s lielum us — v', v", p, h', h", r, s' un s" atrod atk a rīb ā no
k ā d a m inētā arg um en ta.
M itra tv aik a atbilstošu p aram etru noteikšan ai izmanto p ār­
rēķina form ulas; šim nolūkam jā z in a tv aik a sa u su m a pakāpe x.
M itra tv aik a īpatnējo tilpumu vx nosaka pēc form ulas
x}x = v " x + v ' ( l - x ) * * v " x . (1.197)
M itra tv aik a e n ta lp ija s un entropijas ap rēķ in āšan a i lieto attie­
c īg i form ulas 1.188 un 1.194.
P ā rk a r s ē ta tv a ik a p aram e tru noteikšan ai nepieciešam i divi lie ­
lum i — argum enti. P a r šādiem pam atlielum iem p ārk arsē ta tv aik a
ta b u lā s izraudzīti tv aik a spiediens p un tem p eratū ra č. P ā rē jie p a ­
ram etri uzdoti atk a rīb ā no šiem lielumiem. Kā v ien as no p iln īg ā ­
k a jā m un p recīz āk ajām jām in p laši p az īstam ā s un pielietotās
M. V uk alo v iča sa s tā d ītā s ūdens tv aik a tabulas.
Bez ūdens tv a ik a tehnikā v isa i plaši lieto a r ī citas r e ā lā s
g āze s un tvaikus, piemēram, s a ld ē š a n a s m ašīn ā s — am on­
ja k u NH3, freonus, o g le k ļa dioksīdu utt. So g āzu v is p ā r īg ā s ī p a ­
šīb as rak sturo līd zīg i ūdens tv aik a īp ašīb ām . A n a lītisk ā s s a k a r ī­
bas starp šo g āzu p aram etriem arī ir v is a i komplicētas, tādēļ p r a k ­
tisk a jā m v ajad z īb ā m ir s a s tā d īta s Šo g āzu un tv aik u ta b u la s, k a s
ir līd z īg a s ūdens tv a ik a tabulām . Sīm gāzēm un tvaikiem s a s tā d a
a r ī d ia g ra m m a s, k uras līd z īg a s ūdens tv a ik a d iag ram m ām .

Ūdens tvaika termodinamiskie procesi

A tšķirībā no id eālām gāzēm ūdens tv aik a kā r e ā la s g āze s te r ­

m odinam iskie procesi v ien laik us v a r notikt g a n p ārk arsēta , g a n
arī p ie sātin āta tv a ik a jo slās, tāpēc tiem ir zin ām a atšķ irīb a no
ideālo g āzu procesiem.
Galveno term odinam isko procesu izolīniju ra k stu rs p-v, T-s un
h-s d ia g ra m m ā s p arā d īts 1.20. un 1.22. attēiā.
Izohorā procesā o = const, tāpēc darbu n ev ar veikt. V isu pro­
cesa siltum u patērē iek šējās e n e rģ ija s izm aiņai, t. i.,
/=0; q = U2 —Uļ.
Tā kā u = h —pv, tad
q = h i ~ p 2 V ~ ( h i - p i v ) = ^ h 2 - h i ~ v ( p 2- p l ). (1.198)
Izobāra p-v koordinātēs attēlo jas kā horizontāla taisne, zem
k u ra s esošais lauk um s attēlo tv aik a veikto darbu.

78
 P ie sā tin ā tā tv a ik a robežas izobara sak rīt ar izotermu.
P a d a r īta is darbs
t = p ( v 2 - V 1 ). (1.199)
P ie v a d īta is siltu m a daudzum s
q=zh2 - h i . ( 1.200 )

Iek šejas e n e rģ ija s izm aiņa, izsakot ar tv a ik a entalpiju, ir

u2 —ui = h 2 —h i —p ( v 2 ~ v i ) . ( 1.201 )
P ie sā tin ā ta tv aik a robežās izobāra sak rīt ar izotermu.
Izotermā procesā p iev ad īta is siltu m a daudzum s
q ~ T { s 2- S i ) . ( 1.202 )
Iek šejas e n e rģ ija s izm aiņ a, izsakot ar en talp iju , ir
u2~ u 1= h z - p zv2~ ( h i - p i V ļ) = h z~ h i ~ ( p ļV ļ-p iV ļ) .
(1.203)
S a s k a ņ ā ar pirmo term odinam ikas likum u tv a ik a p a d a rīta is
darbs
l = q - ( t h ~ u i ) = T ( s 2~ s i) - \h2- h x- (p2t»a —p j » , ) ] ^

A d iab ātā atg riez e n isk ā procesā s = c o n s t. p-v koordinātēs adia-

b ātas attē lo ja s ar hiperboliskām līknēm, kuru vienādojum s ir
p v &=const (sk 1.20. a tt. a; līkne 1-2). P a k ā p e s r ā d īt ā ja k vērtības
ir š ā d a s: p ā rk a rsē ta tv aik a ra jo n ā & « 1 ,3 , bet p ie sātin āta tv aik a
rajo n ā £«*1,135. Tāpēc p ā rk a rsē ta tv aik a ra jo n ā a d ia b ā ta ir s t ā ­
v āk a nekā p iesātin āta tv aik a rajonā.
J a a d ia b ā ta noris tik ai m itra tv aik a robežās, lieto jam a em pī­
risk a sa k a r īb a
k — 1,035+0, lx,
kur x ir tv a ik a sa u su m a p akāpe a d ia b ā ta s sākum ā.
Iek šējās e n e rģ ija s izm aiņa, izsakot to ar en talp iju, ir līd z īg a
tā s izm a iņ a i izoterm ā procesā:
^ —Uļ —hz —h i — ipzVļ —piVļ). (1.205)
T vaika p a s t r ā d ā ta is darbs, ko ta s veic uz ie k šē jās e n e rģ ija s r ē ­
ķina,
/= _ (h2- « i ) = ,h i~ h 2~ ( p i v i~ p 2v2). (1.206)

1.7. TVAIKA-GĀZU MAISĪJUMI

Dabā un tehnikā bieži sasto pam tv a ik a -g ā z u m aisīju m u s. S a j ā
g a d īju m ā p ar g ā z i sau c to g āz v e id a a g r e g ā ts tā v o k lī esošo vielu,
kura aplūkojam os procesos n ev ar kondensēties, bet p ar tvaiku to

79
vielu, k as v a r kondensēties. V isiz p la tītā k a is tv a ik a -g ā z u m a is ī­
ju m s ir g a iss, k as satur ūdens tvaiku. S ā d u m aisīju m u sau c par
mitru gaisu. S a k a rīb a s, k as nosaka m itra g a is a stāvokli, ir de­
rīg as ari citu vielu tv a ik a -g ā z u m aisījum iem .

Mitrs gaiss

D audzās tehniskās iek ā rtā s p ar darba ķermeni izmanto g aisu .

S ev išķi daudz ar to sastopam ies m ateriālu k a ltē š a n a s tehnikā, kā
a r ī apkures, v ē d in ā ša n a s un g a is a kondicionēšanas iekārtās.
G aiss ir v a ir ā k u g āzu m ehānisks m aisīju m s. G alvenās no tām
ir slāp ek lis ( —79% ) un skābeklis ( « 2 1 % no g a is a tilp u m a).
N elielā d audzum ā g a is s satur arī citas dabā sasto p am ās gāzes.
Gaisu, k as n esatu r ūdens tvaiku, sau c par sausu gaisu. Atmosfē­
r a s g a is s vienm ēr satur ūdens tvaiku, tā ta d ta s ir m itrs g aiss.
Ū dens tvaiks g a is ā p arasti atrodas p ā rk a rsē tā stāvoklī, tādēļ
m itru g a is u v a r tu v in āti u zsk atīt par ideālu gāzi, un attiecībā uz
m itru g a is u ir spēkā iepriekš ap skatītie likum i p ar g āzu m a is īju ­
miem. Sev išķi s v a r īg a nozīme ir Daltona likumam, pēc kura m itrā
g a is a kopējais spiediens p ir sa u s ā g a is a p a r c iā lā spiediena ps
un g a is ā esošā ūdens tv aik a p a r c iā lā spiediena pa sum m a:
P = Ps + Pd- (1.207)
M a k s im ā la is ūdens tv aik a p a rc iā lā spiediena lielum s m itrā
g a is ā v ar sv ārstīties p la š ā s robežās atk a rīb ā no g a is a tem p era­
tū r a s un spiediena. M a k s im ā la is ūdens tv aik a p a r c iā la is spiediens
m itrā g a is ā atb ilst p iesātin āta ūdens tv a ik a spiedienam d otajā
tem peratūrā. J a g a is ā esošā ūdens tv a ik a daudzum s iz rā d ā s lie ­
lāk s nekā atb ilsto šais p iesātin ātā tv aik a daudzum s, ta d liekais
m itrum s kondensējas, iz d a lā s r a s a s v a i sīku ūdens pilienu — m ig ­
l a s veidā. Zemā tem p eratūrā kondensējies g a is a m itrum s iz d a lā s
kā ūdens cietā fāze — ledus k ristā li (atm osfērā sniegs, sarm a
u tt.). Tem peratūru, kurā g a is ā esošais ūdens tvaiks k ļūst p iesā­
tin āts, sauc par rasas punktu. P a a u g stin o t g a is a tem peratūru,
p iesātin āju m s a r ūdens tvaiku sam a z in ās. B aro m etrisk ā spiedienā
p = 760 Hg, j a /=100°C, « p ie sā tin ā ts» m itrs g a is s s a s tā v tik ai no
p iesātin āta ūdens tv aik a, bet, j a />100°C, — tikai no p ārk arsē ta
tvaika.
G aisa m itrum u v a r raksturot d ažād i: ar absolūto m itrum u, r e ­
latīv o m itrum u un m itrum a saturu.
P a r absolūto g a isa mitrumu sauc kilogram os izteiktu ūdens
tv a ik a m asu vienā kubikm etrā m itra g a isa . T ād ē jā d i ta s ir g a is ā
esošā ūdens tv a ik a blīvum s p<j (kg/m3).
P a r relatīvo g aisa mitrumu <p sauc absolūtā g a is a m itrum a pļ
attiecību pret m ak sim āli iespējam o g a is a m itrum u ps a ttie c īg a ja
tem p eratūrā un spiedienā, t. i.,
<p= pd/ps. (1-208)

80
 Izsakot pd un ps no g a zu stavokļa vienādojum ā, iegūst
(f = pd!ps. (1.209)
Formulu 1.209 v ar lietot r e la tīv ā g a is a m itrum a a p rē ķ in ā ša n a i,
izmantojot tv aik a tabulu datus.
M itra g a is a izm an to šan as tehnikā lieto jēdzienu m itrum a s a ­
turs. Gaisa mitruma saturs ir g a is ā esošā ūdens tv a ik a m a s a s
attiecība pret sa u s ā g a is a m asu. Citiem v ārd iem sakot, m itrum a
satu rs ir ūdens tv aik a m a s a vienā k ilo g ram ā sa u s a g a isa .
M itrum a saturu, izsakot kg, p a ra sti apzīm ē ar x, t. i,,
k g m itrum a X
pg x k g sau sa g a is a /
M itrum a saturu, ko iz sa k a g ram o s uz vienu k ilo g ram u sa u s a
g a is a , apzīm ē ar d, t. i.,

d , ^ L . 1000( . - r g m itfum a, - ) . ( 1.2 1 1 )

pg ' kg sausa g aisa >
Izsakot no g āze s stāvokļa vien ādo jum a p<j un pg un ievietojot
g ā z e s konstantes s k a itlisk ā s vērtības, m itrum a satu ru v a r izteikt
šādi:

* =0 , 6 2 2 — vai d = 6 2 2 — —— . (1.212)
p~pd P -P d
Izmainot m itrā g a is a tem peratūru, tā m itrum a sa tu rs n e m a i­
nās. M itr a g a is a en ta lp iju H ari attiecina uz 1 k g s a u s a g a is a .
Tā s a s tā d ā s no s a u s a g a is a e n ta lp ija s hg un a ttiecīg a daudzum a
ūdens tv aik a e n ta lp ija s h&\
H ^ h g+ x h d. (1.213)
Izsakot s a u s a g a is a e n talp iju ar tā tem p eratūru un vidējo īp a t ­
nējo siltum ietilpību, bet m itrum a e n talp iju ar iz tv a ik o šan a s s i l ­
tumu un tv aik a p ā r k a r s ē š a n a s siltum u, H a p r ē ķ in ā ša n a i iegūst
šād u formulu:
H = \ ,0 t + 0 ,0 0 1 d (2500 +1,93/) (kJ/(k g s . g . ) ) . (1.214)

Mlfra gaisa diagramma

M itra g a is a stāvokli raksturojošo p aram e tru noteikšanu un

tā stāvokļa izm aiņu pētīšan u ērti veikt, izm antojot m itra g a is a
jeb H-d d iag ra m m u . S īs d ia g ra m m a s lieto šan a īp a ši izp latīta ir
dažādu k a ltē ša n a s, v e n tilā c ija s un g a is a k ondicionēšanas ierīču
a p rē ķ in āšan ā un p ētīšanā. H-d d ia g ra m m u ieteicis un iz s trā d ā jis
prof. L. R am zins. D iag ram m ā p ar abscisu pieņemts g a is a m itrum a
saturs d, bet p ar ordinētu e n ta lp ija H. Leņķis starp H un d asīm
6 — S iltu m te h n ik a s p am ati gļ
izrau d zīts >90°, lai p ad a rītu d iag ra m m u ērtāk lietojam u
(1.23. a tt.).
D iag ram m a attēlo tas līn ija s d = c o n st, č = const un <p=const.
Izoterm as t = co n st d ia g ra m m ā attēlo jas a r taisnēm . M itra g a is a
H-d d ia g ra m m a s s a s tā d a k ād am noteiktam spiedienam , piemēram,
745 mm Hg.
H-d d ia g ra m m ā d až k ā rt p a r ā d a a r i m itrā term om etra tem pe­
r a tū r a s līn ija s čm= co n st un g a is ā esošā tv a ik a p a r c iā lā spiediena
līkni.

Materiālu kaltēšanas procesi

L ai ilustrētu m itram g a is a m atrasto sak arīb u un H-d d ia g r a m ­
m a s izm antošanu, aplūkosim k a ltē š a n a s procesu konvektīvā k altē
un tā siltum tehniskā ap rēķ in a pam atus.

82
 Konvektīva k alte s a s ta v no s ild īt ā ja — kalorifera, k altes k a ­
m eras, k u rā atro d as k a ltē ja m a is m ate riā ls, k a ltē š a n a s a ģ e n ta
cir k u lā c ija s ierīces (v e n tila to r a ), m a te r iā la ie v a d īša n a s, izvadī-,
š a n a s un p ārv ieto šan as ierīcēm. N eatņem am a k altes s a s tā v d a ļa
ir tās darbības kontroles un r e g u lē š a n a s ierīces. Dažreiz k alte s
k am erā iebūvē papildu s ild ītā ju s (1.24. att.).
Aplūkosim ideālo k a ltē š a n a s procesu (1.23. a tt.), k u rā nav
nekādu siltum a zudumu. K aloriferā ieplūst k a ltē š a n a s aģ e n ts —
m itrs g a is s ar tem peratūru t0, m itrum a saturu d0, relatīvo m it­
rum u (p0 un e n talp iju H$. H-d d ia g ra m m ā šo stāvokli rak stu ro
punkts O. K aloriferā u zsild ītā g a is a stāvokli attēlo punkts /,
kura p aram e tri ir /1, H\, q>i un dļ —d0.
U z sild īša n a noris bez k a ltē š a n a s a ģ e n ta — m itrā g a is a m it­
rum a sa tu ra izm aiņ as, tāpēc d0=d\, turpretī te m p eratū ra un ental-
p ija p alielin ās, bet r e la tīv a is m itrum s (p sam a z in ās. K aloriferā u z­
s ild īta is g a is s plūst uz k a ltē š a n a s kam eru, kur izk altē m a te r iā la
m itrumu. Id eālā g a d īju m ā , j a n av nekādu siltu m a zudumu, šis
process attēlo jas ar izoentalpu 1-2. M a te r iā la k a ltē š a n a s g a itā
m itrā g a is a tem p eratūra sa m a z in ā s, r e la tīv a is m itrum s un m it­
rum a satu rs p alielin ās, bet e n ta lp ija paliek konstanta. T as ir tādēļ,
ka k a ltē š a n a s a ģ e n ta s a s t ā v d a ļa s — s a u s ā g a i s a — e n ta lp ija s
s a m a z in ā ša n o s kompensē a ttiecīg a ūdens tv aik a d audzum a un tā
e n ta lp ija s pieaugum s. Kaltes kam eru m itra is g a is s a tstā j ar pun­
k tam 2 r a k s tu r īg a jie m param etriem tļ, d2, tp2 un # 2. K altē šan as
la ik ā m itrais g a is s ir p iesātin ājie s a r ūdens tvaiku, tā m itrum a
satu rs p a lie lin ā jie s p ar dļ —dņ, ko v a r n o lasīt tieši no d ia g r a m ­
m as. L ai k a ltē ša n u v arētu attēlot d ia g ra m m ā , k a tra m r a k s tu r ī­
g a ja m punktam jā z in a divi m itra g a i s a stāvokli rak stu ro jo ši p a ­
ram etri. P ārē jo s m itra g a is a p aram e tru s v a r n o lasīt tieši no
d iag ra m m as.
Jāpiezīm ē, ka m itra g a is a dze sēšan as procesā do = d\. Tempe­
r a tū r a i pazeminoties, r e la tīv a is m itrum s cp p ieau g . Kad <p=l,
g a is ā esošais tv aik s k ļūst p iesātin āts, tādēļ tā lā k a g a is a dzesēšana

1.24. att: K altes shēma:

1 — k a lte s k am e ra; 2 —- k a lo rife rs; 3 — p ap ild u s ild īt ā js ;
4 — v en tilato rs.

83
 iz r a is a tv a ik a (m itrum a) kondensāciju un līdz ar to g a is a m it­
rum a sa tu ra d sam a zin āšan o s. Š ā d a s d zesēšan as process noris
pa līkni qp=l m itrum a s a tu r a s a m a z in ā š a n ā s virzienā. To izmanto
m itru m a iz d a līš a n a i no g a isa .
Divu m itra g a is a daudzum u ar dažādiem param etriem sa-
m a is īš a n a s process H-d d ia g ra m m ā attēlo jas ar taisni, k a s s a ­
vieno m itra gaisa pirm ā un otrā sa m a is ā m ā komponenta stāvokli
raksturojo šo s punktus. M a is īju m a p aram e tru s rak stu ro jo ša is
punkts atra d īsie s uz šīs taisnes, un tā vietu noteiks komponentu
m a s a s un param etri.
K alšu aprēķinā dotie lielum i p a ra sti ir m a te r iā la daudzum s
M i (k g vai kg/h), tā sāk u m a un beigu m itrum s (procentos) w\
un w 2, k a ltē š a n a s aģ e n ta p ie ļa u ja m ā s tem peratūru robežas un
sāk u m a param etri. J ā n o s a k a iz k altē tā m itrum a daudzum s W un
m a t e r iā la m a s a s izm aiņ a k a ltē š a n a s la ik ā , k a ltē š a n a s a ģ e n ta
p atēriņ š un siltum a patēriņš. Sos lielum us atrod no k altes m a ­
t e r iā lā s un siltum a bilances.
M ateriāla mitrums w ir t a j ā esošā ūdens m a s a s Wi attiecība
pret kopējo m itrā m a te r iā la m asu Mū
W\
1 0 0 (% ). (1.215)

M ateriala absolūtais mitrums (sa k a arī — m itrum a satu rs)

w a ir t a jā esošās ūdens m a sa s W t attiecība pret tā sauso m asu:

(1.216)

S tarp m a te r ia la m itrum u un absolūto m itrum u p a stā v š a d a s a ­

k arīb a:

(1.217)

un

(1.218)

A tk arīb ā no p a ša m a te r iā la un a p k ā r tē jā s vides ( g a is a ) m itrum a

m a te riā ls v ar būt m itrs vai higroskopisks.
M a te riā ls ir mitrs, j a tv aik a p a r c iā la is spiediens tā v irsm ā
ir lielāk s nekā tv aik a p a r c iā la is spiediens a p k ārtē jā vidē ( g a i s ā ) .
S a j ā g a d īju m ā m itrum s no m a te r iā la pāriet a p k ā rtē jā vidē. J a
turpretim m a te r iā la v irsm ā tv a ik a p a r c iā la is spiediens ir m azāks
nekā ap k ā rtē jā vidē esošā tv a ik a p a r c iā la is spiediens, ta d m a­
te riā ls ir higroskopisks — ta s uzsūc m itrum u no a p k ā rtē jā s vides
un k ļūst m itrāks. J a tv a ik a p a r c iā la is spiediens m a te r iā la v irsm ā
ir vien āds ar tā parciālo spiedienu a p k ā rtē jā vidē, tad ir līdz­

84
sv a r a stāvoklis, k uram atbilstošo m itrum u sa u c par līdzsvara
mitrumu Wi.
Ž ūsto šajā m a te r iā lā m itrum s pārv ieto jas m itrum a g ra d ie n ta
un tem peratūru g ra d ie n ta ietekmē. M itrum a g ra d ie n ta ietekmē
ta s pārv ieto jas no v ietām ar lielāk u m itrum u uz vietām ar m a ­
zāku m itrum u (p a ra s ti no m a t e r iā la iekšienes uz ārp u si).
T em p eratūras g ra d ie n ta ietekmē m itrum s p ārv ieto jas no m a ­
t e r iā la v ietām ar a u g s tā k u tem p eratūru uz m a t e r iā la v ietām ar
zem āk u tem peratūru. T ātad m itrum a p ārv ieto šan ā s v irziens sak rīt
a r siltu m a p lū sm as virzienu.
Pēc m a t e r iā lā s bilan ces n osak a izkaltēto m itrum u W un k a l ­
tē š a n a s a ģ e n ta p atēriņu L (k g v a i kg/h), t. i.,

• (L219)

ļ o O -I' (kg/h V* ‘ k «> (1-220)

tin

L== '~d ^ -Jr ^kg//h Vai k g ) ’ (1.221)

k ur di un c?2 ir k a ltē š a n a s a ģ e n ta sāk u m a un beigu m itrum a s a ­

turs.
K altē šan as a ģ e n ta p atēriņu p a r a s ti attiecina uz 1 k g izkaltētā
m itrum a:
L_ 1000 / k g s a u s a g a is a \
W d2- d 1 \ k g m itrum a / ' { }

Pēc k altes siltu m a bilances nosaka siltu m a patēriņu. Arī s i l ­

tu m a p atēriņu p a r a s ti attiecina uz 1 k g izk altē tā m itrum a. Kopē­
j a i s siltu m a patēriņš q, rēķinot uz 1 k g izk altē tā m itrum a, s a s tā v
no siltum a q^, ko pievada kalorifers, un siltu m a qv, kuru pievada
pap ildu s ild ītā js :
q —Ģk + Ģp —1{H 2 —Ho) + qr + q" + q,,r ~ q-w, (1.223)

kur Ho — k a ltē š a n a s a ģ e n ta e n ta lp ija pirm s iep lū šan as

k aloriferā;
H2 ■
— k a ltē š a n a s a ģ e n ta e n talp ija , aizplūstot no k altes;
q\ q", qr" — siltu m a p atēriņ š m a te r iā la un t a r a s u z sild īša n a i
un siltum a zudum i a p k ā rtē jā vidē;
qw — ar m a te r iā la m itrum u k a ltē ie v ad ītais siltum s.
Ievērojot, ka qļi= l( H i —H0) , izteiksm i 1.223 pārveido šādi:
l(H 2 -^H 1) - (qp + qw) - (q' + q" + q"')-

85
 1.25.a'tt, R ealas k altēšan as g aitas attēli H-d d iagram m ā:
a — k a ltē š a n a s a ģ e n ta e n ta lp ija s sa m a z in ā š a n ā s g a d īju m ā ; b — k a l­
tē š a n a s a ģ e n ta e n ta lp ija s p a lie lin a š a n ā s g a d īju m ā .

Ievedot apzīm ējum u

A = ( ? p + ? t i}) — (q '+ q " + q '" ), (1.224)
iegūst
/(H2- / / , ) = A, (1.225)
kur H\ — k a ltē š a n a s a ģ e n ta en talp ija , izejot no kalorifera.
Iegūto vienādojum u 1.224 sau c p ar
kaltes iekšējo siltum a bilanci, un tā
n osak a sak arīb u starp p ap ildus p iev a­
dīto siltum u un siltu m a zudumiem.
R eā lā k altē iespējam i trīs g a d īju m i:
1) A = 0; 2) A > 0 ; 3) A < 0 .
J a A = 0, tad k a lte p ap ild u s p iev a­
d ītais siltum s sedz v isu s siltum a z u d u ­
mus. K altē šan a noris ar konstantu k a l ­
tē š a n a s a ģ e n ta en talp iju, t. i., H\~H. 2 ~
= const. H - d d ia g ra m m ā ta s a ttē lo ja s
līd z īg i kā teorētiskais k a ltē š a n a s pro­
cess.
J a A > 0 , tad p ap ild u s p iev ad īta is
Kurtuve iMateridls siltum s ne tik ai sedz v isu s k altes sil-
tum a zudum us, bet ari p a lie lin a kaltē-
~ 'H cv ./ s a n a s a ģ e n ta en talp iju , t. i., H2>H\.
J a A < 0 , tad p ap ildus p iev ad īta is
siltum s nesedz siltu m a zudum us un kal-
1.26. att. K altēšana ar dūm- tē ša n a s procesā a ģ e n ta en ta lp ija sam a-
gāzēm . zinās, t. i., H2 <.H\.
86
 K altē šan as procesa a ttē lā H-d d ia g ra m m ā (1.25. att.) taisn es
B C slīpum u n osak a ar p alīgk o n struk eiju, velkot no brīvi iz r a u ­
d z īta punkta perpendikulu Ee.

£e= ef A
m
kur m —MsIMa — m ērogu attiecība.
K altēšan a a r dūrngāzēm. So paņēm ienu izm anto v isa i plaši,
j a k a ltē ja m a is m a te r iā ls iztur a u g s ta s tem p eratū ras. No kurtuves
p lūsto šās k a r s tā s dūm g āzes s a ja u c ar g aisu , la i sam a z in ātu to
sāk u m a tem peratūru līdz do tajam lielum am , un iev ada k altes
d a r b a kam erā. K altē šan a ar dūm gāzēm H-d d ia g ra m m ā p a r ā d īta
1.26. attēlā.
P un kts K d ia g ra m m ā attēlo dūm g āzu stāvokli kurtuvē, punkts
M — d ū m g āzu stāvokli, ieplūstot k alte s kam erā. K altē šan as
a ģ e n ta m itrum a sa tu rs punktā M ir lielāk s nekā p unktā A, jo ta s
p a lie lin ā s k u rin ā m ā sa d e d z in ā š a n a s rezu ltātā.

Gaiss

1.27. att. K altēšanas procesa v arian ti:

a — a r k a ltē š a n a s a ģ e n ta re c irk u lā c iju ; b — a r k a ltē š a n a s a ģ e n ta starp -
s ild īs a n u ; / — v e n tila to rs; 2 — k a lo rife rs; 3 — k a ltē ja m a is m a te r iā ls ;
Hu H2 un H2 — s ta rp s ild ītā ji.

87
 K altēšan as procesa v a ria n ti. K altē šan ai v a r būt v a ir ā k i v a r i ­
anti. Ļoti iz p latītas ir k altes a r kaltēšanas aģenta recirkulāciju.
Pēc šī paņēm iena daļu izm antotā k a ltē š a n a s a ģ e n ta novada uz
kaloriferu o trreizējai u z sild īša n a i un izm antošanai. T as ļau j p il­
n īg ā k izmantot k a ltē š a n a s potenciālu un reg u lē t m itrum a režīmu
k alte s darba k am erā. So paņēm ienu izmanto, j a m a te r iā la k a ltē š a ­
n ai lieto g a is u v a i dūm gāzes ar lielu relatīvo m itrumu. K altē­
š a n a ar recirk u lā ciju p a r ā d īta 1.27. attēlā a.
Izmainot recirkulējam o g āzu daudzum u, m a in ā s g a n m a is ī­
ju m a tem peratūra, g a n arī tā m itrum s. M a is īju m a p aram e tru s v a r
aprēķināt, zinot r e cirk u lē ja m ās g āzes daudzumu.
K altēšanu a r aģenta starpsildišanu lieto, la i sa m a z in ā tu te m ­
p eratū ra s kritum u k altes darba kam erā. S ā d a k alte s a s tā v no v a i ­
r āk ām zonām. K atrā zonā n o risin ās produkta v ie n k āršā k a ltē ša n a .
No p irm ās k a ltē š a n a s zonas aizplūstošo aģ en tu u z sild a līdz
v a j a d z īg a j a i tem peratūrai, pievada n ā k a m a ja i k a ltē š a n a s zonai
utt. Kopējais p iev adītā siltu m a daudzum s š a j ā g a d īju m ā ir tik p at
liels kā tad, j a siltum a p iev ad īšan a notiktu vienā kaloriferā. K al­
tes ar a ģ e n ta sta rp sild īša n u lieto tad, j a m ate riālu nedrīkst p a ­
k ļau t au g stu tem peratūru iedarbībai, un lai p anāktu v ien m ērīgu
k altēšan u . S is k a ltē š a n a s veids H-d d ia g ra m m ā p a r ā d īts 1.27. a t ­
tē lā b.

1.8. GĀZU UN TVAIKU IZPLŪDĒ

D ažādos siltum tehniskajos ap a rā to s bieži jā s a s to p a s ar g āzu

un tv aik u plūsm ām . Daudzos g ad ījum o s šīs p lū sm as o rg a n iz ē tā,
la i iegūtu lielu izplūdes ātrum u. Lielu g āzes v ai tv aik a izplūdes
ātrum u v a r ieg ūt sp e c iā la s form as k anālos, kurus sauc p ar sp rau s­
lām. S p r a u s lā strū k la s kustība notiek p aā tr in ā ti uz darba v ie la s
e n e rģ ija s rēķina. S ā d ā ierīcē notiek siltu m a e n e rģ ija s p ā rv ē rša n a
k in ē tisk a jā e n e rģ ijā.
Gāzu un tv aik u izplūdi no sp ra u slā m p laši izmanto teh n ika
g āzu un tv aik u turbīnu un reaktīvo dzinēju izveidošanai.

Gāzes izplūdes ātrums un caurplūdums

Pirm o term o din am ikas likum u kustībā esošam darb a ķerm e­

nim, k u ra m a s a ir 1 kg, izejot no vien ād o ju m a 1.60, v a r uzrak stīt
šādi:

d q = d h + d ( ^ ~ ' j + g d z + d l T. (1.226)

Aplūkosim izplūdi sta cio n āras un n ep ā rtra u k tas a d ia b ā tisk a s

(dq = 0) p lū sm as g a d īju m ā , pieņemot, ka n av nekādu zudumu.
S p r a u s la novietota horizontāli ( d z = 0 ), un g āzes strū k la neveic
nekadu darbu [dlT= 0 ). S a j a g a d īju m ā vienādo jum s 1.226 ieg ūst
veidu
l w2 \
d h + d ^ - ^ ) =0, (1.227)

no kurienes
■dh =
' ( "ļf~ ) ' ( l - 228)
Apzīmējot s p r a u sla s ieejas šķ ērsgriezu m ā strū k la s en talp iju
a r hļ un ātrum u ar W\, bet s p r a u sla s iz e ja s šķ ērsgriezu m ā tos a t ­
tiec īgi ar h2 un w% pēc in te g r ē š a n a s atrod
w 22 w x2
h ļ ~ h 2 ——ģ---------- 2~ • (1.229)

Pēc v ien ād o ju m a 1.229 iz sa k a g āze s izplūdes ātrum u no

sp r a u s la s :
w2= ļ w i2+ 2 ( h l - h 2). (1.230)
Izsak ām strū k la s kinētisko en e rģ iju , piemērojot pirmo term o­
d in am ik as likum u a d ia b ā ta i izplūdei:
dq = d h —v d p ~ 0 .
No vien ādo jum a izriet, ka
d h —vdp. (1.231)

Tā kā d ļ ~ ļ r ļ = —dh, tad

d ) = -vd p . (1.232)

Integrējot izteiksm i 1.232 robežās starp s p r a u s la s ie e ja s šķ ērs­

griezum u un iz e ja s šķērsgriezum u, atrod k in ētisk ās e n e rģ ija s
veikto darbu l0, t. L,
P.
f f
W o2 W\2
~ 2 --------- 2 = J ~ vdP = J
vdp = t0. (1.233)
Pi pi

Pieņemot, ka darba ķerm enim izp ild ās ideālo g āzu likumi, no

a d ia b ā ta s vien ād o ju m a p vh= p ļv ik iz sa k a v = vi(pi/p)1!h. Ievie­
tojot to vien ādo jum ā 1.233, ieg ūst
 J a w2'> w u v a r pieņemt, ka W i= 0.
Izplūdes no s p r a u s la s teorētisko ātrum u w2 (m/s) no iepriek­
š ē jā vien ādo jum a izsak a šād i:
ft-i

w2-~ (1.234)
2 4 -1 ' Pl ’
S tr ū k la s ātrum u w jeb k u rā s p r a u s la s šķ ērsgriezum ā, j a g āze s
iediens t a j ā ir p, iz sa k a ar formulu
fe-1
k
w-- ■p ļ Vi 1- (1.235)
k -\ (\ -Pl ) )

āņem vērā, k a aprēķinu form ulās jā iz s a k a h {S/kg), p (N/m2),

3/kg) un w (m/s).
aksim ālo izplūdes ātrum u v a r sasn ieg t, j a p 2 = 0. S a j ā g a ­
lā

max = i 2 - k = T ” ' v1
(1.236)

caur k atru s p r a u s la s šķ ērsgriezu m a lau k u m u 5 la ik a vie-

olūst viens un ta s pats darb a ķerm eņa (g ā z e s v ai tv a ik a )
lau d zu m s, tad s p r a u s la s caurplūdum u M (kg/s) v a r a t r a s t

Sw
(1.237)

\tā izplūdē darb a ķerm enim (g ā z e i) izpildās ideālo g āzu

d no a d ia b ā ta s vien ādo jum a v a r izteikt v~ v\ (p \ lp )llh.
a t r a s t ā s u un w izteiksm es vien ād o ju m ā 1.237, ieg ūst

ft-i

P\v i (JL )~
\ P! >

ft+1

k~\
(— ) * -
V Pl /
U)
\ Pl >
(1.238)

* mju_ an a līz e r ā d a , k a g ā z e s izplūdes ātrum s un caur-

k a r īg i no spiedienu p un pi attiecības. Divos gadī-
M —0: j a p —pi un j a p = 0. Noskaidrosim, k ā d a s spiedienu
attiecības p/pļ g a d īju m ā būs k ritisk a is ātrum s un m a k s im ā la is
caurplūdum s. 5 im nolūkam apzīm ē p/pi = ļ3 un meklē m aksim um u
no izteiksm es, k a s atrodas k v a d rā tie k a v a s zem sak nes zīmes (vie­
nādojum s 1.238). S īs izteiksm es a tv a s in ā ju m u pielīdzina nullei:
- /
h+l te»

2 h+l
—
Pft- P h
p i
2—h
k+i
■P p ft= o .

Izsakot no ie g ū ta s izteiksm es p, atrod mekleto spiedienu a t­

tiecību:
k
h- 1 Pkr
P (1.239)
=pkr
Pl Pl
k u rā g ā z e s p lūsm a sasniedz aprēķināto kritisko ātrum u un m ak ­
sim ālo caurplūdum u. Spiedienu pkr sau c p ar kritisko spiedienu
un spiedienu attiecību pkr=pkr/pi — par kritisko spiedienu a t­
tiecību. Divatomu gāzēm (g a is a m ) £ = 1 ,4 un k ritisk ā spiedienu
attiecība fSkr=/Wpi —0,528. P ā rk a r s ē ta m tv aik am Pkr = 0,546, s a u ­
sam tv aik am Pkr = 0,577. Ievietojot iegūto Pkr izteiksm i g āze s izplū­
des ātru m a un ca u rp lū d u m a izteiksm ēs, v a r noteikt g āze s kritisko
izplūdes ātrum u un m ak sim ālo caurplūdum u:
- h k-l
r, ^ ļ 2 X*-1
wkr-- 1-
'T T T /

y k +1 ■PiVO (1.240)

Mn p\
(kg/s). . (1.241)
k + l r t k + l Vx

Izmantojot izteiksm i 1.238, v a r konstruēt grafik u M = f(p / p x),

k u ra rak stu rs p a r ā d īts 1.28. attēlā. J a sp r a u s lā n av spiediena k r i­
tuma, t. i., p —p i, tad p = l un M = 0. S am a zin o t p, t. i., palielinot
spiediena kritum u, g āze s caurplūdum s p alielin ās. T as notiek līdz
Pkr vērtības s a s n ie g š a n a i, kad ir m a k s im ā la is caurplūdum s. T ā­
lāk a p s a m a z in ā š a n a , ko v a r veikt, pazeminot spiedienu izplūdes
telpā aiz s p r a u s la s v a i palielinot spiedienu pirm s tās,, c a u rp lū ­
dumu n ep alielin a, bet ta s p aliek tā d s pats kā Pkr g a d īju m ā . J a
grafik u veido sa s k a ņ ā ar vienādojum u, ta d līkne M = f(P) s ā k a s
punktā a, sasniedz m aksim um u punktā b un a tk a l s a m a z in ā s līdz

91
 nullei. Līknes z a rs a-b s a sk a n a r
eksperim entu datiem. Posm ā, kur
p < p k r un ļ3<Pkr, izplūde ca u r
sa ša u rin ā to sp rau slu notiek ar
tādu p ašu ātrum u k ā k ritisk ā s
spiedienu attiecības Pkr g a d ī­
jum ā.
P arā d īb u , kad g ā z e s izplūdes
ātrum s un caurplūdum s n ep a lie­
0 0,2 OA 0,6 0,8 1,0 n~R. lin ās, j a P<|3]5r, v a r izskaidrot
Pj ■ šādi. Spiediena izm a iņ a vidē,
1.28. att. Gāzes izplūde atkarībā k u rā notiek izplūde, iz p la tā s a r
no spiedienu attiecības. s k a ņ a s v iļņ a ātrum u d o tajā vidē.
J a g āze s izplūdes ātrum s sasn iedz
sk a ņ a s (spiediena) v iļņ a ātrum u
do tajā vidē, tūlīt p a a u g s tin ā s pretspiediens p resp. p2 un spie­
dienu attiecība izm ain ās. Gāzei izplūstot ar ātrum u, k a s v ie n ā d s
ar sk a ņ a s ātrum u d otajā vidē, sp r a u s lā izv eidojas spiedienu
attiecība p = pkr un s a g l a b ā j a s spiediens p 2 —pkr• S piediena k r i­
š a n ā s līdz a p k ā r tē jā s te lp a s spiedienam notiek ārpus sp r a u s la s ,
e n e rģ ija s p ārp alik u m s p a tē rē ja s nelietderīgi.
Aplūkotās p arād īb as v a r attiecināt uz sp rau slām , kuru šķ ērs­
griezum a laukum s strū k la s p lū š a n a s virzienā sam a z in ās.

Sprauslas .

S p r a u s lā s darba ķerm eņa — g āze s v a i tv aik a — e n ta lp ija

p ārv ē ršas strū k la s k in ētisk ajā en e rģ ijā. N oskaidrosim ģeom et­
risk ā s s p r a u sla s k a n ā la formu tā g a r e n a s s virzienā, j a t a j ā plūst
gāze, k as p a k ļa u ja s ideālo g ā z u likumiem.
S ta c io n ā ra s g āzu plūsm as g a d īju m ā s p ra u slā (M = const)
strū k la s n ep ā rtra u k tīb a s vienādojum s ir šāds:
M v= Sw . (a )

To diferencējot, iegūst
M d v = S d w + wdS. (b)

Izdalot vienādojum u (b) ar vienādojum u (a ) un izdarot p ā rv e i­

dojumus, atrod plūsm as n ep ā rtra u k tīb a s diferenciālvienādojum u:

āS d° dw (1.242)
S V W

A d ia b ātā plūsm ā
wdw — — vdp.

S2
 Izdalot šo izteiksm i ar w 2 un ņemot vera, ka — = — un ska-
v kp
ņas iz p la tīš a n ā s ātrum s a —l(kpv, pēc aiz v ieto šan as vienādojum s
1.242 ieg ūst šādu veidu:
dS al —wz
•dp.
“Š ” kpw 2

Apzīmējot w ļ a —M (M ah a s k a itlis ), ieg ūst izteiksm i g ā z e s spie-.

diena izm a iņ as a tk a rīb a i no k a n ā la (s p r a u s la s ) ģ eo m etrisk ās
formas:
dS 1 dp
1 (1.243)
AP P

Izteiksm es an a līz e r ā d a , ka tad, j a p lū sm as ātrum s ir m az ak s

nekā s k a ņ a s iz p la tīš a n ā s ātrum s ( M < 1 ) un p fp i>pkr, spiediena
d-S \
-g- < 0 ļ . J a (
turpretim plūsm as ātrum s ir lielāk s nekā s k a ņ a s ātrum s (M > 1)
un p//?i<pkr, tad g āzes plūsm as spiediena s a m a z in ā š a n a s ( d p < 0)
noļuka k a n a ls ja p a p la š in a j-
Gāzei izplūstot, k a n ā la v is š a u r ā k a jā v ietā ie s tā ja s k ritisk ais
ātrum s un m a k s im ā la is caurplūdum s, t. i., cau r k a n ā la m inim ālo
šķ ērsg riezu m a laukum u la ik a vienībā izp lūsto šais g āze s daudzum s
ir m a k sim ā li iespējam ais.
Aplūkotā s p r a u s la s teo rija ļau j p areizi izvēlēties tā s ģeom et­
risk ā g aren p ro fila formu. J a rīcībā esošais spiediena (e n ta lp ija s)
kritum s s p ra u slā nodrošina tikai izplūdi ar ze m sk aņ as ātrumu,
t. i., p ļ!p \ > pkr, tad jāv eid o t. s. s a š a u r in ā tā sp rau sla. J a rīcībā

1.29. ait. Sprauslu garenprofiii:

a — s a š a u r i n ā t ā s p r a u s l a ; b — p a p la š in ā t ā sp ra u sla .

93
e so ša is spiediena (e n ta lp ija s) kritum s nodrošina v irs s k a ņ a s ā t­
ru m a izplūdi, t. i., pz/pi < Pkr, tad jāveido p a p la š in ā tā t. s. L a v a la
sp ra u sla , k u ra s g arenprofils sāk u m ā s a š a u r in ā s , bet tā lā k , izejot
c a u r m inim ālo šķ ērsgriezu m a laukum u, p ap lašin ās.
V ie n k ā ršā s s a š a u r in ā tā s s p r a u s la s un L a v a la s p r a u s la s garen-
profili p a rā d īti 1.29. attēlā’.
R e ā lā s s p r a u slā s g āzes v ai tv aik a plūsm u p a v a d a berzes un
citi zudumi, tādēļ fak tisk a is izplūdes ātrum s Wļ ir m azāks. To
ņem vērā, ievedot sp r a u s la s ātru m a koeficientu xp, t. i.,
Wi=(ļW.^ (1.244)

Difuzori

Difuzori ir ierīces, k u rā s p a a u g s tin a p lū sm as spiedienu uz

t ā s k in ētisk ās e n e r ģ ija s s a m a z in ā š a n a s rēķ in a, t. i., plūsm u brem ­
zējot. Difuzorus izveido kā m a in īg a g aren p ro fila k a n ā lu s, un tie
i r līd z īg i sp rauslām .
To darb īb as p am atā ir t. s. a p g rie z ta is ģ eom etriskās formas
ied arb īb as likum s. T ātad difuzori darbojas p retēji sp rauslām .
Brem zējot v irs s k a ņ a s ātrum a strūklu, difuzoram jāb ū t ar s a š a u ­
r in ātu k a n ā lu plūsm as virzienā, bet bremzējot ze m sk aņ as ātrum a
strūklu — ar p a p lašin ātu k an ālu . Ģeometriskā difuzora g a r e n ­
profils p a rā d īts 1.30. attēlā.
Plūsm as adiabātās brem zēšanas tem peratūra. To v a r noteikt
pēc plūsm as vien ādo jum a d h = —d ( w 2l 2 ), kuru integrējot iegūst
h2—hi + w i2l2 —w 2zl2.
Pieņemot, ka plūsm a ir p iln īg i nobremzēta, t. i., ay2 = 0, un ka
i d e ā l a i ’ g āze i h = cpmT, v a r izteikt a d ia b ā ta s brem zešan as tem ­
p e ratū ru :

(1.245)

P2 -3, P;
P

w, >a

1.30. att. Difuzora garenprofils.

■94
 Gāzu un tvaiku droselēšana

Gāzes v a i tv a ik a spiediena p azem inašanos, ta i plūstot cau r

k ādu vietēju pretestību ( s a š a u r in ā ju m u ) , sau c p ar droselēšanu
(1.31. a tt.).
J a siltu m ap m aiņ a a r apk artejo v idi nenotiek, p lū sm as en e rģ iju
v a r ap rēķ in āt pēc izteiksm es 1.228 šād i:
—d h = d ( w 2l2 ).
Tā kā d ro selēšan as procesā g āze s p lū sm as k in ētisk ās ener­
ģ ij a s izm aiņu v a r neievērot, vienādojum s ieg ū st šād u veidu:
dh = 0. (1.246)
Tātad
h = (1.247)
D ro selēšan as r e z u ltā tā g āze s v a i tv a ik a e n ta lp ija neizm ainās.
Tā kā d ro selēšan a ir s a is tīta ar berzes pretestības p ārv arēšan u ,
g āze s entropija pieaug, un tā ir n ea tgriez en isk a norise.
D roselēšanas procesā hi —hļ, tāpēc ideālu g āzu tem peratūra
droselējot n em ainās, t. i., Ti = T2, jo dT=dh/cp —0.
R eālu g āzu un tv aik u tem p eratū ra d ro selēšan as rezu ltātā v ar
p alielin ātie s (dT > 0 ), sam a z in ātie s (d T < 0) v a i nem ainīties
(dT—0) atk a rīb ā no g āze s stāvokļa. To r e ā lā s g āze s te m p era­
tūru, kurā d ro selēšan as rezu ltātā izm a in ās te m p eratū ras efekta
zīme, sau c p ar inversijas temperatūru.
Gāzes te m p eratū ras izm aiņu d ro selēšan a s rez u ltā tā a t k lā ja
Dž. Džouls un V. Tomsons, un to sau c p ar Džoula— Tomsona
efektu. To raksturo t. s. diferenciālais adiabātās droselēšanas
efekts ah- Izmantojot term odinam ikas diferenciālvienādojum us, to
v a r izteikt šādi:

T ( J t
dT \ \ dT

No šejienes
r r ( ČV \
-v
1 \ dT I v
d ī = ------------------------ — • dp.
1 (1.249)
V ienādojum i 1.248 un 1.249
ļauj noteikt te m p eratū ras izm a i­
ņas z īm i un ap rēķ in āt tā s iz m a i­
ņas lielumu p lū sm as d ro selēšan as
rezultātā. J a a n > 0 , g āze s tem ­
p eratūra d ro selēšan as rez u ltā tā 1.31. att. D roselēšanas shēma.

95
 s
1.32. att. T vaika droselēšanas attēls
h-s koordinātēs.

pazem inās, bet, j a cth < 0, ta s tem p eratūra d ro selešan as rezu ltātā
p a a u g stin ā s.
D žoula—Tomsona efektu p laši izmanto s a ld ē š a n a s ie k ārtās un
g āzu s a š ķ id rin ā ša n a s tehnikā. Droselējot ūdens tv aik u, jāievēro
d a ž a s īp atn īb as. Tā, piemēram, s a u ss p iesātin āts ūdens tv aik s
a r sāk u m a spiedienu, k as m az āk s p ar 3 M P a, d ro selēšan as r e z u l­
tā tā kļūst p ārk arsēts, bet ar lielāk u sāk u m a spiedienu — k ļūst
m itrāk s (1.32. att.).
T vaika spiediena r e g u lē š a n a ar droselēšanu pazem ina tv aik a
k v a litā ti un darba spējas. Reālo g āzu un tv aik u p aram e tru iz m a i­
ņ as d ro selēšan as rez u ltā tā v a r noteikt, izm antojot h-s d iag ram m u ,
k urā d roselēšana a ttēlo jas kā taisne, k a s p a r a lē la s a sij, jo
h\ —h%.

1.9. SILTUMA MAŠĪNU TERMODINAMISKIE CIKLI

L ai siltu m a en e rģ iju pārveidotu m e h ā n isk a jā e n e rģ ijā —

darbā, lieto d až ād u s siltum a dzinējus: iekšdedzes virzuļdzinējus,
tv a ik a turbīnas, g āzes turbīnas, reaktīvos dzinējus u. c.
S iltu m a dzinēji ievērojam i a tšķ ir a s cits no cita ar lietotās
darb a v ie la s īp ašīb ām , m eh ān iskās e n e rģ ija s ie g ū š a n a s principiem
un to term odinam isko procesu rak stu ru , k as veido šo dzinēju
ciklu.
Daudzu siltum tehnisko iekārtu s a s tā v d a ļa ir kompresors,
k u ra ideālo ciklu aplūkosim tā lā k .

96
 Kompresora ideālais cikls

; Kompresorus lieto g āzu un tv aik u s a sp ie ša n a i d až ād ās iek ārtās

»pneimatiskajos darbarīkos, g āze s tran sp o rtē šan ā pa cau ru ļv a-
ļiem, s a ld ē š a n a s iek ārtās, g ā z u s a š ķ id rin ā ša n ā u tt.). Kompre-
ļoru darbības p a m a tā ir a p g rie z ta is term o d in am iskais cikls. A p­
lūkosim kompresora ideālu ciklu p-v koordinātēs, saisto t saspie-
ļam ās g āzes p a ram e tru iz m a iņ a s ar v irz u ļa stāvokli kompresora
filindrā. Pieņem sim , ka g āze s ieplūde un izplūde no kompresora
/lilindra noris k onstantā spiedienā un ka kom presoram n av t. s.
ia itīg ā s telpas, t. i., v irz u lis izspiež visu saspiesto gāzi.
Kad kompresora v irz u lis atrodas stāvoklī /, cilin d rā ir iesūkta
paspiežam ā g āz e ar sāk u m a spiedienu pi un tilpum u v\. P ā rv ie ­
tojot v irz u li uz kreiso pusi, notiek g ā z e s s a sp ie ša n a līdz dotajam
fpiedienam p2 un tilpum am v2 (1.33. att. a ). Gāzes sa sp ie ša n a v ar
J o tik t ad iab ā ti {1-2') — bez siltu m a p m a iņ a s a r apkārtējo vidi,
fzotermi {1-2'") , kad p iln īg i tiek novadīts s a s p ie š a n a s g a itā r ad ies
jiltu m s, un politropi {1-2"), kad notiek d a ļē ja siltu m ap m aiņ a ar
fp k ā rtē jo vidi. Sasniedzot doto spiedienu p% v irz u lis tu rp in a p ā r ­
vietoties uz kreiso pusi un notiek g ā z e s izplūde no cilin d ra, k a s
Jurpinās tik ilgi, k am ēr v irz u lis sasn iedz g alē jo stāvokli II (pro-
fe ss 2-3). Pēc tam s ā k a s v irz u ļa kustība a tp ak aļ, spiediens cilin ­
d rā m om entāni s a m a z in ā s līdz p u un s ā k a s ja u n a g ā z e s daudzum a
Ieplūde {4-1). V irzulim atgriežoties sāk u m stāv o k lī I, cikls ir no-
Jlēdzies. Pēc tam ta s v a r atkārtoties no ja u n a .
3 Kompresora cilin d rā esošās g ā z e s s a sp ie ša n a i p atērētais darbs
mērogā a ttēlo jas a r laukum u 1-2-3-4. No attēla redzam s, ka
laukuma lielums, kurš attēlo viena un tā p a ša g ā z e s daudzum a
saspiešanai patērēto darbu, v a r būt d až ād s a tk a rīb ā no tā, k ā
notikusi sasp ie ša n a : ad iab āti, izotermi v a i politropi. V is m a z ā k a is

• 33. att. Kompresora cikls:

a — p-v ko o rd in ātēs; 6 — T-s k oordin ātēs.

7 — S iltum tehnikas p am ati 97

laukum s, t. i., v is m a z ā k a is p atērētā d arb a daudzum s ir tad, ja
g ā z e s sa sp ie ša n a notiek izotermi, t. i., p a s t ā v īg ā tem peratūrā.
L ai nodrošinātu izotermu g āze s sasp iešan u, novada v isu radušos,
siltum u, t. i., kompresora cilindru dzesē. P ra k tisk i neizdodas pil­
n īg i novadīt visu radušos siltum u, tādēļ reālos kompresoros g āzes
sa sp ie ša n a noris politropi, kur k > n > 1.
Noteiksim darbu (m ehānisko e n e r ģ iju ) , k as jā p a tē r ē 1 k g
id e ā la s g āzes sa sp ie ša n a i id eālā kompresorā. Kompresora cik la
darbs s a s tā v no g aze s sa s p ie š a n a s darba , sasp ie stas ga-
zes izsp iešan as darba ( —P2 V2 ) un g āzes ie sū k ša n a s darba (piVi)',.
kurus p-v koordinātēs nosaka lau k u m i zem atb ilsto šajiem proce-j
siem. T ātad kompresora cik la kopējais darbs

1= J p dū —p 2v 2 + p i v i . (1.250)

A tkarībā no tā, kā noris g āze s sa sp ie ša n a ciklā, darb a izteik-ļ

sm es ir d ažād as.
Izotermās s a sp ie ša n a s g a d īju m ā , ņemot vēra, ka p iV i= p 2Viļ
un RT\ —p\V\, darbs kompresora ciklā 1

1= f p d v —p i V i l n - ^ ~ ~ R T ļ l n - ^ —piVļ (1.251)1
VI p2 P2 |

A d ia b ātās s a sp ie ša n a s g a d īju m ā darbs f

(1.252)

P olitropās s a sp ie ša n a s g a d īju m ā kompresora cikla darba iz­

teiksm e ir a n a lo g a a d ia b ā tā s s a sp ie ša n a s darb a izteiksm ēm:

n
(1.253f

C ik lā a p rēķ in āta is darbs ir n e g a tīv s; ta s norāda, ka darbu nevis

iegūst, bet patērē. M ainot zīm es uz pretējo, kompresora ciklā pa-
tērētā darba ab so lūtais lielum s politropās s a sp ie ša n a s g ad īju m ā if

n
-1 ( 1 .254 )
 Aplūkojot kompresora ideālo ciklu, pieņēmām, ka kompresora
k a i t ī g ā s telp as tilpum s ir vienāds a r nulli, t. i., virzulim sa sn ie ­
dzot kreiso g alē jo stāvokli, tiek izspiesta v isa cilin d rā sasp iestā
g a z e . Reālos kompresoros izsp ieša n as b eig ās tomēr paliek zinām s
g ā z e s daudzum s, k u ra s spiediens ir p2. Ieplūdes g ā jie n a la ik ā šī
g ā z e izplešas līdz spiedienam p x un attiecīg i s a m a z in a ieplūstošās
s v a ig ā s g āzes daudzum u-kom presora cilin drā. T as sam a z in a kom­
presora raž īg u m u un p alielin a e n e r ģ ija s p atēriņu g āze s sasp ie­
š a n a i. S īs p a rā d īb a s r ak stu ro šan ai lieto kompresora derīgā til­
pum a jeb pildījuma koeficientu Xv. S a s p ie š a n a s process kompre­
sorā T-s koordinātēs p a r ā d īts 1.34. attēlā b.
D audzpakāpju kompresori. D audzpak āpju kompresorus lieto
a u g s t ā k a g āze s beigu spiediena s a s n ie g š a n a i. A u g sta spiediena
ieg ū šan u vienā p akāpē (c ilin d rā) ierobežo g a n a u g s tā g āze s tempe­
ra tū r a pēc sasp ie ša n as, g a n a r ī kompresora r a ž īg u m a s a m a z in ā ­
š a n ā s (sīk āk sk. 5. n o d a ļā ).
Bez virzuļkom presoriem g āzu un tv aik u s a sp ie ša n a i lieto
a r ī citu tipu kompresorus: centrbēdzes kompresorus, turbokompre­
sorus, strū k la s kompresorus utt.

Iekšdedzes dzinēju ideālie cikli

Dzinējus, kuros siltum a p iev ad īšan a un p ārv ē ršan a m e h ān is­
k a jā e n e rģ ijā notiek vienā un t a jā p a šā darb a o r g ā n ā — cilindrā,
sau c par iekšdedzes virzuļdzinējiem .
No term odinam ikas viedokļa iekšdedzes dzinējiem, tā p at kā
citiem siltu m a dzinējiem, v isla b ā k būtu str ā d ā t pēc Kārno cikla,
k uram ir v is a u g s t ā k a is lietderības koeficients. Tomēr šo ciklu
iekšdedzes dzinējos realizē t nevar. P ra k tisk i siltu m a e n e rģ ija s
p ārv ēršan u darbā iekšdedzes dzinējiem r ealiz ē ar citiem te rm is­
k ajiem cikliem.
Aplūkojot iekšdedzes dzinēju ciklus, pieņem, ka darba v iela
cik la la ik ā n em ain ās un ka n av ne siltum a, ne a r ī citu zudumu,
t. i., ciklus veido atgriezen isk i procesi. R e ā la jo s ciklos ir siltu m a
un berzes zudumi, un šie cikli ir n eatgriezeniski.
Iekšdedzes v irzuļd zin ēju ciklus a tk a rīb ā no siltu m a pievadīša-
n a s paņēm iena ied ala šādi:
a) cikls ar izohoru siltu m a p iev ad īšan u (Oto c ik ls );
b) cikls ar izobāru siltu m a p iev ad īšan u (D īzeļa c ik ls );
c) cikls ar kombinētu siltu m a p iev ad īšan u (S a b a tē cikls, Trin-
klera c i k l s ) .
Cikls ar izohoru siltu m a p ievadīšanu. K arburatordzinējos un
g ā z e s dzinējos lieto ciklus ar izohoru siltu m a p ievadīšanu, kad
sasp iestais d arb m aisīju m s (benzīna tv aik u un g a i s a m aisīju m s) s a ­
deg n e m a in īg ā tilpum ā. Aplūkosim šo ciklu p-v un T-s koordi­
nātēs, saistot darba v ielas p aram etru iz m a iņ as ar v irz u ļa stāvo k ļa
izm aiņām cilin d rā (1.34. a tt.). P ieņem sim , k a cilin d rā darbojas
1 k g darba v ielas, k u ra i piev ad a un no k uras a iz v a d a siltumu.
7® 99
 s

1,34. ait. Cikls ar izohoru siltum a pievadīšanu:

a — p - v k oord in ātēs; b — T-s koordinātēs.

D arba v ie la s p aram e tru s cilin d rā v irz u ļa stāvoklī II rak stu ro

punkts /.
P ārvietojo t v irz u li cilin d rā uz kreiso pusi, darb a v iela tiek
ad ia b ā ti saspiesta. V irzu ļa stāvoklī / darb a v ielas p aram e tru s
rak sturo punkts 2. S ā d ā stāvoklī darba v ie la i pievada siltum u
qu sadedzinot d arb m aisījum u. S iltu m a p ie v a d īša n a s r e z u ltā tā
darb a v ie la s tem peratūra un spiediens p a a u g s tin ā s (y = const)
un sasniedz stāvokli 3. S ā k a s v irz u ļa kustība pretējā virzienā —
uz labo pusi, un notiek darba v ie la s (d e g š a n a s produktu) adia-
bāta izp lešan ās līdz punktam 4 resp. līdz v irz u ļa stāvoklim II. Tad
s ā k a s siltum a q2 n o v ad īšan a no darba v ielas (iz p lū d e), līdz tā
sasn iedz sāk u m a p aram etrus, kurus raksturo punkts L Pēc tam
cikls atkārto jas.
A plūkotais cikls s a s tā v no divām a d ia b ā tā m ( 1-2 un 3 -4 ) un
divām izohorām ( 2-3 un 4 -1 ). C ik lā ie g ū ta is darbs l un siltum s q
attēlo jas ar laukum iem 1-2-3-4.
Noteiksim cikla term isko lietderības koeficientu rjt, k a s ir
darbā p ārv ē rstā siltu m a d audzum a attiecība pret v isu pievadīto
siltum u.
Tā kā p iev ad ītais siltum s q\ = c-B(Ti — Tļ) un a iz v a d īta is siltu m s
q2— cv ( T i ~ - T i ) , ta d term isk ais lietderības koeficients
<7i~ cv( T 3~ T 2) ~ c v ( T 4 - T ļ )
T)t = ------------------------------ jtA---- 1
q\ cv(T3- T 2) Ta- T 2

(a)

A d ia b a ta s 3-4 un 1-2 rak sturo sa k a rīb a s

T3vi k- l = Ti vik- 1 un
Izdalot izteiksm es un ņemot vērā, k a v%= vz un vi = v4, atrod

(b]
T2 Tx '
Izm antojot izteiksm i (b ), izteiksm e (a ) ie g ū st šād u veidu:

T)t=l- J± (1.2551
T2 '
Ti __ ļ uL ^ - 1
A d ia b ā ta i 1-2 v a r u zrak stīt vienādību-
T2 ~ \ v l f-
Apzīmējot ko m p resijas pak api v j v 2 = e un a t r a s t ā s TX]T2 no­
zīmes ievietojot form ulā 1.255, ieg ū st šādu cik la term isk ā liet­
derības koeficienta izteiksm i:
( v2 \h~l 1
b J = > -T n - <L25«>

No izteiksm es redzam s, ka cik la te rm isk ais lietderības koefi­

cients p a a u g s tin ā s līdz ar ko m p resijas p ak āp es p a lielin āšan u .
R eā la jo s, piemēram, benzīna dzinējos, ko m p resijas p akāpes p a­
lie lin ā ša n u ierobežo d eg v ie las tv aik u un g a is a m a isīju m a detonā-
cija un konstruktīvi apsvērum i (dzinēja m eh ān iskā izturība u tt.).
Cikls a r izobāru siltu m a p ievadīšanu. DīzeJ dzinēju darbību r a k ­
sturo cikls ar izobāru siltu m a p ievadīšanu. S ī tipa dzinējos notiek
t. s. iek šējā d a rb m aisīju m a s a g a ta v o š a n a , t. i., d a rb m aisīju m a s a ­
g a ta v o š a n a p a š ā d zin ēja cilindrā. Aplūkosim ciklu p-v un T-s
koordinātēs (1.35. att.).
Atšķirībā no iepriek šējā cik la š ā cik la r e ā la jo s dzinējos s a ­
spiež tik ai g aisu , nevis d arbm aisījum u.
Darba v ie la s ( g a is a ) sa sp ie ša n a noris ad ia b ā ti posmā 1-2.
G aisu saspiež līdz a u g s ta i k om presijas p ak āp ei ( e = 1 2 . . . 1 6 ) , un

1.35. att. Cikls ar izobāru siltum a pievadīšanu:

a — ņ-v koordinātēs; b — T-s koordinātēs.

101
tā .tem peratūra a d ia b ā tā s s a sp ie ša n a s rezu ltātā p a lie lin ā s līdz
9 0 0 . . . 1000 K. Iesmidzinot degvielu, notiek tā s p ašuzliesm ošana.
P un ktā 2 s ā k a s v irz u ļa g ā jie n s virzienā pa labi un v ien laik us
a r i siltu m a q i p iev ad īšan a (d e g v ielas ie sm id z in ā šan a) p a s t ā v īg ā
spiedienā. T as turpinās līdz punktam 3, kur siltum a p iev ad īšan u
(d e g v ielas iesm id zin āšan u) p ārtrauc. T ālāk posmā 3-4 noris darba
v ie la s (d e g š a n a s produktu) a d ia b a tā izplešanas. P un ktā 4 v ir ­
zulis ir sasn ied zis galējo, labo stāvokli un s a k a s izohoriska siltu m a
<72 n o v ad īšan a 4-1. T ā lā k cikls atk ā rto ja s.
Atrodam cik la term isko lietderības koeficientu. Tā kā qx=
^*=cp (Ts - T 2) un q2 = cv (Ti - T x), tad
qx- q 2 c A T s-T A -C v in -T t)
111 qi cP (Tz~ T 2)
1 T4- T x 1 Tx / T JT s- l \
k T3- T 2 k T2 \ r 3/r2- 1 1
A pzīm ējam v x/v2= s — k om presijas pakāpe, Valv2 = TzlT2= p —
iepriekšējās izp lešan ās p akāpe un cp/cv = k — a d ia b ā ta s pak āp es
rā d ītā js .
Tx ( v2 1
No a d ia b a ta s 1-2 iz sa k a ~ — )
12 \ vx ' eK” ‘
No a d iab ā tām 3-4 un 1-2 ieg ū st izteiksm es
T ļ V ļ ^ ^ T ļ V i 11- 1 un ,
k u ra s izdalot un ņemot vērā, ka vļ = v\, TaiT2 = p un (V3/v2) h~l =
= ph~~l, ieg ūst

~Y 1 —Pfe ! *
11
Aizvietojot izteiksm ē rjt tem p eratū ras ar a tra sta jie m lielumiem,
ieg ū st iekšdedzes dzinēja cik la ar izobāru siltu m a p iev ad īšan u
term isko lietderības koeficientu:
1 1 pft- l
( 1 '2 5 7 )

No ieg ū tās izteiksm es redzam , ka iļt p alielin ās, p aa u g stin o t k,

e, bet sam a zin ās, palielinot p.
Cikls a r kombinētu siltu m a p ievadīšanu, Bezkompresoru dīzeļ-
dzinēju darbības p am atā ir cikls ar kombinētu siltu m a pievadī­
šanu. S is cikls it kā apvieno ciklu elem entus ar izohoru un izobāru
siltum a pievadīšanu. Dzinēja cilin d rā saspiež tik ai g aisu . S iltu m a
p iev ad īšan a (d e g v ielas ie sm id z in ā šan a) notiek d a ļē ji n em ain īg ā
tilp u m ā (i>= const) —, pievadot siltum a daudzum u q'x, un daļēji
n e m ain īg ā spiedienā (p = const) —, pievadot siltu m a daudzumu
q"x (1.36. a tt.).

102
 1.36. att. Cikls a r kombinētu siltum a pievadīšanu:
a — p -v ko o rd in ātēs; b — T-s k oordin ātēs.

P ieņem sim šād u s apzīm ējum us: Vļ/V2 = e —- k om presijas p a­

kāpe, pzlp 2 —'h — spiediena p a a u g s tin ā š a n a s pakāpe, v j v 3 —p —
iep riek šējās izp leša n ās pakāpe.
C ik la punktu te m p eratū ras v ar izteikt šād i:
a d ia b ā ta i 1-2 T2 — T\zh~1',
izohorai 2-3 Ts =XT2=ī TļK8h~1;
izobārai 3-4 Ti = pT3 —TipXsh~u,

No šejienes

Tā kā (ļi=zq'\ + q"i —cv (Tz — T2 ) +c-p(Tļ — T$) un (ļ2 —Cv(T5 ~ T i) ,

ta d cik la te rm isk ais lietderības koeficients
, Ģ'i + q"i —ite , ______ cv (Ts —T ļ ) _________
q'x + q" i " ^ (rs-^ + C p ^ -T s)'-
, n -T i
(T3- ī 2) + k ( T t - T 3)
__t w - r ,

7U eft- ! - T1e * - l + k ( T 1%pek- i - Ti%eh~l) *

103
So izteiksm i saīsinot, iegūst cik la ar kombinētu siltu m a pievadī-
šan u g a līg o term iskā lietderīb as koeficienta izteiksm i:

(1.258)

A n alizējot iegūto izteiksm i, redzam s, k a cik la te rm isk ais lie t­

derības koeficients p a a u g s tin ā s , palielinot ko m p resijas pak āpi e
un spiediena p a a u g s tin ā š a n a s pak āpi %, turpretim iepriek šējās
izp leša n ās p akāpes p p a lie lin ā š a n a c ik la lietderības koeficientu
pazem ina.
S a līd z in ā s im aplūkoto iekšdedzes dzinēju ciklu efektivitāti,
pieņemot, ka tiem ir v ien ād a ko m p resijas p akāpe s. p-v un T-s
koordinātēs tie p arād īti 1.37. attēlā, kur
cikls abdg notiek ar izohoru siltum a piev adīšan u;
cikls abfg — ar izobāru siltu m a piev adīšan u ;
cikls abceg — ar kombinētu siltu m a p ievadīšanu.
Efektīvāks ir ta s cikls, kura d ia g ra m m a s lau k u m s dotās kom­
p r e s ija s pakāpes g a d īju m ā ir lielāks.
Ciklu efektivitātes sa līd z in ā š a n u v a r veikt a r i pēc pievadītā
un n ovadītā siltu m a v id ējām tem peratūrām . Apzīmējot piev adītā
siltu m a vidējo tem peratūru ar Tiri-ā un n ovadītā siltu m a vidējo
tem peratūru ar T2 vīd, te rm isk ais lietderības koeficients

^=1 (1.259)
T1 vid
Redzam s, k a v isiz d e v īg ā k a is ir cik ls ar izohoru siltu m a p iev ad ī­
šanu, pēc tam — cikls ar kombinētu un izobāru siltu m a p iev ad ī­
šanu. Tomēr jāievēro, ka visiem cikliem ta s ir tik ai v ien ād as kom-

1.37. att. Iekšdedzes dzinēju ciklu salīdzinājum s:

a — p -v koordinātēs; b — T-s koordinātēs.
p r e s ija s p akāpes g a d īju m ā . Kā zinām s, dīzeldzinējiem ir a u g tā k s
lietderības koeficients. T as ir tāpēc, ka šiem dzinējiem v ar panākt
lielāk u k om presijas pakāpi. Dzinējiem, kuri d arb o jas pēc izohoras
siltu m a p ie v a d īša n a s cikla, k om presijas p ak āp i ierobežo darbm ai-
sīju m a nenorm āla un p rie k šla ic īg a sprādzienveida s a d e g š a n a , t. s.
detonācija.

Gāzes turbīnu cikli

G āzes turbīnās, tā p a t kā iekšdedzes virzuļdzinējos, p ar darba

ķerm eni izm anto d eg v ie las s a d e g š a n a s produktus. Nopietns iekš­
dedzes dzinēju trūkum s ir virzes kustībā esošu m ehānism u g ru p as,
k as lielu ātrum u g a d īju m ā ra d a ievērojam us inerces spēkus. S is
ap stā k lis ierobežo g rie š a n ā s ātrum u un dzinēja jau d u . Turbīnas
darb a o r g ā n a m — rotoram ar lāp stiņ ām — ir ro tā c ija s kustība,
un to piedzen ar lielu ātrum u no s p r a u s la s izp lūsto šās g āze s —
s a d e g š a n a s produkti.
Gāzes turbīnu ciklus atk a rīb ā no siltum a p iev ad īšan as veida
darb a v ielai ied ala 1) ciklos ar izohoru siltum a piev ad īšan u un
2) ciklos ar izobāru siltu m a pievadīšanu. Tehnisku apsvērum u dēļ
m ūsdienu g ā z e s turbīnu iek ā rta s p a r a sti izveido ar izobāru
siltu m a p ievadīšanu. Noteiksim šā d a cik la term isko lietderības
koeficientu.
G āzes turbīnu darbība ap rak stīta 6. nodaļā.
Cikls a r izobāru siltu m a p ievadīšanu. Turbīnās, k a s darbojas
pēc šī cikla, d arb m aisīju m a d e g ša n a s la ik ā d e g š a n a s k am era nav
n oslēgta. No tā s n ep ārtrau kti izplūst s a d e g š a n a s produkti, un
spiediens k am erā s a g l a b ā j a s nem ain īgs. S is cikls p-v un T-s koor­
dinātēs p arā d īts 1.38. attēlā.

a &

1.38. att. Gāzes turbīnas cikls ar izobāru siltum a pievadīšanu:

a — p -v koordinātēs; b — T-s koordinātēs.

105
 C ik la term isko lietderības koeficientu nosaka līd z īg i k ā iekš­
dedzes dzinējiem, t. i.,
g i-q 2 Cp(Tļ-Tļ)
, 7 W , _

^ qi Cp(Tļ—T2) n -T 2 •

A pzīm ējam
e = v lļv 2.
A d ia b ātām 1-2 un 3-4 ir spēkā sa k a rīb a s
h-l h- 1

7j ' pļ ' T4 ' p4 '

Ņemot v ērā, ka p2= p 3 un P i= P h ieg ū st vienādību
T2 T3 _ Ti Tz
kuru pārveidojot — = ~ .
lļ 11 •‘ 2
S a s k a ņ ā ar proporcijas īp ašīb ām

n -T 2 T2 '

A d ia b ātai /-2 sak a rīb a starp te m p eratū rām un tilpum iem ir š ā d a :

Tx \ v2 /

Izmantojot iegūto izteiksm i, cikla lietderīb as koeficients

(1 -260!
Tilpum u attiecību vi/va^s aizvietojot ar spiedienu attiecību
p 2lpi=f> un ņemot v ērā sak arīb u (viļv 2 ) k—p 2/p\, g āze s tu rbīnas
lietderības koeficients

T ] t - 1 ---------- i----- • (1.261)

h~1
P h
L ai p a a u g s tin ā tu g āze s turbīnu lietderības koeficientu, lielās
tu rb īn iek ārtās lieto siltu m a reģ en erāciju .

Reaktīvo dzinēju cikli

Reaktīvo dzinēju v ilk m i r a d a no s p r a u s la s izplūstošās gāzu :
strū k la s a ttīstīta is r e ak tīv ais spēks, k a s d arb o jas pretēji izplūdes
virzienam , Reaktīvo dzinēju ciklu term isko lietderības koeficientu :

106
 b

1.39. att. R eaktīvais dzinējs ar šķidru

degvielu un šķidru oksidētāju:
a — d z in ē ja sh ēm a; b — cik ls p - v koordin ātēs;
1 — d e g ša n a s k a m e ra ; 2 — re a k tīv ā s p ra u s la ;
3 — šķ id rā d e g v ie la ; 4 — d e g v ie la s sū k n is;
5 — šķ id ra is o k sid ē tā js; 6 — sū k n is; w — g ā ­
zes izp lū d es ā tru m s; a — sk a ņ a s ātru m s.

v is p ā r īg ā v eid ā v ar izteikt kā strū k la s izplūdes darbu (k inētisk ās

e n e r ģ ija s darbu) l, k a s attiecin āts pret pievadīto siltu m a d a u ­
dzumu qi (1.39. a tt.).
Tā kā strū k la s kinētisko en e rģ iju iz sa k a l = w 2/2, tad
l wz
"‘- ī r - ž i r : {' m
No izteiksm es redzam s, ka cikla te rm isk ais lietderības koefi­
cients p ie a u g līdz ar izplūdes ātru m a w palielin āšan o s.
R eaktīvo dzinēju ciklu, k u rā d eg v ie las o k sid ēšan ai izmanto
g a is a skābekli, veido tādi paši term odinam iskie procesi kā g āzes
turbīnu ciklu ar izobāru siltum a p iev ad īšan u (p = const), tā ta d tā
term isko lietderības koeficientu a r i v a r izteikt ar formulu 1.261.
R eaktīvo dzinēju k la s ifik ā c ija un a p rak sts doti 6. nodaļā.

Tvaika enerģētiskās iekārtas pamatcikls

T vaika e n e rģ ē tisk a jā s (spēka) iek ārtās siltu m a en e rģ iju p ā r ­

vērš m e h ā n isk a jā e n e rģ ijā , par darba ķerm eni izm antojot ūdens
tvaiku. M ūsdienu en erģ ētik ā šīs iek ārtas ir ļoti izp latītas, siltum a
enerģiju t a jā s iegūst, g a n sadedzinot organ isk o kurinām o, g a n arī
izdarot k o dolreakcijas atomreaktoros. L ie lā k ā d aļa mūsdienu
elektrostaciju ir term oelektrostacijas, kuru darbības p am atā ir
 tv aik a enerģētisko iekārtu cikli, ko sau c a r ī p ar tvaika turbīna
cikliem.
P iln īg ā k a is term odinam iskais cikls ir Kārno cikls, k as s a s tā v
no divām izotermām un divām ad iab ā tām . M itra tv a ik a ra jo n ā
v a r veikt izotermu siltu m a p iev ad īšan u un n ov adīšanu, tādēļ iespē­
ja m s izveidot ciklu, kas līd zīg s Kārno ciklam . Š ā d a m cik lam r a k ­
stu r īg s tas, ka p iesātin āta tv a ik a ra jo n ā v a r ieg ūt tik ai ierobežotu
te m p eratū ras kritum u un k a kompresora piedziņai jā p a tē r ē ievēro­
ja m s darbs, la i tvaiku ad ia b ā ti saspiestu līdz sāk otnējam spiedie­
nam . Pētot tv a ik a ciklus, Renkins se c in ā ja , ka, novadot tvaiku,
lietd e rīg i to kondensēt p iln īgi. T ād ā g a d īju m ā kompresoru v a r
aizvietot a r ūdens sūkni jeb t. s. b aro šan a s sūkni, k as p a a ū g s tin a
spiedienu un iesūknē k a tlā ūdeni. S ū k ņ a p atērētais darbs ir m a ­
zāks nekā a ttiecīg ais kompresora darbs.
Ciklu, kurā, siltum u novadot, notiek p iln īg a tv a ik a kondensā-
c ija, sau c p ar Renkina ciklu jeb tvaika enerģētiskās iekārtas pa-
matciklu. T as ir atgrieze n isk s cikls. S a j ā cik lā iesp ējam s tv aik u
p ārk arsēt, p aa u g stin o t tā tem peratūru, kas sa v u k ā rt uzlabo te r­
misko lietderības koeficientu.
Aplūkosim en e rģ ētisk ās iek ā rta s shēmu, k u rā v a r realizē t R en ­
kina ciklu (1.40. a t t . ) .
S ā d a en e rģ ētisk ā iek ārta s a s tā v no v a ir ā k ā m a g r e g ā tu g r u ­
pām. K atla a g r e g ā t ā TĶ (ieskaitot ekonomaizeru E un tv a ik a pār-
k a r s ē tā ju P) pievada siltum u un ražo tvaiku. P ārk arsēto tv aik u
pievada siltu m a dzinējam — tv aik a turb īn ai T, k as siltu m a en er­
ģ iju pārveido m e h ā n isk a jā e n e rģ ijā , kuru ģenerato rs G sa v u k ārt
pārveido elek trisk a jā e n e rģ ijā. A ttvaiku no tu rbīnas novada uz
kondensatoru K, kur to kondensē, a r d zesēšan as ūdeni novadot
k o n d en sācijas siltum u. Iegūto kondensētu aug stsp ied ien a cirk u­
lā c ija s sūknis B iesūknē atp ak aļ k a tlā kā b aro šan a s ūdeni. S ie
a g r e g ā t i sīk āk a p rak stīti g r ā m a ta s
tu r p m ā k a jā s n odaļās. P ēc tam
cikls s ā k a s no ja u n a .
T vaika e n e rģ ē tis k a jā iek ārtā
z e m k ritisk ajā spiedienā notiekošie
procesi g ra fisk i attēloti p-v, T-s
un h-s d ia g ra m m ā s (1.41. att. a,
b, c ) . A ttēlā attiecīg ie procesi v isās
koordinātēs apzīm ēti vienādi.
B a ro ša n a s ūdens iesūknēšanu
k atla a g r e g ā t ā resp. spiediena p a­
a u g s tin ā š a n u attēlo izohora 3-4,
jo ūdens ir praktiski n esa sp ie­
1.40. att. Tvaika enerģetiskās iekār­ žams. Ū dens u zsild lšan u līdz v ā r ī­
tas shēma: š a n ā s tem p eratūrai, k as d a ļē ji vai
B — b a ro šan a s sū k n is; E — ekonom ai- p iln īg i notiek ekonomaizerā, attēlo
z e rs; TK — tv a ik a k a tls ; P — tv a ik a
p a r k a rs ē tā js ; T — tv a ik a tu rb īn a ; G ~ izobāra 4-5. Ūdens pārvēršanu
e le k tro ģ en era to rs; K — d z e sē tā js-k o n .
d en sato rs. tv aik ā, k as notiek tv aik a katlā,

108
 b

1.41. a tt. R e n k in a cjlds:

<z, b, c — zem kritisk ajā. sp iedien ā p -v , T-s un h~s ko o rd in ātēs; d — v irs k r itis k a jā sp ie­
d ien ā T-s koord in ātēs.

p a r ā d a izobāra 5-6, bet tv aik a tā lā k u p ārk arsēšan u tv aik a p ā r k a r ­

s ē t a jā — izobāras tu rp in āju m s 6-1. P ā rk a r s ē ta is tv aik s nonāk
tv a ik a tu rbīnā un a d ia b ā ti izp lešas, tā r e z u ltā tā d aļa siltum a
e n e r ģ ija s p ā r v ē r ša s m e h ān isk a jā e n e rģ ijā (a d ia b ā ta 1-2). Tvaika
konden sēšan ās notiek n e m a in īg ā spiedienā (izobāra 2-3). Līdz
a r to cikls ir noslēdzies. 1.41. attēlā d T-s d ia g ra m m ā p arād īts
R enkina cikls v irs k r it is k a jā tv a ik a spiedienā. Noteiksim Renkina
c ik la term isko lietderības koeficientu.
C ik la term isk ais lietderības koeficients
? l-?2 ?0 . v
T]t=----------— = — » (a)
<7i 9i V
kur qi — p iev ad ītais siltum s;
q2 —- kondensatorā atdotais siltum s.

109
 Izteiksim q t un q2 nozīmes šadi:
qi = h x- h 3,
q2 = h2 - h 3,
kur h x — turbīnā ieplūstošā tv aik a e n talp ija ;
h2 — tu rb īn as attv aik a e n ta lp ija ;
h 3 — k a tla b aro šan as ūdens en talp ija.
Ievietojot izteiksm ē (a) qx un q2 nozīmes un neņemot v ērā b a­
ro ša n a s sūknī patērēto en erģ iju, iegūst
h ļ - h 3 - { h 2 - h 3) hļ h2
’i t = --------- hz—
i - hz----------
3 =~zh—
ļ-h 3 • ( 1-263>

Renkina cik la term iskā lietderības koeficienta n oteikšan ai liet­

d erīgi izmantot h-s d iag ram m u , kur hļ un h 2 v a r noteikt pēc tv a ik a
a d ia b ā tā s izp lešan ās procesa sāk u m a un beigu param etriem , bet
h 3 v ar aprēķināt, zinot b aro šan as ūdens tem peratūru.
Ideālā g a d īju m ā tv aik a izp leša n ās turbīnā notiek izoentropi.
R eālie cikli tv aik a turbīnās ir n eatgriezeniski un saistīti ar entro­
p ija s palielin āšan o s. 1.42. attēlā redzam s, ka id eālā cik lā ad ia -
b ātais siltum a kritum s Ah 0 ir lielāk s nekā attie c īg a is siltu m a k r i­
tum s Ah r e ā lā ciklā.
N eatgriezeniska cikla efektivitātes rak stu ro šan ai lieto iekšējo
lietderības koeficientu r]i, k as ņem v ērā tik ai cikla faktisko darb a
daudzum u lf.
k h\~h2t
nr- (1.264)
<7i h ļ-h 3
Apzīmējot atg rie z e n isk a ja cik la iegūto darbu ar l, v a r rakstīt, ka
lt l
iļi =
l qx
Attiecību
k
=iloi (1.265)
IT
sau c par cik la iekšējo relatīvo liet­
derības koeficientu. Ņemot vērā,
ka //<7i=T)t, cikla iek šējais lietderī­
bas koeficients
(1.266)
S v a r īg s lielum s tv a ik a en e rģ ē­
tisk ās iek ārtas cikla efektivitātes
rak stu ro šan ai ir tv a ik a patēriņš,
1.42. att. R eālais tvaika adiabātas k as nepieciešam s vien as k ilov at­
izplešan ās process. stu n d as m ehāniskās e n e rģ ija s ra-

110
žo šan ai. So lielum u sauc p ar īpatnējo tvaika patēriņu. Tā kā
1 k W -h ir v ien ād a ar 3600 kJ, teorētisko tv a ik a patēriņu dQ v a r
noteikt šādi:
Q£AA
d o ^ - r -----r (k g / (k W • h ) ). ' (1.267)
h\ —h%
S a j ā g a d īju m ā tv aik a e n ta lp ija s h\ un h2 izteiktas kJ/kg.
R enkina cik la ekonomiskumu v a r p a a u g s tin ā t, lietojot v a i r ā ­
kus paņēmienus. Tos v a r uzsk atām i p arād īt, izm antojot h-s d ia ­
g ra m m u . Aplūkosim dažus R enkina cikla ekonomiskuma p a a u g ­
s tin ā š a n a s paņēmienus.
1. T v aik a sāk u m a spiediena p a a u g s tin ā š a n a p alielin a adiabāto
siltu m a kritumu. N em ain īg as tv a ik a sāk u m a te m p eratū ras t un
n e m a in īg a attv aik a spiediena pļ g a d īju m ā sāk u m a spiediena p a ­
a u g s tin ā š a n a nedaudz sa m a z in a tv a ik a e n talp iju h\ un ievērojam i
p a lie lin a tv aik a beigu m itrumu. L ai novērstu p ā rā k lielu tv aik a
b eig u m itrum u, lieto a u g stā k u tv a ik a p ā r k a r s ē š a n a s pakāpi un
tv a ik a atkārtotu p ārk arsēšan u , k as sa v u k ā rt p a a u g s tin a cik la liet­
d erīb as koeficientu.
2. T vaika p ā r k a r s ē š a n a s tem p eratū ras p a a u g s tin ā š a n a p a lie ­
lin a cikla adiabāto siltum a kritum u un s a m a z in a a ttv a ik a m itrum u
procesa beigās. T vaika p ā r k a r s ē š a n a s te m p eratū ras au g stāk o ro­
bežu n osak a m a te r iā la karstum izturība.
3. T vaika izp lešan ās beigu spiediena p az e m in āša n a ievērojam i
p a lie lin a cikla adiabāto siltu m a kritum u h\ —h 2 un arī tv aik a m it­
rum u izp leša n ās beigās. L ai sa m a z in ā tu tv a ik a m itrum u iz p le ša ­
n ā s beigās, v a r izmantot tv aik a atkārtotu p ārk arsēšan u . Tvaika
beigu spiediena p a z em in āša n ai lieto vakuum kondensatorus, kuros
ko n den sācija notiek p azem in ātā spiedienā (līdz 0,004 M P a ) .
Aplūkotie tv aik a en e rģ ētisk ās ie k ārtas cik la ekonomiskuma
p a a u g s tin ā š a n a s paņēmieni nedod iespēju ievērojam i p a a u g s tin ā t
cik la lietderības koeficientu, jo liels siltu m a daudzum s q2 tiek
aiz v a d īts ar kondensāta dze sēšan as ūdeni. T vaika en erģ ētisk ās
ie k ā rta s cikla lietderības koeficientu v a r uzlabot ar citām meto­
dēm, t. i., pilnveidojot un papildinot pam atciklu. Tādi uzlaboti
cik li ir cikls ar atkārtotu tv aik a p ā rk arsēšan u , re ģ e n e ra tīv a is
cikls, term ofikāeijas cikls, tv a ik a -g ā z u cikls, b in ā r a is cikls u. c.
To v a i citu uzlaboto ciklu izv ēlas atk a rīb ā no to ekonomiskās
lietderības un ap lū k o jam ās tv aik a e n e rģ ētisk ās ie k ārtas darba ap ­
stākļiem .

Cikls ar atkārtotu tvaika pārkarsēšanu

T v aik a izp leša n ās beigu spiediena p az e m in āša n a d až k ārt p a ­

lielin a tv aik a m itrum u v airāk , nekā ta s p ie ļa u ja m s no tv aik a iz­
m an to šan as viedokļa turbīnās. L ai s a g la b ā tu tv aik a m itrum u
p ie ļa u ja m ā s robežās un p a a u g s tin ā tu tv a ik a en e rģ ētisk ās iek ārtas

lll
 1.43. att. Tvaika enerģētiskās iekārtas shēma
a r atkārtotu tvaika p ārkarsēšan u:
B — b aro ša n a s sū kn is; £ — ekonom aizers; TK —
tva ik a k atls; P — tva ik a p ā rk a rsē ta is; T — tvaika
tu rb īn a ; G — e le k tro ģ e n e rato rs; K — kondensators.

1.44. att. Cikls ar atkārtotu tvaik a pārkarsēšanu;

a — T-s koord inātēs; b — h-s koordinātēs.

lietderības koeficientu, lieto atkārtotu tv aik a p ārk arsēšan u . P ār-

k a r sē ša n a s shēm a un attiecīg i atk ā rto tas tv a ik a p ā r k a r s ē š a n a s
procesi T s un h-s d ia g ra m m ā s p a rā d īti 1.43. un 1.44. attēlā.
Ciklā pav eik tais darbs, ņemot v ē r ā b aro šan as sūknī patērēto
en erģ iju, ir
l ~ q 0= ( h ļ—h'ļ) + {h'ļ—hļ) — {h ļ—hļ).
K opējais ciklā p iev ad īta is siltu m a daudzum s
{h\ —hļ) -f (h'i —h'ļ) — {h ļ—h ļ).
C ikla te rm isk ais lietderības koeficients
<7° _ | (hx~-h'2) + { h \ - h 2) - (h4- h 3)
iļt = (1.268)
Ri (h i—ha) + (h'i —h'ļ) — (/14- / 13)
kur hļ p ā rk a rsē ta tv a ik a e n ta lp ija pirm s ieplūdes turbīnā;
h \ — no turbīn
tu rb īn as au g stsp ied ien a c ilin d ra izp lū sto šā tv a ik a
en ta lp ija ;

112
 h'i — tv a ik a en ta lp ija pēc tā a tk ā rto tas p ā r k a r sē ša n a s;
hļ — no tu rb īn as zemspiediena cilin d ra izplūstošā tv aik a
e n talp ija ;
h$ — b aro šan a s ūdens (konden sēta) e n ta lp ija pirm s baro­
š a n a s sūkņa;
h 4 — b aro šan a s ūdens en ta lp ija aiz b aro šan as sūkņa.
L ai tv aik u atkārtoti p ārk arsētu, to novada no tu rbīnas spie­
diena pakapēm. S is paņēm iens ļau j p a a u g s tin ā t iek ā rta s termisko
lietderīb as koeficientu par dažiem procentiem.

Reģenerafīvais cikls

S ī cik la īp atn īb a ir tā, ka k a tla b aro šan a s ūdens u z k arsē ša n ai

izmanto nozartvaiku, ko ņem no tu rb īn as spiediena pakāpēm
(1.45. a tt.). B a ro ša n a s ūdeni ar tvaiku u zsild a speciālos siltum-
a p m a iņ a s ap a rā to s — reģ e n e ra tīv a jo s ūdens sildītājos.
S ap lū d e s tip a re ģ e n e ratīv ā ūdens s ild īt ā ja siltum a bilance ir

h'n= a h n+ (1 —a)h '2, (1.269)

kur hn — n o z artv aik a e n ta lp ija ;
h'n — ar nozartvaiku u zsild ītā k a tla b aro šan as ūdens e n ta l­
pija;
h ' ļ —• kondensata en ta lp ija aiz kondensatora;
a — n o z artv aik a daudzum s uz 1 k g turbīnā ieplūdušā s v a ig ā
tv aik a (k g ).
No siltu m a bilances aprēķina nepieciešamo n o zartv aika d a u ­
dzumu:
h 'n -h 'j
(1.270)
hn ~ h '2

1-45. att. R eģeneratīvā en erģētiska iekārta:

« — shēm a; b — cik ls h - s k o o rd in ātēs; E — ek on om aizers; TK tvaika katls; P — p ār-
arsētajs; T — tv a ik a tu rb īn a ; G — ele k tro ģ en erato rs; K kondensators; S — reģene-
itīv ais siltu m ap m a iņ a s a p a r ā ts ; B — sū k n is.

8 — Siltum tehnikas pam ati 113

 Kopējais tv aik a p a d a rīta is darbs tu rbīnā s a s tā v no darba, ko
p a d a r a nozartvaiks, — l'T= a ( h i —hn), un no darba, ko veic uz
kondensatoru plūstošais tvaiks, — l"T— ( 1 —a) {hx~ h 2).
T ādā g a d īju m ā kopējais re ģ e n e ratīv ā cik lā p a d a rīta is darb a
daudzum s ir
lv^ a { h x- h a) + ( 1 - a ) ( h i - h 2) = h i - h 2 - a { h n - h 2) . 2 7 ļ^

R e ģ e n e ratīv ā cik la lietderības koeficients ir m e h ā n isk a jā e n e rģ ijā

p ārv ērstā siltu m a daudzum a attiecība pret ciklam pievadīto s il­
tumu:

h\ ~~h n h\~^hxL <‘ -27 2 >

V ar pierādīt, ka re ģ e n e ra tīv ā cikla lietderības koeficients ir a u g ­
stā k s nekā Renkina cikla lietderības koeficients, t. i., i ļ t(r)> i i t (R)-
B a ro ša n a s ūdens u z sild īšan u ar nozartvaiku term oelektrosta-
c ijā s p a r a s ti izd a ra nevis vienā, bet v a irāk o s (3 . . . 8) sild ītājo s,
pakāpeniski palielinot ūdens tem peratūru un ņemot nozartvaiku
no v a irā k ā m turbīnas spiediena pakāpēm . R eģ en e ratīv ā cik la liet-
derības koeficientu s a līd z in ā ju m ā ar R enkina ciklu iespējam s
ievērojam i p alielin āt. To panāk, b aro šan a s ūdens u z s ild īš a n a i iz ­
m antojot n o zartv aika k o n d en sācijas siltum u.

Termofikācijas cikls

T vaika en e rģ ētisk ās iek ārtas ekonomiskumu v a r būtiski p a ­

a u g stin ā t, izmantojot term ofikācijas ciklu. T erm ofikācijas ciklu
lieto elek tro sta cijās — term oelektrocentrālēs (TE C), k as ražo
ne tikai elektrisko (resp. m ehānisko) en e rģ iju, bet arī a p g ā d ā ar
siltum u p ilsētas un rūpniecības rajonus.
S a s k a ņ ā ar otro term odinam ikas likum u, pārvēršot siltu m a
e n e rģ iju m eh ān isk a jā , ievērojam a darba ķerm eņa siltu m a d a ļa q2
jā n o v a d a d ze sētājā (k onden satorā). S is siltu m a daudzum s pat
v isiz d e v īg ā k a jo s ap stāk ļo s s a s tā d a apm ēram 50% no kurin ām ā
siltum a. Tvaika, k o n d en sācijas rez u ltā tā radušos siltum u no kon­
densatora novada a r dze sēšan as ūdeni, k u ra tem p eratū ra ir :
3 0 . . . 4 0 ° C . Tik zema potenciāla siltum u n ev ar iz m a n to t Līdz ar
to zūd tv aik a k o n d en sācijas siltum s, k a s s a s tā d a lielāko daļu-;
tv aik a e n talp ija s. Tāpēc k o n d en sācijas tipa elek tro sta cijās (KES)
str ā d ā ar sam ē rā zemu k u rin ā m ā siltu m a izm a n to šan a s koefi­
cientu — līdz 40%. L ai v arētu izm antot tv a ik a kondensācijas
siltum u, jā p a a u g s tin a dzesējošā ūdens tem p eratūra, t. i., ja p a a u g -
stin a no tu rbīnas izplūstošā tv aik a p aram e tri (spiediens), dzese-
jošo ūdeni uzsildot līdz 150 °C. A ttv aik a spiediena p aau gstin a-
ša n a sam a z in a m e h ā n isk a jā (resp. e le k trisk a jā ) e n e rģ ija pārvēr­
sto siltu m a daudzum u, toties tv aik a k o n d en sac ijas siltum u var
izmantot term o fik ācijas (siltu m a p g ā d e s) v ajad z īb a m .

114
 Ciklu, ar kuru r ealiz ē kombinētu m e h ān iskās (resp. elek tris­
k ā s ) e n e rģ ija s un siltum a ražošanu, sauc par termofikācijas ciklu.
A tšķirībā no aplūkotā R enkina cikla š a jā cik lā attv aik a kon-
d e n s ā c ija s 's iltu m u izlieto lietderīgi. T erm ofikācijas elek tro stacijās
p a r a s ti izm anto tu rb īn as a r n o z artv aik a noņem šanu, k u ra d a u ­
dzumu v a r reg u lē t atk a rīb ā no siltu m a patēriņ a. So nozartvaiku,
ko noņem no a ttie c īg a jā m turbīnas spiediena pakāpēm, izmanto
term o fik ācijas tīk lā cirk ulējo šā ūdens u z k arsēša n ai. Term ofikā­
c ija s cikla būtības la b ā k a i izpratnei aplūkosim shēmu ar t. s.
pretspiediena turbīnām , k u rās tv a ik a k ondensācija notiek a u g s tā k ā
spiedienā un tem peratūrā. P a a u g stin o t tv aik a spiedienu konden­
satorā, s a m a z in ā s ciklā ie g ū tās m eh ān iskās e n e rģ ija s daudzum s,
toties p a a u g s tin ā s dzesējošā ūdens tem p eratū ra un p a lie lin ā s ar
to no v ad ītais siltu m a daudzum s. S ā d ā cik lā term ofikācijas v a j a ­
dzībām v ar ieg ūt k arstu ūdeni ar v a ja d z īg o tem peratūru. Tas iz­
m ain a siltu m a e n e rģ ija s s a d a līju m u starp m e h ān isk a jā en er­
ģ ij ā pārvērsto siltum u un term ofikācijas v a ja d z īb ā m izlietoto
siltum u.
Aplūkosim cikla attēlu T-s koordinātēs (1.46. att.) s a līd z in ā ­
ju m ā ar Renkina ciklu. R enkina cik lā e n e rģ ē tis k a ja i iek ārtai pie­
vadīto siltum u <71 attēlo laukum s 1-6-7-3-4-5, m e h ān isk a jā ener­
ģ i j ā pārvērsto siltum u g 0 — laukum s 1-2-3-4-5, bet ar tvaiku kon­
densatorā novadīto siltum u —- laukum s 2-6-7-3. S a j ā cik lā ar
tv aik u kondensatorā n o v ad ītais siltum s p rak tisk i n av izm anto­
ja m s. T erm ofikācijas cik lā tiek p a a u g s tin ā ts siltu m ap m aiņ as apa-

a b T

1.46 att. Term ofikācijas iekārta:

a — sh ēm a; b — cik ls T-s koordin ātēs; E — ekonom aizers; TK — tv a ik a k a tls ; P —
p ā r k a rs ē ta is ; T — tv a ik a tu rb īn a ; S — siltu m ap m a iņ a s a p a rā ts; B — b a ro š a n a s sū k n is;
G — eiektro ģ en erato rs.

8* 115
r ā t a m pievadītā tv a ik a spiediens, t. i., dzesējošā ūdens tem p era­
tū ra līdz T'ļ>T ļ. Līdz ar to p a lie lin ās kondensatorā — siltum ap-
m a iņ a s a p a r ā tā n o v adītais siltum a daudzum s q'2, bet to izmanto
lietd erīg i term ofikācijas v ajad z īb ā m . Term ofikācijas procesā m e­
h ā n is k a jā e n e rģ ijā p ā rv ē rsta is siltu m a daudzum s q'o<qo (la u ­
kum s 1-2'-3'-4-5), bet kondensatorā (siltu m a p m aiņ as a p a rā tā )
no v ad ītais siltu m a daudzum s q'2 > q 2.
T erm ofikācijas cikla efektivitātes rak stu ro ša n a i lieto siltum a
izm an to šan as koeficientu, t. i., lietd erīg i izm antotā siltum a
(q'a + q\) attiecību pret ciklā pievadīto siltum u q'\ (lauk um s
1-6-7'-3'-4-5):
q'o + q r2 n o v q\
(1.273)

Ideālā g a d īju m ā n av nekādu zudumu, t. i., i ļ TBC= l . R eālos

apstāk ļos TEC, kombinējot elek tro e n erģijas ražo šan u ar siltu m a
ap g ād i, v ar lietderīgi izmantot div as reizes lielāku siltu m a d a u ­
dzumu nekā KES. S a k a r ā ar m inētajiem apsvērum iem P ado m ju
S av ien īb ā ceļ d audzas term oelektrostacijas, k as darb o jas pēc te r­
m ofikācijas cikla.

