Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauku inženieru fakultāte

APSTIPRINĀTA
Arhitektūras un būvniecības katedras
akadēmiskā personāla sēdē
2021.gada .februārī

BŪVDARBU PROCESI
Construction site processes
Programma

Studiju kursa kods LLU IS reģistrā BūvZ3114

4 KP (56h), tai skaitā 24 h lekcijas, 12 h praktiskie darbi un 12h kursa projektēšana, ieskaite
Izstrādāja Andris Šteinerts, Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors
Obligāts kurss Būvzinātnes pilna laika profesionālās augstākās izglītības bakalaura III kursa
6.semestrī, kā arī nepilna laika otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas
II kursa 3. un 4.semestrī.

Anotācija
Būvražošanas pamatprincipi un būvdarbu tehnoloģiskās projektēšanas saturs. Galvenie būvdarbu
tehnoloģiskie procesi un darbi - iekraušanas- izkraušanas un transporta darbi; zemes darbi; urbšanas
darbi; spridzināšanas darbi; pāļu darbi; betonēšanas darbi; mūrnieku darbi; jumiķu darbi. Apdares cikla
darbi - stiklinieku darbi, apmetēju darbi, flīzētāju darbi, krāsotāju un tapsētāju darbi, grīdu iesegšanas
darbi.
Lekcijās īsumā tiek apskatīts teorētiskais kurss (sk. izvērsto programmu). Vispārējo tēmu apguvē studenti
tiek orientēti galvenokārt uz mācību literatūru (sk. ieteicamās literatūras sarakstu). Lekcijās uzsvars tiek
likts uz ēku būvniecībā un Latvijā lauku būvniecībā plašāk lietojamiem būvdarbu paņēmieniem un
jaunākām tehnoloģijām, par kurām mācību literatūrā nav pietiekami plašas ziņas, kā arī uz citām
būvprakses īpatnībām Latvijā.
Teorētiskās zināšanas tiek nostiprinātas praktiskajās nodarbībās, kurās tiek risināti dažādi tehnoloģiska
rakstura uzdevumi, kā arī apgūta būvdarbu tehnoloģiskās dokumentācijas sastādīšana. Studentu
teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas tiek nostiprinātas kursa projektēšanas gaitā, izstrādājot kursa
darbu „Zemes darbu veikšana”. Kursa darbā tiek izstrādāts zemes darbu veikšanas projekts ar
būvlaukuma planēšanas un būvbedres rakšanas tehnoloģisko karti. ". Kursa darba ietvaros izvēlas
optimālo mašīnkomplektu, izstrādā zemes darbu veikšanas tehnoloģisko karti, darbietilpības kalkulāciju
un darbu veikšanas kalendāro plānu.
Šis studiju kurss ir viena no tehnoloģiskām disciplīnām, kura nepieciešama, lai tālāk sekmīgi apgūtu
tādus studiju kursus kā "Būvdarbu tehnoloģija", "Būvniecības vadīšana un organizēšana" un
"Būvniecības ekonomika". Lai sekmīgi apgūtu šo disciplīnu, studentiem iepriekš jāapgūst sekojoši
studiju kursi: "Būvmateriāli", "Arhitektūra" un "Inženierģeodēzija”.

The main principles and content of construction site processes. Planning and technological documetation
of construction site processes. The main principles construction site production processes - arrangement
of construction site, The main technological processes on construction site – logistic processes,
production of excavation works, drilling works and pile works, blasting operations, concreting process,
masonry works, roofing, finishing works - plastering, glazing, tiling, upholstering, flooring and painting.
The main theoretical course is given in the lectures (see system of subject headings herinafter). For
general issues students are guided to textbooks (see list of recomended literature herinafter). In the
lectures the emphasis is given to new and innovative processes and specific practice in Latvia not
sufficient explained in the text books.
Theoretical knowelidge is improved during the practical classes by tackling technological problems,
drafting technological documentation and by taking tests. The practical skills of students are improved by
elaboration of the term paper. The term paper performs planning and design of earth works consisting of
 2