Kombinētie cikli

T ā lā k a en e rģ ētisk ās iek ārtas lietderības koeficienta p a a u g s t i­

n ā š a n a iesp ējam a, izm antojot kombinētos ciklus. Pie š ā d a tipa
cikliem pieder g ā zu -tv aik a cikls un b in ārais cikls. Kopīga šo ciklu
iezīme ir tā, ka p alielin ās tem peratūru starp īb a starp piev adām ā
un n o vadām ā siltu m a v id ējām tem peratūrām , k as p a a u g s tin a
ie k ārtas lietderības koeficientu.
G āzu-tvaika cikls. So ciklu v a r u zsk atīt p ar g āze s tu rb īn as 3
cikla un Renkina cik la kombinējumu. D e g šan a s produkti no g āze s |
tu rb īn as izplūst ar au g stu tem peratūru, un tie sa tu r lielu siltu m a |
e n e r ģ ija s daudzum u, k as aizp lūst neizmantots. So g āzu siltum u |
v a r izmantot k atlu iek ārtā tv a ik a ra ž o ša n a i; tā d ē jā d i ieg ū st g āze s «ļ
tu rb īn as un tv aik a en e rģ ētisk ās iek ārtas kombinējumu. Gāzu- |j
tv a ik a e n e rģ ētisk ās ie k ā rta s shēm a un cikls T-s koordinātēs p a ­
rā d īts 1.47. attēlā.
Iekārta s a s tā v no g āzes turbīnas bloka, ko veido kompresors
Ķ', d e g š a n a s k am era D Ķ un g āze s turbīna GT, k u ra piedzen kom­
presoru un elektroģeneratoru G. Gāzes turbīnā izm antotās dūm- sj
g ā z e s a iz v a d a uz tv a ik a ģenerato ru TG, k u rā ražo tv aik u, ko
izmanto pēc iepriekš a p ra k stītā s shēm as. So ciklu v a r piemērot
arī term o fik ācijas v ajad z īb ā m .
C ik lā pievadītā kopējā siltum a d audzum a p ārv ēršan u m ehā­
n is k a jā e n e rģ ijā rak sturo g ā z e s tu rb īn as cikla lau k u m s a-b-c-d
un tv aik a en e rģ ētisk ās ie k ārtas cik la lauk um s 1-2-3-4-5. Iekārta,
k a s darb o jas pēc g āz u -tv aik a cikla, v a r dot apm ēram 15% sil-

116
Degviela t>

1.47. att. G āzu-tvaika en erģētiskā iekārta:

a — sh ēm a; b — c ik ls; K' — kom presors; DĶ — d e g š a n a s k a m e ra ; GT — g ā z e s tu rb īn a;
TG — tv a ik a ģ en e ra to rs; B — b a ro šan a s sū k n is; G — ele k tro ģ en era to rs; TT — tv aik a
tu rb īn a ; Ķ — k ond ensators.

tu m a ekonomiju s a līd z in ā ju m ā ar tv a ik a turbīnas iekārtu. Ter­

m isk ās iek ārtas, kas darb o jas pēc g ā z u -tv aik a cikla, ir perspek­
tīv a s.
B in ā ra is cikls. Id eāls cikls siltu m a e n e rģ ija s p ārv ē ršan ai
m e h ā n is k a jā e n e rģ ijā ir Kārno cikls. Tā lietderīb as koeficientu
n o sak a cik lā lietojam ā darb a ķerm eņa m a k s im ā lā s un m in im ālās
te m p eratū ras attiecība. T-s koordinātēs šis cikls attēlo jas a r t a is n ­
stūri; m e h ā n isk a jā e n e rģ ijā pārvērsto siltum u attēlo šī ta isn stū ra
laukum s. L ai sasn ieg tu m ak sim ālo lietderības koeficientu reāliem ,
prak tisk i lietojam iem cikliem, tie d o tajā te m p eratū ras in terv ālā
j ā t u v i n a Kārno ciklam . S alīd zin o t Kārno ciklu ar r e ā la s tv aik a
e n e rģ ētisk ās iek ārtas ciklu d o ta jā s darba v ielas p aram etru robe­
žās, redzam s, ka laukum s, k as Kārno cik lā attēlo darb ā pārvērsto
siltu m u ģok, ir ievērojam i lielāk s nekā laukum s, k u rš tv aik a en er­
ģ ē tisk ā s ie k ārtas cik lā attēlo darbā pārvērsto siltum u qor
(1.48. att.).
S a līd z in o t tv a ik a en e rģ ētisk ās ie k ā r­
t a s un Kārno ciklu formu un lauk um us
T-s koordinātēs d o ta jā s te m p eratū ras
robežās, redzam s, k a a tšķ irīb a ir m a ­
z ā k a p ie sā tin ā ta tv aik a rajo n ā.
No iepriekš teiktā redzam s, ka, lai
sasn ieg tu au g stu tv a ik a en e rģ ētisk ās
ie k ā rta s cik la term isko lietderīb as koefi­
cientu, jālieto div as d arb a v ie la s : a u g ­
stu tem peratūru a p g a b a lā jāizm an to
d arb a v iela ar au g stu p ie sā tin ā tā tv aik a 1.48. att. Kārno un Renkina
tem peratūru, bet zemu tem peratūru cik!a salīdzinājum s.
1.49. att. B inārā enerģētiskā iekārta:
a shēm a; b — cikls T-s koordinātēs; TK — tvaika katls; T — tu rb īn a; Ķ — konden­
sators; B — sūknis; G — elektroģenerators.

a p g a b a la — a r zemu p ie s ā tin ā ta tv aik a tem p e ra tū ru . S ā d s kom ­

binēts — binārs cikls T-s k o o rd inātēs p a r ā d īts 1.49. a ttē lā b.
S ā d u divvielu (b ināru) ciklu v a r realizēt īp a š ā e n e rģ ē tis k a jā
iekārtā, kas sh em atisk i p a r ā d īta 1.49. a ttēlā a. Kombinēto e n e r­
ģētisko iekārtu ap lū k o ta jā piem ērā veido d ivas s a v s ta rp ē ji s a is tī­
t a s tv aik a e n e rģ ētisk ās iekārtas: I — a u g s t a s te m p e r a tū ra s sil-
tu m n esējam , I I — ūdens tvaikam .
K a trai no a p lū k o ta jā m d a r b a vielām cikla term isko lietderības-
koeficientu v a r noteikt atsevišķi, izm an to jo t iepriekš ap lū k o tā s
metodes. Ū d e n s tvaika e n e rģ ētisk ās ie k ā rta s cikla term isk ais liet­
derības koeficients n ep ā rsn ied z 0,45 . . . 0,50, bet b in ā ra ja m ciklam,
ta s v a r tuvoties term ofikācijas cikla lietd erīb as koeficientam ..
Izm a n to jo t aplūkoto metodi, b in ā rā cikla re a liz ē š a n a i v a r lietot,
t ā d a s p ieeja m a s n ek a itīg a s vielas, no k u rā m vienai d o ta jā spie­
dienā ir a u g s t a v ā r īš a n ā s te m p e r a tū ra , bet o trai tā ir s a m ē r ā
zema. S ad o s kom binētos ciklos v a r lietot ne tikai divas, bet a rī
v a irā k a s d a rb a vielas ar atš ķ irīg ā m p ie s ā tin ā š a n a s te m p e ra tū rā m ,
iegūstot, piem ēram , trin ā ro s ciklus ar trim d a rb a vielām. B ināro
un trin ā ro ciklu iz m a n to š a n a ir p ersp ektīva m etode tā lā k a i e n e r­
ģētisko iekārtu lietderības koeficienta p a a u g s tin ā š a n a i.

Atomelektrostaciju termodinamiskie cikli

M ū sd ien ās stra u ji a ttīs tā s ato m en erģ ētik a, u n tā s īp a tn ē ja is

s v a rs k o p īg ajā e n e rģ ija s b ilancē aizvien pieaug. A tom en erģ iju
iegūst sp eciālās ierīcēs — atom re ak to ro s ra d ioaktīv o elem entu
s a d a līš a n ā s re zu ltātā. Iz m a n to ja m ā en e rģ ija izd alā s siltu m a ener-

118
.ģijas veida. P e rsp e k tīv ā tiks a p g ū t a s v a d ā m a s kodolu sintēzes
reak cijas, k u ru g a itā izd alā s milzīgi e n e rģ ija s daudzum i.
T ā kā e n e rģ ija a to m re ak to ro s iz d a lā s s iltu m a veidā, tā iz m a n ­
t o š a n a ato m elek tro stac ijā s (AES) notiek t ā d ā p a š ā veidā kā ter-
m o elek tro stac ijā s. Līdz a r to atom elek tro stac iju term od inam iskie
cikli ir līdzīgi p ārējo term o e le k tro sta ciju term o d in am isk ajiem
cikliem. Tehnisku iespēju dēļ tv aik a p a r a m e tri A ES p a r a s ti ir
zem āki nekā atb ils to š a s j a u d a s term o e lektrostacijās. Izvēloties
d a r b a vielas p a r a m e tru s , AES shēm u u n iekārtu, ņem vērā arī
to apstākli, ka ko do lk u rin ām ā izm aksām A ES ir m a z ā k s īp a ts v a rs
n e k ā o r g a n is k ā k u rin ā m ā izm ak sā m term o e lektro stacijās. T ā ta d
te rm o d in a m isk ā cikla lietderības koeficients rļt AES d a r b a efekti­
v itā ti iespaido m a z ā k nekā p a r a s to term o e le k tro sta ciju efektivitāti.
A ES tu v āk a p s k a tīta s 7. nodaļā.

Tieša siltuma pārveidošana elektriskajā enerģijā

Lai siltu m u ar ap s k a tīta jie m paņēm ieniem pārv eid o tu elektris­

k a jā enerģijā, ta s visp irm s jā p ā r v ē rš m e h ā n is k a jā e n e rģ ijā un
tikai t a d m eh ānisko e n e rģ iju p ā rv ē rš e le k trisk a jā en erģ ijā. Abi
m inētie p ā r v ē r š a n a s procesi ir saistīti ar e n e rģ ija s z u d u m ie m ,k a s
p a z e m in a ie k ā rta s kopējo lietderības koeficientu. E lek tro stac ijā s
p a r a s t i elek triska jā e n e rģ ijā p ā rv ē rs ta is k u rin ā m ā siltu m a d a u ­
dzum s n ep ā rsn ied z 3 5 . . . 4 0 % . S a k a r ā ar to p a s tip rin ā ti tiek m ek­
lētas iespējas s iltu m a e n e rģ ija s tiešai p ā r v ē rš a n a i elek triskajā
e n e rģ ijā . Tiešās p ā r v ē rš a n a s m etodes ir d a ž ād as, piem ēram , k u ri­
n ā m ā a p s lē p tā s ķīm iskās e n e rģ ija s tieša p ā r v ē r š a n a elek triska jā
en e rģ ijā, s iltu m a r a d īt ā ED S term o e le m e n tu b aterija s, m ag nētiski
h id ro d in am isk ie elek tro ģ en era to ri u. c. Term oelektrisko ģ e n e ra to ru
d arb īb a s p a m a t ā ir i s. Zēbeka efekts: k a rs ē jo t divu s a v ā s ta rp ā
s a v ien o tu v a d ītā ju k o ntaktus, ro d a s ED S , k u ra potenciāls
d E = a dT ,
k u r a — te rm isk ais ED S , t. s. Zēbeka koeficients.
Liela d a ļa šo e n e rģ ija s p ā r v ē rš a n a s prin cip u bija z in ām a j a u
d ie z g a n sen, ta č u p raktisk i tos s ā k a izm an to t tikai pēd ējā laikā.
V iens no v isp erspek tīvāk ajiem paņēm ieniem , ir m a g n ētisk i h id ro ­
dinam isk o ģ e n e ra to ru (M H D G ) lietošana. Lai n o d ro š in ā tu lielāku
d a r b a ķ erm e ņ a kopējo te m p e r a tū ra s k ritu m u, M H D G kom binē ar
tv a ik a tu rb īn ām .
M H D G izm an to elek tro dzinējspēk a ra š a n o s v a d ītā jā , k as p ā r ­
vietojas m a g n ē tis k a jā laukā. P a r šā d u v a d ī t ā j u lieto jo nizētu
a u g s t a s te m m p e ra tū r a s gāzi, k urā, p lū s to t c a u r spēcīgu elek tro ­
m a g n ē tis k o lauku, in d u cēja s ED S. Ind ucēto E D S uztver, pārveido
u n n o v ad a p a tē r ē tā ja m ele k tro e n e rģ ija s veidā.
K om binētā M H D G u n tv aik a tu rb īn u ele k tro sta c ija s shēm a p a ­
r ā d īt a 1.50. attēlā.

119
 Degviela

1.50. att. M HDG un tv aik a en erģ etisk as iek ārtas

kom binētā shēm a:
1 — d eg šan as kam era; 2 — elektrodi; 3 — elektrom agnēti;
4 — g aisa sild ītājs; 5 — tvaika katla sildvirsm as; 6 —
tvaika tu rb īn a ; 7 — kondensators; 8 — b a ro ša n a s sūknis;
9 — kom presors; 10 — līd zstrāv as pārveidotājs m aiņstrāva.

A u g s ta s te m p e r a tū ra s g āz i (plazm u) iegūst, d e g š a n a s k am e rā
sad e d zin o t kurinām o. Lai p a a u g s ti n ā tu šīs g āzes jonizāciju, t a i
piem aisa n e d a u d z s ā rm u m etālu, piem ēram , kāliju, cēziju u. c.
J onizētie d e g š a n a s p rodukti a r lielu ā tru m u p lū st c a u r s p ra u slu —■
k a n ā lu , k u rā d a rb o ja s spēcīgs m a g n ē tis k a is lauks, u n ta jo s r o d a s
elektrodzinējspēks, bet uz u zstā d īta jie m elektrodiem — p o tenciālu
starp īb a. D a ļu elek tro en erģ ijas izm anto m a g n ē tis k ā la u k a r a d ī š a ­
nai, p ā rē jo pēc p ā rv e id o š a n a s m a iņ s trā v ā n o v ad a s a d a le s tīklā.
G ā ze a ts tā j M H D G ar a u g s tu te m p e ra tū ru , tādēļ t ā s siltu m a
ene rģ iju ir lietderīgi izm an to t tā lā k p a r a s t a j ā tvaik a e n e rģ ē tis ­
k a jā iekārtā. P ēc d a ļēja s a td z e s ē š a n a s g a is a sild ītā jā gāzi n o v a d a
uz tv a ik a ģ e n e ra to ra sildvirsm ām .
M H D G un tv aika tu rb īn a s ciklu v a r u z s k a tīt p a r kom binētu
gāz u -tv aik a term o d in am isk o ciklu.
Lai M H D G d arb s būtu efektīvs, jā n o d ro š in a a u g s t a p lū s to š ā s
g ā z es te m p e r a tū ra , k u rā tā ieg ūst p la z m a s īp ašīb as, kā arī j ā r a d a
ļoti spēcīgs m a g n ē tis k a is lauks. Tas s a istīts a r d au d z u zin ā tn is k a
u n tehn isk a r a k s tu r a problēm u ris in ā š a n u , piem ēram , k a r s tu m ­
iztu rīg u m a te riā lu ra d īš a n u , spēcīgu elek tro m a g n ētu izveidošanu,
k uru tinum iem piemīt s u p ra v a d īts p ē ja ļoti zem ās te m p e r a tū rā s ,
u. c. M ū s u zemē M H D G j a u sāk iz m a n to t k o m b in ē ta jā s term o-
elek tro stacijās.

120
 1.10. SALDĒŠANAS IEKĀRTU CIKLI

N oslēgtā te rm o d in a m isk ā sistēm ā k ā d a atsev išķa ķerm eņa

t e m p e r a tū r a n ev a r p atv aļīg i p azem ināties, a td o d o t siltu m u p ā r ē ­
jiem ķermeņiem , k u ru te m p e r a tū ra ir a u g s tā k a . S iltu m a p ārejai
no ķ erm e ņ a a r zem āku te m p e r a tū ru uz ķerm eni ar a u g s tā k u t e m ­
p e r a tū ru j ā p a tē rē enerģ ija. S ād u norisi pra k tisk i realizē īp a š ā s
ierīcēs — s a ld ē š a n a s iekārtās, k u ra s ļoti plaši izm an to rūpniecībā,
g a is a k o nd icion ēša n as iekārtās, m ā jsaim n iecīb ā u. c.

Ideālais saldēšanas iekārtas cikls

Id e ā la s s a ld ē š a n a s ie k ā rta s (m a š īn a s ) d arb īb a s p a m a tā ir a p ­
grie z ta is K ā rno cikls. R ealizējot apgrie zto K ā rn o ciklu, siltum u
no ķ erm e ņ a a r zem āku te m p e r a tū ru v a r pārvietot uz ķerm eni ar
a u g s t ā k u te m p e ra tū ru , tā d ē jā d i vēl v a ir ā k p azem in ot p irm ā ķ e r ­
m eņ a tem p eratū ru .
P ieņ em sim , ka sa ld ē š a n a s iek ārta d a rb o ja s pēc ideālā a p ­
g rieztā K ā rn o cikla (1.51. a tt.). A r T\ u n pi apzīm ēsim d arb a
ķ e rm e ņ a te m p e r a tū ru u n spiedienu, izplūstot no re friže rato ra , a r
T2 un p 2 — te m p e r a tū ru un spiedienu, ieplūstot dzesētājā. D arb īb a
notiek šādi. K om preso rā d a rb a ķerm eni a d ia b ā ti saspiež. Tā te m ­
p e r a tū ra un spiediens p a a u g s ti n ā s no Tu p\ līdz T2, p 2 (p ro ­
cess 1-2). D a rb a ķ erm en is tā lā k n o n ā k dze sētājā, k ur izotermi
n o v ad a siltum u (process 2-3). T ā lā k ā cikla g a itā , ļa u jo t d a r b a
ķ erm e n im p a d a r īt d a rb u izp leša n ās m a š īn ā (d e ta n d e rā ), tā te m ­
p e r a tū r u un spiedienu ad ia b ā ti s a m a z in a līdz Tļ, p$ u n d a rb a
ķerm enis n o n ā k s a ld ē š a n a s k am erā (process 3-4). Šeit notiek izo-
te rm a s iltu m a u z ņ e m š a n a no d ze s ē ja m ā s v ides (process 4-1), k u rā
r 4= r , .
K o m p resora p atērēto m eh ānisk o e n e rģ iju l attēlo lauk um s
1-2-3-4, bet kopējo siltu m a
daudzum u q u kas jāno­
vada darba ķ erm enim
cikla laikā, — ’ lau k u m s
V-2-3-4'. L au k u m s l '- l - 4 - 4 ;
attēlo siltu m a d a u d z u m u
4 o, ko a tņ e m s a ld ē ja m a m
m a te r iā la m , u n to s a u c
p a r a u k s t u m a r až ī gumu.
S a s k a ņ ā a r pieņ em tajiem
apzīm ējum iem d a rb a ķ e r­
m enim ciklā n o v a d īta is sil­
tu m a d a u d z u m s
q i= -q 0+ l.
(1.274) t-5!- att- A pgrieztais K ārno cikls.

121
Sī cikla efektivitātes ra k s tu r o š a n a i lieto s al d ēš a na s koeficientu e?
k uru atro d šādi:
T dSi-St) 7,
(1.275)
' (T 2— Ti) (si — s4) T2- T x '
Jo m az ā k a ir te m p e r a tū ru diference T 2- T 1, jo m a z ā k m e h ā n is k ā s
e n e rģ ija s j ā p a tē rē siltum a d a u d z u m a q 0 a tņ e m š a n a i s a l d ē š a n a s
cikla laikā-un jo lielāks ir s a ld ē š a n a s koeficients.
S iltu m n esēju d a rb a ķerm eni s a ld ē š a n a s iekārtā sau c p a r
a u k s t u m a aģentu.
Id e āla s a ld ē š a n a s cikla — ap g rie z tā K ārno cikla — efek tiv itāte
n a v a tk a r īg a no lieto jam ā d a rb a ķ erm eņ a — au k s tu m a a ģ e n ta .
R e ā la jā s s a ld ē š a n a s m a š īn ā s Ijela nozīm e ir a u k s tu m a a ģ e n ta
t e rm o d in a m is k a jā m un fizik ā la jā m īpašībām . A tk arīb ā no lieto­
j a m ā au k stu m a a ģ e n ta izšķir g āzes un tv aik a s a ld ē š a n a s ie k ā r ta s
u n to ciklus.

Saldēšanas iekārtas gāzes cikls

S a ld ē š a n a s m a š īn ā s , kas d a rb o ja s pēc g āzes (g a is a ) cikla,

au k s tu m a a ģ e n ts cikla g a itā n e m a in a sav u g āzveida stāvokli,
t. i., n eko ndensējas. S ād s atgrie zen isk s cikls T-s k o ord in ātēs p a ­
rā d īts 1.52. attēlā.
P ro ce sā 1-2 notiek g āzes a d ia b ā ta sa s p ie š a n a k o m presorā.
Iz o b ā rā p rocesā 2-3 dze sētājā n o v a d a siltum u q x. S iltu m a n o v a d ī­
š a n u gāzei n e v a r veikt izotermi, kā t a s ir K ārno ciklā, bet p ro ­
cess no ris izobāri, p azem inoties g āzes tem p e ra tū ra i. T ālā k g ā z e
d e ta n d e rā a d iab ā ti izplešas (process 3-4), tā r e z u ltā tā p a z e m in ā s
gāzes spiediens u n te m p e ra tū ra . A td zisu sī g āze s iltu m a p m a iņ a s
a p a r ā t ā — sa ld ē š a n a s k a m e r ā — u zņem siltu m u no d z e sējam ās
vides (izobāra 4-1), u n t ā s te m p e r a tū ra p a a u g s tin ā s . S a jā ciklā
siltu m u n o v a d īt a p k ā rtē jā vidē
T v a r tikai t e m p e r a tū rā u n sil­
tu m u pievadīt s a ld ē š a n a s k a ­
m erā — t e m p e r a tū rā T\. Kopējo
p atērēto d a rb u attēlo lau k u m s
1-2-3-4, bet lietderīgi izlietoto
d a rb u — la u k u m s l -l '- 3- 3' , k a s
ir m azāks.
N oteiksim s a ld ē š a n a s g āzes
cikla s a ld ē š a n a s koeficientu eg.
P ie v ad īto u n n o vad īto siltum u
v a r izteikt šādi:
s
qo^C piTi-Ti)
1.52. att. S ald ēšan as iek ārtas gazes
cikls. un qi = Cp(T 2— Tļ) .

1 2 2
P ieņem ot, ka cp = const,
<7o 9o Tļ — Tļ
eg-
l q i~ q o {T2 — T3) — (T i — T ļ)
1 I T
4 . (1.276)
T2 - T s x T± _ ļ T3~T A
Ti-Tt T4
A tbilsto ša ap g rie z ta K ārno cikla s a ld ē š a n a s koeficients

'K 'f - T S v ■ ( 1 .2 7 7 )

Tā kā T ļ > T i , ta d e K > % .
Lietojot d a u d z p a k ā p ju sasp ieša n u , g āzes s a ld ē š a n a s iekārta
v a r kļūt efektīva. 1

Saldēšanas iekārtas tvaika cikls

S a ld ē š a n a s ciklu izdevīgi realizēt a r tādiem a u k s tu m a a ģ e n ­

tiem , kuri cikla laikā v a r k ondensēties u n iztvaikot s a m ērā zem ās
te m p e r a tū rā s . S a j ā g a d īju m ā cikla procesi p iln īgi v ai daļēji n oris
m itr a tv aik a ra jo n ā , k ur siltum a p iev ad īša n u u n n o v a d īš a n u a u k ­
s tu m a a ģ e n ta m v a r realizēt izotermi, un dotais s a ld ē š a n a s cikls
tu v o ja s K ā rn o ciklam. S a ld ē š a n a s teh n ik ā p a r au k s tu m a aģ e n tu
v isb iežāk lieto d a ž ā d u s freonus (C F 3CI, C F 2CI2 u. c.), oglekļa
dioksīdu, am o n jak u N H 3 u. c. A uk stu m a a ģ e n tu izvēlas a tk arīb ā
n o v ē la m a jā m s a ld ē š a n a s te m p e ra tū rā m , spiediena u n citiem a p ­
svērum iem .
K om presijas s a ld ē š a n a s ie k ā rta s g a lv e n ā s s a s tā v d a ļa s
(1.53. att. a) ir kom presors, k o n d e n s a to rs (siltu m a n o v a d īš a n a i
b

1.53. att. Tvaika kom presijas sald ē ša n a s iekārta:

a — shēm a; b — cikls T-s koordinātēs; 1 — kom presors; 2 — kondensators; 3 — dzesētājs;
4 — droselēšanas ventilis; S — iztvaikotais; 5 — sa ld ēšan as kam era.

123
no a u k s tu m a a ģ e n ta ) , d ro s e lē š a n a s ventilis, iztv aik o tājs (siltum a
p ie v ad īša n ai au k s tu m a aģ e n ta m ) u n s a ld ē š a n a s kam era (dzesē­
ja m ā s vielas n o vieto šan ai).
S a ld ē š a n a s iekārtu cikls, lietojot p a r a u k s tu m a a ģ e n tu tvaiku s,
a tš ķ ira s no a p g rie ztā K ārno cikla arī ar to, ka tv aik a spiediena
u n te m p e r a tū ra s p a z e m in ā š a n a , kas notiek, nevis izplešoties de-
t a n d e rā , bet g a n droselējot, ir sa istīta a r e n tro p ija s p ie a u g u m u .
Pēc s a s p ie š a n a s k o m presorā tvaik s v a r bū t arī p ā r k a rs ē tā stāvoklī.
S ā d a s a ld ē š a n a s cikla attēls T-s k o o rdinātēs p a r ā d īts 1.53. a t ­
tēlā b, ku r 1-2 — tvaika a d ia b ā ta (izoentropa) s a s p ie š a n a kom ­
presorā, 2 -2 '- 2 " — siltum a n o v a d īš a n a dze sētājā (k o n d e n s a to rā ) ,
2"-3 — k o n d e n s ē ta p apild u dzesēšana, 3-5 — d ro selēšana, 5-1 —-
siltu m a u z ņ e m š a n a iztvaikotājā. K o n d e n sē ta p ap ild u d z e s ē š a n u
izm anto, lai p a a u g s ti n ā tu iek ārtas a u k s tu m a ra žīg u m u . D roselē­
š a n a s g a itā a u k s tu m a a ģ e n ta t e m p e r a tū ra ievērojam i p azem in ās,
jo notiek šķid ru m a daļēja a d ia b ā ta iztv aiko šan a. To izra isa spie­
diena un līdz a r to p ie s ā tin ā š a n a s te m p e r a tū ra s s a m a z in ā š a n ā s .
R edzam s, ka d ro s e lē š a n a s re z u ltā tā s a m a z in ā s cikla a u k s tu m a
ra ž īg u m s qo, jo lauku m s 1'-1-5-5' ir m a z ā k s n ekā lauku m s 1'-1-4-4'.
T vaika k om p resijas sa ld ē š a n a s iek ārtām sa ld ē š a n a s koeficientu
izdevīg āk noteikt, izm an tojot au k s tu m a a ģ e n ta e n ta lp ija s lielu­
mus. P ieņem ot 1.53. a ttēlā b lietotos ra k s tu r īg o cikla pu n k tu a p ­
zīm ējum us,
q 0= h i - h 5= h i - h 3,
l = h 2—h\
un
hi-hļ
(1.278)
h2—hi

Absorbcijas tipa saldēšanas iekārtas

A bsorbcijas tip a sa ld ē š a n a s iek ārtās au k s tu m a ie g ū ša n a i iz­

m a n to tieši s iltu m a enerģiju. T a jā s n a v nepieciešam s k om presors
d a rb a ķ erm eņa spiediena p a a u g s tin ā š a n a i. D a rb a ķerm e ņ a p a r a ­
m etru s p a a u g s tin a term oķ īm iskās kom p resijas veidā, a u k s tu m a
a ģ e n ta m tieši pievadot siltum u.
P a r d a r b a ķerm eņiem izm anto sav sta rp ē ji p ilnīg i š ķ īsto ša s
vielas ar ļoti a tš ķ irīg ā m v ā r īš a n ā s te m p e ra tū rā m . V ieglāk g a is ­
to š a viela, k as v ā r ā s zem ākā te m p e ra tū rā , ir s a ld ē š a n a s a ģ e n ts,
o tra — absorbents. S ā d a b in ā ra m a is īju m a v ā r īš a n ā s te m p e r a tū ra
ir a tk a r īg a no abu vielu k o ncentrācijas: p ieau g o t v ieg lāk g a is to ­
šās vielas koncentrācijai, v ā r īš a n ā s t e m p e r a tū ra p azem in ās. S ād s
b in ā rs m a is īju m s ir, piem ēram , am o n ja k a šķīdum s ūdenī. A m o n­
ja k a m šķīstot ūdenī, a tb rīv o jas siltum s.

124
 Ie k ā rta s d a rb a prin cips r e ­
d z a m s 1.54. attēlā. Ģ e n e ra to rā
a tro d a s v ā ja s k o n ce n trācijas
verd o šs a m o n ja k a šķīdum s ū d e ­
nī, k a s v ā rā s , ta m pievadot sil­
tu m u qg. Izveidojies am o n ja k a
tv a ik s a r spiedienu p x p lū st uz
k o n d e n s a to ru (d z e sē tā ju ), k ur
k o n d en sē ja s u n a td o d siltum u ■%0
q' d zesējo šam ūdenim . No k o n ­
d e n s a to r a c a u r d ro s e lē š a n a s
ventili a u k s tu m a a ģ e n ts p lū st 1.54. att. A bsorbcijas sald ēšan as iekār­
tā s shēm a:
uz iztvaikotāju. D ro s e lē š a n a s 1 — ģenerators; 2 — absorbers; 3 — kon­
g a itā tā spiediens p a z e m in ā s densators; 4 — droselešanas ventilis; 5 —
iztvaikotais; S — regulēšanas ventilis; 7 —
no pi līdz po> vienlaiku s p a z e ­ sūknis.
m in ā s arī tā te m p e r a tū ra no T\
līdz T0. Iz tv a ik o ta jā d a r b a viela
iztvaiko, ņ em o t iztv aik o šan a i v a ja d z īg o siltu m u qo no d ze s ē ja m ā s
vides. R ad u šo s am o n ja k a tvaik u n o v a d a uz absorberu. A bso rberā
am o n ja k s izšķīst ūdenī, izdalot siltum u q", k uru n o v a d a ar dzesē­
šanu. A bsorb erā am o n ja k a šķ īd um a ko n ce n trācija ū denī p a a u g ­
s tinās. C irk u lācijas sūknis ar ab so rb e rā esošo koncen trēto a m o n ­
j a k a šķīdum u p a p ild in a v ā jā s k o n c e n trā c ija s a m o n ja k a šķīdum u
ģ en e rato rā , ku r a m o n jak s n e p ā rtra u k ti iztvaiko. Tā vietā cau r
r e g u lē š a n a s ventili no ģ e n e ra to ra ab so rb e rā n op lū st v ā j a s kon ­
c e n trā c ija s šķīdum s.
S a ld ē š a n a s iekārtā ģ e n e ra to ra m pievada siltu m u qg, bet no
k o n d e n s a to ra u n no ab so rb era n o v ad a attiecīgi siltu m u s q' u n q".
D z esējam ai telpai a tņ e m ta is siltu m a d a u d z u m s ir qo. E n e r ģ ija s
p a tē riņ š cirk ulācijas sū kņ a piedziņai ir neliels, u n to v a r neievē­
rot. S iltum a b ilance ir šāda:
q 0+ qg = q ' + q " . (1.279)
A b sorb cijas tip a s a ld ē š a n a s ierīces d a rb īb a s efektivitāti v a r r a k ­
s tu ro t ar s i l t u m a i z m a n t o š a n a s koeficientu | , k uru a tro d šādi:

(1.280)

S ta rp s iltu m a iz m a n to š a n a s koeficientu u n s a ld ē š a n a s koeficientu

p a s t ā v sak a rīb a

( 1.281)
1e
k u r T g — ģ e n e ra to ra t e m p e r a tū r a ( K ) ;
Ta — dzesējošā ū d en s te m p e r a tū ra (K ).
A bsorbcijas tip a s a ld ē š a n a s ie k ā rtā s v a r izm antot s a m ērā
zem a potenciāla siltum u, tād ēļ t ā s ir n o d e rīg a s arī siltu m a u tili­
zācijai.

125
 Zemu temperatūru sasniegšana ar citiem
paņēmieniem

Bez a p lū k o ta jā m s a ld ē š a n a s ie k ā rtā m lieto ari t. s. tvaika

ežekcijas s a ld ē š a n a s iek ārtas u n term oe le k trisk ā s s a ld ē š a n a s
iekārtas.
Tvaika ežekcijas s a ld ē š a n a s ie k ā rtā s au k s tu m a a ģ e n ta kom-
p re siju iz d ara a r tvaika s trū k la s k om presoru, k u ra s trū k la s r a d īto
r e tin ā ju m ū izm anto arī zem a spiediena u z tu rē š a n a i iztvaikotājā.
Ū d e n s tv aik a ežekcijas s a ld ē š a n a s iek ārtas d a ž k ā rt izm anto arī
g a is a k o n d icio nēšan as sistēm ās.
Term oe lek trisk ajās s a ld ē š a n a s ie k ā rtā s izm anto t. s. P e ltjē
efektu: elektriskai strā v a i I p lū sto t c a u r divu d a ž ā d a m a te r iā la
v a d ītā ju kontaktvietu, t a j ā izd alā s vai tiek p a tē rē ts s iltu m s Q
a tk a r īb ā no s tr ā v a s p lū š a n a s virziena, t. i.,
d Q — ttdI,
kur jī — P e ltjē koeficients.
P a m a to jo tie s uz P e ltjē efektu, izveidotas d a ž ā d a s s a ld ē š a n a s
m a š īn a s u n ierīces, k u ra s visai plaši izm an to zinātnē, m edicīnā,
t r a n s p o r tā u. c.
Lai s a s n ie g tu ļoti zem as te m p e r a tū ra s , k ā d a s nepieciešam as,
piem ēram , gaisa s a š ķ id rin ā š a n a i, v a r izveidot d a u d z p a k ā p ju kom-
p re s ija s tip a s a ld ē š a n a s m a š īn a s , kas d a rb o ja s s a s k a ņ ā ar a p l ū ­
kotajiem cikliem. S ā d a zemu te m p e r a tū ru s a s n ie g š a n a s m etode
tom ēr n a v lietderīga, jo iekārta ir s a r e ž ģ īta u n p a tē rē d au d z
en e rģ ija s . Tāpēc izveido iek ārtas, k as d arb o ja s pēc citiem cikliem.
S a s k a ņ ā ar t. s. Lindes ciklu, ko m presorā sasp ie stā s g āzes d zesē­
š a n a i p re tp lū s m a s siltu rņ ap m aiņ as a p a r ā t ā izmanto, ja u droselē-
š a n a s re z u ltā tā a td ze sētu gāzi. Tā p akāpeniski v a r iegūt te m p e ­
ra tū r u , kas zem āka nekā gāzes k ritiskā te m p e ra tū ra , un gāzi v a r
sašķ id rin āt.
P a d o m ju zinātn iek s akadēm iķis P. K apica ieteicis efektīvāku
te m p e r a tū ra s p a z e m in ā š a n a s paņēm ienu, aizvietojot^ d ro se le šan u
a r gāzes a d ia b ā tu izplešanos d e tan d e rā, k u ra s r e z u ltā tā t ā s ental-
p ija u n te m p e r a tū ra sam az in ās. P ēc šī paņ ē m ie n a v a r s a š ķ id rin a t
g ā z e s un iegūt zem as te m p e ra tū ra s , nelietojot au g s ts p ie d ie n a
kom p reso ru s, kā ta s ir Lindes ciklā.
Bez aplū kotajiem ir a r ī citi term odinam isk ie cikli, k u ru s iz­
m a n to zemu te m p e r a tū ru sasn ie g š a n a i.

Siltuma sūkņa cikls

Vienai a u g s t a s te m p e r a tū ra s s iltu m a vai elektrisk ās e n e rģ ija s

vienībai (J) ir d au dz lielāka d a rb s p ē ja nekā vienai zem ākās
te m p e r a tū r a s siltum a vienībai. N av racion āli izm an to t a u g s t a s

126
te m p e r a tū r a s siltum u vai elektrisko (ari m ehānisko ) en e rģ iju p a r
siltu m a avotu relatīvi zem as te m p e r a tū ra s teh n o lo ģ isk ajā p ro c esā
(piem ēram , k a r s ta ū dens s a g a ta v o š a n ā ) , jo pilnā m ērā netiek iz­
m a n to ta p iev ad ītās e n e rģ ija s d a rb sp ē ja (e k serģ ija).
A u g s ta potenciāla e n e rģ ija s (siltum a) d a rb s p ē ja zūd n e a t ­
griez en isk ajā s iltu m a p ā r e ja s procesā. Aizvietojot nea tg rieze n isk o
siltu m a p ā r e ja s procesu uz zem ākas te m p e r a tū ra s d a rb a ķerm eni
a r atgrie zen isk u term o d in am isk u ciklu, t a j ā iegūto d a rb u v a r iz­
m a n to t zem a potenciāla (te m p e ra tū ra s) papildu s iltu m a d a u ­
dzum a iesaistīšanai, p a a u g s tin o t šī siltu m a tem p eratū ru . Ierīces,
ku rā s, izm an to jot a u g s ta potenciāla e n e rģ iju (elektrisko, m e h ā ­
nisko, a u g s t a s te m p e r a tū ra s siltu m a e n e rģ iju ), ar a p g rie zta
t e rm o d in a m is k ā cikla starp niecību p a a u g s ti n a zem a p otenciāla
siltu m a tem p e ra tū ru , sauc p a r s i l t u m a s ū k ņ i e m (te rm o s ū k ņ ie m ).
S iltu m a sūkņi ļauj izm antot zem as te m p e r a tū ra s siltu m a av ota
te m p e r a tū ru a u g s tā k a s te m p e r a tū ra s teh n o lo ģ isk ajā procesā, pie­
m ēram , a p k ā rtē jā s vides s iltu m a av otu s (gaisu, ū deni u. c.) v a r
iz m a n to t s iltu m ap g ā d ē.
S iltu m a sūknis d a rb o ja s pēc ap g rie z tā te rm o d in a m isk ā cikla,
pie ta m visefektīvāk t a s darbosies pēc a p g rie ztā K ārn o cikla.
A pgriezto term o d in am isk o ciklu realizē iekārtā, k u ra s p rin cip iālā
sh ēm a ir t ā d a p ati kā s a ld ē š a n a s m a š īn a s shēm a. Tom ēr s iltu m a
s ū k ņ a d arb ība būtiski a tš ķ ira s no s a ld ē š a n a s m a š īn a s darbības.
S a ld ē š a n a s m a š īn ā siltu m u qo a r te m p e r a tū ru T 0 n o v ad a no dze­
sē ja m ā objekta u n nodod a p k ā rtē jā vidē, p a tērējo t šim nolū k am
d a rb u l. T u rp retim s iltu m a sūknis saņ e m siltum u q i no a p k ā rtē jā s
vides s iltu m a av o ta ar te m p e r a tū ru T u ciklā p a tē rē darb u l u n
nodod siltu m u q a r a u g s tā k u te m p e r a tū ru T citam ķerm enim . T ā ­
dējādi silt,uina s ū k ņ a cikla d arb īb u v a r r a k s tu r o t a r koeficientu | B>
ku ru atro d šādi:
q (1.282)
q-qi i ‘
J a s iltu m a sūknis d a rb o ja s pēc ap g rie z ta K ārn o cikla, ta d

(1.283)

Lietojot s iltu m a sūkni s iltu m a p g ā d e s v ajad z ib am , gs sau c ari

p a r a pkur es koeficientu.
No £s izteiksm ēm red zam s, ka tā lielums pieaug, s a m a z in o t
sta rp īb u s ta rp a p k ā rtē jā s vides te m p e r a tū ru T\ un a u g s t a s te m p e ­
r a t ū r a s siltu m a p a tē r ē tā ja te m p e r a tū ru T. Iz m a n to jo t s iltu m a
sūkni ap k ures v a jad z īb ām , reāli £s = 3 . . . 4 . , T a s nozīmē, ka, iz m a n ­
to jot vienu elektriskās (vai m eh ān isk ā s) e n e rģ ija s vienību ( J ) ,
ap k u res v a ja d z īb ā m v a r iegū t 3 . . . 4 vien ības (J) siltu m a e n e r­
ģijas. S iltu m a sū k ņ a iz m a n to š a n a s shēm a siltu m a p g ā d e i p a r ā d ī t a

127

1.55. ait. Siltum a sūkņa
Izm antošana siltu m ap g ā­
dei:
1 — kom presors; 2 — kon­
d en sato rs; 3 — droselešanas
ventilis; 4 — iztvaikotais;
5 — d abas siltum a avots;
6 — siltum nesēja cirkulācijās
sū k n is; 7 — siltum tīkli; 8 —
cirk u lācijas sūknis; 9 —
siltum a p atērētāji.
1.55. attēlā. P a r a p k ā rtē jā s vides siltu m a
avotu v a r izm an to t atm o s fē ra s g a isu vai
ū d e n s k rā tu v ju ūdeni.
S iltu m a sū k ņ u s v a r izveidot uz a b ­
so rbcijas s a ld ē š a n a s m a šīn u bāzes, iz­
m a n to jo t s iltu m a ķīmisko tra n sfo rm ā c iju ,
kas b a ls tā s uz dažu vielu (N aO H , KOH )
eksoterm o sa v ie n o š a n ā s reakciju ar ūdeni.
Par siltu m n esē ju lietderīgi izm an to t
ūden s tvaiku. Sī tip a siltu m a sūkņi n e p a ­
tērē elektrisko (vai m ehānisko) enerģiju,
u n tos v a r lietot s iltu m a otrre iz ējai iz­
m a n to š a n a i — utilizācijai.
Izveidojot pietiekam i lielu s ta rp īb u
s ta rp a u k s tu m a a ģ e n ta t e m p e r a tū rā m iz-
tv a ik o tā jā u n k o n d en sa to rā, vienu u n to
p a š u iek ārtu v a r iz m a n to t g a n a u k s tu m a
ie g ū š a n a i (re friž e ra to rā ), g a n arī lietde­
rīg i iz m a n to ja m a siltu m a ie g ū šan a i, pie­
m ēram , term o fik ācijas v a jad z īb ām . S ā d u
te rm o d in am isk u ciklu sau c p a r kom binētu
ciklu vien laicīgai a u k s tu m a u n siltu m a
iegūšanai.

1.11. ĶĪMISKO REAKCIJU TERMODINAMIKAS ELEMENTI

Sistēm u, k u rā s notiek ķīm iskas reakcijas, stāvok ļa a p r ē ķ in ā ­

š a n a i u n p ētīšan a i v a r izm an to t te rm o d in a m is k ā s m etodes un
likumus. Ķ īm iskajām re ak cijām siltu m teh n ik ā ir liela nozīme, jo
s iltu m u ieg ūst g alven okārt, sad e d zin o t o rg a n isk o kurinām o, tā ta d
a rī ķ īm iskajā reakcijā. Ķ īm iskajām re ak cijām v a r piem ērot te rm o ­
d in a m ik a s pamatlikumus'.
Vielas, kas p iedalās ķ īm isk a jā reakcijā, s a u c p a r ķīm iskās
re a k c ija s kom ponentiem . J a ķīm iskā reak cija notiek s ta rp vienā
a g re g ā ts tā v o k lī esošajiem kom ponentiem , tā ir homo gē na, j a t u r ­
pretim s ta rp d ažād o s a g r e g ā ts tā v o k ļo s esošajiem kom ponentiem ,
ta d tā ir heterogēna. H o m o g ē n a s re ak cijas piem ērs ir g āzveid a
k u rin ā m ā d eg š a n a , h ete ro g ē n a s — koksa (oglekļa) d eg ša n a.
S is tē m a s ko m ponentu m asu ķ īm isk a jā s re a k c ijā s p a r a s ti iz­
sak a molos. D otā k om po nenta d au d zu m s, kas izteikts molos un
attie c in ā ts uz tilpum u, ir vielas k o n ce n trācija C.
Ķīmisko reakciju v ienādojum us, kuri izsaka ekvivale nta s attie­
cīb a s s ta rp kom ponentu m asām , sau c p a r s t eh i ome ir i sk ie m vienā­
do j umi em. No ekvivalentiem k o m po nen tu dau d z u m ie m sastā v o š u
m a is īju m u sau c p a r stehiom etrisku m aisījum u.

128
 K u rin ā m ā d e g š a n a s u n d a u d z ā s citās re ak cijās sistē m as til­
p u m u un spiedienu n o s a k a g a lv e n o k ā rt kom ponenti, k as a tro d a s
g ā z v e id a stāvoklī, tāpēc tos a rī ņem vērā šajo s aprēķinos.
R eak cijas gāz v eid a k o m po nen tu m olu skaits n reak cijas g aitā
v a r palik t nem ainīgs_ (n 2— ri\— A n = 0 ) , p alielināties (n2—rii =
= A n > 0 ) vai sam a z in ā tie s (n 2— rai = A n < 0 ) . Cieto (šķidro) kom ­
p o n e n tu tilp u m u p a r a s ti n eņ e m vērā.
Lai v a r ē tu sa līd z in ā t vielu tilp u m u s (spiedienus) u n noteiktu
re ak ciju siltu m a efektus, re a ģ ē jo š ā s sistē m as p a r a s ti aplūko vai
n u izobāri izotermos, vai izohori izoterm os apstāk ļos. A tbilstošās
ķ īm iskās re ak cijas sau c p a r izobāri izoterm ā m vai izohori izoter-
m ā m reakcijām . Aplūkojot k om pon entu tilp u m u s u n spiedienus,
jā ņ e m vērā, ka v ien ād ā t e m p e r a tū rā u n spiedienā d a ž ā d u g ā z ­
veid a vielu m olu tilpum i ir vienādi.
Ķīmisko reakciju, k u ra s re z u ltā tā siltum s izd alās, sauc p a r
e k s o te r mi s ko reakciju, bet reakciju, k u rā siltu m u patērē, — p a r
e n d ot er m is k o reakciju. O rg a n is k ā k u rin ā m ā d e g š a n a s re ak cijas ir
ek so term isk as, bet oglekļa dioksīda disociācija (sa šķ e lš a n a ) s il­
tu m u p a tē rē u n ir e n d o term isk a reakcija.
N o sako t re akciju siltu m a efektus, b a ls tā s g a lv e n o k ā rt uz
p irm o term o d in a m ik a s likumu, bet n o sako t m a is īju m a kom po­
n e n tu sastā v u , reakciju ā tru m u u n to no rises v irzienu — uz otro
term o d in a m ik a s likumu. '

Pirmā termodinamikas likuma piemērošana

ķīmiskajām reakcijām

Ķ īm iskās re ak cijas g a itā v a r izdalīties v ai tikt p a tē rē ts sil­

tu m s Q. R ea ģ ē jo šā sistēm a v a r m ain īt tilp um u un paveikt d arb u L.
R eak cijas g a itā v a r tikt p aveikts arī k ād s n e m eh ā n isk s d arb s A
(elektriskais, m a g n ē tis k a is u. c.). S a s k a ņ ā a r pirm o te rm o d in a ­
m ik as likum u s istē m as iekšējās e n e rģ ija s iz m a iņ a d U ir šāda:
d U — d Q —d L — dA. (1.284)
Ķ īm isk ajās reak cijās iegūto (tā ta d novadīto) siltu m u pieņem ts
u z s k a tīt p a r pozitīvu, bet p atērēto (pievadīto) — p a r n ega tīv u .
Ņ em ot v ē rā teikto u n pieņemot, k a n em e h ā n is k a is d a rb s netiek
iegūts, izteiksm i 1.284 pēc i n te g rē š a n a s v a r u z r a k s tīt šādi:
Uļ — U2—Q + L. (1.285)
No v ie n ād o ju m a redzam s, ka ķ īm iskās re a k c ija s izdalīto siltum u
u n paveikto d a rb u dod s istē m as iekšējās e n e rģ ija s s a m a z in ā š a n ā s .
J a reak cija notiek izohori ( t f = c o n s t ) , d L —p d V = 0 un
Ul - U 2^ Q V. (1.286)
J a reak cija notiek izobāri (p = c o n st), ta d
U i - U ^ Q v+ p { V 2- V { ) , (1.287)
9 •— S iltum tehnikas pam ati 129
 Ta kā H — U. +pV, tad, no v ie n ād o ju m a 1.285 izsakot Qp, pēc
p ā rv e id o ša n a s iegū st
Ģp — Hļ — Hņ. (1.288)
Ņ em ot v ērā izteiksmi 1.286 u n gāz u stāvokļa v ie n ā d o ju m u
p V — nRļļT, no izteiksm es 1.287 a tro d sak a rīb u s ta rp Qv un Qp :
Q v = Q P + AnR„.T. (1.289)
J a ķīm iskās re ak cijas gāz v eid a ko m p onen tu m olu s k aita iz­
m a iņ a A n < 0, tad QP> Q v , j a A n > 0, ta d QP< Q V, bet, ja Ara = 0,
tad
H esa likums. Ķ īm iskās re ak cijas siltu m s ir a tk a r īg s tik ai n o
s istē m as sāk u m a un beigu stāvokļa, bet n a v a tk a rīg s no re a k c ija s
g aitas. So likumu 184-0. g a d ā a tk lā ja krievu akadēm iķis H. H e ss,
un to sauc p a r H esa likumu. H e s a l i k u m u v a r form ulēt šādi: no-
v a irā k ā m s ta rp re a k c ijā m s a s tā v o š a s re ak cijas s iltu m a efekts n a v
a tk a r īg s n e no sta rp re a k c iju sk aita, ne a rī no to secības, bet tik a i
no sistē m as sāk u m a u n beigu stāvokļa. T ā ta d k opējais re a k c ija s
siltu m s n a v a tk a rīg s no tā, vai reakcija notiek vienā vai vairākos,
paņēm ienos. No H e sa likum a izriet, ka ķīmisko savien o ju m u s a ­
d a līš a n a s siltum s ir vien ād s ar to sintēzes siltum u, k a s ņ e m ts
a r pretēju zīmi. Tā, piem ēram , saded zin ot oglekli p a r oglek ļa
dioksīdu, izd alā s tikpat liels siltu m a daudzum s, cik liela ir sil­
tu m u sum m a, kas izdalās, sad e d zin o t C p a r CO u n tā lā k p a r
C 0 2 (408 790 kJ/m ol). H e sa likum s ir pirm ā te rm o d in a m ik a s
likum a pielietojums ķīm isk a jā m reakcijām . T as tik a form ulēts
j a u p irm s p irm ā te rm o d in a m ik a s likum a a tk lā š a n a s .
Kirhhofa likums. R eak cijas siltu m s ir a tk a r īg s no te m p e r a tū ­
r a s u n spiediena, kādos notiek reakcija. R eakcijas s iltu m a a tk a ­
rību no te m p e r a tū ra s n osaka šādi.
Izohorā reak cijā
dQ\ J d { U x~ U 2) ļ / dUA t dU2 \
dT K l dT \ dT K V dT K
(1.290)

Iz o b ārā reakcijā
ļ dQ \ f d { H x~ H 2) 1 ļ dfft \ td H 3\
V d T >P 1- dT Jp v dT I p V dT >v
= Cp l - C p 2. (1.291)
V isp ā rin o t izteiksm es 1.290 u n 1.291, iegūst

(1.292)

kur Ci un Ci ir atbilstošās īp atn ējās siltum ietilpības.

130
 Ņ em ot v era īp a tn ē ja s siltum ietilpīb as a tk arīb u no te m p e r a tū ­
ras, re ak cijas siltum u var a p rē ķ in ā t šādi:
dĢ ^^dT -C idT . (1.293)
A p sk a tītā s reak cijas siltu m a a tk arīb u no te m p e r a tū ra s sauc
p a r Ki rhhof a l ikumu.
R eak cijas siltu m a a tk a rīb a no spiediena k ļūst n ozīm īga tikai
liela spiediena.
Siltum a efekta standartvērtības. Ķīmisko vielu v e id o šan ā s s il­
tu m a efektu v ērtīb a s s ta n d a r ta p s tā k ļo s d o tas ta b u lā s sp ec iā lajā
lite ra tū rā . P a r s ta n d a r ta p s tā k ļie m pieņem n o rm ālo atm o sfēras
spiedienu un te m p e ra tū ru 7 = 2 9 8 K. R educējot re ak cijas uz izo-
b ā ri izotermiem apstākļiem , tos izsaka a r sistē m as e n ta lp ija s iz­
m a iņ ā m — AH° 2<)8- Ķ īm iskās vielas v eidošanai pievadīto siltum u
š a j ā s ta b u lā s p a r a s ti pieņem p a r pozitīvu, bet no vad īto siltum u —
p a r n ega tīv u . Sīs siltum a efekta s ta n d a r tv ē r tīb a s izm anto ķīmisko
reakciju aprēķinos, kā a r ī k u rin ā m ā kom pon entu s a d e g š a n a s sil­
tu m a n o teik šan a i s ta n d a r ta p s tā k ļo s .

Otrā termodinamikas likuma piemērošana

ķīmiskajām reakcijām

O tra is term o d in a m ik a s likum s n o sak a procesu dabisko virzienu,

kā arī ap stāk ļu s, kādo s attiecīgie procesi v a r notikt d o tajā v ir ­
zienā, un sistē m as līd z s v a ra n o sacījum us. Ķ īm iskās re ak cijas
notiek no teiktā virzienā, a r noteiktu ātru m u .
Ķīmisko reakciju ā tru m u un re a ģ ē jo š ā s s istē m as līd zsv aru
nosaka, balstoties uz otro term o d in a m ik a s likumu. Ķīm iskā re a k ­
cija notiek, ja s istē m as ko m ponentiem ir r e a ģ ē š a n a s tieksm e, t. i.,
d o ta jo s ap stāk ļo s tie v a r ķīmiski savienoties. Ķ īm iskās re a ģ ē š a n a s
tieksm es m ērs izohori izoterm ās s istē m ās ir b rīv ās e n e rģ ija s s a ­
m a z in ā š a n ā s , bet izobāri izoterm ās s istē m ās — term o d in a m is k ā
p o ten ciā la s a m a z in ā š a n ā s re a k c ija s gaitā.
Ķīm iskās reak cijas ā tru m u ra k s tu r o dotā k o m p onenta k oncen­
tr ā c i ja s C (t. i., m olu s k aita tilp u m ā) izm aiņ a laika vienībā %.
J a re a ģ ē divas vielas A un B un re a k c ija s re z u ltā tā iegūst divas
vielas M un N, ta d ķīm iskās re ak cijas v ie n ād o ju m u v a r u zrak stīt
šādi:
aA + bB =pt m M + nN,
k u r a, b , m , n — stehiom etriskie koeficienti, t. i., vielas m olu skaits.
R eakcija noteiktos ap stāk ļo s v ienlaik us v a r notikt g a n tiešā
virzien ā, t. i., no vielām A u n B v e id o jas vielas M u n N, g a n arī
p re tē jā virzie n ā — no vielām M u n N v eid o jas vielas A u n B.
T iešās re ak c ija s g a itā s a m a z in ā s vielu A u n B k o nce ntrācija, bet
p ie a u g vielu M u n N k o ncentrācija; p re tē jā s re ak cijas g a itā s a ­
m a z in ā s attiecīgi vielu M u n N k o n ce ntrācija, bet p ie a u g vielu

9* 131
A u n B kon centrācija. R eakciju ā tru m s u n līd z s v a ra stāvok lis
aplūkoti g r ā m a t a s 3. n o d a ļā p a r k u rin ā m ā d e g š a n a s teoriju.
Ķīmisko reakciju m aksim ālais darbs. Ķ ā j a u iepriekš n o rā d īts ,
ķīm iskās re ak cijas g a itā v a r paveikt n em ehān isk o darb u Ā, k a s
n a v s a is tīts a r sistē m as tilp u m a izm aiņu. Sis d arb s ir m ak s im ā ls
tad , j a noris term o d in am isk i a tg rie zen isk a reakcija. P ieņem ot, ka
sis tē m a s iz p leša n ās d a r b a izm aiņ a d L = 0, izohori izoterm ā
reakcijā
T d S ^ d U + d A v un d A v = T d S ~ d U .
In te g rē jo t pēdējo izteiksmi, ja l / = c o n s t un r = c o n s t , ieg ū st
4 y = r ( S 2- S 0 - ( U a - U x ) = ( t / i - r s o - ( U 2~ T S 2).
Ta ka U — T S = F ir brīvā en erģ ija, ta d m a k s im a la is darb s
A v = F i - F 2. (1.294)

Izob āri izoterm ā atg rie zen isk a reak cijā d L — p d V u n

TdS —d U + p d V + d A p jeb d A p = T d S - d U - p d V .
In te g rē jo t pēdējo izteiksmi, ja p = co nst u n T —const, ieg ū st
Ap^ T ( S 2S l)-~(U 2- U l) - p ( V 2 ~ V l) =
= (Ui+pV\ — T S ļ) — {JJ2~\~p V2 T S 2) .
Tā kā U + p V — T S ~ H — TS=(ļ> ir te rm o d in a m isk a is p o te n ­
ciāls, ta d m a k sim ālais darb s
^ p = (Di~(D2. (1.295)
T ā ta d izohori izoterm ās re ak cijas m ak sim ā la is d arb s ir v ie n ā d s
a r s istē m as brīv ās e n e rģ ija s s a m a z in ā ju m u , bet izobāri iz o te rm ā s
re ak cijas m a k sim ālais d a rb s v ien āds ar sistē m as te rm o d in a m is k ā
p oten ciāla s a m a z in ā ju m u . M ak sim ā lā d a rb a lielum s izsak a sistē­
m a s ko m po nen tu reak cijas tieksmi.
Ķ īm iskās reak cijas m ak sim ālo d arb u u n t ā s s iltu m a efektu
sa is ta m a te m ā tisk a izteiksme. Izohori izo term ā reak cijā
(t/i-£/2) -T (S ,-S 2) = Q v — T( Sļ —S 2).
No te rm o d in a m ik a s d iferenciālvienādojum iem zinām s, ka

S 1— S 2

I dAr \
\ dT / y'
Ievietojot šo izteiksm i A v v ien ādo jum ā, iegūst
dAy \
 Līdzīgi izobari izoterm ā reak cijā
^ p = ( / / i - H 2) — T ( S \ — S%) — Q p — T ( S i — S 2).

A ^ Q r+ ī ( ^ - ) r . (1.297)

A pvienojot izteiksmes, atro d

(1.298)

Ieg ūto izteiksm i sau c p a r Gibsa— H e l m ho t ca vi enād oj umu . To

izm anto jot, v a r iegūt, piem ēram , s a k a rīb u s ta r p re ak cijas līdz­
s v a r a k o n s ta n tē m u n te m p e r a tū ru (V a n t H ofa v ie n ā d o ju m u ).
A b so lū tās n ulles tu v u m ā s a s k a ņ ā a r N e r a s t a s iltu m a teorem u
( d Q / d T ) T^ o = ( d A / d T ) T~ o = 0, tādēļ
A o —Q0. (1.299);
Zinot re ak cijas s iltu m a efektu Q, v a r teorētiski noteikt m a k s i­
m ā lā d a r b a A lielumu, bet līdz a r to a r i re akciju līd z s v a ra kon ­
s ta n ti Ķ, jo p a s tā v s ak a rīb a
A = -R T lnK . (1.300)
Iz m a n to jo t o trā term o d in a m ik a s likum a a tz iņ a s un m etodes,
v a r a p rē ķ in ā t ķīm isko reakciju ā tru m u s u n s is tē m a s līd z sv a ra
stāvokli. Sie u n a r i citi ja u tā ju m i, k a s saistīti a r ķīm isko reak ciju
analīzi u n a p rē ķ in ā š a n u (disociācija, aktiv āc ijas en e rģ ija, ķēžu
re a k c ija s u. c.), a p s k a tīti 3.2. ap a k šn o d a ļā .
 2.1. TEORIJAS PAMATI

Silfumapmaiņas fizikālā būtība

P a r s i l t u m a p m a i ņ u sauc s iltu m a e n e rģ ija s iz p la tīš a n ā s

(pārn eses) procesu ķerm eņos (cietos, šķidros, g āzv eid a) v ai ķ er­
m eņ u kopā — sistēm ā.
S iltu m s pāriet no viena ķ erm eņ a uz citu ķerm eni vai no vien as
ķerm e ņ a d a ļa s uz citu d aļu tikai tad , ja s ta rp šiem ķerm eņiem
vai ķerm eņa daļām ir te m p e r a tū ru diference. S iltu m a p m a iņ a ir
n e a tg rieze n isk s process, kas v a r s a s tā v ē t no trim atsevišķiem sil­
tu m a e n e rģ ija s iz p la tīš a n ā s veidiem d a ž ā d ā s to kom binācijās: no
s iltu m v a d īš a n a s , siltu m a konvekcijas u n s ta ro š a n a s .
S i l t u m v a d ī š a n ā e n e rģ ija tiek p ā rn e s ta , sask a ro tie s m olekulām
u n atomiem, kā a rī difundējot vielas m ik ro d a ļiņ ā m (m olekulām ,
atom iem un elektroniem ).
Š ķ idru m o s u n cietos ķerm eņos — dielektriķos (vielās, kas
vāji v a d a elektrību un siltum u) m olekulas u n atomi, kuriem pie­
m īt lielāka kinētiskā en erģ ija, t. i., k u ru s v ā rstīb u k ustīb a notiek
ātrā k , atdod d aļu e n e rģ ija s b la k u s e s o š a jā m lē n ā k a jā m m oleku­
lām un atomiem. S a jā g a d īju m ā e n e rģ iju p ā rn e s vielas d aļiņ u
elastīg o s v ārstīb u viļņi.
G āzēs s iltu m v a d īš a n a notiek, sa v s ta rp ē ji sad u ro ties m oleku­
lām ar d a ž ā d u kinētisko iekšējo en erģ iju , kā a rī d ifundējot m o le­
k u lā m un atomiem.
M etālos e n e rģ iju p ā rn e s brīvie elektroni u n n e d a u d z arī kris-
t ā lre ž ģ a sv ārstības.
S i l t u m a ko nv ekc ij a notiek tikai gāzēs u n šķidrum os, k ad p ā r ­
vietojas. u n s a ja u c a s lielas m olekulu g ru p a s resp. š ķ id ru m a vai
g āzes d a ļa s a r d a ž ā d ā m tem p e ra tū rā m .
Š ķ id ru m a (arī tv aik a u n gāzes) konvektīvā ku stīb a v a r notikt
divējādi — brīvās vai piespiedu konvekcijas veidā.
B rīv ās konvekcijas g a d īju m ā d a ļiņ a s p ārv ie to ja s m asu blīvum a
s ta rp īb a s dēļ. K a rs tā k a jā m d aļiņ ām ir m a z ā k s blīvum s — tās
ceļas uz au g šu.
Piespiedu konvekcijas re a liz ē š a n a i izm an to sūkņus, v e n tila to ­
ru s un citas ierīces, a r k u rā m š ķ id ru m u s vai gāzes pārvieto un
sajauc.
 Jāpiezīm ē, ka, vielai atrod oties t. s. b ez sv ara stāvoklī, piem ē­
ra m , kosm iskajos kuģos, brīvā konvekcija n e v a r notikt.
S i l t u m a s t ar oš anā viens ķerm en is d a ļu iekšējās e n e rģ ija s
a td o d citam ķ erm enim a r elektro m a g n ētisk o v iļņu starpniecību.
E le k tro m a g n ē tis k ā s s v ā rstīb a s ro d a s uz m olekulu, atom u u n elek­
tro n u k in ētisk ās e n e rģ ija s rēķina. Ķerm eni sildot, tiek ierosināti
atom i, un tie pāriet uz a u g s tā k u enerģētisko līmeni. P a ze m in o t
sa v u ene rģ ētisko līmeni, tie iz staro e n e rģ iju — t. s. k v a n t u s jeb
f ot onus, kuri iz p latās a r g a is m a s ātrum u.
Ķ erm enis izstaro siltu m a e n e rģ iju uz v isām pusēm . R a k s tu ­
r ī g a s ta r o š a n a s īp ašīb a ir tā, ka s ta rp te lp a bieži vien netiek s a s il­
dīta. Tā, piem ēram , S aule, k u ra s v irs m a s efektīvā te m p e r a tū ra
ir 5762 Ķ, n e p ā rtra u k ti izstaro m ilz īg u s e n e rģ ija s d aud z u m us,
to m ēr s ta rp te lp a s te m p e r a tū ra ir tu v a a b s o lū ta ja i nullei.
D ažreiz siltu m a s ta ro š a n u sau c a rī p a r radiāciju, bet to n e ­
drīk st s a j a u k t ar ra d io aktīvo vielu rad iā ciju .
P ra k s ē en e rģ ija vienlaikus tiek p ā r n e s ta visos trijos v ai divos '
s iltu m a p m a iņ a s veidos. Tā, piem ēram , tvaika k a tla k u rtu v ē sil­
tu m s no s a d e g š a n a s produktiem pāriet uz k a tla sien ām s ta r o š a n a s
u n konvekcijas veidā. C a u r k a tla m e tā la sienu notiek siltum vadī-
ša n a , bet tā l ā k 'no k a tla sienas uz ū deni — atk al konvekcija. S a jā
g a d īju m ā ir kom pleksā siltu m a p m a iņ a .
S iltu m a p m a iņ u konvekcijas veidā no cieta ķ erm eņ a uz gāzi
v ai šķ id ru m u u n o trā d i — no g āzes vai šķ id ru m a uz cietu v i r ­
sm u — sau c p a r s il tumatdevi .
S iltu m a p m a iņ u s ta rp diviem siltum nesējiem c a u r atdalo šo
sienu sau c p a r si ltumpārej u.

Temperatūras lauks

S iltu m a iz p la tīš a n ā s s a is tīta ar ķerm e ņ a (vides) te m p e r a tū ra s

s a d a līju m u . V is p ā rīg ā g a d īju m ā t e m p e r a tū ra k ā d ā p u n k tā ir a t ­
k a r īg a no šī p u n k ta k oord inātēm u n laika %, t. i.,
T~f ( x , y , z , %) .
T e m p e ra tū ra s v ērtību kopum u telp ā (ķerm enī) jeb k u rā laika
m o m en tā sauc p a r t e mp er at ūr as lauku.
J a te m p e r a tū ra atsevišķos ķerm e ņ a pu n k to s laikā n em ain ā s,
te m p e r a tū ra s lau k s ir stacionārs-, ja tu rp re tim te m p e r a tū ra m a i­
nās, lau ks ir nestacionārs.
S avienojot punktus, k u ru te m p e r a tū ra s d o ta jā laika m om en tā
ir v ienādas, iegū st t. s. i z o ter mi skās virsmas.
S ta c io n ā r a te m p e r a tū ra s la u k a izo term isk ās v irs m a s ir n e k u s­
tīg a s , bet n e sta c io n ā ra m la u k a m tā s p ā rv ie to ja s u n ir m ain īg as.
S iltu m s pāriet te m p e r a tū ra s s a m a z i n ā š a n ā s virzienā pā n o r­
m āli attiecībā p re t iz o term isk ajām v irs m ā m (2.1. a tt.).

133
 T e m p e ra tū ra s p ie a u g u m a ā tru m u
ra k s tu ro t empe ra tū ras gradients:
A T \ _ d T __
lim
An-H) An > dn
= g ra d 7 = V T. (2.1)

2.1. att. T em peratūras lauks:
1, 2, 3, 4 — izoterm lskās v ir­
sm as; q — siltum a plūsm as vir­
ziens.
T e m p e ra tū ra s g ra d ie n ts ir vekto rs
n, k as v ērsts pa n o rm āli p re t izoter-
misko v irs m u te m p e r a tū ra s p ie a u g u m a
virzienā.
T e m p e ra tū ra s s a m a z in ā š a n ā s v i r ­
zienā

- g r a d 7 ’= - - | ^ = - V 7 ' . (2.2)

Furjē likums

S a s k a ņ ā a r 2. F u rjē hipotēzi (1822. g.) s iltu m a d a u d z u m s dQ,

kas laikā dx iziet c a u r izo term isk ās v irs m a s elem entu d S , ir pro­
porcionāls te m p e r a tū ra s g ra d ie n ta m :
rp
dQ = -~% -Ļ-dSd% (2.3)
an

kur K — siltu m v a d īts p ē ja s koeficients ( s^K /m " ^ (m , K) ) *

D alot v ie n ād o ju m a 2.3 a b a s p u ses ar d S d r , iegūst s i l t u m a

p l ū s m a s b l ī v u m u (W /m 2):

d dQ
Sdr - , 4d?n - . <»)

S iltu m a p lū sm as blīvum s ir vektors, k a s v ē rs ts pa izoter­

m iskās v irs m a s no rm āli te m p e r a tū ra s s a m a z in ā š a n ā s virzienā
(2.1. att.).
V ek to ra q pro jekcijas uz k o o rd in ā tu asīm ir
dT dT dT

S iltu m a d au d z u m u, kas laika vienībā tiek p ā r v a d īts c a u r izo-

term isko v irs m u S , sau c p a r s i l t u m a pl ūs mu:
<D— dQļdx.

136
 J a p lū s m a ir laika n e m ain īg a, ta d
(D = <Q/t .

S iltu m a p lū s m a s vienība ir J / s = W.
J a siltu m s pārie t tikai x a ss virzien ā (piem ēram , c a u r p lā k s n i),
t a d siltu m a p lū sm a

(2.5)

J a pieņem, ka Ā,=const u n v irs m a s lau k u m s (d S = d y d z ) x a ss

v irziena n em ain ā s, siltu m a p lū sm a

d) = —K S ~ - (2.6)
dx '

V ien ād oju m i 2.3— 2.6 ir F u rjē lik um a m a te m ā tis k ā s izteiksm es.

F u rjē likum u izm an to visos siltu m v a d īš a n a s teo rētiskajos u n eks­
p e rim e n tā la jo s pētījum os.

Siltumvadītspējas koeficients

S iltu m v a d īts p ē ja s koeficients % r a k s tu r o vielas spēju v a d īt

siltu m u u n skaitliski izsaka to s iltu m a d au d z u m u , k as 1 sekundē
izplūst cau r 1 m 2 lielu v irsm u , ja te m p e r a tū r a s g ra d ie n ts ir 1 KJm.
Koeficienta K s k aitlisk ā s v ē rtīb a s d a ž ā d ā m vielām ir a tš ķ irī­
gas, u n t a s n o s a k a eksperim entāli.
S a v u k ā r t d o ta ja i vielai % m a in ā s a tk a r īb ā no te m p e r a tū ra s ,
vielas a g r e g ā ts tā v o k ļa , citu vielu piem aisījum iem , a p s trā d e s veida
u n citiem faktoriem .
P a r a s t a j o s ap stāk ļo s siltu m u v is la b ā k v a d a m etāli, bet v is ­
v ā j ā k — gāzes. Tā, piem ēram , g a is s siltu m u v a d a 3000 reižu v ā ­
jā k nekā dzelzs u n 15000 reižu v ā j ā k nekā s u d ra b s.
Tīros m etālo s siltum u p ā rn e s g a lv e n o k ā rt brīvo elektronu k u s ­
tība. P ie a u g o t te m p e ra tū ra i, pozitīvo jo n u u n elek tro nu k ustība
k ļūst in te n s īv ā k a u n elektroniem g rū tā k iz sp ra u k tie s s ta rp j o ­
niem. Tāpēc te m p e r a tū r a s p a a u g s ti n ā š a n ā s s a m a z in a tīro m etālu
s iltu m v a d īts p ē ja s koeficientu.
D a ž ā d i piem aisījum i m etālos izm aina tīro m e tā lu vien dab īgo
stru k tū ru , k a s ari izra isa % s a m a z in ā š a n o s .
C ietām n e m e tā lis k ā m vielām — dielektriķiem s iltu m v a d ītsp ē ­
j a s koeficients ir ievērojam i m azāks, jo tā m m a z ā k s brīvo elek­
tro n u blīvums. T a jā s siltu m u p ā rn e s g a lv e n o k ā rt k ris tā lre ž ģ a
atom u s v ārstīb as. P a r a s t i dielektriķiem % pieaug, p a a u g s tin o tie s
tem p e ra tū ra i.
P o ra in ie u n šķiedrainie m a teriā li u n b e r a m ā s vielas s a s t ā v no
cietām vielām u n g āzes vai šķid rum a, kas aizp ild a poras. S ād u
m a te riā lu siltu m v a d īts p ē ja s koeficients ir a tk a r īg s no blīvum a

137
u n m itrum a. P a ra s ti, jo m a te r iā lā v a irā k poru, jo m a z ā k a tā sil-
tu m v ad ītsp ē ja.
M a te riā lu s ar s a m ērā m a z ā m % v ērtīb ā m (nosacīti X ^ 0 , 2 5 . . .
0,30 W / ( m - K ) ) pieskaita pie s i l t u m i z o l ā c i j a s m a t e r i ā l i e m .
Šķidriem m etāliem K ir lielāks nekā pārējiem šķidrum iem , jo
šķidros m etālos siltum u p ā rn e s elektroni.
G āzu zem ās siltu m v a d īts p ē ja s g a lv en a is cēlonis ir to m a z a is
blīvums. G āzēm K palielinās līdz a r m o lek u lm a sas s a m a z in ā š a n o s
un te m p e r a tū ra s p a a u g s tin ā š a n o s . Spiediena ietekme ir niecīga.
Ū d e n s u n citu vielu tvaiku siltu m v a d īts p ē ja a tš ķ ira s no ideālu
g āz u s iltu m v a d īts p ē ja s un ir a tk a r īg a a rī no spiediena.
G āzu m aisījum iem % vērtību n e v a r a p rē ķ in ā t pēc a d itiv itā te s
likum a (t. i., zinot atsevišķo kom pon entu %, aritm ētisk i to izsk ait­
ļot m a is īju m a m ). K a tra m m a is īju m a m % j ā n o s a k a eksperim entāli.
S iltu m v a d ītsp ē ja s koeficienta a tk arīb u no te m p e r a tū ra s d au - ■
dzām cietām, šķid rām un gāz v eid a vielām tu v in āti izsaka lin e ā ra
sak a rīb a
A ,= M 1 + b T), (2.7)
kur X0 — siltu m v a d īts p ē ja s koeficienta vērtīb a te m p e r a tū rā To
(p a ra s ti 273 K vai 293 K);
b — eksperim entāli n o sa k a m a ko nstante.

Silfumvadīšanas diferenciālvienādojums

Lai noteiktu te m p e r a tū ra s lauku, jā a t r o d m a te m ā tis k a s a k a ­

rīb a sta rp tem p e ra tū ru , laiku u n koordinātēm .
Izdalīsim izotropas vielas v ie n d a b īg a ķ erm e ņ a p a ra lē ls k a ld n i
d V = d x d y d z (2.2. att.) un s a s tā d īs im tā s iltu m a bilanci.
S iltu m v a d īš a n a s d iferenciāl­
v ie n ād o ju m a izvedum ā pieņem ­
sim š ā d u s ierobežojum us:
1) s iltu m v a d īš a n a n o ris izo-
b āri (p = co n st);
2) n a v konvektīvās u n sta-
ro š a n a s siltu m ap m a iņ a s.
Ja te m p e r a tū ra s dažādās
p a r a lē ls k a ld ņ a plakn ēs ir a t ­
šķ irīgas, ta d siltu m s p ā rv ie to ­
j a s zem āko te m p e r a tū ru v i r ­
zienā. Pieņem sim , ka laikā d x
ca u r plakni 1 p ara lē ls k a ld n is
saņ e m siltu m a d a u d z u m u d Q i.
S a s k a ņ ā ar F u rjē likum u (vie­
n ā d o ju m u 2.3)
2.2. att. E lem entārais paralēlsk ald n is Qf
siltu m v ad īšan as diferenciālvienādo- d Q i — — %—-r— d t j d z d i .
jum a izvedum am . ox

138
 C a u r pretējo plakni t a j ā p a š ā laika sprīd i no p a ra lē ls k a ld ņ a
aiz p lū s t siltu m a d au d z u m s dQi.
J a p irm ā s p lak nes sāk u m a te m p e r a tū ra ir T un te m p e r a tū ra s
dT _ •
g ra d ie n ts ir — — , ta d o tra s p lak n es (a tta lu m a dx no pirm ās)
dT ~
te m p e r a tū ra bus p a r — ^ d x ze m a k a u n te m p e r a tū r a s g ra d ie n ts
būs

A ( T + J L -dx^.
dx \ dx
Tāpēc
d i dT \
d Q 2~ \ T - \ ——- d x \ d y d z d x .
OX ' Q X . '

S iltu m a d a u d z u m a izm aiņ u x a ss virzienā, k u ra s re z u ltā tā

p a r a lē ls k a ld ņ a te m p e r a tū ra pieau g v ai sa m a z in ā s , izsaka s ta rp īb a

d Q l - d Q 2= ~ l ^ f ~ d y d z d x + % 4 ~ ( ī +
dx dx \
dT \ d 2T
H— -r—d x J d y d z d x = l - - - - d x d y d z dx. (2.8)
OX * ox
Līdzīgi iegūst s iltu m a d a u d z u m a izm aiņ u y u n z as u virzienos:
d 2T
d Q z ~ d Q i - ‘k —j ^ - d x d y d z d x (2.9)

un
d 2T
d Q 5- d Q &=A d x d y d z d%. (2.10)

Kopējo siltu m a d a u d z u m a izm aiņ u iegūst, sa s k a ito t izteiksm es

2.8, 2.9 un 2.10:

, / d 2T d 2T d 2T \ ,
d Q = x V * ? + - w + - 6 š ) i V d -'- <2 1 »

S iltu m a daudzum s- dQ laikā dx palielina ele m e n tā rā p a r a l ē l ­

s k a ld ņ a d V te m p e r a tū ru p ar
dT
dT=-^~-dx. (2. 12)

S a s k a ņ ā ar pirm o term o d in a m ik a s likum u izobāram procesam

dQ = d H — cpp d V dT. (2.13)

139
 Ievietojot d T vērtīb u no izteiksm es 2.12, v a r rakstīt:
-\ rp
d Q — cpp —— d r d V . (2-14)

Izejot no 2.11 un 2.14, iegūst

vai

(2.15).
dx cpp ' d x 2 dy2 d z 2 )■
T as ta d a r ī ir s i l t u m v a d ī š a n a s dif erenciāl vi enādojums.
A pzīm ējot
X
----- = a (2.16)
cp p
un

(2.17)

s iltu m v a d īš a n a s diferenciālvienādoju m u v a r pārv eid o t šādi:

(2 .18)

To s a u c arī p a r Fu rj ē dif erenciāl vi enādojumu. S a jā v ie n ā d o ­

j u m ā a ir t emp e ra tū r as v adī tspēj as koeficients jeb t emp e ra tū r as
di f ūz ij as koeficients (m 2/s ). T as ra k s tu r o vielas divu īp ašīb u a ttie ­
cību: sp ēju v a d īt u n spēju aku m u lēt siltum u. J a p ā r s v a r ā ir sil-
tu m v a d ītsp ē ja , ta d a v ē rtīb a s ir lielākas. N e sta cio n āro s procesos
t a s izsaka te m p e r a tū ra s iz m aiņ as ā tru m u a tk a r īb ā no vielas ī p a ­
šībām . J o lielāka a vērtība, jo m a z ā k a būs te m p e r a tū ru s ta rp īb a
atsevišķos ķ erm eņa pun kto s v ienādos s ild īš a n a s apstākļos.
A pzīm ēju m u V 2T sauc p a r La p l a s a operatoru.
A ri p a š ā ķerm enī iespējam i iekšējie siltu m a avoti (elektriskie,
ķīmiskie u. c.), kuri laika vienībā k a t r ā tilp u m a vienībā izd ala sil­
tu m u qv ( J / ( s - m 3) = W / m 3), k a s izra isa ķ erm e ņ a te m p e r a tū ra s pa-
a u g s tin a š a n o s p a r - ^ - ( K / s ) . T ad F u rjē d iferen ciālvien ād ojum s
cp p
r a k s tā m s šadi:

Abi s iltu m v a d īš a n a s diferenciālvienādojum i (izteiksm es 2.18

u n 2.19) attiecas uz n e s ta c io n ā ru s iltu m ap m a iņ u .

140
 S ta c io n ā rā procesā te m p e r a tū ra s lau ks ir n em ain īg s, t ā t a d
^-=0 u n s iltu m v a d īš a n a s d iferen ciālvienād oju m i v ien kāršo ja s,
4. i., izteiksm e 2.18 r a k s tā m a šādi:

V 2F = 0 , ( 2 .2 0 )

j o a vienm ēr ir pozitīvs lielums.

J a ir iekšējie s iltu m a avoti (v ienādo jum s 2.19), t a d s ta c io n ā rā
re žīm ā

a V 2r~ļ— — = 0 . ( 2 .2 1 )
CpP
P ra k s ē ļoti bieži j ā s a s t o p a s a r s iltu m a p m a iņ u cilin d risk as for­
m a s ķerm eņos (stieņos, diskos, c a u ru lēs u. c.). Š ād o s g a d īju m o s
s iltu m v a d īts p ē ja s diferenciālvienādoju m u ē rtā k izteikt cilindris­
k a j ā k o o rd in ātu sistēm ā.
C ilin d ris k a jā sistēm ā ir š ā d a s koordinātes: r ■ — rā diusv ektors,
<9 — p o lā ra is leņķis, z ' — p u n k ta a p lik ā ta ( a ttā lu m s no p am at-
p la k n e s ).
T aisn leņ ķ a u n cilin driskās k oo rd in āte s s a is ta s a k a rīb a s
x —r costp; y ~ r sin cp; z —z'.

C ilin d ris k a jā koo rd in ātu sistē m ā te m p e r a tū ra ir funkcija:

T = f [ x ( r , cp) , y ( r , <p), z, t ] = f (r, tp, z , x ) .

d 2T d 2T
Iz sak o t otros a tv a s in a ju m u s un (z ko ord ināte ab a s
s is tē m ā s ir vien a u n tā p a t i ) , ieg ū st L a p la s a o p e ra to ra izteiksm i
c ilin d ris k a jā s koordinātēs:

V 2T ^ Ē L + Ē L + ^ =
dx2 dy2 dz2

d 2T 1 dT 1 d 2T d2T
**2 • (2.22)
dr 2 r dr r 2 dq>2 dz2

A tb ilstoši izteiksm es 2.18 un 2.19 v a r ra k s tīt šādi:

dT l/ dd2T
2T _1_
1 _dT_
dT j _1 &T_
d2T d 2T \
(2.23)
d% ' dr2 ^~ r dr r 2 dq >2 dz2 '
un
dT ļ d 2T 1 dT 1 d 2T d2T \ qv
I _ —+ -------+ +i ) (2.24)
dr, ' dr 2 r dr r 2 dcp2 dz2 ' cp p

141
 Viennozīmīguma nosacījumi

S iltu m v a d īš a n a s diferenciālvienādojum s ra k s tu ro siltum v adī-

š a n a s p a r ā d īb a s v is p ā rin ā tā veidā.
Lai siltu m v a d īš a n a s d iferenciālvienādo jum u v a rē tu izm an tot
ko nkrētu uzdevum u ris in ā š a n a i, p a p ild u s jā u z s tā d a t. s. v ien nozī­
m īg u m a nosacījum i, kuri s a tu r ģeom etriskos, fizikālos, laika n o s a ­
cījum us un robežnosacījum us:
1) ģeom etriskie nosacījum i ra k s tu ro ķerm e ņ a form u u n iz­
m ēru s; • ,
2) fizikālie nosacījum i attiecas uz to fizikālo p a r a m e tru v ē r­
tībām , kuri ietekmē norisi, u n n o rā d a a rī iekšējo siltu m a avotu
in tensitāti;
3) laika n o sac īju m u s jeb sā k u m n o s a c īju m u s uzdod ar te m p e ­
r a t ū r a s s a d a līju m a likumu ķ erm eņ a iekšienē procesa sāku m ā;
4) p irm ā s k ā r ta s ro b ežno sacīju m ā uzdod te m p e r a tū ra s s a d a lī ­
ju m u uz ķ erm eņ a v irsm a s jeb k u rā laika m om entā:
Tv — f ( x , y, z, t ) ;
5) o trā s k ā r ta s ro b e žnosacījum ā jā z in a siltu m a p lū sm as b lī­
v u m a <7 v ērtīb a s visos v irsm a s pun kto s jeb k u rā laika m om entā:
q = f ( x , y, z, t ) ;
6) tre š ā s k ā r ta s robežnosacijum os uzdod a p k ā rtē jā s v id es
te m p e r a tū ru u n siltu m a p m a iņ a s likum u s ta rp ķerm e ņ a v irs m u u n
ap k ā rtējo vidi.
Sie n o sacījum i konkretizē siltu m a p m a iņ a s procesu, t. i., p a d a r a
to viennozīm īgu. Tāpēc tos sauc p a r v i e n n o z i m i g u m a n os acī jumi em.
Tie dod iespēju m atem ātisk i a p r a k s tīt konkrēto norisi. Bet s iltu m ­
v a d īš a n a s diferenciālv ienādo jum u a tris in ā t analītiski v a r tik ai
dažos speciālos gadījum os.
S iltu m atd ev e s g a d īju m ā (tre šā s k ā r ta s ro b e žn o sac īju m s), k a d
s iltu m a p m a iņ a noris s ta rp cieta ķ erm eņa v irsm u un šķ id rum u v ai
gāzi, siltu m a p m a iņ a s in te n s itā te ir a tk a r īg a no ļoti kom plicētiem
fizikāli m eh āniskajiem procesiem ro b e žv irsm as tu v u m ā. P r a k s ē
siltu m a p lū sm as aprēķ in am lieto v ien k āršo tu m ate m ā tis k u izteik­
smi — t. s. Ņ ū t o n a v i e n ā d o j u m u :
® = a S ( T l - T 2), (2.25)

kur T x u n T 2 — sienas v irsm a s u n siltu m n esē ja te m p e r a tū ra s ;

a — s i l t u m at d ev es koeficients (W /( m 2- K ) ) , kas ra d a ,
k āds siltum a d au d z u m s laika vienībā no sien as
v irs m a s 1 m 2 tiek atd o ts š ķ id ru m a m (vai o t ­
rā d i — no š ķ id ru m a sien ai), ja t e m p e r a tū r a
s ta rp īb a s ta rp šķ id rum u un sienas virsm u ir 1 K.
S iltu m atd ev e s koeficienta a sk aitliskās v ē rtīb a s s v ā r s tā s p la ­
š ās robežās un ir a tk a r īg a s no ļoti daudziem faktoriem.
A ptuvena s siltu m atd e v es koeficienta v ērtīb a s d ažad iem g a d ī j u ­
miem dotas 2.1. tabulā.

142
 2.1. tabula
Siltumatdeves koeficienta a skaitlisko vērtību
aptuvenas robežas

Plūstoša viela a(W/{m2-K))

G āzes dabiskā konvekcijā attiecībā p ret p lak an u 4 . . . 100

sienu
G āzes piespiedu konvekcijā caurulēs vai cauruļu 1 0 .. .3 0 0
_ kūlī
Ū dens dabiskā konvekcijā 1 0 0 .. . 2 000
Ū dens piespiedu konvekcijā caurulēs 5 0 0 .... 10 000
Y erdošs ūdens 2 0 0 0 .... 40 000
Ū dens tvaiks kondensējoties (plēvītēs) 4 0 0 0 .. . 20 000
O dens tvaiks kondensējoties (pilienos) 40 000. ..1 4 0 000
O rg an isk u vielu tvaiki kondensējoties 5 0 0 .... 2 500

2.2. SILTUMVADĪŠANA STACIONĀRĀ REŽĪMA

Siifumvadīlana plāksnē (plakanā sienā)

P irm ā s kārtas robežnosacījum i. P lā n a s izotropas plāk sn es

v irsm u te m p e r a tū ra s ir T\ u n Tļ (2.3. a tt.) . U z dev um a vien k āršo ­
š a n a s nolūk ā pieņem sim , ka n a v iekšējo s iltu m a avotu. T ad ir
sp ēk ā vien ād o ju m s 2.22, t. i.,
d 2T d 2T d 2T
V :!7 = — |-------ļ------ = 0.
d x 2 d y 2 d z 2

F orm ulēsim v ien n ozīm īgu m a

n osacīju m u s.
Ģ eom etriskie n osacījum i n o ­
rā d a , ka plāk sn es biezum s 6 ir
pietiekam i m azs s a līd z in ā ju m ā
a r plāk sn es p la tu m u un g aru m u .
Tāpēc v a r pieņemt, ka siltum s
p lū s t tikai x ass virzienā. T ad
F u rjē diferenciālv ienādo jum s vien­
kā rš o ja s :
d 2T
=0, (2.26)
dx2

ar dT d 2T d2T
=0 u n =0 .
10 dz ~~dz?

Fizikālie n osac īju m i ra d a , ka

p lā k sn es m a te r iā ls ir izotrops. 2.3. ait. S iltum vadīšana plāksnē.

143
Tā kā plāk sn es biezum s 6 ir m azs, v a r pieņemt, ka s iltu m v a d īt-
s p ē ja s koeficients A = c o n st.
L aik a no sac ījum i jeb s ā k u m n o sac īju m i n o rā d a , ka te m p e r a tū ­
r a s lau ks n a v a tk a r īg s no laika. T ad

R obežnosacijum i (š a jā g a d īju m a — p irm ā s k a r ta s ) uzdod te m ­

p e r a tū r u v ē rtīb a s uz plāk sn es v irsm ām .
J a x = 0 , t a d T = T X;
ja x = 8 , t a d T = T 2.
S iltu m v a d īš a n a s d iferenciālvienādoju m a a tris in ā ju m s dod te m ­
p e r a t ū r a s s a d a līju m u plāksnē. V ien ā d o ju m a 2.26 a tris in ā ju m u
iegūst, to d iv as reizes integrējot:
T = C i X + C 2, (2.28)
k u r Ci u n C2 — in te g rē š a n a s ko nstantes.
V ien ā d oju m s 2.28 rā d a , ka p lāk sn ē t e m p e r a tū ra m a in ā s lineāri.
I n te g r ē š a n a s k o n s ta n te s atrod, vado ties pēc ro bežnosacī-
jum iem 2.27.
Ievietojot T = T Xv ien ād o ju m ā 2.28,
c 2=n .
Iz m a n to jo t otro ro b ežno sacījum u ( T — T2 un x — 6 ), iegū st
T%=C\& + Cļ.
Tā kā Cļ = T\, tad
Tļ — Cid + Ti.
No šejienes

Ievietojot a t r a s tā s C\ u n C2 v ē rtīb a s v ien ād o ju m a 2.28, ie g ū s t

t e m p e r a tū ra s s a d a līju m u plāksnē:

(2.30)

jeb
T -T i x
T2~ T X ~ 6 '
Ievedot apz īm ē jum us
T i~ T x
 ieg ū st te m p e r a tū ra s s a d a līju m u p lāk sn e b ez dim en sion ālā form ā:
e=x, (2.31)
k ur 0 —■ b ez dim ensionālā te m p e r a tū ru diference. V isas te m p e r a ­
t ū r a s it kā n o la s ā m no vienas n o s a c īta s v ē rtīb a s (d o tajā g a d īju m ā
no T i) u n p a r te m p e r a tū ru diferences vienību p ieņem am te m p e r a ­
t ū r u pilno diferenci p lāk sn ē Tļ — T2. Ar X a p z īm ē ta bezdim ensio­
n ā lā koordināte.
J a p a r n o la s īju m u s āk u m u pieņem zem āko te m p e r a tū ru Tz, t a d
Ti-Tz
T —Tļ— {T\ — T ļ ) ------
о
No šejienes
T -T 2 x
' П -T a 8
vai bez d im e n sio n ā lā veidā
0 = 1- X . (2.32)
V ien ādo jum i 2.31 u n 2.32 s a t u r tikai divus bezdim e n sio n ā lu s
lielumus. Tie ir u n iv ersā li un ērti lietojam i, jo te m p e r a tū ra s s a d a ­
līju m u p lā k s n ē v a r attēlo t a r vienu ta is n i (2.4. att.) je b k u rā m do­
t a j a m T u T% u n 6 v ērtīb ām . Tos ērti lietot ek sperim en tālo d a tu
parb au d ei.
S iltu m a d au dzum u, k a s laik a vienībā tiek izvad īts c a u r p lāk ­
sni, jeb s iltu m a p lū sm u v a r a t r a s t pēc F u rjē v ie n ād o ju m a (for­
m u la 2.6):

0 = -K S-^-.
dx
Ievietojot š a jā izteiksm ē te m p e r a tū ra s g ra d ie n ta vērtību
dT n Г ,-Г 2
dx 1 6
ieg ūst

(P ^A siT i-T z). (2.33)

О

Attiecību (W /( m 2- K )) sau c p a r
■ p lāk sn es v ai ķ erm e ņ a si l t u m va di t s pē j u,
bet tai ap griezto lielum u — (m2 • K/W) —
А 2.4. att. _ B ezdim ensionalais
p a r t er mi sko pretestību. tem p e ra tū ra s lauks plāksnē.

10 — S iltum tehnikas pam ati 145

 S iltu m a p lū s m a s blīvum s

q = ® ^ ~ ( T l - T 2) . (2.3 4)

J a term isko p retestību — apzīm ē ar R, tad

A
T ,-T , M
? = — R— “ - r - (2'35)
P ē d ē jā izteiksm e pēc s tru k tū ra s ir a n a lo g a O m a likum am elek­
trotehnikā.
V ien k ā ršīb as dēļ pieņēm ām , ka siltu m v a d ītsp e ja s koeficienta
X v ē rtīb a s n a v a tk a r īg a s no te m p e ra tū ra s . Bet p atiesībā X ir a t k a ­
r ī g s no te m p e ra tū ra s , tāpēc F u rjē v ien ādojum u plāksn ei v a j a ­
dzē tu r a k s tīt šādi:

L īdz a r to b u tu jā ris in a n e lin e ā rs vien ādojum s.

J a p ieļau jam s uzskatīt, ka X atk a rīb a no te mp e ra tū r as ir
lin e ā r a (izteiksm e 2.7), ta d

q = - X 0( l + b T ) ~ . (2.36)

V a r a tra s t, ka

1=*. ( l+ ( 2 .3 7 )

kur u n Xļ — s iltu m v a d īts p ē ja s koeficienta v ē rtīb a s atbilstoši

p lā k s n e s virsm u te m p e r a tū rā m Tļ u n Tļ,
T e m p e ra tū ra s s a d a līju m s p lā k sn ē ir

T= — -
b- +‘ ļr/ \( 4b- +'
' 'r 1)
i) bXo (2-38)
S a jā g a d īju m ā te m p e r a tū r a s izm aiņ a ir nelin eā ra. J a koefi­
cienta b vērtīb a ir pozitīva, te m p e r a tū ra s līkne izliecas uz a u g šu ,
bet, ja negat īva, — u z leju (2.5. a t t ) .
O trā s k ā r ta s robežnosacījum i. A plūkosim g a d īju m u , k ad uz
v ie n d a b īg a s izotropas p lāk sn es vien as v irs m a s ( x = 0) u z tu r ne-,
m a in īg u term isko slodzi ( ^ = c o n s t ) un p a s tā v īg u te m p e r a tū ru
( T = c o n s t ) . T ā d ā g a d īju m ā ir spēkā diferenciālv ien ādo jum s
d2T- 0
~d&
u n šād i robežnosacījum i:
ja x = Q , ta d T*=Tļ u n q = —X —— .
dx
146
 S iltu m a

2.5. att. T em peratūras izm aiņa 2.6. att. S iltum pāreja caur
p lāksnē dažādām X atkarībām p lakanu sienu.
no tem peratūras:
1 — b > 0; 2 — 6 = 0; 3 — b<0.

In te g re jo t d iv as reizes,
T = C lx + C 2. (2.39)
No robežnosacījum iem izriet, ka
dT q
C2= T i u n
dx %
T ad

Ievietojot C\ u n C2 v ē rtīb a s izteiksm e 2.39, iegūst

r = T , - - ( 2. 40)

T e m p e ra tū ra s izm aiņ a ir lin e ā ra (pieņem ts, ka Ā,—co n st).

T rešās k ā r ta s robežnosacījum i. S iltu m p āre ja. S iltu m a p m a iņ u
s ta rp diviem siltum nesējiem , kuri atd a līti a r starp sien u , sau c p a r
s il tumpārej u. S a jā g a d īju m ā siltu m s no k a r s tā k ā š ķ id ru m a (vai
gāzes) uz s tarp sien u pāriet konvekcijas veid ā (siltu m a s ta ro š a n u
šeit vēl n e a p lū k o ja m ), ca u r s ta rp s ie n u — a r siltu m v a d īš a n u , bet
no s ta rp s ie n a s uz vēsāko siltu m n esē ju — atkal konvekcijas veidā.
Aplūkosim gad īju m u , k ad sta rp s ie n a ir plāk sn e (2.6, att.).
10* 147
 T re šā s k ā r ta s ro b ežn osacīju m i uzdod siltu m n esē ju te m p e r a tū ­
r a s Tļ u n T2, siltu m atd e v es koeficientu ai un a 2 u n s ta rp s ie n a s
m a te r iā la siltu m v a d its p ē ja s koeficienta X vērtības.
S iltu m a p lū sm u no k a r s tā k ā siltu m n e s ē ja uz sienu a p rēķ in a
pēc Ņ ū to n a v ien ād o ju m a (2.25):
<D= a xS(Tx- r x).
C a u r sienu laika vienībā p ā rn e s to s iltu m a d a u d z u m u a tro d
pēc form ulas 2.33:

( D = A - 5 ( r i ~ r 2),
o
b et no s ien as uz vesako siltu m n esē ju p ā rn e s to — pec Ņ ū to n a
v ie n ād o ju m a:
( D = a 25 ( r 2- r 2).
No pēdejiem trim vienādojum iem izteiksim a tb ilsto šā s te m ­
p e r a t ū r u diferences:

S as k a ito t šos v ienād ojum us, iegūsim

(2.41)

No šejienes izteiksim laika vienība p a rv a d īto s iltu m a dau-

(2.42)

ai X a2
Ievedot ap z īm ē ju m u

(2.43)

a.\ 'k «2
v a r a m ra k s tīt, ka
<D= č S ( 7 W 2). (2.44)
 F o rm u la 2.44 ir līdzīga Ņ ū to n a v ie n ā d o ju m a m (2.25). Lielum u
k sauc p a r s il tu mp ā re j as koeficientu. To m ē ra t ā d ā s p a š ā s vienī­
b ā s kā s iltu m atd e v es koeficientu — W / ( m 2-K ).
S iltu m a p lū s m a s blīvum s ir 5 reizes m azā k s, t. i.,
q = k { T l - T i ) (W /m 2). (2.45)

Iz m a n to jo t a n a lo ģ iju ar O m a likum u, v a r ra k stīt, ka

Tx~T2
R

Tad

£h = - -1 u n —
1 =/?==—
D 1 + — +, —1 ,
K k OCl A <%2

k u r R — kopējā term isk ā p re te s tīb a (m 2-K /W ).

S iltu m p ā re jā siltu m a p lū sm ai j ā p ā r v a r v a irā k a s te rm isk ā s
p re te stīb a s. D a ž a s no t ā m ir lielākas, citas m azā k as. M a z a s t e r ­
m isk ās p re te s tīb a s v a r neievērot, ta č u lielām te rm is k a jā m pretes-
tīb ā m jāp ievērš sevišķa u zm an īb a . Lielu term isko p re te stīb u veido
m a z a s a u n m a z a s % v ērtīb a s, piem ēram , s iltu m atd e v e no g āzes
uz sienu vai o trā d i u n s iltu m v a d īš a n a c a u r v ājiem siltu m v adītā-
jiem (izolācijas m ateriāliem , kvēpu k ā rtu u. c.).

Siltumvadīšana un siltumpārejā daudzkārfu plāksnē

S iltu m v a d īš a n a . V ien k ā ršīb as dēļ aplū ko sim s iltu m v a d īš a n u

c a u r plāksni, k as s a s tā v no 3 k ā r tā m (2.7. a tt.) . K ā rta s (slāņi)
cieši pieguļ cita citai, to biezumi ir Si, 62 u n 63, s iltu m v a d īts p ē ja s
koeficienti — Xi, K3 u n K3. P ieņem sim , ka z in ā m a s p lā k sn es ārējo
v irsm u te m p e r a tū r a s TV u n T4 (p irm ās k ā r ta s ro b e žn o sac īju m s).
J ā a p r ē ķ i n a siltu m a p lū s m a s blīvum s c a u r plāk sn i u n te m p e r a tū ra s
s a d a līju m s .
S iltu m a p lū sm a s blīvum s q v isām k ā r tā m ir n em ain īg s, tāpēc
s a s k a ņ ā a r form ulu 2.35 v a r a m ra k stīt, ka
Ar,
1

Ri Ö1A1
A T2
*
i

R2 Ö2/X2
s-?
>

1
11 n

R3 Ö3 /X 3

149
 No šejienes izsakām te m ­
p e r a tū ru diferences k a t r a i
kārtai:

Ai

T*-T* A (2.46)
%2
T s ~ T 4= ( _ĒL
A3
Pēc šiem v ie n ā d o ju m ie m
v a r a p rē ķ in ā t k ā r tu s a s k a r-
v irs m u te m p e r a tū ra s . S a s k a i­
tot v ie n ād o ju m u kre isā s u n
lab ās puses, iegūsim kopējo*
te m p e r a tū r u diferenci v i s ā m
kā rtā m :
T i-T ^
2.7. att. Siltum vadīšan a d au d zk artu
plāksnē.
^l__ļ__02 , Ô3
'+
Al A2 A3 '
(2.47)
No šejienes siltu m a p lū s m a s blīvum s
7 W 4 AT
q-. (2.48)
jSi __ļ— .— ļ_ R
Ai
k u r R = R i + R 2+ R s ~ p lā k sn es kopējā term isk ā pretestīb a.
J a p lā k s n e s a s tā v no n k ā rtā m , ta d
AT Ti-TnH
--------------- (2.49)

i i
f---l Ai
k u r i — plāk sn es k ā r ta s n u m u rs.
S iltu m p āre ja. S iltu m a p lū s m a s b līvum u s iltu m p ā r ē jā c a u r
d a u d z k ā rtu sienu ap rēķ ina pēc tā d a s p a š a s izteiksm es kā vien k ār-
ta s sienas g a d īju m ā (form ula 2.45), tikai s iltu m p ā r e ja s koefi­
cienta izteiksm ē 2.43 vienas k ā r ta s term is k ā s p re te stīb a s d/A v ie tā
n
ài_
jāievieto visu k ā rtu term isko p retestīb u su m m a T ad
l %i
1 I
 Siltumvadliana cilindriskas caurules
vienslāņa sienā

P ir m ā s k ā r ta s ro bežnosacījum i. Pieņem sim , ka cilin drisk as

c a u r u le s g a r u m s ir L, iekšējais d ia m e trs dļ u n ā rē ja is d ia m e trs
dļ. A tbilstošie rā d iu s i ir r%= ~ - u n r $ = ~ (2.8. a tt.) . Iek šējās
n n ā r ē jā s v irs m a s te m p e r a tū r a s ir T x u n T2. T e m p e ra tū ra s lau k s
ir n em ainīgs. Pieņem sim , ka siltum s p lū s t no ca u ru les iekšienes
u z ā ru ( T i > T 2).
C a u ru le s v irs m a palielin ās līdz ar d ia m e tra p ieaugu m u , tāpēc
siltu m a m , p lūstot ca u r cilin drisku sienu, jāiziet ca u ri arvien lie­
lāk ai v irsm ai. J a d x m az a tš ķ ira s no d 2, t. i., ca u ru le s sienas ir
p lā n a s , vai ari d iam etri ir lieli, s iltu m p ā r e ja s aprēķiniem v a r
iz m a n to t plāk sn ei a t r a s tā s form ulas.
J a d s M i> 2 , t a d jā rē ķ in a pēc cilindrisku sienu izteiksm ēm , jo
c itā d i k ļūda p ā r s n ie g s 4°/o.
A tra d īsim p ā rv a d īto siltu m a d a u d z u m u u n te m p e r a tū r a s lauku
c a u r u le s sienā, ja d x jū ta m i a tš ķ ira s no d%.
C ilin d risk as sien as te m p e r a tū ra s lauku a p r a k s ta v ien ādo ju m s
2 .22 :
1 d 2T + d 2T
v 2r= =0.
dr 2 r dr
P ieņ em sim , ka ap lik ā tu a ss s a k r īt ar ca u ru le s g aren asi. R obež­
n o sac īju m i n a v a tk a r īg i no p o lā rā leņķa <p (c au rule sim etriska)
u n z ko ord in āte s (c au rule ir g a r a ) :
dT n d 2T n
=0, — r -„ = 0
dq> dq >2

dT d 2T _
un — — = 0, —r ~ r - = 0.
dz dz2

T ā ta d t e m p e r a tū ra iz m a in ā s tikai ra -,
d i ā l a j ā virzienā u n diferen ciālv ien ād o­
j u m u v a r r a k s tī t šādi:

d 2T 1 dT
(2.51)
dr 2 r dr

R obežnosacījum i (pirm ās k ā rta s )

d o ta ja m u zdevu m am :
ja r = r , , ta d T~Tū
(2.52) 2.8. att. T em peratūras sa d a ­
j a r ~ r 2, ta d T — T2. lījum s cilindriskā sienā.

151
 D ife ren ciālvienādojum ā 2.51 a tris in a š a n a i izm anto sim p a līg -
m ain īg o lielumu
dT
u ——~— .
dr
Tad
du _ 1 . , du _ dr
dr r u r
In te g rē jo t iegūst
l n « = —lnr-f C
vai
ln w= —lnr+ln Cu
P o ten cējo t u n p ā r e jo t a tp a k a ļ uz izejas m ain īg ajiem , v a r
ra k stīt, ka
dT _ C }
( 2 .5 3 )
dr r
A td a lā m m a in īg o s u n vēlreiz in te g rē ja m :
T = C 1 l n r + C 2. (2.54)
V ien ā d o ju m s 2.54 rā d a , ka te m p e r a tū ra cilind riskā sienā m a i ­
n ā s pēc lo g a ritm isk a likuma.
In t e g r ē š a n a s k o n s ta n te s C] u n C2 a tro d no ro b e žn o sac īju -
m iem 2.52:
ja r —r i , t a d T ^ C i l n n + Cz; . . 5 _.

j a r = r 2, ta d Tļ — Ci ln /j-ļ-C a .
A trisino t v ien ād o ju m u sistēm u,
T \~ T 2
(2.56)
ln —
r2
un

C i — T \ — —— — I n n . (2.57)
l n ———
r%
Ievietojot C\ u n C2 v ē rtīb a s izteiksm ē 2.54, ieg ūst te m p e r a tū ­
r a s s a d a līju m u cilind riskā sienā:
Ti — T 2 r ^ n -T 2 ^ d
 S a s k a ņ a a r F u rje likum u siltu m a p lū sm a c a u r dr biezu u n L
g a r u e lem e n tā ru cilin drisku sieniņu ir
dT dT
-%S -K2arL
dr dr
dT
Ievietojot š a ja v ien ād o ju m a vērtību no v ien ād īb ā s 2.53 u n
C\ no 2.56, iegūst
2 nXL 2n%L
{ T i - T 2) ( ? W 2). (2.59)
/ 2
ln In­
r\ di

Bieži ir izdev īgāk siltu m a p lū sm u a ttie c in a t uz ca u ru le s g a ­

r u m a 1 m. T ā d ā g a d īju m ā
CD T \~ T 2 ,nrn\
qi.—~ r —]----- :--------j • (2.60)
L 1 , d2
———- ln ——
2tca u\
Seit qL ir s i l t u m a p l ū s m a s lineārais b l i v u m s (W /m ).
T rešās k ā r ta s robežnosacījum i. A plūkosim s iltu m p ā re ju no k a r ­
s t ā k ā siltum nesē ja , k as p lū s t p a v ie n d a b īg a izotropa m a te riā la
cilin d risk u cauruli, uz vēsāko siltu m n esē ju , k u rš apsk alo ca uruli
n o ārpuses. Abu siltu m n esē ju
te m p e r a tū r a s T\ u n T 2 m az
m a in ā s ca u ru le s g aren vir-
zienā, tāp ēc u z s k a tā m a s p a r
k o n s ta n tie m lielumiem.
Doti ca u ru le s izm ēri L, d x
u n d 2 un s iltu m atd e v es koefi­
cientu v ē rtīb a s ai un a 2 —
u z cau ru les iekšējās u n ā r ē ­
j ā s v irsm as. Z in ām s arī, ka
ca u ru le s m a te r iā la siltum va-
d īts p ē ja s koeficients X = c o n s t
(2.9. att.).
S iltu m p ā re ja s a p rēķ in a
m eto d e š a j ā g a d īju m ā ir
t ā d a pati kā plāksnei. S t a ­
c io n ārā re žīm ā s iltu m a d a u ­
d z u m s , ko k a r s tā k a is siltum -
nesē js a td o d c a u ru les iekšē­
j a i virsm ai, ir v ien ād s a r sil­
tu m a d au d z u m u , k u ru siena
iz v a d a u n k u ru ā rē jā v irs m a
a td o d v ē s ā k a ja m siltu m nesē- 2.9. att. S iltu m p āreja cau r cilindrisku
jam . sienu.

153
 A p rēķinu s izpildīsim ca u ru le s g a r u m a 1 m.
S iltu m a p lū sm as lineāro b līvum u no k a r s tā k ā siltu m n esē ja uz;
c a u ru li a p rēķ in a pēc Ņ ū to n a v ie n ād o ju m a 2.25:
d)

S iltu m a p lū s m a c a u r sienu (izteiksm e 2.60) ir

gL = 1_ ( r i _ r S),
1 , m ■
2 n % n di
bet no ca u ru le s ā rē jā s v irsm a s uz v ēsāko siltu m n esē ju
.qL~OLļ%dļt(T'z— T2):
No pēdējiem tr im v ien ādo jum iem izsak a atb ils to š ā s te m p e r a ­
tū r u diferences:

ndiai

r 2 - r 2 = 9 l , 1
īidļ<%2
S a s k a ito t v ie n ā d o ju m u 2.61 k re isā s u n la b ā s puses, ieg ū st ab u
s iltu m n esē ju pilno te m p e r a tū ru diferenci:
„ / 1 1 , * 1 ^
Tļ — T ļ ~ ( ] L \ — ~t~—H—r ——l n —5— 1---- ------ - I.
' jxoi«i 2nX d\ ndļa% •
N o šejienes atrod, ka p ā r v a d ītā s siltu m a p lū s m a s lin e ā ra is b lī­
vums

T — T -L — j ^ (r , - 7 0 . (2.62).

it d ia i 2nAj dļ itd2az
A pzīm ējot

(2.63)

ndiai 2nX d\ itrf2«2

v a r ra k stīt, ka
<7l = ^ ( 7 ’1- 7 ’2), (2.64)
kur k L — lineārais siltum pārejas koeficients (W /(m -K )).
 Izteiksm es 2.63 s a u c ē jā k a tr s loceklis iz s a k a s a v u term isk o
p re te stīb u s iltu m a plūsm ai, tā p ē c n a v ieteicam s it izn est aiz
iekavām .
Kopējā lin e ā rā te rm isk ā pre te stīb a
1 1 1 . dļ 1
R L = - — = R ļ + R 2+ R 3= — --------h „ l n ——■+
k-L ndļai 2 a% di '
(/.00 J
Kā j a u iepriekš n o rā d ījā m , j a c a u ru le s sienu b iezum s ir s a ­
m ē r ā m a z s ( d ļ f d i - ^ l ) , aprēķino s v a r lietot p lāk sn ei p a re d z ē tā s
fo rm ulas.
Iz v irzīsim r in d ā lielum u l n ^ , k a s ietilpst te rm is k ā s p re te s tī­
b a s izteiksmē:

J a d ļ / d i - ^ - l , t a d rin d a ā tri konverģē. Tāpēc v a r aprobežoties

tik a i a r p irm o r i n d a s locekli:
, d2 ( d% \ d 2— di 25

k u r 6 — cilind risk ās sienas biezums. .

Tā- kā p ieņ ēm ā m dņ/ di -*-!, t a d d\ vietā j ā iz m a n to d vm33
= 0,5 (di + d2). Ievietojot form ulā 2.65, iegūst

RL= - Ļ + — - ----- . (2.67)

n-L ītCt\Q£ļ JTuvicjA 3XU2(X2

Silfumvadīšana cilindriskas caurules daudzslāņu sienā

P irm ā s k ā r ta s robežnosacījum s. S iltu m a p lūsm ai d au d z slā ņ u

sie n ā j a p a r v a r atsevišķo s lā ņ u te rm is k ā s p retestības. J a ca u ru le
s a s t ā v no n slāņiem , k u ru s iltu m v a d īts p ē ja s koeficienti ir %%
utt. u n k u ru d iam etri ir zinām i, ta d siltu m a p lū s m a s lin eāro blī­
v u m u 1 m g a r a i ca u rulei (form u la 2.60) a tro d šādi:

<7z,------- ; — — . (2.68)
^ _ J — ļn - A ī ± L .
“ 2n%i di

T e m p e ra tū ra s ca u ru le s sien as s lā ņ u k o n tak tv ietās v a r a p r ē ­

ķ in āt, atceroties, k a te m p e r a tū ru diference ir p ro p o rcio n āla t e r ­
m is k a ja i p re testīb ai.

155
 Apzīm ēsim atsevišķo virsm u te m p e r a tū ra s ar 7Y C a u ru les
iekšējās u n ā rē jā s v irs m a s te m p e r a tū ra s ir T\ u n Tn+i. A tb ils to šā s
te m p e r a tū ru diferences ir
Ti — T 2= <)lRi', T z - T z - q ^ R n utt.
V is p ā rīg ā veidā
T i ~ Ti+\ — q ļ R i ,
k ur R i — atb ilsto šā s lā ņ a lin e ā rā te rm isk ā p re te stīb a (m -K /W ).
Iepriekš jā a p r ē ķ in a qL, bet ca u ru le s iekšējās u n ā r ē jā s v ir ­
s m a s te m p e ra tū rā m , pro tam s, j ā b ū t z in ā m ā m (p irm ās k ā r ta s ro-
b e ž n o s a c īju m s ).
T re šās k ā r ta s robežnosacījum i. S ā jā g a d īju m ā jā z in a a ri sil-
tu m a td e v e s koeficientu v ē rtīb a s ca u ru le s iekšējai u n ārē ja i v i r ­
s m ai (ai u n a2).
S iltu m a p lū s m a s blīvum u u z ca u ru le s g a r u m a 1 m v a r a p r ē ­
ķ in ā t pēc fo rm u las 2.64, ja lin e ā r ā s te rm is k ā s p re te stīb a s izteik­
sm ē 2.65 o trā locekļa vietā ievieto v isu slā ņ u term isk o p re te stīb u
sum m u:

V 1 ln dw
~ m.'
l —l 2 jī % i

T ad
qL = k L ( T i ~ T 2)-
T x- T 2
(2.69)
di+1 1
l n ------— +»■
jtd ia i ' 2 īik i di n d n + ļOņ

Seit pieņem ts, ka s iltu m n esē ju te m p e r a tū r a s T\ u n T2 c a u ru le s

g are n v irz ie n ā n em ain ās.
C au ru les atsevišķo s lā ņ u te m p e r a tū ra s a p rēķ in a t ā p a t kā p ir ­
m ā s k ā r ta s robežn o sac īju m a g a d īju m ā . A pzīm ēsim s lā ņ u v irs m u
te m p e r a tū ra s a r T ' u T'2, . . . , T'n+i- Tā kā s iltu m n esē ju te m p e r a ­
t ū r a s T\ u n T 2 ir z in ā m a s (tre šā s k ā r ta s ro b e ž n o s a c īju m s ), t a d
c a u ru le s iekšējās v irs m a s te m p e r a tū ru T \ a tro d no izteiksm es

T x- r l ^ q LR l ~ q L — Ļ — ,
JTOiCCi
p irm ā u n o trā s lā ņ a s a s k a rv irs m u te m p e r a tū ru T '2 no izteiksm es

T'i - V 2= qLR 2= Ģi“ ———- ln A utt.

ZJtA»i Uļ
Iepriekš g a n jā a p r ē ķ in a qL vērtība.

156
 Cauruļvadu siltumizolācijas kritiskais biezums

Lai s a m a z in a tu k a r s tu c a u ru ļv a d u siltu m a z u d u m u s a p k a rtē jā

vide, tos p ārk lā j a r siltum izo lācijas m ateriāliem .
C a u ru le s iekšējā d ia m e tra d\ lieluma izvēli n osaka siltu m n esē ja
ca u rp lū d u m s. C a u ru le s m a te riā lu u n sienas biezum u ap rēķ ina,
vad oties no stip rīb a s viedokļa. T ā ta d d\ u n ir doti, jo to’ lie­
lu m us n o s a k a k o nstruktīvi un tehnoloģiski apsvērum i.
Izpētīsim siltu m izo lācijas biezum a ietekmi uz c a u ru ļv a d a t e r ­
misko pretestību.
P ieņem sim , ka c a u ru ļv a d s p ā r k lā ts a r izolācijas m a te r iā la
vienu slān i (2.10. a tt.). C a u ru le s u n izolāc ijas m a te r iā lu siltum -
v a d īts p ē ja s koeficienti ir %i un %%.
S a s k a ņ ā a r izteiksm i 2.69 lin e ā rā te rm isk ā p re te stīb a

1 1 1 d2 . ln ^ L + — l—
R l ='- ■ln—— I- —

di 231X2 d% n d 3a 2

T ā ta d te rm isk ā pre te stīb a ir a tk a r īg a no ā rē jā d ia m e tra d 3f

t. i., no izolācijas s lā ņ a biezum a. P alielin o t izolācijas s lā ņ a bie­
zum u u n līdz ar to d 3, p ie a u g šī s lā ņ a te rm isk ā pre te stīb a

1
/?3 = - ■ln-
2nXo

bet v ienlaiku s s a m a z in ā s p re ­
testīb a siltu m atd e v ei no ārē jā s
v irs m a s, t. i.,

1
R*
ttd3a,2

1
P re te s tīb a s R un
n di ai
1 , d2
r 2-- nav a tk a r īg a s
2nh dļ
no d3.
K opējās lin e ā rā s te rm isk ās
p re te s tīb a s s a s tā v d a ļu izm ai­
ņ a s shem atiski p a r ā d ī t a s 2.11.
attēlā. vads.

157
 2.11. att. Izolēta cau ru ļv ad a term isko pretestību izm ai­
ņ as rak stu rs atk arīb ā no izolācijas biezum a.

Izpētīsim R l kā f { d s ) . A tra d īsim d 3 ek s tre m ā lā s v ērtīb a s, iz­

m an to jo t n osacīju m u , ka

f'iAz) = 77"7T” R
d ( d s)
l — 0.

d ds 1 1 1
-In =0 .
d ( d 3) ( 2 tc1%2 dļ nccļdļ
No p ēd ē ja s izteiksm ēs a tro d a m ā r ē jā d ia m e tra d 3 v ērtīb u d \a ,
k u rā i atb ilst e k s tre m ā lā vērtība:
2A<2
d&r (2.70)
«2
No šejienes

- - B iļtr — 1, (2.71)
%2
k ur Bija-— Bio sk aitļa vērtība, k a s atb ilst ā rē ja r ā d iu s a r2= d t l 2
kritisk a ja i vērtībai rtr-
Bi ir b ez d im ensio nāls kom plekss, k a s ra k s tu r o ķ erm e ņ a iek­
š ē jā s term is k ā s p re te s tīb a s attiecību p ret ārējo p re te stīb u — uz
v irs m a s u n a p k ā rtē jā s vides robežas. Bio skaitli plaši lieto siltum -
v a d ī š a n a s teo rijā, it īp a ši n e s ta c io n ā ra jā s norisēs.

3.58
 Viegli pierādīt,- ka funkcijai R i ^ d a ) m in im ā lā vērtīb a ir tad,
j a d 3=dķ.r. T a s nozīm e, ka, p ā r k lā jo t c a u ru ļv a d u ar izra u d zīto
m a te riā lu , ja dz < d \ r, izolācijas s lā ņ a biezum a p a lie lin ā š a n a s g a ­
d īju m ā te rm isk ā p re te stīb a s ā k u m ā s a m a z in ā s (siltu m a zudum i
p alielin ās). T as notiks tik ilgi, k am ēr d z v ē rtīb a s a s n i e g s . ekr
(2.11. a tt.) . Tikai pēc ta m te rm isk ā p re te s tīb a s āk s p ie a u g t u n f
j a d$=d*s, tā sasn ie g s s av u sāko tnējo vērtību, k ā d a tai bija bez
izolācijas (d z— dz).
G adījum os, k ad dsKdkr, iz ra u d z īta is siltu m izo lāc ija s m ateriāls,
n a v efektīvs. Lai s iltu m a zud um i s a m a z in ā to s , jāizv ē la s izolācijas,
m a te r iā ls a r m a z ā k u s iltu m v a d īts p ē ja s koeficientu %2, t. i., j ā p a ­
nāk, lai d k ī ^ d ļ .
Bet p ra k sē v a r b ūt g ad īju m i, k a d v ēlam a m a k s im ā lā siltum -
a td ev e a p k ā rtē ja i videi. Tā, piem ēram , elektrisko v a d u izolāciju
c e n šas izvēlēties tā d u , lai ā r ē ja is d ia m e trs d$ (a r izolāciju) b ū tu
t u v s k ritis k a ja i vērtībai ( d z ~ d \ r). S a j ā g a d īju m ā izolēts vads.
a td o s m ak sim ālo siltu m a d au d zum u. T a s dod iespēju p a lie lin ā t
p ieļau jam o elektriskās s trā v a s stipru m u.

Silfumpireja caur ribofām virsmām

P r a k s ē bieži j ā s a s t o p a s a r s iltu m a p m a iņ a s . iek ārtām , k u rā s
ir a tš ķ irīg a s term is k ā s p re te stīb a s uz « k arstā m » u n «vēsām » v i r ­
sm ām , piem ēram , ja sild v irsm u no v ien as p u ses ap sk a lo šķidrums-
(s iltu m a td e v es koeficientam a ir lielā sk aitliskā v ē r tīb a ), b et no»
o t r a s p u ses — g āze (a ir m a z s ) .
Š ād o s g a d īju m o s siltu m a p lū sm as
p a lie lin ā š a n a s nolūkā ieteicam s p a ­
lielināt sild v irs m a s lau k u m u t a j ā
pusē, k u r m a z ā k a a vērtīb a (lielāka
te rm is k ā p re te s tīb a ). P a r a s t i to s a ­
sniedz ar ribojum u.
A plūkosim s iltu m p ā re ju c a u r p l a ­
k a n u rib otu sienu (2.12. a tt.). P ie ­
ņem sim , ka s iltu m a td e v e s koeficientu
% u n a 2 (uz g lu d ā s u n rib o tās v i r ­
sm a s ) u n s iltu m n esē ju te m p e r a tū ru
T i un T2 v ē rtīb a s uz v irs m a s n e m a i­
n ās. T a d s ta c io n ā rā re žīm ā siltu m a
p lū s m u no k a r s tā k ā siltu m n e s ē ja uz
s ien as gludo v irsm u aprēķ in a pēc
fo rm u las
® = « iS .( r 1 - r 1).
T ā d a p a ti siltu m a p lū s m a tiek izva­
d īta , c a u r sienu, t. i., 2,12. att, S iltu m p āreja caur ri­
botu sienu:
S, un S i — gludās un ribotās vir­
sm as laukum i; 6 — sien as biezum s
bez ribām .

15 9
u n no rib o tās v irs m a s uz vēsāko siltum n esēju:
= ci ļSzi T' 2 ~ T 2) .
Seit 02 ir t. s. reducētais jeb vi dējais s i l t u m a t d e v e s koeficients,
kas ietver siltum atdevi g a n no g lu d ā s ca u rules, g a n ari no ribu
virsm as.
No šiem v ienād ojum iem izteiksim te m p e r a tū ru diferences:

£>iai

n - r 2= ( D - ^ ~ ; (2.72)

^ 1
Sļa2
S a sk a ito t v ienād ību 2.72 k re isa s u n la b ā s puses, a tro d siltu m a
p lū sm u no k a r s tā k ā uz vēsāko siltum nesēju :

< P = ------------------------------------- . (2.73)

1 6 , 1
—h
5 iai Si% S2K2
S iltu m a p lū s m a s b līvu m s ir a tk a r īg s no tā, u z k ā d u v irs m u —
g lu d o vai riboto attie c in ā ta kopējā s iltu m a p lūsm a. J a to a ttie ­
cina uz gludo virsm u, t a d

qi — ^ - = * 1-1(1*, —r 2), (2.74)

Si
kur
1 1
(2.75)
rI 1
__ļ—
6
.—
Si 1 1 , 5 , 1
«i K S 2 «2 «i % maz
Lielum s m —S 2/Si ir r i bo juma koeficients, k a s izsak a s ild v irsm a s
rib o tā s puses p iln ā lau k u m a attiecību p ret s ien as g lu d ā s p u ses
laukum u.
S iltu m a p lū s m a s blīvum s rib o tai virsm ai ir
 Izteiksm ēs 2.75 u n 2.77 lielum us kx\ un kT2 sau c p a r ribotu
s i ld o i r s m u s i lt um pār ej as koeficientiem (W /( m 2- K ) ) .
Iepriekš m inētos ap s v ē ru m u s v a r attiecin āt a ri uz ribotām
cauru lēm .
R ibotām m e tā la c a u ru lēm (a p rib o š a n a p raktisk i ir lietderīga
tikai m e tā la v irs m ā m ) v a r izm an to t tu v in ā to te rm is k ā s p r e te s tī­
bas izteiksm i (2.67).
Pieņem ot, ka ai un a 2 uz sild v irsm a s ir nem ain īgi, ribotu c a u ­
ru ļu lineāro s i lt um pā re j as koefi cientu ( W /( m - K ) ) v a r izteikt šādi:
1
(2.78)
1 6 1
----- ■+---- -------+,------- -
ndiai jt^vidA, tn n d2a 2

2.3. SILTUMVADĪIANA NESTACIONĀRĀ REŽĪMĀ

Tehnikā s a m ē r ā bieži j ā s a s to p a s ar n estac io n āriem siltum ap-
m a iņ a s režīmiem, kad te m p e r a tū ra s lauks m a in ā s laikā. N estacio­
n ārie s iltu m a procesi p a r a s ti saistīti a r ķerm eņ u sild īša n u vai
atd z e s ē š a n u , piem ēram , m e ta lu rģ ijā s a g a ta v j u k a r s ē š a n a k rā s n īs
pirm s v elm ēša n as, m e tā la iz s trā d ā ju m u k a r s ē š a n a u n a td z e s ē š a n a
te rm is k a jā ap strā d ē, konservu k a r s ē š a n a u n a td z e s ē š a n a p ā rtik a s
rūpniecībā. Līdzīgus piem ērus v a r m inēt a ri no p ā r ē jā m rū p n ie ­
cības nozarēm .
A rī s ta c io n ā rā režīm ā s tr ā d ā jo š ā s ie k ā rtā s īslaicīg i iespējam i
n e sta c io n ā ri procesi, piem ēram , iek ārtas d a r b in ā š a n a s sāk u m ā
u n beigās, kā a rī izm ainot term isko slodzi.
N e sta cio n āro te m p e r a tū ra s lauku un n e s ta c io n ā rā režīm ā p ā r ­
v ad īto siltu m a d a u d z u m u v a r ap rēķin āt, a tris in o t s iltu m v a d īš a n a s
d iferen ciālvienād oju m u 2.18:

dx
Sī v ie n ād o ju m a a tris in ā ju m u v a r ieg ū t analītiski, gra fo an a lī-
tiski, a r elem e n tā ro bilanču m etodi un eksperim entāli.
A n alītisk ais a tris in ā ju m s iespējam s tikai v ie n k ā rš a s ģeo m et­
ris k a s fo rm a s ķerm eņiem (stienim, plāksnei, lodei, c a u ru le i), t ā ­
pēc p ra k s ē biežāk izm an to p ē d ē jā s trīs metodes.
P ē d ē jā laikā plaši lieto d a ž ā d a s s k aitlisk ā s m etodes, iz m a n ­
to jo t elektroniskos sk aitļo tā ju s.

Temperatūras lauku līdzības nosacījumi

Ķ erm eņa m ijied arb ību ar ap k ā rtē jo vidi m ate m ā tis k i var
u z ra k s tīt šādi:

(2.79)

11 —■S iltum tehnikas pam ati 161

 l

- r —J — ķ erm eņ a m a te r iā la siltu m v a d īts p ē ja s koefi-

' v cients u n te m p e r a tū ra s g ra d ie n ts ķerm enī
v irs m a s tuvu m ā;
TV un Ts — atbilstoši ķerm e ņ a v irs m a s u n a p k ā rtē jā s
vides (šķ id rum a vai g āzes) te m p e r a tū ra s .
Izteiksm es 2.79 k reisā p u se izsaka s iltu m atd e v i a p k ā rtē ja i v i­
dei konvekcijas veidā (siltum a s ta ro š a n u n e ņ e m a m v ē r ā ), bet labā
p u se — s iltu m v a d īš a n u no ķ erm eņa iekšienes uz ārējo v irs m u
(pieņem ts, ka ķerm eni a t d z e s ē ) .
F u rjē diferenciālv ienādo jum ā (2.18) u n izteiksm ē 2.79 ir te m ­
p e r a tū ru sta rp īb a s u n atv a s in ā ju m i, tāp ēc te m p e r a tū ru vietā v a r
ievietot t. s. v irs te m p e r a tū ra s ■ft — T — Ts. T a d form u las 2.18 u n
2.79 v a r a m p ā r ra k s tīt šādi:

a# a V 2*& (2.80)
dx
un

a # T = —%v , ..
(\ £o n) „ ■ ( 2 -8 1 1

N e d a u d z pārv eido jot izteiksm i 2.81, ieg ū st

_ 2 _<>V=S_ ( | < L ) , (2.82)

%Y V dn ' v
2.13. a ttē lā p a rā d īti v irs te m p e r a tū ra s s a d a līju m i ķ erm enī ^vir­
s m a s tuv um ā: i!h — laika m om entā n u n #2 — laika m o m enta t 2-

2.13. att. T em peratūras sadalījum s

ķerm enī dažādos laika m om entos.

1 62
V a r pierādīt, ka ķ erm eņ a v irs m a s tu v u m ā šo līkņu pieskares M \ A
u n M ļ A k ru s to ja s vien ā p u n k tā A, k as a tro d a s a ttā lu m ā %/a no
■aplūkojamā v irs m a s p u n k ta N. Sis s e c in ā ju m s atvieglo te m p e r a ­
t ū r a s līkņu k o n stru ēša n u .
U zdevum os, k u ru s aplūkosim , sā k u m n o s a c īju m i uzd od v ien­
m ē rīg u te m p e r a tū ra s s a d a līju m u p rocesa sā k u m ā visā ķ erm e ņ a
tilp u m ā, t. i.,
j a x — Q, t a d T — To u n ■Q'='Qi0.

In de k ss «0» n o rā d a , ka lielum a v ē rtīb a a tb ils t sā k u m a m o ­

m en tam . T ā ta d sā k u m a m o m en tā v irs te m p e r a tū ra
^(ļ — Tņ — Ts.

Apzīm ēsim bezdim ensionālo (sau c ari p a r relatīvo) virstem pe-

ratū ru ar

u n b ez d im e n sio n a la s k o o rdin ātes ar

k u r l — ķ erm e ņ a ra k s tu r īg a is izmērs.
T ad F u rjē diferenciālvienādo jum u bezdim e n sio n ā lā form ā
ra k s ta šadi:

vai
d@ d 2Q ( d 2Q ( <?20
(2.83)
, ax ~ d W +JYr + l ī r '

B e zd im en sio n ālā v irs te m p e r a tū ra 0 līd zīg u ķ erm e ņu līdzīgos

punktos, k u ros X = i d e m , Y —idem u n Z = i d e m , ir a tk a r īg a no
Fur jē s k a i t ļ a :

k u rš iz s a k a laiku b ez d im ensionālā formā.

Bet 0 u n Fo s a k a rīb a n a v vienn ozīm īg a, jo v ien ād o ju m a 2.83
in te g rā lis ir a tk a r īg s no ķ e rm e ņ a form as, b et in te g rē š a n a s k o n ­
s ta n te s — no s iltu m a p m a iņ a s ap stāk ļiem uz robežas.

ii* 163
 F o rm u la s 2.81 a n a līz e a r līd zīb as te o rija s m etod ēm rā d a , k a
s iltu m a p m a iņ a s norises līdzību u z ķerm e ņ a v irs m a s n o s a k a B i a
skaitlis (izteiksm e 2.71):

Tv *
T ā ta d k o n k rē ta s form as ķerm eņiem te m p e r a tū ra s lauki # =
—f ( x , y, z) ir līdzīgi u n bezdim e n sio n ā lā s v irs te m p e r a tū ra s 0 ;
līdzīgos p unk tos ir vienādas, ja

Fo = idem un Bi = idem.
Tāpēc te m p e r a tū ra s lau ku n e s ta c io n ā ra jā s iltu m v a d īš a n ā a p ­
ra k s ta v is p ā rin ā ta izteiksme
© = /(F o , Bi, X, Y, Z ) . (2.84)

Sīs funkcijas veids k a tra i ķ erm eņ a form ai ir atšķirīgs.

• S i l i u m v a d ī š a n a plāksnē

Aplūkosim liela izm ēra plāksni, k u ra s biezum s ir 2 6. P lā k s n e

tiek dzesēta no ab ām pusēm . Pieņem sim , ka ab ā s p u sēs siltum -
atdeves koeficienta v ē rtīb a s ir v ie n ā d a s u n ka t a s visā pro c esa
laikā uz v irsm ā m paliek n e m ain īg as. S ā k u m n o sacīju m i rā d a , k a
s ā k u m a m o m en tā v irs te m p e r a tū ra visos p lā k sn es pu n k to s ir vie­
nād a :
ja t = 0, t a d ^ = % = T 0- T S u n 0 = 1. (2.85)

Tā kā plāksn es izmēri y u n z asu virzienos ir lieli, ta d te m ­

p e r a tū ra izm ain ās tikai x ass virzienā (2.14. a tt.). Tāpēc izteik­
sm e 2.83 v ien kāršo jas:

d€> d2@ ( 2 . 86 }
dFo dX2 4

R obežnosacījum i (tre šās k ā rta s ) ir Šādi:

(50 a
ja * = + S , tad --••==--• y e ;
dX 1 (2.87)
. . .<30 a
j a x = — d, t a d — - = + ~ 0 ,
dX %

P ē d ē jā s trīs izteiksm es m a tem ātisk i a p r a k s ta n e s ta c io n ā ra

siltu m v a d īša n u plāksnē.

164
 2.14. att. B ezdim ensionālās tem p eratū ras līknes p lāksne d a ž ā ­
dos laika m om entos.

V ien ā d o ju m u s istē m as a tris in ā ju m u v a r iegūt, piem eram , ar

F u rjē rin d a s palīdzību:
oo
2 sin 0 j COS ( O i X ) - a ,2j?o
[,- -.......... - ■•-■■■ —........-- Q 1 (2.88)
cTi+sin ai cos ai ’

ku r Oi — t r a n s c e n d e n t ā v ien ād o ju m a
Oi t g Gi = Bi (2.89)
saknes.
P a r ra k s tu r īg o izm ēru pieņem ts d — puse no plāk sn es biezuma.
P ra k tis k u uzd evu m u ri s i n ā š a n ā pietiek ar dažiem p irm ajiem
v ie n ā d o ju m a 2.88 r in d a s locekļiem.
Izteiksm es 2.89 sak ņ u v ē rtīb a s a tro d a m a s tab u lās.
J a F o > 0 ,3 , ta d © aprēķiniem v a r izm an to t tikai pirm o rin d a s
locekli (kļūda n e p ā rs n ie g s l°/o).
S iltu m a d au dz um u, k uru atdo d (vai s aņ e m ) S k v a d r ā tm e tru
liela p lāk sn e laikā no to līdz % no a b ā m s ā n u plaknēm , aprēķ in a
pēc form ulas:
kur
Qo = 2 6 S c p p#o (2.91)
ir p lāksn es siltum ietilpība a td z iš a n a s (s ilšan as) sāk u m a m om entā,
t. i., laika m om entā t0, bet cp u n p — p lā k sn es m a te r iā la īp a tn ē jā
siltum ietilpīb a u n blīvums.
Vidējo bezdim ensionālo te m p e r a tū ru 0 laik a m o m en tā % a p ­
rē ķ ina pēc š ā d a s izteiksmes:
oo

(2.92)

B ezg a līg i g a r a m cilin d risk am stienim a tris in ā ju m s s a t u r Be-

seļa funkcijas.
A prēķinu v ien k āršo šan ai sastādītas n o m o g ra m m a s 0 =
= / ( F o , B i).
P ēc n o m o g ra m m ā m viegli v a r noteikt b ezd im e n sio n ā lā s te m ­
p e r a t ū r a s uz ķem eņa v irsm a s (plāksnei X = x / b = 1, c ilin d ram
i? = r/r0= 1) u n vidū (plāksnei 1 = 0 , c ilin d ram R = 0). P r a k t i s ­
k ām v a ja d z īb ā m ta s bieži vien ir pietiekami.
P ēdējos gad o s n e s ta c io n ā rā s s iltu m v a d īš a n a s aprēķiniem sek­
m īgi izm an to o p erato ru a p rēķ in a metodes.

Vairākdimensiju temperatūras lauku aprēķins

Dots b ezg alīg i g a r š .taisn stū rv e id a š ķ ē rsg riezu m a stienis

(2.15. a tt.) , k a s atdo d (s aņ em) siltu m u a p k ā rtē ja i videi c a u r
v isām č e trām skaldnēm . Pieņem sim , ka v e rtik ā lā s s k ald n es _ ir
ideāli izolētas. T ad siltu m a p m a iņ a notiek tikai c a u r h o riz o n tā lā m
s k ald n ēm (2.15. att. b ).

2
25i 2

2.15. att. R aksturīgie izm ēri stieņ a tem p eratū ras lauka noteikšanai.

166
 B ezdim en sion ālo virstem p era-
tū ru p lak n ē 1— 1 v a r ap rē ķ in ā t vai
a t r a s t pēc n o m o g ra m m ā m , pieņe­
m ot p a r ra k s tu r īg o izm ēru 62:
©ci = M F o , B i). '

J a pieņem, ka term iski izolētas ^

ir stieņa h o riz o n tā lā s sk aldn es, ^
tad var atrast
©02= / 2 (F o, B i), <

ņ em o t p a r ra k s tu r īg o izm ēru 6i
(2.15. att. c).
J a siltumapmahrm notiek c a u r 2J6_ ūtt ParalēIskaldna rakstu.
v is a m c e tram skaldnēm , t a d tem- rīgie izmgri.
p e r a t ū r a s lauk u stieņa v idū (p la k ­
ņu 1— 1 u n 2 — 2 k ru sto ju m ā )
ietekm ēs v ien laiku s vertikālo un
h o rizo ntālo sk a ld ņ u siltu m ap rņ aiņa. B ezd im en sio n ālā virstem pe-
r a t ū r a uz stieņa sim e trija s a ss ir

@C = ©C1®C2-
Līdzīgi v a r noteikt te m p e r a tū ru p a r a lē ls k a ld ņ a centrā, kur
k ru s to ja s v is a s trīs sim etrija s plaknes (2.16. a tt.):

®c = ©el©c2©c3'

J a jā n o s a k a te m p e ra tū ra , piem ēram , p a r a lē ls k a ld ņ a š ķ au tn es
p u n k tā 1, ta d v isp irm s aprēķ in a līdzības s k aitļu s Fo u n Bi, pie­
ņ em ot p a r ra k s tu r īg o lielumu pēc k ā r ta s 6i, 52 u n 63. T ā ta d j ā a t ­
rod te m p e r a tū ra triju p lak ņ u — au g š ē jā s, la b ā s s ā n u u n v e r tik ā ­
lās sim e trija s plaknes k ru s tp u n k tā. R a k stu rīg a jie m izmēriem
61, S2 u n 63 atb ilsto ši jām eklē (ja lieto n o m o g ra m m a s ) bezdim en-
sio n ā lā s te m p e r a tū ra s uz plāk sn es v irsm ā m (61 u n 62) un cen­
t r ā (63). -Atrasto © vērtību re iz in ā ju m s dod m eklēto bezd im en sio ­
nālo te m p e r a tū ru p u n k tā 1.
P u n k tā 2 bezdim ensionālo te m p e r a tū ru iegūst, sareizin ot
bezdim e n sio n ā lā s te m p e ra tū ra s , kas a t r a s t a s p lāk sn es virsm ām ,
pieņem ot p a r ra k s tu r īg a jie m izm ēriem 5i, 62 un 63.
P u n k ta 3 bezdim ensionālo te m p e r a tū ru aprēķina, sareizinot
p lāk sn es c e n tra m (61 u n 62) u n v irs m a i (63) a t r a s tā s b ezd im en ­
sio n ā lā s tem p e ra tū ra s.
J a p a r n e a tk a rīg a jie m m ain īg ajiem u z s k a ta 0 u n Bi, ta d v ar
ap rēķināt, pēc cik ilga laika d o ta jā p u n k tā iestāsies z in ām a te m ­
p e r a tū ra . S a jā g a d īju m ā m eklētais lielum s ir b ez d im ension ālais
laiks — F u rjē skaitlis Fo.

167
 Regulārā siltuma režīma metode

J a ķerm eni p akļauj n e m a in īg a i s iltu m a iedarbībai, piem ēram ,

ievieto vidē, k u ra s te m p e r a tū ra Ts — const, n o d ro šin a n e m a in īg u
ķ erm eņ a v irs m a s te m p e r a tū ru Tv vai realizē n e m a in īg u siltu m a
p lū s m a s blīvum u q — const, ta d pēc k ā d a laika ķerm enī ies tā ja s
te m p e r a tū ra s iz m aiņ as u n s a d a līju m a re g u la ritā te . Iz šķ ir trīs
ra k s tu r īg a s s tad ijas.
P ir m a jā s ta d ijā te m p e r a tū ra s lauku ietekmē ķ erm e ņ a sāk u m a
stāvoklis. Ar laiku iespējam ā te m p e r a tū r a s nevienm ērība izlīdzinās
u n te m p e r a tū ra s izm aiņ a n oris pēc eksponenciāla likuma. Tā ir
o trā s ta d ija — re g u lā ra is siltu m a režīms.
R e g u lā ra is jeb s a k ā rto ta is s iltu m a režīm s p a m a z ā m pāriet
t r e š a jā s tad ijā, k u ra i ra k s tu r īg s ķerm e ņ a term isk s līd zsv ars ar
ap k ā rtējo vidi. T a s ir s ta c io n ā ra is režīm s.
Aplūkosim b ez g alīg i lielas p lāk sn es re g u lā ro s iltu m a režīm u,
j a izpilda tre š ā s k ā r ta s robežno sacījum us.
B ezdim en sio n ālās te m p e r a tū ra s apē ķina m v a r iz m a n to t for­
m u lu 2.88.
Jo ilgāk s laiks ir p a g ā jis , jo lielāka Fo vērtīb a u n jo a tra k
rin d a konverģē. P ra k tis k i v a r uzskatīt, ja FoSsO,3, r i n d a s su m m a
ir vien ād a a r pirm o locekli. T ād ā g a d īju m ā
e _ _ 2 s . n g , c o s (? X ) _ ^ |,F^
cfi + sin a i cos a i

Izm ainoties Bio skaitlim no 0 līdz oo, ai vērtīb a p ie a u g no

0 līdz jt/2.
C itā d a s form as ķerm enim a iz m a iņ a s rob ežas ir atšķ irīg as.
L o g aritm ējo t izteiksm i 2.93, iegūst

ln e _ in 2 sin g | coK fL *>— „ ,2Fo. (2.94)

0 i + s m 0 i cos ai
Diferencējot v ien ād o ju m u 2.94 pēc laika, v a r ra k stīt, ka
<31n© 1 d& a
a r - —r - = — m = const, (2.95)
■ āt © <?T 1 S2
. „ ax
> ° Fo- w
F o rm u lā 2.95 ar m apzīm ēts a td z iš a n a s (silšan as) tem p s (s->),
ka s ir n e m a in īg s lielums visiem ķ erm eņa punktiem .
A rī c itā d a s form as ķerm eņiem m v ērtīb a ir a tk a r īg a p rak tisk i
tikai no 0 i, a, ķ erm eņa form as u n r a k s tu r īg ā izmēra.
J a Bi —>-oo (praktiski, ja B i > 1 0 0 ) , plāksnei v a r pieņem t
Oļ — tt/2. T ad no izteiksm es 2.95 atrod, ka

moo= ( - |ļ r ) a, (2.96)

168
No šejienes v a r rak stīt, ka
1
tn0 Kma (2.97)

V( —26 /)

ku r Ķ b e z g a līg a s p lāk sn es form as koeficients.

A na lo g i v a r a tra s t, ka lodei

K=- (2.98)

(t )
p a ra lē ls k a ld n im
1
K- (2.99)

u n cilindram , k u ra g a r u m s L,
1
K* ( 2 . 100)
(J ^ L )%(■)■ '

R e g u lā rā režīm a m etodi
bieži izm an to m a te riā lu sil-
tum fizikālo īp ašīb u eksp eri­
m e n tā la i a t r a š a n a i . Tā, pie­
m ēram , te m p e r a tū ra s v a d ī t ­
s p ējas koeficienta a n oteik­
š a n a i lieto a k alo rim etru,
k u ra m ir lodes, cilin d ra v ai
r e g u lā r a p a r a lē ls k a ld ņ a for­
m a. A pstākļos, k a d a-^-oo ,
m ērī v irs te m p e r a tū ra s # iz­
m a iņ u laikā. Iegūto s p u n ­
k tu s atliek k o ord in ātēs In iJ -t
(2.17. a tt.).
A td z iš a n a s tem pu aprē­
ķina pēc izteiksm es
2.17. att. T em p eratū ras izm aiņas ra k stu rs
m= ķerm eņa p unktā re g u lā ra jā siltum a re­
t 2 — Ti žīmā:
/ — nenostabilizētā režīm a josla*, I I — re­
( 2. 101) g u lā rā režīm a josla; a — sild īšan as līkne;
b — d zīšan as līkne.

169
bet pēc form ulas 2.97 atro d m a te r iā la te m p e r a tū ra s v a d īts p ē ja s
koeficientu a.
A plūko jām pirm ā veida r e g u lā ro režīm u, kad vides te m p e r a ­
tū r a laikā nem ainās.
J a vides te m p e r a tū ra laikā m a in ā s lineāri, ta d ir o trā veida
re g u lā r a is režīm s, bet, ja tā m a in ā s periodiski, — tre š ā veida re ­
g u lā ra is režīms.
R e g u lā rā režīm a metodei s a līd z in ā ju m ā ar s ta c io n ā rā režīm a
m etodēm ir v ien k ā rš ā k a s ap rēķ in a izteiksm es u n m a z ā k s laika
p a tē r iņ š eksperim entiem .

2.4, Jēdziens par dimensiju analīzi

un līdzības teoriju
Ne vienm ēr iespējam s ana lītisk i a tris in ā t s iltu m a p m a iņ a s
d iferenciālvienādoju m u sistēm u. Tāpēc v is p ā rīg ā veidā ri s i n ā ­
ju m u biežāk m eklē ar skaitlisk ā m vai e k s p e rim e n tālām m etodēm .
Bet š ā d ā veidā ir g rūti a t r a s t funkcionālu s a k a rīb u s ta rp m a in ī­
g ajiem lielumiem. A prēķinu u n ek sperim en tu ap jo m s bieži vien
ir tik liels, ka p raktiski to g rū ti realizēt. Tā, piem ēram , siltum -
atdeves koeficienta o sk aitlisk ā s v ē rtīb a s ir a t k a r ī g a s no p lū s m a s
ā tru m a , sieniņ as vai k a n ā la š ķ ē rsg riezu m a fo rm a s u n v irs m a s
ra u p ju m a , š ķ id ru m a blīvum a, viskozitātes, s iltu m v a d īts p ē ja s koe­
ficienta, īp a tn ē jā s siltum ietilpības, te rm is k ā s iz p leša n ās koeficienta
u n no citiem faktoriem.
V isas m in ē tā s vielu īp a šīb a s s a v u k ā rt ir a tk a r īg a s no spie­
diena u n te m p e ra tū ra s , tāp ēc ek sp erim entāli ļoti g rū ti noteikt
t ā d a s lik u m sa k arīb as, kas ņ em tu v ē rā k a tra m inētā fa k tora
ietekmi u z a. Seit izm anto di m e n s i j u un l īdzības teoriju, ar k u ru
v a r pierādīt, ka a ir a tk a r īg s nevis no k a tr a m in ētā fa k to ra a ts e ­
višķi, bet g a n no noteiktu faktoru g rupējum iem . Sie gru p ē ju m i
ir bezdim ensionāli lielumi, t. s. līdzības skai tļ i jeb kritēriji, k as
n o sauk ti to zin ātn ieku vārd o s, kuriem lieli nopelni attiecīgo p ro ­
blēm u pētījumos.
Ar dim en siju an alīzes m etodi v a r a t r a s t m a te m a tis k a s s a k a ­
rības, k as p a s t ā v s ta rp atsevišķiem fizikālajiem lielumiem. To
izm an to gadījum os, k a d p ē tā m a is fizikalais process n a v a p r a k ­
stīts diferenciālv ienādo jum u veidā.
Izšķir p a m a td im e n s ija s u n a tv a s in ā tā s d im ensijas. M eh ā n ik a s
un siltu m a lielumus v a r izteikt ar če trām p a m a td im e n s ijā m : g a ­
rum u, m asu , laiku u n term od in am isk o te m p e ra tū ru . S ā d u sistēm u
apzīm ē ar LMT&. Tā, piem ēram , siltu m a d a u d z u m u Q m ēra
džoulos (J ), ko a r p a m a td im e n s ijā m izsaka šādi:
dim Q = L W ~ 2.
Jeb k u ru fizikālo procesu p a r a s ti a p r a k s ta ar divu vai v a irā k u
locekļu algeb risku sum m u. S ā d ā vienād o ju m ā visu locekļu d im en ­
s ijā m j ā b ū t vienādām .

170
 īs u m ā aplūkosim divas dim ensiju an a līz es p am a tte o rē m a s.
F u rjē teorēm a. A tv a s in ā tā vienība [£] ir proporcion āla p am at-
dim ensiju A i re iz in āju m a m , pie t a m šīs p a m a td im e n s ija s ir no­
teik tās p a k ā p ēs m c
h
[ 5 ] = C I I [Ai ]mi, (2.102)

k u r C — pro p o rcio n alitā te s koeficients;

k — d otas vienību sistē m as p a m a td im e n siju skaits;
s 13 — n o rā d a , ka visi A i lielumi jās a re iz in a .
re teorēm a. J e b k u ru fizikālu s a k a rīb u s ta rp s istē m as n m a in ī­
gajiem param etriem , kuriem ir m p a m a td im e n s ija s, v a r izteikt ar
v ienād oju m u , k a s s a tu r
i —n —m (2.103)
bezdim e n sio n ā lu s lielumus.

Fizikālo procesu līdzība

Lai ap rēķ in a s a k a rīb a s n eb ūtu jām eklē, ek sperim entējot ar

reāliem objektiem (piem ēram , k a tla a g r e g ā t a a tsev išķ ām s a s t ā v ­
d a ļā m ) , k as p ra k tisk i būtu ļoti sarežģīti, bieži p a t neiespējam i,
t a d izveido objekta m odeli un la b o ra to rija s a p stāk ļo s izpētī tos
procesus, kuriem grib a t r a s t s ak a rīb as. M odeli būvē m azā ku, bet
ģeom etriski līdzīgu objektam .
M odelī novēroto procesu lik u m sa k arīb as v a r attiecin āt uz
citiem objektiem, kuri no m odeļa
atš ķ ira s ar izm ēriem, lietotiem sil-
tum nesējiem , p lū s m a s ātru m iem un c
citiem faktoriem , tikai ievērojot zi­
n ā m u s n o sac ījum us. G a lv e n a is nosa- ^
cījum s ir tas, ka p ašiem procesiem ■*=
j ā b ū t līdzīgiem. Tāpēc līdzības teorijā LJ V- _ '
ir s v a rīg i a tš ķ irt vien as u n t ā s p a š a s
fizikālo procesu klases līd zīg as p a ­
rād īb a s.
Labi p a z īs ta m a ir 'ģ eom etriskā
līdzība, piem ēram , t rīs s tū ru u n citu
fig ū ru līdzība. Aplūkosim telp isk ās •
ģ e o m etrijas piemēru.
D a ž ā d u izm ēru cilindri veido L iŽ -
noteiktu telpisku ķ erm e ņ u klasi
(2.18. att. a ) . C ilindru a r a u g s tu m u 2.18. att. Ģ eom etrisku ķerm eņu
hi u n d iam etru d\ pieņem sim p a r bā- līdzIba: , , . .
zes ķermeni. P a re iz in o t ab u s c ilin d ra Hdžīgu1|ermeņuasgrupa?rmeņi'
171
ra k s tu r īg o s lielum us h x u n d\ ar d ažādiem skaitļiem , iegū sim ģeo ­
m etriski līdzīgu cilindru grup u, k uru a u g s tu m i un d iam etri ir
s a v s ta rp ē ji proporcionāli:
ļ l L = 2 j L —ļ ! ± = r
di d2 d3 L’
kur C l — bezdim en sio nāls re iz in ātājs, ko sau c p a r ģ eo m e t r is k ā s
līdzības konstanti.
Sos cilindrus v a r u zsk a tīt p a r vienu un to p a š u cilindru, k a s
i z g a ta v o ts d a ž ād o s m ērog os (2.18. att. b).
T ā p a t atšķ ir a rī līdzīgus procesus.
P a r līdzīgu procesu g ru p u sau c tād u , k u rā je b k u rš procesu
pāris, piem ēram , procesi A un B, atbilst š ā d ā m p ra sīb ā m :
a) abi procesi ir k v alitatīvi vienādi;
b) abu procesu atbilstošie lielumi saistīti a r līdzības p ā rv e i­
dojumu.
Kvalitatīvi vien ād u s procesus m atem ātisk i v a r a p r a k s tīt vie­
nādi. T as nozīmē, ka šie ap ra k s ti a tš ķ ira s tikai ar dim ensionālo
lielumu skaitlisko koeficientu vērtībām .
P a r līdzības pārveid o ju m u sau c atbilstošo lielumu lin eāru
sakarību:
= pB. (2.104)
Lielumi Pa u n pB ir līdzīgi, ja tiem v ie n ā d a dim ensija, v ien ād a
fizikālā j ē g a u n ja tie ra k s tu r o procesu s A u n B atb ilsto ša jo s
te lp a s p unk tos a n a lo g o s laika m om entos. P ro p o rc io n a litā te s koefi­
cientu Cp sau c p a r p ā r v e id oj u ma k o n s t a n t i jeb l īdzības konstanti.
J a g rib am fizikālo procesu līdzībā s a s k a tīt a n a lo ģ iju a r ģ eo ­
m etrisko līdzību, t a d viens process jāpieņem p a r noteicošo un
visi tā p a r a m e tri jāre iz in a ar atbilstošo līdzības konstanti.

Līdzības skaitļi

P rocesu v ien ād o ju m u s ir izdevīgi izteikt b ez d im ensionālā

formā, jo t a d d a ž ā d ā s m ērvienību sistē m ās tie nea tšķ ira s.
P ro ce sa ra k s tu r īg o s lielumus b ez d im ensionālā form ā v a r iz­
teikt divējādi.
1. M a in īg ā p a r a m e tra tekošo vērtību izsaka, attiecinot to p ret
šī p a r a m e t r a vērtību k ā d ā noteiktā vietā u n laikā. Ja, piem ēram ,
pētī p lū sm u caurulē, t a d p u n k ta tekošo k o ordināti x (a ttā lu m u
no ca u ru les sāk u m a) bezdim ensio nālā form ā v a r izteikt ar attie ­
cību Ķ= x/d, k ur d ir c a u ru les diam etrs. Līdzīgi arī siltu m n esē ju
v irs te m p e r a tū ru b ez d im en sion ālā form ā izsaka ar attiecību

k ur T0—Ti ir te m p e r a tu ru sta rp īb a procesa sakum a. Lielumi d

u n T0— Ti veido dotā p a r a m e t r a m ērogu ap lū k o ja m ā sistēm ā.

172
 2. V a irā k u s d a ž ā d u dim en siju p a r a m e tru s , k as ra k s tu ro doto
procesu, kom binē bezdim ensiju p a r a m e tro s — t. s. līdzības s k a it­
ļos. Tā, piem ēram , š ķ id ru m a izoterm iskās p lū s m a s režīm s a p a ļa
šķ ē r s g r ie z u m a c a u ru lē ir a tk a r īg s no p lū sm as ā tru m a w, r a k s t u ­
r ī g ā izm ēra — š a jā g a d īju m ā no c a u ru les d ia m e tra d, š ķ id ru m a
d in am isk ās viskozitātes ja u n blīv um a p , k u ru d im en sija s ir šādas:
6xraw = L T - l \ dim d = L \ dim ņ , = M L - l T - 1-, dim p = M L ~ 3.
Ir zinām s, ka p / p = v ir kinem ātisk ā v isko zitāte (m 2/s ). K om ­
binējo t šos lielum us ar dim ensiju an alīzes m etodēm , v a r iegūt
b ezd im ensio nālu izteiksmi — t. s. Re in ol d sa s k a i t l i :

^ e = ^ » R e . (2.105)
[J, V

P lū s m a s a r v ienādiem R einoldsa skaitļiem ir h id rod inam iski

je b k inem ātiski līdzīgas. Ja, piem ēram , re ā lā objektā šķidrum s
p lū st pa liela d ia m e tra cauruli, tad, lai la b o ra to rijā v a rē tu pētīt
h id ro d in am isk i līdzīgu p lūsm u m a z ā k a d ia m e tra caurulē, a tb il­
stoši jāp alie lin a p lū s m a s ā tru m s w v ai jāizv ē la s šķidru m s ar
m a z ā k u kinem ātisko viskozitāti v. Tom ēr jā p a n ā k , lai R einoldsa
sk aitļi m odelī u n objektā b ūtu vienādi, t. i.,
R e= id em .
A n alog i ieg ū st arī citus līdzības skaitļus. A plūkosim siltum ap-
m a iņ a s aprēķinos p la š ā k izm an to jam o s līdzības skaitļus.
P ek lē skaitlis izsaka s iltu m a p ā rn e s e s līdzību:

p e_ ^ = J 5 £ £ . , _ J ? i i ' |1 = Rep r . (2.106)

a X v X
Pēc s tr u k tū r a s P e ir a n a lo g s R einoldsa sk aitlim u n izsaka ar
š ķ id ru m a plū sm u p ā r n e s tā siltu m a d a u d z u m a attiecību pret sil-
t u m v a d īš a n a s veidā p ārn esto siltum u.
P r a n d t t a skaitlis, ko sau c arī p a r fizikālās līdzības skaitli, ir
a t k a r ī g s tikai no fizikālajiem p aram etriem :
n t.r =
P _ —
v = v —
CJ>P cp Pe .
- p, =- =— /O 1 H 7 \
(2.107)
a X X Re
P r ra k s tu ro te m p e r a tū ra s un ā tru m a lau ku attiecību.
Grashofa skaitli izm anto s iltu m a p m a iņ a s u n h id ro d in am ik as
pētījum o s brīvās konvekcijas ap stāk ļo s (kad š ķ id ru m a kustība
notiek d aļiņu blīvum a s ta rp īb a s d ē ļ ) :

Gr (2.108)

kur g — brīvās k riš a n a s p a ā tr in ā ju m s (m /s2);

P — tilp u m a te rm is k ā s iz p leša n ās koeficients (K ~');
A T — te m p e r a tū ru s tarp īb a, piem ēram , s ta rp sienas virsm u
u n a p k ā rtējo šķ id ru m u (K).
 N u s e l t a skai tl is ra k s tu ro siltum atdevi:
C&l
Nu= - r L (2.109)
%
A g rā k aplū ko tais Bio skaitlis (izteiksm e 2.71)
B i _ al

a tšķ ira s no N u s e lta sk aitļa ar to, ka Bi izteiksm es sauc ējā i r

ķ erm e ņ a siltu m v a d īts p ē ja s koeficients Av, bet N u izteiksm e s a t u r
vides (šķ idru m a, g ā z e s ), k u rā ķerm en is a tro d a s, siltu m v a d ītsp ē ja s
koeficientu.
P ē d ē jā laikā teh n is k a jā lite ra tū rā arvien biežāk p a r ā d ā s a m e ­
r ik ā ņ u lietotais S t a n t o n a s k a i t l i s :

St s — ( 2. 110)
wpcp Re P r
Bez m in ētajiem ir arī dau dzi citi līdzības skaitļi, k u ru s lieto
d až ād o s speciālos gadījum os.
J a līdzības skaitlis s a tu r tikai n e a tk a rīg o s m ain īg o s lielum us,
to s a u c p a r noteicošo l īdzības s kai tl i jeb kritēriju. J a turpretim ,
līdzības skaitlis s a t u r a tk arīg o m ainīgo, t. i., m eklējam o lielumu
(piem ēram , N u selta skaitlis s a tu r siltu m atd e v es koeficientu a)„
t a d t a s ir n os a k ā m a i s l īdzības skaitlis u n to p a r kritēriju n e s a u c .

Līdzības teorija

Kā j a u tik a n o rādīts, s iltu m a p m a iņ a s u zde v u m u s a n a lītisk i

a tris in ā t v a r tikai dažos speciālos g ad īju m o s. A r skaitliskajām ,
u n ek s p e rim e n tā la jā m m etodēm v a r ieg ūt a tris in ā ju m u tikai vie­
n a m n oteiktam g a d īju m a m a r fiksētiem arg um entiem . J a izm ain a
k a u t vienu no p aram etriem , ris in ā ju m s vai ek sperim en ts j ā a t ­
kārto. Lai ris in ā ju m u v a rē tu attiecināt uz veselu g ru p u līd zīg u
procesu u n lai bū tu iespējam s s a m a z in ā t u zd e v u m a n e a tk a rīg o
p a r a m e tru skaitu, izm an to līdzības teoriju jeb t. s. vi sp ār inā to
m a in īgo metodi.
L īdzības teorija b ūtībā ir ek sp erim entu teorija. To ļoti p l a š i
izm anto siltu m a konvekcijas uzd e v u m u ris in ā š a n a i.
M ēs j a u aplūk ojām dim ensiju an a līz es m etodes izm antošanu,
(jt teo rēm a) n e a tk a rīg o m ainīgo s k a ita s a m a z in a š a n a i. ī s u m a
a p sk a tīsim vēl vienu konkrētu piemēru.
S iltu m atd ev i no a p a ļa šķ ērsg riezu m a c a u ru les sienas iekšējā s
v irsm a s uz c a u ru lē plūstošo šķ id ru m u (vai gāzi) ra k s tu r o siltu m ­
atdeves koeficients a, k u rš a tk a r īg s no š ķ id ru m a p lū s m a s ā t ­
r u m a w, šķ id ru m a d in am isk ās v iskozitātes jn, blīv um a p, ī p a t n ē j ā s

174
siltu m ietilp īb a s cp, š ķ id ru m a s iltu m v a d its p ē ja s koeficienta X, c a u ­
ru les d ia m e tra d un g a r u m a L, t. i.,
a —f (w, ļx, p, cp, X, d, L ) . - (2.111)
D im ensionālo p a r a m e tr u sk aits ir 8. U z ra k s to t v isu šo p a r a ­
m e tru dim en sijas, atrod, ka iz m a n to ta s č e tra s p a m a td im e n s ija s —
M, L, T u n 0 . S a s k a ņ ā ar n teorēm u
i = n — m — 8 —4 = 4 .
T ā ta d izteiksm es 2.111 p a r a m e tru s v a r s a k ā rto t četros bez-
dim ensionālos, piem ēram , šādo s lielumos:
ad
=Nu;
X
wdp wd
=Re;
jj, v

VCpp v
iP r ;
X a
L/d.
M eklējam o lielum u — siltu m atd e v es koeficientu a s a tu r Nu-
se lta skaitlis, tāp ēc izteiksm e 2.111 bez d im e n sio nā lā form ā ir
šāda:
N u —f (Re, P r, L / d ) , (2.112)
Ie g u v ā m p a m a ts a k a rīb u piespiedu konvekcijas s iltu m ap m a iņ a i.
M a in īg o lielumu skaitu ievērojam i sa m a z in ā jā m . S ā k u m ā a bija
funkcija no 7, bet t a g a d tikai no 3 arg um entiem .
S a k a r īb a s s ta rp līdzības skaitļiem pra k tisk i v is la b ā k izteikt
p a k ā p ju v ie n ād o ju m u veidā. T ad vien ād o ju m u 2.112 v a r u z r a k ­
stīt šādi:
N u = C Rem P r ” ( L / d ) p, (2.113)
k u r C, m, n u n p — skaitliski koeficienti, k u ru s d o tajai līdzīgu
procesu g ru p a i z in ām ā in terv ā lā a tro d eksperim entāli.
V ien ā d as d im en sija s p a r a m e tru attiecības s a u c p a r s i m p l e k ­
siem. M ūsu p iem ērā sim plekss L / d izsak a ģeom etrisko līdzību.
S is tē m a s ir ģeom etriski līdzīgas, ja tā m L / d = idem.
J a c a u ru le ir pietiekam i g a r a u n šķ id ru m a p lū sm a s s tru k tū ra s
izm aiņu cauru les ieejā v a r neievērot (ja L / d ^ s 50) vai a rī m odelē­
j a m o s procesos L / d —idem, ta d vien ād o ju m s 2.113 v ienk āršojas:
Nu = C R e m P r ra. . (2.114)
V ien ādo jum us, kuri izsaka sa k a rīb a s s ta rp līdzības skaitļiem,
s a u c p a r l īdzības v ie nā d oj u mi e m ( a g rā k s a u c a p a r kriteriāliem
vienādojum iem ).

175
 R ezum ējot iepriekš teikto, v a r form ulēt v isp ārīg o s fizikālo
procesu līdzības noteikum us.
1. Līdzīgiem procesiem jā b ū t vienādiem pēc fizikālā r a k s tu r a
un to diferenciālvienādojum iem jā b ū t līdzīgiem pēc form as, t. i.v
procesiem j ā b ū t k v alitatīv i vienādiem.
2. Līdzīgu procesu atb ilstošajiem lielumiem j ā b ū t s a v s ta r p ē ji
saistītiem ar līdzības p ārveidojum u.
3. V ien ā d a n o s a u k u m a līdzības skaitļiem j ā b ū t skaitliski vie­
nādiem .

Modelēšana

N e d a u d z p a p ild in āsim m o d e lē ša n a s jēdzienu, k u ra m p ie s k ā rā ­

mies, r u n ā jo t p a r fizikālo procesu līdzību.
M ūsd ien ās a r m odelēšanu sa p ro t k ā d a procesa A p ē tīš a n u
a r procesa B starpniecību, pie tā m process B zin ā m ā veidā ir
līd zīgs procesam A un vienlaikus ar k a u t ko a tš ķ ira s no tā.
P ro ce sa B p ē tīš a n a s re z u ltā tu s attiecina uz procesu A, iz m a n to ­
jo t A un B kopīgos kan ā lu s. J a šie rezu ltāti, izejot c a u r kopī­
g ajiem kanāliem , atklāj j a u n a s īp a š īb a s procesā A, k u ra s p irm s
m o d elēša n as nebija zinām as, t a d procesu B sau c p a r p rocesa A
modeli.
A ttīstot tā lā k t. s. klasisko līdzības teoriju, s a s k a ņ ā a r k u ru
līdzīgiem procesiem jā b ū t k valitatīvi vienādiem , ir izveidota fizi­
k ā lā s a n a lo ģ ija s metode, pēc k u ra s procesiem jā b ū t tikai form āli
vienādiem. T a s nozīmē, ka procesi j ā a p r a k s t a ar d iferenciālvienā­
dojumiem, k as līdzīgi pēc form as.
Ir izveidoti v airā k i rhodeļu tipi, k u ru s v a r iedalīt divās g r u ­
pās: reālos un ab s tra k to s modeļos.
R eālā m od elēša n ā pētī re ā lu re ā lā vai a b s tra k tā o riģ in ā la
modeli.
M odeļus, k u ru p a m a tā ir līdzība, ied ala ģeom etriskajos, fizi­
k ālajo s u n an a lo g a jo s modeļos. Ļoti plaši izplatīti ir an alo gie
modeļi — an alog ie skaitļotāji, kā arī iekārtas, k u rā s izm an to
d a ž ā d u fizikālo procesu an alo ģiju . Tā, piem ēram , s iltu m v a d īš a n a s
p ē tīš a n a i v a r i z m a n t ot h id ro d in am isk ās un elektriskās iekārtas,
jo s iltu m a p lū sm as un te rm isk ās p re te stīb a s m ate m ā tis k i v a r iz­
teikt līdzīgi kā šķ id ru m a p lū sm a s u n h id ra u lisk ā s p re te s tīb a s vai
elek triskās s tr ā v a s u n om iskās pretestības. Š ajo s procesos ir a tb il­
stoši hid ro term isk ā un elektriskā a n a lo ģ ija. Bet la b o ra to rija s a p ­
stākļo s vieglāk ir m ērīt š ķ id ru m a līm eņus un d a u d z u m u s vai a r ī
elektriskos s p rieg u m u s un s trā v a s nekā te m p e r a tū r a s u n s iltu m a
dau dzum us.
A tk arīb ā no ap stākļiem noteicošie līdzības sk aitļi d až ād i
ietekm ē pētām o procesu. J a d a r b a režīm a robežās k ā d a līdzības
sk aitļa vai p a r a m e t r a ietekme ir niecīga, šo līdzības skaitli v a r
izslēgt no n e a tk a rīg o m ainīgo skaita. T ā d ā v eid ā s a m a z in ā s p ro ­

176
cesa m ain īg o p a r a m e tr u skaits. Tā, piem ēram , šķ id ru m a p lū sm ai
c a u ru lē h id ra u lis k ā s berzes koeficienta sk aitliskā vērtīb a ir a t k a ­
r īg a no R ein old sa sk aitļa (R e). Bet lielu Re v ērtību jo slā berzes
koeficients ir n em ain īg s. T ad saka, ka process k ļū st līdzīgs p a ts
sev — autom odelisks. T ād ā g a d īju m ā v a r salīdzinoši pētīt d a ž ād u
v irsm u h id rau lisk o s berzes koeficientus (un d a ž ā d a s p a r ā d īb a s )
tik ai vien ai noteiktai Re vērtībai.

2.5. SILTUMA KONVEKCIJA

Šķidruma un gāzes plūsmu raksturs

Š ķ id ru m a m vai gāzei p lū sto t g a r cieta ķerm e ņ a v irsm u, k u ra i

ir a tš ķ irīg a te m p e r a tū ra , vienlaiku s ar šķ id ru m a m eh ānisko k u s ­
tību notiek siltum atdeve.
B'rivā ko nv e kc ij a ro d a s atsevišķ u d a ļiņ u n e v ien m ē rīg as s a s il­
š a n a s dēļ. D a ļiņ as, kas a tro d a s tu v ā k k a r s ta ja i sienai, sasilst,
to blīvum s s a m a z in ā s u n t ā s ceļas uz au g šu.
Pi espi edu kon ve kc ij ā šķ id ru m s vai g āze p ā rv ie to ja s spiedienu
s ta rp īb a s dēļ. S piedienu sta rp īb u v a r iz ra isīt vējš, šķid ru m a
līm eņu s tarp īb a, ventilato ri, sūkņi.
J a piespiedu konvekcijas izraisītie p lū s m a s ātru m i ir m azi,
bet te m p e r a tū ru s ta rp īb a s ta rp s iltu m n esē ju u n sienu ir liela, ta d
jā ņ e m v ērā abi š ķ id ru m a k u s tīb as veidi — g a n brīvā, g a n arī
piespiedu konvekcija.
Š ķ id ru m a p lū s m a s režīm s v a r būt
l ami nār s v ai turbutents. Izšķir ari p ā r ­
eja s režīm u, k ad la m in ā rā p lū sm a p ā r ­
iet tu r b u le n ta jā v ai otrādi.
L a m in ā r a jā re žīm ā šķid ru m s p lūst
atsevišķu p a r a lē lu s trū k liņ u veidā.
S tr ū k liņ a s ir p a r a lē la s sienas v irs m a i
u n s a v s ta rp ē ji n es a ja u c a s, t. i., Šķērs-
virzienā šķid ru m s pra k tisk i n e p ā rv ie­
tojas.
S ien as (c aurules) v irs m a s tuv u m ā
š ķ id ru m a d a ļiņ a s it kā pielīp sienai,
un šo d aļiņ u ā tru m s ir nulle. Š ķ id ru m a
iekšējās berzes dēļ pie sienas pielip ušās
d a ļiņ a s b rem zē blakusesošo s lā ņ u d a ­
ļiņu kustību. A ttālin oties no k a n ā la
sienas, d aļiņ u ā tru m s p ie a u g pēc p a ra -
bo las likuma^ (2.19. att. a ) . 2.19. att. Ā trum a sadalījum s
T u rb u le n ta re žīm ā šķ id ru m a atse- caurulē:
višķo daļiņ u tra je k to r ija s ’ ir līkloču a r
Virpuļiem, k a s n em itīgi ro d a s u n izzūd. vidējais ātrum s; w„ - plūsm as
D a ļiņu ā tru m s k ā d ā p u n k tā nem itīgi ^ ņ a ” !izum^ruras; 5 ~ r°bez"
12 — S iltum tehnikas pam ati 177
m a in a savu absolūto v ērtību u n v irzienu —• ta s pulsē. V isas p lū s ­
m a s vidējais ātru m s tom ēr paliek n em ainīg s.
L a m in ā rā p lū sm a pārie t tu rb u le n ta jā , kad R einoldsa skaitlim
ir t. s. kritiskā v ērtīb a Re^r. E ksp erim e n tā li ir a tra s ts , ka pie­
s piedu konvekcijā p lū sm ai c a u ru lēs un kan ā lo s Rein-~2300. T āta d ,
j a R e < 2 3 0 0 , p lū sm a ir lam in āra .
Tā kā eksistē p ā r e ja s josla, t a d izteikts tu r b u le n ta is režīm s
sākas, kad R e > 3 0 0 0 . .. 4000. Tāpēc p a r a ttīs tītu tu rb u len to r e ­
žīm u cauru lēs u z s k a ta režīm u, k ad R e > 1 0 4, u n R einoldsa skaitli
2300 u z s k a ta p a r m inim ālo, pie k u ra vēl iesp ējam s tu r b u le n ta is
režīm s.
B rīv ās konvekcijas g a d īju m ā l a m in ā rā s p lū s m a s p ā r e ja tu r b u ­
le n ta jā p lū s m ā notiek, kad G ra sh o fa u n P r a n d t l a skaitļu re iz in ā ­
ju m a k ritiskā vērtība
(G r P r ) kr> 2 - 1 0 7.
No p lū sm a s režīm a ir a tk a r īg a siltum atdeve.
L a m in ā r a jā režīm ā siltum s p lū sm a s šķērsvirzienā, t. i., no
sien iņ as uz šķ idru m u vai otrād i, p ā rie t g alv e n o k ā rt siltum vadī-
š a n a s veidā. Š iltu m a p m a iņ a konvekcijas veidā ir niecīga. Līdz
ar to l a m in ā rā s p lū s m a s ā tru m s g a n d rīz n em az neietekmē siltum -
atdeves intensitāti.
T u rp retī t u rb u le n ta jā re žīm ā dažādie š ķ id ru m a slāņi intensīvi
s a ja u c a s , tāpēc siltu m atd e v es in te n s itā te lielā m ē rā ir a tk a r īg a
no p lū s m a s ātru m a .
T u rb u le n ta jā režīm ā ca u ru le s šķ ē rsg riezu m a v id ū ā tru m s ir
s a m ē rā n e m a in īg s (2.19. att. b). Š ķid ru m s p lū st it kā bez iekšējās
berzes, un tikai sienas tu v u m ā eksistē robežslānis, k u rā šķ id ru m s
p lū st la m in ā ri v ai p a t n e p lū s t n em az (pie p a š a s s ien as).
R ob ežslāņa biezum s 6 ir a tk a r īg s no p lū s m a s ā tru m a un_ šķ id­
r u m a v isk ozitātes resp. no R einoldsa skaitļa. Jo lielāks p lū s m a s
ā tru m s un lielāka turbulence, jo p lā n ā k s ir ro b ežslānis u n lielāka
siltu m atd e v es intensitāte.
T e m p e ra tū ra s s a d a līju m s c a u ru les š ķ ē rsg riezu m ā ir līdzīgs
ā tru m a sad a līju m am .
S iltu m a p m a iņ a s g a d īju m o s bez h id ro d in am isk ā ro b e žslāņ a
veid o jas ari s iltu m a robežslānis. L a m in ā r a jā p lū sm ā siltu m a
ro b e žslāņ a biezum s vien ād s a r ca u ru le s rā d iu s u (6 = d/ 2) , jo sil-
tu m a p m a iņ a notiek g alv en o k ā rt s iltu m v a d īš a n a s veidā. T u rp retī
tu r b u le n ta ja i p lū sm ai te m p e r a tū ra s lauks ir atšķ irīgs: g a n d rīz
v is ā c a u ru les šķ ērsg riezu m ā te m p e r a tū ra s s a d a līju m s ļoti vien­
m ērīgs, un tikai pie p a š a s sienas t e m p e r a tū r a s tra u ji m ain ās.
Seit s a s ķ a tā m a an a lo ģ ija s ta rp h id ro d in am isk ajiem u n s iltu m ­
a p m a iņ a s procesiem. Uz šīs līdzības p a m a t a O. R einoldss izveidoja
t. s. si lt umap mai ņa s hidrodinamisko teoriju.
Sī teorija, pieņemot, k a siltu m a konvekcija noris vienlaikus
a r m e h ān isk ā s e n e rģ ija s p ā rn e š a n u , ļauj sa istīt siltu m atd e v i ar
p lū s m a s berzes p retestībām . Tādējād i, iz m an to jo t h idro d in am isk o

178
m ē ģ in ā ju m u re z u ltā tu s , v a r a t r a s t a p ­
rē ķ ina izteiksm es siltum atdevei.
No sa c ītā izriet, ka s iltu m a konvek­
ciju v a r intensificēt, palielinot p lū s m a s
ātru m u . Bet t a d p alielin ās e n e rģ ija s
p a tē r iņ š hid rau lisk o prete stīb u p ā r v a ­
rē šan ai. Tāpēc siitu m n esē ja p lū sm as
ā tru m u izvēlas, vad oties no ekonom is­
kajiem apsvērum iem .
Š ķid ru m s vai g āze v a r p lū st ne tikai
a p a ļā s caurulēs, bet arī ta is n s tū rv e id a 2.20. att. P lū sm as raksturs,
u n citas fo rm as kanālos. Bez ta m šķ id­ apskalojot ap aļa šķērsgrie­
zum a cauruli.
ru m s v a r p lū st a rī š ķ ērsā m p la k a n ā m
v irsm ām , cau rulēm vai c a u ru ļu kūļiem.
A ri ta d paliek spēkā an a lo ģ ija s ta rp h id ro d in a m ik a s un siltum -
atd ev e s procesiem.
J a c a u ru lei n a v a p a ļš šķ ērsg riezum s, ta d tā s ra k s tu r īg o line­
āro izm ēru — t. s. ekvivalento d ia m e tru a tro d pēc fo rm u las
45
4 k = - tj - , ( 2 .1 1 5 )

k u r S — k a n ā la šķ ē rsg riezu m a laukum s;

U — k a n ā la š ķ ē rsg riezu m a perim etrs.
D ažreiz cietas v irs m a s tu v u m ā ro d a s p re tē ja virzien a p lū sm a s
u n rob ežslān is a t r a u j a s no v irsm as. T a s r a d a v irp u ļu s u n in te n ­
sificē p lū s m a s sajau k š a n o s . Līdz a r to p ie a u g siltu m atdeve. S ā d a
p a r ā d īb a no vēro ja m a, plū sm ai apska lo jot lodi, cilindru šķērsām
g a re n a s ij (2.20. att.) u n citos gadījum os.

Siltuma konvekcijas diferenciālvienādojumi

S iltu m a td e v e s diferenciālv ienādo jum a izved um s , b a ls tā s uz

s iltu m a p m a iņ a s procesa an alīzi v irs m a s un s iitu m n esē ja s a s k a ­
res vietā.
S a s k a ņ ā a r F u rjē likumu (form ula 2.6.) siltu m a p lū s m a caur
ro be žslān i sien as v irs m a s tu v u m ā ir

■d>
dx
To p a š u v a r izteikt a r Ņ ū to n a v ie n ā d o ju m u (izteiksm e 2 .2 5 ) :
0 ) - a 5 ( T v - r a).
P ielīdzinot a b a s izteiksm es, a tro d a m s iltu m atd e v es koeficienta
izteiksmi:
* dT
“ TV~ T S d x ' ( }
 T a j ā ietilpst te m p e r a tū ra s g ra d ie n ts resp. te m p e r a tū ra s lauks
šķ id ru m a plūsm ā.
N e sta c io n ā ru te m p e r a tū ra s lauku n e s a s p ie ž a m a šķid ru m a
p lū s m ā a p r a k s ta e n e rģ ija s diferen ciālvienād oju m s

~ = a V 2r , (2.117)
dx
, DT dT dT dT dT . A ,
kur — \-wx —— Y w v ~— \-wz —~ ir te m p e r a tū ra s pilnais at-
dx dx dx dy dz
v a s in ā ju m s pēc laika.
No izteiksm es 2.117 re d zam , ka te m p e r a tū r a s s a d a līju m s
p lū s m ā s a is tīts a r ā tru m a kom p onentēm (projekcijām ) x, y u n
z a ss virzienos: w x, w v u n w z. To n o te ik š a n a i izm anto š ķ id ru m a
k u stīb as v ien ādo jum us, k u ru s p a r a s ti izsak a t. s. N a v jē — S toksa
diferenciālvienād oju m u formā:
Dwx dp
p— = p ^ -—

- DWy =.pg v - Ķ + ņ , V * W y , (2.118)

dx dy
Dwz dp
- j ī + t i V a ‘-
« ._ • - , . . Dwx Dwy Dwz .
S a j a v ienād ojum u sistē m a un lv atrumu
pilnie a tv a s in ā ju m i pēc laika atb ilstoši x, y u n z as u virzienos.
Tā, piem ēram , x ass virzienā
Dwx dwx dwx dwx dwx
- + wx — r ----------- + Wy — — -+w z
dx dx v dx dy dz
N a v jē — S toksa v ien ādo jum os p arā d ījie s ja u n s lielums — spie­
dien a p gra d ie n ts. Tāpēc diferen ciālvienād ojum u sistēm ai jā p ie ­
vieno vēl kustīb as n e p ā rtra u k tīb a s v ienādo ju m s
dwx dwy dwz n ________
— 2. 119)
dx oy dz
V ien ā d o ju m u 2 . 1 1 6 . . . 2.119 sistēm a kopā a r vienno zīm īgum a
no sacījum iem m a tem ātisk i a p r a k s ta siltu m atd e v es procesu. A n a ­
lītiski atris in ā ju m i iegū ti tikai v is v ien k āršā k ajiem gadījum iem ,
g a lv e n o k ā rt la m in ā r a jā m p lūsm ām .

Jēdziens par robežslāņa teoriju

Kā j a u iepriekš n o rādīts, an a lītiski ir g rū ti a t r a s t s iltu m a td e ­
ves koeficienta a v ērtīb a s, jo jā a t r is i n a n e lin e ā ra s o trā s k ā r ta s
p arc iā lu diferen ciālvien ād ojum u sistē m as (N a v jē— S to k sa vienā-

180
 2.21. att. P lūsm as robežslānis uz plāksnes:
Ā — l a m i n ā r a i s r o b e ž s l ā n is ; B — t u r b u l e n f a i s r o b e ž s l ā n is ; x Ur — a t t ā l u m s ,
k u r ā l a m i n ā r a i s r o b e ž s l ā n is s ā k p ā r i e t t u r b u l e n t a j ā .

d o ju m i). R is in a š a n a i izm an to t u v in ā ta s metodes. V iena no tā m

b a ls ta s uz h id ro d in am isk ā ro b e žslān a teoriju, k u ru izveidoja
L. P ra n d tls .
V ien k ā ršīb as dēļ aplūkosim plāksni, k u ru g are n v irz ie n ā a p ­
skalo šķ id ru m a v ai g āz es p lū sm a (2,21. a tt.) . V irs m a s tu v u m ā ir
š ķ id ru m a slānītis, k u rā p lū s m a s ā tru m s m a in ā s sevišķi s trau ji.
T as ir d in am isk ais ro b ežslān is 6. S a jā s lā n ī y a ss virzie nā p lū s­
m a s ā tru m s w x m a in ā s no nulles (uz p lā k sn es v irs m a s ) līdz ā r ē ­
j a s p lū s m a s ā tru m a m Woo.
P a r d inami skā robežslāna biezum u 6 s a u c a ttā lu m u no sienas
v irs m a s līdz tā d a i n osacītai virsm ai, uz k u ra s p lū sm a s d aļiņ u
ā t r u m s ir 99% ņo p lū s m a s m a k s im ā lā ātru m a .
L a m in ā r ā ro b e žslān a p ā r e ja t u rb u le n ta jā ro b e žslān ī sa is tīta
a r noteiktu R eino ldsa s k a itļa vērtību. P lā n a i p lāk sn ei š ā d a Re
v ē rtīb a ap tu v en i ir Reja.= = o 5 - 106.
v
S iltu m a p m a iņ a s procesa p ē tīš a n a i izm an to siltu m a ro b e žslāņ a
jēdzienu. L īdzīgi kā d in am isk ā ro b e ž s lā ņ a g a d īju m ā , p a r siltu m a
ro be žslān i sau c to p lū s m a s joslu, k u rā s t r a u j i m a in ā s te m p e r a ­
tū ra. S il t uma robežslāņa biezumu 6t a r d in a m is k ā ro b e ž s lā ņ a bie­
z u m u s a is ta s a k a rīb a
6/5T = Pr'A.

S ī s a k a rīb a ir spēkā vielām, k u rā m P r > 0 , 6 . G ā zēm p a r a s ti

P r < l , tāp ēc 6 < S t , bet siltum nesējiem , kuriem P r > 1, 6 > 6 T-
Iepriekš u n tā l ā k teik tais n e a ttiec as uz šķidriem m etāliem .

181
 R o b ežslāņa m a z a is biezums s a līd z in ā ju m ā ar v isa s p l ū s m a s
šķ ērsg riezu m u ļauj v ienk āršot e n e rģ ija s un k ustīb as diferen ciāl­
v ien ād o ju m u s (izteiksm es 2.117 u n 2.118). S ta c io n ā rā režīm ā

d%
un plāksnei
d 2T d 2T dp n
=0; ~ « 0 .
dx2 dz2 ’ dy
Tāpēc vien ād o ju m u 2.117 v a r ra k s tīt šādi:
ar čt d 2T
a* ^ + a ’^ - =aW ( 2 ' 1 2 0 >

A tbilstoši N a v jē — S toksa v ien ād o ju m s 2.118 v ien kāršo jas:

dwx , dwv ņ, d 2w x . /n io ls
w- ^ T + w " - a i - — 9 <2 1 2 l >

K u stīb as n e p ā rtra u k tīb a s v ie n ā d o ju m u 2.119 plū sm ai g a r p lā k ­

sni v a r u z ra k stīt šādi:
d Wr dw„
x ’ - = 0. (2.122)
dx dy
Lai v a rē tu in teg rē t v ien ād o ju m u sistēm u 2.120—2.122, j ā z i n a
ā tru m a u n te m p e r a tū ra s s a d a līju m s robežslānī.
No v ie n ā d o ju m a 2.120 v a r a t r a s t izteiksmi s iltu m a ro b e žslāņ a
biezum am u n te m p e r a tū ra s g ra d ie n tam . T ad izteiksm e 2.116 ļau j
a p rē ķ in ā t s iltu m atd e v es koeficienta a vērtību. Tā, piem ēram , p lā k ­
snes lokālās (vietējās) s iltu m atd e v es aprēķiniem la m in ā rā s p lū s ­
m a s g a d īju m ā ir iegūta izteiksme
N u x = 0,332 R e / - 5 P r 0-33. . (2.123}
Ind e k ss x rā d a , ka līdzības skaitļos p a r ra k s tu r īg o iz m ē r u
j ā ņ e m a ttā lu m s no plāk sn es š ķ a u tn es p lū s m a s virzienā līdz vietai,,
k ur m eklē a.
T u rb u le n tā ro b e žslāņ a g a d īju m ā k u s tīb as u n e n e rģ ija s diferen­
ciālvienādoju m u precīzs a tris in ā ju m s n a v a tra s ts . Aptuveniem,
risin āju m ie m p a p ild u s izm an to d a ž ā d a s hipotēzes u n em pīriskas,
sak a rīb as.

Silfumafdeve brīvā konvekcijā

Ar to visbiežāk j ā s a s t o p a s a p k u res tehn ik ā u n meteoroloģijā..

2.22. a ttē lā a shem atisk i p a r ā d ī t a g a is a k u stīb a pie v e r ti k ā la s
k rā s n s sienas vai ap ku res ra d ia to ra , 2.22. a ttēlā b, c — pie horizon-

182
t ā l ā m virsm ām . S a silu ša is
ro b e ž s lā n is sā k u m ā ir
p lān s un siltu m n esē ja
(m ūsu piem ērā g ais a ) k u s ­
tība ir la m in ā ra . T ad
s lā ņ a biezum s p ie a u g —■
izveidojas p ā r e ja s režīm s,
k as tā lā k pāriet tu rb u le n tā
režīm ā. S iltu m atd ev e s koe­
ficients a s ā k u m ā s a m a z i­
n ās, jo p ie a u g la m in ā rā
ro b e ž s lā ņ a biezums. Pēc
t a m a p ie a u g u n t u r b u ­
le n tā p lū s m ā t a s paliek n e ­
m ain īg s.
T as attiecas a r ī uz ho­
r iz o n tā lā m un liektām 2.22. att. B rīvā konvekcija pie k arstām
v irsm ām . virsm ām :
a — v e r t ik ā l a v ir s m a ; b — u z a u g š u v ē r s ta
S iltu m atd ev e s koefi­ h o r iz o n tā l a v ir s m a ; c — u z l e j u v ē r s t a h o r i­
c ie n ta v id ējās v ē rtīb a s b rī­ z o n t ā l a v ir s m a ; 1 — s i l t u m a t d e v e s k o e f ic ie n ta
iz m a i ņ a s līk n e .
v ā s k onvekcijas g a d īju m ā
g ā z ē m u n šķ idrum iem a p ­
rē ķ in a pēc š ā d a s fo rm u ­
las:

Nu = C (G r P r ) n ( P r / P r v ) °’25. (2.124)

Koeficienta C u n p ak ā p es r ā d īt ā ja n s k aitlisk ā s v ē rtīb a s v a r

a t r a s t 2.2. tab u lā. P r u n P r Y ir P r a n d t l a līdzības skaitlis atbilstoši
š ķ id ru m a vidējai un sienas v irs m a s te m p e ra tū ra i. Lietojot reizi­
n ā t ā j u ( P r / P r v) 0’25, tiek ņ em ts v ērā s iltu m a p lū s m a s virziens
(šķ id ru m s tiek atd ze sēts vai s a s ild īts ). G āzēm P r a tk a rīb ā no
te m p e r a t ū r a s m a in ā s m az, tāpēc tā m v a r pieņem t P r / P r Y= l .

2.2. tabula
K oeficienta C un pakapes ra d ītā ja n vērtīb as
izteiksm ē 2.124

S ilt u m a t d e v e s a p s tā k ļi

V ertikālās sienas un caurules:

1) lam iflāram robežslanim 0,76 0,25
103= = :G rP rs ;l0 9
2) turbulentam robežslanim 0,15 0,33
l O ^ G r P r s g l O 13
H o rizo n tālas caurules:
1 0 -3s S G r P r s S l0 3 1,18 0,125
K F s S G r P r ^ lO 8 0,5 0,25
 Līdzības skaitļos pieņem šād u ra k s tu r īg o izmēru: v e rtik ā lā m
v irs m ā m — a u g s tu m u , h o rizo n tā lā m c a u ru lēm — diam etru. G ra s -
hofa sk aitlī AT ir sienas ā r ē jā s v irsm a s un a p k ā rtē jā s vides te m ­
p e r a tū ru starp īb a.
A prēķinot siltu m atd e v i v e rtik ā lā m v irs m ā m t u rb u le n ta jā r e ­
žīmā, kad G r P r > 1 0 9, ap a k š ē ja i v irs m a s daļai jā rē ķ in a l a m in ā r a is
režīm s, bet a u g šē ja i daļai — tu rb u le n ta is režīms.
L a m in ā r ā s lā ņ a a u g s tu m u hx a tro d pēc no sac īju m a

Gr 109.
v a
S iltu m atd ev e s koeficienta vidējo vērtību š a jā g a d īju m ā a tro d
no izteiksm es

ā = ā i ~ - + at ^ 1— ~ (2.125)

kur ņ u n ai — siltu m atd e v es koeficienta v ē rtīb a s a p a k š ē jā un

a u g š ē jā joslā;
h — v irs m a s kopējais a u g stu m s.

Siltumafdeve piespiedu konvekcijā

Piespiedu konvekcija gar plakanām virsm ām . P lā k s n e s s iltu m ­

atd evi la m in ā rā s p lū s m a s g a d īju m ā ap lū k o jām ja u iepriekš (iz­
teiksm e 2.123). T u rb u len ta i plū sm ai izm anto izteiksmi
Nu = C Re0'80 P r 0’43 ( P r / P r v ) o>25. (2.126)
A prēķinot lokālo siltum atdevi, jā ņ e m C = 0,0296, bet, aprēķinot
vidējo siltum atd evi, — C = 0,037. P a r ra k s tu r īg o p lū s m a s ā tru m u
(Re izteiksmē) izvēlas siltu m n esē ja pieplūdes ā tru m u , t. i., ā t ­
rum u, ar k ād u siltu m n esē js pieplūst v irsm ai, bet p a r ra k s tu rīg o
izm ēru — a ttā lu m u no plāk sn es m a la s līdz vietai, kur jā n o s a k a
a. G āzes g a d īju m ā form ulā 2.126 izzūd pēdējais loceklis, jo
P r/P rv ~ l .
S iltu m n eseju fizikālās īp a š īb a s jaizv e la s p lū sm as vidēja te m ­
p e ra tū rā , izņem ot P r v, k u ra v ērtība jā ņ e m sienas v irs m a s te m ­
p e ra tū rā .
Piespiedu konvekcija caurulēs. Š ķ id ru m s (gāze) c a u ru lēs var*
pārvietoties la m in ā rā , tu rb u le n tā v ai ja u k t ā režīm ā. L a m in ā r ā s
p lū s m a s g a d īju m ā ir m a z a s R einoldsa s k a itļa v ē rtīb a s (R e < 2 3 0 0 ) .
No p lū sm as režīm a ir a tk a r īg a s iltu m atd e v es in ten sitāte. C a u ­
ru les sāk u m p o sm ā notiek p lū s m a s sta b iliz ē š a n ā s — m a in ā s ā t ­
ru m a s a d a līju m s cauru les šķ ērsg riezu m ā u n ro b e ž s lā ņ a bie­
zum s. S a jā posm ā m a in ā s arī siltu m atdeve. P ieņem , ka ca u ru lēm ,
k as g a r ā k a s p ar 5 0 i, s tab iliz ācijas posm a ietekmi v a r n eņ e m t
vērā. ī s ā k ā m cau ru lēm ieved lab o ju m a koeficientu.

184
 S iltu m a td e v e ir a tk a r īg a arī no s iltu m a p lū s m a s virziena —
š ķ id ru m u sildot tā ir inten sīv āka nekā dzesējot. T as izsk aid ro ja m s
a r to, ka k a r s tā k ā s v irs m a s tu v u m ā p ie a u g šķ id ru m a tilp u m s u n
līdz a r to arī ā tru m s s a līd z in ā ju m ā a r d z e s ē š a n a s gadījum u.
L a m in ā r ā s p lū sm as g a d īju m ā ana lītiski a tra s ts , ka ap a ļa
šķ ērsg rie z u m a g lu d ā c a u ru lē N u selta līdzības skaitlis ir n e m a i­
nīgs:
1) ja sienas v irs m a s te m p e r a tū ra čv = const, ta d
N u ~ 3 ,6 6 ;
2) ja s iltu m a p lū sm as blīvum s <?= const, ta d
N u -4 ,3 6 .
R isin ā ju m ā pieņem ti v airā k i v ienkāršojum i. Tāpēc praktiskos
aprēķinos s iltu m atd e v es koeficienta v id ē jā s v ē rtīb a s no teik šan a i
iesaka izm an to t em pīrisku izteiksmi
/ d \ ll>
N u = 1,6 ^ Pe-y~ J
iļ>. (2.127)

Seit lab o ju m a koeficients iļj ņem v ērā s iltu m n esē ja fizikālo

īp ašīb u izm aiņu:
* = ( | W l i v ) ° ‘14, (2.128)
k u r (is un ļiv — siltu m n esē ja dinam isk ā v iskozitāte atbilstoši
siltu m n esē ja u n c a u ru les v irs m a s te m p e ra tū rā .
Izteiksm e 2.127 izm a n to ja m a tad, ja P e ~ > 1 2 , J a tu rp re tī

Pe < 1 2 , ta d v a r pieņemt, ka N u ~ 3 ,6 6 .
S iltu m n esēju fizikālo īp ašīb u s k aitlisk ā s v ē rtīb a s Nu u n Pe
skaitļos jāizv ē la s ro b e žslāņ a te m p e ra tū rā .
T u rb u len ta i p lū sm ai v a r iz m a n to t em pīrisku form ulu
N u = C Re0’8 P r 0’4 (ns/fiv) n, (2.129)
k u r C = 0 ,2 1 , ja 0 , 7 - ^ P r . ^ l un
C = 0,023, ja 2 ,0 sc P r;sS l5 0 .
Izteiksm ē 2.129 k ā p in ā tā js n = 0 , l l siltu m n e s ē ja s ilš a n a s un
« = 0,25 — a td z iš a n a s g ad īju m ā.
P ā r e ja s režīm ā ( 2 3 0 0 < R e < 1 0 4) s iltu m atd e v e ir n e s ta b ila un
n a v a t r a s ta v is p ā rin ā ta aprēķ in a formula. S iltu m a td e v e s ap tu v e ­
n ai n o v ē rtē š a n a i M. M ihejevs ieteica iz m a n to t izteiksmi
N u = / ļ P r 0’43 ( P r / P r v) °’25,
ku r A atro d atk a rīb ā no Re:
1 0 -3-Re ļ 2,1 ļ 2,2 ļ 2,3 ļ 2,4 ļ 2,5 ļ 3 ļ 4 ļ 5 ļ 6 ļ 8 ļ 10
 J a u k t a re žīm a p lū sm a n o v ēro ja m a tad , j a R einoldsa s k a itlis
ir m a z ā k s n ekā R e ^ , bet G r P r lielāks nek ā robežlielum s —
( G r P r ) r = 7 - 1 0 5.
S ā d ā režīm ā bez piespiedu konvekcijas j ū t a m a a rī b rīvās k o n ­
vekcijas ietekme.
Cilindrisku ķermeņu siltum atdeve šķērsplūsm ā. Seit atsevišķi
aplūko sim cilind ru (cauruli) u n ca u ru ļu kūli.
■ S iltu m a td e v e s koeficienta vidējo vērtīb u no cilin d ra v irs m a s
šķērsp lū sm ā, ja R e = 5 . . . 1000, ap rēķ in a pēc form u las
N u = 0,5 Re0,5 P r 0-38 ( P r / P r v) 0,25; (2.130>
j a R e = 103 . . . 2 - 105, tad
N u = 0,25 Re°>6 Pr0-38 (P r/P rv) °-25. (2.131)
R einoldsa sk aitlis jā a p r ē ķ in a t ā d a m p lū s m a s ātru m a m , kāds-
ir p irm s s a s k a re s a r cilindru. P a r ra k s tu r īg o izm ēru izvēlas cilin­
d ra ārējo diam etru. S iltu m n e s ē ja fizikālos p a r a m e tr u s pieņem
t e m p e r a tū rā , k ā d a ir p lū s m a i p irm s s a s k a re s ar cilindru.
J a p lū s m a s virziens ar cilind ra g a r e n a s i veido leņķi <p<90°».
t a d siltu m atd e v e sa m a z in ā s . To ņem v ē rā ar la b o ju m a koefi­
cientu.
s2 s2
C a u ru ļu kūlim siltum atdeves.
n o rise ir s a re ž ģ īta . P ir m ā c a u ru ļu
O O -O x £ jī r in d a tiek a p s k a lo ta kā atsev išķ a
o o o o ~o ^ caurule, bet n ā k a m a j ā s rin d ā s ;
plū s m a n o n ā k j a u p ap ild u tu rb u -
O O O *Q z
lizēta. Tāpēc d a ž ā d ā s r in d ā s sil­
O Q tu m a td e v e ir atšķ irīg a. V a r pie­
ņem t, k a s iltu m atd e v e stabiliz ējas,
R indas 1 2 3 4 sākot a r trešo rindu.
C a u ru le s v a r izvietot t a i s n ­
s tū ru v irso tn ēs ( k o l o n n ā s ) . u n p a ­
m īšu s jeb rom bu v irso tn ēs (ša h -
v e id ā ). Abi c a u ru ļu izvietojum a
,Cļ\A0 . . veidi p a r ā d īti 2.23. attēlā.
O,
Izvietojot ca u ru le s rom bu v i r ­
sotnēs, u z lab o ja s p lū sm u s a j a u k ­
š a n ā s ap s tā k ļi u n s iltu m a td e v e s
koeficienti ir lielāki n ekā t a i s n ­
stū rv eid a izvietojum ā.
Vidējo s iltu m atd e v i t r e š a ja i
R in d a s 1 2 3 4 5 6 7 u n n ā k a m a jā m c a u ru ļu r in d ā m
v a r a p rē ķ in ā t pēc form u las

2.23. att. C auruļu izvietojum s kūlī: N u = C Re” P r 0’83 X

a — t a i s n s t ū r u v ir s o t n ē s ; b — p a m ī­
š u s je b r o m b u v ir s o tn ē s . X (P r/P rv)°.25sseV (2.132)
186
 J a c a u ru le s izvietotas ta is n s t ū r u virsotn ēs, t a d C —0,26 u n
« = 0 , 6 5 , bet j a rom bu virsotnēs, — C = 0 ,4 1 u n n = 0,60.
Izteiksm ē 2.132 jā iz m a n to siltu m n esē ja v idējā te m p e ra tū ra ,
izņ em o t P r v, k u ra v ērtīb a jā ņ e m ca u ru ļu v irs m a s te m p e ra tū rā .
P a r r a k s tu r īg o ā tru m u pieņem ā tru m u š a u r ā k a j ā vietā s ta rp di­
v ā m tu v ā k a jā m caurulēm . A prēķinot R eino ldsa skaitli, p a r r a k ­
s tu r īg o lineāro lielumu izvēlas ca u ru le s ārējo d iam etru.
V ien ā d o ju m s 2.132 ir d e rīg s p lū sm ām , k u rā m R e —103 . . , 1 0 5
un P r = 0 ,7 ...5 0 0 .
_ Lietojot koeficientu es, tiek ņem ta v e rā c a u ru ļu izvietojum a
blīvum a ietekme.
T a is n s tū rv e id a izvietojum a g a d īju m ā
6s= (s2/d )-°.15;
ro m b is k a ja m izvietojum am
8s= ( si / s2) ,/6, ja s 1s 2< 2 ,

un
es= 1,12, ja s i/s 2^ s 2 .
J ā a tc e r a s , ka g ā z ē m P r / P r y = 1.
Lai a p rē ķ in ā tu a p irm a ja i ca u ru ļu rin d ai, t a d abos ca u ru ļu
izvietojum a g a d īju m o s pēc fo rm u las 2.132 ie g ū tā s a v ē rtīb a s j ā r e i ­
zina a r 0,6; o tra ja i ca u ru ļu rin d a i — a p r ē ķ in ā tā s a v ē rtīb a s t a i s n ­
stū rv e id a izv ietojum am jā re iz in a a r 0,9, bet ro m b v eid a izvieto­
ju m a m a r 0,7.
S iltu m atd ev e s koeficienta vidējo vērtību a v is a m c a u ru ļu k ū ­
lim aprēķ in a pēc form u las
71
a i S i + a 2S 2+ a 3i£ j Sļ
.............n ....., (2.133)

i=l
k u r ai, a 2 u n a$ — s iltu m atd e v es koeficienti ats e v išķ ā m rin d ām ;
Si, Sļ, . . . — c a u ru ļu sild v irs m a s lau k u m i a tsev išķ ām r i n ­
dām.
J a p lū s m a ap sk a lo kūli leņķī <p<90°, siltu m a td e v e s a m a z in ā s
u n ap rēķinos ieved la b o ju m a koeficientu, k u ra v ē rtīb a s dotas
2.3. tab u lā.
. 2.3. tabula
Labojuma koeficienta s',e vērtības izteiksmē 2.132

90 80 70. 60 50 40 30 20 10

1,0 1,0 0,98 0,94 0,88 0,78 0,67 0,52 0,42

187
 Silfumafdeve iztvaikošanas apstākļos

Sildot trau k u , k u rā ieliets šķidrum s, t r a u k a sien as te m p e r a ­

tū r a p ie a u g un, sasniedzo t šķ id ru m a iztv aik o šan a s te m p e ra tū ru ,
uz sienas v irsm a s v a r sākties iztv aiko šan a. Lai tā sāktos, šķ id ­
r u m a te m p e r a tū ra i jā p ā rs n ie d z p ie s ā tin ā ta tv aik a te m p e r a tū ra
d o ta jā spiedienā.
M ak sim ā lā š ķ id ru m a te m p e r a tū ra būs pie tra u k a , resp., sild-
v irs m a s k a r s ta jā m sienām. Uz šīs v irs m a s ir atsevišķi sienas ne-
g ludum i, bedrītes, pielipuši g a is a pūslīši, k a tlak m en s un putekļi,
k as veido iztv aik o šan a s centrus. Seit ro d a s atsevišķie tvaika bur-
bulīši — pūslīši, kuri a t r a u j a s no sienas u n ceļas uz a u g šu , iz­
ra is o t š ķ id ru m ā intensīvu konvekciju. Tā ir pūslīšu jeb kodol vei da
iztvaikošana.
Iztvaikojot šķ id rum s p a tē rē siltum u. Jo lielāks k ā d a i vielai ir
iz tv aik o šan a s siltum s, jo a u g s tā k a s ir s iltu m atd e v es koeficienta
v ē rtīb a s u n jo in ten sīvāk n oris s iltu m a p m a iņ a s ta rp sienas v ir ­
sm u un šķidrum u.
S iltu m atd ev e u n līdz ar to a rī iz tv aik o šan a s in te n s itā te palie­
lin ās līdz ar s ild v irsm a s te m p e r a tū ra s p a a u g s tin ā š a n o s . A rvien
v a irā k tv aik a pū slīšu veidojas uz sienas v irsm as, k am ēr pūslīši
s a p lū s t un sāk veidot tv aik a plēvi. P ū s līš u jeb kodolveida iztv ai­
k o ša n a pāriet pl ēve s veida iztvaikošanā.
Tvaik s sliktāk v a d a siltum u nekā šķidrum s, tāp ēc š ā d a plēve
p a v ā jin a siltu m atd e v i no sienas v irs m a s uz šķidrum u.
P ū s līš u dau dzu m s, kas veid ojas iz tv a ik o š a n a s procesā, jeb, citiem
vārdiem , siltu m atd e v es in te n s itā te ir a tk a r īg a no s ild v irsm a s un
šķ id ru m a te m p e r a tū ru s ta r p ī­
bas AT, k u ra s a v u k ā rt a t k a ­
Kodolveida rīg a no sild v irsm a s slodzes
iztvaikošana
q (W /m 2).
S a k a rīb a sta rp q, a u n AT
lo g a ritm is k a jā m ērogā, iztv ai­
kojot ūd enim pie a tm o sfē ra s
spiediena, p a r ā d ī t a 2.24. attēlā.
Nelielā te m p e r a tū ru sta rp īb ā
io5
( A r < 5 ° ) siltu m atd e v e ir a t k a ­
rīg a g a n d rīz tikai no konvekci­
N.!"*E 104 jas ap stāk ļiem ( p o s m s ab). S a jā
31 joslā a v a r a p rē ķ in ā t pēc b rīv ā s
konvekcijas form ulām .
10c
P alielino ties AT, p a s tip r in ā s
tv aik a p ū slīšu r a š a n ā s , u z la b o ­
102 ja s š ķ id ru m a s a j a u k š a n ā s un
0,1 to 10 102 a t (K) notiek ro b e žslaņ a s a g r a u š a n a ,
2.24. att. Siltuma plūsmas blīvuma un tāpēc ^ siltu m atdeve s tra u ji pie-
siltumatdeves koeficienta izmaiņas: alf§ (posm s bc). J a AT J i ļu s t
/ - līkne 2 — īskne 0 “ f2(Ar). vel lielāks (A T > 2 5 ), p uslīsu

188
jeb kodolveida iztvaikošana pāriet plēves veida iztv aik o šan ā
(p un kts c). T vaika plēve sāk daļēji izolēt šķ idrum u no sildvir-
sm as, u n siltu m atd e v e s tra u ji sam az in ās.
P u n k tu c sau c p a r kritisko p unktu, bet ta m a tb ilsto šā s AT, q
u n a v ē rtīb a s — attiecīgi p a r kritisko te m p e r a tū ru starpību , k ri­
tisko sild v irs m a s slodzi u n kritisko s iltu m atd e v es koeficientu.
Tā kā aiz k ritisk ā p u n k ta siltu m atd e v e sa m a z in ā s , t a d atk arīb ā
no s iltu m a p ie v a d īš a n a s ap stāk ļiem vai n u s a m a z in ā s tv aik a r a ­
š a n ā s in ten sitā te, vai arī s tra u ji p ie a u g sild v irs m a s te m p e ra tū ra .
T as d a ž k ā rt v a r izraisīt sild v irsm u p ā r k a r š a n u un p a t a v ā rija s
(tvaika k a t l o s ) .
Sākoties plēves veid a iztvaikošanai, siltu m a td e v e s in te n s itā te
s tra u ji sa m a z in ā s, sasn iedzo t m inim ālo vērtību p u n k tā d. Pēc ta m
a v ērtība līdz ar AT p a lie lin ā ša n o s sāk n e d a u d z pieaugt.
S iltu m a td e v e s in te n s itā te plēves veida iztv aik o šan ā ir 2 0 . . . 30
reižu m a z ā k a nekā kodolveida iztv aik ošanā. Tāpēc tv aik a ra ž o ­
š a n ā jā c e n š a s re alizēt p ū slīšu jeb kodolveida iztvaikošanu.
P lēves veida iztvaik o šan a sa s to p a m a , piem ēram , m e tā la r ū ­
dīšanā.
S iltu m atd ev e s in ten sitā ti ietekmē arī spiediens, k u rā notiek
iztvaiko šana.
S iltu m atd ev e s koeficienta vidējo v ērtīb u kodolveida iztvaiko­
š a n ā ūden im liela tilp u m ā brīv ās konvekcijas a p stāk ļo s v a r a p r ē ­
ķin āt pēc š ā d ā m form ulām :
1) ja spiediens (a b so lūtais) ir l , 0 ^ p ^ 3 Q bāri, ta d
a = 3,8 po>2V - 67; (2.134)
2) ja spiediens ir 3 0 < p = ^ 2 0 0 bāri, tad
a = 0,60p°'75<70"67. (2.135)
S a jā s izteiksm ēs spiediens jāievieto bāro s (1 b ā r s = 1 0 5 P a ) ,
bet siltu m a p lū sm as blīvum s — W /m 2.

Siltumatdeve kondensēšanās apstākļos

Tvaiks, sa sk a ro tie s ar ze m ā k as te m p e r a tū ra s sienas virsm u ,

v a r p ārvērsties šķ id ru m ā (kondensēties), j a e k s i s t ē 'k o n d e n s ē t a
v e id o š a n ā s centri — m olekulu sabiezējum i atsevišķos punktos.
S ādi sabiezējum i ro d a s ap joniem u n sild v irs m a s sienas nelīdze-
num iem .
P a r a s ti uz cietas v irs m a s tv aik s k o n d e n s ē ja s plēves veidā, t. i.,
š ķ id ru m s veido g a n d rīz n e p ā rtra u k tu plēvi. Tā ir pl ēve s kondeti-
sācija, k uru novēro tad, ja šķidru m s s la p in a sienas virsm u. J a
šķid ru m s n e s la p in a v irs m u vai sla p in a to tikai daļēji, ta d ir p i ­
lienu kondensācija (sauc arī par k o n d en sā ciju r a s a s v e id ā ) , kad
k o n d e n s ā ts ro d a s atsevišķu pilienu veidā.

189
 Ie sp ējam a ari j a u k ta kond ensacija, k ad v irs m a daļēji p ā r k lā tā
a r k o n d e n s ē ta plēvi u n daļēji a r pilieniem.
T ehnikā biežāk s a s to p a m a plēves k ondensācija.
Tvaika m olekulas, koncentrējoties un veidojot šķidru m u , a t ­
brīvo s iltu m a enerģiju, k as tiek a td o ta sienai. P lēves kondensāci-
j a s g a d īju m ā siltu m atd e v e ir 1 5 . . . 20 reižu m a z ā k a nekā pilienu
k o n den sācijā, jo k o n d e n s ē ta plēve r a d a p ap ild u term isko p re ­
testību.
J a ko n d en sē ja s m e tā la tvaiks, siltu m atd e v es in te n s itā te g a n
plēves, g a n arī pilienu k o n d e n sā cijas ap stāk ļo s ir g a n d r īz vienāda,
jo šķidrie m etāli labi v a d a siltum u.
S iltu m a p m a iņ u u n līdz a r to arī k o n d e n s ē ša n ā s procesu v a r
intensificēt, s a m a z in o t k o n d e n s ē ta plēves biezumu.
S iltu m atd ev i stipri ietekmē g āzes klātbūtne. J a , piem ēram ,
ūd en s tv aik s s a tu r 1% g aisa, s iltu m atd e v e s a m a z in ā s aptu ven i
p a r 60% . Tāpēc g a is s no ko nden sa to rie m n e p ā rtra u k ti jā a ts ū k n ē .
P lēves k o n d e n sā cijas ap stāk ļos vidējo s iltu m atd e v es koefi­
cienta vērtīb u t īra m n e k u s tīg a m tvaikam , kas n e s a tu r gāzes, a tro d
pēc š ā d ā m form ulām :
1) ja tv aik s k o n d en sē ja s uz v e rtik ā lā m ca u ru lē m u n sienām
u n k o n d e n s ē ta plēve p lū st lam in āri, t. i., Z < 2 3 0 0 , ta d

(2.136)
“ = 0,95 A r a z °'788i;
2) ja pleves p lū s m a a u g š g a la ir la m in ā ra , bet leja tu rb u le n ta
( 2 > 2 3 0 0 ) , ta d

[253 + 0,069 Pr°’5( Z —2300) ( P r / P r v ) 0-25] 1-33;

(2.137)
3) tv a ik a m kondensejoties uz h orizo n tā lu c a u ru ļu ā r ē jā m v i r ­
sm ām , ja plēves p lū s m a ir la m in ā ra ,

(2.138)

S a ja s form u las Z ir līdzības skaitlis, kas ra k s tu r o k o n d e n s ē ta

p lū sm as relatīvo g a ru m u :
JA T
Z = Qa°>33——— (2.139)
r pv

k ur G a = G alileja skaitlis jeb brīvās p lū s m a s līd zīb as

skaitlis, k u rš ra k s tu r o m o lek ulāro berzes
spēku attiecību p ret s m a g u m a spēkiem;
8 — brīvas krišanas paātrinājum s;

190
 H — ca u ru le s v ai sien as a u g s tu m s (horizon­
t ā la i c a u ru le i — d ia m e trs );
0,125
— la b o ju m a koeficients, k a s ievēro k o n d en ­
s ē ta fizikālo īp a š īb u a tk a rīb u no te m ­
p e ra tū ra s .
In d e k ss v n o rā d a , ka p a r a m e tr s attieca s uz sienas v irs m a s
tem p e ra tū ru .

Šķidro metālu siltumatdeve

G adījum o s, kad jā n o d ro š in a intensīv a sild v irsm u dzesēšana*

gāz u u n ū d en s vietā lietd erīg āk izm an to t šķidros m etālu s: dzīv­
s u d ra b u , n ā triju , kāliju, litiju, bism utu, galliju, svinu u. c. Šķidro
m e tā lu priekšrocība: lab a s iltu m v a d ītsp ē ja , m a z a viskozitāte, a u g ­
s t a iz tv aik o šan a s tem p e ra tū ra .
P r a n d t l a sk a itļa v ērtīb a s šķidriem m etāliem ir ļoti zem as. T ā ­
dos šķid rum o s siltu m a ro bežslānis ir d au d z biezāks p a r din am isko
robežslāni. T as nozīmē, ka s iltu m a p ā rn e s e noris d au d z inten sīv āk
n ekā k u stīb a s d a u d z u m a pārnese.
A prēķinot h id ra u lis k ā s berzes koeficientu šķidro m etālu p lū s ­
m ām g lu d ā s cauru lēs, v a r izm an to t t ā s p a š a s form ulas kā n e m e ­
tāliskiem šķidrum iem .
S iltu m atd ev i šķidro m etālu la m in ā ra i p lū s m a i a p a ļā s c a u ru lē s
(R e < 2 3 0 0 ) v a r ap rē ķ in ā t pēc š ā d ā m an alītisk i ieg ū tām form ulām :

ja P e — > 1 2 , ta d

■
— l d \°>33
N u = l,6 l(P e y j ; (2.140)

ja P e -™ < 1 2 , t a d
J l

№1 = 3,66. (2.141)

So izteiksm ju izvedum ā pieņem ts, ka c a u ru les sienas te m p e r a tū ra

ir n e m ain īg a.
J a s iltu m a p lū sm a s blīvum s uz ca u ru le s v irs m a s n e m a in ā s
(<7v = co n s t), t a d

"Nu —4,36. (2.142)

T u rb u len ta i plū sm ai ( R e > 1 0 4) a n a lītisk i ie g ū tā s siltum atde ves

ap rēķ in a form ulas v a r lietot tīriem m etāliem . Bet šķidros m etālos
ir d ažādi p iem aisīju m i un oksīdi, kuri s a m a z in a siltum atdevi.

191
Tapec tu rb u le n ta i plū sm ai ca u ru le s ieteicam s izm an to t em pīrisku
izteiksmi

N u - 5 + 0,0021 Pe, (2.143)

j a 1 0 0 < P e < 2 - 1 0 4.

Silfumafdeve beramu vielu slānī

P ra k s ē bieži j ā s a s to p a s ar siltu m atd e v i b e ra m ā s vielās, pie­

m ēram , k altē š a n a s , a p d e d z in ā š a n a s, g az ificēšan a s un citos p ro ­
cesos. I<ad g r a u d a in ā s d a ļiņ a s ir n ek u stīg as, siltu m atd e v es koefi­
cienta vidējo v ērtīb u v a r a p rē ķ in ā t pēc š ā d ā m em pīriskām
form ulām :
ja 2 0 < R e < 2 0 0 , t a d
Nu = 0,106 Re; (2.144)

j a 2 0 0 < R e < 1 7 0 0 , tad

Nu = 0,61 Re0-67. (2.145)

P a r ra k s tu rīg o izm ēru Nu un Re skaitļos jā ņ e m lodveida d a ­
ļiņu d iam etrs. J a d aļiņ u form a n a v ģeom etriski p areiza, t a d j ā i z ­
vē la s v idējais diam etrs

k ur V — d a ļiņ a s tilpum s.
R einoldsa sk aitļa izteiksm ē jāievieto t. s. filtrāc ijas ā tru m s Wu
1. i., ātru m s p irm s s a sk a re s a r vielas slāni.
Izteiksm es 2.144 u n 2.145 ieg ū tas eksperim ento s a r daļiņām ,
k u ru vidējais d iam etrs ir robežās 0,4 . . . 5 mm.
S iltu m atd ev i v a r intensificēt, palielinot siltu m n esē ja ātrum u.
P lū s m a s ā tru m a m sasniedzot no teiktu vērtību, kas a tk a r īg a no
d aļiņ u form as, izmēriem, blīvum a, s lā ņ a biezum a un citiem fak to ­
riem, d a ļiņ a s sāk pārvietoties u n cita no citas a ttālin āties. S lā n is
pāriet it kā v erdošā stāvoklī u n ieg ūst plū stam īb u . S ā d u b eram u
( g r a u d a in u ) d aļiņ u stāvokli sau c p a r pseidosaškidrinātu.
P s e id o s a š ķ id rin ā tā stāvoklī b eram ās vielas d aļiņ u s v a ru līdz­
svaro siltu m n esē ja p lū s m a s a e ro d in am isk ais^ (vai h id ro d in a m is ­
kais, ja siltu m n esē js ir šķid rum s) spiediens. Ā trum u, k ad d aļiņ as
a tro d a s aero d in am isk ā līd zsvarā, s a u c p a r pseidosašķidrināšatias
sāk umāt rumu jeb pirmo kritisko āt rumu ®kr. J a siltum nesē ja , pie­
m ēram , gāzes, ātru m s n e d a u d z p ārs n ie d z Wķ.T, vielas d a ļiņ a s veido
verd o šu slāni.

192
 Ā trum u, k u ra g a d īju m ā d a ļiņ a s tiek a iz n e s ta s no slāņa, sau c
p a r p lī voš anas jeb otro kritisko ātrumu w v\. T ād ē jād i viela v a r
a tra s tie s p s e id o s a š ķ id rin ā tā stāvoklī n oteik tās p lū s m a s ātru m a
robežās.
No p ra k tis k ā viedokļa v is v a irā k interesē tā d s b eram u vielu
stāvoklis, k u rā ir vislielākā siltum atd eve. T ās a p r ē ķ in ā š a n a i ietei­
c a m s izm an to t O. R oždestv ensk a formulu, k a s veiksm īgi apkopo
d a u d z u au to ru em pīrisk ās izteiksm es:
N umax = 2 + 0,23 Reop°>863, (2.146)
ku r

N u max= . — N uselta skaitlis, k as atb ilst m āksi-

As
m ā la ja i siltum atdevei.
In de k ss s nozīmē, ka a tb ilsto ša is lielum s attiecas uz siltum -
nesēju, piem ēram , gāzi.
M ak sim ā lā siltu m a td e v e ir o p tim ā lā ā tru m a w op g ad ījum ā.
T a m a tb ilsto šā R einoldsa s k a itļa a p r ē ķ in ā š a n a i O. R oždestvenskis
ieteic form ulu

Reop= — -----------~ = = r , (2.147)

v.S . i l Ar
18 +
f li® "

k ur A r = ------A rhim eda skaitlis, k as ir a n a lo g s lielums

ps
j a u p a z īs ta m a ja m G ra sh o fa skaitlim (izteiksm e 2.108); p0 — vie­
las d aļiņ u blīvum s (bez s p r a u g ā m ) .
J a s iltu m n esē js ir gāze, tad p o ^ P s un p0 —ps ~Po- Ņ em ot vērā»
ka v = — , iegūst
P
Ar = - ^ ^ g- . (2.148)
fXs
F o rm u lā 2.147 lielums e ir b e ra m ā s vielas porainība:

8 = 1 --^ ,.
po
k u r pb — vielas blīvum s b ērtā stāvoklī (a r s p r a u g ā m s tarp d a ­
ļiņ ā m ).
J a lielā tilp u m ā plīvo n e d a u d z a s d aļiņ as, ta d s = l , jo pt, — 0.
J a pb = po, ta d e = 0. T as atbilst m on olītam vielas slān im bez s p r a u ­
gām . Lodveida d a ļiņ a s a tk a r īb ā no izvietojum a v a r veidot s =
—0 , 2 6 . . . 0,47. Visbiežāk p ra k sē s a s to p a m ā po ra in īb a aptuveni
ir 0,4.
13 — S iltum tehnikas pam ati 193
 2.6. MASAS PĀREJA
Pamatjēdzieni
D a u d z ā s dab a s p a r ā d īb ā s un teh n olo ģiskajos procesos notiek
vienas vielas m a s a s p ā re ja citā vielā, piem ēram , vielas iztvaiko­
šan ā , sāļu šķīšan ā, k o n d e n s ē ša n ā uz v irsm ām , k u rin ā m ā gazi-
ficēšanā, d e g š a n ā u. c. Bieži vien s iltu m a p m a iņ a notiek vienlaiku s
ar m a s a s apm aiņ u , tāp ēc reizē ar s iltu m p ā re ju dažreiz jā p ro t
a p rē ķ in ā t arī m a s a s pāreju.
M a s a pārv ie to ja s m olekulu difūzijas veidā. P a r difūziju sau c
vienas vielas p ā re ju citas vielas s ta rp m o le k u lā r a jā telpā. Izšķir
trīs difūzijas veidus:
1) ko n ce n trācijas difūziju, k ad vielu m a isīju m a k o n c e n trācija
d a ž ā d ā s vietās ir atšķirīg a;
2) term odifūziju, kas noris te m p e r a tū ra s g ra d ie n ta ietekmē;
3) barodifūziju, kad p a s tā v spiediena g rad ien ts, kas pārvieto
m a s a s daļas.
Vielas d au d z u m u m, k as laika vienībā difundē caur doto v i r ­
sm u dS, sau c p ar m a s a s plū sm u I (k g /s ), bet m a s a s p lū sm u c a u r
v irs m a s lau k u m a vienību — p a r m a s a s p lū sm as blīvum u f
(kg/ ( s - m 2) ):
dj

M a s a s p lū sm a v a r notikt visu trīs minēto difūziju re z u ltā tā .

P a r a s t i term od ifū z ijas ietekme jū ta m i izpau ž as lielu te m p e r a tū r a s
g ra d ie n ta vērtīb u gadījum os. T ā p a t ari b arod ifū zijai nepieciešam a
s a m ērā liela spiedienu sta rp īb a — gra d ie n ts. P ra k s ē visbiežāk
g a lv e n ā nozīm e ir k oncentrācijas difūzijai.
M a isīju m s v a r sas tā v ē t no v airākiem kom ponentiem . V ie n k ā r­
šības dēļ aplūkosim tikai v ien ād a a g re g ā ts tā v o k ļa b in ā ru s m a is ī­
jum us, t. i., m aisīju m u s, kas s a s t ā v no diviem kom ponentiem .

Siltuma un masas pārejas analoģija

M a s a s p ā re ju difūzijas veidā v a r a p r a k s tīt a r vienādojumiem,,
ka s pēc fo rm as līdzīgi s iltu m v a d īš a n a s vienādojum iem . Tā, pie­
m ēram , ja m a s a p ārvieto jas tikai vielas k o n c e n trācijas atšķirības-
dēļ, ta d m a s a s p ā re ja p a k ļa u ja s t. s. Fika vi enādojumam, k u rš pēc
uzbūves ir an a lo g s F u rjē v ie n ād o ju m am (2.3):
dr
d m = —D —— d S dx, (2.149)
dn
kur c — vielas k o n ce n trācija m a is īju m ā (k g /m 3);
dc - ~ -
— — vielas k o n ce n trācijas g ra d ie n ts n o rm āle s virziena a t ­
tiecībā pret ap lūko jam o v irsm u (k g /m 4);
D — difūzijas koeficients (m 2/s ).
f
194
 Difūzijas koeficients D skaitliski izsaka g āzes d a u d z u m u kilo­
g r a m o s (vai m olos), k as difundē 1 s ek und ē c a u r v irs m a s 1 m 2,
j a ko nce n trāciju s ta rp īb a uz 1 m ir v ien ād a ar 1.
Izteiksm es 2.149 la b a jā p usē ir m īn u s a zīme, jo k o n c e n trācijas
g ra d ie n ts ir pozitīvs k o n c e n trācijas p ie a u g u m a virzienā, tāpēc
t a s ir v ē rs ts pretēji m a s a s plūsm ai.
D ifūzijas koeficients g ā z u b ināriem m aisījum iem ir a tk a r īg s
no vielas, te m p e r a tū ra s un spiediena, bet g a n d r īz nem az n a v a t k a ­
r ī g s no kom pon entu k o nce ntrācijas. D ifūzijas koeficienta D s k a it­
lisk ā s v ē rtīb a s a tk a rīb ā no te m p e r a tū ra s spiedienā 0,1013 M P a
(760 m m H g ) v a r a p rē ķ in ā t pēc form ulas
D = D 0(T/ 273 )n, (2.150)
k u r T — m a is īju m a t e m p e r a tū ra (K ).
D 0 u n n v ērtīb a s izplatītāko g āz u bin āra jie m m aisīju m iem
p a r a s t i a tro d a m a s tab u lā s .
G a is a un ū dens tv aik a m a is īju m a m v a r izm anto t form ulu

D = J ^ ~ - ( T I 2 7 3 ) 1’8, (2.151)

k u r p — m aisīju m a spiediens (P a ) .
A n alog i tam , kā tika a t r a s ts F u rjē s iltu m v a d īš a n a s diferen­
c iā lv ien ā d o ju m s (2.18), v a r iegū t d ifu ndējošās m a s a s bilanci t. s.
F ik a d iferenciālvienādoju m a formā:

(2.152)

k u r w x, w y u n w z — a tru m a p ro jek cijas atbilstošo k oo rd in ātu v i r ­

zienos.
V ien ā d o ju m s 2.152 atb ilst sta c io n ā ra m procesam .
Līdzīgi s iltu m a p m a iņ a i v a r a t r a s t Pekl ē difūzijas skaitli, t. i.,

(2.153)

kas_ izsaka vielas konvektīvās p ā r e ja s attiecību p ret m o lek u lārā s

difūzijas pareju.
S iltu m atd ev e s koeficientam a ir a n a lo g s m a s a s atdeves koe­
ficients p (m /s). T ad m a s a s p lū sm as b līv um u / v a r ap rē ķ in ā t šādi:
/= P A c , (2.154)
k ur Ac — m a s a s ko nce n trāciju sta rp īb a p lū s m a un uz ko ntrolē­
ja m ā s virsm as.
_ T u rpinot aplūkot m a s a s u n s iltu m a p m a iņ a s ana loģ iju, u z r a k ­
s tīsim N u selta difūzijas skaitli:

(2.155)

13’ 195
 D ifūzijas procesa hid ro d in am isk o ain u ra k s tu ro R ein oldsa
sk aitlis Re.
P r a n d t l a difūzijas skaitlis

(2.156)

t a s ārzem ju lite ra tū ra p a z īs ta m s ari ka S m i d t a skaitlis Sc.

J a piespiedu konvekcijas p lū s m ā vienlaiku s no ris g a n siltu m a,
g a n ari m a s a s p āreja, t a d z in ā m ā s ro bežās abus procesus v a r
a p r a k s tīt ar identiskiem vienādojum iem . S iltu m atd ev e s izteiksm ei
2.114 id entiskā m a s a s p ā r e ja s izteiksm e ir
NuD = C R e TOPrDn, (2.157)

k u r koeficientam C un p a k ā p es rā d ītā jie m m u n n ir t ā d a s p a š a s

s k aitlisk ā s vērtības.
So apstākli v ā r izm an to t difūzijas aprēķiniem gāzēs, jo g ā z ē m
ir ļoti tu v as P r un PrD v ērtīb as. Š ķidrum iem š ā d a id e n titā te n a v
spēkā, jo tiem P rp ir ievērojam i lielāks nekā Pr.
Attiecību

(2.158)

%
sau c p a r Lūisa (Lewis) skaitli, k ur a = — ir te m p e r a tū r a s v a d īt-
cp
s p ē ja s (difūzijas) koeficients.
J a L e = l (gāzēs t a s bieži ir sp ēk ā ), tad, pielīdzinot izteiksm es
2.114 un 2.157, v a r rakstīt:

(2.159)

T a ka pieņēm ām , ka a = D, ta d
D_ _ D _ 1
(2.160)
X acp cp
un form ulu 2.159 v a r r a k s tīt šādi:

(2.161)

Izteiksm i 2.161 sauc p a r Luisa formulu.

Ū d e n s tv a ik a m difundējot gaisā, n o rm ālo s a p stāk ļo s Le = 0,87.
J a n a v nepieciešam a liela precizitāte, m a s a s p ā r e ja s koeficientu
p v a r ap rē ķ in ā t pēc izteiksm es 2.161, iepriekš a tro d o t s iltu m a t­
deves koeficientu a.
 Siltuma un masas pāreja kaltēšanas procesos
D a ž ā d u m a te riā lu k a ltē š a n ā v is p la š ā k lieto konvektīvo metodi,
kad m itro ķerm eni apsk alo s iltu m n esē js — s a k a rs ē ts gaiss v ai
dū m g āze s. S iltu m n esējs vienlaikus absorbē ari iztvaicēto m it­
ru m u . Kopā ar m itru m u tiek p ā r n e s ts ari siltum s. Jāa tz īm ē , ka
siltu m s jā p a t ē r ē ne tikai m itr u m a iztv aicēšanai, bet arī m itru m a
u n k a ltē ja m ā m a te r iā la sa is te s p ā r v a rē š a n a i.
S iltu m a d au dzum s, kas jā p a t ē r ē m itru m a u n m a te r iā la saistes
spēku p ā r v a rē š a n a i, ir a tk a r īg s no sa iste s veida.
Izšķir ķīmisko, fizikāli ķīm isko u n m ehān isko m itru m a saisti
a r m ateriā lu .
Ar m a te riā lu ķīmiski s a is tīta is m itru m s ietilpst vielas molekulu
s a s tā v ā , piem ēram , vielas k ris ta liz ā c ija s ūdens. To v a r a td a līt
tikai, p ārv eid o jo t vielas m olekulas.
Fizikāli ķīmiski (sorbcijas m itru m s) u n m ehān isk i saistīto m it­
r u m u v a r atdalīt, m a te riā lu kaltējot.
K a ltē š a n a s p rocesā m itru m s p ā rv ie to ja s no m a te r iā la iekšējiem
slāņ iem uz ārējo virsm u, no kurienes ta s tiek iztvaicēts. Tāpēc
izšķir s iltu m a u n m a s a s ārējo p ā re ju — no m a te r iā la v irs m a s uz
a p k ā rtē jo vidi un iekšējo p ā re ju — no m a te r iā la iekšpuses uz tā
virsm u.
Š ķ id ru m a iz tv aik o šan a s in ten sitā ti j v ( k g / ( s - m 2)) no b rīv as
v irs m a s s ta c io n ā rā re žīm ā v a r a p rē ķ in ā t pēc Dal tona formulas
(2.154):
W
j v ---- -g——ļ3Ac —Pp(Pv Po) (2.162)

k ur W iztvaikojuša š ķ id ru m a d a u d z u m s (k g);
P m a s a s atdeves koeficients, k as attiecin āts uz vie-
las k once n trāciju s ta rp īb u (m /s );
pp — m a s a s atdeves koeficients, k as attiecin āts uz
p arciālo spiedienu sta rp īb u ( k g / ( N - s ) ) ;
p v un p0 — ū d ens tvaika parciālie spiedieni uz iztv aik ošana s
v irs m a s un a p k ā rtē jā vidē ( P a ) ;
t — laiks (s).
J a p v > p o , t a d m a te r iā ls ir m itrs, bet, ja p v <Po, tad higro-
skopisks, t. i., m a te riā ls v a r u zņ e m t a p k ā rtē jā s vides m itru m u
u n kļūt m itrāks.
Izteiksm ē 2.162

Pp R T '
M itru m a iztv a ik o š a n a s inten sitā ti no brīvas v irs m a s a d iab ā to s
a p stāk ļo s v a r noteikt arī pēc s a u s ā un m itr ā te rm o m e tra r ā d ī j u ­
miem:
(2.163)

kur a — siltum atdeves koeficients.

197
 S iltum a u n m a s a s p ā r e ja s aprēķiniem iz tv aik o šan a s ap stāk ļo s
izm an to em pīrisk as form ulas. T ālā k m in ētās fo rm u las a u to rs ir
A. Ņesterenko.
B rīvā konvekcijā siltu m atd e v i iztv aik o šan a i no b rīvas v irs m a s
ap rēķ in a pēc izteiksm es
N u = 4 ,0 (P r A r ) 0'108» (2.164)

F orm u lu v a r lietot, ja 3 - 106< ( P r Ar) < 2 - 108.

2.7. SILTUMA STAiOŠANA

Pamatjēdzieni

Visi ķerm eņi jeb k u rā te m p e r a tū rā virs a b so lū tās nulles

( T > 0 K) izstaro siltum a enerģiju. Pie tam , jo a u g s tā k a ir ķ e r­
m eņ a te m p e ra tū ra , jo v a irā k e n e rģ ija s t a s izstaro. V ie n l a i k u s ’ta s
abso rb ē a rī citu ķ erm eņu sta ro to enerģiju. S iltu m v a d īš a n a u n
konvekcija iespējam a tikai s ta rp ķerm eņiem ar atšķ irīg u te m p e ­
ra tū r u , tu rp re tī siltu m a p m a iņ a s ta ro jo t v a r notikt a rī tad , ja ķ e r­
m eņiem ir v ie n ā d a s tem p e ra tū ra s .
S iltum a jeb in fra sark a n ie s ta ri pēc r a k s tu r a ir līdzīgi g a is m a s
stariem . Tie atš ķ ira s tikai ar viļņu garum iem . S iltum a s ta r u iz­
p la tīš a n ā s notiek pēc g a is m a s s ta ru iz p la tīš a n ā s likumiem.
S iltum a s ta ru viļņu g a ru m i ir robežās 0 , 8 . . . 400 ļim, t u rp re tī
re d zam o s ta ru sp ektrs ir robežās 0,4 . . . 0,8 ļim.
Ķerm enis saņ e m to s ta ro ju m a e n e rģ iju v a r daļēji absorbēt, d a ­
ļēji a ts ta ro t un daļēji laist cauri. J a visu saņ e m to sta ro ju m a e n e r­
ģiju apzīm ē ar Q, absorbēto d aļu a r QA, a ts ta ro to ar Q r u n ca u ri
laisto ar Qd, ta d
Q — Q a + Q r + Q d.

Attiecību Qa / Q = A sau c p a r absorbcijas koeficientu, Q r/Q =

= R — p a r ats taroš anas (refleksijas) koeficientu un Q b /Q = D —
p a r caurlaidības koeficientu. Tie ra k s tu r o ķ erm eņa sp ēju attiecīgi
absorbēt, a ts ta r o t u n laist ca u ri siltu m a staru s. Acīm redzot,
A + R + D = l. y i (2.165)
Izteiksm i 2.165 sauc p a r pirmo Ķirhhofa likumu.
J a A = 1, ta d R = D = 0 un ķerm enis visu ar s ta ro š a n u saņ e m to
e n e rģ iju absorbē. Š ā d u s ķ erm eņus sau c p a r absolūti melniem.
R eāliem ķerm eņiem A < 1, tāpēc tos sau c p a r pelēkiem ķermeņiem .
Ķ erm eņa siltu m a a b s o rb ē š a n a s sp ēja ir a tk a r īg a no vielas fizikā­
la jā m īpašīb ām , v irsm a s stāvokļa, k rā s a s u n te m p e ra tū ra s . N em e­
tāliskiem m ateriāliem , ja to v irsm as te m p e r a tū ra ir tuv a ista b a s
tem p e ra tū ra i, p a ra s ti A > 0 ,8 , bet a u g s tā k ā s te m p e r a tū rā s /1 < 0 ,8 .
T īra s m etālisk as v irs m a s absorbē m a z ā k siltum a. S a m ē rā nelielās

198
te m p e r a tū r a s v irs m a s k rā sa i ir m a z a nozīme. Ta, piem eram , snie­
g am u n s a r m a i ^4 = 0,985, m eln am s a m ta a u d u m a m un kvēpiem
y4 —0,97.
Ķ erm eņus, kuriem R = 1, t. i., A ~ D = 0, sau c p a r absolūti bal­
tiem, jo tie visu ar s ta ro š a n u saņ e m to e n e rģ iju a tstaro . P ulētiem
m etāliem R ~ 0,97.
P a r absolūti caurspīdīgiem jeb di atermiskiem ķerm eņiem sauc
tā d u s, kuriem D = 1 un A = R = 0. S ādi ķerm eņi visu a r s ta ro š a n u
s a ņ e m to e n e rģ iju laiž sev cauri. Attiecībā uz s iltu m a stariem p ar
c a u rs p īd īg ā m jā u z s k a ta div ato m u gāzes, piem ēram , s a u s s gaiss.
S ta r u c a u rla id īb a s spēja d a ž ā d ā m vielām ir a tk a r īg a no staro ša -
n a s v iļņu g arum iem . Logu stikls, piem ēram , laiž ca u ri g a is m a s
sta ru s , bet g a n d rīz n em az nelaiž ca u ri u ltravio letos u n i n f r a s a r ­
kanos (siltum a) starus.
Cieti ķerm eņi u n š ķ id ras vielas p ra k tisk i absorb ē siltu m a s t a ­
ru s tikai p lā n ā v irs m a s kārtiņā . D ziļāk siltum s p ā rie t siltum vadī-
š a n a s veidā.
Izšķir in te g rā lo un m o n ohrom atisko s ta ro š a n u .
P a r integrālo sauc su m m āro sta ro ju m u visos viļņu g aru m o s —
no X = 0 līdz X =o o .
P a r monohromatisko sau c s ta ro ju m u š a u r ā viļņu intervālā:
no % līdz X + dX. T u rpm āk, aplūkojot m o n ohrom atisk o staro ju m u ,
atb ilsto ša jie m lielumiem liksim indeksu X.
K ād a ķerm e ņ a elem e n ta s ta ro ju m s iz p la tā s telp ā visos iesp ēja­
m os virzienos. J a s ta ro ju m s iz p latās puslodes telpiskā leņķa *) = 2n:
robežās, ta s ir pussfēriskais starojums. S ta ro ju m u sau c p a r te l­
pisku tad , ja ta s izp la tā s sfēras telpiskā leņķa robežās (ū) = 4irt).
Cietu ķ erm eņu v irsm a izstaro pussfēriski, bet g āzes — telpiski.
S ta ro tā s e n e rģ ija s d au dz u m u, kas laika vienībā krīt uz k ādu
p a tv a ļīg u v irs m a s laukum u, sau c p a r s t ar oj uma pl ūsmu
<D(J/s = W ).
S ta ro ju m a plusm u, kas iet c a u r (vai k rīt uz) v irs m a s 1 m 2,
sauc p a r s ta rojuma pl ūs mas blīvumu jeb intensitāti E ( W /m 2):

E
dS '
No šejienes s ta ro ju m a p lūsm a

s
J a noteikta ķ erm e ņ a te m p e r a tū ra viļņu in te rv ā lā no X līdz
X + d X s ta ro ju m a p lū sm as blīvum s ir dE%, ta d attiecība

ir st ar oš anas spektralais blīvums jeb intensitāte. 1K ra k s tu ro ķer­

m eņa spēju izstaro t e n e rģ iju viļņu g a r u m ā X.

199
 Siltuma starošanas likumi

Planka likums. Ķ erm eņa s ta r o š a n a s in te n s itā te d a ž ā d ā s viļņu

g a r u m a joslās n a v vienāda. M. P la n k s, p a m a to d a m ie s uz k v a n tu
teoriju, teorētiski a t r a d a absolūti m eln a ķ erm eņa iz s ta ro tā s e n e r­
ģ ija s s a d a līju m u pa viļņu g aru m ie m a tk a rīb ā no ķ erm eņa v irsm a s
te m p e ra tū ra s:

■ <2 - 1 6 7 >

ku r I qx — absolūti m eln a ķ erm eņa s ta r o š a n a s sp e k trā lā in­

t e n s itā te d o ta jā viļņu g a r u m ā (W /( m 2-m) =
= W /m 3);
K — viļņu g a r u m s (m );
e — n a t u r ā l ā lo g a ritm a bāze;
T — ķ erm eņa te m p e r a tū ra (K);
Cļ un C2 — konstantes.
Ar indeksu 0 apzīm ētie lielumi attiecas uz absolūti m elnu ķ e r­
meni.
E k sp erim e n tā li a tra s ts , ka
C\ = 0 ,37 4 1 8 -10~15 W - m 2
un
C2= 0,014 388 m -Ķ .
G rafiski P la n k a likum s p a r ā d īts 2.25. attēlā. T ajā re d zam s,
ka līdz ar ķ erm eņa te m p e r a tū ra s p a a u g s ti n ā š a n o s m a k sim ā lā s t a ­
ro š a n a s sp e k trā lā in ten sitā te
p ā rv ie to ja s uz īsāko viļņu
pusi. Skaitliski šo s a k a rīb u
izsaka V īna likums.
Vīna likums. T as saista
ķerm e ņ a te m p e r a tū ru ar to
viļņu g a r u m u Xm, k u rā ir
m a k s im ā lā s t a r o š a n a s sp ek ­
t r ā l ā in tensitāte:

%mT = 2,8978 X
X l 0 - s ( m -Ķ ). (2.168)

S tefana— Bolcm aņa likums.

No v ie n ād o ju m a 2.166 i z s a ­
k ām absolūti m eln a ķerm e ņ a
elem e n tā ro s ta ro ju m a in te n ­
sitāti
2.25. att. S taroša nas intensitātes spek-
trālais sadalījums saskaņā ar Planka
likumu. d E 0 = I 0%dX. (2.169)

200
 Visu s ta ro ju m a p lū s m a s blīvum u jeb inten sitā ti iegūst, in te g rē ­
jo t v ien ād o ju m u 2.169:
X—oo

E q= J IokdK. (2.170)
J.-0
Ievietojot izteiksm e 2.170 s ta r o š a n a s sp e k tra la s inten sitā tes
vērtību no fo rm ulas 2.167 u n integ rējo t, iegūst
E 0 = a0T \ (2.171)
kur 0o — absolūti m eln a ķerm e ņ a s ta r o š a n a s konstante. Aprēķinu
veidā ieg ūts cr0= 5,670-10-8W / ( m 2-Ķ4), bet ek sp erim en tāli — g 0 =
= 5,729-1 0 -8W /(m 2-K4).
Izteiksm i 2.171 sau c p a r S te f a n a — B o lcm aņa likumu. Jozefs
S tefan s to a t r a d a eksperim entāli, bet L ud vigs B olcm anis p a m a ­
to ja teorētiski.
L ie to šan a s ērtības dēļ form ulu 2.171 r a k s ta šādi:
E 0—C0(T/ 100)4, (2.172)
kur C o= 108cro — absolūti m elna ķermeņa starošanas koeficients.
S te f a n a — B o lcm aņa likum s ir spēkā arī pelēkiem ķermeņiem.
T ad
£ = C ( 7 y i 0 0 ) 4, (2.173)
k ur C — pelēka ķerm eņa s ta r o š a n a s koeficients ( W /( m 2-Ķ 4) ) .
P a r pelēku ķermeni sau c tād u , k u ra m s t a r o š a n a s spektrs pa
viļņ u garu m ie m ir n e p ā rtra u k ts (g āzēm ta s ir p ā r tr a u k ts ) un
līd zīgs absolūti m elna ķ erm eņa s ta ro ju m a sp e k tra m t a j ā p a š ā te m ­
pe ra tū rā .
Izd alo t vien ād o ju m u 2.173 a r 2.172, ieg ūst ķ erm eņ a m elnu m a
pakāpi:
E C
e =- — ( 2. 174)
•C0 ^0
J a zin ā m a ķerm e ņ a m eln u m a p akāpe, ta d s iltu m a daudzum u,
ko laika vienībā izstaro tā v irs m a s la u k u m a vienība (staro ju m a
p lū s m a s in te n sitā ti), v a r a p rē ķ in ā t pēc form u las
£ = s £ 0= eC 0 (77100 ) 4= 5,73 8(77100)4. (2.175)
Ķ erm eņu m eln u m a p ak ā p e ir ro bežās 0 . . . 1 . Tā a tk a r īg a no
m ateriā la , v irsm a s te m p e r a tū ra s u n v irs m a s tīrīb as. M etāliem tā
p alielin ās līdz ar tem p e ra tū ru , bet n e m e tā lis k ā m vielām, te m p e ­
r a tū r a i pieaugot, tā p a r a s ti sa m a z in ā s.
M eln u m a pakā p es s k aitlisk ā s v ē rtīb a s a tro d a m a s tab u lās.
O tra is Kirhhofa likums. O tra is Kirhhofa likum s sais ta ķ erm eņa
s ta r o š a n a s un a b s o rb ē š a n a s spējas. Ir p ierādīts, ka ķerm eņa

201
izstarotās enerģijas E attiecība pret ķermeņa absorbcijas koefi­
cientu A visiem ķermeņiem vienā un tai pašā temperatūrā ir kon­
stanta, t. i.,

J L A = A -Eo, (2.176)
A A0 1
joy40= l (absolūti m elnam ķerm enim ).
V ienādojum s 2.176 analītiski izsaka otro Kirhhofa likumu. No
tā izriet, ka
E _ A
--A. (2.177)
Eo Ao
Izteiksm es 2.177 kreisā puse izsaka ķermeņa melnuma pakāpi
JL •J ,tā p ē c
Eo
A — b, (2.178)
t. i., jebkura ķermeņa absorbcijas koeficients ir vienāds ar š ī ķer­
m eņa melnuma pakāpi. Tātad visvairāk izstaro tie ķermeņi, kuriem
vislielākā absorbcijas spēja.
Ja diviem ķermeņiem ir atšķirīgas tem peratūras, tad viena
ķermeņa absorbcijas spēja vienlaikus ir atkarīga no paša tem pe­
ratūras un no otra ķermeņa tem peratūras. Sādā gadījum ā ari
spēkā vienādojum s 2.178, tikai ķermeņa melnum a pakāpe jāizvēlas
abu ķermeņu ģeom etriski vidējā temperatūrā:

7’vid=V7'1r 2,

kur T i un T2 — atbilstoši pirmā un otrā ķermeņa tem peratūras (K ).

Lamberta likums. Stefana— B olcm aņa vienādojum s izsaka
viena ķermeņa visos virzie-
nos izstaroto enerģiju. Lai
/
noteiktu siltum a daudzumu,
ko viens ķerm enis starošanas
veidā atdod otram ķermenim,
jāzina starojum a sadalījum s
atsevišķos virzienos.
Apzīm ēsim ar d 2(Dco vir­
sm as elem enta d S pašstaro-
juma plūsm u stara l virzienā
telpiskā leņķa d ū robežās
(2.26. att.). Par p a š s ta r o -
ju m u sauc siltum a plūsmu,
ko izstarotu ķermeņa virsm a,
2.26. att. S taro jum a virziena ģeom etriskā ja sistēm ā nebūtu citu ķer­
shēm a. meņu. Patiesībā ķerm enis iz-

202
s ta ro g a n p a š s ta ro ju m u , g a n ari a ts ta ro no citiem sistē m as ķ e r­
m eņiem s ta r o š a n a s veidā s a ņ e m to enerģiju. V irs m a s elem enta
d S paš st ar oj uma pl ūs ma s bl īvums (inten sitāte) virzienā w (a t­
tiecībā pret v irs m a s elem enta n o rm āli n) leņķa dQ, rob ežās ir
d2<D«
dEa
dS
V irs m a s elem enta p a šs t ar o ju ma p l ūs m as leņķiskais blīvums
virzienā © ir
d E (o d 2(D®
~~dSdQ * <2 -179»
E m d im ensija ir W / ( m 2-s r). A tg ād in āsim , ka telpisko leņķi iz­
s a k a s te ra d iā n o s (sr).
J a d S vietā ņem tā projekciju plaknē, k as p e rp e n d ik u lā ra s ta r o ­
juma, v irzie n am l, t. i., d S cos© , t a d ieg ū st v irs m a s elem en ta in­
t egr āl ā pa šs t ar oj um a enerģētisko s pi l gt umu (W /( m 2- s r ) ) :
# ( Do)
u>==~Jž-------
a o cos cohdQīT ' (2.180)■

No šejienes atrod, ka
d ^ e t —B® cos (o d S dQ. (2.181)
Ievietojot to izteiksm ē 2.179, iegūst
£<»=-£>0, COS CD, (2.182)
t. i., Lamb er ta likumu. No tā izriet, ka, pieau g o t leņķim ©, s t a ­
ro ju m a in te n s itā te sam az in ās. L a m b e rta likum s ir spēkā absolūti
m elniem ķermeņiem . P elēkiem ķerm eņiem to v a r lietot tad, ja leņ­
ķis ir 0 . . . 60°.
Lai iegū tu sak a rīb u s ta rp s ta ro ju m a en erģ ētisko sp ilg tu m u
u n s ta ro ju m a p lū sm as leņķisko blīvum u E a, j ā in te g r ē izteiksme
2.181 puslo des sfēriskās v irs m a s robežās. R e z u ltā tā iegūst, ka
v irs m a s elem enta p a š s ta r o ju m a p lū sm a uz te lp a s vienu pusi ir
(M32jt = JtBco dS. . (2.183)

S a s k a ņ ā a r S te fa n a — B olcm aņa likum u v irs m a s elem ents dS

uz vienu telp as pusi izstaro
—E d S —e.Co(TJl 00) i dS . (2.184)

S alīdzinot izteiksm es 2.183 un 2.184, iegūst

PC
B a = -----i ( 7 / 1 0 0 ) 4. (2.185)
3X

203
 Ķermeņu savstarpējā apstarošanās

Ķ erm enis izstaro enerģiju, bet v ienlaiku s ta s ari saņ e m citu

ķerm eņu staro to enerģiju. J a ķerm enis izstaro E 1, bet no a p k ā r ­
tējiem priekšm etiem saņ e m E2, no ku ra s d aļu A iE2 ta s absorbē,
bet p ārējo ( i —A i ) E 2 ats ta ro , ta d faktiski iz s ta ro tā e n e rģ ija jeb
efektīvais star ojums ir
( 1 - , 4 i ) £ 2. (2.186)
Aplūkosim g adīju m u , kad siltu m a p m a iņ a notiek s ta rp diviem
paralēli novietotiem ķermeņiem , piem ēram , p lāk snēm ar v ie n ā d ā m
v irs m ā m (Si = Sz —S ) . P ir m a is ķerm en is izstaro e n e rģ iju E\, t ā
a b sorbcijas koeficients ir A\ u n v irs m a s t e m p e r a tū ra T\. O t r a ja m
ķerm enim atbilstošie lielumi ir E2, A 2 u n T2 (2.27. a t t . ) .
S a s k a ņ ā ar v ien ādo ju m u 2.186 p irm ā ķerm e ņ a efektīvais s t a ­
ro jum s
Eļei —Ei~ļ- (1 —A{)Eļet (2.187)
u n o trā ķ erm eņ a efektīvais s ta ro ju m s
^2el ~ E ļ - \ - (1 —i42)£'ie{- (2.188)
Ievietojot v ie n ād o ju m ā 2.187 E 2a vērtību, v a r rak stīt, ka
E let = E 1+ ( \ - A 1) [ E 2+ ( l - A 2) E m ].
No šejienes
Et + E 2—A i E 2
Bļet —' 1 2 1 2 (2.189)
A i -{-A2—A ļ A 2
Līdzīgi atro d
Eļ E 2~~A 2E\
E 2t i ~ ' (2.190)
A l + A 2—A ļ A 2
Izm a n to jo t fo rm u las 2.189 un
2.190, v a r s a s tā d īt siltu m a bilanci
p irm a ja m ķerm enim . J a s iltu m a p ­
m a iņ a noris tikai sta rp abiem ķ e r­
meņiem, t a d siltu m a d au d z u m u , ko
saņ e m vai atdod pirm ā ķ erm eņa
v irs m a s 1 m 2 (ja tā v irs m a s te m p e ­
T,;Ai ; S r a tū r a ir zem āka nekā o trā ķ erm eņa
% r2;A2;S
v irs m a i), v a r ap rē ķ in ā t šādi:
^1—2 ~ ^lef E 2fii.
Ievietojot E i et un E 2el v ē rtīb a s
A,E, no form ulām .2.189 un 2.190, v a r r a k ­
stīt, ka
2.27. att. Divu paralēlu virsmu A 2E i —A ļEļ
sav starp ējās ap starošanās qi~2^ A l + A 2- M Ķ
shēma. (2.191)
204
 Abu ķerm eņ u sta ro to en e rģ iju v a r iz-
teik t ar S te fa n a — B o lcm aņa form ulu
(2.175). T ad p irm a ja m ķerm en im
£ ,i = 8iCo(7’i/1 0 0 )4= i4iC o(7’i/1 0 0 )4

u n o t r a j a m ķerm en im
£ 2 = e2Co ( T2/ 1 0 0 ) 4= /I 2 C 0 ( r 2/ 1 0 0 )4,

j o b ==A (v ien ād oju m s 2.178). Ievietojot

š īs E 1 u n E 2 v ē rtīb a s v ie n ā d o ju m ā 2.191,
ieg ū st 2,28. att. Ķermeņa apsta-
/5'i _2 = ^ r C 0[ ( T i / 1 0 0 ) 4 — ( r 2/ 1 0 0 ) 4] . ro ša n ā s ar apvalku.
(2.192)

Seit AT ir s is tē mas reducētais absorbcijas koeficients

a _ _____ A ļ A 2 __________ 1________ (2.1931

A ļ - j - A ļ —A ļ A 2 l / A i - ^ l / A ļ —1
T ā kā A ~ s , ta d ab sorbcijas koeficienta vietā v a r izm antot m el­
n u m a pakāpi.
Lai a p rē ķ in ā tu kopējo siltu m a plū sm u <Dj_2 no p irm ā ķ erm eņa
uz otro, t a d <7i_3 jā re iz in a ar v irs m a s lauk um u S:
(I)l - 2 ==<?l-2'S.

J a s a v s ta rp ē ji a p s ta r o ja s divi viens o trā ievietoti ķerm eņi

{2.28. a tt.), t a d siltu m a p m a iņ u v a r izteikt ar form ulu
<D1„ 2 = erCo51[(7 ’1/1 0 0 )4- ( 7 ’2/100)4]. (2.194)
Reducēto m eln u m a pak āpi er v a r a p rē ķ in ā t šādi:

e,- - t i ī ^ u k n ^ v T - (2 I 9 5 )
k u r Si u n S 2 — atbilstoši m a z ā k ā (iekšējā) u n lielākā (ā rējā)
ķ e rm e ņ a v irsm as.
Lai intensificētu siltu m ap m a iņ u , jā c e n š a s p a a u g s ti n ā t s t a r o ­
jo š ā ķ erm eņa te m p e r a tū ru u n s istē m as m eln u m a pakāpi.

Sfarošanas leņķa koeficients

A plūkosim divu brīvi novietotu absolūti m elnu v irs m a s ele­

m e n tu s a v s ta rp ē jo a p s ta r o š a n o s (2.29. a t t .) .
V irs m a s d S 1 p a š s ta r o ju m a p lū sm a te lp a s leņķī d ū\ , k u rā re ­
d z a m a v irs m a d S 2, s a s k a ņ ā ar form ulu 2.181 ir šāda:
d ^ a ^ B ^ d S ļ cos ©1 dQi.

205
 Ievietojot telp as leņķa izteiksm i
d S 2 cos ©2
a U i = ---------- s------ ,

ieg ūst s iltu m a plūsm u, ko a b ­

sorbē absolūti m eln a v irs m a d S 2?
t. i.,
,, cos©! c o s ©2

X d S ļ d S 2.
Līdzīgi atro d v irs m a s d S 2 s t a ­
r o ju m a p lū sm u uz d S i:

d 2iDto,=

COS © ļ COS © 2 _ ,c
= do>2 --------- t,------- aoiaoļ»
P2

2.29. att. Divu brīvi novietotu R ezultējošais siltu m a s ta ro ju m s

virsmas elementu savstarpējā no v irs m a s d S i uz d S 2 ir šāds:
apstarošanās.

rf2cDa = rf2<DWl- d 2<Doo2= ( £ © i —£ © 2) 005 031f ^ dS, d S 2.

P
Iegū to re z u ltā tu v isp ārin āsim . Pieņem sim , ka dSļ m eln u m a p a ­
kāpe ir 81, bet v irs m a i d S 2 — e2. Tad, izm an to jo t izteiksm i 2.185
un ievedot reducēto m eln u m a p ak ā p i er, v a r rakstīt, ka
S rC o r /1nA s 4 , T / m n \ 4i COS ©1 COS ©2
dma [ ( 7 y i 0 0 ) 4- (7^2/100)4] ------ — 5- ------- d S ļ d S 2.
īi
(2.196)
J a v irsm a s ir lielākas, ta d v ien ād o ju m s 2.196 jā in te g rē ro b e žās
pa 5! u n S 2:
a><0= erC o [ ( r , / 1 0 0 ) * -

№ /i0 0 )< ] (2.197)

s, s 2
R o k a s g ra m a ta s šo izteiksmi bieži r a k s ta šadi:
®o) = erC o [ ( r i/ 1 0 0 ) 4— (T2/100 ) 4] t f , (2.198)
ku r H sau c p a r s a vs t ar p ēj ā i zstaroj uma virsmu. To ra k s tu ro abu
virsm u izmēri, form a un s a v s ta r p ē ja is izvietojums.

H = J dSt J - — | cp'dS^^Su (2.199)

s2 Si

206
 Seit q/ ir lokālais staro sanas leņķa koeficients jeb lokālais a p -
s t a ro ju m a koeficients. Tas rā d a , k ā d a d a ļa no v irs m a s elem enta
d S ļ s ta ro ju m a p lū sm as krīt uz v irs m u Sļ. q>t2 ir rp' v idējā vērtīb a
uz v irs m a s 5 ^
S ta ro ju m a s iltu m a p m a iņ a s aprēķinos lielākās g rū tīb a s s a g ā d ā
H, respektīvi, 912 (s ta r o ju m ā no Si uz S 2) u n cp2i (s ta ro ju m ā no
S 2 uz 5 1) n o teikšana. D ažreiz <p' v a r noteikt grafiski, taču k o m ­
p licētām v irs m ā m ta s ir visai grūti. Izv eid otas a n a lītisk a s m eto­
des, pēc k u rā m dubulto in te g rē š a n u v a r a iz s tā t a r alg e b risk a jā m
o p erācijām . Ļoti plaši izm an to e k sp e rim e n tālās m etodes. V a r lie­
to t arī optisko m odelēšanu.

Siltuma ekrāni

S iltu m a s ta ro ju m a p lū s m a s s a m a z in ā š a n a i lieto ekrānus. Tie

p a r a s t i ir p lā n a s m e tā la plāksnes, k u ra s novieto s ta ro ju m a p lū s ­
m a s ceļā.
Pieņem sim , ka e k rān s novietots s ta rp divām b e z g a līg ā m p a r a ­
lēlām plāk sn ēm (2.30. a tt.) , pie t a m 81 = 82 = 8, bet J a s tarp
v irs m ā m n ebūtu ekrāna, ta d s iltu m a p lū sm as in te n s itā te no 1 uz
2 būtu
‘7i-2 = S rC ū[ (T i/1 0 0 )4— ( 7 y 100)4], (2.200),

k u r sistē m as re d u cētā m eln u m a pakāpe

1 1
Br~ ' 1/81 + 1/ 8 2 - 1 _ 2/ 8 - 1 * ,

J a s tarp virsfnām novietots ekrāns, t a d re d u cētā m e ln u m a p a ­

k āp e s ta ro ju m a m no v irs m a s 1 uz e k rān u ir

p
81 -
—e —
1 1 2
l / e + 1/ee— 1
un s ta ro ju m a m no e k rā n a uz virsm u 2 1
1
S e -2 =
l/s e+ l/ s — 1 ZlA
Acīm re d z a m s s i _ e = s e- 2-
E k rā n s ir p lā n s u n p a r a s ti no m a t e ­ h 'A
r iā la ar labu siltu m v a d īts p ē ju (m e tā la ),
tāpēc v a r pieņemt, ka tā abu v irs m u te m ­
p e r a t ū r a s ir v ie n ā d a s — f e- T ad s iltu m a r
p lū s m a s in te n sitā te no v irsm a s 1 uz ek­
r ā n u ir
<71- e = 8 i - eC’o[ (T i/100)4— (7V 100)4] 2.30. att. Siltuma ekrāns
starp divām paralēlām
(2.201) virsmām.
207
 u n no e k ra n a uz v irs m u 2
q&—2 — Se—2C o [ (T e /lO O )4 —

- ( 7 У 1 0 0 ) 4]. (2.202)
Ja siltu m a p m a iņ u konvekcijas
veidā v a r neievērot, ta d j ā b ū t —
— qe- 2- P ielīdzinot v ienād ību 2.201
un 2.202 lab ās puses, ( 7 y i 0 0 ) 4 v ē r ­
tību v a r izteikt šādi:
(Te/100 ) 4= 0,5 [(7 ’I/100 ) 4+
+ (7V 1 00)4]. (2.203)
2.31. att. Siltuma ekrāns starp
cilindriskām virsmām. Ievietojot izteiksm i 2.203 vienā-
dībā 2.201 vai 2 .202 , v a r a p rē ķ in ā t
siltu m a p lū s m a s in ten sitā ti no v i r ­
s m a s 1 uz 2 , ja s ta rp v irs m ā m novietots ekrāns. A pzīm ējot si_e =
= 8e—2= 8mi iegūst

= 0,5emC0[ ( ТУ 100)4- ( Г2/ 100)4] . (2.204)

S alīdzinot siltu m a p lū sm as in te n s itā te s sta rp divām p a r a lē lā m
v irs m ā m ar e k rā n u un bez tā, t. i., fo rm ulas 2.200 un 2.204, a t r o ­
dam, ka

(2.205)

J a ek ra n a m eln u m a p ak a p e v ien ād ā ar abu v irs m u m e ln u m a

pakāpi, t. i., ei = e2 = ee, resp., sm= e r, tad

<71—2= 0,5<7i_2-

T as nozīme, ka viens e k rān s s a m a z in a siltu m a p lū sm as in te n ­

sitāti divas reizes. J a starp v irs m ā m novieto n ekrānus, tad

Kā izriet no izteiksm es 2.205, jā c e n š a s izm an to t e k rān u s a r

m azu e vērtību (pulētiem m etāliem ). Tā, piem ēram , novietojot
s ta rp divām virsm ām , ku rā m 81 = 82 = 0 ,8, e k rān u ar ee= 0,05 , s il­
tu m a p lū sm a s a m a z in ā s aptu ven i 27 reizes.
P la k a n a ek rā n a d arbīb a n a v a tk a r īg a no novietojum a s ta r p
plāksnēm , bet cilindriska vai sfēriska ek rā n a efektivitāti lielā
m ērā n o sak a tā novietojum s (2.31. a tt.) , jo iz m ain ās a p s ta r o ju m a
leņķa koeficienti ф22, фге, фее, <pei u n фег- S a jā g a d īju m ā e k ra n ē ju m s
ir efektīvāks, ja e k rān u novieto tu v āk v irsm ai 1.

208
 Gāzu starošana

G āzes a tšķ irīb ā no cietiem ķerm eņiem u n šķid rum iem izstaro
u n absorb ē siltu m a e n e rģ iju selektīvi — noteiktos v iļņu g a r u m u
diapazonos. D ivatom u gāzes p raktisk i ir c a u rs p īd īg a s (diater-
m iskas) — t ā s neizsta ro u n arī n ea b so rb ē s iltu m a staru s, bet trīs-
atom u un v a irā k a to m u g āz ēm piem īt spēja izsta ro t u n ab so rb ēt
siltu m u (piem ēram , H 2O, C O 2 un S O 2, k u ra s ietilpst d ū m g ā z u
s a s t ā v ā ) . Bez ta m atšķirībā no cietiem ķerm eņiem g āzes izstaro
u n ab sorbē siltu m u visā s lā ņ a biezumā.
G ā zu s ta ro ju m u arī ap rēķ in a pēc S te f a n a — B o lcm aņ a fo rm u las:
£ = 8gC 0 (77100)4,

ku r eg — g āz es m eln u m a pakāpe, k a s a tk a r īg a g a n no g āzes t e m ­

p e r a tū r a s T, g a n ari no staro jo šo (vai absorbējošo) m olekulu kon­
c e n trā c ija s u n gāzes s lā ņ a biezum a. M olekulu k on cen trāciju v a r
izteikt ar gāzes parciālo spiedienu p g āz u m a isīju m ā . P ra k tis k i eg
v ērtību no sak a, izejot no re iz in ā ju m a pl, k ur p — g āzes p arc iā la is
spiediens un / — gāzes s lā ņ a biezums. F un kcijai
eg = f (T, pl)

ir s a s t ā d ī t a s speciālas n o m o g ram m as.

J a oglekļa dioksīds un ū den s tvaik s vienlaikus a tro d a s g ā z u
m aisīju m ā , t a d m a is īju m a m eln u m a p ak ā p e

8g = eco2+ PeH2o —Aeg, (2.207)

ku r 8 Co2 un 8 h 2o — o g ļs k ā b ā s g āzes ( C 0 2) u n ū d ens tv aik a (H 20 )

m eln u m a pakāpes;
p — lab o ju m a koeficients, kas a tk a r īg s no ūdens
tv aik a p a rc iā lā spiediena p h 2o ;
Aeg — labojum s, kas ievēro C 0 2 u n H 20 s a v s ta r p ē jā s
iz s ta ro š a n a s u n ab so rb cija s selektivitātes s a ­
krišan u.
P ra k s ē biežāk s asto p am o s g a d īju m o s Aeg vērtīb a nep ā rsn ied z
2 . . . 4 %, u n to v a r neņ e m t vērā.
Koeficienta p v ē rtīb a s a rī a tro d a m a s n o m o g ra m m ā s .
Lietojot n o m o g ra m m a s , jā z in a g āzes s lā ņ a biezum s jeb, p a ­
reizāk sakot, v idējais a ttā lu m s l, k ā d u noiet s iltu m a staro ju m s,
t. i„
4V V
/= = 0 ,9 -^ = 3 ,6 -, (2.208)

kur V — g āzes tilpum s;

S — a p v a lk a v irs m a s laukum s.
14 — S iltum tehnikas pam ati 209
 J a ja a p r e ķ in a siltum a s ta ro ju m a in te n sitā te no gāzes uz 1 m 2
sien as v irs m a s la u k u m a (vai o trā d i), ta d lieto v ienād oju m u
qg^ ® / S = e'v C0[eg {TinOO)i - A g {T2/ m ) i ], (2.209)

k u r e'v . — sienas v irs m a s efektīvā m eln u m a pakāpe;

Ag — gāzes siltu m a ab sorbcijas koeficients sienas v ir ­
sm as te m p e ra tū rā ;
Tļ un Tļ — atbilstoši g āzes un sienas v irs m a s te m p e r a tū ­
r a s (K).
S ienas efektīvā m eln u m a p a k ā p e ir lielāka nekā sienas p a tie sā
m e ln u m a pakāpe, jo siena ne tikai izstaro, bet daļēji arī a ts ta ro
uz to krītošo staro ju m u .
J a sienas patiesā m eln u m a p a k ā p e ey = 0,7 . . . 1,0, tad

e' v = _ £ d ± . (2.210)

G āzes s iltu m a absorb cijas koeficientu A g ap rēķ in a līdzīgi kā

m e ln u m a pak ā p i (sk. form ulu 2.207):
A g ^ A c o z + fiAīizO — AAg, ( 2 .211 )
kur
A c o ^ e c o A T g / T , ) 0’65-, (2.212)
^ H 2o = 8H2o(7’g/ r v)M5 (2.213)
un
AAg ^ AGs;.
S a j ā s izteiksm es e c o 2 u n s h 2o ap rēķ in a sienas v irs m a s te m p e ­
ra tū r ā .

Siltuma starošana kurtuvēs

K u rin ā m a ja m sadegot, k u rtu v es telpā bez s a k a rs ē ta jie m d e g ­

š a n a s g a la produktiem ( C 0 2, H20 , S 0 2), skābekļa p ā rp a lik u m a
un slāpekļa a tro d a s arī liesma. P a r a s t i liesm a ir g a n d r īz n e c a u r­
sp īdīga, iedzeltenā krā sā, un to d ažreiz sau c p a r lāpu.
Liesm as c a u rs p īd īg u m s u n n o k rā s a ir a tk a r īg a no k u rin ā m ā
putekļu, pelnu u n oglekļa daļiņ u d au d z u m a . So d aļiņ u izm ēri ir
0,05 . . . 0,25 ļim, un liesm as k a trs cm 3 v a r s a tu rē t m iljoniem šā d u
daļiņu. Sīs d a ļiņ a s izstaro g a is m u un veido liesmu.
C ietās d a ļiņ a s izstaro ievērojam i v a irā k s iltu m a nekā gāzes,
jo cietajām d aļiņ ām ir lielāka m eln u m a pakāpe. T as palielina
s iltu m atd e v i no gāzēm uz k urtu v es sild virsm ām .
Bieži vien, lai, sadedzino t g āzveida k u rin ām o ar nelielu o g ļ­
ū d e ņ r a ž u sa tu ru , p alielinātu d ū m g ā z u m eln u m a p akāpi, d eg gāzei
piejauc izsm id zin ātu m a z u tu vai darvu.

210
 Liesm as jeb lap as izstaroto siltu m a p lu sm u v a r a p reķ in at pec
fo rm ulas
^ = e v 8 g C 05 [ ( r 1/ 1 0 0 ) 4 - ( r 2/1 0 0 ) 4] ; (2.214)

k u r 8V — k urtu v es sienu m eln u m a pakāpe;

sg — lā p a s m eln u m a pakāpe, k as a tk a rīb ā no k u rin ā m ā
veida u n tip a ir rob ežās no 0,4 līdz 0,85;
Co — absolūti m eln a ķerm e ņ a s ta r o š a n a s koeficients;
5 — kurtu v es r a d iā c ija s sildv irsm u (sild v irsm as d a ­
ļas, k u ru a p s ta r o lā p a s liesm a) lauku m s (m 2);
T i u n T 2 — lā p a s u n k urtu v es sien as te m p e r a tū r a s (K).
L ā p a s te m p e r a tū ru v a r ap rē ķ in ā t kā vidējo ģeom etrisko:

kur T'i — k u rin ā m ā d e g š a n a s teorētisk ā t e m p e r a tū r a (K);

T"ļ — d ū m g ā z u te m p e r a tū ra , izplū sto t no ku rtu v es (K).

Saules starojuma izmantošana

S au les e n e rģ iju izm anto ja u sen, bet sevišķi p la š a interese p a r

to zinātniek u a p r in d ā s ra d ā s, sākot ar 1970. g adu , k ad k a p itā lis ­
tis k a jā s v als tīs s a a s in ā jā s t. s. e n e rģ ētisk ā krīze. S au les s ta r o ­
ju m u v a r izm antot ne tikai dienvidu a p g a b alo s, bet arī m ēre n ā
k lim a ta joslās.
S au les r e d z a m ā s v irsm a s efektīvā t e m p e r a tū ra ir 5762 K- Lie­
lāko d aļu e n e rģ ija s S au le izstaro 0 , 2 . . . 4 , 0 jim v iļņ u d iap azo nā,
bet uz Zem es v irs m a s a tm o sfēras iesp aid ā s ta ro ju m a p lū sm a n o ­
n ā k ar 0 , 3 . . . 3,0 ļim viļņiem.
V irs Z e m e s 'a t m o s f ē r a s S aules s ta ro ju m a p lū s m a s in ten sitā te
vidēji ir 1,353 kW /m 2. To sauc p a r Saul es konstanti.
U z Zem es v irs m a s S au les s ta ro ju m a in te n s itā te ir m a in īg a ,
jo m a in ā s a ttā lu m s līdz Saulei, d aļu s ta ro tā s e n e rģ ija s absorb ē
a tm o sfēras skābeklis, ozons, ū d e n s u n o g ļs k ā b ā gāze, d aļu e n e r­
ģ ija s a ts ta ro u n izkliedē g aisa, putek ļu u n ūdens tv aik a m olekulas.
Lai p rak tiski izm an to tu S au les staro to en erģ iju, jā z in a S au les
ra d iā c ija d o tajā apvidū pa m ēnešiem u n d ien n ak ts stu n d ām . Sīs
ziņas ieg ū st no m eteoroloģisko staciju novērojum iem .
S au les s ta ro tā s e n e rģ ija s u z tv e r š a n a i nepieciešam s S au les ko­
lektors, k u rā sta ro to e n e rģ iju sa ņ e m s iltu m n esē js — p a r a s ti šķid­
rum s, re tā k gāze. Kolektori v a r bū t g a n ar s ta ro ju m a k o n c e n tr a ­
toriem, g a n arī bez tiem.
V ie n k ā ršāk a is ir p la k a n a is kolektors (2.32. a tt.) , k u rā v irsm a
a r lielu m eln u m a pak ā p i sta ro to e n e rģ iju ab so rb ē u n p ā r v a d a už
siltum nesēju.
Lai s a m a z in ā tu siltu m a p m a iņ u a r a p k ā rtē jo vidi, «melno»
virsm u p ārk lā j ar vienu vai v a irā k ā m d iate rm is k a m a te r iā la
14 * 211
 2.32. ait. P lak ana S a u k s kolektora shēma:
1 — a b s o r b ē j o š ā v ir s m a ; 2 — s ilt u m iz o lā c ija ; 3 — c a u ­
r u l e a r c i r k u lē j o š u s ilt u m n e s ē j u ; 4 — s tik l a v a i p lē v e s
p ā r k l ā ju m i.

(c a u rs p īd īg a attiecībā uz siltu m a stariem ) k ārtā m , piem ēram , a r

stiklu, p la s tm a s a s plēvi u. c.
S au les v irs m a s te m p e r a tū ra ir a u g s ta , tāp ēc s ta r o tā s e n e rģ ija s
m a k s im ā lā in te n sitā te ir īso viļņu joslā, k u ru stikls un plēve s a ­
m ē rā labi laiž cauri. S ta ro ju m s sas ild a kolektora v irs m u līdz
4 0 . . . 1 0 0 ° C , bet š ā d ā te m p e r a tū rā s ta ro ju m a m a k s im ā lā in te n s i­
tā te ir g a rā k o v iļņu jo slā (P la n k a un V īn a likum i), k u ru s stikls
tik p at kā nelaiž cauri. T ād ā veidā S au les s ta ro ju m s kolektorā
n o n ā k kā «lam atās» — iekša tiek, bet ā r ā ne. So p a rā d īb u s a u c
p a r siltu m n īca s efektu.
S iltu m a p m a iņ a s aprēķini kolektoros ir komplicēti, jo norisi
ietekmē dau dzi m ain īg i faktori.
Lai p alielinātu S au les s ta ro ju m a p lū sm as blīvum u un līdz
a r to sas n ie g tu a u g s tā k u kolektora te m p e ra tū ru , lieto s ta r u kon­
centratorus. Tie ir fokusējošas (ieliektas) sp o g u ļv irsm as, k u ra s
kon cen trē S au les s ta ru s uz m a z ā k ā m v irsm ām .
Aprēķini rā d a , ka ar parab o lisk a jie m spoguļiem reālo s a p s t ā k ­
ļos v a r sa s n ie g t S au les s ta ro ju m a p lū s m a s blīvum u ap m ē ra m
2000 kW /m 2 u n m ak sim ālo te m p e r a tū ru līdz 4800 K.

2.8. SILTUMAPMAIŅAS APARĀTU APRĒĶINS

Kompleksā siltumapmaiņa

Reālos ap stāk ļo s siltu m a p m a iņ a notiek nevis vienā, bet g a n

vienlaiku s divos vai visos trijos s iltu m a p m a iņ a s veidos. Tā ir
k om pleksā (saliktā) siltu m a p m a iņ a .
Kom plekso siltu m a p m a iņ u v a r ap rē ķ in ā t divējādi:
1) rēķina sv arīg ā k o siltu m a p m a iņ a s veidu, piem ēram , konvek­
ciju, bet p ārējo s iltu m a p m a iņ a s veidu ietekmi ņem vērā, izdarot
labo jum us;
2) pēc k ā r ta s aprēķin a v isu s s iltu m a p m a iņ a s veidus.
J a siltu m a p m a iņ a n oris s a m ē rā zem ās te m p e ra tū rā s , kā t a s ir,
piem ēram , ap k ures ra d ia to ro s, ta d lielāko dalu s iltu m a p ārn es
konvekcijas veid ā u n m azā k o d aļu — starojo t. S a jā g a d īju m a
konvekciju u z s k a ta p a r svarīgāko. S iltu m v a d īš a n u g a is ā p a r a s ti

212
neievēro. J a ra d ia to ru v irsm a s te m p e r a tū ra ir T\ un a p k ā rtē jā
g a is a te m p e r a tū ra T2, ta d konvekcijas veidā p ā rv a d īto s iltu m a
p lū s m a s blīvum u q\ aprēķ in a pēc Ņ ū to n a form ulas, bet s ta r o š a n a s
v e id ā p ā rv a d īto qs — pēc izteiksm es 2.194. S u m m ā ra is siltu m a
p lū s m a s blīvum s ir
q = q * + q s - a k (Tl - T 2) + e rC0[( 7 V 1 0 0 )4- (7 y i0 0 )* ] =

Ievedot ap z īm ē ju m u
erC0[ ( 7 V 1 0 0 ) 4 - ( 7 y i 0 0 ) 4]
=as, (2.215)
Tx- T 2
v a r rakstīt, ka
<7= (cck + a s) (Tx- T 2) = a ( T i - T 2), (2.216)
k u r ak — siltu m atd e v es koeficients, k u rš ra k s tu ro konvekcijas
veidā p ā rv a d īto siltum u;
a s — s iltu m a td e v e s koeficients, k u rš ra k s tu r o s ta r o š a n a s
veidā p ā rv a d īto siltu m u (ja s iltu m a p m a iņ a no tik tu n e ­
vis s ta ro š a n a s , bet g a n konvekcijas veidā, ta d šim sil­
tu m a p lū s m a s b līv um am a tb ilsto ša is siltu m atd e v es
koeficients bū tu cts) ;
a — kopējais s iltu m atd e v es koeficients.
A u g s tā k ā s te m p e r a tū rā s p a r sv arīg ā k o u z s k a ta s iltu m a staro-
š a n u . T ā d ā g a d īju m ā ap rē ķ in a m izm an to š ā d u formulu:
<ļ~ (ek+ 8r)C 'o[(T 1/1 0 0 )4— ( 7 y i 0 0 ) 4], (2.217)
kur
c, a - k ( T i - T 2)
Co[ ( 7 y i 0 0 ) 4- ( 7 y i 0 0 ) 4] ‘ ( ' }
Izteiksm ē 2.217 ek ir m eln u m a pakāpe, ar k uru ņem v ērā kon ­
v ekcijas veid ā p ārv a d īto siltum u.

Silfumapmaiņas aparātu klasifikācija

S iltu m a p m a iņ a s a p a r ā t u s izm an to s iltu m a p ā r v a d īš a n a i no

v ien as vides citā. P ēc d arb īb a s p rincip a tos iedala tr i j ā s g ru p ā s:
a p a rā to s ar siltu m a akum ulāciju, bez siltu m a a k u m u lā c ija s u n
s a p lū d es tip a (s a ja u co šo s).
A p a rā ti ar si ltuma akumulāciju — t. s. r eģeneratori s a tu r pildī­
ju m u jeb režģi, k u rš aku m u lē siltum u, k ad to ap skalo k a r s tā
plū sm a, lai pēc ta m to atd o tu a u k s ta ja i plūsm ai. D a rb a laikā

213
re ģ e n e ra to ri periodiski jā p ā r s lē d z no k a r s tā s p lū sm as uz au k s to
u n otrādi. S iltu m a p m a iņ a ta jo s ir n estac io n āra.
Apar ātos bez siltuma akumulācijas — t. s. rekuperatoros sil­
tu m s pāriet no viena siltu m n esē ja uz otru caur sieniņu, k as a t d a l a
ab us siltum nesējus.
Sap lū des tipa aparātos s iltu m a p m a iņ a noris, k a r s ta ja m u n
a u k s ta ja m siltum nesējiem tieši sask a ro tie s un sajaucoties.
R eku peratoru priekšrocība ir to herm ē tisk u m s u n spēja s t r ā d ā t
a r lielām abu siltu m n esē ju spiedienu starp īb ām . Tie p ra k sē ir v i s ­
izplatītākie.
R e ģ e n e ra to ru k o n stru k tīv ā priekšrocība ir m azie izmēri, t r ū ­
k u m s — s a r e ž ģ ītā ko nstru k cija u n abu s iltu m n esē ju n o ro b e ž o š a n a s
g rū tīb as. Tāpēc n evar pieļaut lielas spiedienu starp īb as.
S a p lū d e s tip a a p a r ā t u priekšrocības ir m azie izm ēri u n v ien ­
k ā r š ā konstrukcija, trū k u m s — n a v iesp ējam s a td a līt a b a s s a j a u k ­
t ā s plūsm as.
A tkarībā no u zdevum a s iltu m a p m a iņ a s a p a rā tie m ir ļoti d a ž ā d i
nosaukum i: tv aik a ģ enerato ri, g a is a sild ītāji (kaloriferi), iz tv a i­
cētāji, ū d ens sildītāji (ekonom aizeri), ko n d en sa to ri utt.

Siltumapmaiņas aparātu termiskais aprēķins

N erau g o ties uz k o n s tru k tīv a jā m atšķ irīb ām , s iltu m a p m a iņ a s

a p a r ā t u term isk ā aprēķ in a p a m a tp rin c ip i ir kopēji. Aplūkosim,
tikai re k u p e ra to ru aprēķinu. R a k s tu rīg i divi gadījum i:
1) z in ām a s abu siltu m n esē ju sā k u m a te m p e r a tū ra s u n sild-
v irs m a s laukum s, j ā a tr o d siltu m n esē ju b eigu te m p e r a tū ra s ( p ā r ­
b au d e s a p rē ķ in s ); _ _
2) do tas siltu m n esē ju sā k u m a un beigu te m p e ra tū ra s , ja a p re -
ķina nepieciešam ais s ild v irsm a s lau k u m s (k o n struk tīvais a p ­
rē ķins).
J a s iltu m a p m a iņ a nostabilizējusies un siltu m n ese ju te m p e r a ­
t ū r a s g a r sildvirsm u nem ain ā s, kā t a s praktiski ir iztv aik o šan a s,
un k o n d e n s ē š a n ā s ap stākļos, t a d k o n stru k tīv a ja m ap rē ķ in a m iz­
m a n to form ulu 2.44:
<B= kS (T 1— T2) —k S A T .
No šīs form ulas v a r izteikt sild v irs m a s lau ku m u

(2.219)
kAT'
P a r a s t i g a n siltu m n esē ju te m p e r a tū ra s d a ž ā d ā s s iltu m a p m a i­
ņ a s a p a r ā t a vietās ir atšķ irīg as. T ad abu siltu m n esē ju te m p e r a ­
tū ru s ta rp īb a s AT vietā jā ņ e m v id ējā te m p e r a tū ru s tarp īb a, t. i.»

AT=^ATdS,

214
 2.33. att. Siltumnesēju plūsmu savstarpējais virziens:
a — lī d z p iū s m a ; b — p r e t p lū s m a ; c — š ķ ē r s p l ū s m a ; I u n I I —
p ir m ā u n o t r a s i l t u m n e s e j a p lū s m u v ir z ie n i.

k u r a a tk a r īg a ari no abu siltu m n ese ju p lu sm u s a v s ta r p ē ja v i r ­

ziena. Iespējam i trīs g a d īju m i (2.33. a tt.):
1) v ien ād a virzien a p a r a lē la s p lū s m a s jeb līdzpiūsm a;
2) p re tē ja virziena p a r a lē la s p lū s m a s jeb p re tp lū sm a;
3) šķ ērsplūsm a.
S ķ ērsp lū sm ā s a v u k ā rt iespējam i atšķirīgi g adījum i, piem ēram ,
v ie n g ājien a , divgājien u u n v a irā k g ā jie n u p lū s m a s (2.34. att.).
J a pirm ā siltu m n esē ja c a u rp lū d u m s ir M t u n o trā M 2 (k g /s),
to te m p e r a tū ra s s iltu m a p m a iņ a s a p a r ā t a ieejā atb ilstoši T \ u n T'2,
izejā T" 1 u n T"2, bet s iltu m n esē ju īp a tn ē jā s siltum ietilpības cv \
u n cp2, t a d v a r u z ra k s tīt s iltu m a b ilan ces v ienādojum u, k u rā viena
s iltu m n e s ē ja atd oto s iltu m u pielīdzina o tr a siltu m n e s ē ja s a ņ e m ­
t a j a m siltum am :
MļCpi ( T'ļ -M2cp2(T"2—T'2).
Lai v ien k āršo tu ap rēķ in u s u n lai v a r ē tu s a līd z in ā t s iltu m a p ­
m a i ņ a s a p a r ā t u s ar d ažādiem siltum nesējiem , ieved p l ūs m as s il ­
tumi et il pī bas jēdzienu, k u ru a g r ā k sa u c a p a r ūdens ekvivalentu:
C —Mcp.
P lū s m a s siltum ietilpīb as dim en sija ir J / ( s - K ) = W / K . T ad
s iltu m a bilances v ien ād o ju m s ir šāds:
C1( r 1- T " i ) - C 2(T"2- r 2).
A tra d īsim siltu m n esē ju te m p e r a tū ru iz m aiņ as r a k s tu r u u n līdz
a r to a rī vidējo te m p e r a tū ru starp īb u.
Līdzpiūsm a. S iltu m n esēju te m p e r a tū r u iz m a iņ a s r a k s tu r s g a r
sild v irsm u p a r ā d īts 2.35. attēlā. Iz d alīsim ele m e n tā ru sild v irs m a s
lau k u m u dS. Sī elem enta
a b ā s pusēs s iltu m n esē ju
t e m p e r a t ū r a s ir Tļ u n T2.
S iltum a p lū s m a c a u r šo
e lem e n tā ro sild v irs m a s
la u k u m u ir
V V
d ® = k d S ( T l - T 2) =
2.34. att. Siltumnesēju virzieni šķērsplūsma:
—k d S A T . (2.220) a — v ie n g ā ji e n a ; b — d iv g ā jie n u ; c — t r ī s g ā j i e n u .

215
 Pieņem sim , ka siltu m p ā r-
ejas koeficients k uz v is a s
s ild v irsm a s paliek n em ain īg s.
K a rs ta is s iltu m n esē js a t ­
dziest p a r d T i, bet a u k s ta is
s as ils t p a r d T 2. T ād ā g a d ī ­
ju m ā
dO ^-C tdT ^ C sdT s.
No šejienes

dT\ — — (2 .221)

un
d<D
dTi (2.222)

A tņem ot no izteiksm es
2.221 izteiksm i 2.222, ieg ū st
i ( A f ) = - ( l / C i + l/ C 2)i(D.
Ievedīsim apzīm ējum u
tn — 1/Ci + l/C j. (2.223)

Tad
d(AT) •mdiD. (2.224)
In te g rē jo t izteiksm i 2.224 u n izm an to jo t 2.35. a ttē la a p z īm ē ju ­
m us, ieg ūst
AT' ~AT"=m<&. _ (2.225)
Ievietojot v ie n ād o ju m ā 2.224 d(D vērtīb u no izteiksm es 2.220,
v a r rak stīt, ka
d (A T) ■mk d S AT

jeb
d (A T)
-mk dS. (2.226)
AT
In te g re s im vien ād o ju m u 2.226 ar š a d u robežnosacījum u:
ja A T = A T f ta d S = 0.
P ieņem ot, ka m u n k nem ain ā s, v a r ra k s tīt
AT"
ln- ■mkS, (2.227)
A T'

216
 No šejienes siltu m n ese ju te m p e r a tu ru s ta rp īb a s iltu m a p m a iņ a s
a p a r ā t a izejā ir
AT" = AT' e-mhs. (2.228)
C a u r visu sildv irsm u p a rv a d īto siltu m a plu sm u a tro d pec
v ie n ā d o ju m a 2.225, ievietojot t a j ā m v ērtīb u no izteiksm es 2.227.
Tad
A T ' —A T A T —ATn
<D= —kS -kS (2.229)
AT" AT
In ln
AT AT"

S ā j ā fo rm u lā attiecība
AT'-AT"
=ATlg (2.230)
AT
ln
~AĪT/

ir abu si ltumnesej u vidēja l og ar itmi skā t emperat uru starpība.

Tāpēc
( D ^ k SA T lg. (2.231)
J a attiecība ATmax/ATmla ^ :2, ku r A r max ir lielākais no A T u n
AT", bet ATmm — m azā k ais, t a d v id ē jā s lo g a ritm isk ā s te m p e r a ­
t ū r u s ta rp īb a s vietā v a r ņ em t vidējo aritm ētisko:
TVia = 0,5 (A f ' + A T" ) , (2.232)
j o kļūda n e p ā rs n ie g s 3% . V isp ā r ATvid>ATig.
P re tp lū s m a . P ā rv a d īto sil­
tu m a d au d z u m u un vidējo
te m p e r a tū ru s ta rp īb u pret-
p lū s m a s s iltu m a p m a iņ a s a p a ­
r ā tie m a p rēķ in a pēc tā m
p a š ā m izteiksm ēm kā līdz-
p lū s m a s a p a rātiem . T ā kā
p re tp lū s m a s g a d īju m ā a u k stā
s iltu m n e s ē ja t e m p e r a tū r a pie­
a u g virzienā, k u rš pre tē js
p ie ņ e m ta ja m p o zitīv ajam v i r ­
zien am (2.36. a tt.) , t a d vie­
n ā d o ju m ā 2.222 jāliek m īn u sa
zīme.
Tāpēc p re tp lū sm a i iz­
teiksm e 2.223 ieg ū st šā d u
veidu:
2.36. att. Temperatūru izmaiņa pret-
m = 1/Ci — 1/C2. plūsmā.

217
 No 2.35. attēla red zam s, ka līd zp lū sm a s s iltu m a p m a iņ a s a p a ­
r ā t ā s ild ām ā šķ id ru m a vai g āzes t e m p e r a tū ra n ev a r p ā rs n ie g t
k a r s tā k ā siltu m n esē ja zemāko tem p e ra tū ru . T u rp re tī p re tp lū s m a s
iek ārtās s ild ām ais šķ id ru m s v a r sasilt līdz tem p e ra tū ra i, k u ra
a u g s tā k a nekā sild ītā jp lū s m a s zem ākā te m p e r a tū ra (2.36. a t t ) .
S iltu m n esēju te m p e r a tū ra s iz m aiņ as ra k s tu rs , p lūstot g a r sild-
virsm u, ir a tk a r īg s no abu siltum nesēju p lūsm u siltum ietilpībām .
Tā kā te m p e r a tū ru vidējās s ta rp īb a s p re tp lū s m ā ir lielākas
nekā līdzplūsm ā, tad p re tp lū s m a s ie k ā rtā s viena u n tā p a š a sil­
tu m a d a u d z u m a p ā r v a d īš a n a i v a j a g m azā k u s ild v irsm a s laukum u.
No šī viedokļa p re tp lū s m a s princips ir izdevīgāks. Tikai ta jo s
gadījum os, kad abu plūsm u siltum ietilpības stip ri a tš ķ ira s vai a rī
v a ja d z īg a ļoti m a z a siltu m n esē ju te m p e r a tū ru sta rp īb a , kā ari
tad , ja viena siltu m n esē ja te m p e r a tū ra ir k o n s ta n ta (kondensēša-
n ā s v ai iztv a ik o š a n a ), abi plū sm u veidi ir līdzvērtīgi.
Š ķ ērsp lūsm a. P ra k s ē v a irā k izplatīti d až ād i s iltu m a p m a iņ a s
a p a rā ti a r šķērsplūsm u, piem ēram , ca u ru ļu kūļi. Š ķ ērsp lū sm a pie­
ļauj lielāku s iltu m p ā r e ja s intensifikāciju — iespējam s iegūt lie­
lā k a s koeficienta k vērtības.
S ķ ē rs p lū sm a s vidējā te m p e r a tū ru sta rp īb a pa visu sildv irsm u
ir a tk a r īg a ne tikai no AT'/AT", kā t a s ir p a r a lē lā m p lū sm ām ,
bet a ri no abu siltu m n esēju p lūsm u siltum ietilpību attiecības CJCz-
Tāpēc ap rē ķ in ā t abu plū sm u vidējo te m p e r a tū ru sta rp īb u š a jā g a ­
dīju m ā ir ievērojam i g rū tā k nekā p a r a lē lā m plūsmām.. Jālieto s a ­
m ērā s a re ž ģ īta s form ulas vai jāiz m a n to ta b u la s un n o m o g ra m m a s .
T as p a ts attiecas arī uz sap lū d es tip a apa rātiem , kuros siltum -
p ā r e ja no viena s iltu m n esē ja uz o tru noris, abiem siltum nesējiem
sajaucoties.

Siltumapmaiņas aparātu pārbaudes aprēķins

Lai dotās k o n stru k cijas s iltu m a p m a iņ a s a p a r ā t a m v a r ē tu a p r ē ­
ķin ā t p ā r v a d ītā siltu m a plūsm u, jā z in a siltu m n esē ju v id ējās te m ­
p e r a tū ru starp īb as. Bieži ir zin ām i tikai s iltu m p ā re ja s koeficients
k un siltu m n esē ju sāk u m a te m p e ra tū ra s . Lai a p rē ķ in ā tu v id ē jā s
te m p e r a tū ru starp īb as, jā z in a arī siltu m n esē ju b eigu te m p e ra tū ra s .
P rec īz s ris in ā ju m s š a jā g a d īju m ā ir s a m ē r ā g arš. D ažreiz p ieļau ­
ja m s tu v in ā ts risin āju m s. Aplūkosim to.
S iltu m a p lū sm a no k a r s tā s iltu m n esē ja ir
<P= Ci (T/ i — T"i),
un siltu m a p lū sm a uz auksto siltu m n esēju
(D = C2( r " 2- r 2).
No šejienes siltu m n esē ju b eigu te m p e r a tū ra s
T"x — T \ —(&ICi (2.233)
un
r ' 2 = r 2 + (D /C 2. (2.234)
 Pieņem ot, ka siltum nesēju te m p e r a tū ra s g a r sild v irsm u m a in ā s
lineāri, t. i., ņ em ot vidējo aritm ētisk o te m p e r a tū ru sta rp īb u A7Vi<i
(form ula 2.232), s iltu m a p lū sm a s izteiksm e ir šāda:
(D= k SA TYia = 0,5&S [ ( V x- T'2) + ( T"t - T"2) ].
Ievietojot T"x un T"2 v ē rtīb a s no izteiksm ēm 2.233 u n 2.234 un
pārveidojot, iegū st
T'i-T'z
<D= — ------------------— . (2.235)

Seit p ā r v a d ītā s iltu m a p lū sm a izteikta ar siltu m n esē ju sā k u m a

te m p e r a tū rā m . T a g a d viegli ap rē ķ in ā t siltu m n esē ju beigu te m p e ­
ra tū r a s .

Silfumpārejas intensificēšana

E n erģ ētik ā, ķīm isk ajā rūpniecībā u n d a u d z ā s citās t a u t a s

s aim n iecības no za rēs sv a rīg a nozīm e ir s iltu m a p m a iņ a s ap arātiem .
Lai tie bū tu kom paktāki, vieglāki u n p a tē r ē tu m a z ā k en e rģ ijas,
n epieciešam s intensificēt s iltu m p ā re ja s procesus.
S iltu m v a d īš a n u p alielin āt var, tikai -izvēloties m a te riā lu s ar
lielāk ām s iltu m v a d īts p ē ja s koeficienta vērtīb ā m . R ek up erato ros
ta m ir relatīvi niecīga nozīme.
Lai p alielin ātu siltu m a s ta ro š a n u , jā c e n š a s lietot m a te riā lu s
a r lielāku m eln u m a pak āp i u n s t r ā d ā t a u g s t ā k ā s te m p e r a tū rā s .
Bieži vien e palielina, lietojot d a ž ā d u s v irs m u p ā rk lā ju m u s .
V islielākās iespējas un arī g rū tīb a s s iltu m p ā r e ja s intensificē­
š a n ā ir s a is tīta s ar konvektīvās s iltu m a td e v e s palielin āšan u .
P r a k s ē izp latītāk i ir d ažād i ca u ru ļu s iltu m a p m a iņ a s a p a rāti. T ajos
s iltu m atd e v i visv ien k āršā k v a r palielināt, p a ā tr in o t siltu m n esē ja
plūsm u. T aču ta d j ā s a s to p a s ar s tra u ji p ie a u g o šā m h id ra u lis k a jā m
pre te stīb ā m , k u ru p ā r v a rē š a n a i jā p a t ē r ē d au d z en e rģ ijas.
V isp ā r jā c e n š a s realizēt tu rb u le n tu p lū s m a s režīm u, j ā s a m a ­
zin a ro b e žslāņ a biezums. To v a r p a n ā k t ar d a ž ā d u tu rb u liz a to ru
ievietošanu cau rulēs, c a u ru ļu aprib oju m u, v irs m a s ra u p ju m a s a ­
m ērīg u palielin āšan u , p lū sm a s ro tā c ija s kustību, p lū sm as p u ls ā ­
cijām , elektrisko, m ag n ē tis k o vai akustisko lauku iedarbību un
citiem paņēm ieniem .
S iltu m atd ev e s intensificēša n as efektivitāti d a ž ā d ā m sildvir­
sm u k on stru k cijām v ērtē pēc attiecības a / N 0> S/cD vai M ļ <D u n
citiem rād ītā jiem . Seit N 0 — s iltu m n esē ja p ārv ie to ša n a i p a tē rē ta
j a u d a uz sild v irsm a s 1 m 2; a — s iltu m atd e v es koeficients; 5 un
M — s ild v irsm a s lauku m s un s iltu m a p m a iņ a s a p a r ā t a m asa; <D —
siltu m a plūsm a.

219
 2.37. att. Vītņveidā profilēta caurule ar divgājienu
vītni:
t — v īt ņ v e id ā g r o p e s s o lis .

No š ā d a viedokļa, it īpaši tad , ja v ērtē pēc term o h id ro d in am is-

k ā s efektivitātes rā d īt ā ja a / N 0, p ersp ektīva ir apaļo ca u ru ļu a iz ­
v ieto šan a s iltu m a p m a iņ a s a p a rā to s ar v ītņ v eid ā profilētām c a u ­
ru lēm (2.37. a t t . ) .
P. S aveļjeva eksperim entālie pētījum i rā d a , ka v ītņv eidā c a u ­
ru ļu s iltu m a p m a iņ a s a p a rā ti ar op tim āliem vītnes ģ eo m etrisk ajiem
p ara m e trie m ir aptu ven i p u s o tra s reizes efektīvāki nekā glu d u
c a u ru ļu a p a rāti, kuriem tā d i p aši g ab a rīti, m e tā la p a tē riņ š u n
h id ra u lis k ā pretestīb a. Tāpēc aplūkosim š ā d u c a u ru ļu s iltu m atd e -
ves aprēķ in a -formulas.
S iltu m n e s ē ja m p lū sto t caurulēs,
Nu = C Re” P r 0’43 ( P r / P r v ) 0.25, (2.236)
k ur Nu, Re, P r — līdzības skaitļi, kuros p a r ra k s tu r īg o izm ēru
pieņem ekvivalento d iam etru d e. F izikālos p a r a m e tru s izvēlas p lū s ­
m a s vidējā te m p e ra tū rā , izņem ot P r v, k uru ņem ca u ru le s v irs m a s
te m p e ra tū rā .
C un n v ērtīb a s a t r a s ta s eksperim entāli, u n tā s ir a tš ķ irīg a s
c a u ru lēm ar vienu, diviem un trim vītnes gājieniem .
C au ru lēm ar v ie n g ā jie n a vītni
n = 0 , 7 8 - 0 , 0 2 5 ( ^ / 4 ) +0,0 01 (tļde) 2. (2.237)
C au ru lēm ar d ivgājien u u n trīs g ā jie n u vītni
n = A + B ( t / d e). (2.238)
Koeficients C arī ir funkcija no t/ de, tā p ē c p a s tā v s a k a rīb a
s ta rp n un C, k u ra visiem trīs v ītņ u veidiem ir šād a:
n = a —b lg C. (2.239)
Koeficientu A, B, a un b skaitlisk ā s v ē rtīb a s u z r ā d īta s 2.4. t a ­
bulā. F o rm u la s p ā r b a u d īta s p lū s m a s režīm iem 7 0 0 0 < R e < 3 0 000.
Jāpiezīm ē, ka m azā k u Re vērtību g a d īju m ā v ītņveidā profilēto
ca u ru ļu term o h id ro d in am isk ā efektivitāte ir lielāka.
S ildv irsm u term ohid ro d in am isk o efektivitāti ērti v a r n ov ērtē t
pēc līknēm l g a = / ( l g A T 0).

220
 2.4. tabula
Koeficientu vērtības vitņveida profilēto
cauruļu siltum atdeves aprēķina izteiksm ēs
C a u r u l e s v īt n e s r a k s t u r o j u m s

v ītn e s re la tīv ā g ro p e s v īt ņ u A B a b
kape rā d iu ss s k a it s

t/de< 6 3,2 1 — — 0,31 0,39

t/de> 10 3,2 1 — — 0,43 0.23
f 3,2 2 0,63 0,021 0,44 0,23
2,5<//rfe<13 3 ,5 ... 4,5 2 0,46 0,028 0,44 0,23
l 3,2 3 0,67 0,010 0,50 0,19

ī p a t n ē j a j a u d a siltu m n ese ja p ārv ie to ša n a i

N0= A p w S / S v, (2.240)
k u r Ap — s ta tis k ā spiediena k ritu m s ( P a ) ;
w — siltu m n esē ja ā tru m s (m /s);
S u n S v — atbilstoši c a u ru les š ķ ē rsg riezu m a u n sild v irs m a s
laukum i (m2).
S piediena kritu m u g a n glu dām , g a n p rofilētām c a u ru lēm a p r ē ­
ķina pēc D a r s ī—V eisbaha form ulas:
w zl
AP = Š P i ^ - , (2.241)

ku r Ķ — h id ra u lis k a is berzes koeficients;

p — s iltu m n esē ja blīvums;
l — c a u ru les vai k a n ā la garu m s.
H id ra u lisk o berzes koeficientu izo term iskām p lū s m ā m a p a ļa
š ķ ē rsg riezu m a c a u ru lēs a p rēķ in a pēc š ā d a v ienādojum a:
£ , = (1,82 lg R e - 1,64)- 2. (2.242)

N eizo term iskām p lū s m ā m

i = i 1( P r v/Pr)<>.33, (2.243)
g āz ēm l = h.
V ītņ v eid ā profilētām c a u ru lēm h idraulisko berzes koeficientu
v a r a p rē ķ in ā t pēc š ā d ā m P. S aveļjev a form ulām :
1) ca u ru lē m ar v ie n g ā jie n a vītni

<2' 244>
2) c a u ru lēm ar divgājien u u n trīs g ā jie n u vītni

l/V Ī= -2 1 g (-^ Ļ + /c ) , (2.245)

V R eT l ’
221
k u r K ir m a in īg s lielums, kas a tk a r īg s g a n no Re, g a n ari no t jde.
A tra s ts , ka c a u ru lēm ar t lde> 3,5
/C = 4 (l-0 ,2 1 g R e ), (2.246)

kur

A (2.247,

Koeficientu a u n b sk aitlisk ā s v ē rtīb a s u z r ā d īta s 2.5. tab u lā.

2.5. tabula
Koeficientu a un b vērtības izteiksmē 2.247

V ītnes gājienu skaits

Koeficients 2
3,5sgž/de^ l ū */de> 10 t/de<ll Ude^ n

a 0,36 0,17 0,35 0,093

b 0,022 0,006 0,025 0,0019

S alīdzinām iem siltu m a p m a iņ a s a p a rā tie m divos v ai trīs re žī­

m os aprēķina a un N 0 u n re z u ltā tu s atliek uz kopēja g ra fik a
l g a = f (lgiVo)- S avienojot k a tra i sild v irsm a i iegūtos p u n k tu s ar
taisnēm , v a r iegūt ļoti p ā r s k a tā m u d a ž ā d u s iltu m a p m a iņ a s a p a ­
r ā tu salīd zin āju m u .
 3.1. KUR1MAMAIS

Vispārīgs jēdziens

P a r ku rin ā m o sauc vielas, k u ra s s a d e g o t atbrīvo siltum u,

dabā iegūst lielos d au dz um os un kuru s a d e g š a n a s p rod ukti n a v
stipri kaitīgi dzīviem o rg a n is m ie m u n augiem . Sīm p ra sīb ā m v is ­
v a irā k atbilst organiskie kurinām ie, kuri veidojušies no au g u un
sīkbū tņu atliekām .
E n e rģ ē tik ā arvien p la š ā k sā k izm antot arī k odolkurinām os. Tie
atbrīvo siltum u ato m u kodolu reakcijās. R aķešu dzinējos izm anto
m etālisko s ku rin ā m o s (AI, M g, Li, Be) u n citas vielas.
M ēs aplūkosim tikai o rg a n isk o kurinām o.
P ēc a g re g ā ts tā v o k ļa izšķir cietos, šķidro s u n g ā z v e id a k u r i­
nāmos. Lielāko d aļu k u rin ā m ā izm anto d ab ā s a s to p a m ā veidā bez
speciālas p ā rstrā d e s . T as ir dab iska is kurinām ais. Dabisko k u ri­
nām o a p s trā d ā jo t m ehāniski, term iski vai ķīmiski, iegū st m ā k ­
slīgo kurinām o.
V isus degošos izra k teņ u s apzīm ē ar v ā r d u ka ustobioliti (no
grieķu v ārd ie m degošs + dzīve + a k m e n s ) .

Cietais organiskais kurināmais veidojies no augu un mikroor­

ganism u atliekām. Saules gaismas ietekmē augi saista gaisā esošo
ogļskābo gāzi ( C 0 2) un to pārveido nešķīstošā celulozē (CeHioOsJn,
kas veido koksni. Sī sintēze noris, izm antojot saules enerģiju. Koksnei
sadegot, uzkrātā saules enerģija atbrīvojas.
Absolūti sausa koksne satur apmēram 50% oglekļa, 6% ūdeņraža,
43% skābekļa un 1% slāpekļa un minerālvielu.
Sauszem es augiem atm irstot un daļēji sadaloties bez gaisa k lāt­
būtnes, piemēram, ūdenī vai lielā mitrum ā purvā, au gu atliekas p a ­
kāpeniski sadalījās — humificējās. Tā izveidojās kūdra. Tālāk zemes
garozas ģeoloģisko pārvērtību rezultātā atsevišķās vietās kūdru p ā r ­
klāja ieži. K ūdras m asa liela spiediena, au g stas tem peratūras un
baktēriju iedarbības rezultātā pakāpeniski pārog ļojās — pārvērtās.
brūnoglēs un tālāk akmeņoglēs.
Pārveidojoties akmeņoglēm, izveidojās antracīts. Antracīts ir
ģeoloģiskā ziņā vecākais kurināmais, un tas sastāv gandrīz tikai no-
tīra oglekļa un minerālvielām.
 No sauszemes a u g u atliekam veidojas t. s. humusa grupas ka­
rināmie jeb humoliti.
Līdzīgi veidojās arī sapropeļa grupas kurināmie — sapropeliti.
Seklās jūrās, jūru līčos un ezeros mikroskopiski sīki ūdensaugi —
aļģes un vienšūņi un pirmdzīvnieki veidoja planktonu. Plan kto nam
atmirstot, nogulsnējoties un daļēji sadaloties, veidojās sapropelis. Kā
no kūdras izveidojās hum usa grupas kurināmie, tā no sapropeļa
zemes garozas ģeoloģisko pārvērtību rezultātā veidojās sapropeļa
grupas kurināmie.
Šķidrais kurināmais •— nafta ir veidojusies no au gu un sīko
organism u atliekām, tām nogulsnējoties kopā ar neorganiskām vielām
seklās jūrās un lagūnās. Pēc zemes garozas iegrimes un citām ģeo­
loģiskām norisēm šie nogulsnējumi, daļēji sadaloties, pakāpeniski
pārvērtās naftā.
N afta ir o gļūdeņražu rindas savienojumi. Oglekļa sa tu rs naftā
ir ap 8 4 . . . 87%, bet ūdeņraža •— 1 2 . . . 14%. Sēra satu rs d a žādās
atrad n ē s nav vienāds un sv ārstās no 0,1% līdz 5%.
Dabasgāzi arī iegūst no zemes dzīlēm. Pēc ķīmiskā sastā v a tai
daudz līdzības ar naftu. Dabasgāzes galvenā sastāvd aļa ir metāns
(C H 4). Tā sastopam a gandrīz vienmēr n aftas atra d ņ u tuvumā. D a ž ­
reiz to atrod arī pie akmeņogļu atradnēm. Visbiežāk gāze ir iesūku­
sies irdenajos iežos vai arī izšķīdusi naftā. Domā, ka d ab asgāze vei­
dojusies līdzīgi naitai.
A ngļu astrofiziķis T. Golds uzskata, ka lielākā daļa naftas un
d abasgāzes cēlusies nevis biogēnā ceļā, bet gan ķīmisko pārvērtību
rezultātā no metāna. M etāns sav uk ārt radies Zemes veidošanās laikā
no Saules miglājiem. Visu šo laiku m etāns saglabājies zem liela spie­
diena Zemes dzīlēs, un tas lēnām (miljardus gadu) sūcas caur Zemes
m antiju uz augšu. Daudzi fakti runā p ar labu T. Golda teorijai. Viņš
aprēķinājis, ka Zemes m etāna krājumi v ar nodrošināt pašreizējo gā-
'zes patēriņu vismaz miljonu gadu.
Nedaudz savādāk veidojās degakmens. Tas pieskaitāms saprope-
lītu grupai, jo veidojies no sapropeļa.
Pēc izskata degakmens atg ā d in a kaļķakmeni un satu r vairāk par
50% minerālvielu. Degošā m asa sa tu r no 7% līdz 10% ūdeņraža.

Kurināmā īpašības

K u rin ā m ā s a s tā v s. Jeb k u ra cietā un šķid rā k u rin ā m ā s a s tā v u

v a r izteikt procentos kā oglekļa (C ), ū d e ņ ra ž a (H ), skābekļa (O),
slāp ek ļa (N ), sēra (S ), n edegošo m inerālvielu A un ūden s (m it­
ru m a ) W sum m u:
Cd + Hd + O d + Nd + S d + A d + W d = 100%.
In dek ss d n o rā d a, ka k u rin ā m ā s a s tā v s attiecas uz darba ku­
rināmo, t. i., uz kurinām o, kād u to sa ņ e m p a tē rē tā js .

224
 D a rb a k u rin ā m ā s a s tā v s vienai u n tai p a š a i k u rin ā m ā šķirnei
v a r stipri m ainīties, jo a tk a rīb ā no ieguves veida, tr a n s p o r ta u n
u z g la b ā š a n a s apstāk ļiem v a r sv ārstītie s A d un Wā satu rs.
J a no k u rin ā m ā izkaltē visu m itrum u , ta d ieg ūst sauso masu:
Cs + H s + O s + Ns + Ss + A s = 100%.
S ērs k u rin ā m ā s a s tā v ā ietilpst trijo s veidos: 1) o rg a n is k a is
sērs S 0, k u rš s a is tīts a r pārējiem k u rin ā m ā elem entiem o rg a n isk o
savien o ju m u veidā; 2) pirīta jeb kolčedāna sērs Sp — p irīta (kol-
čedān a) veidā (F e S ž ); 3) s u lfā ts ē rs S s — sērsk ā b es sāļu veid ā
(ģipsis, FeSCU u. c.).
S u lfāti nedeg, d e g tikai o rg a n is k a is u n p irīta sērs, kuri abi
kopā veido degošo jeb g aisto šo sēru S g. K opējais s ēra s a t u r s k u ­
r in ā m a jā
S = So + Sp + S s = S g + S g.
S ēra k lā tb ū tn e visai n evēlam a, jo tā s a d e g š a n a s p rodukti ir
kaitīgi dzīviem o rg a n is m ie m u n a u g u v alstij. Arī katlu sildvir-
s m as u n ap k ā rtē jo ēku s k ā rd a ju m ti s ēra savienojum u ietekmē
p a k ļa u ti s tr a u ja i korozijai.
Ļoti bieži lieto k u rin ā m ā degoš ās m a sa s satu ru :
Cdeg + H de§+ Odeg+ Ndeg+ Sgdes = 100 %.
D e g o šā s m a s a s s a s tā v ā nosacīti ietilpin āts a rī O u n N.
3.1. ta b u lā u z rā d īta s koeficientu form ulas k u rin ā m ā m asas
s a s tā v u p ā rrē ķ in ā š a n a i.

3.1. tabula
Koeficienti kurināmā s a s ta v a pārrēķināšanai
M e k lē ja m ā m a s a
D o ta m a s a
d a rb a sausā degošā

100 100
Darba 1 1 0 0 -r 4 100-(Ad+ №'d)
1 0 0 -ir«1 _ 100
Sausa 100 1 100-A8
100-(<4d+ r d) 100 —As
Degošā ------- īoo------- —m r 1

K u rin ā m ā m itru m s. Izšķir relatīvo un absolūto k u rin ā m ā m it­

rum u. Rel at īvai s mi tr ums ir ūdens d a u d z u m s k u rin ā m a jā , k u rš
izteikts procentos no k opējās k u rin ā m ā m asas. K u rin ā m ā absolū­
tais mi tr ums ir ūd en s d au d z u m s, k u rš izteikts procentos no tā
absolūti s a u s ā s m asas. P ra k s ē biežāk lieto re la tīv ā m itru m a j ē ­
dzienu.
C ietais k u rin ā m a is pēc ieguves izkalst — za u d ē d aļu no sav a
m itrum a. K a lš a n a noris līdz ta m brīdim, k am ēr ie stā ja s līdzsv ars

15 — S iltum tehnikas pam ati 225

s ta rp k u rin ā m ā ū den s tvaika un a p k ā rtē jā g a is ā esošā tvaika p a r ­
ciālajiem spiedieniem. S ā d u ku rin ām o sau c p a r g ai s a sausu.
P ra k s ē k u rin ā m a is p a r a s ti ir m itrā k s p a r g a is a sau so stāvokli.
K u rin ā m ā m itrum u, ar k ādu ta s n on āk pie p a tē r ē tā ja (da rb a
k u rin ā m a is ) , sau c p a r darba kurināmā mitrumu Wā.
D ažu k urin ām o v id ējās Wā v ē rtīb a s dotas 3.2. tab ulā. T u rp a t
u z r ā d īta s arī d a rb a k u rin ā m ā zem āk ā s a d e g š a n a s siltu m a Qzū a p ­
tu v e n ā s v ē rtīb a s u n gaistošo vielu s a tu rs Vāes (attiec in ā ts uz
degošo m a s u ).
M itru m s paz em in a k u rin ā m ā kvalitāti, jo s a m a z in a s a d e g š a ­
n a s siltum u, a p g r ū tin a aizd e d zin āša n u , palielina ū den s tv aika
s a tu ru dūm gāzēs, kas s a v u k ā rt palielina siltu m a zu d u m u s ar a iz ­
p lū sto šā m dūm gāzēm . Tāpēc m itru m u kopā ar pelniem u z s k a ta
p a r kurināmā balastu.

3.2. tabula
Dažu kurināmo videjie raksturojumi

■ <2zd V&eg
Kurinamais
(%) (kJ/kg) (%)

Malka 30. . . 5 0 8 000 . . . 13 000 85

Kūdra 3 0. . . 5 3 6 000 . . . 14 000 70
Brūnogles 20. . . 5 5 6 000 . . . 20 000 4 0 . . . 60
Akmeņogles 4,5. . . 12 15 0 0 0 . . . 28 000 1 7 .. 50
Antracīts 5. . . 7 21 0 0 0 . . . 28 000 4 ... 9
Degakmens 10. . . 2 0 8 0 0 0 .. 15 000 8 0 . . . 90
M azuts ■ 1 . .5 38 0 0 0 . . . 39 000 —
Sadzīves k rāšņu Pazīm es 41 030 ne mazāk —
kurinamais
(TI1B; destilats)

K u rin ā m ā p elnainība. K u rin ā m a ja m sadegot, p āri paliek

pelni — k u rin ā m ā s a s tā v ā esošās u n ieguves laikā p ie jau k tās m i­
nerālvielas.
P a r a s t i p eln ain ību izsaka procentos no k u rin ā m ā absolūti s a u ­
s ās m asas.
Liela p eln ain īb a n a v veļam a, jo jā tē r ē līdzekli pelnu t r a n s ­
p o rta m u n aizv ā k š a n a i no kurtuves. P elniem nosēžoties uz sild-
v irsm ām , sa m a z in ā s s iltu m p āreja, aizsērē d ūm v adi u n dūm sūcēji.
K ad d ū m g ā z u ātru m i ir lieli, p a s tip rin ā ti dilst sildvirsm as.
J a pelniem zem a k u š a n a s te m p e ra tū ra , ta d s a s k a rē a r v ē s ā ­
kām v irs m ā m izkusušie pelni sacietē u n pārklāj sild v irs m a s un
ā rd u s p r a u g a s ar izdedžu kārtu, k u ra p a v ā jin a siltu m a p m a iņ u un
p a lē n in a deg ša n u . No šī viedokļa ir labāk, ja pelnu k u š a n a s tem ­
p e r a tū ra ir a u g s tā k a .
B rū n o g ļu u n ak m eņog ļu p elnainība s v ā r stā s no 1% līdz 40%
u n v airāk. D e g ak m en s pelnu s a t u r s ir 5 0 . . . 80% , k ū d ra s —
2 . . . 30%, bet koksnes — ap 1%. M a z u ts s a tu r līdz 0,2%, re tā k —
līdz 1 % pelnu.

226
 S a d e g š a n a s siltum s (siltu m sp ē ja ) ir s v a r īg ā k a is k u rin ām ā
ra k s tu ro ju m s . Izšķir a u g s tā k o un zemāko s a d e g š a n a s siltum u. P a r
aug st āko s a d e gš a na s s iltumu Qa sauc siltu m a d au d z u m u (kJ),
kas atbrīvojas, pilnīgi s a d e g o t 1 kg k u rin ām ā. N osakot zemāko
s a d e gš a na s s iltumu Qz, no a u g s tā k ā s a d e g š a n a s siltu m a jā a tņ e m
m itru m a iztv aik ošanai p a tē rē ta is siltu m a d a u d z u m s Q w ā '-
Q w d = 2 5 (9 H d+ W d), (3.1)
kur 9 — ūden s d au d z u m s (k g), kas rodas, s a d e g o t 1 kg ūdeņ raža.
P ra k s ē lielāka nozīm e ir Qz, jo iztvaikotais m itru m s kurtuvē
n e k o n d e n sējas u n iztv aik o šan a i p atērēto siltum u neatdod. Ūdens
tv aiks ar d ū m g āzē m p a r a s ti tiek izvadīts atm osfērā.
Zinot d a rb a k u rin ā m ā s astāv u , cietiem u n šķidriem k u r i n ā m a ­
jiem v a r an a lītiski ap rē ķ in ā t Qad un Qzd pēc D. Men deļ ej eva for­
mulas:
Qad = 339Cd + 1256Hd - 1 0 9 (Od - S gd) (3.2)
un
QzA = Q ad — Q w ā.

Ievietojot Qad u n Qļyd vērtīb a s no fo rm u lām 3.1 un 3.2, iegūst

Qzd = 339Cd + 1 031 H d- 1 0 9 (Od - Sgd) - 2 5 r d. (3.3)
S a jā s izteiksm ēs k u rin ā m ā s a s tā v s Cd, H d, Od utt. jā ņ e m
procentos.
P rec īz āk s a d e g š a n a s siltum u n o sak a eksperim entāli, s a d e d z i­
not nelielu k u rin ā m ā d au d z u m u k a lo rim e tris k a jā bum bā. G ā z ­
veida k u rin ā m ā un vieglo šķidro degvielu s a d e g š a n a s siltum u
no sak a J u n k e r s a tipa kalorim etrā.
G a isto šās vielas. K a rsējo t cieto k u rin ām o bez skābekļa pie­
k ļū š a n a s , t a s daļēji gazificējas — no tā izd alā s g a is to š ā s vielas:
skābeklis, slāpeklis, ūden s tvaiks, g a is to ša is sērs, kā arī d ažādi
oglekļa un ū d e ņ r a ž a savienojum i. Cieto p ā rp a lik u m u sauc par
koksu.
G aistošo vielu d a u d z u m s un s a s tā v s stipri ietekmē k u rin ā m ā
u zliesm o šan a s u n d e g š a n a s apstākļus. T as n o sak a arī k urtuves
tipa izvēli.
K u rinām o ar lielu g aistošo Vielu s a t u r u sau c p a r garliesmainu,
bet a r m a z u — p a r liesu kurinām o.
Koksa īp a š īb a s arī ietekmē k u rin ā m ā d e g ša n u . Izšķir pulv er­
veida, s a lip u šu u n saķepušu koksu.
S a ķ ep u ša is kokss ir m ehāniski izturīgs, tāpēc kurinām ie, kuri
dod šād u koksu, ir vērtīg i un tos izm an to g a lv e n o k ā rt m e ta lu r­
ģ is k a jā s rūpnīcās.
G āzveida k u rin ā m ā īpašības. G ā zveida k u rin ā m a is s a s tā v no
d ego šām u n n ed e g o š ā m gāzēm. T as s a tu r ari n e d a u d z ūdens
tvaika un dažreiz — putekļus.
15’ 227
 D a b a s g ā ž u galv en ā d egošā s a s tā v d a ļa ir m e tā n s (C H 4). M e­
t ā n a s a tu rs d a b a s g ā z ē s ir 8 0 . . .9 8 % - T ās s a tu r arī n e d a u d z ogļ-
u d eņ ražu , bet n e s a tu r CO u n ļoti reti s a t u r H 2S. Arī skābekļa s a ­
tu rs ta jā s ir niecīgs.. No g āz u iz m a n to š a n a s d rošīb as viedokļa
0 2 s a tu rs ta j ā s n e d rīk s t p ā r s n ie g t 1%. D a b a s g ā z e s n e s a tu r arī
brīvu ū d eņradi. To s a tu r tikai m āk slīg i ra ž o tā s gāzes. D a b a s g ā z ē s
ir m az m itru m a un praktiski n a v pelnu, tāpēc s a u s a s d a b a s g ā z e s
ar pietiekam u precizitāti ra k s tu ro šā d s sa s tā v s :
C H 4 + C2H 6+ C3H 8+ C4Hio + CsH l2 + C 0 2+ N2= 100%,
kur C H 4, C2H 6 utt. ir gāzu, atbilstošo s a s tā v d a ļu s a tu rs tilp u m a
procentos.
S a u s a s gāzes zem āko s a d e g š a n a s siltum u ( k j / m 3) v a r a p rē ­
ķināt pēc form ulas
Qz3— 127C O +108H 2 + 358C H 4+638C 2H 6+915C 3H 8+
+ 1186C4H I0 + 1462C5H i 2+ 230H2S. (3.4)
D a ž ā d ā s g āzes a tr a d n ē s Qzs ir robežās no 33 M J /m 3 līdz
54,5 M J /m 3 (g āzes tilp u m s ņ em ts n o rm ālo s fizikālajos ap s tā k ļo s ).
N osacītais kurināmais. D a ž ā d u k u rin ā m ā veidu u n šķ irņ u s a ­
līd z in ā š a n a i lieto nosacītā kurināmā jēdzienu. T as ir k u rin ā m a is
ar zem āko s a d e g š a n a s siltum u Qzd = 2 9 310 k J /k g = 7000 kcal/kg
T as aptuveni atb ilst D oņecas b a s e in a labu koksa ogļu s a d e g š a n a s
siltum am . Tāpēc nosacīto k urinām o sauc ari p a r akmeņogļ u ekvi ­
valentu.
A tsevišķu k u rin ām o p ā r rē ķ in ā š a n a i uz ak m eņ ogļu ekviva­
lentu — u n o trā d i izm anto koeficientu
Qzd
* - - 2 ī f ī 0 - ' <3 ‘5 >

Ja, piem ēram , k ū d ra s zem āk ais sadegšanas siltu m s ir

9000 kJ/kg, ta d vienai to n n ai k ū d ra s a tb ils t = 0 ,3 0 7 t n o s a ­
cītā ku rin ām ā .

Kurināmā veidu apraksts

M ū su republikā p a r k u rin ām o izm an to m alku, koksnes p ā r ­

palikum us, kūdru, akm eņogles, a n tra cītu , n e d a u d z b rū nog les, deg-
akm eni, m azu tu , sad zīves k rā š ņ u kurin ām o (T IIB ), d ab a s g a z i,
s aš ķ id rin ā to gāzi.
Malka un koksnes pārpalikumi. V isu koku s u g u o rg a n is k ā s
m a s a s s a s tā v s ir a p m ē ra m vienāds. Tāpēc ari o rg a n is k ā s m a s a s
s a d e g š a n a s siltu m s d a ž ā d ā m koku s u g ā m m a z atšķ iras. A ptuveni
koksnei Qzs = 19100 kJ/kg. Bet, tā kā m a lk a s jeb v isp ār koksnes

228
d aud z u m u p a r a s ti izsak a m 3 u n atsevišķām koku s u g ā m koksnes
blīvum s ir d až ād s, tad a tš ķ irīg s ir arī 1 m 3 s a d e g š a n a s siltum s.
S a u s a koksne viegli uzliesmo, dod m az pelnu, n e s a tu r sēru.
M ūsu repu blik ā m alku u n koksnes p ā rp a lik u m u s p a r e n e rģ ē ­
tisko k u rin ām o praktiski neizm anto.
K ū d ra ir v is ja u n ā k a is izraktenis. M ūsu rep ublikā k ū d ra ir
g a lv en a is vietējā k u rin ā m ā veids. D a bisk ā stāvoklī k ū d ra s m a s a
purvos s a tu r ap 90% ūdens. P ēc ieguves to kaltē. D edzinām o
kūd ru ie g ū st ar frēzē ša n as p aņēm ien u (frēzkū dra) un a r e k s k a ­
vatoriem (g a b a lk ū d ra ) .
F rē z k ū d ru iegū st pulverveidīgu, tā s m itru m s s v ā r s tā s no 40%!
līdz 53%- F rē z k ū d ru n e v a r ilgi u z g la b ā t — tai ir tieksme uz
p a š a iz d e g š a n o s . S a d ed z in a k a m e rk u rtu v ē s (piem ēram , R īg a s
TEC) vai izm anto kū d ra s brikešu ra ž o šan a i. P ir m s b rik etē ša n as
frēzkūdru m ākslīgi izkaltē līdz lFd= 1 0 . . . 15%. K ū d ra s briketes ir
vidēji labs k u rin ā m a is ar s a m ē rā a u g s tu s a d e g š a n a s siltu m u —■
17 0 0 0 . . . 19 000 kJ/kg.
G a b a lk u d ru ra žo ķieģelīšu veida, m itr u m a s a t u r s 3 5 . . . 50 % ’»
Ogles, Izšķir trīs ogļu tipus: b rūn og les, akm eņ ogles un a n t r a ­
cītu. D ažreiz u z r ā d a cetu rto tipu — p us a nt mc it u, k u rš u z s k a tā m s
p a r p ā r e ja s tip u s ta rp akm eņog lēm un a n tra cītu .
P a r b rūn oglēm u zsk a ta ogles ar Qzd т н т г “~ Г л < 2 3 900 k J /k g
luU —Д
(d a rb a k u rin ā m ā bez pelniem zem āk ais s a d e g š a n a s s iltu m s).
P ie akm eņoglēm pieskaita ogles a r Qzdj Q ^ - ^ p - > 2 3 900 k J /k g
un F deg> 9 % .
A tk arīb ā no g aisto šo vielu s a tu r a un koksa īp a š īb a m a k m e ņ ­
ogles iedala m a rk ā s . Pēc lieluma t ā s iedala klasēs. A n tra c īta m
klases ap zīm ē ju m a p riekšā liek b u rtu A.
Pie p u s a n tra c īta u n a n tra c īta piesk aita ogles ar Vdee< 9 % \
B rū n o g ļu k v alitāte ir zem āka, jo tā m lielāks m itru m s u n pel»,
nainība.
Degakm eni iegūst I g a u n ija s P S R , kur ir lieli tā krājum i. Deg-,
akm ens s a tu r d au d z p elnu (p a t līdz 6 0 . . . 8 0 % ) , un tā s a d e g š a n a s
siltu m s ir s a m ē r ā m azs.
D e g a k m e n s ir ļoti v ē r tīg s iz e jm a te riā ls te rm isk a ja i u n ķīm is­
k ajai p ā rs trā d e i. No tā iegū st d eg g ā zi, d eg a k m e n s eļļu un citas
v ē r tīg a s vielas.
M azuts. P ā r s t r ā d ā j o t n a ftu (benzīna, p etrolejas, dīzeļdegvielu
un d až ād u eļļu ieg u v ē), p ā r i paliek m a z u ts — tu m šs, viskozs
šķidrum s. Tas ir a u g s tv ē r tīg s k u rin ā m a is , to ērti d edzināt tvaika
k atlu kurtuvēs.
D a ļu m a z u ta izm an to te rm is k a ja i p ā r s tr ā d e i benzīna un dīzeļ­
degvielu ieguvē (krekinga process).
Sadzīves krāšņu kurinām ais (Т П Б —• топливо печное быто­
вое). T as ir šķ id rais k u rin ām a is, ko ieg ū st n a f ta s p ā rtv a ices un

229
citos n a f ta s p ā r s tr ā d e s procesos, ko ndensējot d a ž ā d a s n a f ta s fra k ­
cijas. S adzīvē šo k urinām o bieži sauc p a r destilātu.
To izm anto lauku ra jo n o s individuālo ēku apkurei u n d až ād o s
kom unālo un sadzīves p a k a lp o ju m u uzņēm um os.
Gāze. G āzveida k u rin ā m a is v isp ā r ir v islab āk a is un ekonom is­
kākais. L atv ijas P S R sa ņ e m pa c a u ru ļv a d u d ab a s g ā z i. Līdz ar to
ir rad ikali izm ainījusies re pub lik as k u rin ā m ā bilances s tru k tū ra .
G āzi izm anto p irm ām k ā r tā m k o m u n ā la jā m v a jad z īb ām , rū p n ie ­
cības u zņē m u m o s te h n o lo ģ isk a jā m v a ja d z īb ā m u n ari kā e n e rģ ē ­
tisko kurinām o. G āze sa d e g bez pelniem un dūmiem, tāp ēc m a z ā k
piesārņo pilsētu atm osfēru.
Bez d a b a sg ā z e s lieto arī m ākslīg i ra ž o tā s deggāzes.
Naft as rāpnicu g ā z e s iegū st kā b lak u sp ro d u k tu n a f ta s p ā r ­
s trā d e s rū pnīcās, un to s a s tā v s a tk a r īg s no n a f ta s p ā r s tr ā d e s
veida.
Koksa g ā z i iegūst, karsējo t s a s m a lc in ā ta s ak m eņog les koksa
k rā s n īs bez g a is a piev ad īša n as. O gles daļēji gazificējas —■ no
tā m izd alās g a is to š ā s vielas — koksa gāze. P ā r i paliek kokss,
ku ru izm anto m e ta lu rģ ijā , ja ta s ir m ehān isk i izturīgs.
Ģeneratoru g ā z e s iegūst, cietos k u rin ām o s gazificējot sp eciālās
iek ārtās — gāz ģ en erato ro s.
M āk slīg i ražoto g āz u s a s tā v ā ir d au d z H 2, CO u n N 2. Koksa
un d eg a k m e n s g āzes s a tu r 2 2 . . . 24% m etān a.
Sašķidri nāt ā g ā z e s a s tā v g alv en o k ā rt no p ro p ā n a u n b u tān a,
kuri viegli s a š ķ id rin ām i pie s a m ē rā zem a spiediena. Šķidro gāzi
p ā r v a d ā balonos vai cis te rn ā s zem 1 , 0 .. . 1,8 M P a spiediena. To
plaši lieto vietās, kur n a v pievadīti g āzes vadi.

PSRS kurināmā bilances struktūra

P S R S te rito rijā izpētītie k u rin ā m ā k rā ju m i s a s t ā d a v a irā k

nekā 53% no visas p a s a u le s o rg a n is k ā k u rin ā m ā krājum iem , to
s k aitā akm eņogles — 55%, bet gāze — v a irā k p a r 30% no p a s a u ­
les krājum iem . 1980. g a d ā P a d o m ju Savienīb a ieņēm a p a s a u lē
pirm o vietu o gļu un n a f ta s (ieskaitot g āzes k o n d en sē tu ) ieguves
ziņa u n otro vietu d a b a s g ā z e s ieguvē.
P S R S , t ā p a t kā lielākajā d a ļā rūpnieciski a t t ī s tīta jā s valstīs,
a ptu ven i 95% p a tē r ē tā s e n e rģ ija s ražo, sad e d zin o t o rg a n isk o ku­
rinām o. H id ro e n e rģ ija m ū su v alstī sedz 3 , 5 . . . 5% , bet ato m e n e r­
ģ ija — nepilnu 1% no v isas p atē rē tā s en erģ ijas.
K u rin ā m ā en e rģ ētisk ais kom plekss (KEK) ieņem vado šo vietu
P S R S ekonomikā. Tā, piem ēram , 1976. g a d ā KEK a ttīstīb a i iedalīja
28,3% no visiem rūpnieciskajiem k apitāliegu ldījum iem , t a j ā kon­
ce n trēts ap 30% no ra ž o š a n a s pam atfondiem . K u rin ā m ā e n e rģ ē ­
tis k ā s n oza res m ū su v a ls tī a ttīs tā s d au d z s t r a u j ā k nek ā d a u d z as
citas s v a r īg a s ta u t a s saim niecīb as nozares.
Visu veidu k u rin ā m ā re s u rs u p atē riņ š 10 gados — laikā no

230
1967. g a d a līdz 1976. g a d a m p ieau g a 1,65 reizes u n 1976. g a d ā
p a rsn ie d z a 1,5 m ilja rd u s t n o sac ītā k u rin ā m ā (1985. g. p a re d z ē ts
iegūt 2 ,1 8 -109 1).
P ē c k a ra gad o s (1946.— 1960. g.) P a d o m ju Sav ienībā b ija t e n ­
dence izm an to t ene rģ ētik ā zem as k v a litā te s vietējos k u rin ā m o s
(brūnogles, kūdru, d eg a k m e n i). T ad a tk lā ja d a u d z a s j a u n a s n a f ­
tas^ u n g āzes atra d n e s . N a fta s un d a b a s g ā z e s p aš iz m a k sa ir
ievērojam i zem āka nekā ogļu p ašizm a k sa . Bez ta m šķidrā u n g ā z ­
veida k u rin ā m ā s a d e d z in ā š a n a s ie k ā rta s ir lētākas, d e g š a n a s p ro ­
cesu vieglāk a u to m atizēt un term isk ais lietd erīb as koeficients ir
au g s ta k s .
Tāpēc, lai s tra u ji k ā p in ā tu t a u t a s saim niecības a p g ā d i a r
energ oresursiem , ta u p ītu k ap itā lie g u ld īju m u s u n k valitatīvi u z la ­
botu p a tē r ē tā ju a p g a d i ar k urinām o, pēdējo 15 g a d u laik ā m ū su
v alstī s t r a u j a k a ttīs tīja a u g s tv ē rtīg ā k o k u rin ā m ā veidu, t. i.,
n a f ta s u n d a b a s g ā z e s ieguvi; šos^ k u rin ām o s sāk a plaši iz m a n to t
term o e le k tro sta cijās u n k atlu m ājās. Tā, piem ēram , 1958. g a d ā
v a ls ts k u rin ā m ā b ilancē ogles s a s tā d īja 60% , bet n a f ta u n d a b a s ­
gāze kopā tikai 31% , 1965. g a d ā n a f ta u n d a b a s g ā z e kopā s a ­
s tā d īja ja u 5 2 % un 1976. g a d ā — ap 70% no visiem k u rin ā m ā
veidiem.
1980. g a d ā P a d o m ju Savienībā iegu va 71 5 -1 06 t ogļu, 603; 106 t
n a f ta s (ieskaitot g āzes k o n d e n s ē tu ), 4 3 6 ,5 -109 m 3 g āzes u n s a r a ­
žoja 1295-109 k W -h elek troenerģ ijas.
S tr a u ji uzlab o jā s a rī k u rin ā m ā u n siltu m a e n e rģ ija s iz m a n ­
to š a n a s kvalitāte. Tā, piem ēram , pirm srev o lū c ijas Krievijā ī p a t ­
n ē ja is n o s ac ītā k u rin ā m ā p a tē riņ š uz ra žo to k ilo v a ts tu n d u bija
līdz 1,5 kg, 1977. g. — 0,3344 kg, bet 1980. g. — 0,3280 kg.
Zin ātnieku u n p lā n o tā ju o rg ā n u s v a rīg s u zd e v u m s ir n oteikt
op tim ā lā s p ro p o rcija s atsev išķu k u rin ā m ā veidu ieguvē d a ž ā d o s
va lsts rajons.
K u rin ā m ā k rā ju m u lielākā d a ļa a tro d a s S ib īrijā (ap 9 0 % ) ,
bet rūpniecības uzņēm um i v a irā k k oncentrēti v a ls ts E iro p as d a ļā .
Tāpēc n ā k a s d au d z līdzekļu p atē rē t k u rin ā m ā un ele k tro e n e rģ ija s
tra n s p o r tē š a n a i no S ibīrijas uz E iro p as rajoniem .
J a ogļu slāņi novietojušies sekli, ogles v a r iegūt a tk lā tā veidā,
norokot zem es v irsk ārtu . S ā d a ieguve ir d au dz lētāka nekā ieguve
šahtās. Tā, piem ēram , b rū n o g ļu ieguve a tk lā tā veidā p a s a u le s
lielākajās a tra d n ē s K an skas-A činsk as b a s e in ā izm aksā ap tuv eni
7 reizes lētāk nekā a n tra c īta un ak m eņ ogļu ieguve D o n b a sā ( p ā r ­
rēķinot uz 1 t n o sa c ītā k u rin ā m ā ). Tāpēc p a re d z ē ts s tra u ji a ttīstīt
ogļu ieguvi a tk lā tā veidā K a nsk as-A čin sk as a tra d n ē s u n Ekibas-
tu z a s baseinā, būvējot tu r lielas j a u d a s elektrostacijas. R ažoto
elektrisko e n e rģ iju pared z tra n s p o r tē t no a u s tru m u rajoniem uz
v alsts centrālo d aļu pa līd z strā v a s e lek tro p ārv ad e s līniju ar s p rie­
gum u 1500 kV.
T u v ākajo s 1 0 . . . 3 0 g ad o s k u rin ā m ā bilances s tru k tū ra atkal
izmainīsies.

231
 Viena no a k tu ā la k a ja m nāk o tn es p ro blēm ām būs m ū su v a ls ts
un z in ām a m ēra ari S E P P v a ls tu a p g ā d e a r šķidro k urinām o.
T āpēc tu rp m ā k a jo s 1 0 . . . 2 0 g ado s p a re d z ē ts s a m a z in ā t š ķ id rā k u ­
r in ā m a izm a n to š a n u elek tro sta cijā s un katlu m ājās. N a ftu izlietos
g a lv e n o k ā rt m otoru degvielu ra ž o ša n a i. T erm oe lek tro stacijās un
k a tlu m ā jā s p la š ā k izm an tos d a b a s g ā z i u n ari ogles.
L īdzīga tendence sāk iezīmēties ari A S V enerģētikā, ku r t e r ­
m o elek tro stac ijā s un lielajās s iltu m a p g ā d e s k atlu m ā jā s sā k p ā r ­
orientēties uz o gļu putekļu kurinām o.
O g ļu ieguves s t r a u j a p a lie lin ā š a n a s a is tīta ar lielām g r ū t ī ­
bām, tāp ēc d om ājam s, ka laika period ā aptu veni no 1990. līdz
2000. g a d a m enerģ ētisko j a u d u p ie au g u m u n o d ro š in ā s g alv e n o k ā rt
uz a to m e n e rģ ija s rēķina.
Zinātnieki p aredz, ka 2000. g a d ā ato m e n e rģ ija seg s v a irā k
p a r 10% no m ū s u v a ls ts kopējā e n e rģ ija s p a tē r iņ a u n tā lā k a jo s
1 5 . . . 2 0 g ad os a to m e n e rģ ija s īp a ts v a rs e n e rģ ija s bilancē d iv k ā r­
šosies. A to m en erģ iju p ared zē ts izm an to t ne tikai elektro enerģijas,
bet a r i s iltu m a e n e rģ ija s ra ž o š a n a i (atom ele k tro cen trā lēs u n k a tlu
m ā j ā s ) . Tieši s iltu m a p g ā d ē ato m e n e rģ ija dos vislielāko t a u t s a i m ­
niecisko efektu.
Tā kā m ū su v a lstī o r g a n is k ā k u rin ā m ā k rā ju m u lielākā daļa
a tro d a s a u s tru m u ap g a b alo s, t a d ato m e n e rģ ē tis k ā s iek ārtas būvēs
g alv en o k ā rt P S R S E iro p as daļā, ieskaitot Urālus.-
V ispārīgi, lai re alizētu š ā d u K EK attīstību, jāveic daudzi
zin ātn isk i teh niski pasā k u m i: m oto ru p a r k a dīzelizācija, n a f ta s
p ā r s tr ā d e s p ak ā p es p a d z iļin ā š a n a , šķ id rā s degvielas ieguves p a ­
lie lin ā š a n a no akm eņo glēm un degakm ens, t r a n s p o r ta elektrificē-
šan a , ievērojam a e le k tro en erģ ijas iz m a n to š a n a s p a p la š in ā š a n a
bū vm ašīn ās, lau ksaim niecības m a šīn ā s un m ehānism os.

3.2. DEGŠANAS TEORIJA

ilemenfirdegšana

K u rin ā m ā elem entu s t r a u j u oksidēšano s s a u c p a r degšanu.

D e g š a n a s re z u ltā tā uz k u rin ā m ā ķ īm isk ās e n e rģ ija s rē ķ ina iz d a ­
lās siltum s.
P a r a s to k u rin ām o s a s tā v ā degošie elem enti ir ogleklis (C ),
ū d e ņ ra d is (H 2) u n arī sērs (S ), k u ra piejau k u m s k u rin ā m ā s a ­
s tā v ā g a n ir s a m ē r ā neliels.
P a r o k sid ētāju izm anto skābekli, visbiežāk — gaisu, kurš
s a t u r skābekli 21% pēc tilp u m a (vai 23,2% pēc m a s a s ) . D ažreiz
izdevīgi lietot tīru skābekli, piem ēram , m e ta lu rģ ijā u. c.
R aķešu teh nik ā t a g a d p a r o ksid ētāju izm an to arī fluoru (F 2),
k u rš s a līd z in ā ju m ā a r skābekli ļauj iegūt, ievērojam i v a irā k
siltum a.
M ēs aplūkosim enerģētisko ku rin ām o d e g š a n u gaisā.

232
 E le m e n ta r d e g š a n a noris s ta rp o
vielas atomiem. O ksidēšan os
resp. d e g š a n u r a d a atom u tiek­
sm e p a p ild in ā t ar elektroniem
ārējo elektronu čaulu. O ksidē­
š a n ā s p rocesā v e id o jas j a u n a s
m o leku las — s a d e g š a n a s pro-
dūkti. Ta, piem eram , oglekļa
atom s, k u ra ā rē jā č a u lā ir gj_ aff_ E lern entārd eg šan as shēm as:
4 elektroni, ssv ieno joties ā f a — oglekļa d e g š a n a ; b — ū deņraža deg-
2 skābekļa atom iem , no kuriem šana<
k a tra m ā rē jā elektron u čaulā
ir pa 6 elektroniem, veido og lekļa dioksīda m olekulu. No 16 elek­
tro niem C 0 2 m olekulā 8 elektroni ir kopēji g a n oglekļa, g a n a rī
skābekļa atom iem (3.1. att. a ) .
L īdzīgi n oris ari ū d e ņ r a ž a d e g š a n a . Ū d e ņ ra ž a a to m a m ir tikai
viens elektrons. Ū d e ņ ra ž a m olekulai savienojoties a r skābekļa
atom u, izveido jas ū d en s m olekula, k u rā ū d e ņ r a ž a u n skābekļa
atom iem ir 4 kopēji elektroni (3.1. att. b).
J a u n a is elek tro nu s a d a līju m s ā rē jā o rb ītā ir ekonom iskāks no
ene rģ ētisk ā viedokļa, t. i., sistē m a p ā rie t uz ze m ā k u en erģ ētisko
līmeni (sistēm as e n tro p ija p ie a u g ) . R e z u ltā tā a tb rīv o ja s e n e r­
ģija — siltum s.
D e g š a n a s re ak c ija s n o ris tik ai ta d , ja d eg o šā elem enta u n
ok sid ētāja m olek u las s a v s ta r p ē ji s a d u r a s . P ro c e s a m jā n o riš ātri,
tāpēc a k tīv a jā m m olek ulām jā d o d iespēja s a ja u k tie s u n ā tri p ā r ­
vietoties. Ne cietās, n e a r ī šķ id rā s vielās š ā d u a p s tā k ļu n av, tapec
vielas d e g g a lv e n o k ā rt tikai gāz v eid a stāvoklī.
C ietās vielas pirm s d e g š a n a s gazificējas, r a d o t tv a ik u s u n
gāzes; k u ra s t a d sav ien o ja s a r o k sidētāju , t. i., sad e g . T a p a t ari
šķ id rās deg vielas visp irm s iztvaiko u n tikai ta d deg.
J a degošā viela u n ok sid ētājs ir gāz v eid a a g re g ā ts tā v o k lī, t a d
d e g š a n a ir homogē na — re a ģ ē jo š ā s vielas n a v a td a līta s a r robež-
virsm u.
J a d e g š a n a s reak cijā pied alā s vielas d a ž ā d o s a g r e g ā ts tā v o k ļo s
(fāzēs), piem ēram , ciets k u rin ā m a is v ai š ķ id ra degviela u n g ā z ­
veida skābeklis, t a d d e g š a n a ir het erogēna — tā no ris uz robež-
virsm as, k a s a t d a la vienu fāzi no o tras.
D e g ša n a , t ā p a t kā jeb k u ra ķīm iskā reak cija, p a k ļa u ja s ķī­
misko re ak ciju k inētik as likumiem, kuri aplūk o ķīm isko reak ciju
ātru m u u n tā a tk a rīb u no d až ād iem faktoriem .
D e g š a n a s kā ķ īm isk ās re ak c ija s ā tru m u ietekm ē re a ģ ē jo š o vielu
koncentrācija, te m p e r a tū ra u n spiediens.
H e te ro g ē n ā s d e g š a n a s g a d īju m ā re a k c ija s ā tru m u ietekm ē arī
degošas vielas v irs m a s lielums.
_ Tā kā s iltu m en e rģ ētik ā d e g š a n a pa lielākajai d a ļa i notiek s a ­
m ērā n e m a in īg a spiediena ap stāk ļos, t a d spiediena ietekmi tu v āk
neaplūkosim .

233
 Degšanas elem entu koncentrācija

Ķ īm iskās reak cijas ā tru m s ir re aģ ējo šo vielu k o n c e n trā c ija s

iz m aiņ as ātrum s.
Jo lielāka ko ncentrācija, jo v a irā k m olekulu ir vienā tilp u m a
vienība un līdz ar to notiek v a irā k sa v s ta rp ē jo s a d u rsm ju , k as
r a d a lielāku re ak cijas ātru m u.
J a d ego šā elem en ta u n ok sid ētāja m olekulu skaits ir v ienāds
un re ak cijas re z u ltā tā ro d a s tā d s p a ts d e g š a n a s p ro d u k tu m o le­
kulu skaits, t a d v a r ra k s tīt
A+B M + N,
ku r A, B, M un N — reaģ ējo šo vielu ķīm iskās form ulas.
S a s k a ņ ā ar t. s. darbīgo masu likumu ķīm iskās re ak cijas
ā tru m s ir pro porcio nāls re aģ ējo šo vielu k o ncentrāciju re iz in ā ju ­
m am . T ādā g a d īju m ā tiešās re ak cijas (no kre isā s uz labo) ā tru m s
—k \ CaCb
u n p re tē jās reak cijas (no la b ā s uz kreiso) ātru m s
®2 = &2Cm CN,
kur cA, cb, cm u n cn vielu A, B, M un N sā k u m a k o n ce n trācijas
(m ol/m 3) ;
k\ un k2 — tiešās un p re tē jā s re a k c ija s ā tru m a k o n ­
s ta n te s (s_ I).
J a e le m e n tā ra jā reak cijā vielām ir d a ž ā d s m olekulu skaits,
t a d reakciju v a r r a k s tīt šādi:
a A + № =<=3= m M + nN,
k u r a, b, m un n — atbilsto ši elem entu A, B, M u n N m olekulu
sk aits e le m e n tā ra jā reakcijā.
S a jā g a d īju m ā tiešās reak cijas ātru m s
= h c ACACA . . . CbCbCb . . ■=ki CAaCBb (3.6)
a reizes b reizes
un p re tē jā s re ak cijas ā tru m s
Wz—kļC-MmC'nn. (3.7)
J a ķīm isk a ja i reakcijai nepieciešam a divu m olekulu sad u rsm e ,
t a d š ā d u re ak ciju sauc p a r o trā s k ā r ta s vai b im oleku lāru reakciju.
J a reakcijai nepieciešam a triju m olekulu sad u rsm e , ta d ir tre šā s
k ā r ta s reak cija utt.
T re š ā s k ā r ta s re ak cijas piemērs:
2H2 + 0 2 ^ 2 H 20 .
P ir m ā s k ā r ta s reak cijā vielas m olekula s a d a lā s s a s tā v d a ļā s.

234
 T re šās u n a u g s tā k a s k ā r ta s re ak cijas d ab ā sa s to p a m a s reti,
jo p a s tā v m a z a v a rb ū tīb a , ka v ienlaikus notiks triju vai v a irā k u
m olekulu sadursm e. P a r a s t i re ak cijas n oris p ak āp enisk i — bi-
m o lek u lārā s reak cijās ro d a s v ien kārši s ta rp p ro d u k ti, kuri s a v u ­
k ā rt veido re ak cijas g ala p ro d u k tu s.
J a re aģ ējo šo vielu m a is īju m a tilp u m s ir n em ain īg s, ta d re a k ­
cijas re z u ltā tā s a m a z in ā s sāk u m a elem entu ko n ce n trācija un līdz
ar to s a m a z in ā s tiešās re ak cijas ātru m s, bet vienlaiku s p alielinās
tiešās r e a k c i j a s . g a la p ro d u k tu k o ncen trācija, k as izra isa p re tē jās
re a k c ija s p a ā tr in ā š a n o s . Z inām os ap stāk ļo s v a r iestāties līdz­
svars, kad
Wļ = W2
jeb
h c Aac-Bb = k2c u mc n n.
No šejienes
k2 CAaCBb
K o. . (3.8).
CMmCNr
K c sau c p a r reakcijas l ī dz sv ar a konstanti. T ā izteikta ar vielu
k oncen trācijām , u n tā s vērtīb a n o teik tām re a k c ijā m m a in ā s tikai
a tk a rīb ā no te m p e r a tū ra s .
V ielām g āz v eid a a g r e g ā ts tā v o k lī k o n ce n trāciju ē rtā k izteikt
a r vielu p a rc iālajiem spiedieniem. G āzei A stāv o k ļa v ien ād o ju m s
a moliem ir
Pa V —ūR^T.
No šejienes v a r a t r a s t g āzes A k o n centrāciju
a_ Pa _
V ~ Rļx,T ~ C a '

A nalogi g āz ēm B, M u n N
Pb Pm Pn
f n— = CN= -
R J ’ R^T ’ " Rp.T
Ievietojam šīs vielu kon ce n trāciju v ē rtīb a s izteiksm ē (3.8). Tad
К P&aP&b ( R » T ) ™ { R ) i T ) ^ _ pA gpB b (m + n )~ -(a + b )

(Rņ,T)*(Rl. J ) bpMrnPNn pMmpNn й (3 9 )

Seit (m + n) — (a + b) =AiV ir m olekulu (resp. molu) skaita iz­

m a iņ a re ak cijas re zu ltātā.
Apzīm ēsim līd zsv ara k o nstanti, k as izteikta a r vielu p a r c iā la ­
jiem spiedieniem, a r K v :

K . (3.10)
pMmpNn
235
 No izteiksm ēm 3.9 un 3.10 iegūst sak a rīb u sta rp ab a m līdz­
s v a r a k o n stan tēm
Kc = K P (R*T)™. (3.11)
L īd zsv ara k o n s ta n te s izm an to d e g š a n a s p ro d u k tu s a s tā v a ap-
re ķ in a š a n a i. Ir s a s ta d īta s t a b u la s d a ž ā d u d e g š a n a s re akciju līd z­
s v a r a k o n s ta n š u v ērtīb ā m d a ž ā d ā s te m p e ra tū rā s .

Reakcijas ātruma atkarība no temperatūras

R eakcijas līd z s v a ra k o n s ta n te s resp. re ak cijas ā tru m a a tk a ­

rību no te m p e r a tū ra s izsaka V a n Hofa v ienād oju m s
dlnK Q
(3.12)
dT ~ RvP

kur K — reak cijas līd z s v a ra kon stan te, k as izteikta vai n u ar

elem entu kon cen trācijām , vai a r p a rc iālajiem spiedie­
niem (Kc vai Ķ p) ;
T — re ak cijas te m p e r a tū ra (K );
Q — siltum s, ku rš reak cijā izd alā s (tiešā reakcija) vai tiek
p a tē rē ts (pretējā reakcija; k J/m o l).
No izteiksm es 3.12 red zam s, ka ze m ā k ās te m p e r a tū rā s no ris
ekso term ā s re ak c ija s — a r s iltu m a izdalīšano s. T a s nozīmē, ka
izteiksm es k reisā p u se ir pozitīva.
J a re a k c ija s t e m p e r a tū ra pieaug, t a d palielinās arī līd zsv ara
k o n s ta n te u n p ie a u g m olekulu d isociācijas pakāpe, tāp ēc a u g s t ā s
te m p e r a tū r ā s p ā r s v a r ā ir en d o te rm ā s reak cijas, k u ra s p a tē rē
siltum u.
S a d e g š a n a s p ro d u k tu term is k ā disociācija r a k s tu r o re ak cijas
nepilnību, s a m a z in a d e g š a n a s k a m e ra s lietd erīb as koeficientu.
D isociācijai ir ļoti liela nozīm e a u g s t ā s d e g š a n a s te m p e r a tū rā s
(piem ēram , ra ķ e š u dzinējos).

Aktivācijas enerģija

Lai re a k cija v a r ē tu sākties, nepietiek tik ai a r d e g o šā elem e n ta

u n o k sid ētāja m olekulu v ien k āršu s a d u rša n o s . M olekulām j ā s a ­
d u ra s a r pietiekam i lielu ene rģ iju , kas la u tu p ā r v a r ē t m olekulu
iekšējos spēkus. P a p ild u enerģiju, k u ra nepieciešam a d e g š a n a s
re a k c ija s sāk um am , sau c p a r aktivācijas enerģiju E. T ā s vienība
ir kJ/m ol.
T ā ta d ķīm isk ajā re akcijā iesaistās tikai tā s m olekulas, k u rā m
s a d u r s m e s brīdī piem īt šī aktiv āc ijas en e rģ ija. A ktivācijas e n e r­
ģ iju v a r uzsk a tīt p a r en e rģ ētisk u b arje ru , k u ra j ā p ā r v a r p irm s
re a k c ija s sākum a.

236
 A pzīm ēsim aktiv āc ijas en e rģ iju u f kj'
eksoterm ai re akcijai ar E\ u n en- mol1
d oterm ai reakcijai a r £ 2- T ad e n e r­
ģētisko b a rje ru , k u ra m olekulām
jā p ā r v a r, lai sākto s reakcija, v a r
attēlo t grafiski (3.2. att.).
S ā k u m ā sistē m a a tro d a s uz
e n e rģ ija s līm eņa I, bet tiešās r e a k ­
cijas b eig ās — uz līm eņ a III. Lai
varētu sākties tiešā reakcija (no — T/eŠā re a kcija t ($)
kreisās uz lab o), m olekulām j ā s a ­ — A tgriezeniskā rsckcija
sniedz e n e rģ ija s līm enis II, t. i.,
jā p ā r v a r e n e rģ ētisk ā b a r je ra E\. 3.2. att. Sistēmas potenciālās ener­
Pēc ta m reak cijas g a itā sistēm a ģijas izmaiņa:
nonāk zem ākā līmenī III. R ezul­ U — m o le k u lu i e k š ē jā e n e r ģ i ja .
tātā a tb rīv o ja s e n e rģ ija (sil­
tum s) Q._
P re te ja reak cija (no lab as uz kreiso) sāksies tikai tad, ja
m olekulas spēs p ā r v a rē t enerģ ētisko b a r je ru E%, t. i., no en e rģ ijas
līm eņa III n o n ā k t līm enī II. T ad reak cijas g a itā sistēm a sasn ieg s
līmeni /. S a jā g a d īju m ā būs j ā p a tē rē e n e rģ ija s d a u d z u m s Q.
J a d e g š a n a s procesā vielu- k o n ce n trācijas paliek n em a in īg a s
(piem ēram , vien m ērīg a i d e g š a n a i p a s tā v īg i p iev ad a g a n degvielu,
g a n o k sid ētāju u n n o v a d a s a d e g š a n a s p ro d u k tu s ), tad d e g š a n a s
ā tru m u ra k s tu ro reakcijas āt ruma konstante k, k u ra ir a tk a rīg a
no re ak cijas te m p e r a tū ra s un a k tiv āc ijas en e rģ ijas.
So s a k a rīb u izsaka Areniusa likums
E

k ^ k 0e ~ ~ V , (3.13)
kur k0 — eksperim e n tāli n o sak ā m s koeficients, k u rš ra k s tu ro m o­
lekulu s a d u r s m ju skaitu.
G āzu m a is īju m u d e g š a n a s re ak cijās E== ( 8 0 . . . 170) 103 kJ/mol.

Ķēžu reakcijas

P ētīju m i rā d a , ka d e g š a n a noris pēc t. s. ķēdes reakcijas, kad

degošie elem enti re a ģ ē ar aktīviem re a k c ija s s tarpp ro du ktie m .
Izšķir s a z a ro ta s u n n e s a z a r o ta s ķēžu reak cijas. J a aktīvā m o­
lekula, k u rai ir pietiekam a aktivācijas en e rģ ija, re ak cijas gaitā
veido ja u n u aktīvu m olekulu, k as tu rp in a iesākto reakciju, ta d šādu
ķēdes reakciju s a u c p a r nesazarotu. J a m olekula r a d a divas vai
v a irā k a s j a u n a s ak tīvas m olekulas, no k u rā m viena tu rp in a iesākto
ķēdi, bet p ā r ē jā s s ā k 'j a u n a s ķēdes, ta d ir s az ar ot ā ķēdes reakcija.
G āzu d e g š a n a noris pēc s a z a ro tā m ķēdes reak cijām . Kā pie­
m ēru aplūkosim ū d e ņ r a ž a d egšanu .
 Ķēdes reak ciju iesāk aktivizēta ū d e ņ r a ž a m olekula pēc ta m ,
kad k ād a cita m olekula (vai daļiņa) M to aktivizē, t. i., piešķir
tai nepieciešam o ak tiv āc ijas enerģiju. R e zu ltātā ū d e ņ r a ž a m ole­
kula sa d a lā s :
H 2+ M ^ H + H + M .
Ū d e ņ ra ž a atom s tā lā k re a ģ ē šādi:
H + 0 2 r-> O H + O ;
0 H + H 2~ * H 20 + H;
0 + H 2- v O H + H;
0 H + H 2~ ^ H 20 + H.
Sīs ķēdes reak cijas p irm ā posm a su m m u iegūsim , sa s k a ito t
u z rak stīto reakciju elem entus:
H + 0 2 + 3H 2 - > 2H 20 + 3H.
T ād ē jād i k a trs aktivizētais ū d e ņ ra ž a atom s atbrīvo trīs ja u n u s
ū d e ņ r a ž a atom us, no kuriem k a trs sa v u k ā rt tā d ā p a š ā veidā a t ­
brīvo vēl trīs atom us. Tāpēc o trā cikla b eig ās būs ja u 9 ū d e ņ ra ž a
atom i utt. R eakcija pati p a ā trin ā s .
Arī CO u n o g ļū d e ņ ra ž u (CmHn) d e g š a n a noris pēc s a z a ro tā m
ķēžu reakcijām .
Ķēžu re ak cijām r a k s tu r īg s liels ātrum s.

Kinētiskā un difūzā degšana

V ielas s a d e g š a n a i nepieciešam s laiks t , k u ru s a s tā d a degošā

m ais īju m a s a g a ta v o š a n a i p a tē rē ta is laiks Ta (lai dotu iespēju de­
g o šās v ielas m olekulām s ajau k ties un sa d u rtie s ar o k sid ētāja m o­
lekulām ) u n d e g š a n a s ķīm iskai reakcijai nepieciešam ais laiks
T = Td + Tk.

3.3. att. Kinētiska degļa 3.4. att. D ifūzā degļa shēma.

shēma:
/ — sa ja u k ša n a s kam era; 2 —
deg šan as kam era.

238
 J a Td<CTk, t. i., T~Tic, tad
notiek kin ē tis k ā d e g š a n a jeb
d e g ša n a kin ē tis k a jā joslā. P a ­
ra s ti ta d degošo vielu, piem ē­
ram , deggāzi, iepriekš s a ja u c
a r nepieciešam o g a is a d a u d z u ­
m u īp a š ā sa ja u c ē jā (3.3. att.).
D e g š a n a s k am e rā m a isīju m s
aiz d e g a s un sadeg.
S a jā g a d īju m ā d e g š a n a s ā t ­ T
ru m s a tk a r īg s tikai no ķīm iskās
re ak cijas ā tru m a u n n a v a t k a ­ 3.5. att. G āzes d e g ša n a s atrum a iz ­
m aiņa atkarībā no temperatūras:
rīg s no aerod in am isk ajie m un 1 — k in ē ti s ka d e g š a n a ; 2, 3 u n 4 — di-
difūzijas režīmiem. fu z a d e g š a n a ; 5 — j a u k t ā s d e g š a n a s robež-
Ķīmisko re akciju ātru m i p a ­ likne.
ra sta jā s k urin ām o degšanas
te m p e r a tū rā s ir tik lieli, ka d e g š a n a s ā tru m u p raktiski nosaka
d eg m a is īju m a s a g a ta v o š a n a i n epieciešam ais laiks.
J a T d > t k , t a d d e g š a n a notiek t. s. d ifū zija s joslā. To sau c par
d ifū zo d egšanu.
P ra k s ē biežāk lieto difūzos d egļus (3,4. att.). T ajos gāze
a r g aisu s a ja u c a s tieši d e g š a n a s k am erā. Seit noteicošie ir a e ro ­
dinam iskie faktori — g āzes s a j a u k š a n ā s fizikālie apstākļi.
J a k inētisk ajā deglī g āze n a v pienācīgi s a ja u k ta ar g aisu un
s a j a u k š a n ā s tu rp in ā s vēl d e g š a n a s k am erā, ta d ir ja u k t ā d e g ­
š a n a — daļēji kinētiska un daļēji difūza.
T ā d a pati aina būs tad, ja s a j a u k š a n ā s k a m e rā nepievadīs
pietiekam u d au d z u m u g a is a un to nāksies p a p ild u s ievadīt s a d e g ­
š a n a s k am erā. Š ādos g a d īju m o s Td —tk-
G āzu m ais īju m a d e g š a n a s ā tru m a iz m aiņ as ra k s tu r s dažādiem
d e g š a n a s režīm iem p a r ā d īts 3.5. attēlā.
Līkne 1 attēlo k inētiskās d e g š a n a s ātru m u , kurš līdz a r te m ­
p e r a t ū r a s p ieau g u m u s tra u ji palielinās. Līknes 2, 3 un 4 attiecas
uz difūzo d egšanu . P alielinoties gāzes u n g a is a s a ja u k š a n ā s
ā tru m a m , k u ru ra k s tu ro m a s a s p ā rv ie to ša n ā s koeficients 13, d e g ­
š a n a s ātru m s arī pieaug. Bet no teik ta s a j a u k š a n ā s ā tru m a g a d ī ­
ju m ā (|3 = const) te m p e r a tū ra m az ietekmē dotā m aisīju m a d e g ­
š a n a s ātrum u. P a lie lin ā t d e g š a n a s ā tru m u š a jā jo slā var, tikai
uzlabojot un p a ā tr in o t s a ja u k š a n ā s apstākļus.
Z īm ēju m ā iesvītrotā d aļa attiecas uz ja u k to joslu, t. i., k in ē­
tiski difūzo d eg šan u, ko p ra k s ē sastop ļoti bieži.

Liesmas izplatīšanās ātrums

J a labi s a ja u k tu d e g m a is īju m u iepilda ca u ru lē un aizdedzina,
ta d vienā pusē d e g š a n a s frontei atra d īsie s k arstie sa d e g š a n a s
produkti, bet o trā — vēl n e s a d e g u š a is m aisījum s. S iltum s pāries
239
no s a d e g š a n a s produktiem uz deg m aisīju m u , aizdedzinot arvien
ja u n u s slāņu s. D e g ša n a s fronte pārvietosies a r k ādu noteiktu
ātru m u . So ātrum u, k as v ērsts pa n o rm āli p ret d e g š a n a s fronti,
sauc p a r liesm as izp latīšan ās norm ālo ā tr u m u u n apzīm ē a r ua.
D e g š a n a s fronti v a r ap tu rē t, ja tai p re tī p lū st sv a ig s degm ai-
sljum s ar tā d u p a š u ātrum u. T a s nozīmē, ka liesm as iz p la tīš a n ā s
n o rm ā la is ā tru m s ir a ttiecin āts pret d e g m a is īju m a p lū sm u u n
nevis p re t ca u ru le s sienām.
D e g ša n ā a tb rīv o tais siltum s daļēji tiek n o v ad īts uz svaigo
degm aisīju m u , bet daļēji pa c a u ru les sienām n o n ā k a p k ā rtē jā vidē.
S iltu m a d au d z u m s,.k o sa ņ e m d e g m a is īju m s 1 s uz 1 m 2, ir
q=UnpCp(T 2 - T ļ ) , (3.14)
k u r p u n cp — d eg m a is īju m a blīvum s un ī p a tn ē jā siltum ietilpība;
Ti — d e g m a is īju m a s ā k u m a t e m p e r a tū r a (K );
T2 — d e g š a n a s te m p e r a tū ra (K.).
T ād u p a š u s iltu m a d a u d z u m u s a d e g š a n a s produkti a td o d (n e­
ievērojot s iltu m p ā re ju c a u r s i e n i ņ ā m ) :

? = - * • § . (3 -1 5 )

ku r K — m a is īju m a siltu m v a d īts p ē ja s koeficients;

— te m p e r a tū ra s grad ie n ts.

P ielīd zin āsim izteiksm ju 3.14 un 3.15 lab ās puses:

iT

% p c ī > ( 7 ’2 - J ' I ) = - A ^ - .

P ieņem ot liesm as fronti p a r p lak ni a r biezum u 6, izteiksim

te m p e r a tū ra s g ra d ie n ta vidējo vērtību d e g š a n a s frontē:
dT T2 - T x
dx 5
Tad

u n P c v { T 2 - T x) ^ h ^ ^ .
o
No šejienes iegūsim liesm as no rm ālo iz p la tīša n ā s ātrum u:
% a
(3 .1 6 )
Spcp 5 ’
%
kur a = ---------- deg m a is īju m a te m p e r a tū ra s v a d īts p ē ja s (difūzi-
pcp
jas) koeficients (m2/ s ) .
240
 T ā ta d liesm as iz p la tīš a n ā s ā tru m s ir tieši p ro porcio nāls deg-
m a is īju m a te m p e r a tū ra s difūzijas koeficientam a u n apgriezti
prop orcion āls d e g š a n a s fron tes biezum am 6.
Labi s a ja u k ta m d e g m a is īju m a m 6 = 0 , 0 0 3 .. . 0,6 mm.
P a r a s ta jo s ap stāk ļo s liesm as iz p la tīš a n ā s m ak s im ā la is ā tru m s
vidēji ir 0 , 4 . . . 3 m /s u n n ep ā rs n ie d z 3 0 . . . 40 m/s.
D e g š a n a iespējam a tikai noteiktu k o ncentrāciju robežās. J a
k o n c e n trācija m a z ā k a p a r zem āko robežu v ai lielāka p a r a u g s tā k o
robežu, liesm a n eizp la tā s p a t tad , j a , m a is īju m u izd od as aiz­
dedzināt.

Eksplozīvā degšana

J a s a k a rs ē tu d e g m a is īju m u aizd e d zin a s lē g tā tilpu m ā, tad

d e g š a n a s re ak cijas re z u ltā tā s tra u ji p ie a u g spiediens — notiek
t. s. ek s p lo z īv ā degšana.
A p rē ķ in āsim eksplo zijas te m p e r a tū ru Te.
Siltum u, ko a ttīs ta eksplozīvā d e g š a n a , u zņ e m s a d e g š a n a s p ro ­
dukti. J a s a d e g š a n a s p ro d u k tu m a is īju m a s a s tā v d a ļu m a s a s m.{
un to īp a tn ē jā s siltu m ietilpības cvi ir zin ām a s, t a d s a d e g š a n a s
p ro duk tu siltum ietilpība
Qsp^' Lcvim i Te. (3.17)
P ieņem ot, ka eksplozīvās d e g š a n a s process ir ad ia b ā ts, s a d e g ­
š a n a s p ro duk tu s iltu m a s a tu ru s a s t ā d a d e g š a n ā a ttīs tīta is siltum s
Qa u n d eg m a is īju m a fizikālais siltu m s 'EcoimoiTo, k u rš ir deg-
m a is īju m a kom pon entu siltum ietilpību su m m a d e g š a n a s sāk u m a
te m p e r a tū rā T0:
Qsp= Qd~hSCoifHoiTo. (3.18)
No izteiksm ēm 3.17 u n 3.18 izsak ā m eksplozīvās d e g š a n a s te m ­
p e ra tū ru :
„ ,Qd + 2Coi^OiTo
(3.19)

E ksplo zijā a ttīstīto spiedienu a tra d īs im pēc spiedienu u n te m ­

p e r a tū ru attiecībām izoho ra jā procesā, ņem ot v ērā g āz u m a isī­
ju m a ķīm isko p ārveido šan os. T ā ta d

Pe — Po ~~, (3.20)
i 0 n

kur m a n / ! — m olu sk aits pēc eksplozijas u n pirm s tās;

po — m a is īju m a spiediens pirm s eksplozijas.
G āzei m a isīju m ā a r g a isu eksplozīvi d egot slē g tā telpā, spie­
diens p ie a u g ne v a irā k p a r 1 M P a. J a d e g m a isīju m u pirm s
16 — S iltu m te h n ik a s p a m a ti 241
a iz d e d z in a š a n a s saspiež, kā t a s notiek, piem ēram , k a r b u ra to ru
iekšdedzes dzinējos, tad spiediena p ieau g u m s ir ievērojam i lielāks.
J a deg m aisīju m u aizded zin a g a r ā caurulē, ta d sāk u m ā d e g š a n a
noris ar_pastav īgu ātrum u, bet j a u a p m ē ra m 10 c a u ru les diam etru
a tta lu m ā liesm as iz p la tīš a n ā s ā tru m s k ļū st m ilzīgs — v a irā k i
kilom etri sekundē. S ād u d e g š a n u sau c p a r detonāciju,
D eto n ā cijas ātru m s n oteiktām gāzēm ir p a s tā v īg s — a tk a rīg s
tikai no d egošā m a isīju m a ķīm iska jā m īp ašībām . A rī m a isīju m a
sa k u m a te m p e r a tū ra p raktiski neietekm ē deto n āc ija s ātrum u .
Spiedieni d eto nācijas vilnī vidēji ir 2 . . . 3 M P a . D eto n ā cijas
viļņ a ātru m s atk a rīb ā no d eg g ā zes kīm iskā s a s tā v a vidēji ir
2000 . . . 2800 m/s.

Šķidrās degvielas degšana

E n e rģ ē tik ā p ar šķidro degvielu lieto n a fta s pro duk tus, katlu

a g r e g ā to s u n rūpn iecības k rā s n īs — g alv e n o k ā rt m azutu.
Š ķidro degvielu iespējam s sa d e d z in ā t divējādi:
1 ) viegli iztvaikojošas degvielas (benzīnu u. c.) p irm s s a d e ­
d z in ā š a n a s iztvaicē, sa ja u c a r g aisu un ievada d e g š a n a s kam erā;
2 ) degvielu ievada d e g š a n a s k a m e rā šķ id rā a g r e g ā ts tā v o k lī
(izsm idzinātu, bet neiztvaicētu).
P ir m a jā g a d īju m ā š ķ id rās degvielas d e g š a n a n e a tš ķ ira s no
g āzes d e g š a n a s. S ā d ā veid ā degvielas sad e d z in a k a r b u ra to ru
iekšdedzes dzinējos un d a ž ā d ā s m ājsaim n iecīb as plītiņās.
O tro g ad īju m u aplūkosim sīkāk.
Tā kā šķidro degvielu iztv aik o šan a s te m p e r a tū ra ir zem āka
p a r u zliesm o šan a s tem p eratū ru , ta d tā s pirm s a iz d e g š a n ā s noteikti
iztvaiko. Lai iztvaikošanu p a ā tr in ā tu , degvielu izsm idzina caur
īp a š ā m s p ra u slā m . Iz s m id z in ā š a n a s r e z u ltā tā p alielinās degvielas
daļiņ u īp a tn ē jā virsm a, u zlab o ja s iz tv aik o šan a s u n s a ja u k š a n ā s
ap stāk ļi (a r g a is a skābekli).
D e g š a n a s k am e rā d a ļiņ a s sa s ils t u n iztvaiko. D egvielas tvaiki
difundē a p k ā rtē jā vidē (g a is ā ) , bet no a p k ā rtē jā s vides p retī
difund ē g a is a skābeklis (3.6. a tt.).
S a s ilš a n a i un iztv aik o šan a i nepieciešam o siltu m u Q daļiņ a
s a ņ e m g alv e n o k ā rt s iltu m v a d īš a n a s veidā. N oteiktā a ttā lu m ā no
da ļiņ a s v irs m a s izveidojas d e g š a n a i nepieciešam ā d e g m aisīju m a
k o n cen trācija, kur veidojas d e g š a n a s fronte.
Teorētiski ir pierādīts, ka dz/di — const. Sī attiecība ir no 4
līdz 10 un vairāk.
D e g š a n a s fizikāli ķīmisko procesu ilustrēsim ar a p g a is m o š a n a s
sveces d e g š a n a s an alīzi (3.7. a tt.).
Svecei degot, cietā viela / (s a stā v g alv en o k ā rt no cietiem o g ļ­
ūdeņ ražiem ) liesm as siltu m ā k ūst un, veidojot m azu peļķīti 2 ,
pa d ak ts 3 kap ilāriem ceļas uz au g šu. N onākot a u g s t ā k a s te m ­
p e r a t ū r a s apvidū, sveces m a s a iztvaiko. Sie tvaiki vēl n e v a r sa-

242
3,6. ait. Šķidrās d eg v iela s d aļiņ as 3.7. att. S veces liesm as
d e g ša n a s shēm a: ’ sa stā v d a ļa s.
1 — degvielas d a|iņ a; 2 — d eg šan as fronte;
— izsm id zin ātās d aļiņ as diam etrs; d2 —
d eg šan as frontes diam etrs.

degt, jo trū k s t skābekļa, tāp ēc tie t u rp in a silt u n term isk i s a d a lā s

(josla 4). Sī jo s la g a is m u n e izd a la — tā ir c a u rsp īd īg a , n e n o ­
tiek arī d eg š a n a , jo trū k s t skābekļa.
P ā rk a rs ē tie tvaiki ceļas uz a u g š u u n sāk spīdēt — izd ala
gaism u (josla 5 ). So sp īd ē š a n u r a d a s a k a rs ē tā oglekļa daļiņas^
k u ra s a tb rīv o ja s term is k ā s s a d a līš a n ā s procesā.

CmH n =e±: m C + y H 2

vai
C m H n =fž: x C + y I I 2 + C m —x H n —2y-

T ā lā k s a k a r s u š ā oglekļa d a ļiņ a s u n ū d e ņ r a d is s a s k a r a s a r
g a is a skābekli — notiek d e g š a n a (josla 6 ). Liesm u no v isā m p u ­
sēm ap tv er s a d e g š a n a s p ro duk ti C 0 2 u n H 20 , kuri difūzijas u n
konvekcijas veidā s a ja u c a s ar a p k ā rtējo gaisu . N e d a u d z g aisa
s a v u k ā rt d ifun dē c a u r d e g š a n a s fronti. S a sto p o t ceļā s a k a r s u š ā s
oglekļa d aļiņ as, tā s veido CO gāzi:
2C + 0 2 ^ 2 C 0 .
CO, sasn ied z o t d e g š a n a s fronti, s a d e g p a r C 0 2.
G a n CO, g a n a rī H 2 d e g a r g a n d r īz ca u rs p īd īg u , z ilg a n u
liesmu. G a ism u izd ala tikai s a k a rs u š a is ogleklis. N e p iln īg a s s a ­
d e g š a n a s g a d īju m ā , k ad šis ogleklis n epasp ēj savienoties ar s k ā ­
bekli, liesm a sā k «kūpēt» — ogleklis iz d alā s so drē ju veidā.
L īdzīgi noris a ri m a z u ta d aļiņ u d e g š a n a lielās kurtuvēs. Tikai
ta jā s lielāka d a u d z u m a degvielas p a d o š a n a i izm an to speciālas
iz s m id z in ā š a n a s iekārtas.
Š ķ id rā s degvielas pilieniņa d e g š a n a s ā tru m s ir a tk a r īg s tikai
no iztv a ik o ša n a s ātru m a . Iz tv a ik o ša n ai nepieciešam o siltu m u d e g ­
vielas d a ļiņ a saņ e m no d e g š a n a s frontes.
 Cieti kurināmā degšana

_ Cieta k u rin ā m ā d a ļiņ a s d e g š a n a notiek š ā d ā secībā: s a silš a n a ,

m itr u m a iztvaikošana, term isk a s a d a līš a n a s , uzliesm o šan a un
d eg ša n a.
No s a k a rs ē tā s d a ļiņ a s v irs m a s a p k ā rtē jā vidē difundē gāz-
veidīgie te rm isk ās s a d a līš a n ā s produkti, kuri, sajau coties a r gaisu,
deg. D e g ša n a s fro nte it kā izolē d aļiņ u no a p k ā rtē jā g aisa, tāpēc
d e g o šā s g āzes s a d e g z in ām ā a ttā lu m ā no d a ļiņ a s virsm as. A ttīs ­
tīta is siltum s veicina vēl s tra u jā k u g az ificēšan ā s u n s a d a līš a n ā s
norisi, bet s a d e g š a n a s p ro du kti ( C 0 2 u n H 20 ) neļauj skābeklim
brīvi piekļūt d e g o š a jā m gāzēm . Tāpēc uz k u rin ā m ā v irs m a s n o ­
tiek oglekļa n ep iln īg a s a d e g š a n a :
2C + 0 2 ^ 2 C 0 . .......
D ifun dējot tā l ā k no v irsm as, šis CO sadeg:
2C0 + 0 2 2 C 0 2.
No šīs m a k s im ā lā s C 0 2 ko n ce n trācijas jo s la s daļa C 0 2 difundē
virzienā prom no daļiņas, d aļa virzienā uz to.
K ad no k u rin ā m ā d a ļiņ a s izdalītas- v isas g a is to š ā s vielas,
p āri paliek kokss, kurš s a s t ā v no tīra oglekļa u n dažiem n e d e g o ­
šiem piem aisījum iem . Sis s a k a rs ē ta is ogleklis uz d a ļiņ a s v irs m a s
i e a ģ ē a r difūzijas veidā pieplūstošo C 0 2:
CO 2 + C 2CO.
Līdzīgi re a ģ ē a rī ūdens tvaiks:
2H20 + C ^ C 0 2 + 2 H 2
,un
H 20 + C ^ C 0 + H 2.
Kokss p akāpen iski izdeg, p āri paliek m inerālv ielas — pelni.
E k sp erim e n tā li a tra s ts , ka, ogleklim degot, vienlaikus ro d a s
g a n CO, g a n a ri C 0 2. T e m p e ra tū ra s līdz 1500 K ogleklis veido
CO un C 0 2 attiecībā ap m ē ra m 1 : 1, bet te m p e r a tū rā s virs 1900 K
C O : C 0 2~ 2 .
S iltu m a iz d a līš a n ā s in te n sitā te ir a tk a r īg a no d e g š a n a s te m ­
p e r a tū ra s . Z em ās te m p e r a tū rā s (zem 1000 K) d e g š a n a ir n e p il­
n īg a u n lēna. T e m p e ra tū ra i pieaugot, s a d e g š a n a notiek pilnīgi un
a ttīs tā s m ak sim ā la is siltu m a dau dzu m s. A u g s tā s te m p e r a tū rā s
(virs 2000 . . . 2500 K) s ā k a s disociācijas p a rā d īb a s , kuras, p a t ē ­
rējot siltum u, s a m a z in a atbrīv o tā s iltu m a d audzum u.
K u rin ā m a ja m degot slānī, g a is s p lū st šim slān im ca u ri
(3.8. att.). Izsekosim g a is a plūsm ai.
G a iss visp irm s s a s k a r a s a r s a k a rs u š a jie m ārdiem, k u ru s ta s
atdzesē, bet p a ts sasilst. T ād ējādi tiek n o v ē rs ta ārdu p ā r k a r š a n a

244
un vienlaikus u z lab o ja s d e g š a n a s
apstākļi, jo p ie a u g g a is a te m p e r a ­
tū ra.
T ā lā k g a is s s a v ā ceļā sasto p iz­
k usu šos p elnus (izded žus), k u ru s
ta s a ri dzesē, p a ts vēl v a irā k s a s il­
stot. J a izdedži netiktu atd zesēti virs Degmahīj urna
ārdiem , tie v a r ē tu tecēt zem āk un uzliesmošana
sacietēt ārd u s p ra u g ā s . T ā d ā g a d ī ­
ju m ā s a m a z in ā to s g a is a pieplūde,
p a s lik tin ā to s d e g š a n a u n v a rē tu p ā r ­
k a r s t ārdi.
P lū s to t vēl a u g stāk , g a iss n on āk
s a s k a rē ar s a k a rs ē tā koksa daļiņām ,
notiek d e g š a n a un iz d a lā s siltum s.
Seit ir m a k s im ā lā te m p e r a tū ra k u r ­
tuvē. 3.8. att. Kurināmā d egšan a
K arstie p iln īg a s un n ep iln īg as slāni:
s a d e g š a n a s produkti kopā a r slāpekli 1 — ārdstienis; 2 — kurinām ā
daļiņa.
un vēl n e sa istīto skābekli tā l ā k n o ­
n āk au g šē jo s k u rin ā m ā slāņos, kur
notiek k u rin ā m ā žū ša n a, g az ificēšan ā s u n te rm isk ā sa d a līš a n ā s.
J a skābekļa ir pietiekoši, t a d d e g o šā s vielas s a d e g virs k u rin ā m ā
slāņ a. Iz tv a ik o ša n a u n te rm isk ā s a d a līš a n ā s p a tē rē d au d z siltum a,
tāpēc šeit te m p e r a tū ra zem āka.
Lai intensificētu k u rin ā m ā d e g ša n u , v ēlam a s s m a lk ā k a s k u ri­
n ā m ā d a ļiņ a s un s t r a u j ā k a g a is a p lūsm a. Bet, lai d a ļiņ a s n e ­
aizlidotu, tā s jā ņ e m ru p jā k a s . T a s s a m a z in a re a ģ ē jo š ā s v irs m a s
un līdz ar to a r i d e g š a n a s in tensitāti. Tāpēc d a ļiņ ā m a tk a rīb ā no
g a is a ā tru m a un k u rin ā m ā šķirn es j ā b ū t n oteik ta izm ēra, piem ē­
ram , akm eņo glēm o p tim ā la is izm ērs ir t. s. riekstu ogles ( 2 0 . . .
30 m m ) .
G a is a p lū s m a s ā tru m a m p ārsn ie d zo t kritisko vērtību, k u rin ā m ā
d a ļiņ a s sā k plīvot, un, ja k u rtu v ē ir pietiekami a u g s ta t e m p e r a ­
tū ra u n pietiekoši skābekļa, t ā s s a d e g plīvojošā stāvoklī. So p r i n ­
cipu izm an to lā p a s liesm as ku rtu v ēs u n ciklonkurtuvēs.

3.3. KU RIN Ā M Ā D EG ŠAN AS APRĒĶINI

Cietā un šķidrā kurināmā degšanas aprēķini

Degošie elem enti C, H 2 u n S oksidējoties veido s a d e g š a n a s

g a la p ro d u k tu s C O 2, H 20 u n S 0 2. Zinot elem entu m olek ulm asas,
var ap rēķ ināt, cik skābekļa nepieciešam s p iln īg a i s a d e g š a n a i un
cik d a u d z izveidojas s a d e g š a n a s produktu. A plūkosim oglekļa d e g ­
š a n a s reakciju:
C 4- 0 2 CO2 ,
245
t. i.,
1 mols C + l mols 0 2~> 1 mols C 0 2
vai k ilo gram os
12 k g C + 32 k g 0 2 r > 4 4 k g C 0 2.
Attiecinot uz 1 k g C, iegūst

1 kg C + - ļ | kg kg C 0 2 ( + 33800 k J ).

Tā kā g āzes 1 m ola tilpum s n orm ālo s ap stākļos ir 22,4 m 3, t a d

22 4 22 4
1 kg C + ~ l2 mS m3 C °2-
/*
J a 1 k g k u rin ā m ā s a tu r 100 k g oglekļa, k u r C — k u rin ā m ā o g ­
lekļa s a t u r s ( % ) , tad
^ ^ v_i

100 g 12 100 m 2 12 100 m 2'

V ienk āršojo t ieg ūst
0,01C k g + 0 ,0 1 8 7 C m 3 0 2 -> 0 ,0 1 8 7 C m 3 C 0 2< (3.21)
A n a lo g i v a r u z r a k s tīt arī ū deņ rad im :
0,01H k g H 2 + 0,056H m 3 0 2 - > 0 ,1 1 1 H m 3 H 20 (3.22)
u n sēram :
0.01S k g S + 0.007S m 3 0 2 ^ 0 , 0 0 7 S m 3 S 0 2. (3.23)
L īdzīgi ir ari CO, C H 4 u n citu ķīm isko savien o ju m u d e g š a n a s
vienādojum i.
D a rb a k u rin ā m ā s a d e d z in ā š a n a i teorētiski nep ieciešam ais s k ā ­
bekļa d a u d z u m s a tro d a m s pēc fo rm u las
Vo2°= 0 ,0 1 87Cd + 0 ,0 5 6 H d + 0,007Sgd - 0,01O d (mn3/ k g |,
. ' (3.24)
K u rin ā m ā esošais skābeklis n a v jāp iev a d a, tāp ēc Od ir a r n e ­
g atīv u zīmi.
Seit u n tu rp m ā k a u g š ē ja is indekss 0 n o rā d a , ka ap z īm ē ta is
g āzes tilp u m s ap rē ķ in ā ts k u rin ā m ā pilnīgai s a d e g š a n a i teorētiski
nepieciešam ā g a is a resp. skābekļa p a tē r iņ a g a d īju m ā , k a d g a is a
p a tē r iņ a koeficients a = l . Indekss n pie m 3 n o rā d a , ka g āz es til­
p u m s a ttiecin āts uz norm āliem fizikālajiem apstākļiem .
P a r g a is a p atēriņa (p ā rp iln īb a s) koeficientu a sau c faktiski
piev ad ītā g a is a d a u d z u m a attiecību p ret teorētiski nepieciešamo.

246 .
 T a ka g aisa ir 21% skabekļa (pec tilp u m a ) , ta d 1 k g k u rin ā m ā
s a d e d z in ā š a n a i teorētiski nepieciešam ais g a is a d au d z u m s
F° = 0,0889 Cd + 0,266 Hd + 0,033 (Sgd ~ O d) (mn3/k g ), /
(3.25)
K eālos a p stāk ļo s a > l . T ad faktiski pievad ītais g a isa d au d z u m s
Vt = aV°. (3.26)
M eh āniski n e p iln īg ās s a d e g š a n a s dēļ (k u rin ā m ā zudum i <74
( % ) ) 1 s tu n d ā p a tē rē nevis B k g k u rin ām ā , bet g a n

b . (3.27)
100 v '
V isi s a d e g š a n a s aprēķini attiecinām i uz Bf.
M in im ā lo s s a d e g š a n a s p rodu ktu d au d z u m u s, k as rodas, 1 kg
k u rin ā m ā sa d e g o t teorētiski nepieciešam ā g a is a d a u d z u m ā (a =
— 1), ap rēķ in a pēc vienādojum iem 3.21, 3.22 un 3.23. T ad dūm-
g āz ēs būs F n 2° m n3 slāpekļa:
F n 2° = 0 ,7 9 F ° + 0,008 Nd. (3.28)
S au so trīs a to m u g āz u tilpum s
Vro 2= K c o 2+ T s o 2= 0,0187 Cd + 0,007 Sgd. (3.29)
Ū d e n s tv aik a tilp u m s
F h 2o° = 0,111 № + 0,0124 F d+0,0161 F°. (3.30)
Seit p ēdējais loceklis ievēro g a is a m itrum u.
Ņem ot v ērā a, ūden s tv aik a d a u d z u m s d ū m g āzē s
F h 2o = F h 2o° + 0,0161 (cc - 1 ) F°. (3.31)
Kopējais d ū m g ā z u tilp um s
F r02 + F n 2° + F h 2o + , ( a - 1). V* (m n3/ k g ) . (3.32)

Gāzveida kurināmā degšanas aprēķini

Zinot d eg g ā zes s a s tā v u u n izm an to jo t d e g š a n a s ķīmisko r e ­

akciju v ienād ojum us, v a r a p rē ķ in ā t d e g š a n a i nepieciešam o m in i­
m ālo skāb ek ļa d audzum u :
H2 CO CH4 „ H 2S
I/°-’■°’5ToT+0,5W +2ToT+ 1'5ToT+

+ £ ( ™ + f ) i f 1' " w (m“s/ra“3)' (3 33)

Seit k u rin ā m ā s a s tā v s (H 2, CO utt.) ņ e m a m s tilp u m a procentos.

247
 Teoretiski nepieciešam ais g a is a d au d z u m s

P - — Fo2° = 4 ,7 6 V0 °. (3.34)

S lāpekļa d a u d z u m s dūm gāzēs, s a d e g o t 1 m n3 g āzveida k u ri­

n ā m ā teorētiski n ep ieciešam ajā g a is a d au d z u m ā , ap rē ķ in ā m s šādi:

Vn 2°= 0 ,7 9 V°-ļ—ļ ^ ( m n3/nin3). (3.35)

S au so trīs a to m u gāz u d au d z u m s
V r o 2= 0,01 ( C 0 2 + CO + H 2S + C H 4+ Sm C m H n). (3.36)
Ū d e n s tv aik a d au d z u m s

Vh 2o°= 0,0 1 (H2S + H2+2CH4+ 0 , 124d+2 y CmHn) +.

+ 0,0161 V°, (3.37)

k u r d — m itr u m a s a t u r s d ū m g ā z ē s (g/m n3) ; g āzes te m p e r a tū rā
20° C d = 1 9 , 4 g / m n3.
D ū m g ā z u kom p on entu tilpum us, ja a > l , a p rēķ in a pēc fo rm u ­
lām 3.31 un 3.32.

Dūmgāzu entalpijas aprēķins

D ū m g ā z u en talpiju, k u rin ā m a ja m s a d e g o t, j a a = l , n o sak a

pēc fo rm u las
^ d ° = (c'co 31/ r o 2 + c 'n 2F n j0+, c 'h 2o FhsO0) ^ (3.38)
k u r c' — d ū m g ā z u k om p o n en tu īp a t n ē j ā siltum ietilpība atbilstoši
indeksiem;
t — d ū m g ā z u te m p e r a tū ra (°C).
S a u s o trīs a to m u g āz u s a s tā v ā d ū m g ā z ē s p ā r s v a r ā ir C 0 2, t ā ­
pēc e n ta lp ija s aprēķ ino s īp atn ējo siltu m ietilp ību c'co 2 pieņem ts
a ttiecin āt ari uz pārējiem R 0 2 kom ponentiem (p a ra s ti S O 2).
J a a > l , ta d
ffd = f f do + ( a - i ) t f go(kJ/kg vai k j / m n3), (3.39)

k u r H gQ — 1 k g jeb 1 mn 3 k u rin ā m ā s a d e g š a n a i teorētiski nepie­

ciešam ā g a is a d a u d z u m a en talp ija.
Hg0=c'gV°t (k j / k g v ai kJ/m n3) . (3.40)
Seit c 'g — g a is a ī p a tn ē jā siltum ietilpība.
E n ta lp iju attiecina uz d ū m g ā z u d au d z u m u , k a s rod a s, sa d e g o t
1 k g cieta vai š ķ id ra k u rin ā m ā vai 1 mn 3 g ā z v eid a k u rin ām ā .

248
 Kurināmā degšanas temperatūra

Izšķir teorētisko un faktisko d e g š a n a s te m p e ra tū ru . Teorētiskā

d e g ša n a s tem p e ra tū ra tt d ū m g ā z ē m b ū tu tad , ja d e g š a n a notiktu
ad ia b ā ti teorētiski n ep ieciešam ajā g a is a d au d z u m ā . K u rin ā m ā un
ga isa s ā k u m a te m p e r a tū ra tiek p ieņem ta 0 °C. Zinot d ū m g ā z u
s astāv u , p iln īg a s s a d e g š a n a s g a d īju m ā , k ad a = l , d e g š a n a s teo ­
rētisko te m p e r a tū ru v a r a p rē ķ in ā t pēc fo rm u las 3.38, ievietojot
Hd° vietā k u rin ā m ā zem āko s a d e g š a n a s siltum u:
Q zd
h = ---------------------— --------------------(°C). (3.41)
c ' C02I/ C02+ C/N2F N i!0+ c 'īiz o V īlz O 0

Sīs v ien ād īb a s la b a jā p u s ē jāievieto īp a tn ē jo siltum ietilpību

v ē rtīb a s m ek lētajā t e m p e r a tū rā tt. P a r a s t i tt pieņem, ievieto for­
m u lā 3.41 šai te m p e r a tū ra i atb ils to š ā s īp a tn ē jo siltum ietilpību
v ē rtīb a s u n a p rēķ in a h. J a a p r ē ķ in ā tā te m p e r a tū ra a tšķ ira s no
pieņem tās, t a d izvēlas j a u n u te m p e r a tū ra s vērtību, k am ēr iegūst
m in im ālu atšķirību.
Ē rtā k d e g š a n a s te m p e r a tū ru noteikt, k o n stru ē jo t H -t d ia ­
g ra m m u . P ēc d ū m g āzu s a s tā v a aprēķ in a en ta lp iju trīs d a ž ā d ā s
te m p e r a tū rā s t& u n zīm ē līkni H = f ( t ) (3.9. a tt.) . T ā ir g an d rīz
taisne. Atliekot uz o rd in ā te s Qzā vērtību, a tro d tt.
H -t d ia g ra m m u zīmē, arī izpildot k a tla a g r e g ā t u term isko a p ­
rēķinu. T ad pēc fo rm u las 3.39 aprēķ in a d ū m g ā z u e n ta lp ija s d a ­
ž ā d ā s te m p e r a tū rā s u n ar d a ž ā d ā m a v ērtībām , k u ra s atb ilst a ttie ­
c īg a jā m dūm ejām . P ē c iegū tajiem re z u ltā tie m zīm ē p raktisk o H-t
d ia g ra m m u (3.10. a tt.) . S ā d a d ia g ra m m a atv ieglo aprēķinus._ Ta,
piem ēram , v a r a p rē ķ in ā t d ū m g ā z u te m p e r a tū ru kurtu v es izejā tu-
T ad no Qzd jā a t ņ e m k u rtu v es sild v irsm ā m a td o ta is siltum s, ņem ot
vērā arī k urtu v es lietd erīb as koeficientu, u n pēc H -t d ia g ra m m a s
jā n o la s a tu-

3.9. att. D e g ša n a s teorētiskās tem pe- 3.10. att. H-t diagram m a,

ratūras noteikšana.

249
 Dūmgāzu analīze

Lai n o vērtētu k u rin ā m ā s a d e g š a n a s apstākļus, n ā k a s noteikt

d ū m g ā z u s astāv u . To iz d ara a r gāz u an alizato riem . V ie n k ā rš ā k a is
ir O rsā g āz u a n a liz ato rs, ar k u ru v a r noteikt R 0 2 (CO 2 u n S O 2
s u m m u ), O 2 u n CO d a u d z u m u tilp u m a procentos.
K u rin ā m a is p a r a s ti s a tu r s a m ē rā m az N 2, tāpēc to neievēro
u n rē ķ in ā s tikai ar to slāpekli, k u rš p ievadīts ar gaisu. T ad p il­
n īg a s s a d e g š a n a s g a d īju m ā ga isa p atēriņa koeficients
N, 1
“ = ---------- k ~ ---------------------
^ 3 , 7 6 ^
o r - (3'42i

Seit O 2 n o sak a ar g āz u an a liz ato ru , bet N 2 aprēķ in a kā s t a r ­

pību pēc d ū m g ā z u an alīzes datiem:
N 2 = 100 - (R 0 2 + 0 2) = 1 0 0 - (C 0 2 + S 0 2+ 0 2) ( % ) .
Ķīmiski n e p iln īg a s s a d e g š a n a s g ad īju m ā, kad d ū m g ā z ē s ir
arī CO, a n o sak a pēc š ā d a s a p tu v e n a s form ulas:

a== e 0 2—0,5 CO (3'43)

’ I 0 0 - ( R 0 2+ 0 2+ C 0 )

Kaitīgo savienojumu saturs dūmgāzēs

S a d e g o t cietam, šķid ram u n g āzveida k u rin ā m a ja m , izveidojas

z in ām s d a u d z u m s slāp ekļa u n sēra oksīdu ( N 0 2, S O 2, S 0 3, N H 3),
kuri stip ri kaitīgi cilvēku veselībai, a u g u v alstij u n m e tā la kon­
strukcijām .
S lāpekļa savieno jum u k oncen trācija d ū m g ā z ē s pieaug, ja p a ­
lielinās slāpekļa un brīvā skābekļa sā k u m a k o n ce n trācija gāzu
m a isīju m ā , p a a u g s ti n ā s te m p e ra tū ra , p alielin ās m a is īju m a iztu ­
rē š a n a s ilg um s a u g s tā te m p e r a tū rā un ja p ie a u g k a rsto d ū m g ā z u
a td z e s ē š a n a s ātrum s. Tā, piem ēram , sad e d zin o t n ešķirotu a n t r a ­
cītu lielu tv aik a k atlu kurtuvēs, N 0 2 d a u d z u m s d ū m g āzē s sasniedz
1,35 g/m 3, bet. sad e d zin o t gāzi, — 1,65 g /m 3 (jo ir a u g s tā k a d e g ­
š a n a s t e m p e r a tū ra ) .
Lai s a m a z in ā tu toksisko slāpekļa savieno jum u s a tu ru d ū m ­
gāzēs, jā c e n š a s p a z e m in ā t te m p e r a tū ru k u rtu v ē u n s a m a z in a t
g a is a p a tē r iņ a koeficienta a vērtību.
S ad eg o t sēram , veidojas S 0 2 u n S O 3. P ēdējais, re a ģ ē jo t a r
d ū m g ā z ē s esošo ūdens tvaiku, veido sērskābi, k as izra isa s tra u ju
m e tā la sild virsm u koroziju.
P r e t S 0 2 k lātb ū tn i ļoti ju tīg i ir sk u ju koki. Tā, piem ēram , ja
S 0 2 s a tu rs g a isā ir 0,23 . . . 0,32 m g /m 3, priede no k alst 2 . . . 3 gados.

250
 No k u rtu v ēm atm o sfērā izplūst ļoti d au d z C 0 2. O glekļa diok­
s īd a k o n c e n trā c ija s p ie a u g u m a ietekme uz biosfēru (to Zemes
daļu, k u r a s rob ežās eksistē dzīvība) vēl n a v pietiekam i izpētīta.
P a g a i d ā m C 0 2 n epiesk aita tok sisk ā m vielām.
No to k sisk ām vielām d ū m g ā z u s a s tā v ā ietilpst arī CO (t. s.
t v a n a g ā z e ), d až ād i o g ļū d eņ ra ži un putekļi.
J a g aiss vienlaikus s a tu r v a irā k u s k aitīgos savienojum us, to
relatīvo kon ce n trāciju s u m m a i j ā b ū t m a zā k ai p a r 1 :

cno 2 cso2 Cs°3 C n iī3 ....,

0,085 0,5 0,25 0,2 ’

kur 0,085; 0*5; 0,25 u n 0,2 —■ atbilstoši m ak sim āli p ie ļa u ja m ā s

N 0 2, S 0 2, S O 3 un N H 3 ko n ce n trācijas g a is ā (m g /m 3).
 4.1. JĒDZIENS P Ä 1 KAILU IEKĀRTĀM

Katlu Iekārtas uzdevum s un principiāli shēma

K atlu iekārtu u zdevum s ir ra ž o t tvaiku vai sildīt ūdeni,

A tbilstoši ta m izšķir tv aik a katlu s un ū d ens s ild īš a n a s katlus.
P a r tv a ika katliem n o s a u c a p irm ā s s a m ē rā v ie n k ā rš ā s iekārtas,
k u ra s izm an to ja tvaika ra žo šan a i. A r laiku katlu k onstru kcija
k ļuva kom plicētāka, tiem pierīkoja d a ž ā d a s p a līg ie k ā rta s un m e­
hān ism u s. S ē d u iekārtu kom plektu kopā ar tvaika, ūd en s u n g a is a
v adiem sau c p a r ka tla agregātu.
J a tvaiku ra žo ar atom re ak to ro s iegūto siltum u, ta d š ā d a s
iek ārtas sauc p a r tva ika ģeneratoriem .
A tk arībā no uzdevu m a katlu s iedala 1) en erģētisk os katlos —
ražo tv aik u g alv en o k ā rt tu rb īn u piedziņai; 2 ) rū pniecības u zņ ē­
m um u katlos — ra žo tvaiku te h n o lo ģ is k a jā m v a ja d z īb ā m u n ēku
apkurei; 3) ap k ures (s iltu m a p g ā d e s ) katlos, k u ru s izm anto tikai
apkurei u n k a r s tā ū d en s apgādei.
Ūdens sild īša n a s katli tvaiku n eražo, bet tikai u z k a rs ē ūdeni
ap k u res v a ja d z īb ā m u n k a r s tā ū d e n s apgādei.
ī p a š u tv a ik a katlu g ru p u s a s tā d a t r a n s p o r ta iekārtu katli,
k u ru s u z s tā d a kuģos un lokomotīvēs tv aik a tu rb īn u vai tvaika
m a š īn u piedziņai.
M ū su k u rs ā a p lū k o tas g a lv e n o k ā rt rū p n iec īb as u zņ ē m u m u
k atlu iekārtas.
Ū d en s k a r s ē š a n a i un iztv aicē šan ai nepieciešam o siltum u iegūst,
sad e d zin o t kurinām o. P a r siltu m n esēju lieto k u rin ā m ā s a d e g š a ­
n a s p ro d u k tu s — dū m g āzes. P ē d ē jā laikā p a r s iltu m a e n e rģ ija s
avotu tv aik a ra ž o š a n a i izm anto a rī atom enerģiju .
M ū sd ien u v idējas j a u d a s k a tla ie k ā rta s sh ēm a p a r ā d ī t a 4.1. a t­
tēlā. Cietais k u rin ām a is, piem ēram , akm eņogles, pa lentes t r a n s ­
portieri 1 no n āk k u rin ā m ā tv e rtn ē 2. No Šejienes k u rin ām o ar
īp a š u d o za to ru 3 p ad o d uz d z irn a v ā m 4, k u r to s a s m a lc in a p u ­
tekļos.
V ienlaiku s ar k u rin ām o d z irn a v ā s ievada k a r s tu gaisu. V e n ti­
lato rs 5 iesūc g aisu no katlu m ā ja s a u g š ē jā s d a ļa s u n c a u r gaisa
sildītājiem 6 pa g a is a v a d u 7 pad o d to uz d zirn a v ām . K a rs ta is
gaiss k altē k u rin ā m ā p u tekļu s un t r a n s p o r tē tos uz p utekļu s e p a ­
r a to r u 8 , no kurienes m itrā k ā s un ru p jā k ā s k u rin ā m ā d a ļiņ a s no-

252
4.1. ait. K atla iekārtas shēma:
/ _ le n te s tra n s p o rtie ris ; 2 — m itro o g ļu tv e rtn e ; 3 — o g ļu d o z a to rs; 4 — k u rin ā m ā
d z irn a v a s; 5 — g a is a v e n tila to rs ; 6 — g a is a s ild ītā ji; 7 — g a is a p ie v a d s; 8 — p u te k ļu
s e p a ra to rs ; 9 — cik lo n s; 10 — o g ļu p u te k ļu tv e rtn e ; 11 — k u rin ā m ā p u te k ļu p a d e v e js;
12 — de g ļi; 13 — v e n tila to rs ; 14 — k u rtu v e s k a m e ra ; 15 — ekrāna_ c a u r u le s ; 16 — fe s to n s;
17 — tv a ik a p ā rk a rs ē ta is ; 18 — e k o n o m a ize rs; 19 — d ū m g ā z u a ttīr īt ā js ; 20 — d ū m s ū c ē js ;
21 — d ū m e n is; 22 — k a tla b o ile rs; 23 — ū d e n s c a u r u le s ; 24 — e k rā n u k o le k to ri; 25 —
v ē sā p iltu v e ; 26 — p e ln u k rā tu v e ; 27 — k a n ā ls p e ln u a iz v ā k ž a n a i.

nāk a tp a k a ļ dzirn a v ās, bet s a u s ā s n o sēž as ciklonā 9 u n no n āk

putekļu tv e rtn ē 10. No šejienes k u rin ā m ā p u tek ļus a r p ad e v ēju 11
noteiktā d a u d z u m ā ievada kurtuvē. P u te k ļu s uz degļiem 12 t r a n s ­
portē g a is a p lū sm a, ko r a d a v en tila to rs 13. D egļiem pievad a p a ­
pildu g aisu no g aisa sildītājiem . K u rtu v ē 14 putekļi s a d e g plīvo­
jošā stāvoklī, veidojot liesm as lāpu.
K urtuves sien as p ā r k lā ta s ar cau ru lēm 15, k u rā s cirkulē g a n
ūdens, g a n ūdens un tv aika m aisījum s. Š īs ca u ru le s sau c p a r
ekrāna caurulēm , jo tā s veido it kā ek rān us, k u ri a i z s a r g ā k u r t u ­
ves sienas no p ā r k a r š a n a s un uzņem lielu daļu no s a d e g š a n a s
procesā iz s ta ro tā siltum a. S ta ro š a n u bieži apzīm ē a r v ā r d u «radia-
cija», tāpēc Šīs sild v irs m a s s a u c p a r radiācijas sild virsm ā m .
V is p ā r p a r ka tla s ild v irs m u sau c v is a s m e tā la sienu v irsm as,
k u ra s no vienas p uses ap skalo s iltu m n esē js — k a r s tā s dū m gāzes,
bet no o tra s p u ses apsk alo d a rb a ķerm en is — šķ id ru m s vai šķid ­
ru m a un tvaika m aisījum s. P a r a s ti sild v irs m a s la u k u m u aprēķina
d ū m g ā z u pusē.
K atla daļas, k u ra s siltum u uzņem konvekcijas veidā, sau c p a r
k o n v e k tiv a jā m sild virsm ām .

253
 K urtuv ē d u m g a z e s d aļu siltu m a atdod ra d iā c ija s sild v irsm ā m
un atd ziest līdz 1 0 0 0 ... 1200°C. T ālā k d ū m g āze s apsk alo ku rtu v es
a u g š ē ja daļa izvietoto^ ūdens ca u ru ļu kūli (festonu) 16 u n pēc
ta m tvaika p ā r k a rs ē ta ju 17. D aļu atlik ušā siltu m a d ū m g āze s
atdod ūden im ekonom aizerā (ū dens s ild ītājā ) 18 u n daļu g a i ­
sam — g a isa sild ītā jā 6 .
S ad ed z in o t cieto kurinām o, d ū m g āze s s a tu r pelnus. Tos a ttīra
pelnu sav ā c ē jā 19.
M odernos katlos aero din am isko p retestīb u p ā r v a rē š a n a i n e ­
pietiek ar d ū m eņa ra d īto velkmi, bet nepieciešam s vēl d ūm sū cējs
2 0 , k u rš d ū m g āze s ievada dūm enī 2 1 .
K a tla b a r o š a n a s ūdeni ar sūkni ievada ekonom aizerā, kur ta s
sasilst. P ēc ta m ū dens no n āk k a tla boilerā (cilindrā) 22, k u ra m
pievienotas festona un ek rā n a caurules. Ū dens no boilera pa v ē ­
s ā k a jā m (m azāk s ild ītajā m ) c a u ru lēm 23 no n āk e k rā n a kolekto­
ro s 24, no kurienes pa e k rā n a un festona caurulēm , daļēji iz tv a i­
kojot, a tg rie ž a s boilerā. Seit tvaik u a td a la no ū d en s un tvaika
m a is īju m a un ievada tvaika p ā r k a rs ē tā jā , kur ta s p ā r v ē rš a s p ā r ­
k a rs ē tā tvaikā. No p ā r k a r s ē tā ja tvaiku pa c a u ru ļv a d u n o g ā d ā p a ­
tērē tā ja m , piem ēram , tvaika turbīnai.
P eln i (izdedži) kurtu v es telpā daļēji izkūst. N onākot k u rtu v es
le ja s d a ļā — t. s. v ē s a jā piltuvē 25, izdedži sacietē u n iekrīt izdedžu
k rā tu v ē 26, no kurienes tos pa k a n ā lu 27 no k a tlu m ā ja s aizvāc,
piem ēram , ar ūdeni vai skrēperi.
Būvē a rī kurtuves, no k u rā m pelnus aizvāc izku sušus — šķ id rā
veidā. T ad vēsās piltuves vietā izveido izdedžu klonu, virs k u ra
ir a u g s t a s te m p e r a tū ra s zona, k as n o d ro šin a pelnu izkušanu. Iz ­
k usušie pelni iztek pa klona lūku.
J a ku rtu v ē s a d e d zin a gāzi vai šķidro kurinām o, t a d iek ārta
vienk āršoja s, jo n a v v a ja d z īg a s pu tekļu s a g a ta v o š a n a s u n p ā r ­
v ieto šan a s ierīces.
Lai n ovērstu k a tlak m en s izg u ls n ē š a n o s uz k atla sild v irsm ā m
(ū d e n s p u s ē ), k atla b a r o š a n a s ūd en s j ā t ī r a u n jā m īk stin a . To veic
ūd e n s s a g a ta v o š a n a s iekārtas.
No ūdens a t d a la arī skābekli (g a isu ), jo -ta s veicina m etālisko
d aļu koroziju. D eaerā cijai (a tg a is o š a n a i) izm anto d ea era to ru s.
K atlu no ārp u ses apm ūrē, iekārto kāpnes, p latfo rm a s, a p g ā d ā
a r m ē ra p a rā tie m utt.
Ēku, k u rā izvietoti k atla a g re g ā ti, sau c p a r ka tlu māju.

Katla agregāta siltuma bilance

K u rtuv ē ievadītais siltum s Q ir v ien āds a r lietderīgi iz m a n ­

to tā siltu m a Qi un siltu m a zu d u m u sum m u. S iltu m a bilances
v ienād oju m u p a ra s ti s a s tā d a 1 k g cietā vai šķidrā k u rin ā m ā , vai
ari 1 m n3 gāzveida k u rin ām ā.

254
 S iltum a b ilances vien ād o ju m s ir

Q = Ql + Q2 + Q3 + Q4 + Q5+Q6- (4-1)

Loceklis v ie n ād o ju m a 4.1 k re isa jā p usē izsaka k u rtu v ē iegūto

u n ievadīto siltu m a d au d z u m u (k J/k g vai k J/m n3) :

Q = Qzd+ Q g +<?k, (4.2)

kur Qzd — k u rin ā m ā zem ākais s a d e g š a n a s siltum s;

Qg ■— ar vēso g aisu ievad ītais siltum s, k a s attiecin āts uz
1 kg (resp. 1 m n3) s a d e d z in ā tā k u rin ām ā ;
Qk — k u rin ā m ā m a s a s siltum s.
P ra k s ē visbiežāk v a r pieņem t Q = Qzā.
Lietderīgi izm anto to siltu m a d au d z u m u aprēķ in a pēc form ulas

Q i = ļ ļ r [Dp (hv-~hu) + D " { h " - h u) + D n ( h ' ~ h u) ] , (4.3)

kur B — k u rin ā m ā p atē riņ š (kg/h vai m n3/ h * ) ;

Z)p — p ā r k a rs ē tā tvaika d au dzum s, ko ra žo katls (k g /h );
/ip u n — p ā r k a rs ē tā tv aik a u n k a tla b a r o š a n a s ūden s en-
ta lp ija (k J/k g );
D" — p ie s ā tin ā tā tvaika d au d z u m s, ko patērē, nelaižot
c a u r tv aik a p ā r k a rs ē tā ju (k g /h );
h" — s a u s ā p ies ā tin ā tā tvaika en ta lp ija (k J /k g );
Dn — n o p ū s tā ū d ens d a u d z u m s (k g /h ), ko ņem v ērā
tikai tad, ja Z)n> 0 , 0 2 (Dv + D " ) ;
h' — n o p ū š a m ā ū d en s e n ta lp ija (v ā rīš a n ā s te m p e r a ­
tū r ā atbilstoši spiedienam k atlā; k J /k g ).
S iltum a zudum i:
Q2 — ar a iz p lū s to š a jā m d ū m g ā z ē m aiz v a d īta is s iltu m s
(k J/k g );
Q3 — ķīm iski n ep iln īg as s a d e g š a n a s zu dum i ( k J / k g ) ;
Q4 — m ehāniski n e p iln īg ā s s a d e g š a n a s zudu m i (k J /k g );
Q5 — a p k ā rtē ja i videi a td o ta is siltu m s (k J /k g );
Q6 — ar izdedžiem u n pelniem z a u d ē ta is siltu m s uz
1 k g s a d e d z in ā tā k u rin ā m ā (k J/k g ).
P ieņem ot, ka Q = Qzd, un pareizino t v ien ād o ju m a 4.1 ab a s p u ses
a r 100/ Qzd, ieg ūst p rocentos izteiktu s iltu m a b ilances vienād oju m u:
100% =<7i + <72+ <?3+ <74+ <75+ <76. (4-4)

* S I sistēm ā laiku izsaka sekundēs. Tomēr katlu ražīgum u (jau d u ), kā arī

kurināmā patēriņu -dažādos k a ta lo g o s un rokasgrām atās v ēl joprojām attiecina
uz stundu.

255
 Katla agregāta raksturīgie rādītāji

K a tla d a rb u ra k s tu ro šādi rā d ītā ji.

K a tla r a ž īg u m s jeb ja u d a D (kg/s vai t/h) rā d a , cik k a tls ražo
tvaika. T as a tk a r īg s no k atla lielum a u n tipa. P S R S izg ata v o
k a tlu s 0 , 2 . . . 2500 t/h, g a ta v o ra ž o š a n a i a rī 3200 t/h u n 3600 t/h
katlus.
K u r in ā m ā veids v a r būt ciets, šķidrs, gāzveida.
K u r in ā m ā p a tēriņ š B (kg/h) a tk a r īg s no k a tla ja u d a s , k u ri­
n ā m ā k v alitātes un k a tla lietderības koeficienta. K u rin ā m ā p a t ē ­
riņ š ir viens no g alv en a jie m lielumiem, k as n o s a k a ra ž o tā tvaika
p ašizm ak su.
R a ž o tā tv a ika parametri: tv aika spiediens k a tlā — p, spie­
diens aiz tvaika p ā r k a r s ē tā ja — pp u n p ā r k a rs ē tā tv aik a te m p e ­
r a t ū r a tp. T vaika p a r a m e tri arv ien pieaug, jo, kā z in ām s no te rm o ­
d in am ik as, t a s ir ekonom iski izdevīgi — ie tau p ā s k urin ām a is.
T vaika spiediens aiz k a tla no rm ēts līdz 25,5 M P a u n p ā r k a rs ē tā
tv a ik a te m p e r a tū ra līdz 570 °C.
K atla lietderības koeficients iļk (% ) ra k s tu ro k a tla ekonom is­
kum u. T as ir lietderīgi iz m a n to tā siltu m a attiecība p re t visu p a ­
tērēto siltumu:-Tļk = Qi/Q (no s iltu m a bilances v ie n ā d o ju m a 4.1).
Tā sk aitliskā vērtīb a ir a tk a r īg a no g a is a p a tē r iņ a koeficienta a,
aizp lūstošo d ū m g ā z u te m p e r a tū ra s u n no k a tla slodzes.
K a tla lietderības koeficientu v a r izteikt no v ie n ā d o ju m a 4.4:
r)k = <7i = 1 0 0 - (č?2 + <?3 + <74+ <75 + 96). (4.5)
Izšķir bruto u n neto lietd erīb as koeficientus. J a lietderīgi iz­
m a n to ta jā s iltu m ā ieskaita arī k a tlu m ā ja s p a š p a tē riņ a siltum u,
ta d ir Tļkb. J a p a r lietderīgi izm antoto siltu m u u z s k a ta tikai, p a tē ­
rē tā ja m nodoto siltum u, ta d ir iļkn.
Gaisa patēriņa koeficients a rā d a faktiski p iev adītā g a is a d a u ­
d zu m a attiecību p re t teorētiski nepieciešamo. C ietam k u rin ā m a ja m
t a s ir 1 , 2 . . . 1,6, šķ id ra m — 1,1 . . . 1,2 un gāz v eid a — 1,1 . . . 1,15.
Jo lielāks a, jo lielāki ir zudu m i a r a iz p lū s to š a jā m d ūm gāzēm .
A iz p lū s to š o d ū m g ā z u tem p e ra tū ra t a, t ā p a t kā rļk u n a, ra k ­
stu ro k a tla d arb īb a s ekonom iskum u. Z e m ā k as 4 g a d īju m ā ir
m azāki s iltu m a zud um i a r a iz p lū s to š a jā m d ū m g ā z ē m (^ 2) un
lielāks iļk.
B a ro ša n a s ūden s tem p e ra tū ra s ta v ērtīb a p ie a u g līdz a r tvaik a
p a r a m e tru p alielināšano s. T ā s ietekme uz k a tla d a rb u ir a tk a r īg a
•no ūd en s s ild īš a n a s veida. Kā j a u tika n o rā d īts l. nod aļā, izde­
v īg a ir re ģ e n e ra tīv ā sild īša n a ar n ozartv aik u .
K a tla d arb u ra k s tu ro arī šādi p ara m e tri: k u rtu v ē p a d o tā g aisa
te m p e r a tū ra tg, kurtu v es tilp u m a term is k ā slodze qv, ā r d u t e r ­
m iskā slodze qR, ā rd u m eh ān isk ā slodze qs, uz sild v irs m a s la u ­
ku m a vienību ra ž o tā tvaika d au d z u m s U u. c.

256
 4.2. KURTUVES

Kurtuvju klasifikācija

P a r ku r tu v i sauc to k a tla a g r e g ā t a daļu, k u rā notiek k u rin ā m ā

s a d e d z in ā š a n a resp. k u rin ā m ā ķīm iskās e n e rģ ija s p ā r v ē rš a n a sil­
tum ā.
K u rin ā m o v a r sa d e d z in ā t slāni vai plīvo jo šā st_āvoklī. No šī
viedokļa izšķir ārdu k u r tu v e s u n ka m erku rtu ve s. A rdu kurtuvēs
sa d e d z in a cieto kurinām o, bet k am e rk u rtu v e s — cietā k u rin ā m ā
putekļus, šķidro k u rin ām o vai arī deggāzi. Ā rdu k u rtu v es iekārto
m a z a s un v id ējas ja u d a s , bet k am e rk u rtu v e s — a rī lieljaud as
k atla a g reg ātiem .
K u rin ā m ā s a d e g š a n a i nepieciešam s s a m ē r ā d au d z gaisa, tāpēc
p raksē kurtu v es klasificē a rī pēc a e ro d in a m is k a jā m pazīm ēm:
1 ) ārdu kurtu ve s, k u rā s k u rin ām o v a r s a d e d z in ā t blīvā filtrē­
jošā s lā n ī un «verdošā» slānī;
2 ) liesm as lāpas ku rtuve s;
3) v irp u ļku rtu ve s vai ciklonkurtuves.
K u rtu v ju d arb īb a s p rin cipa sh ēm as p a r ā d ī t a s 4.2. attēlā.
Liela tipu d a ž ād īb a ir ā rd u kurtuvēm . T ās v a r klasificēt pēc
ku rtu ves m e h an iz ācijas pak āp es, k u rin ā m ā p ā rv ie to ša n a s veida,
k urtu ves n ovietojum a attiecībā p ret tv aik a k a tlu u n citām p a ­
zīmēm.
A tk arīb ā no m e h a n iz ā c ija s p ak ā p es izšķir a r rok ām ap k a lp o ­
ja m a s (n e m e h a n iz ē ta s ), d a ļē ji m eh anizētas, k u rā s m eh anizēta
k u rin ā m ā padeve, u n m e h a n iz ē ta s kurtuves, k u rā s m ehan izēta
g a n k u rin ā m ā padeve, g a n d ego šā s lā ņ a ird in ā š a n a , g a n arī iz ­
dedžu u n p elnu a iz v ā k š a n a (piem ēram , ķēžu ā rd u k u rtu v e).
P ēc k u rtu v es n ovietojum a izšķir iekšējās kurtuv es, apakškur-
tuves un priekškurtuves.
A rdu ku rtu v es lieto k atlu a g reg ātiem , k u ru j a u d a nep ā rsniedz
35 t/h. Lielākas j a u d a s katliem izd ev īg ā k as ir k am erkurtuv es.

Kurtuves slodzes. Ekrāni

Ā rdu k u rtu v es d a rb a in te n sitā ti ra k s tu ro ārdu la u k u m a ter­

m iskā slo d z e (kW /m 2) :

qR~ ~ m ö R ’ ( 4 '6)

kur B — s a d e d z in ā m ā k u rin ā m ā d a u d z u m s ( k g / h ) ;
R — ā rd u ak tīvās d aļas (virs k u ra s n oris d e g š a n a ) l a u ­
kum s (m 2).
S a d e d z in o t m itr u s un p e ln a in u s k u rin ā m o s ar lielu d aud z u m u
sm alku m u, qR v ē rtīb a s izvēlas m azākas.
17 — Siltum tehnikas pam ati 257
 3 a °c3 e c O °orP„
° m №an A c > r ?
° A o i° № Jo

4.2. att. K urtuvju iedalījum s pēc aerodinam iskajām pazīm ēm :

o — ā r d u k u r t u v e a r b līv u fil trē jo š u k u r i n ā m ā s lā n i; b — k u r t u v e a r
«verd o š u » k u r i n ā m ā slā ni; c — li e s m a s l ā p a s k u r tu v e ; d — ciklon-
ku r tu v e ; 1 — k u r i n ā m ā s lā n is; 2 — deglis.; 3 — d r u p i n ā t s .k u ri n ā m ais;
4 — p r im ā r a is gaiss; 5 s e k u n d ā r a i s g a is s ; 6 — dūmgaz^s; 7 —
i z k u s u š ie izdedži.

K a m e rk u rtu v es u n a rī ārd u ku rtu v es tilp u m a term isko slodzi

ra k s tu r o lielums
RO d
- Z L - (kW /m 3) , (4.7)
H 3600 Vk
ku r Vk — ku rtu v es telp as tilpum s (m 3).
O p tim ālo q v vērtību izvēlas a tk a rīb ā no k u rin ā m ā veida un
ku rtu v es tipa. Lielākai qv vērtībai atb ilst a u g s tā k a no k urtuves
aizplū sto šo d ū m g ā z u te m p e r a tū ra , k u ra n ed rīk st p ā r s n ie g t pelnu
k u š a n a s tem p e ra tū ru . P r e tē jā g a d īju m ā šķidrie pelni nosēdīsies
uz k a tla s ild v irsm ā m v ai ā rd u s p ra u g ā s . Tāpēc no k u rtu v es aiz­
plūstošo d ū m g ā z u te m p e r a tū ru izvēlas n e a u g s tā k u p a r 110 0 . . .
1200 °C.
Lai s a m a z in a tu d u m g a z u te m p e ra tu ru , k u rtu v es sienas pārklāj
a r ra d iā c ija s sildv irsm ām — ekrāniem . E k rā n i s a m a z in a šķidro

258
pelnu n o g u ls n ē š a n ā s iespē­
jas, p a s a r g ā ap m ū rē ju m u
no a u g s tā m te m p e r a tū rā m
un vienlaikus palielina
katla kopējo sildvirsm u.
E k rā n u s veido 40 . . . 4 g aļ ^ p r o t a s ekrāna caurules.
80 m m d ia m e tra caurules,
k u rā s cirkulē ū d en s u n
ūd en s-tvaika m aisījum s. D ažreiz ca u ru lē m g are n v irz ie n ā piem e­
tin a rib as (4.3. a t t . ) .
K u rtuv ēm a r šķidro izdedžu aiz v ā k š a n u p ie ļa u ja m a ievērojam i
lielāka qv vērtība. It īpaši t a s attiecas uz cik lonkurtuvēm ar šķidro
pelnu aizv ākšanu .

Siltuma zudumi kurtuvēs

S iltu m a zu d u m u s k u rtu v ē r a d a k u rin ā m ā ķīm iski n ep iln īg ā

s a d e g š a n a (<73) un m ehāniski n e p iln īg ā s a d e g š a n a (<74) . Bez ta m
daļu no a p k ā rtē ja i videi a td o tā s iltu m a (q5) attiecina arī uz
kurtuvi.
Ķ īm isk i n epilnīg ās sa d eg š a n a s z u d u m i ro d a s tad , ja d aļa k u ­
rin ā m ā degošo elem entu nespēj līdz g a la m oksidēties v ai a rī a u g ­
sto te m p e r a tū ru ietekmē s a d e g š a n a s g ala p ro d u k ti daļēji disociējas
starp p ro d u k to s. R e z u ltā tā d ū m g ā z e s v a r s a tu r ē t CO, H 2 u n C H 4,
So z u d u m u lielum s ir a tk a r īg s no g a isa p a tē r iņ a koeficienta, k u r­
tuves te m p e r a tū ra s un g a is a p ie v a d īš a n a s apstākļiem .
P ro jek tējo t j a u n a s kurtuves, qs v ē rtīb a s pieņem pēc n o rm a tīv u
datiem, bet e k s p lu a tā c ija s ap stāk ļo s tā s a p rēķ in a pēc d ū m g ā z u
analīzes datiem.
Q 3=. Fsd (72 CO + 68,7 H 2 + 204 C H 4) ( k j / k g ) , (4.8)
kur Fsd — sau so d ū m g ā z u tilpum s, k as radies, s a d e g o t 1 kg
(1 m n3) k u rin ā m ā (mn3/k g vai m n3/m n3) .
Bieži vien n o sak a tikai CO s a t u r u d ū m gāzē s, neievērojot H 2
un C H 4. Tad
Q 3 — 72 CO F sa. (4.9)
Saj ās form u las CO, H 2 u n C H 4 s a t u r s d ū m g ā z e s ja ievieto til­
pum a %.
A tsevišķas k u rin ā m ā d a ļiņ a s nepaspēj s a d e g t, jo ā r d u k u r t u ­
vēs tā s v a r izkrist c a u r ārdiem vai daļēji p ārk lā tie s ar iz k u s u š a ­
jiem pelniem. K a m e rk u rtu v ēs k u rin ā m ā d a ļiņ a s v a r n e s a d e g u š a s
izkrist no liesm as lā p a s v ai p ā rk lā tie s a r izkusušo p elnu k ā rtiņ u .
Daži kurinām ie, piem ēram , g a rlie sm u ogles, d egakm ens, m a z u ts
un citi, degot v a r izdalīt oglekli sod rē ju veidā. Tie ir m e h ā n is k i
nepilnīg ās s a d e g ša n a s z u d u m i q 4 ( % ) .

17* 259
 q<i sk aitlisk ā s v ē rtīb a s ir a tk a r īg a s no k u rin ā m ā īp ašīb ām ,
k u rtu v es tip a u n k a tla ja u d a s . K urtuv es projektējot, q 4 v ē rtīb a s
pieņem pēc n o rm atīv u datiem, bet ek s p lu a tā c ija s ap s tā k ļo s tā s
atrod, n o sak ot izdedžu d au d z u m u (sa vāco t u n nosverot) u n to
s a d e g š a n a s siltu m u (k a lo rim e trisk a jā b u m b ā).
A p k ā r tē ja i videi atdoto siltu m u q$ v is a m k atla a g r e g ā t a m n o ­
sak a pēc n o m o g ra m m a s. T as ir siltu m a dau d z u m s, ko s ta r o š a n a s
un konvekcijas veidā k a tls atd od a p k ā rtē ja i telpai.

Pārējie siituma zudumi katla agregātā

No siltu m a zudum iem , kuri ietilpst k a tla siltu m a bilances

vienād o ju m ā, vēl jā ap lū k o Q 2 u n Q 6-
A r d ū m g ā z ē m a izplūstošo siltum u Q 2 aprēķ in a kā aizplū sto šo
d ū m g ā z u u n g a is a sild ītājā (vai kurtu vē) ievadītā g a is a e n talp iju
sta rp īb u (Hz — Hg). E n ta lp ija s jā a ttie c in a uz 1 k g (vai 1 m n3)
s a d e d z in ā tā ku rin ām ā . Tad
Q 2= # a - # g = # a- a atfg° (kJ/k g vai k J/m n3), (4.10)
k u r a a — g a is a p a tē riņ a koeficienta vērtīb a d ū m g āzē s aiz katla
a g r e g ā ta .
Ne ja u viss k urtu v ē p ad o ta is k u rin ā m a is sad eg , tāp ēc jāieved
labojum s, k u rš ievēro m ehān isk i n ep iln īg ās s a d e g š a n a s z u d u m u s
<74. S ā d ā g a d īju m ā

Q 2 = ( H s - a aH e o ) - 1 0-°ļ ~ ^ - . (4.11)

A izplūstošo d ū m g ā z u e n talp iju Я а aprēķin a pēc fo rm u las

3.39, bet g a is a e n talp iju H g° pēc form ulas 3.40. J a n a v speciālu
n o rā d īju m u , ta d pievadītā g a is a en talp iju ap rēķ in a 30 °C te m p e ­
r a t ū r ā (te m p e ra tū ra k atlu m ā j ā ) .
J a d ū m g āzē s d au d z pelnu, t a d aizplūstošo d ū m g ā z u e n talp ijai
p iesk aita arī pelnu entalpiju.
G a isa p a tē r iņ a koeficienta cta vērtību e k s p lu atā cijā esošajiem
katliem n o sa k a pēc d ū m g ā z u ana līz es datiem (form ulas 3.42 un
3.43). P ro jek tējam iem ka tliem a a ap rēķ in a pēc fo rm u las
a a = «k + S A a i , (4.12)

kur ak — g a is a p a tē r iņ a koeficients k u rtu v ē ie v a d ā m a ja m g a i­

sam ;
Atti — g a is a p a tē riņ a koeficienta p a lie lin ā š a n ā s uz gaisa
p ie s ū k ša n a s rēķin a dūm ejās; indekss i apzīm ē dūm eju.
G a is a p iesū k šan a notiek tāpēc, ka k u rtu v ē un arī p ā r ē jā s katla
d ū m ejās ir neliels r e tin ā ju m s s a līd z in ā ju m ā ar a p k ā rtē jā g aisa
spiedienu. J a n eb ūtu re tin ā ju m a , t a d d ū m g ā z ē s u n p a t liesm a pa
s p r a u g ā m izplūstu katlu m ājā. Vidēji Aa v ē rtīb a s v a r pieņem t

260
 uz k a tru dūm eju. Lieliem k a tlu a g re g ā tie m q2 =
0 , 0 5 . . . 0,10
= 4 . . . 8 %, bet m aziem — 10 . . . 1 5% .
A r izd ed žiem un peln iem za u d ē ta is s iltu m s q 6 (% ) ir pelnu un
izdedžu m a s a s siltum s. J a p eln u s u n izdedžus aizvāc s a u s ā veidā,
q 6 ņem vērā tikai tad, j a k u rin ā m a ja m A ā^ Q zāl420,

Ārdu kurtuves

N em ehanizētās horizontālo ārdu kurtuves ir v ie n k ā rš a s u n

lētas, tāpēc tā s vēl t a g a d izm an to m a z j a u d a s k a tlu iekārtās.
K urtuv es ardi s a s tā v no ārdstieņiem . G a b a lu k u rin ā m a ja m
lieto p la n a rd s tie ņ u s , bet sm a lk a m k u r in ā m a ja m — p lā k š ņ u ārd u s
jeb p la k a n ā rd u s (4.4. att.) v a i c itas k o n s tru k c ija s ārd us, kuri n e ­
jauj izbirt k u rin ā m ā sm alkum iem .
Ārdu s p r a u g u v eido tā lau k u m a attiecību p re t v isu ārd u l a u ­
kum u (izteiktu procentos) sau c p a r ārd u brīvo laukum u. P lā n -
ārdiem ta s ir 15 . . . 40%, bet p lā k š ņ u ārdiem — 10 . . . 1 8% . P irm o s
izm anto g a b a lk ū d ra i, m alk ai u n k u rin ā m a ja m a r nelielu s m a l­
kum u satu ru , bet otros — a n tra c īta , a k m eņ o g ļu u n b rū n o g ļu
s a d e d z in ā ša n a i.
Iekšējo k u rtu v ju sien as n a v izm ūrētas, u n t ā s n ea k u m u lē sil­
tum u, tāpēc k u rtu v es t e m p e r a tū ra ir sa m ē r ā zema. T as ir g a lv e ­
n a is iemesls, kāpēc š ā d ā s k u rtu v ēs n e v a r s a d e d z in ā t kurin ām o a r
palielinātu m itrum u. M itriem k u rin ā m a jie m izvēlas ap a k š k u rtu -
ves v ai priekškurtuves.
4.5. a ttē lā re d z a m a a p a k š k u rtu v e s a m ē r ā m itra i m alkai. K u ri­
n ā m ā d u rtiņ a s 1 ierīkotas ievērojam i a u g s tā k p a r ā rd u līmeni.
S a d ed z in o t m itru kurinām o, k u rtu v ē j ā b ū t pietiekam i a u g s ta i
tem p e ra tū ra i, tāpēc kurtu v es telp ā lietderīgi izm ū rē t velvi, kas:
aizkavē s iltu m a iz sta ro š a n u no d egošā s lā ņ a uz k atla s ild v irsm ā m .
D aļēji m e h an iz ētās ārdu kurtuvēs, lai atvieglotu k u r i n ā t ā ja
darbu, h o rizon tālos ārd u s a p g ā d ā a r d a ž ā d a tipa k u rin ā m ā iesvie­
dējiem. 4.6. a ttē lā p a r ā d ī t a s m ehānisko, p neim atisk o u n pneimo-
m ehānisko iesviedēju s h ē m a s . ,

n h

525

4.4. a tt. H orizontālo ārdu stieņi:

<t — p lā n ā rd s tie ņ i; b — p la k a n ā rd i.

261
 4.5. att. A pakškurtuve m alkai:
1 — d u r t i ņ a s k u r i n ā m ā ie s v ieš a n ai; 2 —
k a tlu m ā j a s g rid a ; 3 — d u r t i ņ a s ā r d u
tī r ī š a n a i u n s e k u n d ā r ā g a i s a ie plūde i;
4 — d u r t i ņ a s p e ln u a i z v ā k š a n a i u n p r i­
m ā r ā g a is a ieplūde i; 5 — p e l n u te lp a ;
— m aksim ālais k urinām ā slāņa a u g
s tu m s ; 7 k u r tu v e s te lp a s a u g s t u m s ;
8 — ā rd i; 9 — u g u n s i z t u r ī g a i s a p m ū -
rē ju m s ; 10 — velve ; 11 — k a tla c a u r u ļ u
pirm ā rin d a .

4.6. att. Kurināma iesviedeju shēm as;

a un b — m e hā nis kie ; c — pne im a tisk a is ; d — p n e im o m e h ā n isk a is ;
l — d o z ējo šā ie kā rta; 2 — sviedējs; 3 — ie sk rēj ie na p lā tn e ; 4 — s a d a le s
plā tn e .
 M e h ā n isk a is ro tējošais iesviedējs (4.6. att. a ) griežas ar ā t­
ru m u 5 0 0 . . . 800 ap g r./m in un no do za to ra s a ņ e m to ku rin ām o
iesviež kurtuvē. 4.6. a ttēlā b re d z a m a is iesviedējs im itē lā p s ta s
kustību.
Pneim om ehān isk ie iesviedēji ku rin ām o izšķaida vienm erīgak.
Sīkie putekļi s a d e g plīvojošā stāvoklī. Sī tip a iesviedējus lieto
visplašāk.

4.8. att. Š ah tas kurtuve ar slīpiem ār­ 4.9. att. K urināma slā n is uz kāpšļu
diem: ārdiem.
1 — d u r t i ņ a s g a is a pade vei; 2 — k u r i n ā m ā ,
tv e r tn e a r š a h t a s a iz v a r u ; 3 — slīpie ardi;
4 — ho riz o n tā lie ā rd i; 5 — p e ln u te lpa;
6 — velve.

263
 L ai likvidētu roku d a rb u ā r d u tīrīš a n ā , lieto d a ž ā d a s k o n s tru k ­
cijas g ro zām us, šūpo jošus u n bīdošus ārdu s, k uri ird in a saķepušo
izdedžu k ā r tu u n sekm ē to izk rišan u p e ln u telpā. Šūpojošo ā rd u
s h ēm a re d z a m a 4.7. attēlā. Sie ārdi ļauj iz m a n to t a r ī m ehān isk os
iesviedējus.
Šahtas kurtuves a rī p iesk aita pie daļēji m eh anizēto k u rtu v ju
g ru p a s. Ar tā m a p g ā d ā m a z j a u d a s katlus, k ad jā s a d e d z in a m itra
g a b a lk ū d ra , m a lk a v a i koksnes p ārpaliku m i.
Š a h ta s k u rtu v e a r slīpiem ārdiem p a r ā d īta 4.8. attēlā. Š a h tā
iebērtais k u rin ā m a is slīd pa slīpajiem ārdiem uz leju, p a ceļam
izk alst u n aizdegas. D e g š a n a s process noris g a lv e n o k ā rt uz h o ri­
zo n tāla jiem ārdiem . A rdu b a lsti jādzesē, tā p ē c tos izg ata v o no
cauru lēm , k u rā s cirkulē ūdens. G a is u p a d o d atsevišķi a u g šē ja i,
v id ējai u n a p a k š ē ja i ā rd u zonai.
J a k u rin ā m a is s a t u r d a u d z s m a lk u m u ( z ā ģ u s kaidas, g abal-
k ū d ra i p iejau k ta frē z k ū d ra ), ta d slīpo ā r d u vietā iekārto k āp šļu
ā rd u s (4.9. a tt.). K u rin ā m a is slīd uz leju, izkalst u n aizdegas.
P e ln u telp ā t a s n esa d ed zis neizkrīt.
Š a h ta s kurtu v es a r slīpiem v ai k ā p šļu ārd iem p a r a s t i n eiz­
m an to a n tra c īta u n ak m eņo gļu d ed z in ā š a n a i, jo šīs k u rtu v es g rū ti
tīrā m a s .

Mehanizētās kurtuves

Cietam k u rin ā m a ja m v is p la š ā k izm anto k u rtu v e s ar r u š i n ā š a ­

n ā s prizm u u n ķēžu ā rd u kurtuves.
Kurtuves ar ru š i n ā š a n a s p rizm u ir vieglas, p a tērē m az e n e r­
ģijas.
S a d a i kurtuvei ir n ek ustīgi horizontālie ardi, p a kuriem g aren-
virzien ā p ā rv ie to ja s r u š i n ā š a n a s p rizm a (4.10. a tt.) . Č u g u n a
p rizm a s g a r u m s vien ād s a r ā rd u p latu m u . P riz m u pārvieto ķēde,
k u ra ievietota š a u r ā ā rd u s p ra u g ā . P riz m a s šķ ērsg riezu m s — da-
ž ā d m a lu trīsstū ris. P ārvietojoties uz ā rd u galu, p rizm a a r savu
stā v ā k o m a lu p ad o d k u rin ām o no k u rin ā m ā tv e rtn e s a p a k š a s uz

4JO. att. K urtuves shēm a ar ru šin āšan as

prizmu:
/ — ārdi; 2 — ru šin ā ša n a s prizm a; 3 — kitrinā-

264
 4.11. att. Ķ ēžu ārdu kurtuves shēm a:
1 — k u r i n ā m ā tv e r tn e ; 2 — a iz la id n i s k u r i n ā m ā s l ā ņ a b ie z u m a r e g u l ē š a ­
na i; 3 — ķē žu ā r d i; 4 — k u r i n ā m ā s lā n i s ; 5 —■ g a i s a p i e v a d ī š a n a s z o n a s ;
6 — iz de džu n o ņ ē m ē js.

ārdiem , ird in a un pārvieto izdedžus. A tp ak a ļc eļā tā tikai ird in a

k u rin ā m ā slāni, jo izdedži u n k u rin ā m a is viegli p ā r s līd p ā r i p riz ­
m a s slīp a ja i m alai.
Ķēžu ārdu kurtuves. Ķēžu ārd i bū tīb ā ir p lā k š ņ u konveijers
(4.11. a tt.) . A rdu plāk sn es p ie s tip rin ā ta s pie d iv ām p a r a lē lā m
ķēdēm, k u ra s piedzen zvaigznītes.
A rdu lenti piedzen elektrodzinējs, u n t ā lēni pārvieto k u ri­
nām o. L en te s ā tru m u v a r m ainīt. Iz d ed žu s no ārd ie m n o ņ em ā rd u
tīrītā js, u n tie iekrīt izdedžu š a h tā v a i tieši v a g o n e tē .
Ķēžu ārd iem ra k s tu r īg s tas, ka k u rin ā m ā d e g š a n a s atsev išķ ās
s ta d ija s n oris n o teiktās zonās. T āpēc k a tra i zonai k a r s to g aisu
piev ad a atsevišķi.
Uz ķēžu ārdiem v a r s a d e d z in ā t je b k u ru cieto k urin ām o , k am
n a v p ā r ā k liela p e ln ain īb a u n m itru m s.
D a ž k ā rt ķēžu ārdiem pierīko pn eim o m eh ān isk o s iesviedejus.
T ad ā rd u k u s tīb as v irziens ir p re tē js — tie slīd uz k a tla priekš­
pusi.

Kurināmā sadedzināšana verdošā slānī

2.5. n o d a ļā tika no rā d īts, ka b e ra m u vielu verdošā, slā n ī i n te n ­

sificējas siltum atd eve. So p rin cipu izm an to arī k u rin ā m ā sad e d zi­
n ā š a n a i.
V erd o šā s lā n ī sad e d z in a cietā k u rin ā m ā d ru p a ta s , k u ru izmēri
ir ap tuv eni līdz 20 mm. K urtu ves ar verdo šo slān i izm an to k u ri­
n ā m ā gazificēšanai, d a ž ā d ā s te h n o lo ģ isk a jā s k rā sn īs, kā arī tvaik a
k a tla a g reg āto s.
V erd o šā s lā n ī v a r sa d e d z in ā t a r ī gāz v eid a un šķidro k u ri­
nām o. T ād ā g a d īju m ā v irs ārd iem izveido i n e r t a ’ m a te r iā la
(sm ilšu, ķieģeļu d ru p a tu u. c.) verdo šo slāni, k u rā sa d e d zin a

265
 4.12. att. K atla agregāta sildvirsm u izvietošan a kurtuves verd ošajā
slānī;
/ — v e rd o š a is sl ānis; 2 — o t r ā s p a k ā p e s tv a ik a p ā r k a r s ē t ā j s : 3 — k u r in ā m ā
pa deve ; 4 — iz tv a ik o š a n a s s il d v irs m a s ; 5 — b oile rs ; 6 — p i r m ā s p a k ā p e s
(kon vektī vais ) tv a ik a p ā r k a r s ē t ā j s ; 7 — p u te k ļu s a v ā c ē j s ; 8 — e kon om a iz e rs ;
9 — p u te k ļu ie va ds k u r tu v ē ; 10 — g a is a s ild ītā js ; 11 — c a u r u ļ u k ole kto rs ;.
12 — g a is a pade ve.

šķidro vai gāz v eid a kurinām o. S ā d ā v erd o š ā s lā n ī v a r izvietot

k atla a g r e g ā t a sildvirsm as.
4.12. a ttē lā p a r ā d īta tvaik a k a tla a g r e g ā t a shēm a ar sildvirsm u
izvietojum u v erdo šā slānī. Ie k ā rta s d a rb īb a s princip s s a p r o ta m s
no attēla.
V erd o šā s lā n ī v a r s a d e d z in ā t a ri zem as k v alitātes kurinām o.
V ien k ā ršo jas k u rin ā m ā s a g a ta v o š a n a , s a m a z in ā s kaitīg o vielu
izplūde atm osfērā, ievērojam i s a m a z in ā s tv a ik a a g r e g ā t a u n līdz
a r to a ri k atlu m ā ja s izmēri.

Kurināmā putekļu sagatavošana

Cietā k u rin ā m ā d e g š a n a ir h eterog ēna, t. i., d e g š a n a s reakcija

noris uz cietās d a ļiņ a s v irsm as. Lai d e g š a n u intensificētu, jā c e n ­
š as palielināt šo reaģ ējo šo virsm u. To p a n ā k ar k u rin ā m ā g ab a lu

266
sa s m a lc in ā š a n u . J a , piem ē­
ram , 20 m m lielu ogles g a ­
baliņ u s a sm a lc in a 40 ļam lie­
lās d aļiņ ās, t a d ieg ū st 500
reižu lielāku virsm u.
S a u s s k u rin ā m a is v ie g ­
lāk sasm a lc in ā m s , u n ta s v ieg ­
lāk plīvo g aisā. Tāpēc vien­
laikus ar s a s m a lc in ā š a n u
k u rin ām o kaltē, p ūšo t d z ir­
n a v ā s k a r s tu g a is u vai gaisu,
k a s s a ja u k ts a r k a r s tā m dūm-
gāzēm .
S a m a lto ak m eņ ogļu g a ­
b aliņ u izmēri ir līdz 300 fxm,
p ā r s v a r ā ir 20 . . . 50 jam lie­
las daļiņ as.
K urinām ie a r lielu g a i s ­
tošo vielu s a tu ru v a r būt
n e d a u d z rup jāki.
K u rin ā m ā s a s m a lc in ā š a ­ 4.13.' att. Š ah tas dzirnavu kurtuve:
n ai lieto d a ž ā d a s k o n s tru k c i­ J — v e s e r d z i r n a v a s ; 2 — p r im ā r ā g a is a
pie v a d s; 3 — š a h t a ; 4 — m i t r ā k u r i n ā m ā
j a s d zirn a v as. Iz p la tīta s ir p i e v a d c a u r u le ; 5 u n 6 — a iz vari; 7 — ie k u ­
ložu d z irn a v a s u n š a h ta s r i n ā š a n a s ietaise; 8 u n 10 — s e k u n d ā r a
g a is a s p r a u s l a s ; 9 — a m b r a z ū r a ; 11 — k u r ­
d zirn avas. tu v e s k a m e r a .
Ložu d z irn a v a s s a s tā v no
3 . . . 8 m g a r a cilin d ra ar
d ia m e tru 2 . . . 4 m. C ilin d ra iekšpusē ir tē r a u d a izklājum s, 20 . . .
30% no cilin dra iekšējā tilp u m a aizp ilda č u g u n a lodes ar d ia ­
m etru 3 0 . . . 70 mm. M itro k u rin ām o p ad o d pa cauruli. C ilindrs
griežas ar 1 6 . . . 2 5 ap g r./m in u n j a u c lodes ar kurinām o. Tā k u ­
rin ā m a is tiek s a s m alcin ā ts. C a u r cilindru p lū sto ša is k a rs ta is
g a is s k altē k u rin ā m ā p utekļus un aiz ra u j v ie g lāk ā s d a ļiņ a s līdzi
uz s e p a ra to ru , no kurienes s m a g ā k ā s , r u p jā k ā s d a ļiņ a s pa c a u r u ļ­
v a d u no j a u n a n on āk d zirn a v ās, bet v ie g lāk ā s tiek aiz v a d īta s uz
p utekļu tv e rtn i vai kurtuvi.
K u rin ā m ā s a g a ta v o š a n a s kopējā shēm a re d z a m a 4.1. attēlā.

Šahtas dzirnavu kurtuves

Š a h ta s d z irn a v u k u rtu v ēs sad e d z in a viegli s a s m a lc in ā m u s k u ­

rin ā m o s a r s a m ē rā lielu g aisto šo vielu s a t u r u (frēzkūdru, b r ū n ­
ogles, d eg a k m e n i). Tā ir p a r a s t ā kam erk u rtu v e, k u ru a r k u rin ā m ā
putekļiem a p g ā d ā divas vai v a irā k a s š a h t a s d z irn a v a s (4.13. att.).
R upji s a d r u p in ā tu ku rin ām o pad o d pa slīpu ca uru li 4 uz d z ir­
n a v ā m /. P a g aisa v a d u 2 pado d k a r s tu p rim ā ro g aisu — 6 0 . . .
70% kopējā d au d z u m a . D z irn a v ā s k u rin ām o sa s m a lc in a un

267';
izkaltē. Sīkās, s a u s ā s d a ļiņ a s ar g aisa p lū sm u pa š a h tu 3 aizlido
c a u r a m b ra z ū ru 9 uz k urtu v es k am eru 11. R u p jā k ā s d a ļiņ a s atk rīt
a tp a k a ļ d zirn a v ā s u n tiek s a s m a lc in ā ta s sīkāk. M a lu m a sm alk u m u
re g u le g a is a p lū sm as ā tru m s šah tā, k uru s a v u k ā rt re g u lē a r aiz-
varu_5._S ekundāro g a is u k u rtu v ē pado d c a u r s p ra u s lā m 8 ū n 10.
P e d e jā laik ā š a h ta s d zirnav u k u rtu v ēs a m b ra z ū ru un s e k u n ­
d ā r ā g a is a sp ra u slu vietā lieto tu rb u le n to s p utekļu degļus.

Ciefā kurināmā sadedzināšana liesmas lāpas

kurtuvē

L iesm as lā p a s kurtu v es p ies k a itā m a s pie k am erk u rtu v ēm . T ās

ir u n iv ersā la s, jo t a j ā s v a r s a d e d z in ā t g a n cieto, g a n šķidro, g a n
arī g āzv eida kurinām o. V ienlaikus v a r d e d z in ā t a rī divu veidu
ku rin ām o s, piem ēram , cieto u n g āzveid a vai šķidro kurinām o.
L iesm as lā p a s k u rtu v es cietā k u rin ā m ā s a d e d z in ā š a n a i u z s tā d a
tikai vid ējas u n lielja u d as tv aik a k atlu ag re g ā to s.
S ad edzino t cieto k u rin ām o liesm as lā p a s kurtuvēs, n e d rīk s t
p ā r s n ie g t pieļau jam o k u rtu v es tilp u m a slodzi. P re tē jā g a d īju m ā
k u rtu v ē pieau g s te m p e ra tū ra , pelni izkusīs u n pielips pie sild-
v irsm ām . Tāpēc k a m e rk u rtu v ju sienas ir ek ran ētas. D e g š a n a s
k a m e ra s le ja s g a lu ats tā j vaļēju, lai v a rē tu aizvākt p eln us
(sk. 4.1. a tt.).
K u rin ā m ā p u tek ļus uz degli t r a n s p o r tē k a r s ta is gaiss. So g aisu
sau c p a r prim āro. P ā rē jo d e g š a n a i nepieciešam o g aisu ku rtu v ē
pad o d vai n u c a u r degli, vai a rī c a u r īp a š ā m s p ra u slā m . T a s ir
s e k u n d ā ra is gaiss.
K u rin ā m ā putekļi s a d e g plīvojošā stāvoklī. Līdz s a d e g š a n a i
s īk a jā m d a ļiņ ā m pietiek nolidot 2 . . . 3 m, bet n e d a u d z ru p jā k ā m
d a ļiņ ā m jān o lid o j a u 1 0 . . . 15 m. Tāpēc, lai n e p a lie lin ā tu k u r­
tuves a u g s tu m u (lielos katlo s t ā s a u g s tu m s ir 3 0 . . . 40 m ), k u ri­
n ā m a is jā s a m a ļ pēc iespējas sm alkāk.
D e g ļu uzdev um s ir n o d ro šin ā t putekļu u n g a isa s a ja u k š a n u ,
pēc iesp ējas ā trā k u u zliesm o­
ša n u u n p iln īg u sadegšanu..
K u rin ā m ā putekļu sad e d z i­
n ā š a n a i visbiežāk izm an to a p a ­
ļos tu rb u le n to s degļus, s p ra u g u
u n s p ra u s lu degļus.
A p a ļā tu rb u len tā d egļa dar-
bības_ princip s p a r ā d īts 4.14. a t ­
tēlā. ī p a š s u g u n s iz tu rīg s konuss
4.14. att. A paļā turbulentā putekļu izpleš pu tekļu u n g a is a m a is ī­
deg ļa shēma: ju m a p lū sm u p lašāk u. Līdz ar
i — k u r i n ā m ā p u te k ļu u n p r i m ā r ā g a is a to liesm as lā p a lab āk aizpilda
p ie v a d c a u r u le ; 2 — s e k u n d ā r ā g a is a pie ­
v a d s ; 3 — k o n u s s ; '4 —- c il in dri s ka c a u r u le . k u rtu v es telpu. S e k u n d āro gaisu

268
piev ada tan g en c iāli, lai p lū sm a savērptos. Tas uzlabo k u rin ā m ā
s a ja u k š a n o s ar gaisu.
S p r a u g u d egļiem r a k s tu r īg s tas, ka g a is u u n p u tek ļus k urtu v ē
iev ada pa š a u r ā m izstiep tām s p ra u g ā m . S ek u n d āro g aisu ievada
pa b l a k u s s p ra u g ā m ■— s p ra u slā m . So d egļu liesm as lā p a ir iz­
stiepta, tāpēc tie v a irā k piem ēroti tā d u k u rin ām o s a d e d z in ā š a n a i,
kuriem liels gaistošo vielu satu rs.
S p r a u g u degļu p aveids ir g r o zā m ie degļi, k u ru s u z s tā d a ka-
m e rk u rtu v ju stūros. Tāpēc tos bieži sau c a rī p a r s tū ra degļiem.
D e g ļu s p ra u s la s v a r p a g rie z t uz a u g š u un uz leju.
S p r a u s lu d egļos p utekļu u n g a is a m a is īju m u u n sek un d ā ro
g aisu ievada atsevišķi c a u r a p a ļa šķ ērsg rie z u m a s p ra u slā m .
K a m erkurtu vēs, k u rā s pelnus aizvāc s a u s ā (g r a n u lē tā ) veidā,
ap 8 0 . . . 85% pelnu aizlido kopā ar d ū m g ā z ē m u n tikai 1 5 . . . 20%
pelnu n o sēžas k u rtu v es telpā. T a s ir viens no galv en a jie m šo
k u rtu v ju trūkum iem .

Kurtuves gāzveida kurināmajam

G āzveida k u rin ā m ā k u rtu v ju ko nstru k cija ir vienkārša, tās

ir ē r ta s eksp lu atā cijā , jo n a v v a j a d z ī g a s k u rin ā m ā s a g a ta v o š a n a s
u n pelnu a iz v ā k š a n a s iekārtas. J a p a re d z ē ts sa d e d z in ā t tikai gāzi
vai gāzi kopā ar šķidro k urinām o, t a d k u rtu v e s k a m e ra v a r būt
bez piltuves (4.15.’ att. a). J a gāzi s a d e d z in a kopā ar cieta

4.15. att. Karnerkurtuvju sh ēm as gāzveid a kurināmajam :

a — g ā z e s va i g ā z e s u n m a z u t a s a d e d z i n ā š a n a i ; b — g ā z e s u n ciefā
k u r i n ā m ā (ogļu) p u te k ļu s a d e d z i n ā š a n a i ; / — g ā ze ; 2 — g a is s ; 3 —
k u r i n ā m ā p u te kli ; 4 — pe lni.

269
 Gaiss

4.16. att. T uneļu degļa shēm a:

1 — s a j a u k š a n a s k a m e r a ; 2 — a r ūd e n i d z e s ē ja m a fu r m a;
3 — p r ie k š k a m e r a ; 4 — u g u n s i z t u r ī g a m a t e r i ā l a s ia r p -
sie niņas .

k u rin ā m ā putekļiem, t a d ku rtu v es k a m e ra s apa kšējo daļu izveido

piltuvv eid īgu (4.15. att. b ) .
G āzi ku rtu v ē ievada c a u r degli. G āzes s a ja u k š a n u a r d e g š a n a i
nepieciešam o g aisu v a r izd a rīt p irm s degļa, deglī vai tieši k u r t u ­
v es kam erā. No šī viedokļa d egļu s iedala kinētiskajos, difūzajos
un ja u k ta jo s degļos (sk. 3. nod.).
K in ētiskajo s degļos gāzi u n g a is u s a ja u c pirm s degļa. M ais ī­
ju m a m izplūstot no degļa, ta s a iz d e g a s u n tu rp in a d eg t k urtu v es
kam erā, veidojot liesm as lāpu. D e g š a n a s fronte veido konu sa v i r ­
smu. L ie ljau d as degļos k onu ss izn āk g arš. T as n a v v ēlam s, tāpēc
šo liesm as lā p a s konusu s a d a la v airā k o s m azākos, laižot gāzes
u n g a is a m a is īju m u (d e g m a isīju m u ) c a u r d a u d z ā m sīkām
s p ra u g ā m . Š ā d u s d egļus sau c p a r tu neļu vai s p ra u g u degļiem

Gāze
b=es5s^5’ G a is s
■

4.17. att. D ifūza un jauktā tipa d egļu sh ēm as gā zes sad ed zin ā­

šanai.

270
(4.16. a t t . ) . Tos lieto m a z j a u d a s katliem, s a d e d zin o t g alv e n o k ā rt
g āzes a r nelielu s a d e g š a n a s siltum u, piem ēram , d om nu gāzi.
S a d ed z in o t g āzes a r lielu s a d e g š a n a s siltum u, piem ēram ,
d a b a s g ā z i, lieto difūzā v ai ja u k t ā tip a degļus, k ad gāzi a r g aisu
s a ja u c tieši kurtuvē.
4.17. a ttē lā p a r ā d ī t a s d a ž a s difūzā u n j a u k tā tip a degļu sh ē ­
m as. V is g a r ā k ā liesm as lā p a ir deglim 1, k ad gāzi u n g a is u k u r ­
tuv ē ievada atsev išķ u strū k lu veidā. G āzes u n g a is a s a j a u k š a n ā s
u zlab ojas, ja ab a s p lū s m a s izvieto koncentriski ( 2 ), ja deglī ierīko
tu rb u liz a to ru s (3) vai arī ja g a is u ievad a š a u r ā leņķī attiecībā
p re t g āzes s trū k lu (4). V isīsāk ā liesm a ir ja u k t ā tip a deglim (5).

Kurtuves šķidram kurināmajam

No šķidriem k u rin ā m a jie m k a tlu ku rtu v ēs sad e d z in a izsm idzi­

n ā tu m a z u tu vai destilātu. Iz s m id z in ā š a n u veic a r degļiem,, k u ru s
ied ala t r i j ā s g ru p ā s : m eh āniskajos, tv a ik a v ai g a is a u n kom binē­
ta jo s degļos (4.18. att.).
M e h ā n isk a jo s degļos šķidro k u rin ām o zem spiediena ( 0 , 4 . . .
3,5 M P a ) piev ada deglim — s p ra u sla i, k u ra i ir d a u d z sīku c a u ­
ru m iņ u. K u rin ā m ā strū k liņ as, izplūstot p a cauru m iņ iem , s a v ē rp ja s
u n sa šķ īst sīkos pilieniņos. Izp la tīti ir I g a u n ija s P S R rūpn īcā
« Ilm arine» ražotie m ehāniskie degļi. To r a ž īg u m s ir no 80 k g
līdz 3000 k g m a z u ta stu n d ā , ja m a z u ta spiediens ir 2 M P a , u n līdz
5500 kg/h, ja spiediens ir 3,5 M P a.
Nepieciešam o kopējo kurtuves jaudu sasniedz, uzstādot vairā­
kus degļus.

/ -------- —- K u r in ā m a is
— Gai s s
_____ s Tvaik ~ v a i s a s p ie sts
. ---------^ g a is s
==■$> Z e m s p ie d ie n a g a is s

4.18. ait. Šķidra kurināma d egļu shēm as:

/ — t a is n v irz ie n a s tr ū k la s ; 2 — c e n t rb ē d z e s ; 3 — ro tē jo š a is ; 4 — a u g s t -
sp ie dien a; 5 — z em sp ie die na .
 M ehānisko degļu sh ēm as p a r ā d ī t a s 4.18, a ttēlā S hēm ā
4 re d zam s deglis ar tvaika vai sa spiesta g a isa izs m id z in ā š a n u .
J a shēm ā 4 a ttē lo ta ja m deglim m a z u tu pievada zem spiediena,
ta d iegūst k om bin ē to degli. S hēm ā 5 dots g a is a deglis bez s e k u n ­
d ā r ā g aisa p ievad īša nas. Seit g a is a spiediens ir s a m ē rā zems.
Tvaika degļi n a v ekonomiski, jo 1 k g m a z u ta izsm id z in ā š a n a i
j ā p a t ē r ē 0 , 3 . . . 0 , 6 k g tvaika. T as s a m a z in a k atla lietd erīb as koefi­
cientu p a r 2 . . . 3%.
L ielākajai daļai m a z u ta šķirņ u ir liela viskozitāte, tāpēc, lai
m a z u ts tecētu pa c a u ru ļv ad iem u n bū tu vieg lāk izsm idzinām s, to
iepriekš sas ild a līdz 5 0 . . . 90 °C. Bez ta m m a z u ta c a u ru ļv a d u s
novieto b lakus tv a ik a vadiem zem k o p īg as izolācijas. Lai degļi
n eaizsērētu, m a z u tu filtrē.
S ad ed z in o t m a z u tu s a r lielu sēra sa tu ru , k u rin ā m a ja m piejauc
n e d a u d z sm alk u dolom īta putekļu, jo dolom īts n e itra liz ē sērskābi
u n s a m a z in a koroziju.
M a z u tu izm an to ari cieta k u rin ā m ā k a m e rk u rtu v ju iesildīšanai.

Ciklonkurtuves

L iesm as lā p a s k u rtu v ju trū k u m s ir to lielie g ab a rīti. It sevišķi

t a s attiecas uz k u rtu v ēm ar sau so p elnu aizv ā k šan u , jo tā m
k u rtu v es tilp u m a slodzi ierobežo m ak sim āli p ie ļa u ja m ā k u rtu v es
te m p e ra tū ra .
C iklonkurtuvēs k u rin ā m a is lido g a is ā neierobežoti ilgi — k a ­
m ēr sadeg. To pan ā k , speciāli izveidojot k u rtu v es formu, lai k u ri­
n ā m ā d a ļiņ a s riņķotu noteiktā joslā. Š ā d ā s kurtu v ēs v a r s a d e d z i­
n ā t ru p jā k a m a lu m a kurinām o. G aisa ā tru m s s asn ied z 100 un
v a irā k m etru sekundē, tāp ēc d e g š a n a noris ļoti intensīvi.
Izšķir horizontālās u n vertikālās ciklo n k u rtu v es (4.19. att.).
C iklonkurtuves p a r a s ti k o n stru ē kā p riek šku rtu ves pie kam er-
kurtuvēm . C iklon ku rtuv ju skaits ir no 2 līdz 6 u n v a irā k u z vienu
k a tla a g re g ā tu .
C iklo nku rtuv ju iekšpusi izklāj ar ū den s caurulēm , k u ra s a p ­
m ū rē a r u g u n s iz tu rīg u m ateriā lu . R upji s a s m a lc in ā tu k u rinām o
(g a b a liņ u izmēri līdz 5 m m ) pad o d k u rtu v ē ta n g e n c iā li ar lielu
ātru m u . K u rin ā m ā d a ļiņ a s centrbēdzes spēku ietekmē riņķo k u r­
tuv es sienu tu vum ā, k u r noris d eg š a n a . H o riz o n tā lā s ciklo n k u rtu ­
vēs k a r s tā s d ū m g āze s (ap 1700 °C) un n e sa d e g u š ie k u rin ā m ā
g azifikācijas p ro duk ti ieplūst k am e rk u rtu v e s ap a k š ē jā daļā 6 , kur
tu rp in a degt. Lielākā d aļa pelnu šķ id rā a g r e g ā ts tā v o k lī notek pa
lūku 4. Atlikušie pelni aizlido kopā ar d ūm gāzēm .
V e rtik ā lā ciklonkurtuve ir ievērojam i g a r ā k a p a r horizontālo,
tāp ēc k u rin ā m a is t a jā s a d e g pilnīgi. P eln i izplūst c a u r lūku 4.
D a ļu atlikušo pelnu uztver e k rā n a c a u ru ļu kūlis 3. D ū m g āz es
ieplūst k am erā 5.

272
 a b

4.19. att. Ciklonkurtuvju shēm as:

a — h o riz o n tā lā ; b — v e rtik ā lā ; / — k u r i n ā m ā pa d e v e ;
2 — g a is a pa dev e ; 3 — c a u r u ļ u e k r ā n s ; 4 — lū k a p e ln u
n o te c e š a n a i; 5 — k u r t u v e s k a m e r a ; 6 — k u r t u v e s a p a k š ē j ā
da|a.

C iklonkurtuvēm nepieciešam s s a m ē rā lab s k u rin ā m a is . To

priekšrocības: a u g s t a te rm isk ā slodze, k a s ļauj s a m a z in ā t iek ār­
t a s izm ērus; d ū m g ā z ē s m a z putekļu; r u p jš k u rin ā m ā m alu m s;
iespēja s t r ā d ā t a r virsspiedienu, kas ļauj intensificēt d e g š a n a s
procesu u n atteikties no dūm sūcējiem . S v a rīg ā k ie ciklonkurtuvju
trūku m i: lieli s iltu m a zudu m i a r pelniem (<76> 2 % ), liels e n e rģ ija s
p atē riņ š g a is a ievad īšanai, g rū ti m a in īt k u rin ā m ā šķirni, d ū m ­
gāzēs d a u d z slāp ek ļa oksīdu.
A plū kojām cik lonk urtuvju shēm as, k u rā s p eln u s no k u rtu v es
izv ada izk u su šā (šķidrā) stāvoklī.
S a d ed z in o t z e m a s k v a litā te s k u rin ām o (piem ēram , z ā ģ u sk ai­
das, frēzk ūd ru u. c.), k u rtu v ē g rū ti s a s n ie g t a u g s tu tem p e ra tū ru ,
tāpēc pelni no k u rtu v es jā a iz v ā c s a u s ā veidā. Š ād o s g a d īju m o s
izm an to c iklo n k u rtu v es ar sauso p e ln u a izvā kša n u .
C ik lonk urtuves ar s a u so pelnu aiz v ā k š a n u pierīko lokomobiles
tipa u n m a z a s vai v id ē ja s j a u d a s ū d e n s c a u ru ļu katliem.

4.3. KATLU A G R E G Ā T I

Katlu agregātu tipi

K atlu a g r e g ā t u k o n s tru k cijas ir ļoti d a ž ā d a s u n tos klasificē

pēc v a irā k ā m pazīm ēm .
P a d o m ju Savienībā tv aik a k atlu a g r e g ā ti s ta n d a rtiz ē ti pēc
ra ž o tā tvaik a param etriem , ra ž īg u m a u n ū d en s cirk u lā cija s veida.
Ū d e n s s ild īš a n a s k a tlu s iedala pēc to term is k ā s ja u d a s , k a r s tā
ūdens te m p e r a tū r a s u n spiediena, kā arī pēc m etāla, no k u ra katls
izg a ta v o ts (č u g u n a vai t ē r a u d a ) .
18 — S iltu m te h n ik a s p a m a ti 273
 4.20. att. Ū d en s un udens-tvaika m aisījum a cirkulācijas shēm as:
a — d a b is k ā s c irk u lā c ija s ka tl s; b — k a tl s a r v a i r ā k k ā r t ē j u piespied-
c ir k u lā c ij u ; c — c a u r p l u d e s k a tl s; / — b a r o š a n a s ū d e n s s ūknis ; 2 —
ekonom a iz e rs ; 3 — a u g š ē j a i s bo ilers; 4 — c a u r u l e s ū d e n s i e v a d īš a n a i
no boi le ra iz tv a ik o š a n a s k o n tū r a ; 5 — iz tv a ik o š a n a s c a u r u le s ; 6 —
tv a ik a p ā r k a r s e t ā j s ; 7 — c irk u lā c ija s s ū k n is ; 8 — a p a k š ē j a i s boilers.

A tk arībā no ūdens cirk ulācijas veida k a tlu s iedala divās g r u ­

pās: dab isk ās cirk ulācijas u n piesp ied cirk ulācijas katlos.
D a b isk ā s cirkulācijas katli s a v u k ā rt ied alās liela ūdens til­
p u m a katlos, horizontālo ū d e n s c a u ru ļu k atlo s u n vertikālo ūdens-
c a u ru ļu katlos.
Piespiedcirkulācijas k a tlu s iedala katlos a r v a irā k k ā rtē ju
ū d en s cirkulāciju u n ca u rp lū d e s (tiešas p lū s m a s ) katlos.
Ū d e n s u n ū d en s-tv a ik a m ais īju m a cirk u lā cija s s h ēm as p a r ā ­
d ītas 4.20. attēlā.
D a biskās cirkulācijas katlos sūknis 1 b a r o š a n a s ū den i ievada
ek on om aizerā 2 u n no turien e s k a tla a u g š ē jā boilerā 3. No a u g ­
šējā boilera ū den s pa v ē s ā k ā m cau ru lēm 4 n o n ā k ap a k š ē jā boi­
lerā 8 vai, ja t ā d a n a v (vienboilera k a tlo s ), kolektorā.
Iz tv a ik o ša n a s ca u ru le s 5 tiek intensīvi k a rs ē ta s , u n t a j ā s ūdens
daļēji iztvaiko, v eido dam s ūden s u n tv aik a m aisīju m u , k u ra ī p a t ­
n ē jā m a s a v ieglāka p a r ūd en s m asu, tāp ēc t a s ceļas uz a u g š u un
n o n ā k atkal a u g š ē jā boilerā 3. Seit tv aiku a t d a la no ūdens, un
t a s c a u r tv aik a p ā r k a rs ē tā ju 6 a iz p lū st pie p a tē rē tā ja .
P alielin o t spiedienu k atlā, d abisk ā cirku lācija p a slik tin ā s un
v irs k ritisk ā spiediena n em az n a v iespējam a, jo tv a ik a īp a tn ējā
m a s a ir v ien ād a ar ūdens īp a tn ē jo m asu. T ad n epieciešam a pie-
spiedcirkulācija.
K atlos ar va irākkārtēju piespiedcirkulāciļu ūdeni a u g š ē jā boi­
lerā, t ā p a t kā dab isk ās cirk u lā cija s g a d īju m ā , iev ada b a ro š a n a s
sūknis ). T ālā kā cirkulācija pa iztv a ik o š a n a s k o n tū ru 4-5-3 noris,
izm an to jo t īp a š u cirk ulācijas sūkni 7.
C aurplūdes katlos ek onom aizers 2, iz tv a ik o š a n a s k o n tū rs 4-5
un tv aik a p ā r k a r s ē tā js 6 n a v atd a līti u n veido kopēju kontūru.
Ū dens p ā r v ē rš a s p ā r k a rs ē tā tvaikā, izp lū zd a m s pa šo kontūru
vienu reizi.

:274
 P a d o m ju Savienīb ā v a irā k izplatīti d a b isk ās cirk ulācijas katli.
T vaika katli v a r s t r ā d ā t arī kā ū den s sildītāji, piem ēram , d a ­
ļēji v ai pilnīgi ap kures režīm ā. T ad tiem piekārto īp a š u boileru,
k u rā tv aik s savu siltum u a td o d s ild ā m a ja m ūdenim.

Katlu agregātu attīstība

K atlu a ttīs tīb a s shēm a p a r ā d īta 4.21. attēlā. V isas katlu kon ­
stru k c ija s izveidojās no v ien k ārša cilindriska katla.
C ilindriskos k a tlu s v airs n eizg atavo, jo tiem ir zem s lietd erī­
b as koeficients, liels m e tā la p atē riņ š, m azs tvaik a spiediens, m a z a

4.21, att. Tvaika katlu attīstīb as shēma:

/ — c il in d ri s k a is k a tl s ; 2 un 3 — liesmu cauruļu katli;
4 — s v e l m c a u r u l u ka tl s; 5 — b a t e r i j u k a tl s ; 6_ — h o r iz o n ­
tā lo īid e n s c a u r u lu ka tl s; 7 — v e rti k ā lo u d e n s c a u r u ļ u
ka tls .

18* 275
 ja u d a , tie aizņem d au dz vietas un ir loti bīstam i eksp lozijas g a ­
dījumos.
T ālā k ā k atlu a ttīstīb a notika divos virzienos: 1) palielinot
iekšējās sildvirsm as, izveidojās liesm u stobru (sauc a rī p a r liesmu
cauru ļu ) u n svelm ca u ru ļu katli; 2 ) palielinot ā r ē jā s sildv irsm as,
izveidojās b ateriju u n ū d e n s c a u ru ļu katli.
L ie s m u stobru katli a tš ķ ira s no cilind risk ajiem katliem a r to,
ka tajos iekniedētas 1 vai 2 g lu d a s vai v iļņ o ta s liesmu ca u ru le s —
stobri.
S v e lm c a u ru ļu (d ū m ca u ru ļu ) tv a ika k a tlu s lieto lokomobilēs un
lokomotīvēs. S velm cau ru ļu gali ievelmēti plāk sn ē un c a u ru ļu k ū ­
lis pievienots liesmu stobram . C a u ru les palielina k atla sildvirsm u.
So k atlu priekšrocība ir nelielie izm ēri u n iespēja ātri iekurināt,
trū k u m s — bieži kļūst neblīvas ca u ru ļu v elm ējum a vietas. Tos
lieto arvien retāk.
P a z īs ta m a s arī v a irā k a s vertikālo cilindrisko k a tlu k o n s tru k ­
cijas, k u rā s cilindrs novietots stāvu s. Tie ir nelielas j a u d a s katli
u n aizņem m az vietas.
P ā r e ja s tips starp cilindrisko un ū d e n s c a u ru ļu k a tlu bija bate­
riju katls (4.21. att. 5), k urš s a s tā v ē ja no vairāk iem h o rizo n tā­
liem cilindriem. Lai u zlabotu cirkulāciju, cilindrus savieno ja ar
caurulēm . T ād ē jād i g alveno nozīmi iz tv aik o šan a s procesā sāka
i e g ū t ūdenscau rules.

Ūdenscauruļu katli

Ū d e n sc a u ru ļu katlos, kā to r ā d a n osau ku m s, ū d en s cirkulē

ca u ru lē s, bet d ū m g āze s p lū s t pa s ta rp c a u ru ļu telpu. Izšķ ir hori­
zontālo u n vertikālo ū d e n s c a u ru ļu katlu.
H o riz o n tā lās (saka a rī — slīpās) ū d en sc a u ru le s novietotas
p re t h orizontālo stāvokli leņķī, k as m a z ā k s p a r 25°. J a leņķis lie­
lāks, ta d ir vertikālo ū d e n s c a u ru ļu katls.
H orizontālo ū d en scauruļu katlu s iedala divkam eru u n sekciju
katlos.
D iv k a m e r u horizontālo ū d e n s c a u ru ļu k a tls (4.21. att. 6 ) s a ­
s tā v no a u g š ē jā boilera u n divām k am erām , k u rā s ievelmētas
ū d en scaurules. K a m e ras sav ien o ta s a r boileru. Lai atvieglotu
ū d ens cirkulāciju, c a u ru ļu kūlis novietots slīpi ( 1 0 . . . 20 ° p ret ho­
riz o n tu ). O trā s k a m e ra s ap a k š a i pievienots neliels cilindrs sāļu
un duļķu n o sē d in ā š a n a i, k u ru s periodiski nopūš.
C enšoties palielināt tv aik a spiedienu, izveidoja sekciju ūdens­
c a u ru ļu katlus, kuros k a m e ra s aizvietoja ar a tsev išķ ām sekcijām:
k a m e ru s a d a līja v a irā k ā s a tsev išķ ās k a m e r ā s — sekcijās. Katrā
sekcijā ievelm ēja vienu v ertik ā lu c a u ru ļu rindu.
Š ā d u s k a tlu s v a irs n eizgatavo , jo tiem piem īt dau dzi trū ­
kum i — lieli g abarīti, ierobežots spiediens u. c.

276
 P a š re iz v isizp latītāk ie ir vertikālo ū d en sca uru ļu katli. Ū dens-
c a u ru les pievienotas tieši boileriem. B oileru skaits d a ž ā d s —
vecāk ās k o n s tru k cijās 3—5, j a u n ā k ā s 1 vai 2. K a tla m ir m azs
ūden s tilpum s, tāpēc eksplozijas n a v tik b īs ta m a s kā liela ū den s
tilp u m a katlos. Ie sp ējam s s t r ā d ā t ar lieliem tv aik a spiedieniem.
Sie katli ir ju tīg i pret ūd en s tīrīb u un p r a s a kvalificētu apkalpi.
R ūpniecības u zņēm u m o s v is v a irā k u zs tā d īti Д К В u n Д К В Р
tip a katli, tāpēc tie aplūkoti sīkāk.
Д К В ir divboileru ū d e n s c a u ru ļu katli, k u ru s būv ēja B ijsk a s
katlu rū p n īca p ie s ā tin ā ta u n p ā r k a rs ē ta tv aik a ra ž o š a n a i, un tie
pared zē ti d ažād iem kurinām ajiem .
L aikā no 1956. g a d a līdz 1959. g a d a m Д К В k a tlu k o nstruk ciju
uzlaboja; re k o n stru ēto katlu ap z īm ējum s ir Д К В Р .
K a tla m a rk a s apzīm ējum s, piem ēram , Д К В Р-6,5-13, nozīm ē —
divboileru ū d e n s c a u ru ļu katls, re k o n stru ē ta is (двухбарабанны й
котел водотрубный, реконструирован н ы й ), ra ž īg u m s 6,5 t/h, ražo
. .piesātinātu tv aik u ar spiedienu 13 kgf/cm 2 (m an o m e trisk a is spie­
d ien s). M a rk a s Д КВ Р-10-13-370 a tš ifrē ju m s — 10 t/h, tvaiks p ā r ­
k arsēts: spiediens 13 kgf/cm 2, t e m p e r a tū ra 370 °C.
Д К В Р katlu ra ž īg u m s ir 2,5, 4,0, 6,5, 10 u n 20 t/h, tv aik a spie­
diens — 13, 23 u n 39 k gf/cm 2. K atlu s kom plektē ar tv aik a pār-
k a rs ē tā ju u n bez tā. P ā r k a r s ē t ā tv aik a te m p e r a tū ra ir no 250 °C
līdz 440 °C. Tiem ir dab isk ā ū d ens cirk u lā cija s sistēm a.
K a tla shēm a p a r ā d īta 4.22. attēlā. C au ru les, k u ra s savieno
katla au g šē jo cilindru 1 a r diviem s ā n u kolektoriem 2 , veido k u r ­
tuves s ā n u ek rā n u s 3. K atliem a r ra ž īg u m u S slO t/h ir arī fro n ­
tālie un pakaļējie ekrāni. C a u ru les 5 savieno kolektorus a r a p a k ­
šējo cilindru-boileru 4. K a tla konvektīvo sild v irsm u veido cau ru les
7, k u ru gali p iem etināti abiem cilindriem. Č u g u n a p lā tn e s a d a la
c a u ru ļu kūli 7 divās dūm ejās.

4.22. att. Д К В un Д К В Р tip a k atlu shēm a.

277
 4.23. att. Ekranēto vertikālo ūdenscauruļu
tvaika katlu izveidojum i:
1 — n veida; 2 — T ve id a ; 3 — a r d iv ā m konve ktī vā m
š a h t ā m ; 4 — to rņ ve id a .

P a ek rā n a un konvektīvo_sildvirsm u cau ru lēm tvaika un ū d en s

m a is īju m s ceļas uz au g šu. Ū d e n s no a u g š ē jā cilin dra p a m azā k
sild ītām cau ru lēm 6 , k u ra s izvietotas k atla ap m ū rē ju m ā , ieplūst
kolektoros 2 .
K atls b a ls tā s uz rā m ja 8 . īs c a u ru lē m 9 — 12 pievieno b a r o š a n a s
ū d e n s cauruli, d ro šīb as v ā rs tu , tv aik a v a d u s uz p a tē r ē tā ju un
p a š p a tē riņ a m . Is c au ru les 13 u n 14 d o m ātas k a tla ūden s n e p ā r ­
t ra u k ta i u n periodiskai n op ū šan a i.
iJK B un ZIKBP tipa katlu s, kuri būvēti cietā k u rin ā m ā s a d e ­
d z in ā š a n a i, viegli p ārv eid o t gāzei vai m azu ta m . T a d k a tla r a ž ī ­
g u m s palielinās p a r 1 5 . . . 5 0 % . J a palielina ku rtu v es tilpum u,
paceļot a u g s tā k p ašu katlu, ja u d u v a r p alielin āt p a r 5 0 . . . 100%.
E lek tro stac ijā s u n lielākos rūpn iec ības u zņ ē m u m o s u z stā d a
v id ējas u n lielas j a u d a s ekra nētus ū d en scau ru ļu ka tlu s. PSR S
v a irā k izplatīti d a b i s k ā s ' cirku lācijas vienboilera u n divboileru
katli, kā ari c a u rp lū d es katli.
D a b isk ā s cirku lācijas boilerkatlam ir ļoti d a u d z k onstruktīvo
izveidojum u. Iz p la tītā k a is ir n veid a izveidojum s, bet izm anto
arī, it sevišķi lielja u d as katlos, T veida izveidojum u (4.23. att.) u. c.
V ienboilera ek ran ēta k a tla shēm a ar II veid a izveidojum u p a­
rā d īta 4.1. attēlā. K urtu ves k a m e rā d ū m g ā z e s ceļas uz a u g šu , bet
konvektīvo sild v irsm u š a h tā tā s p lū st uz leju — d ū m g ā z u plūsm a
it kā veido b u rtu J~I.
T veida izveidojum ā d ūm gāzes, izejot no k u rtu v es kam eras,
s a d a lā s divās daļās. Siem katliem ir viena kurtuve, bet divas kon­
vektīvo sildv irsm u šah tas, tu rp re tī II veida izveidojum ā ir tikai
viena š ah ta, k u rā izvietots ekonom aizers un g a is a sildītājs. T veida
katlu v a r iedom āties kā divus II veida katlu s, kas novietoti cieši
blakus.
Torņveida izvietojum u lieto m a z u ta un g āzes k u rinām ajam .
Seit izm anto g āz ēju velkmi, t. L, g ā z ē ja d a rb o ja s kā dūm enis.

Caurplūdes katli
C au rp lū d e s katli, t ā p a t kā ek ranētie boilerkatli, s a s tā v no
ūd en s ekonom aizera, ra d iā c ija s s ild v irsm ā m u n no tvaik a pār-
kars ē tā ja . S ild v irsm as veido vairā k i desm iti p ara lē lu cauruļu
(k a tra s ca u ru le s k o p g a ru m s ap
1 k m ), k u ra s p ārk lā j k am erk u rtu v es
sienas, izveidojot ekrānus. D aļēji tā s
izvietotas ari konvektīvo sildvirsm u
šahtā.
P a z īs ta m a s v a ir ā k a s c a u rp lū d es
katlu shēm as. Aplūkosim L. R am zin a
s istē m as k a tlu (4.24. a tt.).
Sūk nis iesūknē b a r o š a n a s ūdeni
ek on om aizerā 1 u n tā lā k e k r ā n a c a u ­
ru lēs 2. C a u ru ļu d iam etrs sāk u m ā ir
m a z ā k s — 25 . . . 40 mm, tā lā k p a lie ­
linās līdz 40 . . . 50 mm.
E k rā n a c a u ru lēs ū den s s a silst un
daļēji iztvaiko: M itro tv aik u no r a ­
d iā c ija s sild v irs m ā m n o v a d a uz kon*
vek tīv ajā sild v irsm u š a h tā izvietoto
p ā r e ja s zonu 3, kur d ū m g ā z u te m p e ­
r a tū r a ir zem āka. Seit m itra is tvaiks 4.24. ait. Caurplūdes katla
shēm a.
p ā r v ē rš a s s a u s ā . T ā lā k t a s n o n ā k
r a d iā c ija s tv aik a p ā r k a r s ē tā jā 4 un
k o n vek tīvajā tv aik a p ā r k a r s ē tā jā 5.
K u rin ā m o p iev ad a degļiem 6 , bet g a is u sa s ild a g a is a sildītājā,
ku rš izvietots divās p a k ā p ēs — kubos 7 un 8 .
C a u rp lū d e s katlos n a v boileru, tāp ēc ta jo s viegli re alizēt a u g ­
stus spiedienus, jo c a u ru lēm m azi diam etri. Siem katliem n a v
Ie sp ējam a ūd en s n o p ū šan a , tāpēc, lai n o v ērstu k atla k m e n s veido­
ša n o s , b a r o š a n a s ū d en im j ā b ū t ļoti tīra m .
C a u rp lū d e s k a tlu s izm anto lielās elek trostacijās.

Ūdens sildīšanas kaili

P irm ie unificētie ū d e n s s ild īš a n a s katli bija pared zē ti ū d en s
u z sild īšan ai līdz 7 0 . . . 150°C. P ē d ē jā laik ā n o v ēro ja m a tendence
p a a u g s t i n ā t ū den s te m p e r a tū ru līdz 1 8 0 . . . 200 °C. Ū d e n s sildī­
š a n a s k atlu j a u d a ir 4,65 . . . 210 M W (4 . . . 180 G c al/h ).
Izp la tīti ir g ā z e s -m a z u ta ūden s s ild īš a n a s a g r e g ā t i IITBM ,
KB-FM u. c. K atlu lietd erīb as koeficients ir 83 . . . 91% . _
R ū p n īcās arvien p la š ā k izm an to k o m b in ē to s tva ika -ū d en s sild ī­
ša n a s ag reg ā tu s, kuros vienlaikus k a r s ē ūdeni u n ražo tv aiku
te h n o lo ģ is k a jā m v ajad z īb ām . T vaika spiediens ir 0 , 7 . . . 2,0 M P a :
Kom binētos a g r e g ā t u s izg ata v o g a n uz tv aik a katlu, g a n ari
uz ū d en s s ild īš a n a s katlu bāzes.
J a kom binētā a g r e g ā t a s iltu m a ja u d a ir Qa (MW)_, t a d tīkla
ūden s d au d z u m u M n (t/h ), k uru v a r u zk a rs ē t a g r e g ā tā , ap rēķ in a
pēc fo rm u las
(4.13)

279
k ur D — ra ž o tā tv aik a d a u d z u m s (t/h );
htv — p ies ā tin ā tā tvaik a e n ta lp ija (k J /k g );
h\ u n h 2 — ieplūstošā un a izp lū sto šā ūdens en ta lp ija (k J/k g ).
K om binētajos a g r e g ā to s ra ž o tā tv aik a un k a r s tā ū d en s a ttie ­
cības v a r būt d až ād as, tikai jā a tc e ra s , ka tv aik u n ed rīk st ra ž o t
m azā k par 2% . P re tē jā g a d īju m ā no a g r e g ā t a n ev a rēs aizv a d īt
neko n d e n sejo šās gāzes.

Katli rūpnīcu tehnoloģiskā siltuma izmantošanai

D au dzo s teh n olo ģiskajo s procesos bieži a tb rīv o ja s lieli siltum a

daudzum i. A izp lū stošā siltu m a iz m a n to š a n a i būvē īp a š u s k atlu s,
k u ru s u z s tā d a aiz d a ž ā d ā m k a r s ē š a n a s , a p d e d z in ā ša n a s , m e tā la
k a u s ē š a n a s k rā s n īm u n citām iekārtām . P a r s iltu m a avotu n o d er
k a r s tā s g āzes u n citi siltum nesēji, k a s ro d a s teh n o lo ģ isk ajo s p ro ­
cesos. Sos k a tlu s sau c arī p a r utilizācijas katliem.
Tiem ir s a m ē rā v ie n k ā rš a k o n stru kcija, jo n a v v a ja d z īg a k u r­
tuve un līdz a r to a rī k u rin ā m ā s a g a ta v o š a n a s u n p a d o š a n a s
iekārta.
Ir šādi katlu tipi: КУ, П К К , ТОП, ГТКУ, П К С , СКУ, УС,
К У К С u. с. K atlu ra ž īg u m s ir no 1 t līdz 65 t tv aik a s tu n d ā ,
tv aik a spiediens ir 0,173 . . . 4,6 M P a ( 1 , 8 . . . 47 k gf/cm 2) , tvaiks
p ie s ā tin ā ts vai p ā r k a rs ē ts līdz 250 . . . 500 °C.

Apkures katli

R ū p n īcām un dzīvojam o ēku apkurei nepieciešam o k a rs to ūdeni

ražo č u g u n a vai t ē r a u d a katlos.
Č u g u n a k a tlu s lieto tad , ja s iltu m a slodze uz vienu katlu
n ep ā rs n ie d z 1,2 . . . 1,4 M W u n ja ū d ens t e m p e r a tū ra n a v a u g s tā k a
p a r 115°C, resp. virsspied ien s n ep ā rsn ied z 70 k P a.
Č u g u n a k a tlu s ra k s tu ro a r nosacītās s ild v ir sm a s la u k u m u —
N S L (m 2).
N o sac īta s sild v irsm a s 1 m 2 ir tā d s č u g u n a sekciju tip a katla
s ild v irsm a s lau kum s, k u ra s s iltu m a p lū s m a ir 11,63 kW
(10 M ca l/h ), ja k u rin a ar šķirotu a n tra c ītu u n k a tla lietderības
koeficients ir a u g s tā k s p a r 70% .
Č u g u n a katlu s ied ala divās g ru p ā s:
1) N S L ir 1 . . . 4 m 2 — p a re d z ē ti atsev išķu dzīvokļu v a i vien-
dzīvokļa ēku apkurei un siltā ūd en s apgādei;
2) N S L ir virs 7 m 2 — lielākām ēkām vai ēku g ru pām .
K atlus v a r k u rin ā t a r cieto k u rin ām o vai arī a p g ā d ā t a r šķidrā
vai g āzveida k u rin ā m ā degļiem.
E k s p lu a tā c ijā plaši izplatīti ir katli «U niversal», «Enerģija»,
«Tula» u. c. K a tru no tiem ra žo v a irā k ā s m odifikācijās ar dažāda
lieluma sildvirsm ām .

280
 J a ar č u g u n a katliem n e v a r n o d ro š in ā t v a ja d z īg o siltu m a d a u ­
dzum u vai a rī nepieciešam s ra ž o t tvaiku, k u ra v irsspiediens p ā r ­
sniedz 70 k P a, ta d izm anto t ē r a u d a katlus.

4.4. KATLU A G R E G Ā T U P A LĪG iĒK Ā R T A S

Ekonomaizeri un gaisa sildītāji

K atlu n a v ieteicam s b a ro t a r a u k stu ūdeni, jo liela te m p e r a ­

tū r u s ta rp īb a r a d a nev ē la m us term isk os sp rie g u m u s konstrukcijās,
au k s ta is ū d en s s a tu r d a u d z gāz u — g aisu un C O 2, k as veicina
koroziju. S asild o t b a r o š a n a s ū d eni ar a iz p lū s to š a jā m d ūm gāzēm ,
tiek s a m a z in ā ti s iltu m a zu dum i (q2) (form ula 4.4).
S iltu m a p m a iņ a s a p a rā tu s , k u ru s izm an to b a r o š a n a s ūdens sil­
d īšanai, sau c p a r ekonomctizeriem. Tos izg ata v o no tē ra u d a vai
č u g u n a cau ru lēm . P a ca u ru lē m p lū st ūdens, bet ca u ru le s no ā r ­
puses ap skalo k a r s tā s dūm gāzes.
Ū dens te m p e ra tū ra i, ieplūstot ekonom aizerā, jā b ū t vism az p a r
10° a u g s tā k a i n ekā rasas p u n k ta te m p e ra tū ra (te m p e ra tū ra , k u rā
k o n d en sē ja s d ū m g ā z ē s eso šais tv a ik s ). P re tē jā g a d īju m ā ekono-
m aize ra ārp u se būs p a k ļa u ta in ten sīv ai korozijai.
T as attieca s arī uz g a is a sild ī­
tājiem .
D ū m gā zes
B a ro š a n a s ūdeni sasildot p ar
1°, d ū m g āze s atd ziest vidēji p a r
2 . . . 3°.
Č u g u n a ca u ru ļu ekonom aizerus
izm an to spiedienam līdz 2,2 M P a.
Č u g u n a ekonom aizeru ca u ru les
izg ata v o ribotas, lai palielinātu
sild v irsm u d ū m g ā z u pusē. Tie ii
kom pakti, bet bieži piesērē a r pel­
niem u n ir g rū ti tīrām i. T īra a p ­
pūšot a r tvaiku vai sasp iestu
gaisu.
A u g stāk iem spiedieniem iz­
m an to t ē r a u d a c a u ru ļu ek o nom ai­
zerus. T ajo s ūden s v a r daļēji arī
iztvaikot ( x = 0 , 1 5 . . . 0,25). T ādā
g a d īju m ā ir v ā ro š s jeb v erdošs
ekonom aizers.
P a r g a is a sildītā jiem sauc sil­
tu m a p m a iņ a s a p a rā tu s , kuros k u r ­
tuvē ievadām o g aisu sas ild a ar 4.25_att Tērauda cauruļu gaisa sil-
a iz p lu s to ša ja m dum gazem . dītajs:
G a isa sild ītāju uzd ev um s ir U Z - / u n 2 - c a u r u ļ u s iena ; 3 — š ķ ēr ss ie n a;
1 1 , 1 . j v „ 4 — c a u r u le s ; 5 — g a is a ie plūd es k a n a l s ;
labot k u rin ā m a d e g s a n a s procesu _ pSrpiūdes kanāls; 7 - izplūdes kanāls.
281
 u n līdz ar to palielināt k u rtu v es term isko slodzi, k ā arī s a m a z i n ā t
siltu m a z u d u m u s ar a iz p lū sto š a jā m d ū m g āzē m (qļ).
M az a un vidēja ra ž īg u m a k atlo s lieto tē r a u d a cau ruļu , rib o tu
iu g u n a cau ruļu un p lākšņu g a isa sild ītājus. Izpla tītāk i ir tē ra u d a
ca u ru ļu g a is a sildītāji (4.25. a t t . ) . Tie s a s tā v no ca u ru ļu kūļa,
k u ra ca u ru lē s p lū s t k a r s tā s d ū m g āze s, bet s ta rp c a u ru ļu telp ā —
sild ām ais gaiss.
G aisa sild ītāju s kom plektē kubos. Lieliem katliem u z s tā d a
divus vai trīs kubus.
Tuvināti v a r pieņem t, ka, d ū m g ā z ē m atdziestot p a r 1°, gaiss
sas ils t p a r 1,25 . . . 1,5 °C.
Lielās k atlu iek ārtās izplatīti rotējošie reģenerativie g a isa sil~
. ditāļi. Tiem ir m a z ā k a m a s a u n g ab a rīti, bet g rū tīb a s r a d a g a is a
u n d ū m g ā z u plū sm u s a v s ta r p ē jā noblīvēšana.
P ē d ē jā laikā g aisa sild ītā ja ap akšējo kubu (d ū m g ā z u plūsmas,
virzienā) g a ta v o no stikla caurulēm . T as ļauj s a m a z in ā t d ū m g āzu
te m p e r a tū ru zem ra s a s punkta. R e zu ltātā p ie a u g k atla lietderības
koeficients, sa m a z in ā s k aitīg o vielu s a tu rs d ū m g āzē s u n s a m a ­
zin ās korozija.

Tvaika pārkarsēfāji

Tvaika p ā rka rsētāju izm anto p ie s ā tin ā ta tv aika p ā r k a r s ē š a n a l

Tas s a s tā v no neliela d ia m e tra līkloču izlocītu ca u ru ļu kūļa. C au ­
ru ļu g alu s ievelmē kolektoros vai ari piem etina tiem.
P ā r k a r s ē t ā j u s izvieto aiz pirm ā konvektīvā c a u ru ļu kūļa, kur
dū m g ā z u te m p e r a tū ra a tk a rīb ā no nepieciešam ā tv a ik a pārkarsē-
ju m a ir 6 0 0 . . . 1000 °C. S ādi izvietotu p ā r k a rs ē tā ju sau c par
ko n v e k tiv u , jo ta s lielāko d aļu s iltu m a saņem konvekcijas veidā.
Ir arī ko nvektivi-rad iācijas un radiācijas tv a ika pārkarsētā ļi ,
k u ru s izvieto k urtu ves k a m e ra s a u g šē jā daļā.
P ā r k a r s ē t ā tv aik a te m p e r a tū ru reg ulē, v ai n u nov irzo t daļu
d ū m g ā z u g a r ā m p ā r k a rs ē ta ja m (nelielos
ri k a tlo s ), vai arī izm antojot tvaik a dzesē­
tājus.
Tvaiku v a r atdzesēt, iesm idzinot tajā
ūdeni vai ievietojot daļu p ā r k a rs ē tā ja
ca u ru ļu re s n ā k ā cauru lē, k u rā plūst
ūdens. R egu lējo t ū d en s caurplūdi, v a r pa­
lielināt vai s a m a z in ā t tvaika te m p e ra ­
7777777777777) tūru.
4.26. att. Tvaika p ā rk a r­
Tvaika p ā r k a r s ē tā ju s izveido g a n pret-
sē tāja shēma. plūsm as, g a n arī jauktos. P re tp lū s m a s g a ­

282
d īju m ā sildv irsm a ir m in im ā la ,b e t p riekšējās c a u ru les s t r ā d ā a u g ­
s tā s te m p e ra tū rā s , k as bieži n a v pieļau jam s. J a ra ž o tā tvaik a te m ­
p e r a tū ra ir a u g s ta , t a d d ro šā k lietot ja u k to sistēm u (4.26. a t t . ) .

Pelnu aizvākšana un dūmgāzu attīrīšana

P e ln u s no k urtu v es v a r aizv āk t a r vago n e tē m , ar skrēperu v ai

lentes tran sp o rtie riem , kā arī h id rau lisk i —- sa ja u c o t a r ūdeni un
ar sūkņiem aizsū k n ē jo t no k a tlu m ā ja s . S a u s ā veidā pelnus v a r
aizvākt p neim atisk i — a r tvaika ežektoru vai vak uum sūk ni. V a r
lietot ari pn eim ohidrau lisko paņēm ienu, k a d pelnu un ū d en s m a i ­
sīju m u uzpu to a r sasp iestu g a is u u n paceļ a u g s t ā k novietotā tv e r ­
tnē, no kurienes pelnu h id ro m a s a aizp lū st paštec es veidā.
D ū m g ā z e s a r ī s a tu r pelnus. J a tā s n e a ttīrītu , pelni izplūstu
a tm o sfē rā un piesārņ o tu apkā rtn i.
Nelielas ūn v id ējas j a u d a s katlu m ā jā s d ū m g ā z u a ttīrīš a n a i
p a r a s ti u z s tā d a ciklonus v ai b a te riju ciklonus (m u ltic ik lo n u s ),
vai arī žalū z iju pelnu uztvērējus.
Tie visi ir m ehāniskie p elnu uztvērēji. Lieto arī slap jo s pelnu
u ztv ērēju s (s k ru b e ru s), kuros pelni pielīp pie m itr ā m virsm ām ,
no kurienes tos noskalo ūdens.
Lielās k a tlu iek ārtās ierīko elektrofiltrus, kuros līd z s trā v ā s
elek trisk a jā la u k ā pelni n o sēžas uz viena elektroda, no kurienes
tos iek rā tā īp a š ā tvertnē.
Ciklona darba shēm a p a r ā d īta A t t ī r ī t a kdūmgāze
4.27. attēlā. C iklons s a s tā v no cilindris-.
kās d a ļa s 1 , k u rā pa cau ru li 2 t a n g e n ­
ciāli ieplūst n e tīrā s dūm gāzes. V āks 3
nosedz cilin drisk ās d a ļa s augšu.
D ū m g āz ēm ieg ūsto t rotējošu k u s ­
tību, pelnu d a ļiņ a s centrbēd zes spēku
ietekmē tiek sp iestas pie sienām, slīd
uz ciklona konisko daļu 5 un p a īs-
cauru li 6 iebirst pelnu tvertnē. A ttīrī­
t ā s d ū m g ā z e s izplūst pa ciklona iekšējo
cauruli 4.
B a te riju ciklons s a s tā v no vairākiem
( 10—20 gab.) neliela izm ēra ciklo­
niem.

Ve!kme

K atla a g r e g ā t ā n e p ā rtra u k ti jā ie ­
v a d a g aiss un jā a iz v a d a dūm gāzes. 4.27. att. Ciklona darba
P lū s m u berzes p retestību p ā r v a rē š a n a i shēma.

283
jā p a t ē r ē en erģ ija. Lai s iltu m p ā re ju intensificētu, v ēlam s lielāks
d ū m g ā z u ātru m s, bet ta s s a istīts ar p re te stīb a s p ieaugum u.
K atla a g r e g ā ta m n epieciešam ās velkm es S skaitlisko vērtīb u
(P a ) ap rēķ ina pēc š ā d a s form ulas:
S = l , 2 2 A p k + A p d, (4.14)
k ur SApk — spiediena k ritu m s ae rod in am isk o p rete stīb u p ā r v a ­
rē š a n a i d ū m g ā z u p lū sm ai no kurtu v es līdz d ū m e ­
nim ( P a ) ;
Apa — spiediena k ritu m s dūm eņa a e ro d in am isk ās p re te s ­
tības p ā rv a rē ša n a i, ieskaitot arī p rete stīb u d ū m g ā z u
izplūdei no dūm eņa ( P a ) ;
1,2 — velkm es rezerves koeficients, k a s ievēro sildvirsm u
un dū m eju daļēju aizsērēšanu.
M aziem katliem pietiek ar dūm eņa ra d īto velkmi. Nepieciešam o
d ū m eņ a a u g s tu m u H v a r ap rē ķ in ā t pēc fo rm u las

H —~q~~oļ~7~ -------r> (4.15)

9,81 ( p g — p a )
kur pg u n pa — ap k ā rtē jā g a is a blīvum s (m ūsu rep u b lik a s a p s t ā k ­
ļos p a r a s ti pie 30 °C un 101,3 k P a ) un aizplūstošo
d ū m g ā z u (te m p e ra tū rā t &) blīvum s (k g /m 3).
Apdzīvotu vietu tu v u m ā d ū m eņ a a u g s tu m u izvēlas, vad oties
no s a n itā rie m apsv ē ru m ie m — lai d ū m g ā z e s a tm o sfērā pietiekam i
izkliedētos.
Lielākos k atlu a g r e g ā to s iebūvē ekonom aizerus u n g a is a sildī­
tājus, k as palielina k atla lietderības koeficientu, bet r a d a papildu
ae ro d in am isk ās p re te stīb a s u n s a m a z in a aizplūstošo d ū m g ā z u
te m p e r a tū ru (s a m a z in ā s s ta rp īb a pg—pa). Š ād o s g a d īju m o s j ā p a ­
redz m ā k s līg ā velkm e — j ā u z s t ā d a dūm sūcēji u n v e n tilato ri gaisa
padevei kurtuvē.
G a isa u n d ū m g ā z u plū sm u ae ro dinam isko prete stīb u ap rēķ i­
niem s a s tā d īta s n o m o g ram m as.

Kafla barošana

K atlā jāie v a d a tik p at d au d z ūdens, cik p a tē rē ts tvaika. B a ro ­

š a n a s ūd enim j ā p ā r v a r k atla spiediens. To p a n ā k ar sūkņiem.
K a tla a g r e g ā t a m jāpievieno vism az 2 b a r o š a n a s sūkņi. Tos
ab us v a r piedzīt ar tvaiku, bet, ja vienu piedzen ar elektrodzinēju,
ta d o trs ob lig āti j ā d a r b in a a r tvaiku. T a s d o m āts g ad īju m am , kad
tra u c ē ta elek tro en erģ ijas piegāde. Ļoti m aziem katliem (D ^
' ^ 0 , 3 t/h un 0,5 M P a ) pieļauj m a n u ā li (a r roku) d arb in ā m u
rezerves sūkni.
K a tra sū k ņ a ra ž īg u m a m j ā b ū t v ism az 1,2 reizes lielākam par
k atla no m in ālo ražīgum u.

284
 K a tla n o rm āla i d arbībai nepieciešam s tīrs ūdens. Ū deni ņem
no upēm, ezeriem, akām vai pilsētu ūdensv adiem . S ā d s ū d e n s ’s a ­
tu r duļķes — ū den ī n ešķ īsto šu s p iejau k u m u s u n izšķ īd ušas salis.
Ū deni no duļķēm attīra , to n o stā d in o t u n filtrējot ca u r kvarca
sm iltīm , a n tra c īta sm alkum iem , m a rm o ra d ru p a tā m , g ra n ti vai
citiem filtrējošiem m ateriāliem .
Ū denī izšķīdu šās sālis veido uz k atla sild v irsm ā m k atlakm eni.
T ā s g a lv e n o k ā rt ir k alcija (Ga) u n m a g n ija (M g) sālis. So sāļu
s a t u r u ū denī ra k s tu ro a r ū den s cietību. T ā vienība ir kalcija vai
m a g n ija m ilig ra m ek v iv alen tu skaits 1 k g ū d e n s (m g-ekv/k g).
1 m g -ekv /kg atb ilst 20,04 m g Ca vai 12,16 m g M g s a tu ra m
vien_ā k ilo g ra m ā ūdens.
Ū d eni u z s k a ta p a r m īk s tu , ja cietība ir m a z ā k a p a r 3, p ar
vidēji cietu, ja cietība ir 3 . . . 6, bet p a r cietu, ja tā lielāka p a r
6 m g-ekv/kg.
Ū d e n s kv alitāti ra k s tu ro arī sārm ainība. S v a rīg i z in āt h id rā tu
s ā r m a s a tu ru ū denī — OH~ k oncentrāciju, jo t a s ir a g resīv s attie­
cībā p re t m e tā la virsm ām .
Arī o rg a n isk o vielu s a tu rs katlu b a r o š a n a s ū d en ī n a v vēlam s,
jo izra isa ūden s p u tošanu . O rg a n isk o vielu s a tu ru ūdenī ra k s tu ro
ar skābekļa vai kālija p e r m a n g a n ā t a ( K M n 0 4) d au d z u m u , kas
nepieciešam s, lai oksidētu vienā k ilo g ra m ā ūd en s eso šā s o r g a n is ­
kās vielas.
Lai nov ērstu sāļu un n o g u lš ņ u u z k rā š a n o s k a tla a g r e g ā tā , no
k a tla p a s tā v īg i jā iz v a d a tik d au d z sāļu, cik t a j ā iekļūst ar b a r o ­
š a n a s ūdeni. To veic ar k atla n o p ū šan u , k u ra v a r bū t n e p ā r tr a u k ta
un periodiska.
N e p ā rtra u k ta i n o p ū š a n a i ūdeni ņem no a u g š ē jā boilera iztv ai­
k o šan a s līm eņa tu vum ā, jo tu r ir lie lā k a - s ā ļu koncentrācija.^ Ar
periodisko n o p ū š a n u izvad a duļķes. P eriodiski n o p ū š ap akšējo s
boilerus vai kolektorus.

Ūdens sagatavošana

D aļa iztvaikotā ū dens no n āk a tp a k a ļ k a tlā k o n d e n s ē ta veidā.

Tā, piem ēram , elek tro sta cijā s a r k o n d en sā cijas tu rb īn ā m k atlam
no j a u n a jā p ie v a d a tikai 1 . . . 5% s v a ig a ū d e n s d a ž ā d u tv aik a u n
ūdens z u d u m u k o m p en sēšanai. Bet rū p n īcu k a tlu m ā jā s d au dz
tvaik a izlieto te h n o lo ģ is k a jā m v a ja d z īb ā m u n katls saņ e m atp ak a ļ
ko n d e n s ā ta veid ā 4 0 . . . 50% vai p a t tikai 10% no r a ž o tā tvaika
d aud zum a. Tāpēc katli n e p ā rtra u k ti jā p a p ild in a a r a ttīrītu ūdeni.
Ū deni v a r a ttīrīt pirm s ie v a d īš a n a s k a tlā vai arī tieši katla.
P irm o paņ ē m ie n u lieto lieliem katliem, otro — m azākiem .
P ir m s ie v a d īš a n a s k atlā ūdeni filtrē.
Ar filtrēša n u vien g rū ti atbrīvot ūdeni no sīkām koloidālā
stāvoklī eso šām daļiņ ām . Tāpēc ūdenim piejauc a lu m īn ija s u l­
fātu, dzelzs s u lfātu vai citas v ielas — t. s. k o a g u la to ru s, kuri

285
 ko ag u lē sīkās koloidālās d a ļiņ ā s un veido ru p jas, ird en a s p ārsla s.
F iltri šis p ā r s lā s viegli aiztur.
Ir vairā k i ū d ens m īk s tin ā š a n a s paņēm ieni: term isk ais, ķīm is­
kais, e le k tro m a g n ētisk a is u. c.
T erm isk ā p aņēm iena būtība ir ūden s pārtvaice. T ad k a tlu baro
ar destilētu ūdeni. Sis paņ ē m ie n s ir d ārg s, un to lieto aug stspie-
diena, it īpaši ca u rp lū d e s katliem.
J a ūdeni n em īkstina ķīmiski, tad, lai atb rīvo tos no k a rb o n ā tu
cietības, zem spiediena katlu b a r o š a n a s ūdeni v a r u zkarsēt.
No ķīm iskajiem paņēm ieniem izp latīta ir katjonēšana. Tā p a ­
m a to ja s uz d až ām vielām piem ītošu īp ašīb u a p m a in īt n ā tr ija vai
ū d e ņ r a ž a k a tjo n u s p ret kalcija vai m a g n ija katjoniem . Katjonē-
ša n u realizē, laižot izfiltrētu ū deni c a u r k a tjo n īta slāni.
P a r a s t i ūd en s m īk s tin ā ša n a i lieto n ā tr ija k a tjo n ītu s un ū d e ņ ­
ra ž a k atjon ītus.
K a tjo n ē š a n a s re z u ltā tā ū den ī paliek tikai izšķ īd ušās n ā tr ija
sālis vai skābes, k u ra s neveido katlakm eni.
P ē d ē jā laikā ū den s m īk s tin ā š a n a i lieto a ri elek tro m a g n ētisko
paņēm ienu, kad ūdeni laiž c a u r m ag n ētisk o lauku. Ū denim izp lū s­
tot c a u r m a g n ētisk o lauku, t a j ā izšķīdušās sālis z a u d ē spēju vei­
dot k atlak m en i un n o g u ls n ē ja s duļķu veidā. D uļķes no k atla
izv ada nopūšot.
Nelielām katlu iek ārtām ūdeni m īk stin a p a š ā k atlā, piejaucot
ūd enim ķīm iskus reaktīvus, piem ēram , k alcin ē tā s sod as p re p arā tu .
P ir m s iev ad īša n as k a tlā ūd en s jā a tb r īv o no t a j ā iz šķ īd u šajām
gāzēm (O 2, CO 2 u. c.), lai p a s a r g ā t u k a tla iekšējās v irs m a s no
korozijas. So procesu sau c p a r deaerāciju.
Izšķir term isko u n ķīmisko deaerāciju. Iz p la tītā k a ir term iskā
d eaerācija, kad sīkās s trū k lā s plūstošo ūdeni sas ild a līdz v ā r īš a ­
n ā s tem p e ra tū ra i. T ad g āzes s a t u r s ū den ī s a s k a ņ ā a r H enrī
likum u s a m a z in ā s līdz nullei. A tdalīto gāzi izlaiž atm osfērā.
Ūdenī izšķīdušo skābekli v a r atdalīt, arī laižot ū deni caur
tē ra u d a skaidu filtru.

Separicijas iekārtas

Izplūsto t no k atla boilera, ūden s tv aik s ra u j līdzi arī ūdens

daļiņ as. Bet ūdens s a tu r sālis, k as n o sēžas tv aik a p ā r k a rs ē tā ja
c a u ru lēs un uz tu rb īn u lāp stiņ ām . T as ir bīstam i.
Arī tv aik s zem a u g s ta spiediena v a r s a tu rē t d aļu ū denī izšķī­
dušo sāļu. Tāpēc, lai n o d ro š in ā tu tvaika tīrību, bez k a tla ūdens
n o p ū š a n a s izveido arī īp a š a s tv aik a s e p a rā c ija s iekārtas.
Tva ika separācija būtībā ir ūd en s m eh ā n is k ā a td a līš a n a no
tvaika. Sirn no lūk am tv aik a u n ū den s m a is īju m a s trū k la s virza
p re t vairogiem , ža lū z ijā m vai c a u ru m o tā m plāksnēm . Ū d e n s d a ­
ļiņas, atsitoties pret virsm ām , zau d ē ā tru m u un s a p lū s t boilerā,
bet tvaik s aizplūst uz p ā rk a rs ē tā ju .

286
 T vaiks

B a ro š a n a Nopūšana

4.28. att. Trīspakāpju iztvaik ošan as shēm a.

Lai s a m a z in ā tu s āļu s a tu ru p a š ā tvaikā, lieto divus p a ņ ē m ie­

nus: iztv aik o šan u v a irā k ā s p a k ā p ēs (divās vai trijā s ) u n tvaik a
skalošanu.
V a ir ā k p a k ā p ju iztv aikošanu realizē boilerkatlos, sa d a lo t a u g ­
šējo boileru ar' ca u ru m o tā m s ta rp s ie n ā m divās (vai trijā s ) d a ­
ļās — t ī r a j ā un s ā ļa jā n o d alīju m ā . T īrais n o d a līju m s ir lielāks,
un t a j ā ieplūst b a r o š a n a s ūdens. C a u r s ta rp s ie n u d a ļa ūdens no
t īrā n o d a līju m a ieplūst s ā ļa jā , k ur sāļu k o n ce n trācija ir a u g s tā k a .
No šejienes ņem ūdeni no p ū šan a i. V a irā k tv aik a izd alā s tīra jo s
no dalījum os, jo tie ir ievērojam i lielāki. .
4.28. a ttēlā p a r ā d īta trīs p a k ā p ju iz tv aik o šan a s shēma.

Cauruļvadi un katla armatūra

Lielāko d aļu k a tla a g r e g ā t a iek ārtas savieno c a u ru ļv a d u sis­
tēm as.
A tk arībā no siltu m n esē ja spiediena u n te m p e r a tū ra s atbilstošos
c a u ru ļv a d u s iedala č e trās k ateg o rijā s.
J o a u g s tā k i ir s iltu m n esē ja p a ra m e tri, jo s t i n g r ā k a s 'p r a s ī b a s
tiek u z s tā d īta s attiecībā uz c a u ru ļv a d u m a te riā lu . P irm ā s , o tr ā s
un t re š ā s k a te g o rija s cau ru ļv ad iem izm an to tikai bezšuves c a u ­
rules. C e tu rta ja i k a te g o rija i v a r izm an to t a rī m e tin ā tā s c a u ru le s
ar g aren šuv i. 1 . u n 2 . k a te g o r ija s c a u ru les g a ta v o no īp a š ā m
k a ltā m s a g a ta v ē m , t ā s ir aptu ven i trīs reizes d ā r g ā k a s nekā p a ­
r a s tā s caurules.
C a u ru ļv a d u s m ontē uz speciāliem b alstiem pie sien ām un ko­
lonnām . T e m p e ra tū ra s ietekmē c a u ru ļv a d i izplešas aptuveni p a r
0,12% uz katrie m 100°C, t. i., 1,2 m m uz 1 m. Tāpēc tos cieši pie­
vieno tikai pie teh n o lo ģ isk ās iek ārtas, bet pārējo s a tb a ls ta p unk tos
no stip rin a uz rullīšiem . J ā p a r e d z arī iz p le š a n ā s k om pensatori,
t. i., c a u ru ļv a d u s ik pa p o sm am izliec U veid ā v ai arī līnijā ievieto
lēcveida k o m pensatorus.
C au ru ļv a d i jānovieto ar k ritu m u ne m a z ā k u p a r 0,001 slīpi uz
leju p lū s m a s virzienā. Z em ā k ajo s pu n k to s pievieno īs c au ru le s
k o n d en sā ta n o v a d īša n a i, bet a u g s tā k a jo s — g a is a izlaišanai.
V entiļus, aizbīdņus, v ā r s tu s un k rā n u s sau c p a r ka tla a rm a ­
tūru. To iedala noslēdzošā, re g u lē jo šā u n d ro šīb as a r m a tū rā .

287
 Kontroles un mērīšanas aparatūra

K atla darbība n e p ā rtra u k ti jākontrolē. Sim n o lūk am k a tla m

obligāti jāpievieno m an om etri, ūden s līm eņrāži, term o m etri, d ro š ī­
bas vārsti, noslēdzošie un vienvirziena ventiļi.
M an o m etru s pievieno k atla boileru tv aik a telpai, bet caurplū -
des katlo s — tv aik a v a d ā pirm s n oslēd zo šā ventiļa. M an o m etri
periodiski jā p ā r b a u d a . Uz m a n o m e tru s k a la s a r s a r k a n u līniju
atzīm ēts m aksim āli p ie ļa u ja m a is spiediens katlā.
Ū dens līm eņrāžiem jā b ū t diviem. M a z ja u d a s katliem vienu no
tiem drīkst aizvietot ar p ā r b a u d e s ventiļiem.
T e m p e ra tū ru m ērī p ā r k a rs ē tā tv aik a v ad ā . J a k a tla ra ž īg u m s
p ā rsn ie d z 30 t/h (caurplū des katliem jeb k u ra ra ž īg u m a g a d īju m ā ),
jā u z s t ā d a arī re ģistrējošie te m p e r a tū ra s m ērītāji. J ā p a r e d z iespēja
m ērīt a rī b a r o š a n a s ūd en s te m p e r a tū ru pirm s u n aiz ekono-
m aizera.
D rošības vārstiem , kuri atveras, tv aik a spiedienam p ārsn ie dzo t
p ieļaujam o vērtību, jā b ū t vism az diviem. V ienam dro šīb as v ā r s ta m
jā b ū t n oslēg tam , lai apka lp o jo ša is perso n āls n e v a rē tu izm ainīt
v ā r s ta iestādījum u.
Tvaika v a d u k a tla m pievieno caur noslēdzošo tv aik a ventili.
B a ro š a n a s ū d e n sv a d u k a tla m pievieno c a u r noslēdzošo u n vien­
virziena ventili, k urš auto m ātisk i noslēdzas, ja spiediens b a r o š a ­
n a s ū d e n s v a d ā p azem inās.
R e tin āju m u k atlu kurtu v ēs m ērī ar U veida ca u ru lītē m vai
speciāliem caurplūdes-velkm es m ērītājiem .
R ažotā tv aik a uzskaitei u z s tā d a ca u rp lū d e s m ē rītāju s, bet d e g ­
š a n a s režīm a p ārb a u d e i — d ū m g ā z u a n a liz a to ru s C 0 2 vai 0 2 s a ­
t u r a n oteikšanai.
A u tom atizētajiem katliem nepieciešam a vēl p ap ild u m ē ra p a ­
r a tū r a — g a n reģ istrē jo šā , g a n arī regu lējo šā.

4.5. K A T L A A G R E G Ā T A PROJEKTĒŠANAS
M E T O D IK A

Termiski aprēķina shēma

A tk arībā no uzd e v u m a izšķir p ā rb au d es, ko nstruktīvo un

jaukto aprēķinu.
Pārb aud es aprēķina uzd evu m s ir noteikt u z s tā d ītā s iekārtas
lietd erīb as koeficientu, d ū m g ā z u te m p e r a tū ra s d ūm ejās, ū d ens un
tv aik a p a ra m e tru s , ja doti d arb a nosacījum i (katla ra žīg u m s, kuri­
n ā m ā veids u. c . ) .
Ar k o n stru ktīvo a p rēķinu n o s a k a sild v irsm u la u k u m u u n to
term isko slodzi, kas n o d ro š in ā tu uzdoto ra ž īg u m u a r noteiktu
lietderības koeficienta vērtību.

288
 J a u k ta ja a prēķinā d aļa k atla sildv irsm u ir dota un paliek n e­
m a in īg a , bet d aļu aprēķ in a un pārk o n stru ē. Š ā d u s ap rēķ in us
izpilda k a tlu re k o n stru k cijas projektos.
K atla ap rēķ in a m etodika ir šāda. V isp irm s a tk a r īb ā no k u ri­
n ā m ā veida un nepieciešam ā k atla ra ž īg u m a izvēlas k urtuves
tipu. T ad pēc ta b u lā m un iepriekš u z r ā d īta jā m fo rm ulām n o s a k a
g a is a p a tē r iņ a koeficientu, ap rēķ in a s a d e g š a n a s p rod uktu tilp u ­
mus, n o sak a siltu m a zudum us, s a s tā d a siltu m a bilanci un a p r ē ­
ķina k atla lietderības koeficientu. Pēc ta m v a r noteikt kopējo k u ­
rin ā m ā p atēriņu.
T ālā k aprēķ in a kurtuvi. S āk u m ā n o sak a d e g š a n a s teorētisko
te m p e r a tū ru u n pēc ta m k o n stru k tīv a jā a p rēķ in ā izvēlas, bet p ā r ­
b aud es ap rēķ in ā n osaka d ū m g ā z u te m p e r a tū ru aiz ku rtu v es tk
(pirm s k onv ek tīv ajām sild v irs m ā m ).
K o nstru ē H -t d ia g ra m m u u n pēc t ā s n o sak a d ū m g ā z u e n talp iju
teorētisk ajā s a d e g š a n a s te m p e r a tū rā t% un t\. R a d iā c ija s sild ­
v irsm ām a td o ta is siltu m a d a u d z u m s ir abu a tr a s to e n talp iju s t a r ­
pība. P a tiesīb ā no tā j ā a t s k a it a a rī a p k ā rtē jā vidē iz s ta ro ta is sil­
tum s. T ad aprēķina nepieciešam o ra d iā c ija s s ild v irsm a s laukum u.
P ā rb a u d e s aprēķ in ā k urtu v es izmēri un r a d iā c ija s sild v irsm a s
lauk um s ir zinām i, bet jā a p rē ķ in a d ū m g ā z u te m p e r a tū ra pirm s
ko nvektīvajām sildvirsm ām .
Pēc ta m ap rēķ ina ko nvektīvās sild v irsm a s, izm antojo t siltu m a
bilances vien ād o ju m u atbilstoša i sildvirsm ai:
Q — q>i(Hļ — H 2 ) + AaH°, (4.16)
kur Q — a p rē ķ in ā m a ja i sild virsm ai p iev ad ītais siltum a
d au dzum s, kas attiecin āts uz 1 k g (vai 1 mn3)
s a d e d z in ā tā k u rin ā m ā (k J /k g v ai kJ/m n3);
H\ un H 2 — d ū m g ā z u e n ta lp ija s p irm s u n pēc a p rē ķ in ā m ā s
s ild v irsm a s (k J/k g vai k J/m n3) ;
Aa — g aisa p ie sū k šan a s koeficients dūm ejā, kurā iz­
vietota a p rēķ in ām ā sildvirsm a;
H° — a u k stā g a is a en talp ija, k as attie c in ā ta uz 1 k g (vai
1 m n3) s a d e d z in ā tā k u rin ā m ā (k J/k g vai kJ/m n3) ;
(pi — siltum a s a g l a b ā š a n a s koeficients, ko aprēķina
pēc form ulas
(4-17)

Seit Af^s ir a p k ā rtē ja i videi a td o tā siltu m a d a u d z u m a d aļa, kas

attiecas uz doto sildv irsm u (% ) .
Pēc vien ād o ju m a 4.16 ap rēķ in āto siltu m a d a u d z u m u ievieto sil-
tu m a p m a iņ a s a p a r ā t u aprēķina p a m a tfo rm u lā (2.219,2.231). G a lv e­
nās g rū tīb a s s a g ā d ā s iltu m p ā re ja s koeficienta k noteikšana. Lai at-
vieglotu aprēķinus, s a s tā d īta s n o m o g ra m m a s u n em pīrisk as fo rm u ­
las. Ir a t r a s ts arī k a tla a g r e g ā t a m a te m ā tis k a is modelis, pēc kura
vadoties term isko aprēķ inu v a r veikt ar elektron iskajiem s k a it­
ļotājiem.
19 — S iltu m te h n ik a s p a m a ti 289
 Hidrauliskie un aerodinamiskie aprēķini

Lai n e p ā rtra u k ti n ovadītu siltum u no sild virsm ām , jā n o d r o ­

šina n e p ā rtra u k ta siltum nesēju cirkulācija, t. i., ū den s un tvaika,
kā arī d ū m g ā z u un g a is a kustība.
Katla agregāta hidrauliskajos un aerodinam iskajos aprēķinos
galvenokārt nosaka plūsmu hidrauliskās un aerodinam iskās pre­
testības, lai varētu pareizi izvēlēties sūkņus, dūm sūcējus un ven ti­
latorus.
Ļoti svarīgi ir dabiskās cirkulācijas katla agregātā nodrošināt
ūdens un ūdens-tvaika m aisījum a stabilu cirkulāciju. Projektējot
katlus un pārbaudot to darbu dažādos režīm os, aprēķina cirku­
lācijas virzītāj spiedienu un hidrauliskās pretestības. Aprēķinos
izm anto empīriski sastād ītas form ulas un nom ogram m as.
D a b iskās cirk ulācijas shēm a p a r ā d īta 4.29. attēlā. Ū dens un
ūd ens-tvaika m a isīju m s cirkulē s lē g tā k o n tū rā p a p a ra lē li savie­
n o tā m caurulēm . V a irā k a p s ild īta jā s cau ru lēs (cēlējcaurulēs)
ūden s daļēji iztvaiko un ūden s un tvaik a m a is īju m s ceļas uz
augšu. A u gšējā boilerā tvaiks a td a lā s un aizplū st uz p ā r k a rs ē tā ju
vai p a tērētāju , bet ūdens pa m azā k a p s ild īta jā m cau ru lēm (nolai-
dējcaurulēm ) atg rie ž a s kolektorā un a tk ārto cirkulācijas ceļu.
T o .k a r s tā s c a u ru les posmu, k u rā ūdens vēl n e v ā rās, s a u c par
ek onom aizera posm u he\u bet augšējo, kurā veido jas ū d ens un
tvaika m aisīju m s, — p a r tvaiku s atu ro šo posm u fttv-
C irku lācijas virzītājspiediens (P a ) ir
S — htv ( v '-Y m ), (4.18)

ku r y ' un Ym — atbilstoši
ūdens un vidējais ūdens-
tvaika m a is īju m a īp atn ējais
s v ars (N /m 3).
C irku lācijas k o n tū ra hid­
raulisk ās p re te stīb a s ir visu
cēlējcau ruļu u n nolaidējcau-
ru ļu pretestību sum m a. S ta ­
bilā d a rb a režīm ā cirkulācijas
v irzītājsp ied iens ir līdzsvarā
a r spiedienu kritu m u sum m u
2A p, ku ra p a tērēta celejcau-
ruļu un n o laid ējca u ru ļu hid­
raulisko p rete stīb u p ā r v a rē ­
šanai. T ad
S = EAp = SApo +
+ 2 A Pn. (4.19)
4.29. att. D abiskās cirkulācijas kontūra
shēma: To virzītājsp ied ien a daļu,
1 — p i e s ā t i n ā t s tv aik s; 2 — boile rs ; 3 — cēlēj-
c a u r u le ; 4 — n o la id ē jc a u ru l e ; 5 — kolektors. kas paliek pāri pēc eirkulāci-

290
ja s k o n tū ra celejcauru ļu prete stīb u p a r v a re š a n a s , sau c p a r derīgo
v irzītājsp iedienu ( P a ) :
Sd = S —2 A p c = 2Apn- - (4.20)
Izteiksm e 4.20 ir cirkulācijas aprēķ in a pam atv ien ā d o ju m s.

Tehniski ekonomiskie rādītāji

K a tla a g r e g ā t a d a rb a ra k s tu r īg o s r ā d īt ā ju s v a r iedalīt trijā s

g ru p ā s: tehnoloģiskajos, ekonom iskajos un režīm a rā d ītā jo s.
Tehnoloģiskie rā d ītā ji aplūkoti 4.1. a p a k šn o d aļā.
No ekonom iskā viedokļa k atla a g r e g ā t a d a rb u noteiktā laika
posm ā ra k s tu ro lietderības koeficients (aplūk ots 4.1. a p a k š n o ­
d a ļā ) , no sac ītā k u rin ā m ā īp a tn ē ja is p a tē riņ š uz ra ž o tā tvaik a vai
k a r s tā ūdens vienību un siltum a un elek triskās e n e rģ ija s p a tē riņ š
p a š a a g r e g ā t a v a ja d z īb ā m (p a š p a tē riņ š ).
K a tla a g r e g ā t a lietderības koeficients ir a tk a r īg s no a g r e g ā t a
k onstru kcijas, d arb a režīm a, k u rin ā m ā v eid a un kvalitātes u n
a p k a lp o ša n as. Vidējiem un lieljaud as a g re g ā tie m bruto lietderības
koeficients iļkb = 88 . . . 92%, ja sa d e d z in a cietā k u rin ā m ā p u tek ­
ļus, u n 90 . . . 94%, ja dedzina gāzi vai m azutu.
N osacītā k u r in ā m ā īpatnējais pa tēriņ š u z 1 t ražotā tvaika
(t/t) ir
< __ B iQ z^ /i n i \

29310D ' *

kur D — r a ž o tā tv aik a d a u d z u m s (t/m ēn. v ai t / g a d ā ) ;

B t — atb ilsto ša is k u rin ā m ā p a tē riņ š (t/m ēn. vai t / g a d ā ) .
S iltum a p a š p a tē riņ š m o d ern os a g r e g ā to s ar putekļu k urtuvēm
s a s t ā d a 5 , 5 . . . 7,5%, bet ar gāzi vai m a z u tu — 4 . . . 5% no visa
r a ž o tā siltum a.
A g re g ā ta d a rb a režīm u ra k s tu ro darba laika g a d a koefici­
en ts ( % ) :

’'’ " “šretT '100' (4 2 2 >

k ur td — a g r e g ā t a d arb a stu n d u skaits gad ā.
A g r e g ā ta term iskā s slod zes iz m a n to š a n a s koeficients Ķļ r a k ­
stu ro slodzes režīm us:
y n
= ----------1 0 0 ( % ) , ■ (4.23)
Z iU %
ii o m a

kur h D — ra ž o tā tvaika d a u d z u m s ( t / g a d ā ) ;
E D nom — a g r e g ā t a n o m in ā lā j a u d a (ražīg u m s; t/h );
Td — a g r e g ā t a d a rb a s tu n d u s k aits gad ā.
19 » 291
 S v a rīg ā k a is k atla a g r e g ā t a d arb a r ā d ītā js ir ra ž o tā tvaika,
resp., siltum a p ašizm a k sa . P a š iz m a k s a s lielāko d aļu s a s tā d a k u ri­
n ā m a i s — līdz 70%.

A gre gātu izvietojums katlu mājā

Seit j ā v a d ā s no a p s tip r in ā ta jā m celtniecības n o rm ām un n o ­

teikum iem (C H n īI) . J ā a tc e ra s , ka katlu telp as nedrīkst ierīkot dzī­
v o ja m ā s u n sab ied riskās ēkās v ai arī t ā m tieši blakus, ja ū d e n s
te m p e r a tū ra pārsn ie d z 115 °C vai tv aik a spiediens ir a u g s tā k s p a r
70 k P a (m a n o m e tr is k a is ).
Atsevišķi būvētās k a tlu m ā ja s jān o robežo no dzīv o jam ām un
sa b ied risk a jām ēkām ar ap z a ļu m o tā m s a n i t ā r ā m aiz s a rg jo s lā m .
Joslu m in im āla is p latu m s a tk a rīb ā no k u rin ā m ā veida u n . p a tē ­
riņ a s v ā r s tā s robežās 15 . . . 200 m.
K atlu m ā ja s v a r būt slēg tas, p u s a tk lā ta s u n atklātas.
S lē g tā s ka tlu m ā jā s visu iekārtu izvieto ēku iekšpusē. T ā d a s
būvē rajono s, kur ā r g a is a aprēķ in a te m p e r a tū ra ir zem āka p a r
—30 °C, un n e a tk a rīg i no ā r g a i s a te m p e ra tū ra s , ja tā s izvietotas
apdzīvojam o k v a rtā lu robežās.
P u s a tk lā tā s ka tlu m ā jā s ā rējā siena nosedz ari ekonom aizerus.
Ā rpusē v a r novietot dūm sūcējus, v en tilato ru s, d e a e ra to ru s un
citu iekārtu, k u ra n e p ra s a p a s tā v īg u uzraudzību . Sī tip a katlu
izvietojum s p ieļaujam s, ja ā r g a is a t e m p e r a tū ra n a v ze m ā k a p a r
—30 °C, bet tos n ed rīk st būvēt ap dzīv o ja m o s kvartālos.
A tk lā tā s ka tlu m ā jā s n o seg ta tikai a g r e g ā t u fro n tā lā daļa, kur
s t r ā d ā apka lp o jo ša is personāls. T ā s v a r būvēt ra jo n o s ar ā r g a is a
te m p e r a tū ru ne zem āku p a r —20 °C.
A g re g ā tu un iek ārtas izvietojum u p a š ā ēkā n o rm ē d ažādi n o ­
teikumi. J ā c e n š a s norm u robežās p a n ā k t m ak sim ālu ēkas tilpum a
izm an to šan u . Ir iz s trā d ā ti vairā k i tipv eid a projekti k atlu m ā jā m
ar d a ž ā d a tipa a g r e g ā t u izvietojumu.

4.6. K A T L A AGREGĀTA EKSPLUATĀCIJA

Katla agregāta palaišana un apsfidlnāšana

K a tla p a la iš a n a u n a p s tā d in ā š a n a ir ļoti s v a r īg a s operācijas.

Pēc rem onta, pēc a t r a š a n ā s rezervē un citos gad īju m o s katlu
drīkst p a la is t tikai tad, ja ir ra k s tis k s a d m in istrā c ija s rīkojum s.
P ēc re m o nta k atla a g r e g ā tu p ā r b a u d a un pieņem pa atseviš­
ķiem mezgliem.
P ir m s katla iek u rin ā ša n a s rū p īg i j ā p ā r b a u d a v isas kurtuves
no slēdzošās un re g u lē jo šā s ierīces, p a ti ku rtu v e u n dūm ejas. Ja-
p ā r b a u d a degļi un ū den s līmenis. P irm s ie k u rin ā ša n a s katlu r ū ­
pīgi vēdina 1 0 . . . 15 m inūtes. J a katlu, k as k u rin ā m s a r gazL

292
n eizd o d a s ieku rin ā t ar pirm o aizdedzes padevi, ta s no ja u n a
1 0 . . . 15 m in jā v ē d in a un tikai ta d drīk st to atkal m ē ģ in ā t ieku­
rin āt.
K atls jāpieslēdz tv aik a v a d a m p akāpen iski pēc rū p īg a s v a d a
n o p ū š a n a s un iesildīšanas.
K atlu a p s tā d in ā t arī d rīk st tikai pēc a d m in is trā c ija s ra k s tis k a
rīkojum a. Izņēm um s ir a v ā rija s g adīju m s.
A p s tād in o t k atla a g r e g ā tu , ūd en s līm enis j ā n o t u r virs vidējās
d a r b a atzīm es u n jā p ā r t r a u c k u rin ā m ā padeve. Pēc d e g š a n a s iz­
b e ig š a n ā s un tvaika p a tē riņ a p ā r tr a u k š a n a s k atlu drīkst atvienot
no tv aik a v ad a .
K a tra m k atla a g r e g ā t a m nepieciešam a īp a š a in stru kcija, k u rā
sīki n o rā d īta k atla p a la iš a n a s un a p s t ā d i n ā š a n a s kārtība.

Automatizācija

K a tla a g r e g ā t a d a rb a au to m ā tis k ā r e g u lē š a n a ļauj s a m a z in ā t

ap k a lp o jo š ā p e rso n āla skaitu, palielina a g r e g ā t a d a rb a drošību,
s tab iliz ē tv aik a p a ra m e tru s , no d ro šin a ' visizd evīgāk o d a rb a r e ­
žīm u un līdz ar to palielina k a tla lietd erīb as koeficientu. T as viss
uzlabo ap ka lpe s d arb a a p s tā k ļu s un dod lielu ekonomisko efektu.
R ūpnīcu katlu m ā jā s p a r a s ti a u to m atizē katlu b a r o š a n u ar
ūdeni un k u rin ā m ā d e g š a n a s procesu.
Lai tv aik a p a r a m e tri būtu nem ain īgi, jā p a n ā k līd zsv ars starp
k a tla m pievadīto siltum u un ar tv aik u nov adīto siltu m a d a u ­
dzu m u , t. i.,
B t Q ,/nkb = D ( h p - h n). ' (4.24)
J a iz m ain ās tvaika p atēriņ š, bet k u rin ā m ā padeve un k valitāte
paliek t ā d a pati, ta d izm ain ās a rī tv aik a spiediens katlā:
p = k B t QzW - D ( h v - h i l), (4.25)
kur k — propo rcio n alitā te s koeficients;
Bt — k u rin ā m ā fak tisk ais p a tē r iņ š (kg/h v ai mn3/ h ) ;
Qzd — d a rb a k u rin ā m ā zem ā k ais s a d e g š a n a s siltum s
(k J/k g vai k J/m n3) ;
rļkb — kaila a g r e g ā ta bruto lietderības koeficients;
D — ra žo tā tvaika d a u d z u m s (k g /h);
/ip un hu — atbilstoši ra ž o tā tvaika u n b a r o š a n a s ūdens en-
ta lp ija (k J/k g ).
No pēdējā v ien ād o ju m a red zam s, ka sa d e d z in ā m ā k u rin ā m ā un
līdz ar to arī nepieciešam ā g a is a d a u d z u m a izm aiņ a ir a tk a r īg a
no tv aik a spiediena iz m aiņ as katlā. Tāpēc au to m atizēto katlu r e ­
g u lē š a n ā par galveno im p ulsu izm an to tv aika spiedienu.
K atlu b a r o š a n a s re g u lē ša n a . P r a k s ē visbiežāk sa sto p a m i trīs
re g u la to ru veidi: vienim pulsa, divim pulsu un trīsim p u lsu r e g u ­
latori. •

293
 P orkarsēts tvaiks V ienim pu lsa re g u la to ri
------------- gs=-
d a rb o ja s, izm an to jo t līm eņa
s v ā r s tīb ā s k atla boilerā
(4.30. att. a ). Izm ainoties
BR
Aj ū d en s līmenim boilerā, b a r o ­
B arošanos ūdens š a n a s re g u la to rs BR no p lu ­
diņa saņ e m im pulsu un p ā r ­
vieto v ā r s tu 1 . Sos r e g u la t o ­
rus lieto m a z a s j a u d a s katlos,
kuriem liels ūd en s tilp um s.
V ien im p ulsa re g u la to ri
♦ 1 (s tr ā d ā ar paliekošu n evien­
BR m ērību — u z tu r p a z e m in ā tu
līmeni pie lielākām slodzēm —
un otrādi. Tāpēc vienboilera
katlos (m azs ū d ens tilpum s)
šie re g u la to ri n ev a r n o d ro š i­
n ā t stabilu re g u lē šan u .
D ivim pulsu re g u la to ri
t t (4.30. att. b ) pārvieto r e g u ­
BR lējošo v ā r s tu a tk arīb ā no
VJ
ūdens līm eņa novirzes un no
ļj l — — tvaika p a tē riņ a izm aiņ as.
l R e g u la to rs abus im p u lsu s
s um m ē un p astip rin a.
4.30. att. K atlu barošan as au tom ātis­
kās regu lēšan as shēm as: Vēl labāk a ir re g u lē š a n a
a v ie n im p u ls a ; b — d iv im p u ls u ; c — pēc trim im pulsiem : līm eņa,
tr īsim p u ls u .
tvaika p a tē riņ a un b a r o š a ­
n a s ū d ens ca u rp lū d e s (4.30.
att. c).
Lieto arī citas shēm as.
D e g ša n a s re g u lē š a n a . Lai k u rin ā m ā d e g š a n a būtu ekonom iska,
ta i jān o ris ar m in im ālā m g aisa p a tē r iņ a koeficienta a vērtībām .
M ainoties k atla slodzei, jā iz m a in a ari g a is a padeve. V ienm ēr « > ! >
tāpēc d ū m g āze s s a tu r 0 2, pēc k u ra d a u d z u m a v a r sp riest par a,
skaitlisko vērtību.
J a d e g š a n a n av ķīmiski nep ilnīga, ta d p a r a v a r spriest ari
pēc C 0 2 s a tu r a dūm gāzēs. P are iz i izvēloties a, k u rin ā m a is p ra k ­
tiski s a d e g pilnīgi, tāpēc d ū m g āzē s p a r a s ti nekontrolē ķīmiski
n e p iln īg ā s s a d e g š a n a s produktus.
A tbilstoši katla slodzes izm aiņai jā iz m a in a k u rin ā m ā padeve.
To veic ku r in ā m ā regulators, kuru sauc arī p a r slodzes reg ulato ru.
Lai ieturētu ekonom isku d e g š a n a s režīm u, nepieciešam s arī
ga isa regulators, k u rš u ztu r n e m a in īg u a, resp. n e m a in īg u C 0 2 vai
0 2 s a tu ru d ūm gāzēs. G a is a re g u la to ru sau c ari p a r ekonom iskum a
re g u la to ru .

294-
 Lai ku rtu v ē u z tu rē tu noteiktu re tin ā ju m u , t ā t a d pareizi n o v a ­
dītu d ū m gāze s, nepieciešam s ve lk m es regulators.
Sie trīs re g u la to ri realizē d e g š a n a s re g u lē šan u . P ra k s ē lieto
d a u d z a s sh ē m a s k atlu a u to m ā tis k a ja i re g u lē š a n a i, bet v isās
ietilpst m inētie 3 reg u la to ri. T ās a tš ķ ira s tikai ar im pulsu ie g ū š a ­
n a s veidu.
Lieliem k a tlu a g re g ā tie m a u to m ā tisk ā s re g u lē š a n a s sistēm as
ir kom plicētas. P ā r s v a r ā lieto elektronu re g u la to ru s.

Katlu inspekcijas noteikumi

K atlu m ā ja s v ad īb u v a r uzticēt p erson ai ar speciālu izglītību.

J a n a v š ā d a s izglītības, ta d jā n o k ā rto īp a š s p ārb au d īju m s. A tbil­
d īg ā s p erso n a s z in ā š a n a s a tk ārto ti j ā p ā r b a u d a ik pēc trim gadiem .
A pkalpot k atlu a g r e g ā t u drīkst p e rs o n a s v ecākas p a r 18 g a ­
diem ar p ā rb a u d ītu veselību. T ām jā b ū t ap m āc ītā m un jā ie g ū s t
apliecība p a r p ā r b a u d īju m u n o k ārto ša n u . P ā rb a u d e s a tk ārto ne
re tā k kā reizi 12 m ēnešos. P ā rk ā rto jo t katlu citam k u rin ā m a ja m
vai pārceļot k u rin ā tā ju (katlu m a šīn is tu ) d a r b ā ar cita tipa katlu,
v iņ a m vēlreiz jā k ā rto p ārb a u d īju m s.
K atla d a rb īb a s laikā k u r in ā tā ja m n e d rīk s t u zdot tā d u s darbus,
k a s neattiec as uz k atla apkalpi, piem ēram , re m o n ta darbus.
K atlu m ā jā re d z a m ā vietā jā iz k a r d rošīb as noteikum i perso ­
n ā la m un k atla a g r e g ā tu a p k a lp o ša n a s instrukcija.
K a trā k atlu m ā jā ir dežūru žurn āls, k u rā iera k sta visus ievē­
rotos katlu d a rb īb a s defektus, p a la iš a n a s u n a p s t ā d i n ā š a n a s la i­
kus, in s tru k cijās p ared zē to s k o n tro la p a rā tu r ā d īju m u s un citas
ziņas.
N edrīk st pieņem t un nodot dežū ru a v ā rija s likv id ē šan as laikā.
K atlu drīk st a t s t ā t bez u z ra u d z īb a s tikai tad , ja t a j ā pilnīgi
izbeigusies d e g š a n a un spiediens sam a z in ā jie s līdz atm o sfēras
spiedienam .
K atlu m ā jā n ed rīk st u ztu rēties n epiede ro šas personas.
A d m in istrācijai j ā iz s tr ā d ā īp a š a in stru k cija k atlu tīrīš a n a s un
re m o n ta d arb u izpildīšanai.
Pēc k a p itā lā rem o nta, bet ja u n u s k a tlu s — pēc to m o n tā ž a s
p ā r b a u d a V a lsts katlu inspekcija. E k s p lu a tā c ijā esošo k a tlu arejo
a p sk a ti iz d ara ne re tā k kā vienu reizi g ad ā , bet iekšējo -—. n e
re tā k kā reizi trijo s gados. H idra u lisk o p ā r b a u d i veic vism az
vienu reizi sešos gados.
Veicot hid raulisk o p ārbau di, a td z is u š u k atlu pielej ar ūdeni
u n ar sūkni p a a u g s tin a spiedienu t a j ā v irs d arb a spiediena s a ­
s k a ņ ā ar insp ekcijas noteikumiem.
K a tla p ā rb a u d e s re z u ltā tu s katlu inspektors ieraksta katla
g rā m a tā . V iņa n o rā d īju m i obligāti jāp ild a.
 5. n o d a ļ a
KOMPRESORI UN VENTILATORI

G āzu s a s p ie š a n a s m a š īn a s v a r klasificēt pēc d a ž ā d ā m

pazīm ēm. A tkarīb ā no spiediena p a a u g s ti n ā š a n a s pak āpes e = p 2/pi
t ā s iedala a u g s ta g āzes spiediena k om presoros un v en tilatoros,
kas r a d a g āzes plūsm u, tikai n e d a u d z p a a u g s tin o t tā s spiedienu.

5.1. V IR Z U Ļ K O M P R E SO R I

Darbības princips

V irzuļkom presori pieder pie g āz u s a s p ie š a n a s m ašīn ām . 5.1. a t ­

tēlā p a r ā d īta v ien pakāpes vien p u sēja s d a rb īb a s virzuļk o m p re so ra
shēm a g a is a saspiešan ai.
K om presors s a s tā v no cilind ra 1 un virzu ļa 2; cilindra v āk ā 3
iemontēti divi v ā r s ti — ie s ū k šan a s jeb ieplūdes v ā r s ts 4 un iz g r ū ­
š a n a s jeb izplūdes v ā r s ts 5. V irzuļk om presora d arb a cikls s a s tā v

5.1. att. V ienpusejas darbības virzuļkom presora

shēma.

296
no 4 atsevišķiem procesiem. V irzulim atrodoties la b a jā pusē, g aisa
spiediens cilind rā ir m azā k s nekā atm o s fē ra s spiediens ieplūdes
v ā r s ta p re te stīb a s dēļ, t. i., p i < p o ■ V irzulim pārvietojoties uz
kreiso pusi, g aiss cilin d rā tiek saspiests; šo procesu attēlo
līkne 1-2. Brīdī, kad s a s n ie g ts spiediens p 2, atv e ra s izplūdes v ā r s ts
un v irzulis saspiesto gāzi izg rūž spiedtvertnē; in dik ato ra d ia ­
g r a m m ā šo procesu attēlo posm s 2-3. S p ie d tv ertn ē p s < p 2 izplūdes
v ā r s ta p re te s tīb a s dēļ. V irzulim pārvietojoties no kreisā galējā
s tāvok ļa uz labo pusi, cilin d rā p a lik u šais gaiss izplešas (posm s
3-4) u n atdo d to darbu , kas p a tē rē ts šī p a š a g a is a d a u d z u m a
s a sp ieša n ai. K a itīg a jā telpā atliku šais g a is s p alīdz virzulim iziet
no kreisā m a iņ a s p u n kta. G a is a iesū k šan a cilin d rā sākas, kad
a tlik u šā g a is a spiediens ir zem āks nekā a tm o sfēras spiediens po,
t. i., p 4 <po- Ieplūdi ind ik ato ra d ia g ra m m ā attēlo posm s 4-1.
Tā kā ieplūdes u n izplūdes v ā r s tu pre te stīb a n a v p a s tā v īg a un
m ak sim ālo vērtību tā sasniedz a tv ē r š a n ā s sāku m ā, ta d ieplūde
un izplūde ind ik ato ra d ia g ra m m ā a ttē lo ja s ar līknēm.

Ražīgums, lietderības koeficienti un jauda

V irz uļk om pre sora r a ž īg u m u izsaka a r s a s p ie ž a m ā s g āzes til­

p u m u laika vienībā.
’ Teorētiskais ra ž īg u m s ir a tk a r īg s no kom p reso ra ģ eo m etris­
kajiem izmēriem u n v ā r p s ta s ro tāc ija s frekvences. V ienp usē ja s
d a rb īb a s kom p reso ra teorētisko ra žīg u m u (m 3/s) n o saka pēc for­
m u la s

D iv p u sējas d arb īb a s k o m presoram

V t = ( 2 S - S k)ln ,
ku r S = jtD2/4 — v irzu ļa lauk um s (m 2) ;
Sk = jtrf2/4 — v irzu ļa k ā ta š ķ ē rsg riezu m a lau k u m s (m 2) ;
l — v irzu ļa gājiens (m );
n — v ā r p s ta s ro tā c ija s frekvence (a p g r./m in ).
īs te n īb ā s a ņ e m ta is g āzes d au d z u m s ir m azāks, jo ta s a tk a rīg s
no p ild ījum a koeficienta %.
A prē ķ in āsim virzuļk o m p re so ra pild īju m a koeficientu.
Būvējot kom presorus, vienm ēr paliek liekā telpa sta rp virzuli
un cilin d ra v āku (5.1. a t t . ) . Ievedīsim š ā d u s apzīm ējum us: 14 —
v irzu ļa atb rīv o tais tilp u m s vienā g ājien ā ; m Vh — liekā telpa, kas
izteikta kā Vh daļa; Vs — iesūktā g a isa tilpum s. K om presora
d erīg ā tilp u m a koeficients K — V JV h un
Vs = KvVh. (5.2)

297
 Pieņem sim , ka atlikušo gāzu izp leša n ās posm ā 3-4 notiek po-
litropi. Neievērojot v ā r s tu p re te stīb a s un pieņemot, ka p 2 = pz un
p i = p i, iegūst
P2 (m Vh)n = Pi (m Vh + Vh - V s) 5
»/" m V h+ V h- V a
\ Pi
01 >/ mVh
Izteiksm i pārveidojot,
— A-d ot+ 1 — X?)
e i/« =
m F /i m

kur P2 IP i ~ s — spiediena p a a u g s ti n ā š a n a s pakāpe.

X„ = l —m ( e I/n—1). (5.3)
K om p resora ra ž īg u m u ietekmē g āzes ieplūdes spiediens un
te m p e ra tū ra .
Kā ja u iepriekš n o rādīts, p i < p o ■ S piediena zud um i rodas, g ā ­
zei p lū sto t c a u r filtru, ieplūdes cau ru li un vārstiem . Spiediena
p a z e m in ā š a n ā s koeficients 'kp = p\ļpQ.
Iz p le š a n ā s sāk u m ā g āze ir s a k a rs u s i un atdod siltum u cilindra
sieniņām , bet iz p le š a n ā s beig ās sien iņ as atdod siltu m u gāzei.
T ā kā cilin drā atlikusī g āze s a ja u c a s ar ieplūdušo gāzi, t a d p ē­
dējās te m p e r a tū ra p a a u g s tin ā s.
U zrak stīsim stāvokļa v ien ād o ju m u s gāzei pirm s un pēc
ieplūdes:
p 0 Vh = M 0R T 0 u n p i V s — M ļR T ļ,
ku r M 0 un M i — gāzes m a s a p irm s u n pēc ieplūdes c ilin d rā (k g ).
No šiem vienādojum iem izriet, ka

Mo Po Vh Tļ
k ur T 0/ T i = Xt — te m p e r a tū ra s koeficients.
' M l ,
~Y~j XpKv%t,
JV10

Mļ = Mo%ņ’hvht. (5.4)
K om presora ra ž īg u m u ietekmē arī v ā r s tu un virzuļu g re d zen u
blīvums. Z udum us, kas ro d a s neblīvum a dēļ, ievēro ar blīvum a
koeficientu
601/
, (5.5)

kur V — kom presora r a ž īg u m s (m 3/ s ) ;

Vn — g āzes tilpum s, kas ieplūst cilin drā viena apgrieziena
laikā (m 3/a p g r .) ;
n — kom presora v ā r p s ta s ro tāc ija s frekvence (a p g r./m in ).

298
 Praktiski blīvuma koeficients Aw=0,96 . . . 0,98.
Kompresora ražīgumu, sam azina arī gāzes mitrums. Sos zu­
dumus ievēro ar m itrum a koeficientu vidēji A<p= 0 ,9 7 ... 0,98.
Ievērojot aprēķinātos zudumu koeficientus, kompresora pildī­
jum a koeficients
X=X„Xp^t^wA;(p. (5.6)
Praktiski /1= 0 ,8 ... 0,9.
Reālais kompresora ražīgum s V (m 3/s) vienpusējas darbības
kompresoram ir

V (5.7)
60
un divpusējas darbības kompresoram
y = n ? S 7 Sk)ļlL (5 8)
60
G-āzu saspiešanai patērētais darbs ir atkarīgs no saspiešanas
procesa, gāzes daudzuma un spiediena paau g stin āša n a s pakāpes.
J a saspiešana notiek politropi, darbs (J)

A (69
n —1 L \ pj / J
un jauda (kW) ir

N = ---- — . (5.10)
6 0 - 103 v ;
Kompresora indicētā jauda
Nļ = N/i]ļ un r)i = NļNi. (5-11)
Kompresora efektīvā jauda
Ne=Ni /r ļm, (5.12)
kur rļm — mehāniskais lietderības koeficients, ar kuru ievēro
berzi gultņos, vārstu un citu palīgmehānism u darbinā­
šanai patērēto jaudu. P a ra s ti tļm= 0,88 . . . 0,96.
Kompresora efektīvais lietderības koeficients
11e= r)irļm. (5.13)

Daudzpakāpju kompresori

D audzpakāpju kompresoros gāzes saspiešana sadalīta starp

vairākiem cilindriem. Saspiežot gāzi daudzpakāpju kompresorā,
iegūst augstāku spiedienu kompresijas beigās un ekonomiskāku

299
 o b
P

Vz s V

5.2. ait. D ivpakāpju virzuļkom presora shēma.

kompresora darbu. 5.2. attēlā parādīta divpakāpju kompresora

shēma.
No zemspiediena cilindra (ZSC) gāzi iespiež resīverā (starp-
pakāpju dzesētājā) ar spiedienu p h Atdzesēto gāzi iesūc augst-
spiediena cilindrā (ASC) un saspiež līdz spiedienam p% Resīverā
spiedienu parasti izvēlas tādu, lai spiediena paau g stin āša n a s p a ­
kāpe abos cilindros būtu vienāda. Kompresora darbs ir minimāls
tad, ja atsevišķās pakāpēs saspiešanas darbi ir vienādi, gāzes
saspiešanas termodinamiskie procesi ir vienādi un gāzes tem pera­
tūra katras saspiešanas sākumā ir viena un tā pati.
Aprēķināsim spiedienu p\ resīverā, pieņemot, ka gāzes saspie­
šana notiek politropi. Zemspiediena cilindrā gāzes saspiešanai
patērētais darbs ir l u augstspiediena cilindrā — 1%
Pēc noteikuma jābūt Tļ = / 2- Tā kā ft = const, tad
P1 Pi • , ------
= jeb p i = ļ / p 0P2.
P0 P 1
Attiecība p i/p o —s i raksturo gāzes spiediena p a a u gstināšanas
pakāpi ZSC un p<iļp\ = Z2 — ASC. Kopējā spiediena paa u g stin ā ­
šanas pakāpe e = p 2/po- Tā kā 81 = 62, tad
8 = 8182 un 8i = 8 2 = ye. (5.14)
Ja saspiešana notiek z pakāpēs, tad
Z
81 = 82 = 83= • 1 . = 8z= f e .
Gāzes tem peratūra pirmās pakāpes beigās

(5.15)

un otras pakapes beigas

n—1
(5.16)

300
 Gāzes tem peratūra pēdējas pakapes beigas, t. i., izplūstot no
kompresora, ir
n —1 n —1

(
.
- f ip r = 7 08Z" 5 T . (5.17)
Pa >
Divpakāpju kompresora darbs, kas patērēts 1 kg gāzes saspie­
šanai,
l = l\ + h, bet l\ —/ 2, tāpēc l = 2li = 2l2.
Ja saspiešana notiek z pakāpēs, tad
/ = /l + /2+ ••• lz —z l\ = z tļ — ... = Z l z.

Kompresora dzesēšana un regulēšana

Vienpakāpes kompresorā gāzi dzesē, nepārtraukti apskalojot
cilindra sienas ar ūdeni. Daudzpakāpju kompresorā gāzi dzesē
ari resīverā — starppakāpju dzesētājā (5.2. att.). Kopējo siltuma
daudzumu q& kas jānovada no katra kilograma saspiestās gāzes,
ja to pēc saspiešanas atdzesē līdz sākuma tem peratūrai, var ap­
rēķināt šādi:
qk = qc + qv = l. (5.18)
Resīverā novadītais siltuma daudzums
qI = Cp{Tl - T ' l ), (5.19)
kur Ti un T'i — resīverā ieplūstošās un izplūstošās gāzes tempe­
ratūras;
cp — gāzes īpatnējā siltumietilpība vidējā tem pera­
tūrā.
Siltuma daudzums, ko novada no cilindra sienām,
qc = q k - q r - (5.20)
Kompresoros ar 2 pakāpēm un z —1 dzesētājiem (ja gāze pēc
pēdējās pakāpes netiek dzesēta) kopējo aizvadīto siltuma d a u ­
dzumu uz 1 kg saspiežamās gāzes var aprēķināt pēc šāda vie­
nādojuma:
qk = z q c + ( z - l ) q T. (5.21)
Ja patērētājs prasa atdzesētu gāzi, tad gāze jāatdzesē arī aiz
kompresora pēdējās pakāpes. Tādā gadījum ā
q k = z q c + z qr = z ( q c + qr). (5.22)
Dzesēšanai patērētais ūdens daudzums (kg/kg)

° - ī k : <5-23)
kur cu — ūdens īpatnēja siltumietilpība;
Afu — aizplūstošā un ieplūstošā ūdens tem peratūru starpība
(var pieņemt 1 0 ... 15 °C ).

301
 Dzesešanas ūdens daudzums (m3/h) ir

<“ 4 >

kur p — gāzes vidējais blīvums;

V — kompresora ražīgums (m3/h).
Kompresorus ar ražīgumu 1 .. .6 m3/min parasti dzesē ar gaisu.
Lai palielinātu dzesējošo virsmu, cilindra ārpusē izveido ribas.
Bieži virzuļkompresori piegādā gaisu darbmašīnām, kuras
prasa noteiktu gaisa spiedienu un kurām ir m ainīgs gaisa p atē­
riņš. Sī iemesla dēļ nepieciešama virzuļkompresoru regulēšana.
Virzuļkompresora ražīgumu var regulēt, mainot tā vārpstas
griešanās ātrumu, mainot ieplūdes vārsta aizvēršanas momentu,
kā ari ar droseļvārstu, kas iemontēts ieplūdes līnijā.

5.2. VENTILATORI

Centrbēdzes un aksiālo ventilatoru darbības princips

Gāzes saspiešanas pakāpe e ventilatoros p a r a s t i . nepār­

sniedz 1,1*5.
Atkarībā no konstruktīvā izveidojuma izšķir centrbēdzes un
aksiālos ventilatorus. Centrbēdzes ventilatorus lieto mazākiem
gaisa daudzumiem un augstākiem spiedieniem. Turpretī aksiāliem
ventilatoriem pretspiediens ir mazs, bet pārvietotā gaisa dau­
dzums liels.
5.3. attēlā parādīta centrbēdzes ventilatora un 5.4. attēlā —
aksiālā ventilatora principiālās shēmas.
Centrbēdzes ventilators .sastāv no ieplūdes kam eras 1, darba
rata 2, darba lāpstiņām 3, spirālkam eras 4 un vārpstas 5. Darba
ratu veido rumba, disks un darba lāpstiņas. Rumba cieši

5.3. ait. C entrbēdzes v entilato ra 5.4. att. A ksiālā v entilatora

shēm a. shēma.

3 02
 0

5.5. att. G āzes sasp iešan a centrbēdzes v en ti­

latorā.

nostiprināta uz ventilatora vārpstas. Diska perifērijā nostiprinātas

darba lāpstiņas.
Aksiālais ventilators sastāv no cilindriskās kam eras 1, ru m ­
bas 2, darba lāpstiņām 3 un vārpstas 4.
Apskatot gāzes saspiešanu centrbēdzes ventilatorā, pieņem­
sim, ka darba lāpstiņu kanāli izplūdes šķērsgriezumā ir noslēgti
ar aptveri (5.5. att.). Tādā gadījumā, darba ratam griežoties ar
kādu leņķisko ātrum u co, gāze, kas atrodas kanālos, griezīsies
kopā ar to. Izdalīsim attālum ā r no darba rata centra 0 bezgalīgi
mazu gāzes slānīti ar biezumu dr un platumu b. Pieņemsim, ka
darba lāpstiņu skaits ir 2 . Tad bezgalīgi mazā gāzes slānīša m asa
2nrb ,
dm = po--------- -dr,
z
kur 0 — koeficients, kurš ievēro darba lāpstiņu biezumu.
Uz izdalīto gāzes elementu no virspuses darbojas ārējais gāzes
slānis ar centrtieces spēku
d C = d m © 2r;

d C ^ p o ^ ^ d r .
z
Izdalītā gāzes elementa m asa dm darbojas uz virspusē esošo
gāzes slāni ar centrbēdzes spēku dC (darbības virziens pretējs).
Centrbēdzes spēks, iedarbojoties uz virspusē esošo gāzes slāni,
cenšas pārvietot m asu dm radiālā virzienā. Sis spēks dC pēc ab­
solūtā lieluma ir vienāds ar spiedienu starpību, kas darbojas uz
gāzes slāni no abām pusēm:
2 jirba ,
dC = -------— dp.

30 3
 No pedejiem vienādojumiem izriet, ka
2nrba , 2nb
paa ------ ©2r 2dr;
dp —p
z 2

dp = p&2 rdr.
Integrējot šo diferenciālvienādojumu, var aprēķināt spiediena
pieaugumu ventilatorā:

Ta ka &r2= u2 un w \ = Ui, kur u2 un Uļ ir aploces ātrumi izplūdes

un ieplūdes šķērsgriezumos darba rata kanālos, tad

Gazes spiediens kanala izplūdes šķērsgriezuma ir

(5.25)

Ja aiz darba rata spiediens p'2 = p 2, tad ari, atverot kanālus,

gaze griezīsies kopā ar darba ratu, neizplūstot no tiem. Ja p ’2<p%
tad gāze izplūdīs no_ kanāliem un noteikta darba rata aploces
ātrum a gadījumā kanālos tiks uzturēta nepārtraukta gāzes plūsma.
Ja p'2> p% tad, lai gan darba rats griezīsies, gāze caur kanāliem
plūdīs pretējā virzienā.
Gāze no darba rata lāpstiņu kanāliem ieplūst ventilatora ap­
valkā, bet no turienes pa vadiem aizplūst uz patērētāju. Apvalka
šķērsgriezums arvien palielinās — tam ir logaritmiskās spirāles
forma.
Aksiālajos ventilatoros gāze plūst paralēli vārpstai. To panāk
ar speciāla profila lāstiņām, kuras, darba ratam griežoties, starp-
lāpstiņu kanālos esošo gāzi pārvieto ass virzienā.

Darba rata teorija

Darba rata teorijas uzdevums ir noteikt ventilatora ražīgumu
un attīstīto spiedienu atkarībā no darba rata izmēriem, griešanās
ātrum a un darba lāpstiņu veida.
Gāzes kustība darba rata kanālos ir salikta kustība: gāzes
daļiņas attiecībā pret darba lāpstiņām kustas ar relatīvo ā t­
rumu w un vienlaikus rotē kopā ar darba ratu ap ventilatora asi
ar aploces ātrumu ū. Saskaitot šos ātrumus, iegūst absolūto
ātrumu č, ar kādu aplūkojamā gāzes daļiņa pārvietojas attiecībā
pret nekustīgo korpusu:
E= w + ū.

304
5.6. att. C entrbedzes v en tilato ra ātru m u d iagram m as.

Pieņemsim, ka lāpstiņu skaits ir bezgalīgi liels un ka tās ir

bezgalīgi plānas. Tādā gadījumā darba ratam caurplūstošās g ā ­
zes plūsma veidojas no vienādām elementārstrūklām, kurām ir
vienādi ātrumi. Pieņemsim arī, ka gāzes caurplūde caur darba
ra ta kanāliem notiek bez enerģijas zudumiem.
Gāzes daļiņas relatīvais ātrum s w vērsts pa lāpstiņas virsmas
pieskari aplūkojamā punktā, bet pārneses ātrum s ir šī lāpstiņas
punkta aploces ātrum s ū, kas vērsts pa aploces pieskari. 5.6. attēlā
parādīti ātrumu paralelogrami, gāzei ieplūstot darba rata k a n ā ­
los un izplūstot no tiem. Ātrumu paralelogram us sauc arī par
ātrum u diagrammām. Apskatīsim centrbēdzes ventilatora izplūdes
diagramm u.
Gāzes absolūtā ātrum a projekciju uz aploces ātrum u sauc par
t angenciālo ātrumu. No izplūdes diagram m as izriet, ka ta n g e n ­
ciālais ātrums
Cu2 —C2 cos ct2 —u2 —w 2 cos (32. » (5.26)
Meridionālais āt rums — absolūtā ātrum a komponente meridionālā
virzienā ir
Cm 2 = C2 s i n a 2= ^2 sin p2-
Ja izplūde ir radiāla, tad meridionālais ātrums vienāds ar r a ­
diālo ātrumu. Absolūtais ātrums
C2 = Mu22+ W22 —2u2W2 cos p2.
Analogi var aprēķināt gāzes plūsmas ātrum us ieplūdes šķērs­
griezumā darba lāpstiņu kanālos:
Cui = Ci cos ai==«i —Wi cos (5.27)
Cmi = Ci sin = sin pf,

c i ~ y u i 2+ w i 2—2uļWi cos pj.

20 — S iltum tehnikas pam ati 305
 Darba ratā gāze ieplūst pa gredzenveida laukumu S 0 ar kādu
vidēju ātrumu c0.
Ventilatora teorētiskais ražīgums (m3/s) ir
Qi = Soc0= ^ ( D 02—d 2)

vai
Qt=-nDļbiCml = nD2b2Cm2-
Reālos apstākļos ventilatora ražīgums ir mazāks hidraulisko
enerģijas zudumu un galīgā skaita lāpstiņu biezuma dēļ. Lāpstiņu
galīgo skaitu un biezumu ievēro ar koeficientu o, kas izsaka g ā ­
zes plūsmas aktīvā šķēluma samazināšanos.
Aktīvā šķēluma sam azināšanās koeficients gāzes izplūdei no
darba rata ir
n 6
G 2 = t—
2 Z s-----------------------
H ------------------------- in p 2------ = 1 _ j—
z8_
... : )

īlDļ nD2 sm p2
kur z — lāpstiņu skaits;
6 — lāpstiņu biezums.
Analogi aprēķina aj gāzes ieplūdei darba ratā.
Ventilatora ražīgums, ievērojot aktīvā šķēluma samazināšanos,
Qo = a2nD2b2cm2. (5.28)
Teorētisko jaudu Nt (W), ko patērē darba rats, var aprēķināt
pēc L. Eilera vienādojuma
N t = M (u2cU2—UļCui), (5.29)
kur M — gāzes m asa (kg/s).
Ja pieņem, ka ventilators strādā bez zudumiem un visu jaudu
patērē gāzes saspiešanai, tad
P2
N S= M J vdp,
Vi
kur v — gāzes īpatnējais tilpums.
Tā kā Nt = N s un pieņemam, ka M = 1 kg/s, tad
ī>3
| vdp = u2cu2- u i c ui-
Pi
Uzskatot, ka gāzes īpatnējais tilpums ventilatorā praktiski ne­
mainās,

j v d p = v ( p 2- p i )
Pl

3 06
un teorētiskais spiediena pieaugums (Pa) ideāla ventilatora ir
H t = P 2 - p l ^ p ( U 2 C u 2 - U i C ui), (5.30)
kur p = l / v — vidējais gāzes blīvums ventilatorā.
īstenībā ventilatora attīstītais spiediens atšķiras no ideālā
spiediena darba rata kanāliem caurplūstošās plūsmas cirkulācijas
dēļ, kas rodas sakarā a r 'r e ā lā ventilatora darba rata galīgo lāp­
stiņu skaitu un kanālu galīgajiem izmēriem.
Spiediena sam azināšanos cirkulācijas dēļ ievēro ar cirkulāci­
jas koeficientu k, kuru nosaka pēc empīriskas formulas:
1
k-
3,6 sin p2
1 H----------
1
r2
Ventilatora spiediena sam azināšanos hidraulisko enerģijas zu­
dumu dēļ raksturo hidrauliskais lietderības koeficients iļ'h, kura
skaitliskā vērtība ir 0,80 . . . 0,95.
Tātad faktiskais ventilatora attīstītais spiediens (Pa)
H = kr\ļl'p(U2Cu2-UiCul). (5.31)
Eilera vienādojums rāda, ka ventilatoram vislielākais spie­
diens ir tad, ja cu\ —0, t. i., ja cti=90°. To cenšas panākt, attiecīgi
izveidojot lāpstiņu slīpumu ieplūdes šķērsgriezumā darba rata k a ­
nālos. Tādā gadījumā
H = kj\ļl'pu2cU2. (5.32)
Aptuveniem aprēķiniem var lietot izteiksmi
/ / = felļh'p«22.
Eilera vienādojumu var uzrakstīt arī šādā veidā:

Ht^ ( ! ^ l + ^ 3 L + J ^ p L ) , (5,33,

kur pirmie divi locekļi izsaka ventilatora radīto statisko spiedienu,

pēdējais loceklis — dinamisko spiedienu, t. i.,

Hs

tfj- <5-35>

Ideāla ventilatora pilnais spiediens (Pa)

H t = H s + H A. (5.36)
20 * 307
5.7. att. R adiāla lap- 5.8. att. A tpakaļ liekta 5.9. att. Uz priekšu liekta
s tiņ a (p2= 90°). lāp stiņ a (P 2 O O 0). lāpstiņa(|32> 9 0 °).

Centrbēdzes ventilatora darba ratiem lieto trīs pam attipa darba

lāpstiņas: radiālas, atpakaļ liektas un uz priekšu liektas, 5.7. a t­
tēlā parādīta radiāla lāpstiņa ar p2= 90°, 5.8. attēlā — atpakaļ
liekta darba lāpstiņa ar p2<90°. Ventilatori ar atpakaļ liektām
darba lāpstiņām strādā ekonomiskāk, bet to. attīstītais spiediens ir
mazāks. Ventilatoriem, kuriem ir uz priekšu liektas lāpstiņas,
P2>90° (5.9. att.). Sie ventilatori vienāda aploces ātrum a u2 g a ­
dījum ā attīsta augstāku spiedienu, bet cirkulācijas zudumi tiem
ir lielāki, tādēļ tie strādā neekonomiskāk un ir mazāk izplatīti.
Ģeometriski līdzīgiem ventilatoriem, strādājot hidrauliski vie­
nādos darba apstākļos, ir spēkā šādi proporcionalitātes likumi:
Qi _ Pl . Qi n1 Qi _ / Di \ 3 .
q2 P2 Q2 ... ’ Qz \ D2 ) ’

H i _ Pl . H l
H2 P2 ’ H 2 ' fl2 -^*2
N x = / M 3.
I I = _PJ_. = ( 3 Y
n2 P2 ’ N 2 \ no / ’ No ' \ Do ) '

Ventilatora raksturlīknes

Katra ventilatora darba elementu izmērus un formu izvēlas

un aprēķina atbilstoši noteikta griešanās ātruma, spiediena un ra­
žīgum a kombinācijai, kuras gadījum ā ventilatora lietderības koefi­
cients ir maksimālais. Darba režīmu, kādam ventilators projek­
tēts, sauc par aprēķina režīmu.
Ekspluatācijā ventilatoram jāstrā d ā dažādos režīmos, piemē­
ram, mainoties vadu hidrauliskajai pretestībai, izmainās ari
ventilatora spiediens, ražīgums un jaudas patēriņš. So izmaiņu
attēlo raksturlīknes. P a r ventilatora raksturlīknēm sauc spiediena,
lietderības koeficienta un patērētās jau d a s izmaiņas grafisko at­

308
tēlu atkarībā no ventilatora ražīguma, ja n = const; pie ta m
H = f ( Q ) grafisko attēlu sauc par ventilatora ga l ve no raksturlikni.
Lai iegūtu ventilatora galveno teorētisko raksturlikni Ht =
= f ( Q t ) , pieņemsim, ka ventilators ir ideāls un ieplūde notiek
perpendikulāri (ai = 90°); tad Ht = ņu2cu2. No izplūdes ātru m u
paralelogram a (5.6. att.) izriet, ka
Cu2=«2-Cm2CtgP2;
# t = p(«22-«2Cm2 CtgP2). (5.37)
Qt n D 2n
Cm2 — ' «2 =
n D 2b2 60
/ \
īiD 2 1
Ht= p n 2—p- ■nQt ctg p2. (5.38>
\ 60 / 606;
Darba ra ta diametru D 2 un platumu b2 izplūdē nosaka venti­
latora konstrukcija, un tie nav maināmi. Lielumi H t , Qt un u2
var mainīties plašā diapazonā dotā Pa gadījumā.
Ja darba rata rotācijas frekvence n = c o n s t, bet izplūdes leņķis
mainās no p2mm līdz p2max, tad var atra st Ht = f ( Qt ) dažāda tipa
darba lāpstiņām. Apzīmēsim
/ nDA2 2
\ - ~ 6 0 " ) n a u n
pn
■b.

Tad
Ht —a —bQt c tg p 2. (5.39)
No pēdējās izteiksmes redzams, ka gāzes spiediens mainās
lineāri. Atkarībā no izplūdes leņķa p2 taisnei būs kāds slīpums.
Tā, piemēram, ja p2< 90° (atpakaļ liektām Lāpstiņām), tad
c t g p 2> 0 , t. i., palielinoties ventilatora ražīgumam , spiediens s a ­
m azinās (5.10. att.); ja p2= 90° (radiālajām lāpstiņām ), tad.
c t g p 2= 0 , t. i., palielinoties
ražīgumam , spiediens nem ai­
nās un beidzot, ja p2> 90°
(uz priekšu liektām lāpsti­
ņām ), tad ctg p2< 0 , t. i., p a ­
lielinoties ražīgumam, arī
spiediens palielinās.
Izmainot darba rata ro­
tācijas frekvenci, m ainās o r­
dinētas (5.10. attēlā ar svītr-
līniju attēlotajām taisnēm ).
Ventilatora reālo g a l­
veno raksturlīkni H = f i ( Q )
(5.1i. att.) iegūst, izmainot 5 .10. att. C entrbēdzes v en tilato ra teore-
spiedienu ar spiedvada iebu- tiskās rak sturlik n es Ht =f(Qt).
309
 r\ N(kW) vēto aizbīdni. Līdz ar spie­
1 i i 0,6 diena izmaiņu m ainās ven­
o =%(Q)~ tilatora ražīgums.
:c
E 0,5 Ventilatora patērētā
3 H= m ) jauda līdz ar ražīgumu
a: A 0,4 pieaug, tādēļ līknei N =
L,
0,3-
= M Q ) vienmēr ir kāpjošs
K \ raksturs. Jaudas patēriņš
*
i N= )
|S ir minimāls noslēgta spied-
0,2
i k’ vada gadījumā, t. i., kad
ļ ✓
OJ Q = 0.
ļ s-
Ventilatora pilnais liet­
derības koeficients, ražī­
Q(m3/h )
gumam pieaugot no nul­
5.11. att. C entrbedzes v en tilato ra rak stu r- les, palielinās un pēc
līknes. m aksimālās vērtības s a ­
sniegšanas atkal sam azi­
nās. Lietderības koeficienta
m aksimālajai vērtībai atbilst ventilatora optimālais darba režīms,
kas parasti sakrīt ar aprēķina režīmu:
Centrbēdzes ventilatora noslogojums ir vislielākais, ja aizbīd­
nis atvērts pilnīgi. P alaišanas brīdī aizbīdni ieteicams pievērt.

Venfilafora lietderības koeficienti un jauda.

Ventilatora iz v ē le

Daļa ventilatora vārpstai pievadītās mehāniskās enerģijas tiek

patērēta kaitīgo pretestību pārvarēšanai, tāpēc pilnais ventilatora
lietderības koeficients vienmēr ir mazāks par vienu.
Gāzes pieplūdums ventilatorā samazinās, jo daļu šķērsgrie­
zuma aizņem lāpstiņas, daļa gāzes aizplūst pa spraugām . Rezul­
tā tā faktiskais ražīgum s būs mazāks nekā teorētiskais, t. i.,
Q = Q t- A Q ,
kur AQ — visi gāzes tilpuma zudumi ventilatorā.
Gāzes tilpuma zudumu lielumu relatīvi raksturo ventilatora
tilpum a lietderības koeficients:
Q Q /c
" • - - q t ā q = -q ; ' (540)
Hidrauliskie enerģijas zudumi ventilatorā rodas caurplūstošās
gāzes cirkulācijas, berzes un vietējo pretestību dēļ, tāpēc ventila­
tora radītais spiediens H < H t:

ku r AH — visi g āzes spiediena zudu m i v entilato rā.

310
 Gāzes spiediena zudumu lielumu relatīvi raksturo ventilatora
hidrauliskais lietderības koeficients:
H H
(5.41)
1111 H+AH Ht '
Ventilatora iekšejais lietderības koeficients
T)i = Tļ«Tļli- (5.42)
Ventilatora jauda (kW) ir

(5.43)

(5.44)
Iļi Tļc1ļh

Jauda uz ventilatora vārpstas N ir lielāka nekā iekšējā jauda

mehānisko zudumu dēļ. Mehāniskos zudumus rada berze blīvslē­
gos un gultņos. Apzīmējot šos zudumus ar AN,
N = N ļ + AN.
Tad ventilatora mehāniskais lietderības koeficients
Ni Ni

Ja u d a uz ventilatora vārpstās

(5.45)
Iļm 11iTļm IļBTļh'nm '1

kur rļ = iļ„r)hiim — ventilatora pilnais lietderības koeficients.

Mūsdienu ventilatoriem vidēji r] = 0 ,3 5 ... 0,60, un tā skaitlis­
kās vērtības ir atkarīgas no ventilatora tipa, darba lāpstiņu for­
mas, izmēriem, izgatavošanas precizitātes un ekspluatācijas a p ­
stākļiem.
Centrbēdzes ventilatorus iedala atkarībā no darba rata ātrum a
pakāpes, kura dod iespēju salīdzināt ventilatorus neatkarīgi no
rotācijas frekvences un izmēriem. Ātruma pakāpes jeb t. s. īp a t­
nējās rotācijas frekvences noteikšana balstās uz ventilatoru ģeo­
metriskās līdzības un to darba režīma kinemātiskās līdzības saka­
rībām. īpatnējo rotācijas frekvenci darba rata m nosaka pēc for­
mulas
(5.46)

311
 kur Q — gāzes caurplūdums, ko dod vienkāršs darba rats (m3/s ) ;
11 — darba rata rotācijas frekvence (apgr./min);
p — gāzes blīvums (kg/m3) ;
H — viena darba rata attīstītais spiediens (P a).
No pēdējās formulas izriet, ka darba rats ar lielu ns jālieto
gadījuma, kad nepieciešams liels gāzes caurplūdums ar sam ērā
mazu spiedienu. Zinot ventilatora darba uzdevumu, var noteikt
īpatnējo rotācijas frekvenci un pēc katalogiem izvēlēties lietderī­
gāko ventilatora tipu.
Vienpakāpes centrbēdzes ventilatoriem ns= 1 5 . . . 1 0 0 .
Ventilatoru ražīgumu var regulēt dažādā veidā. Ekonomisks
regulēšanas paņēmiens ir ventilatora darba rata griešanās ātrum a
izmainīšana. So paņēmienu lietderīgi izmantot liela ražīgum a
ventilatoriem.
Droseļregulēšana ar aizbīdni gāzes ieplūdes vai izplūdes vadā
ir vienkāršā, bet tā samazina ventilatora lietderības koeficientu.
Efektīvāks paņēmiens ir ražīgum a izmainīšana, pieverot vai atve­
rot ieplūdes vad a p arā ta grozāmās lāpstiņas. Aksiālajiem ventila­
toriem ar grozām ajām rotora darba lāpstiņām ražīgumu lietderīgi
regulēt, mainot lāpstiņu iestādīšanas leņķi un līdz ar to izmainot
iesūktās gāzes daudzumu.
Jāņem vērā, ka ventilatora ražīgum a izmaiņa ar jebkuru no
minētajiem paņēmieniem m aina ari ventilatora radīto spiedienu.

5.3. CENTRBĒDZES UN AKSIĀLIE KOMPRESORI

Iedalījums un konstrukcija

Centrbēdzes un aksiālajos kompresoros, tāpat kā ventilatoros,

gāzes saspiešanu veic, izmantojot rotējošu darba orgānu. Ja šos
kompresorus darbina gāzes vai tvaika turbīna, tad tos sauc par
turbokompresoriem. Turbokompresorus visbiežāk lieto lielu gāzes
daudzumu saspiešanai. Gāzes spiediena p a a u g stināšanas pa­
kāpe 6 centrbēdzes un aksiālajos kompresoros parasti ir lielāka
par 3. So tipu kompresoros gāzes saspiešana notiek daudzās pa­
kāpēs, kuru skaits dažkārt pārsniedz 20.
Kompresorus ar mazāku gāzes spiediena p a a u gstināšanas pa­
kāpi ( e « 2 . . . 3 ) mēdz saukt par gāzputēj iem. Gāzes spiediena
p a a u gstināšanas pakāpes ziņā tie ieņem vidēju stāvokli starp ven­
tilatoriem un augstspiediena kompresoriem. Gāzpūtējiem nav gāzes
dzesēšanas iekārtu un spiediena pakāpju skaits ir mazāks.
Centrbēdzes kompresoru vienā pakāpē (darba ratā un difu-
zorā) gāzes spiedienu var paaugstināt apmēram 1 ,2 ... 1,8 reizes
atkarībā no darba rata aploces ātrum a un gāzes blīvuma. 5.12. at­
tēlā parādīts centrbēdzes kompresora divu pakāpju garengriezums
un šķērsgriezums. Kompresora rotors sastāv no darba ratiem, kas
cieši nostiprināti uz kompresora vārpstas. Darba rati ar vienādu

312
5.12. att. C entrbedzes kom presora shēm a.

diam etru veido atsevišķas grupas, parasti vienā grupā ir 2 . . . 4

darba rati. Lai sam azinātu jau d a s patēriņu, starp atsevišķām
da rb a ratu grupām novietoti gāzes dzesētāji, kuros gāzi dzesē ar
ūdeni. Centrbēdzes kompresora darbības princips un konstruktī­
vais izveidojums ir analogi centrbēdzes ventilatoram. Kompreso­
riem ir daudz lielāks aploces ātrum s izplūdes šķērsgriezumā no
darba rata nekā ventilatoriem: ventilatoriem «2= 6 0 . . . 8 0 m/s,
kompresoriem m2= 2 0 0 . . . 300 m/s (gāzpūtējiem u2= 1 5 0 ... 200m/s).
Gāzi pievada darba rata centrālajā dajā, no kurienes tā ieplūst
darba lāpstiņu kanālos. Rotoram pievadītā enerģija saspiež gāzi
un palielina gāzes plūsm as absolūto ātrumu no C\ līdz c2. Relatī­
vais ātrum s sam azinās no W\ līdz w 2, bet aploces ātrum s palieli­
nās no «i līdz u2) jo gāzes daļiņas attālinās no griešanās ass.
Gāzes strūklas, izplūstot no darba rata kanāliem, nonāk difuzora
(vadaparāta) nekustīgo lāpstiņu kanālos, kur gāzes kinētiskā
enerģija daļēji tiek pārvērsta spiedienā. Enerģijas pārveidošana
vienmēr ir saistīta ar zudumiem, tādēļ nav izdevīgi iegūt lielu
absolūto ātrum u c% Absolūtā ātrum a sam azināšanas nolūkā centr­
bēdzes kompresoriem darba lāpstiņas izgatavo ar atpakaļ atliek­
tām ārējām malām. No difuzora gāze pa kanāliem ieplūst nāka­
m ās spiediena pakāpes darba ra ta centrā. Saspiežot gāzi, tās
īpatnējais tilpums samazinās, tādēļ augstāko spiediena pakāpju
kanālu šķērsgriezumi jāsam azina.
Centrbēdzes kompresora spiediena pakāpju skaitu var noteikt
analogi virzuļkompresoram.

313
 TTTTT
5.13. ait. A ksiālā kom presora shēma.

Centrbēdzes kompresori ir visai vienkārši un viegli. Tie dar­

bojas samērā efektīvi ar dažādām v ā rpstas rotācijas frekvencēm.
Centrbēdzes kompresoru lietderības koeficients nav augsts
(65.. .7 5 % ). Aksiālajiem kompresoriem lietderības koeficients ir
augstāks ( 8 0 ...9 0 % ) .
Aksiālais kompresors (5.13. att.) sastāv no daudziem darba
ratiem, kas nekustīgi nostiprināti uz v ā rp sta s un novietoti kanālā,
pa kuru plūst gāze. Starp darba lāpstiņām novietotas vadlāpsti-
ņas, kuras piestiprinātas korpusa iekšējai cilindriskajai virsmai.
Darba lāpstiņu rindu kopā ar vadlāpstiņu rindu sauc par spie­
diena pakāpi. Darba ratam ātri rotējot, lāpstiņas paātrina un sa­
spiež kanālā plūstošo gāzi. Aiz ka tra s darba lāpstiņu rindas
novietotās nekustīgās vadlāpstiņas tālāk paaugstina gāzes spie­
dienu un novada tās plūsmu vajadzīgā virzienā. Aksiālajā kom­
presorā gāze plūst paralēli vārpstai.
Aksiālo kompresoru vienā pakāpē spiediena paaugstināšanas
pakāpe ep= 1 ,1 ... 1,2, tādēļ tos vienmēr izgatavo daudzpakāpju.

Gāzes saspiešana
Centrbēdzes un aksiālajos kompresoros un ventilatoros gāzes
saspiešana notiek analogi.
Centrbēdzes kompresoriem gāzes beigu spiedienu nosaka pēc
vienādojumiem 5.33 vai 5.30:
H t — p ( u 2 C u 2 — i h C u i ) = p(w.2c2cosa2-«iC1cosai).
Ja ai = 90°, tad Ht = pu2cu2 —pu2c2 cos a 2. (5.47)
314
 Aksialajiem kompresoriem u2= u i = u un
Ht —p u ( c u2 —cui) = p u (c2 cos a 2—ci cos a i).
Gāzes blīvums, izplūstot no darba rata, ir lielāks nekā ieplūs­
tot tajā, tādēļ aprēķinos jālieto vidējais gāzes blīvums.
Kompresora pilnais spiediens
H t = H t*+ HtA, (5.48)
kur Hts — kompresora statiskais spiediens;
Htd — kompresora dinamiskais spiediens.
Centrbēdzes kompresoriem
U22 — U \ 2 W ļ 2 — W 22
f f t ° =
( ..^ 1 +
2

un H ta = .- — ) p . (5.49)

Aksialajiem kompresoriem

f f t8=g ^ • ) p un H td= ( .C2 ~ ~ 1— ) P- (5.50)

Kompresora reakcijas pakāpe

fft8 ,r r „
Pk" T ^ ‘ (5’51)
Ja darba lāpstiņu un vadlāpstiņu profili ir vienādi, tad pk=
-=0,5. Sāda reakcijas pakāpe raksturīga kompresoriem aviācijas
iekārtās. Stacionāros kompresoros lieto darba lāpstiņas un vad-
lāpstiņas ar nevienādiem profiliem; tiem p k = l . Tāds kompresors
ir relatīvi smagāks, bet tam ir augstāks lietderības koeficients.
Centrbēdzes kompresoram spiediena paau g stin āša n a s pakāpe
pieaug līdz ar aploces ātrum a un gāzes blīvuma palielināšanos.
Nepieciešamo kompresora pakāpju skaitu 2 var noteikt pēc for­
mulas
z = l g eic/lg ep,
kur ejc un gp — kompresora kopējā un vienas pakāpes spiediena
pa a u g stināšanas pakāpe,
gp palielināšana saistīta ar neērtībām — sam azinās r]„ un
p a a u gstinās gāzes tem peratūra saspiešanas beigas.
 6. n o d a ļ
s
SILTUMA DZINĒJI
I

6.1. IEKŠDEDZES DZINĒJI

Iekšdedzes dzinēju darbības princips

P a r i ekšdedzes dzinēju sauc virzuļdzinēju, kurā degviela

sadeg tieši cilindrā. Iekšdedzes dzinējus darbina ar šķidru vai
gāzveida degvielu, kuru pirms sadegšanas sajauc noteiktā attie­
cībā ar gaisu dzinēja cilindrā vai ārpus tā. •
Virzulis saspiež gaisu (dīzeļdzinējos) vai degvielas un gaisa
maisījumu (karburatordzinējos). P irm a jā gadījumā saspiešanas
beigās sakarsušajā gaisā iesmidzina degvielu, kas iztvaiko; tvaiki
sakarst un aizdegas. O trajā gadījum ā gaisa un degvielas maisī­
jum u aizdedzina ar elektrisko dzirksteli. D egšanas rezultātā rodas
dūmgāzes ar augstu tem peratūru un lielu spiedienu. Tās pārvieto
virzuli cilindrā un pastrādā darbu.
Atkarībā no gāzu apm aiņas rakstura, dzinējus iedala četrtaktu
un di vt akt u dzinējos.
Četrtaktu dzinējos viens
cikls norisinās četros virzuļa
gājienos jeb taktīs; divtaktu —
divos virzuļa gājienos jeb tak ­
tīs. Vertikāla četrtaktu dziaēja
shēma parādīta 6.1. attēlā. Ap­
skatīsim galvenos konstruktīvos
elementus, kas četrtaktu un div­
taktu dzinējiem ir līdzīgi. Gal­
venais dzinēja mehānisms sa ­
stāv no virzuļa /, klaņa 2 un
kloķvārpstas 3. Četrtaktu dzinē­
jos gaisa vai degmaisījurna
ieplūdei izmanto ieplūdes vārstu
4, dūm gāzu aizplūdei — izplū­
des vārstu 5. Dzinēja nekustīgās
daļas veido korpusu, kurā
ietilpst pamatrām is, karteris un
cilindri ar vākiem.
Virzulis pārvietojas cilindrā
110 aug st āk ā maiņas punkt a 6.1. att. Iekšdedzes dzinēja shēma.

3 16
 I takts U takts II! takts IV takts

6.2. att. C etrtaktu dlzeļdzineja darbības princips.

(AMP) līdz z e mā k aj a m maiņas punkt am (ZMP) un atpakaļ. Vir­

zuļa noieto ceļu vienā virzienā sauc par virzuļa gājienu s. Virzuli
a r kloķvārpstu saista klanis, kura garum u apzīmēsim ar L. V ir­
zuļa diam etru apzīmēsim ar D. Kloķvārpstas kakliņa centrs p ā r­
vietojas pa aploci ar diametru 2R, kur R — kloķa garums, pie
tam 2i? —s. Attiecība L : R parasti ir 5 . . . 3,5.
Uz kloķvārpstas bieži nostiprina spararatu, kas akumulē ener­
ģiju. S p a rara ts dzinēja gaitu padara vienmērīgāku. Dzinēja attīs­
tīto mehānisko enerģiju nodod patērētājam ar sajūga un zobratu,
ķēžu vai siksnu pārvada starpniecību.
Cetrtaktu dzinēja ieplūdes un izplūdes vārstus darbina izciļņ-
mehānisms, kurš atrodas uz sadales vārpstas. To piedzen kloķ­
vārpsta ar zobratu pārvada starpniecību. Sadales vārpstas rotāci­
jas frekvence ir divas reizes mazāka nekā kloķvārpstai, jo kloķ­
vārpstas divu apgriezienu laikā gāzes sadales mehānisms atver
un aizver katru vārstu vienu reizi.
Cetrtaktu dzinēja vienā ciklā norisinās šādas galvenās taktis
(6.2. att.).
. I t akts — ieplūde. Virzulis, ejot no AMP uz leju, pa ieplūdes
vārstu iesūc cilindrā gaisu vai degmaisījumu. Ieplūdes caurules
un vārsta hidraulisko pretestību dēļ spiediens cilindrā ir par
5 . . . 12% zemāks nekā atmosfēras spiediens, izņemot dzinējus,
kas strādā ar iepūti.
II t akts — kompresija. Virzulis, ejot no ZMP uz augšu, saspiež
cilindrā gaisu vai degmaisījumu. Kompresija sākas no ieplūdes
vārsta aizvēršanās momenta un turpinās līdz tam brīdim, kad
virzulis gandrīz sasniedzis AMP. Ja cilindrā ieplūst tīrs gaiss,
317
 tad kompresijas gājiena beigās cilindrā iesmidzina degvielu. Til­
pumu, kas izveidojas starp virzuli AMP un cilindra galvu, sauc
par kompresijas telpu.
III takts — darba gājiens. Virzulim ejot no AMP uz ZMP,.
notiek degvielas sadegšana un dūmgāzu izplešanās. So virzuļa
gājienu sauc par darba gājienu jeb darba takti, jo gāzu enerģija
ar virzuļa un klaņa starpniecību tiek pārnesta uz kloķvārpstu.
Dūmgāzu izplešanās cilindrā turpinās, kamēr atveras izplūdes
vārsts.
IV t akts — izplūde. Virzulis, ejot no ZMP uz augšu, izgrūž
atlikušās dūmgāzes caur izplūdes vārstu.
6.2. attēlā p-v diagram m ās attēloti gāzu procesi četrtaktu d
zeļdzinējā atkarībā no virzuļa stāvokļa.
Pēc ceturtās takts sākas atkal pirmā takts, un cikls atkārtojas.
Divtaktu dzinējos darbības cikls norisinās virzuļa divu gājienu
laikā jeb divās taktīs.
Vertikāla divtaktu dīzeļdzinēja shēma parādīta 6.3. attēlā. Ci­
lindra sienā ir divas logu rindas. Dūmgāzu izplūdes logi 2 atrodas
augstāk nekā cilindra skalošanas logi 3. Cilindra skalošanu caur
karteri 6 plaši lieto m azjaudas dīzeļos un karburatordzinējos.
Karteri sagatavo skalošanas gaisu, ko virzulis 5, ejot no ZMP
uz augšu, iesūc pa vārstu 1. Virzulim ejot uz leju, vispirms atveras
dūmgāzu izplūdes logi. Dūmgāzes strauji izplūst, spiediens ci­
lindrā krītas. Virzulis, ejot tālāk uz
leju, atver skalošanas logus. Gaisa
plūsma izskalo dūmgāzes no cilindra
un cilindra galvas 4. Dūmgāzes caur
izplūdes logiem nonāk trokšņa slāpē­
tā jā un pēc tam atmosfērā. Degvielu
iesmidzina ar smidzinātāju 7.
I t akts —■ kompresija. Virzulis gā­
jienā. uz augšu aizver skalošanas un
izplūdes logus un pēc tam gaisu saspiež.
Gaisa tem peratūra paaugstinās līdz
600 .. . 700 °C.
II takts — darba gājiens. Kad vir­
zulis atrodas tuvu AMP, cilindra galvā
iesmidzina degvielu, kas sakarsušajā
gaisā uzliesmo. Dūmgāzu spiediens
dzen virzuli uz leju. Dūmgāzu izpleša­
nās cilindrā notiek līdz tam brīdim,
kad virzulis sāk atvērt izplūdes logus;
pēc tam spiediens cilindrā strauji sama­
zinās.
Bez cilindra skalošanas caur karteri
ir pazīstami arī citi skalošanas veidi:
6.3. ait. D ivtaktu dīzeļdzineja skalošana ar resīveru, taisnvirziena
shēma. logu skalošana u. c.
3 18
 Cilindru skalošanas^ gaitā gāzu ātrums ir liels, tādēļ dažreiz
rodas atsevišķas dūmgāzu ligzdas, kas netiek izskalotas. Cilindrā
palikušo dum gazu masu, kas attiecināta pret svaigā gaisa masu,
sauc par d ū m g ā z u atlikuma koeficientu y r. Cetrtaktu dzinējiem
y r = 0,03...0,04, bet divtaktu dzinējiem y r—0,05...0,30.

Degvielas

Šķidro degvielu iegūst galvenokārt no naftas vai nu destilā­

cijas vai ari destrukcijas veidā. Bez tam to iegūst arī no akmeņ­
oglēm un degakmens ar sauso destilāciju.
Karburatordzinējiem izmanto benzīnus, bet dīzeļdzinējiem —
t. s. dīzeļdegvielu, Dīzeļdegvielai ir lielāks blīvums un viskozitāte
neka benzīniem.
Destilējot naftu, to karsē. Vispirms iztvaiko t. s. vieglās frak­
cijas ar zemāku iztvaikošanas temperatūru. Pēc tam iztvaiko
frakcijas ar augstāku iztvaikošanas tem peratūru. Destilējot naftu,
var savākt un kondensēt dažādas frakcijas:
1) automobiļu benzīnu, kurš iztvaiko 5 0 . . . 1 8 0 ° C tempe-
ratura*
2) petroleju — 1 8 0 ... 300 °C;
3) atlikumu, no kura ražo motoru eļļas (iztvaiko 3 0 0 ... 350 °C
tem peratūrā).
Tādā pašā veidā var iegūt un savākt arī šādus produktus:
1) vieglo benzīnu, kurš iztvaiko 5 0 ...1 2 0 ° C (izmanto dažā­
dām rūpnieciskajām vajadzībām );
2) ligroīnu ( 1 2 0 ... 220 °C);
3) dīzeļdegvielu ( 2 2 0 ... 350 °C ).
Pedeja laikā no naftas destilē galvenokārt automobiļu benzīnu
un dīzeļdegvielu.
Naftas destruktīvā pārstrāde saistīta ar molekulu struktūras
izmaiņu. Tiešās destilācijas veidā no naftas var iegūt ne vairāk
kā 2 5 . . . 35% benzīna, bet destrukcija palielina benzīna iznākumu
par 30 .. . 50%.
Motoru degvielu ieguves destruktīvās metodes ir dažādas, pie­
mēram, termiskais un katalītiskais krekings. Termiskā krekinga
procesi arī savukārt var būt dažādi.
Krekinga procesā sm agās ogļūdeņražu molekulas saskalda
vieglākās. Tā, piemēram, sašķeļot cetāna C 16H34 molekulu, notiek
šādas izmaiņas:
C 16H34= C8H I8 + C8H 16.
No vienas molekulas cetāna (heksadekāna), kura blīvums ir
776 kg/m 3 un iztvaikošanas tem peratūra 287 °C, ieguvām divas
molekulas: oktānu un oktēnu, kuru blīvumi atbilstoši ir 707 kg/m 3
un 722 kg/m3, bet iztvaikošanas tem peratūras 125 °C un 123 °C.

319
 Sāds krekings noris 4 8 0 ...5 5 0 °C tem peratūrā ar siltuma p a ­
tēriņu.
Ja degvielai ir tieksme detonēt, tad, pievienojot tai nedaudz
īpašu vielu — antidetonatoru, sadegšana noris normāli ari a u g ­
stākas kompresijas pakāpes gadījumā. Karburatordzinēju deg­
vielām par antidetonatoriem lieto pentakarbonildzelzi, toluolu,
benzolu un tetraetilsvinu. Lai novērstu metāliskā svina nosēšanos
uz dzinēja cilindru sieniņām, tetraetilsvinu lieto t. s. etila šķīduma
veidā (etilētais benzīns).
Lai novērtētu degvielas tieksmi detonēt, to salīdzina ar etalon-
degvielu.
Karburatordzinēju etalondegviela ir izooktāna CgHļg (oktān-
skaitlis== 100) un normālā heptāna C7H 16 (oktānskaitlis = 0) m ai­
sījums. Sajaucot izooktānu ar normālo heptānu, iegūst veselu
rindu degvielu ar oktānskaitļiem no 0 līdz 100. P a r oktānskaitli
sauc izooktāna tilpuma procentuālo sastāvu etalondegviela, kuras
detonācijas īpašības ir vienādas ar pētām ās degvielas īpašībām.
Oktānskaitli nosaka, izmantojot īpašu standarta dzinēju.
Svarīgs faktors, kas raksturo degvielas kvalitāti, ir tās tiek­
sme uz pašuzliesmošanu. Lai noteiktu dīzeļdegvielas kvalitāti, to
salīdzina ar divu citu degvielu maisījumu, kurām katrai ir no­
teiktas standarta īpašības. Vienai no tām — cetānam Ci 6H 34 ir
mazs pašuzliesmošanas aizkavēšanās periods, bet otrai — alfa-
m etilnaftalīnam Ci 0H 7CIT3 — liels pašuzliesmošanas periods. Ja
šīs degvielas samaisa, tad maisījuma pašuzliesmošanas aizkavē­
š a n ā s periods ir mazāks, jo lielāks ir cetāna procentuālais sastāvs
maisījumā. Cetāna procentuālo sastāvu sta n d a rta degvielu m ai­
sījumā sauc par degvielas cetānskaitli. Jo lielāks cetānskait-
lis, jo augstāka dīzeļdegvielas kvalitāte. Cetānskaitlim jābūt
3 5 . . . 40 lēngaitas dzinējos, 40. ..4 5 — dzinējos ar « = 1 0 0 0 . . .
1500 apgr./m in un 4 5 . . . 60 — dzinējos ar « > 1 5 0 0 apgr./min.
Degvielas sastingšanas tem peratūra raksturo tās izm antošanas
iespējas bez iepriekšējas sildīšanas.
No degvielas koksēšanās īpašībām ir atkarīga degvielas tiek­
sme radīt uzdegumus.

Karburafordzinēji

Ķarburatordzinēji ir zemas un vidējas kompresijas dzinēji,

kuros degmaisījurnu sagatavo ārpus cilindra.
Šķidrās degvielas un gaisa maisījumu sagatavo aparātā, ko
sauc par karburatoru. Degmaisījurnu aizdedzina ar elektrisko
dzirksteli. Karburatordzinējus izgatavo galvenokārt četrtaktu, jo
degmaisījuma ārējā sagatavošana divtaktu dzinējos saistīta ar
neproduktīvu degvielas zudumu cilindru skalošanas laikā. Div­
taktu karburatordzinējus izgatavo m azām jaudām , piemēram, mo­
tocikliem, mopēdiem,, motorlaivām.
320
 Karburators (6.4. att.)
sastāv no pludiņkameras l
un sa jaukšanas kam eras 2.
Pludiņkam eras uzdevums
ir uzturēt nemainīgu deg­
vielas līmeni. S a jau k ša ­
nas kamerā notiek deg­
vielas iztvaikošana gaisa
plūsmā. Gaisa un iztvai­
kotās degvielas maisījumu
virzulis 12 iesūc dzinēja
cilindrā 3. Pludiņkam erā
novietots pludiņš 4, kas
savienots ar adatvārstu 5.
Pludiņš regulē degvielas
ieplūdi. Pludiņkam eru ar
s a jaukšanas kameru savieno caurule 6, kurā iebūvēta detaļa a r
kalibrētu urbumu — t. s. žikleru 7.
Sajaukšanas kamerā novietotās caurules 6 galam jāatrodas
1 mm augstāk nekā benzīna līmenim pludiņkamerā. Caurules 6
galā ievietots smidzinātājs 8, caur kuru degvielu izsmidzina s a ­
jaukšanas kamerā. Lai radītu lielāku retinājumu, sajaukšanas
kameru izveido ar difuzoru 9. M aisījum a kvantitatīvo regulēšanu
veic, pagriežot droseļvārstu 10. Gaisu caur karburatoru sūc dzi­
nēja virzulis 12. Maisījums pa ieplūdes v ā rstu 11 nonāk dzinēja
cilindrā.
Degvielu karburatoram var pievadīt ar pašteci, ar dūmgāzu
spiedienu, izmantojot vakuumu, vai arī ar sūkni.
Degmaisījumu karburatordzinējos aizdedzina ar elektrisko
dzirksteli, kad virzulis vēl nav sasniedzis AMP.

Dīzeļdzfsiēji
Dīzeļdzinējos (sauc arī vienkārši par dīzeļiem) iesūc un s a ­
spiež tīru gaisu, kurš saspiešanas rezultātā sakarst (teorētiski s a ­
spiešana ir adiabāta). S akarsušajā gaisā iesmidzina degvielu,
kura iztvaiko un pati uzliesmo.
Degvielas iesmidzināšanai cilindrā izmanto dažādas kon­
strukcijas.
Dīzeļos ar priekškameru degvielu pa sprauslu 1 iesmidzina
priekškamerā 3, kura izveidota kā dobums cilindra vākā 5
(6.5. att.). Degviela iztvaiko un uzliesmo, gāzu spiediens palie­
linās un izgrūž sadegšanas produktus un vēl nesadegušās deg­
vielas tvaikus galvenajā kompresijas telpā 2, kur, tiem sajaucoties
ar pārējo gaisu, turpinās degšana. Starp priekškameru un galveno
kameru novietota tērauda plāksnīte 4 ar vairākiem caurumiņiem
degvielas izsmidzināšanai un sajaukšanai ar gaisu. Kopējais kom­
presijas telpas tilpums 1/ c= 1/k + V /0, kur — priekškameras
21 — S i l t u mt e h n i k a s pa ma t i 321
6.5. att. DTzeJdzinejs ar degvielas 6.6. att. D īzeļdzinējs ar d e g ­
iesm idzināšanu priekškam erā. vielas iesm idzināšanu virpuļ-
kam erā.

tilpums un Vo — galvenās kompresijas telpas tilpums. Priekška-

m eras tilpums Vk= (0,2 . . . 0,4) Vc. Iesm idzināšanas spiediens ir
8,0 . . . 12,0 MPa. Dzinējs ir nejutīgāks pret degvielas iesmidzinā-
šans kvalitāti. Intensīvi virpuļi veicina labu sadegšanu, tādēļ
priekškameras lieto ātrgaitas dīzeļos.
Dī zeļiem ar virpuļkameru (6.6. att.) arī ir divas degšanas ka­
meras. Virpuļkamera 1 ir lodveida priekškamera, un tā novietota
cilindra galvā. Virpuļkameras tilpums F k = (0,65 . . . 0,85) Vc- T an­
genciālais kanāls 2 savieno virpuļkameru ar cilindru, kura a u g ­
šējā galā ir degšanas kamera V'o. Virpuļkamerā degvielu iesmi-
dzina smidzinātājs 3.
Dī zeļiem ar tiešo degviel as iesmi dzināšanu cilindrā ir v a ja ­
dzīgas precīzi izgatavotas sprauslas un degvielas sūkņi. Siem
dzinējiem sadegšanas kamera
ir nedalīta (6.7. att.) un deg-
m aisījuma veidošanos stipri
ietekmē iesūkšanas taktī iero­
sinātie virpuļi.
Spiediens degvielas sūknī
parasti ir 2 5 . . . 60 MPa,
bet dažos gadījumos sasniedz
pat 200 MPa. Sāds spiediens
vajadzīgs, lai degvielu iz­
smidzinātu ļoti sīkos pilie-
niņos. Sadegšanas kamera
izveidota cilindra augšējā
galā, to ierobežo virzuļa di­
6.7. att. D īzeļdzinējs ar tiešo degyie- bens un cilindra galvas vir­
las iesm idzināšanu. sma.

322
 Siltuma bilance un lietderības koeficienti

Iekšdedzes dzinēja siltuma bilanci parasti sastāda 1 kg šķid­

rās degvielas. Dzinējā iegūtā siltuma izm antošanas efektivitāti
nosaka lietderīgi izmantotais siltuma daudzums. Siltuma bilances
vienādojums ir
Q zd = Q e + Q l + Q 2 + Q 3 + Q 4 , (6 .1 )

kur Qzd — degvielas zemākais sadegšanas siltums;

Qe — . lietderīgi izmantotais siltums;
Q i — ar dzesēšanas ūdeni vai gaisu aizvadītais siltums;
Qz — ar aizplūstošajām dūmgāzēm aizvadītais siltums;
Qs — ķīmiski nepilnīgās sadegšanas zudumi;
Qi — pārējie siltuma zudumi.
Dzinēja indicētais darbs ir tas darbs, ko virzulis veic dzinēja
cilindrā. Dzinēja indicētais lietderības koeficients % ir indicētajā
darbā pārveidotā siltuma Qi attiecība pret visu patērēto siltumu
Qza, t. i.,
' n i = Q i / Q zd- (6.2)
Dzinēja mehāniskais lietderības koeficients
_ Ne N i-N b , Nb
(6.3)
nm~ ^ r 'Ni ~ ~Ķ ’
kur Nb — berzes pārvarēšanai patērētā jauda;
N e — dzinēja efektīvā jauda uz kloķvārpstas.
Dzinēja efektīvais lietderības koeficients
Tļe = Qe/Qz^~ Iļīnlļl- (6.4)
Iekšdedzes dzinējiem raksturīgs lielums ir īpatnējais efektīvais
d egviel as patēriņš be, t. i., degvielas daudzums, ko dzinējs patērē
uz 1 efektīvo kW-h:
be—B / N e, (6.5)
kur B — kopējais degvielas patēriņš (kg/h).
ī pa tnē jai s indicētais degviel as pat ēri ņš ir tas degvielas d a u ­
dzums, ko dzinējs patērē uz 1 indicēto kW-h:
bļ —B/Nļ, (6.6)

Dzinēja jauda

Ar indikatoru var automātiski uzzīmēt gāzes spiediena a tka­

rību no virzuļa pārvietojuma cilindrā, t. i., iekšdedzes dzinēja
indikatora di agrammu. Reālā indikatora diagram m a atšķiras no
21' 323
 teorētiskās, jo starp gāzi un cilindra sieniņu notiek siltumapmaiņa
un vārsti darbojas pakāpeniski. Ieplūde un izplūde ari prasa
enerģiju, tādēļ 6.8. attēlā ar svītroto laukumu attēlots darbs, kuru
nevar lietderīgi izmantot.
Vidējo indicēto spiedienu (MPa) aprēķina pēc formulas

Pi- JL
lm ’
(6.7)

kur f indikatora diagram m as laukums (mm2);

l indikatora diagram m as garum s (mm);
m — indikatora atsperes mērogs (mm /M Pa).
Vidējais indicētais spiediens pļ ir indikatora diagram m as lau ­
kuma vidējais augstum s jeb tāda taisnstūra augstum s, kura lau ­
kums ir vienāds ar indikatora diagram m as laukumu un garum s
vienāds ar indikatora diagram m as garumu.
Jo lielāks ir p x, jo lielāku darbu veic dzinējs un labāk ir iz­
m antots dzinēja cilindra tilpums.
Cikla darbu aprēķina no formulas
L ^ PlVh (3), ( 6 .8 )

kur pļ — vidējais indicētais spiediens (Pa);

F h = S s — cilindra darba tilpums (m3);
S — virzuļa šķērsgriezuma laukums (m2) ;
s — virzuļa gājiens (m).
Cetrtaktu dzinējam ar n apgr./min ciklu skaits ir ra/2, bet
divtaktu dzinējam — n.
' Cetrtaktu dzinēja i cilindru indicētā jauda (kW) ir
pi Vhni
Nr (6.9)
12-104

bet divtaktu dzinēja indicētā

jauda
p iVhni
Ni (6. 10)
6 - 104

Daļu dzinēja indicētās jaudas

patērē berzes pārvarēšanai, tādēļ
efektīvā jauda Ne ir mazāka nekā
Virzuļa N i par lielumu, kas ekvivalents
gājiens mehāniskajiem zudumiem. Attie­
cību NJNj sauc par dzinēja me­
6.8. att. Iekšdedzes dzinēja in d ik a­
hānisko lietderības koeficientu
to ra diagram m a. (formula 6.3).

324
 Reaktīvie dzinēji

Aviācijā tag a d visbiežāk izmanto turbokompresoru reaktīvos

dzinējus (6.9. a tt .) . Dzinēja galvenās sastāvdaļas ir difuzors /,
kompresors 2, degšanas kameras 3, degvielas sprauslas 4, gāzes
turbīna 5 un reaktīvā sprausla 6.
Gaisa spiediena radīšanai reaktīvā dzinējā iebūvēts difuzors
un kompresors, kas saspiež gaisu un ievada degšanas kamerā.
Caur sprauslām degšanas kamerā iesmidzina degvielu, un aiz­
dedzes sveču elektrodiem pievada augstspriegum a strāvu. Dzirk­
stele aizdedzina degvielu, un dūmgāzes kopā ar degšanas procesā
neizmantoto gaisu ieplūst gāzes turbīnas lāpstiņu kanālos. Lai
tem peratūra nepārsniegtu pieļaujamo robežu, dūmgāzēm piejauc
svaigu gaisu. Gāzes turbīna un kompresors uzmontēti uz kopīgas
vārpstas. Gāzes turbīnas attīstīto griezes momentu izmanto kom­
presora griešanai. No turbīnas dūmgāzes nonāk reaktīvā sprauslā,
kas pakāpeniski sašaurinās; tur dūm gāzu plūsm as ātrum s palie­
linās, bet spiediens sam azinās līdz atmosfēras spiedienam.
Lidmašīna pārvietojas ar lielu ātrumu, tādēļ reaktīvā dzinēja
priekšējo galu izveido kā difuzoru, kas pārvērš gaisa ātrumu spie­
dienā, samazinot kompresora darbu. Ja lidmašīnas ātrums ir
pietiekami liels, tad var iztikt bez kompresora. Sādu dzinēju sauc
par tiešās plūsmas reaktīvo dzinēju.
p-v diagram m ā (6.10. att.) posms 1-2 attēlo procesu difuzorā,
2-3 — kompresorā, 3-4 — degšanas kamerā, 4-5 — gāzes turbīnā,
5-6 — reaktīvajā sprauslā un 6-1 — gāzu izplūdi atmosfērā.
Atkarībā no degvielas sadedzināšanai izmantotā oksidētāja
reaktīvos dzinējus iedala
1) ga is a r eaktīvajos dzinējos, kuros par oksidētāju izmanto
gaisa skābekli;
2) šķidra oksi dēt āj a reaktīvajos dzinējos, kuros oksidētājs
šķidrā veidā ievietots lidaparātā;
3) cieta oksi dēt āj a r eaktīvajos dzinējos, kuros oksidētāju un
degvielu izmanto cietā veidā.

-gg^S""r..... IIII.

6.9. att. Turbokom presora reaktīvā dzinēja shēma.

325
 Gaisa reaktīvie dzinēji var darboties
tikai atmosfēras robežās, bet pārējie
arī bezgaisa telpā, tādēļ tos sauc arī
par rakešu dzinējiem.
Sevišķi nozīmīgu darbu reaktīvās
aviācijas un raķešu tehnikas attīstībā ir
veikuši zinātnieki K. Ciolkovskis un
F. Canders.

6.10. att. R eaktīva dzinēja

cikls p-v diagram m ā.

6.2. TVAIKA UN GĀZES TURBĪNAS

Turbīnu darbības princips

Tvaika turbīna ir rotācijas tipa siltuma dzinējs, kurā tvaika

siltumenerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Turbīnas galvenā
daļa — rotors (6.11. att.) sastāv no vārpstas 1 ar tai uzmontē­
tiem diskiem 2, uz kuriem cieši nostiprinātas darba lāpstiņas 3.
Darba lāpstiņu priekšā novietotas nekustīgas sprauslas 4. Nekus­
tīg ā s sprauslas ar vienu darba lāpstiņu vainagu veido vienu
pakāpi. Izplūstot no sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas
darba lāpstiņu kanālos. Tvaika strūklai mainot savu virzienu, ro­
das centrbēdzes spēks, kas izraisa darba rata griešanos.
P a r tvaika turbīnas iekārtas teorētisko ciklu pieņem Renkina
ciklu.
Apskatīsim tvaika iedarbību uz nekustīgu lāpstiņu (6.12. att.).
Lāpstiņai A tvaiku pievada ar absolūto ātrum u Cļ leņķī <*i. Tvaiks
atstāj lāpstiņu ar absolūto ātrumu c2 leņķī a 2. Sakarā ar lāpstiņas
izliekumu tvaika ātrum a virziens gar lāpstiņu ir m ainīgs un iz­
raisa centrbēdzes spēka spiedienu uz lāpstiņu. No spēka impulsu
vienādojuma var aprēķināt spēku P x :
P x = Gcļx— Gc2x= G (CļS —c2x) , (6.11)
kur G — tvaika masa, kas izplūst caur kanālu starp di­
vām lāpstiņām (k g /s );
CļX un c2x — ātrum a komponentes x ass virzienā (m /s ).
Cix = Cļ cos ai',
c2x—•—c2 cos a 2;
P X= G ( C 1 COS 0C1 + C2 COS OC2 ) . ( 6 . 12)

Ja tvaika m asa ir 1 kg/s, tad

P x = c 1 cos CCi + c2 cos « 2- (6 .13)

326
 Ja lāpstiņa kustas x ass
virzienā, tad tvaiks ieplūst ar
relatīvo ātrum u W\ leņķī Pi un
izplūst no lāpstiņu kanāla ar
relatīvo ātrum u w 2 leņķī p2.
Lai tvaika plūsma neradītu trie­
cienus, relatīvajam ātrum am
jābūt virzītam pa lāpstiņas ta n ­
genti. Darba ratam griežoties
ar aploces ātrumu u, attīstītā
mehāniskā enerģija
L u = P xu ~ u ( c i cos «i +

+ c2 cos cc2) =
= UO i COS Pi + w 2 cos p2) ,
6.11. alt. Tvaika tu rb īn as shēma.
kur w x cos pi + u=Ci cos ar,
w 2 cos p2—u = c2 cos a2.
Ja tvaika potenciālās enerģijas pārvēršanās kinētiskajā ener­
ģijā notiek tikai sprauslās, tad šādas turbīnas sauc par aktīvajām
turbīnām un atbilstošo pakāpi par aktīvo pakāpi.
Ja tvaika potenciālās enerģijas pārvēršanās notiek ari darba
lāpstiņu kanālos, turbīnas sauc par r eakt īvaj ām turbīnām un
atbilstošo pakāpi par reaktīvo pakāpi.
Bieži vien turbīnā izveido vairākas aktīvās un reaktīvās p a ­
kāpes.
Speciāla veida kanālus, kuru m alas strūklas ieplūdes pusē ir
noapaļotas, sauc par sprauslām. 6.13. attēlā parādīti divi sprauslu
tipi: a) sašaurinātā jeb vienkāršā sprausla un b) paplašinātā jeb
t. s. Lavala sprausla.
Sprauslai ir divi uzdevumi — pārvērst tvaika potenciālo ener­
ģiju kinētiskajā un piešķirt tvaika strūklai vajadzīgo virzienu,
izplūstot no sprauslas.

1 , J il
/ 'V Īli
6:13. att. S p rau slu tipi:
a_ — s a š a u r in ā tā jeb v ie n ­
k ā r š ā ; b — p a p la š in a tā jeb
L a v a ia s p ra u s la .

327
 Po
h

O
*C
^3

6.14. att. Tvaika izplešanās procesa attēlojum s

h-s diagram m ā.

6.14. attēla h-s diagram m a paradīta tvaika izplešanas sprausla.

Adiabātais siltuma kritums
h0- h ļSL= Ah0l.
Tvaika teorētiskais izplūdes ātrum s no sprauslas
Cit —Y2A/ioi + Cq2. (6.14)
Ta ka c0 ir relatīvi mazs lielums, tad bieži to aptuvenos aprē­
ķinos neņem vērā.
Reālos tvaika izplūdes gadījumos berze ir neizbēgama, jo
tvaiks beržas gar sprauslas sieniņām un tvaika, daļiņas plūsmas
nevienmērīgā ātrum a dēļ beržas savā starpā. Tādēļ sprauslā pro­
cess noris nevis pa adiabātu 0-la, bet gan pa līkni 0-1. Līdz ar to
tvaika faktiskais izplūdes ātrum s no sprauslas ir c\.
Ja tvaika ieplūdes un izplūdes entalpiju izsaka kJ/kg un tvaika
berzi sprauslā ievēro ar koeficientu <p, tad tvaika faktiskais izplū­
des ātrums no sprauslas (m/s) ir

Neieverojot c02/2000, kas ir relatīvi mazs lielums, iegūst

d = 44,7<p]//i0~ h ia = 44,7<pļ/A/i0i. (6.15)
Tvaika strūkla, iziedama no sprauslas ar absolūto ātrumu c\
leņķī ai (6.15. att.), ieplūst darba lāpstiņu kanālos. Tā kā darba

328
lāpstiņas kustas, tad tvaiks
ieplūst ar relatīvo ātrum u w x
leņķī Pi. No ātrum u diagram ­
m as atrodam, ka
w 1=

=ļ/ci2+ «2—2uci cos a \ , .

=ļ/w 22 + u 2 — 2 u w 2 c,q s § 2 .

Cl
sin p! ■sin ai,
w
kur u — darba rata aploces
ātrum s (m/s).
Tvaika strūkla atstāj
darba lāpstiņas ar relatīvo
ātrum u w2 leņķī p2. 6.15. att. Tvaika ieplūdes un izplūdes
ātru m u diagram m as.
Ievērojot berzi darba lāp­
stiņu kanālos ar ātrum a s a ­
m azināšanās koeficientu iļj,
W2 = ^Wi.

Aktīvajai spiediena pakāpei enerģijas zudumi (J) darba lāp­

stiņu kanālos 1 kg tvaika ir
W2Z Wļ‘i Wļ
A/ti -iļj2

Zinot kinētiskās enerģijas zudumus sprauslās un darba lāp­

stiņu kanālos, var aprēķināt enerģiju (J/kg), ko 1 kg tvaika nodod
darba lāpstiņām, t. i.,

Cl t Cl w, -ay2

No h-s diagram m as (6-14. att.) redzams, ka kinētiskās enerģijas

zudumi sprauslās un darba lāpstiņu kanālos uzsilda tvaiku. Vien-
pakāpes turbīnai berzes radītais siltums aizplūst ar attvaiku un
iet zudumā, bet vairākpakāpju turbīnās šo siltumu izmanto katrā
nākam ajā pakāpē un zaudē tikai pēdējā pakāpē, tādēļ izdevīgāk
būvēt daudzpakāpju turbīnas.
329
 Adiabāto siltuma kritumu darba lāpstiņu kanālos, kas attieci­
nāts pret visas pakāpes siltuma kritumu, sauc par reakcijas p a ­
kāpi un apzīmē ar p:
______ Afop2 ^ AAq2
A/ioi + A/io2 ~ A/i0 ' ( }
Tvaika turbīnu uzskata par aktīvu, ja p = 0 ,10. . . 0,15. Nav
tādu turbīnu, kurām p = 0, jo tvaiks nedaudz izplešas arī darba
lāpstiņu kanālos. Reaktīvajām turbīnām parasti p = 0,40 . . . 0,60;
tas nozīmē, ka reaktīvajās turbīnās tvaika potenciālās enerģijas
pārveidošana kinētiskajā enerģijā notiek gan sprauslās, gan arī
darba lāpstiņu kanālos.

Turbīnu aktīvās un reaktīvās pakāpes

Turbīnas darbība aktīvajā spiediena pakāpē sadalās divās s ta ­
dijās: sprauslā realizējas sagatavošanas stadija, kurā pazeminās
tvaika spiediens, tem peratūra un entalpija, bet palielinās īpatnē-

6.16. att. A ktīvās spiediena p a ­ 6.17. att. R eaktīvās spiediena p a ­

kāpes shēma. kāpes shēm a.
jais tilpums un tvaika ātrums; darba lāpstiņu kanālos realizējas
procesa galvenā stadija — tvaika enerģijas pāreja uz darba lāp­
stiņām.
Aktīvajā pakāpē (6.16. att.) tvaika spiediens sprauslā paze­
minās no po līdz p i, bet darba lāpstiņu kanālos p 2= P i = const.
Tvaika absolūtais ātrum s sprauslā palielinās no c0 līdz c 1, bet
darba lāpstiņu kanālos tas sam azinās no līdz c2. Absolūtā āt­
rum a sam azināšanās dēļ tvaika strūklas kinētiskā enerģija p ā r­
vēršas m ehāniskajā darbā. Nedaudz sam azinās arī tvaika rela­
tīvais ātrums, kam par cēloni ir berze darba lāpstiņu kanālos.
Berzes dēļ tvaiks nedaudz sasilst, tādēļ h2> h ļ .
Reaktīvajā spiediena pakāpē (6.17. att.) tvaika izplešanās
sprauslās jeb t. s. vadlāpstiņās 1 notiek tikai daļēji, pēc tam tvaiks
turpina izplesties darba lāpstiņu 2 kanālos. Nekustīgo vadlāpstiņu
kanālos tvaika spiediens sam azinās no p0 līdz pi un darba lāp­
stiņu kanālos no pi līdz p2. Tvaika spiedienu starpības p\ —p 2 dēļ
tvaika strūkla darba lāpstiņu kanālos tiek paātrināta, tādēļ rela­
tīvais ātrum s w 2> w ļ . Tvaika strūkla, plūstot pa kanāliem starp
darba lāpstiņām, iedarbojas uz tām ne tikai ar aktīvo spēku, bet
paātrinājum a dēļ arī ar reaktīvo spēku. Šādas tvaika turbīnas spie­
diena pakāpes sauc par r eakt īvaj ām pakāpēm.

Daudzpakāpju turbīnas
Galvenais vienpakāpes turbīnu trūkum s ir tas, ka tām jāstrādā
ar lieliem griešanās ātrumiem un tvaika izplūdes ātrum a zudumi
ir lieli.
Lai minētos trūkum us samazinātu, ražo viendiska turbīnas ar
vairākām ātrum a pakāpēm.
Tvaiks plūst caur sprauslu 4 (6.18. att.), kurā izplešas no sā ­
kuma spiediena p 0 līdz beigu spiedienam pji = p i, kur pit — spie­
diens kondensatorā. Tvaika ātrum s pieaug no c0 līdz c t. Ar tādu
ātrumu tvaiks ieplūst pirmās rindas darba lāpstiņu kanālos 5,
kuras nostiprinātas uz diska 3. Disks savukārt nostiprināts uz
vārpstas 1, kas atbalstās gultņos 2. Tvaiks atdod daļu no savas
kinētiskās enerģijas darba lāpstiņām, izplūst ar ātrumu c2 un
ieplūst vadlāpstiņu 6 kanālos. V adlāpstiņas piestiprinātas pie
turbīnas korpusa 8. Vadlāpstiņu kanālos tvaika strūkla maina
virzienu un pēc tam ieplūst otrās rindas darba lāpstiņu kanālos,
kuras arī nostiprinātas uz diska 3. Berzes dēļ tvaika ātrums c'u
ieplūstot otrās rindas darba lāpstiņās, ir nedaudz mazāks par c2.
O trās rindas darba lāpstiņās tvaiks no jauna atdod savu kinē­
tisko enerģiju. Ātruma sam azināšanās daudzpakāpju tvaika tu r­
bīnās notiek pakāpeniski.
Divpakāpju turbīnas ar nelielu jaudu — līdz dažiem simtiem
kW — lieto centrbēdzes kompresoru sūkņu un ventilatoru piedzi­
ņai. Vislielākā praktiskā nozīme ir divpakāpju diskam, kuru lieto

331
 C;
kā pirmo — regulēšanas pakāpi vi­
dējas un lielas jaudas daudzpakāpju
turbīnās. Divpakāpju disks jeb t. s.
Kertisa rats dod iespēju sam azināt
spiediena pakāpju skaitu. To lieto
turbīnās tvaika augstā spiediena un
tem peratūras pazemināšanai.
Daudzpakāpju tvaika turbīnas
ar aktīvajām spiediena pakāpēm
lieto kompresoru, ventilatoru, centr- .
bēdzes sūkņu un ģeneratoru piedzi­
ņai. M azas jaudas turbīnām pakāpju
skaits ir 3 . . . 5, lielas jaudas turbī­
nām spiediena pakāpju skaits mēdz
būt līdz 40.
Pirm ajā pakāpē tvaika kinētiskā
enerģija pārveidojas mehāniskajā
darbā, tādēļ ātrum s sam azinās
(6.19. a tt.) , bet spiediens darba lāp­
stiņu kanālos paliek nemainīgs. O t­
rajā sprauslu rindā, kuras izveidotas
kā tvaika potenciālās enerģijas p ā r­
veidotājas un tvaika strūklas vir­
ziena mainītājas, tvaika ātrum s a t­
5 6 7
kal palielinās. Tā tas atkārtojas arī
nākam ajās spiediena pakāpēs. Tvai­
6.18. att. Aktīvā turbīna ar ā t­ kam plūstot no vienas pakāpes uz
rum a pakāpēm .
otru, spiediens samazinās, bet īp at­
nējais tilpums palielinās, tādēļ
sprauslu jeb t. s. vadlāpstiņu un
darba lāpstiņu augstum s un skaits ar katru nākamo pakāpi
pieaug.
So turbīnu īpatnības ir tās, ka tvaika potenciālās enerģijas
pārveidošana kinētiskajā enerģijā notiek vairākās sprauslu rindās,
un līdz ar to spiediens sam azinās pakāpeniski. Darba lāpstiņu ka­
nālos spiediena izmaiņa nenotiek, arī relatīvais ātrum s paliek
nemainīgs. Katrā darba lāpstiņu rindā tvaika kinētiskā enerģija
pārvēršas mehāniskajā darbā, tādēļ tvaiks plūst ar mazāku ā t­
rumu un berzes zudumi samazinās.
Lietojot augstspiediena tvaiku ar augstu temperatūru, pakāpju
skaita sam azināšanas nolūkā turbīnas būvē ar ātrum a un spie­
diena pakāpēm. Turbīnu augstspiediena daļā izveido ātrum a p a ­
kāpes, bet zemspiediena daļā spiediena pakāpes.
Ātruma pakāpju daļā turbīna pā rstrā d ā sam ērā lielu spiediena
daļu, līdz ar to spiediena pakāpju skaits samazinās. Šādām tu r­
bīnām lietderības koeficients ir nedaudz zemāks, bet tās var iz­
gatavot no lētāka materiāla, un to pakāpju skaits ir neliels.

33 2
 Reaktīvās turbīnas izgatavo tikai kā daudzpakāpju turbīnas.
Tvaika izplešanās notiek vadlāpstiņu 4 (6.20. att.) un darba lāp­
stiņu 2 kanālos. Darba lāpstiņas piestiprinātas pie turbīnas rotora
1, bet vadlāpstiņas — pie turbīnas korpusa 3. Tā kā tvaiks nepār­
traukti izplešas, ari spiediens sam azinās nepārtraukti, tikai rotora
diametru izmaiņas vietā spiediens nedaudz paaugstinās. Rotora
diametru izmaiņa vajadzīga, lai lāpstiņas nebūtu pārāk garas.
Darba lāpstiņu kanālos tvaika absolūtais ātrums sam azinās no
c i līdz c2, bet vadlāpstiņu kanālos tas pieaug no c2 līdz c\.
Reaktīvajā turbīnā attīstās aksiāls spēks uz turbīnas rotoru
un vārpstu, jo izplešanās notiek arī darba lāpstiņu kanālos, tādēļ
katrā pusē spiedieni ir dažādi.

6.19. att. A ktīva turb īn a ar spiediena pakapēm .

333
 6.20. att. R eaktīvas tu rb īn as shēma.

Kondensatori

Kondensācijas iekārtas izmanto vakuuma radīšanai tvaika iz­

plūdes daļā, lai palielinātu turbīnā izmantojamo spiediena kri­
tumu un iekārtas termisko lietderības koeficientu. Kondensatoru
nelieto m azas jaudas turbīnām, kurām ir tvaika izplūde atmo­
sfērā, ne ari pretspiediena turbīnām. Turpretim kondensācijas
un tvaika nozarturbīnām kondensators ir nepieciešama s a ­
stāvdaļa.
Tvaika turbīnām lieto galvenokārt vi rs mas kondensatorus, ku­
ros dzesēšanas ūdens plūst pa caurulēm un tvaiks apskalo cauruļu
ārpusi. Attvaiks, saskaroties ar auksto dzesēšanas cauruļu virsmu,
kondensējas, tā rezultātā kondensatorā rodas vakuums. Dziļāka
vakuuma radīšanai kondensatoru savieno ar vakuumsūkni vai
ežektoru, kas nosūc gaisu.
6.21. attēlā parādīta virsmas kondensatora iekārtas principiālā
shēma. Attvaiks no turbīnas 1 ieplūst kondensatorā 2, kurā iebū­
vētas no misiņa izgatavotas dzesēšanas caurulītes. Kondensātu
aizvada ar kondensāta sūkni 3 caur divpakāpju ežektoru 4. Centr­
bēdzes sūknis 6 iesūc dzesēšanas ūdeni no kanāla 5 un p ie v a d a to
kondensatoram. Sasilušais ūdens no kondensatora ieplūst kanālā
7. Gaisu no kondensatora kameras nosūc ežektors 4.
Pie vecākajām un lētākajām tvaika kondensēšanas iekārtām
pieder t. s. sapl ūdes kondensatori. Saplūdes kondensatoros at-

334
tvaiks tieši saskaras ar dzesēšanas ūdeni. Lai starp attvaiku un
ūdeni iegūtu labu saskari, attvaiku ievada telpā, kurā ūdens iz­
smidzināts sīku pilieniņu veidā. Attvaiks saskaras ar ūdeni, kon­
densējas un sajaucas ar auksto ūdeni.
Saplūdes kondensatorus lieto m azās iekārtās ar zemu spie­
dienu, ja tvaika katla barošanas ūdenim netiek uzstādītas p a a u g ­
stinātas prasības.

Kondensācijas, pretspiediena un tvaika

nozarturbīnas
Kondensācijas turbīnā attvaiku novada uz kondensatoru.
Tvaika ieplūdes spiediens kondensatorā parasti ir 4 . . . 10 kPa.
Pretspiediena turbīnas attvaiku izmanto rūpniecībā tehnolo­
ģiskajām vajadzībām un arī apkurei.
Pretspiediena turbīnas jauda ir atkarīga no patērētā tvaika
daudzuma un no tvaika sākuma un beigu parametriem. Tvaika
beigu param etrus nosaka siltuma patērētāji, tādēļ pretspiediena
turbīnas ne vienmēr var sekot elektriskās un siltuma slodzes
svārstībām. Sī iemesla dēļ pretspiediena turbīnas strādā paralēli
kondensācijas turbīnām. Pretspiediena turbīnās pastrādā darbu
elektriskās enerģijas ražošanai tikai tik liels tvaika daudzums,
kādu prasa siltuma patērētāji. P ā rējā elektroenerģijas daļa j ā ­
ražo kondensācijas turboģeneratoriem.

335
 Nozarturbīnās tvaiku noņem vienā vai vairākās vietās starp
pakāpēm. Tvaika spiedienu nozarošanas vietā uztur konstantu.
Tas nepieciešams, lai tvaika patērētāji saņem tu tvaiku ar v a ja ­
dzīgo kvalitāti. Tvaika spiediens starp pakāpēm ir atkarīgs no
turbīnas noslogojuma, tādēļ šeit vajadzīga regulēšanas iekārta.
Tvaika nozarturbīnas var būt ar kondensatoru vai bez tā. Tvaika
nozarturbīnas sauc arī par termofikācijas turbīnām.
Turbīnas īpatnējais tvaika patēriņš ir atkarīgs no slodzes.
Kondensācijas turbīnām īpatnējais tvaika patēriņš ir 4 . . .
5 kg /(k W -h ). Lielām turbīnām, ja tvaika sākuma param etri ir
augsti un kondensatorā dziļš vakuums, īpatnējais tvaika patēriņš
ir 3 ,5 ... 4 kg/ (kW • h ) .
Mainoties turbīnas slodzei, m ainās kopējais tvaika patēriņš D
un īpatnējais tvaika patēriņš de (6.22. att.). Turbīnas īpatnējo
tvaika patēriņu, kas atbilst turbīnas ekonomiskai jaudai, sauc par
īpatnējo ekonomisko t vaika patēriņu un apzīmē d ek. Turbīnas eko­
nomiskā jauda Ne\ ir mazāka nekā nominālā jauda N n. Var pie­
ņemt, ka
Arek= (0,85 . . . 0,95) Nn
un
( 0 ,9 5 ... 0,97) d».
Mēģinājumi un aprēķini rāda, ka turbīnas kopējais tvaika p a ­
tēriņš m ainās pēc līknes, kas ļoti tuva taisnei. Lai vienkāršotu
aprēķinus, pieņem, ka tvaika patēriņš m ainās lineāri:
D ^ D x + aN,
kas kondensācijas un pretspiediena turbīnām grafiski parādīts
6.23. attēlā. Ja pieņem, ka D x — turbīnas tvaika patēriņš tukš­
gaitā un D n — turbīnas tvaika patēriņš nom inālās jaudas gadī­
jumā, tad
D a —Dx

6.22. att. Tvaika patēriņa d iagram m as. 6.23. att. Kopējā tvaika p atēriņa
diagram m a.

33 6
 Turbīnas tvaika patēriņu tukšgaita var izteikt šadi:

D x = xDn un x=>— ļ P * n ~ ■
aNn+ D x
kur x — turbīnas tukšgaitas koeficients.
Pieņemot, ka D n^ d ekNn,
D x —x dckNn,
Tas nozīmē,, ka tukšgaitā turbīnas tvaika patēriņš D .^ c o n s t.
Tvaika patēriņš a N ir proporcionāls jaudai, un to var izteikt
a r vienādojumu
a N = (1 —x ) d eļlN.
Turbīnas kopējais tvaika patēriņš
D = xdekN n + (1 —x ) det N .
Nozarturbīnām tvaika patēriņš palielinās par nozarotā tvaika
daudzumu D nOĪ= - ^ — . Tādēļ kopējais tvaika daudzums, kas
«0 —/īft
japievada nozarturbīnai, ir
hn -hh
D —xdekNa + (1 —X ) dekN + Dnoz
ha-hk
kur hnOĪ — nozarotā tvaika entalpija;
h0 ' — tvaika entalpija pirms turbīnas;
hk ■ — tvaika entalpija aiz turbīnas.
Pēdējās izteiksmes trešais loceklis izsaka to tvaika daudzumu,
par kuru palielinās nozarturbīnas tvaika patēriņš salīdzinājumā
ar kondensācijas turbīnu.
Apzīmēsim
hnoz hk
h0—hh
Tad
D = D x + ciN+ i/Dnoī-
(6.17)
Tvaika nozarturbīnas
režīma diagram m ā (6.24.
att.) taisne A B rāda tv ai­
ka patēriņu, ja turbīna
strādā kā kondensācijas
turbīna; taisne M Ķ — pret­
spiediena turbīnas tvaika
patēriņu un taisnes EF, NehN
GH, IJ un K L — tvaika
patēriņu attiecīgajiem no­ 6.24. att. N o zartu rb īn as tvaika patēriņa
zarojumiem. diagram m a.

2 2 — S iltum tehnikas pam ati 337

 Nozarturbīnas tvaika patēriņš pieaug par lielumu y D BOĪ un
nav atkarīgs no slodzes. Tādēļ taisnes, kas attēlo diagram m ā no­
zarotā tvaika daudzumu, ir paralēlas taisnei AB.
Punkts R režīma diagram m ā atbilst aprēķinātam nozarturbī­
nas darba režīmam, t. i., ekonomiskajai slodzei.

Gāzes furbīnas

Gāzes turbīnu sauc ari par iekšdedzes turbīnu , jo tās darbība

zināmā mērā atgādina iekšdedzes dzinēja darbību. Gāzes tu r ­
bīnā darba viela ir dūmgāzes, kuras iegūst, turbīnas degšanas
kamerā sadedzinot šķidro vai gāzveida degvielu. Gāze, tāpat kā
tvaiks tvaika turbīnā, plūst vispirms caur sprauslām, kur tā iegūst
kinētisko enerģiju. Sī enerģija, gāzei plūstot tālāk caur darba
lāpstiņu kanāliem, tiek atdota turbīnas rotoram.
D egšanas kamerā degviela var sadegt, ja u = const (ar pul­
sējošiem uzliesmojumiem un straujiem spiediena pieaugumiem)
vai ari ja p = const (degviela sadeg nepārtraukti).
Modernās gāzes turbīnas strādā pēc nepārtrauktā cikla ar
izobāro sadegšanu, t. i., p = const.
Turbīnas ar izohoro sadegšanu (u —const) nebūvē, lai gan
tām ir augstāks r\t- Tām ir sarežģīta vārstu konstrukcija, p u lsā ­
cijas izraisa bīstamu lāpstiņu vibrēšanu, samazinot darba drošību.
Gāzes turbīna ir samērā jauns siltuma dzinējs, kas apvieno
sevī iekšdedzes dzinēja un tvaika turbīnas labās īpašības.

5
v

6.25. att. G āzes turbīnas 6.26. att. p-v d iagram m a gāzes

principiālā shēm a ar izobāro tu rb īn ai ar gaisa uzsildlšanu
sa d eg šan u (p = c o n st.). reģ en erato rā.

338
 Kompresoru, degvielas sūkni un citus palīgmehānism us d a r­
bina pati turbīna.
P a gaidām gāzes turbīnu lietošanu apgrūtina tas apstāklis, ka
jāierobežo gāzes tem peratūra, jo pārāk karstu gāzi nevar laist
uz lāpstiņām.
Tem peratūras sam azināšanu panāk ar gaisa daudzuma palie­
lināšanu. Gaisu pievada 4 . . . 5 reizes vairāk nekā tas nepiecie­
šams degvielas sadedzināšanai. īstenībā degvielu sadedzina ar
a = 1,5 .. . 2,0, un pēc tam dūmgāzēm piejauc tīru gaisu tādā d a u ­
dzumā, lai iegūtu pieļaujamo temperatūru.
6.25. attēlā parādīta gāzes turbīnas shēma ar izobāro sadeg­
šanu (p = const). Kompresors 1 saspiež gaisu, kas pēc tam s a ­
silst reģeneratorā 8, no kura pa cauruļvadu gaiss ieplūst degša­
nas kamerā 2. Degvielu piegādā sūknis 7 pa sprauslu 6.
Dūmgāzes no degšanas kam eras caur sprauslu 3 plūst uz darba
lāpstiņām 4, kas nostiprinātas darba ratā 5.
p-v diagram m ā (6.26. att.) posms 1-2 attēlo gaisa saspiešanas
gaitu kompresorā, 2-3 — gaisa uzsildīšanu reģeneratorā, 3-4 —
degvielas sadegšanu degšanas kamerā, 4-5 — dūm gāzu izpleša­
nos gāzes turbīnā, 5-6 — dūm gāzu atdzišanu reģeneratorā un
6-1 — dūm gāzu siltuma atdošanu apkārtējai videi.
Teorētiski var pieņemt, ka dūm gāzu atdzišana reģeneratorā
iespējama līdz gaisa uzsilšanas tem peratūrai, t. i., T6= T 2. P ra k ­
tiski vienmēr T6> T 2-
Siltuma daudzuma, ko gaiss iegūst reģeneratorā, attiecību pret
siltuma daudzumu, kuru gaiss būtu ieguvis, ja dūmgāzes atdzistu
līdz gaisa temperatūrai, sauc par reģenerācijas pakāpi.
Praktiski reģenerācijas pakāpe 0 = 0, 5 . . . 0,7. Jo augstāka re­
ģenerācijas pakāpe, jo ekonomiskāk strādā reģenerators, b e t no
otras puses, — jo augstāka reģenerācijas pakāpe, jo lielākai jābūt
sildvirsmai.
Gāzes turbīnas efektīvo darbu Le aprēķina pēc darba bilances
vienādojuma Le= L t —L \ —Ls, kur £ t _ — turbīnas darbs, I k —
kompresora darbs un Ls — degvielas sūkņa darbs.

22*
 7.1. TERMOĒLEKTROSTACUU KLASIFIKĀCIJA

Enerģētiskās iekārtas atkarībā no dabas resursu izmanto­

šanas veida iedala vēja, paisuma, hidroelektriskajās, ģeotermis-
kajās, atomu un term iskajās elektrostacijās.
P a r termisko elektrostaciju (termoelektrostaciju — TES) sauc
agregātu kopu, kas kurināmā ķīmisko enerģiju pārvērš vispirms
siltuma, tad mehāniskajā un beidzot elektriskajā enerģijā.
Termoelektrostacijas klasificē pēc vairākām pazīmēm. Atkarībā
no ražotās enerģijas veida izšķir kondensācijas elektrostacijas
(KES), kuras patērētājam nodod tikai elektrisko enerģiju, un
termoelektrocentrāles (TEC), kas vienlaikus ražo gan elektrisko,
gan arī siltuma enerģiju.
Pēc izmantojamā dzinēja TES iedala tvaika turbīnu, gāzes
turbīnu, gāzes un tvaika turbīnu un iekšdedzes dzinēju (dīzeļu)
elektrostacijās.
TES var klasificēt ari pēc iekārtas izvietojuma — slēgtās, pus-
atklātās un atklātās elektrostacijās (sk. 4.3. apakšnod.), kā arī
pēc tehnoloģiskajām shēmām un citām pazīmēm.
Iekšdedzes dzinēju elektrostacijas Padomju Savienībā būvē r a ­
jonos, kas atrodas tālu no energosistēmas tīkla. So elektrostaciju
jauda ir ne lielāka par 3 0 0 0 ... 5000 kW.
Gāzes turbīnu elektrostacijās izmanto gāzes turbīnas. Sajās
elektrostacijās atsevišķo agregātu jauda pārsniedz 5 0 . . . 100 MW.
Slodžu galotņu segšanai (darbam rīta un vakara stundās) var iz­
m antot no lidmašīnām noņemtos dzinējus.
Visplašāk termoelektrostacijās izmanto tvaika turbīnas. Tvaika
turbīnu TES jauda sasniedz 2 ,4 ... 4 miljonus kW.

7.2. KONDEHSĀCIJAS ELEKTROSTACIJAS

Kondensācijas elektrostacijā attvaiks no turbīnām, atskaitot

2 0 . . . 30%, ko izmanto katlu barošanas ūdens uzsildīšanai, aiz­
plūst uz kondensatoru, kur tas savu siltumu atdod dzesēšanas
ūdenim. Rezultātā zaudētā tvaika entalpija ir 2 2 5 0 ... 2350 kJ/kg,
kas vidēji ir 5 0 . . . 55% no siltuma daudzuma, kuru iegūst, sade­
dzinot kurināmo.

340
 7.1 attēlā parādīta KES principiālā
shēma. Tvaika katlā 1 ražotais tvaiks
ieplūst turbīnā 2, un attvaiks konden­
sējas kondensatorā 4. Sūknis 6 p ā r­
sūknē kondensātu tvertnē 7. Daļa tvaika
un kondensēta iet zudumā; šo zudumu
kompensē, pa vadu 8 ievadot attīrītu
ūdeni katlu barošanas tvertnē 7. Sūk­
nis 9 barošanas ūdeni iespiež ekono-
maizerā 10. Kondensatoram 4 attvaika
dzesēšanas ūdeni pievada ar cirkulā­
cijas sūkni 5. Turbīnas izstrādāto me­
hānisko enerģiju ģenerators 3 pārvērš 7.1. att. KES principiāla
elektriskajā enerģijā. shēm a.
Tvaika turbīnas lietderības koefi­
cienti aprēķināti jau iepriekš. Atzīmē­
sim, ka pirms ieplūdes turbīnā tvaiks plūst caur regulatoriem,,
kas rada spiediena samazināšanos; A p = ( 0 ,0 3 ... 0,05) p 0. Spie­
diena zudumus regulatoros ievēro ar droselēšanas lietderības
koeficientu
T,dr = / / y / / 0.
Neievērojot droselēšanas zudumus, turbīnas relatīvais lietderības
koeficients
T|'oi = //i///o (7.1)
un pilnais turbīnas relatīvais lietderības koeficients
■noi^lVlcir. (7.2)
Turbīnas iekšējais absolūtais lietderības koeficients
-Hi ==Tļtrļoi-
Daļa enerģijas iet zudumā, tvaikam plūstot pa vadiem no
tvaika pārkarsētāja uz turbīnu. Cauruļvadu jeb t. s. siltuma plūs­
mas lietderības koeficients tļ& pēc prakses datiem vidēji ir
0 ,9 8 ... 0,99 un tvaika katlu lietderības koeficients Tļk=0,88. . . 0,94.
Kondensācijas elektrostacijas pilnais lietderības koeficients
1ļs = TļtTļoi1ļmriģri6Tlk.
Siltuma bilances vienādojums kondensācijas turboģenera-
toram:
D (h0—/ika) rļoiiļro% = 3600 Nļ , (7,3)
kur D — tvaika patēriņš (k g /h );
h0 — tvaika entalpija pie ieplūdes turboģeneratorā (kJ/kg);
/ika — tvaika entalpija adiabātās izplešanās beigās pie ieplū­
des kondensatorā (kJ/kg); .
Nģ — turboģeneratora elektriskā jauda (kWJ.

341
 Ja apzīmē TļoiirļmT]ģ=rļoei, tad bilances vienādojums ir
D (h0—hka.)rioel —Nģ (7-4)
u n kondensācijas turbīnas tvaika patēriņš stundā ir

(7.5)
(h0—hka)ņ0el
Turboģeneratora īpatnējais tvaika patēriņš (kg/(kW -h))

d, D= 3600
----- -— -------. (7.6)
Nģ 1H q ftka) Tļoel
Elektroenerģijas daudzums, ko izstrādā 1 kg tvaika (kW -h/kg),
ir
Nģ l (ho — ftka) Tļoel
f?el =
D d 3600
Elektroenerģijas ražošanai patērētais siltuma daudzums vienā
stundā
Q e i~ D (ho hļi).
Elektrostacijas siltuma slodze
^ Qk Q el
y s— —
Tļk iļk
Kurinām ā patēriņš stundā
B= (7.7)
Q z I ļk

īpatnējais kurinām ā patēriņš (kg/(kW -h))

b = B/Nģ. (7.8)
Kondensācijas elektrostacijas lietderības koeficients
3600 Nģ 3600 N k
11s Qs fiQzd ' ( *
īpatnējais nosacītā kurināmā patēriņš (kg/(kW -h))
3600 3600 0,123
(7.10)
Qzdris 29 310r]s Tļs

7.3. KOMBINĒTĀ SILTUMA UN ELEKTROENERĢIJAS

RAŽOŠANA
Termoelektrostacija, kas apgādā patērētāju ar siltuma un elek­
trisko enerģiju, pilnīgāk izmanto ražoto siltuma enerģiju un dod
lielāku ekonomiju. Lai ekonomiski izmantotu siltuma enerģiju,
termoelektrostacijā uzstāda tvaika nozarturbīnas.
342
 7.2. attēlā parādīta TEC
principiālā shēma ar kondensa­
toru un vienu tvaika nozaro­
jumu. Tvaika katlā 1 ražotais
tvaiks ieplūst nozarturbīnā 2.
Starp turbīnas pakāpēm tiek
nozarots tvaika daudzums D n
are n talp iju h n, ko pievada ūdens
uzsildītajam 4. Karsto ūdeni
izmanto siltuma patērētājs 6.
Ūdens cirkulāciju tīklā uztur
sūknis 5. No ūdens u z s ild īta ja i
kondensēts tiek ievadīts katla
barošanas ūdens tvertnē 10. At-
tvaiks no nozarturbīnas pēdējās 7.2. att. TEC principiālā shēma.
pakāpes ieplūst kondensatorā 7.
Kondensēta sūknis 8 konden­
sētu iesūknē tvertnē 10. Cirkulācijas sūknis 9 piegādā kondensato­
ram dzesēšanas ūdeni. Tvertnē 10 pa vadu 13 ievada ķīmiski attī­
rītu ūdeni. Sūknis 11 barošanas ūdeni iesūknē ekonomaizerē 12.
Atbilstoši katram elektriskās un siltuma slodzes režīmam caur
turboģeneratora augstspiediena daļu A un zemspiediena daļu Z
jāizlaiž noteikts tvaika daudzums
Do = Dn + D At, (7.11)
kur D n un Z)at — nozarota tvaika un attvaika daudzums (kg/h).
Turboģeneratora elektriskā jauda
N ģ = N &+ N z, (7.12)
kur N a un N z — turboģeneratora augstspiediena un zemspiediena
daļas jauda (kW).
Ja ventilis b noslēgts, tad elektroenerģijas ražošanai patērē­
tais tvaika daudzums (kg/h)
3600 N k
D ei- (7.13)

Ja no turbīnas tiek nozarots tvaika daudzums D n, tad turbī­

nas zemspiediena daļā jauda sam azinās par
Dn (hn hnt) llmtļģ
&N,e l = ' - (7.14)
3600
Nozarota tvaika daudzumus var izteikt atkarība no nozartur-
bīnai pievadītā svaigā tvaika daudzuma D:
Di —aiD-, D 2= a2D-, D 3 = a sD; . . . ; D z = a zD,
ku r ai, ct2 , a 3, az ir tvaik a n o z a ro š a n a s koeficienti.

343
 Ikvienam nozarojumam svaiga tvaika patēriņš (kg/h)
Dei
D=
1 ļ/nCCn
Del
un D = -

1 } i Ui&i
i =l

. n 3600 N ģ
vai D = t—------------------------- —

(h0 /lat) tļmT]ģ ( 1 -

i~ 1

Siltuma daudzumu, kas jāpievada tvaika nozarturbīnai, var

aprēķināt pēc vienādojuma
Q = Qel + Qn+Qat, (7-15)
kur Qei — elektroenerģijas ražošanai patērētais siltums;
Q n — patērētājam nozarotais siltums;
Qat — ar dzesēšanas ūdeni aizvadītais attvaika siltums.
Jo m azāks Qat, jo ekonomiskāk strādā TEC. Vislielākais eko­
nomiskais efekts ir pretspiediena elektrostacijām, kurām Qat = 0.
Ļoti liela nozīme tautas saimniecībā ir attvaika siltuma iz­
m antošanai termofikācijas vajadzībām. Termofikācijas būtība ir
tā, ka p a augstināta spiediena tvaiks tiek novadīts patērētājam,
izmantojot to tehnoloģiskajām vajadzībām un pēc tam apkurei
un vēdināšanas siltuma zudumu segšanai. Tvaika siltuma izm an­
tošanas kopējais lietderības koeficients t | t e c = 0,7 un augstāks,
bet kondensācijas elektrostacijās labākajā gadījum ā i1 kes = 0,4.
Lai elektriskā jaud a nesamazinātos, turbīnai pieplūstošā svaigā
tvaika daudzums jāpalielina par
3 6 0 0 A / V ei A n -ftat p , _ n
AD — — i / n. (7.16)
(ft0—fratjlļmrte «0” «at
Ja nepieciešams uzturēt iVģ = const, tad svaigā tvaika dau­
dzums
„ „ 3600 Nf, hn—hat
D —Dei-ļr AD = ~ -■- - , g------ ■+^ , — ... D n. (7.17)
(«0 —ftat)TlmTļģ ho —hat

Attiecība — T ~ = y n raksturo to siltuma daļu, kas netiek pār-

”■0~~^at
vērsta elektroenerģijā.
D = Dei-ļ-yaDa; (7.18)
_ D —Dei _ AD ' 1m
ya Dn Dn ' * *
344
 Turboģeneratoram strādājot bez tvaika nozarošanas,
D * = D.

J a tiek nozarots tvaika daudzums Dn, tad

Dat —D D n—D(ļ\+ ļ/nDa —Da = D e\ (1—yn)Dn. (7.20)

Samazinoties tvaika daudzum am kondensatorā, palielinās

koeficients 1 —y n, kas raksturo siltuma enerģijas izmantošanu.
Līdz ar attvaika daudzuma samazināšanos, sam azinās ari siltuma
zudumi kondensatorā.
Analogi var aprēķināt svaigā tvaika patēriņu D, ja nozartur-
blna strādā ar z nozarojumiem.

7.4. IEKŠDEDZES DZINĒJU ELEKTROSTACIJAS

Termoelektrostaeijas, kurās ģeneratora rotora griešanai iz­

m anto iekšdedzes dzinējus, sauc par iekšdedzes dzinēju elektro­
stacijām.
Iekšdedzes dzinēju elektrostacija ir daudz vienkāršāka nekā
tvaika turbīnu elektrostacija.
7.3. attēlā parādīta iekšdedzes dzinēju elektrostacijas princi­
piālā shēma. Degvielu no cisternas 1 ar sūkni 2 padod uz deg­
vielas tīrīšanas tvertnēm 3, no kurām tā ieplūst separatorā 4.
Sūknis 5 degvielu spiež caur smalkiem degvielas filtriem 6, no
kuriem tā ieplūst dzinēju barošanas tvertnēs 7 un tālāk degvielas
kolektorā 8. No kolektora degvielu pievada dzinējiem 9.

Tvaiks
'X l
79

Dūmgāzes |
Krnjo 12
_Li€H
U n

75 74

7.3. att. Iekšdedzes dzinēju elektrostacijas p rin ­

cipiālā shēma.

34 5
 Lai elektrostacijā nodrošinātu nepārtrauktu degvielas padevi
dzinējiem, uzstādīts nelielas jaudas tvaika katls 19, t. s, utilizā­
cijas katls, kurā tvaika ražošanai izmanto no dzinējiem aizplūsto­
šās dūmgāzes. Ražoto tvaiku lieto degvielas uzsildīšanai un elek­
trostacijas apkurei un vēdināšanas siltuma zudumu segšanai.
Dzinēja dzesēšanas sistēma ir noslēgta. Siltais ūdens no dzi­
nēja ieplūst tvertnē 10, no kuras sūknis 11 to pārsūknē uz dzesē­
tāju 12. 'Pēc atdzesēšanas ūdeni pievada dzinējam ar sūkni 13.
Eļļošanas sistēma arī ir noslēgta. Eļļu no tvertnes 15 ar
sūkni 16 piegādā dzinējam. No dzinēja kartera eļļa ieplūst re ­
ģenerācijas iekārtā 14, kur uzlabo eļļas kvalitāti.
M azas jaudas dzinējus palaiž ar starteri, kuru baro akum ula­
toru baterija, bet lielākiem dzinējiem lieto īpašus palaišanas
karburatordzinējus vai arī palaišanai izmanto saspiestu gaisu.
Kompresors 17 saspiesto gaisu iespiež palaišanas balonā 18.
Iekšdedzes dzinēja siltuma bilances vienādojums 1 kg deg­
vielas ar zemāko sadeg šanas siltumu Qzd ir šāds:
Qzd= Q e + Q i + Q2+ £?3+ Qa>
kur Qe — dzinējā lietderīgi izmantotais siltums;
Qi — ar aizplūstošajām dūmgāzēm aizvadītais siltums;
q 2 — ar dzesēšanas ūdeni aizvadītais siltums;
Q3 — ķīmiski nepilnīgās sadegšanas zudumi;
Q 4 — pārējie siltuma zudumi.
Siltuma zudumi, kas radušies ķīmiski nepilnīgās sadegšanas
rezultātā, ir niecīgi — parasti Q s ~ 0 . Pārējie siltuma zudumi
rodas berzes dēļ, siltumam aizplūstot apkārtējā vidē, u. c. Lielākā
daļa siltuma aizplūst ar dūmgāzēm un dzesēšanas ūdeni. Ar aiz­
plūstošajām dūmgāzēm dzinēji zaudē 20 . . . 25%, bet ar dzesēšanas
ūdeni 2 5 . . . 30% no degvielas sadegšanas siltuma. Lai pilnīgāk
izmantotu degvielu, dūmgāzu siltumu daļēji var atdot ūdenim vai
tvaikam, lietojot utilizācijas tvaika katlus. Dažos gadījumos iz­
manto arī dzinēja sasildīto dzesēšanas ūdeni. Izmantojot dūm­
gāzu un dzesēšanas ūdens siltumu, ievērojami palielinās elektro­
staciju lietderības koeficients — tas var būt 1 ,5 ...2 ,0 reižu lielāks
nekā dzinēja efektīvais lietderības koeficients. Dūm gāzu un dze­
sēšanas ūdens siltuma izmantošana ekonomiski attaisnojas pie­
tiekami lielas jaudas dzinējos.
TES, kurās ģeneratora rotora griešanai izmanto gāzes turbī­
nas, sauc par g ā z e s turbīnu elektrostacijām. 7.4. attēlā parādīta
gāzes turbīnu elektrostacijas principiālā shēma. Turbīna 1 ir
augstspiediena, bet turbīna 2 — zemspiediena. Gaisu, kas v a ja ­
dzīgs degvielas sadedzināšanai, saspiež kompresoros 3, 4 un 5.
Starp kompresoriem ir gaisa dzesētāji 6. No augstspiediena kom­
presora gaiss plūst caur reģeneratoru 7, kurā to sakarsē no zem­
spiediena turbīnas aizplūstošās dūmgāzes. Sakarsušais gaiss
ieplūst augstspiediena degšanas kamerā 8.

34 6
 7.4. ait. Gazes tu rb īn u elektrostacijas principiālā
shēma.

Ja degviela ir gāze, to pirms sadedzināšanas saspiež, tāpat

kā gaisu, kompresoros 9, 10 un 11. Starp kompresoriem gāzi dzesē
dzesētājos 6. No augstspiediena kompresora 11 gāze plūst caur
reģeneratoru 7 uz augstspiediena degšanas kameru 8. Daļa gāzes
no vidēja spiediena kompresora 10 plūst caur reģeneratoru 7 uz
zemspiediena degšanas kameru 12.
Pēc gāzes sadegšanas dūmgāzes ar spiedienu 1 ,2 ... 1,5 M Pa
un tem peratūru 900 K plūst uz augstspiediena gāzes turbīnu, kurā
gāzes sadegšanas siltums tiek pārvērsts m ehāniskajā enerģijā,
kas tiek patērēta zemspiediena un vidēja spiediena kompresoru
darbināšanai. P a rasti augstspiediena gāzes turbīna un zemspie­
diena un vidēja spiediena kompresori ir montēti uz kopīgas v ā rp ­
stas. No augstspiediena turbīnas dūm gāzes ieplūst zemspiediena
degšanas kamerā. Seit sadeg arī gāze, kas plūst no vidēja spie­
diena kompresora 10\ sadegšana notiek tādēļ, ka dūmgāzēs, kas
plūst no augstspiediena turbīnas, ir daudz degšanas gaitā neiz­
m antota gaisa. No zemspiediena degšanas kameras dūmgāzes
ar spiedienu 0 ,4 ...0 ,6 M Pa un tem peratūru 900 K plūst uz zem­
spiediena gāzes turbīnu, kurā iegūto mehānisko enerģiju izmanto
augstspiediena kompresoru piedziņai, bet pārējā daļa — apmēram
2 5 . . . 30% no degšanā iegūtās siltuma enerģijas — ģeneratorā 13
tiek pārvērsta elektroenerģijā. Zemspiediena turbīna, augstspie-
diena kompresori un ģenerators ir uz kopīgas vārpstas.
Dūmgāzes no zemspiediena turbīnas caur reģeneratoru izlaiž
atmosfērā vai daļēji izmanto, utilizācijas tvaika katlos tvaika r a ­
žošanai, kā arī ūdens sildīšanai.
Ja degšanas kamerās sadedzina šķidro degvielu, tad kompre­
sori 9, 10 un 11 nav vajadzīgi, bet to vietā vajadzīgi sūkņi un
sprauslas, kas degvielu iesmidzina degšanas kamerās.
347
 7.5. ATOMELEKTROSTACIJAS

Atomelektrostacijas tvaika ražošanai izmanto siltumu, kas iz­

dalās urana-235, plutonija-239 un urāna-233 atomu kodolu šķel­
šanās rezultātā. Iekārtu, kurā notiek lēna regulējam a kodolener­
ģijas izdalīšanas, sauc par kodolreaktoru,
7.5. attēlā parādīta lēno neitronu reaktora shēma. Kodolkuri-
nām ais — urāns ievietots siltumu izdalošos elementos — stieņos,
kuri atrodas grafīta kanālos. Kanālos cirkulē siltum nesējs’ —
gāze (ari ūdens vai šķidrie metāli), kas saņemto siltumu atdod
siltum apm aiņas iekārtā darba ķermenim, piemēram, ūdenim.
Kodolu mākslīgu sadalīšanos var panākt, tos bombardējot ar
lēniem vai ātriem neitroniem.
Kodolu dalīšanās rezultātā rodas jauni neitroni 2 . . . 3 reizes
vairāk un sākas ķēdes reakcija. Lai ķēdes reakciju varētu regulēt,
reaktora aktīvajā zonā ievada stieņus ar vielām, kuras absorbē
neitronus un samazina to ātrumu.
P a r palēninātāju izmanto ūdeni vai smago ūdeni, kā arī vieg­
los metālus, grafītu, ogļūdeņražus.
Atomu kodoli daloties atbrīvo siltuma enerģiju.
J a siltumnesēju vienlaikus izmanto arī par darba ķermeni, pie­
mēram, verdošu ūdeni, tad AES ir vienkontūra (7.6. att. a).
Tā kā siltumnesējs kļūst radioaktīvs, tad, vadoties no drošības
viedokļa, shēmā ieslēdz siltumapmainītāju, kurā siltumnesējs a t­
dod siltumu darba ķermenim, kas tālāk plūst uz turbīnu. Sajā
gadījumā ir divkontūru shēma (7.6. att. b).
Pēc vienkontūras shēmas uzbūvēts Belojarskas AES otrais
bloks. Tvaika un ūdens maisījums no
reaktora iztvaikošanas kanāla 1 nonāk
tvaika separatorā 4. No šejienes piesāti­
nāts tvaiks plūst caur pārkarsēšanas k a ­
nāliem 2 un ar spiedienu 8,8 M Pa un
500 °C tem peratūru nonāk turbīnā 6. Ūdens,
kas plūst no tvaika separatora, tiek sa ­
jaukts ar barošanas ūdeni un ar baroša­
nas sūkni padots uz reaktoru. Sajā AES
pirmo reizi pasaulē realizēja tvaika pār-
karsēšanu reaktorā.
Novovoroņežas AES darbojas pēc div­
kontūru shēmas. Tajā ūdens vienlaikus ir
gan siltumnesējs, gan arī neitronu palēni-
7.5. att. U rān a-g rafīta nātājs.
reak tora shēm a: Ūdenim, plūstot caur reaktoru, ir
i„unilPr a d e - - 1'atorSusds! 12,3 M Pa liels spiediens un 298 °C. Līdz
neitronu r°paiēninMā<is^s’s 4 — vārīšanās tem peratūrai tam vēl trūkst
s iltu m u i z d a l o š a i s e le m e n ts ; 28 C. S l S l l d e t l S V e i G O pirmo K O t l t U r U . N O
rtn T ; «“ - r e t u l ē t ā j s t i l n i s 8611' reaktora ūdens nonāk tvaika ģeneratorā,

348
 o b

7.6. att. AES tehnoloģiskās shēm as:

a — v ie n k o n tū ra ; b — d iv k o n tū ru ; 1 — iz tv a ik o š a n a s k a n ā ls ; 2 tv a ik a p ā rk a rs ē š a n a s
k a n ā ls ; 3 — re a k to rs ; 4 — b o ile rs, tv a ik a s e p a ra to rs ; 5 — s iltu m n e s e ja c irk u lā c ijā s sū k n is;
6 —- tu rb īn a a r ģ e n e ra to ru ; 7 —- k o n d e n sa to rs ; 8 — b a r o š a n a s s ū k n is; 9 — tv a ik a
ģ e n e r a to rs .

kur daju siltuma atdod otrā kontūra ūdens iztvaicēšanai. P irm ajā
kontūrā ūdens atgriežas ar tem peratūru 268 °C. Tvaika ģenerators
ražo piesātinātu tvaiku ar spiedienu 4,7 iMPa. Turbīnā tvaiks no­
nāk ar spiedienu 4,3 MPa.
Pēdējā laikā būvē AES ar ātro neitronu reaktoriem.
Šādos reaktoros ir stipri paaugstināta kodolvielu koncentrā­
cija, tāpēc arī jābūt intensīvai siltuma novadīšanai. To panāk,
izmantojot par siltumnesēju šķidros metālus.
Vienkāršota ātro neitronu reaktoru shēma parādīta 7.7. attēlā.
P irm ajā kontūrā caur reaktoru 1 un siltum apm ainītāju 4 cirkulē
šķidrais nātrijs. Sis siltum apm ainītājs nepieciešams, lai v a r ­
būtējas avārijas gadījumā radioaktīvais nātrijs, neizplūstu
telpā. O trajā kontūrā (starp-
kontūrā) arī izmanto nātriju,
bet šeit tas nav radioaktīvs,
jo neplūst caur reaktoru. No
otrā kontūra siltums tiek a t­
dots ūdens tvaika ģenerato­
ram 6 un pārkarsētājam 7.
Ūdens un ūdens tvaiks, plūs­
tot caur turbīnu, veido trešo
kontūru.
Sāda shēma realizēta Sev-
čenko AES.
Ātro neitronu priekšrocība
ir tā, ka šie reaktori kodol­
vielu nevis patērē, bet gan
atražo. Tie ir t. s. reaktori-
pavairotāji. Tajos vienlaikus 7.7. att. V ienkāršota AES shēm a ar
noris divi procesi: U235 sa- ātro neitro n u reaktoru:
d a l ī š a n ā s 1in i a u n a s k n r l n l - 1 — re a k to rs ; 2 — p irm ā k o n tū ra sū k n is; 3 —
. , iid b Jaunas b a ro š a n a s sū k n is; 4 - s iltu m a p m a in ītā js ;
V ie la s — P u " 9 s m te z e no U 2" 5 — o trā k o n tū ra s ū k n is; 6 — tv a ik a ģ e n e ra -
ļ,_ j „ 1 7 to rs ; 7 — tv a ik a p ā rk a rs ē ta is ; 8 — tu rb īn a ;
K oaouem . 9 _ k o n d e n sa to rs .
 1. Cars A., Grīslis V. Šķidrie au g sttem p eratū ras siltum nesēji siltum enerģē-
tikā. — R.: Liesma, 1967, — 107 lpp.
2. Ciemiņš R., Nagla J., Saveljevs P. Siltum tehnika. — R.: Zvaigzne, 1967. —
454 lpp.
3. Jankevičs T. Tehniskā term o d in am ik a.— R.: LVI, 1964. — 189 lpp.
4. Reiņikovs /., Jurēvics E. A uķstum tehnika. — R.: Zvaigzne, 1972. — 392 lpp.
5. Rolovs B. Term odinam ika un statistisk ā fizika. — R.: Zvaigzne, 1967. —
362 lpp.
6 . Tehniskā ro k asg rām ata / V. Ivanovska redakcijā. — R.: Liesm a, 1971. —
1 . d. 606 lpp.
7. Автомобильные и тракторные дви гател и /# . М. Ленин, А. В, Костров,
О. М. Малашкин и др. 2-е изд., доп. и перераб. — М.: Высшая ш кола.
1976, — Ч. 1. 368 с.
8 . Гусев Ю. Л. Основы проектирования котельных установок, 2-е изд. — М.г
Стройиздат, 1973. — 248 с.
9. Исаев С. И. Курс химической термодинамики. — М.: Машиностроение,
1975. — 256 с.
10. Исаченко В. П., Осипова В. А., Сукомел А. С. Теплопередача. 4-е и з д .—•
М.: Энергия, 1981. — 416 с.
11. Кириллин В. А., Сычев В. В., Шейндлин А. Е. Техническая термодина­
мика. — М.: Энергия, 1979. — 512 с.
12. Лебедев П. Д. Теплообменные, сушильные и холодильные установки. —
М.: Энергия, 1972, — 320 с.
13. Маргулова Т. X Атомные электрические станции. — М.: Энергия, 1978. —
360 с.
14. Основы практической теории горения/П од ред. В. В. Померанцева. — Л.г
Энергия, 1973. — 264 с.
15. Ривкин С. Л. Термодинамические свойства газов. 3-е изд., перераб. и
доп. — М.: Энергия, 1973. — 288 с.
16. Ривкин С. Л., Александров А. А. Теплофизические свойства воды и во­
дяного пара. — М.: Энергия, 1980, — 424 с.
17. Сидельковский Л. Юренев В. Н. П арогенераторы промышленных
предприятий, 2-е изд. — М.: Энергия, 1978. — 336 с.
18. Темкин А. Г. Обратные методы теплопроводности. — М.: Энергия, 1973. —■
464 с.
19. Тепловой расчет котельных агрегатов. Нормативный метод/П од ред.
В. Н. Кузнецова и др. — М.: Энергия, 1973. — 296 с.
20. Теплотехнический справочник/Под ред. В. Н. Юренева и П. Д. Лебедева .
2-е изд., перераб. — М.: Энергия, 1975. — Т. 1. 744 с.
21. Теплотехнический справочник/П од ред. В. Н. Юренева и П. Д. Лебедева .
2-е изд., перераб. — М.: Энергия, 1976, — Т. 2. 896 с.
22. Товарные нефтепродукты, свойства и применение. Справочник. 2-е изд./Под
ред. В. М. Школьникова. — М.: Химия, 1978. — 472 с.
23. Черкасский В. М. Насосы, вентиляторы и компрессоры. — М.: Энергия,
1977. — 422 с.
24. Щегляев А. В. П аровые турбины. — М.: Энергия, 1976. — 367 с.
 I

P r i e k š v ā r d s ...................................................................................................................... 3
Ievads ............................................................................................................................. 5

1. n o d a l a . Tehniskā te rm o d in a m ik a .................................................................. 8

1.1. T ehniskās term odinam ikas p a m a tjē d z ie n i.................................................... 8

T erm odinam ikas priekšm ets un pētīšan as m e t o d e s .............................. 8
T erm odinam iskā s i s t ē m a ................................................................................. 9
D arba ķerm enis . .................................................................. 10
G alvenie term odinam iskie p a r a m e t r i ........................................................... 1 1
Iekšējā e n e r ģ i j a ................................................................................................15
E n t a l p i j a ...............................................................................................................16
E n t r o p i j a ...............................................................................................................17
T erm odinam iskais p r o c e s s ................................................................................. 17
1.2. Ideālo gāzu lik u m i................................................... ........................................... 19
G āzes stāvokļa v ie n ā d o ju m s ..........................................................................19
G āzu m a i s ī j u m i ................................................................................................23
G āzu īp atn ējā siltum ietilpība ; ............................................ 26
1.3. P irm ais term odinam ikas l i k u m s ............................................ ....... 28
T erm odinam iskā procesa darbs un siltum s . ............................. 29
P irm ā term odinam ikas likum a m atem ātiskās izteiksm es . . . . 31
Term odinam iskie p a m a t p r o c e s i .................................................................. 34
1.4. O trais term odinam ikas lik u m s ..........................................................................45
Term odinam iskie cikli .......................................................................... 45
K ārno c i k l s .............................................................................................................. 46
O trā term odinam ikas likum a būtība un fo rm u lē ju m i..............................50
Reducētais siltum s un e n t r o p i j a .................................................................. 51
E ntropijas izm aiņa term odinam iskajos p r o c e s o s .....................................55
E k s e r ģ i j a ...............................................................................................................57
1.5. T erm odinam ikas d if e r e n c iā lv ie n ā d o ju m i....................................................59
Term isko param etru parciālie atvasinājum i. Term iskie koeficienti 59
T erm odinam iskās f u n k c i j a s ..........................................................................60
īp a tn ē jā s i l t u m i e t i l p ī b a ................................................................................. 64
T rešais term odinam ikas l i k u m s .................................................................. 64
1.6. R eālās gāzes. O dens t v a i k s ............................................................................ 65
Reālo gāzu stāv ok ļa v ie n ā d o ju m i........................................................... ....... 65
T erm odinam iskā l ī d z ī b a ................................................................................. 68
Ū dens tvaiks. I z t v a i k o š a n a .......................................................................... 68
Ū dens tvaika iekšējā enerģija, en talp ija un entro p ija . . . . 72

351
 F āzu p ārejas v ie n ā d o ju m s ................................................................................. 74
Ū dens tvaika entropijas d ia g r a m m a s ...........................................................76
Ū dens tvaika t a b u l a s ........................................................................................ 77
Ū dens tvaika term odinam iskie p r o c e s i ................................................... 78
1.7. T vaika-gāzu m a i s ī j u m i ................................................................................. 79
M itrs g a i s s ....................................................................................................... 80
M itra gaisa d i a g r a m m a ................................................................................. 81
M ateriālu k altēšan as p r o c e s i ..........................................................................82
1.8. G āzu un tvaiku i z p l ū d e .................................................................. 88
G āzes izplūdes ātrum s un c a u r p lū d u m s ................................................... 88
S p r a u s l a s .............................................................................................................. 92
D if u z o r i............................................................................................................. . 94.
G āzu un tvaiku d r o s e lē š a n a ............................................................................95
1.9. Siltum a m ašīnu term odinam iskie c i k l i ................................................... 96
K om presora ideālais c i k l s ................................................................................. 97
Iekšdedzes dzinēju ideālie c i k l i .................................................................. 99
Gāzes turbīnu c i k l i ................................................... ....... 105
Reaktīvo dzinēju c i k l i ............................................ ........................................... 106
T vaika enerģētisk ās iekārtas p a m a tc ik ls ................................................... 107
Cikls ar atk ā rto tu tvaika p ārk arsēšan u . .............................................111
R eģeneratīvais c i k l s ............................................................................................. 113
T erm ofikācijas c i k l s ........................................................................................ 114
Kombinētie cikli ................................................................................................ 116
A tom elektrostaciju term odinam iskie c i k l i ....................................................118
Tieša siltum a pārv eid o šan a elektriskajā e n e r ģ i j ā .....................................119
1.10. S aldēšanas iekārtu c i k l i ................................................................................. 121
Ideālais sald ēšan as iekārtas cikls . ........................................................... 121
S aldēšanas iekārtas gāzes c i k l s .................................................................. 122
S aldēšanas iekārtas tvaika cikls ...................................................................123
A bsorbcijas tipa sa ld ēšan as i e k ā r t a s ........................................................... 124
Zemu tem peratūru sa sn ieg šan a a r citiem paņēm ieniem . . . . 126
Siltum a sūkņa c i k l s ........................................................................................ 126
1.11. Ķīmisko reakciju term odinam ikas e l e m e n t i ............................................ 128
Pirm ā term odinam ikas likum a piem ērošana ķīm iskajām reakcijām 129
O trā term odinam ikas likum a piem ērošana ķīm iskajām reakcijām . 131

2. n o d a ļ a . S i l t u m a p m a i ņ a .................................................................................134
2.1. T eorijas p a m a t i .......................................................................................................134
Siltum apm aiņas fizikālā b ū t ī b a ............................................ ....... . . 134
T em peratūras la u k s ............................... ................................................................. 135
F u rjē l i k u m s .......................................................................................................136
S iltum vadītspējas k o e f i c i e n t s ..........................................................................137
Siltum vadīšanas d if e r e n c iā lv ie n ā d o ju m s ................................................... 138
V iennozīm īgum a n o s a c ī j u m i ......................................................................... 142
2.2. S iltum vadīšana stacio n ārā r e ž ī m ā .................................................................. 143
S iltum vadīšana plāksnē (plakanā s i e n ā ) ....................................................143
Siltum vadīšana un siltu m p āreja d a u d zk ārtu plāksnē . . . . . 143

352
 S iltum vadlšana cilindriskas caurules v ienslāņa s i e n ā ..............................151
Siitum vadfšana cilindriskas caurules d au d zslāņ u sienā . . . . 155
C auruļvad u siltum izolācijas kritiskais biezum s . . . . . . 157
Siltum pāreja caur ribotām v i r s m ā m ........................................................... 159-
2.3. S iltum vadlšana n estacio n ārā r e ž ī m ā ........................................................... 161
T em peratūras lauku līdzības n o s a c ī j u m i ....................................................161
Siltum vadīšana p lā k s n ē .........................................................................................164
V airākdim ensiju tem p eratū ras lauku a p r ē ķ i n s ............................................ 166
R egulārā siltum a režīm a m e t o d e .................................................................. 168
2.4. Jēdziens par dim ensiju analīzi un līdzības t e o r i j u ..............................' . 170
Fizikālo procesu līdzība ..................................................................................171
Līdzības s k a i t ļ i ....................................................................................................... 172'
Līdzības teorija . . . . ,............................................... 174
M o d e l ē š a n a ...............................................................................................................176*
2.5. Siltum a k o n v e k c ija .......................................................................... 177
Šķidrum a un gāzes plūsm u r a k s t u r s ........................................................... 177
S iltum a konvekcijas diferenciālvienādojum i . ..............................179
Jēdziens par robežslāņa t e o r i j u ..........................................................................180
Siltum atdeve brīvā konvekcijā .................................................................. 182
Siltum atdeve piespiedu k o n v e k c ijā .................................................................. 184
Siltum atdeve iztvaik o šan as a p s t ā k ļ o s ........................................................... 188
Siltum atdeve kondensēšanās apstākļos . ............................................ 189
Šķidro m etālu s iltu m a td e v e ................................................................................. 191
S iltum atdeve beram u vielu s l ā n ī ......................................................... . 192
2.6. M asas p ā r e j a ....................................................................................................... 194
P a m a t j ē d z i e n i ....................................................................................................... 194
Siltum a un m asas pārejas a n a l o ģ i j a ..................................... ....... 194
Siltum a un m asas p āreja k altēšan as p r o c e s o s ............................................ 197
2.7. Siltum a s t a r o š a n a ........................................................................................ ....... 198
P a m a t j ē d z i e n i ....................................................................................................... 198
Siltum a staro ša n a s l i k u m i ................................................................................. 200
Ķerm eņu sav starp ējā a p s t a r o š a n ā s .................................................................. 204
S taro šan as leņķa k o e f i c i e n t s ........................................................... 205
Siltum a ekrāni ....................................................................................................... 207
G āzu s t a r o š a n a ................................................................................................- 209
Siltum a sta ro ša n a k u r t u v ē s ................................................................................. 210
S aules staro ju m a iz m a n to š a n a ..........................................................................211
2.8. S iltum apm aiņas ap arātu a p r ē ķ i n s .................................................................. 212
Kompleksā s i lt u m a p m a iņ a ................................................................................. 212
Siltum apm aiņas ap a rātu k la s if i k ā c ij a ........................................................... 213
Siltum apm aiņas ap a rā tu term iskais a p r ē ķ i n s ............................................ 214
S iltum apm aiņas ap arātu pārbaudes a p r ē ķ i n s ............................................ 218
Siltum pārejas intensificēšana .......................................................................... 219

3. n o d a ļ a . K urinām ais un d eg šan a teo rija . . . . . . . . 223

3.1. K u r i n ā m a i s ...............................................................................................................223
V ispārīgs j ē d z i e n s ................................................................................................223
K urinām ā ī p a š ī b a s ................................................................................................ 224

23 — S iltum tehnikas pam ati " 353

 K urinām ā veidu a p r a k s t s .................................................................................228
PS R S kurinām ā bilances s t r u k t ū r a .......................................................... ............. 230
3.2. D egšanas t e o r i j a ................................................................................................232
E l e m e n t ā r d e g š a n a .................................................................. ..................................232
D egšanas elem entu k o n c e n t r ā c i j a .................................................................. 234
Reakcijas ātrum a atkarība no t e m p e r a t ū r a s ............................................ 236
A ktivācijas e n e r ģ i j a ................................................................................................236
Ķēžu r e a k c i j a s ....................................................................................................... 237
K inētiskā un difūzā d eg šan a . . ........................................................... 238
Liesm as izplatīšanās ā t r u m s ..........................................................................239
E ksplozīvā d e g š a n a ........................................................................................ 241
Šķidrās degvielas d e g š a n a .................................................................. ....... . 242
Cietā kurinām ā d e g š a n a ................................................................................. 244
3.3. K urinām ā d eg šan as aprēķini .......................................................................... 245
Cietā un šķidrā kurinām ā d eg šan as a p r ē ķ i n i............................................ 245
G āzveida kurinām ā deg šan as a p r ē ķ i n i ............................................ . 247
D ūm gāzu entalpijas a p r ē ķ i n s ..........................................................................248
K urinām ā d eg šan as t e m p e r a t ū r a .................................................................. 249
D ūm gāzu a n a l ī z e ................................................................................................250
K aitīgo savienojum u sa tu rs d ū m g ā z ē s ........................................................... 250

4. n o d a ļ a . K atlu iekārtas ................................................................................. 252

4.1. Jēdziens par k atlu i e k ā r t ā m ..........................................................................252
K atlu iekārtas uzdevum s un principiālā s h ē m a ............................................ 252
K atla a g re g ā ta siltum a b il a n c e ..........................................................................254
K atla a g reg āta rak stu rīg ie rād ītā ji . .....................................256
4.2. K u r tu v e s ......................................................................................................................257
K urtuvju k l a s i f i k ā c i j a ........................................................................................ 257
K urtuves slodzes. E k r ā n i .................................................................................257
Siltum a zudum i k u r t u v ē s .................................................................................259
P ārējie siltum a zudum i k a tla a g re g ā tā . . . . . . . . . 260
Ā rdu kurtuves ....................................................................................................... 261
M ehanizētās k u r t u v e s ........................................................................................ 264
K urinām ā saded zin āšan a verdošā s l ā n ī ........................................................... 265
K urinām ā putekļu s a g a t a v o š a n a .................................................................. 266
Š ah tas d zirnavu k u r t u v e s ................................................................................. 267
Cietā kurinām ā sad ed zin āšan a liesm as lāp as k u r t u v ē ............................. 268
K urtuves gāzveida k u r i n ā m a j a m .................................................................. 269
K urtuves šķidram k u r i n ā m a j a m ....................................................................... 271
C i k l o n k u r t u v e s ....................................................................................................... 272
4.3. K atlu a g r e g ā t i ................................................... ................................................... 273
K atlu ag re g ā tu tipi ................................................................................................ 273
K atlu a g re g ā tu a t t ī s t ī b a .................................................................................275
O denscauruļu k a t l i ............................................................................................... 276
C aurplūdes katli . ........................................................................................ 278
O dens sildīšanas k a t l i .................................................................. ....... ■ ■ 279
K atli rūpnīcu tehnoloģiskā siltum a iz m a n to š a n a i.....................................280
A pkures k a t l i ....................................................................................................... 280

354
4.4. K atlu ag re g ā tu palīgiekārtas .......................................................................... 28!
E konom aizeri un gaisa s i l d ī t ā j i .................................................................. 281
Tvaika p ā r k a r s ē t ā j i ................................................................................................282
P eln u aizvākšana un d ūm gāzu a ttīrīša n a .................................................... 283
V e l k m e ...................................................................................................................... 283
K atla b a r o š a n a ....................................................................................................... 284
Ū dens s a g a t a v o š a n a ........................................................................................ 285
S eparācijas ie k ā r t a s ..................................................................................................... 286-
C auruļvadi un katla a r m a t ū r a ..........................................................................287
K ontroles un m ērīšan as a p a r a t ū r a .................................................................. 288
4.5. K atla a g re g ā ta projektēšan as m e t o d i k a ....................................................288
Term iskā aprēķina s h ē m a .................................................................................288
H idrauliskie un aerodinam iskie a p r ē ķ i n i ................................................... 290
Tehniski ekonomiskie r ā d ī t ā j i ..........................................................................291
A g reg ātu izvietojum s katlu m ā j ā ....................................................................... 292
4.6. K atla a g re g ā ta e k s p l u a t ā c i j a ..........................................................................292
K atla a g re g ā ta p alaišan a un a p s t ā d in ā š a n a ............................................ 292
A u t o m a t i z ā c i j a ....................................................................................................... 293
K atlu inspekcijas n o te ik u m i......................................................................................295-

5. n o d a ļ a . K ompresori un v e n t i l a t o r i ...........................................................296

5.1. V i r z u ļ k o m p r e s o r i ................................................................................................296
D arbības p r i n c i p s ................................................................................................296
Ražīgum s, lietderības koeficienti un j a u d a ............................................ 297
D audzpakāpju k o m p r e s o r i................................................................................. 299
K om presora dzesēšana un r e g u l ē š a n a ...........................................................301
5.2. V e n t i l a t o r i .............................................................................................................. 302
C entrbēdzes un aksiālo v en tilato ru darbības princips . . . . . 302
D arba ra ta t e o r i j a ................................................................................................304
V entilatora r a k s t u r l ī k n e s .................................................................................308
V entilatora lietderības koeficienti un jauda. V entilatora izvēle . . 310
5.3. C entrbēdzes un aksiālie k o m p r e s o r i...........................................................312'
Iedalījum s un k o n s tr u k c ija ................................................................................. 312
G āzes sasp iešan a’ ................................................................................................314

6. n o d a ļ a . Siltum a d z i n ē j i .................................................................................316

6.1. Iekšdedzes d z i n ē j i ................................................................................................316

Iekšdedzes dzinēju darbības p r i n c i p s ........................................................... 316
D e g v i e l a s .............................................................................................................. 319
K a r b u r a t o r d z i n ē j i ................................................................................................320
D ī z e ļ d z i n ē j i .............................................................................................................. 321
Siltum a bilance un lietderības k o e fic ie n ti....................................................323
D zinēja j a u d a ....................................................................................................... 323
R eaktīvie d z i n ē j i ................................................................................................325
6.2. Tvaika un gāzes t u r b ī n a s .................................................................................326
T urbīnu darbības p r i n c i p s ................................................................................. 326
T urbīnu aktīvās un reaktīvās p a k ā p e s ........................................................... 330

23 * 355
 D audzpakāpju tu rb īn as . ..........................................................................331
K o n d e n s a to r i............................................................................................................. 334
K ondensācijas, pretspiediena un tvaika n o z a r tu r b īn a s ..............................325
G āzes tu rb īn as ....................................................................................................... 338

7, n o d a ļ a. T e r m o e le k tr o s ta c i ja s .................................................................. 340
7.1. T erm oelektrostaciju k l a s i f i k ā c i j a ........................................................... ............ 340
7.2. K ondensācijas e l e k t r o s t a c i j a s .................................................................. .............340
7.3. K om binētā siltum a un elektroenerģijas r a ž o š a n a .....................................342
7.4. Iekšdedzes dzinēju e le k tr o s ta c ija s .................................................................. 345
7.5. A to m e le k tr o s ta c ija s ................................................................................................348
L i t e r a t ū r a .............................................................................................................. ..... 350'

Я нис Н а гл а , П етр С ав ел ьев , [Р у до л ьф Ц и е м и н ьш |

ОСНОВЫ ТЕП ЛО ТЕХН И КИ
И зд а н и е 2-е, п ер ер аб о тан н о е
Д о п у щ ен о М инистерством вы сш его и ср ед н его сп ец и ал ьн ого о б р а зо ­
ван и я Л атви й ской С С Р в качеств е учебн ого п особия д л я с туден тов
техни ческих сп ец и ал ьн о стей вузов Л атви й ско й С СР
Р и га « Звай гзн е» 1981
Н а л аты ш ско м я зы к е

J . N a g la , Р . S a v e lje v s, I R. C iem iņ š |

SIL T U M T E H N IK A S PAM ATI

V āk u z īm ē jis O. B ē r z i ņ š . R ed a k to re A. S t г о d e. M āk si, re d a k to rs U . G u l b i s , T ehn.

re d a k to re V. B u r m i s t r e . K o re k to re 'G . R o z e n b e r g a .
И Б № 1619.

N odota s a lik š a n a i 10._10.80. P a ra k s tīta ie sp ie š a n a i 03.12.81. JT 09682. F o rm ā ts 60X 90/16. T ipogr.

p a p īrs N r. 2, L ite r a tū r a s g a rn itū r a . A u g stsp ie d u m s. 22,25 u zsk . iespiedi., 23,06 u z sk . k rā s u
novilk., 20,96 izd ev n . 1. M etien s 2000 eks. P a s ū t. Nr. 2147-D. C ena 90 k a p . Iz d e v n ie cīb a
« Z v a ig z n e » , R īg a, 226013, G o rk ija ielā 105. Izd ev n . N r. 5516/T-60. Ie s p ie s ta L a tv ija s PS R
V a ls ts iz d e v n iec īb u , p o lig r ā f ija s u n g ra m a tu tird z n ie c īb a s lie tu k o m ite ja s tip o g r ā f ijā « C īņ a » ,
226011, R īg ā , B la u m a ņ a iela 38/40.
 Entalpija h Ik J /kg)
Entropija s IkJ/kg-К)