glidding of the construction site and excavation of foundation pit. The term paper includes also
technological manual of both single construction process, selection of optimal machine set for both site
proceses as well as the calendar plan and calculation of labor input of construction process of performing
of earth works.
Studiju kursa apgūšanas mērķis – iepazīties ar plašāk veicamajiem būvdarbu veidiem un to
veikšanas paņēmieniem, kā arī apgūt būvdarbu tehnoloģiskās dokumentācijas izstrādes
pamatprincipus.
Studiju kursā sasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes un kompetence) - Nobeidzot studiju
kursu, studentiem jāzina biežāk veicamo būvdarbu izpildes tehnoloģija, jāprot izvēlēties optimālos
būvdarbu paņēmienus un operācijas, būvdarbu tehnoloģiskos procesus tos reglamentējošos normatīvos
aktus, jāzina būvdarbu klasifikācija un speciālos būvdarbus, darbos izmantojamo tehnoloģisko
aprīkojumu, atbilstoši veicamā darba saturam izvēlētie attiecīgas profesijas būvstrādniekus, jāpārzina
būvlaukuma infrastruktūru, jāprot novērtēt veikto darbu apjomu un aizpildīt būvdarbu žurnālu un
speciālos žurnālus.
Nobeidzot studiju kursu, studentiem jābūt kompetentam (spējīgam) ievērot būvnormatīviem atbilstošu
darbu veikšanas tehnoloģiju, sagatavot un pildīt izpilddokumentāciju, kā arī noteikt atbilstošus darba
aizsardzības pasākumus, kontrolēt būvdarbu veikšanu un to kvalitāti un sekot darbu izpildes termiņiem.
Learning outcomes (knoweledge, skills and competence) – By termination of the study course
the student shall know the principles of the main construction site processes, operations and methods of
their performance, as well as to select optimal way of carrying out of construction site processes, to to be
aquinted with normative documents regulating these processes, to know the classification of construction
processes, main principles of elaboration the technological documentation for construction site processes,
selection of technologycal kit of tools and labour professionals for rational performance of works, to have
a good knowelidge of infrastructure of construction site, to be able evaluate the accomplished volumes
and fill in the construction diary and other construction journals.
By termination of the study course the student shall be competent in construction process to follow the
requirements of the Building codes, to fill in the executive documentation, as well as to assign
appropriate labour safety arrangements, to monitor quality and terms of execution of construction
process.
Studiju kursa saistība ar citiem studiju kursiem – iepriekš jāapgūst studiju kursi
„Būvmateriāli”, „Būvmašīnas” un „Ēku arhitektūra”.
Patstāvīgais darbs – Studentu patstāvīgais darbs ietver gatavošanos kontroldarbiem,
laboratorijas darbiem un individuālā uzdevuma – nelielas būves darbietilpības kalkulācijas
izstrāde, nobeigumā – gatavošanās eksāmenam, kā arī literatūras (normatīvo aktu) studijas,
gatavošanās praktiskajiem darbiem un kursa darbs „Zemes darbu veikšana”.
Zināšanu kontrole –praktiskais darbs „Darbietilpības kalkulācija”
Nosacījumi ieskaites iegūšanai un eksāmena kārtošanai:
Pilna laika studenti studiju kursu nobeidz ar eksāmenu. Pirms eksāmena sekmīgi jānokārto divi
kontroldarbi un jāizstrādā patstāvīgais darbs – nelielas būves darbietilpības kalkulācija.
Nepilna laika studentiem par 3.semestri –nokārtots eksāmens, par 4.semestri – ieskaitīts kursa
darbs.
Nokavēto nodarbību atstrādāšanas prasības un kārtība: pilna laika studentiem neieskaitītie
kontroldarbi jākārto mācību spēku pieņemšanas laikos.

Programmas izvērsts saturs

 3

Lekciju kursa rubrikācija

1. Ievads. Ievirze mācību disciplīnā.
1.1. Studiju kurss "Būvdarbu procesi" un tā loma būvinženieru sagatavošanas
procesā.
1.2. Studiju kursa saturs un apjoms.
1.3. Kapitālās celtniecības nozīme tautas saimniecībā.
2. Būvražošanas pamatprincipi.
2.1. Būvdarbu tehnoloģijas pamatprincipi un pamatjēdzieni.
2.1.1. Būvražošanas procesu īpatnības.
2.1.2. Būvdarbu veidi un būvprodukcija.
2.1.3. Būvražošanas struktūra.
2.2. Darba apmaksas formas būvniecībā.
2.2.1. Laika darba apmaksas formas.
2.2.2. Gabaldarba apmaksas sistēmas.
2.3. Būvdarbu tehniskā un tarifu normēšana.
2.3.1. Būvstrādnieku profesijas un kvalifikācija. Profesiju katalogs
2.3.2. Būvdarbu izcenojumu katalogs
2.3.3. Būvdarbu tehniskā normēšana būvniecībā.
2.3.4. Vienotas normas un izcenojumi.
2.4. Būvdarbu darbietilpības kalkulēšana.
2.5. Celtniecības industrializācijas pamatprincipi.
2.5.1. Būvniecības unifikācija.
2.5.2. Ēku un būvju saliekamība.
2.5.3. Būvniecības mehanizācija.
3. Būvdarbi tehnoloģiskās projektēšanas pamatprincipi.
3.1. Būvniecības normatīvi-tehniskā dokumentācija.
3.1.1. Būvniecības likumdošana un Latvijas būvnormatīvu sistēma.
3.1.2. Nacionālie un starptautiskie standarti būvniecībā.
3.2. Būvdarbu organizēšana laikā un telpā.
3.2.1. Būvdarbu organizēšana telpā.
3.2.2. Būvdarbu paralēlā un secīgā izpilde.
3.2.3. Plūsmas metode būvniecībā.
3.3. Būvdarbu tehnoloģiskā dokumentācija.
3.3.1. Darbu organizēšanas projekts.
3.3.2. Darbu veikšanas projekts.
3.3.3. Būvdarbu tehnoloģiskās kartes.
3.3.5. Normatīvi-tehnoloģiskā dokumentācija.
3.4. Būvdarbu tehnoloģiskās projektēšanas saturs.
3.4.1. Celtniecības organizācijas daļas izstrāde tehniskā projekta sastāvā. Darbu
organizēšanas projekta sastāvs
3.4.2. Būvdarbu veikšanas projekta izstrāde
3.4.2.1. Būvdarbu veikšanas paņēmienu tehniski ekonomiskā salīdzināšana.
3.4.2.2. Būvdarbu veikšanas optimālā varianta izvēle.
3.4.2.3. Būvdarbu tehnoloģiskais drošums.
3.4.2.4. Būvdarbu veikšanas projekta sastāvs
3.5. Būvniecības kontrole un uzraudzība, valsts un pašvaldību kontrolējošās institūcijas
3.5.1. Darba aizsardzība būvniecībā.
3.5.1.1. Darba likumdošana.
3.5.1.2. Drošības tehnika celtniecībā.
3.5.1.3. Ražošanas sanitārija.
 4

3.5.1.4. Darba aizsardzības kontrole celtniecībā.

3.5.1.5. Ugunsdrošības uzraudzība celtniecībā.
3.5.2. Būvdarbu kvalitāte un tās kontrole.
3.5.2.1. Kvalitātes normatīvi.
3.5.2.2. Būvdarbu kvalitātes kontrole.
3.5.2.2.1. Būvdarbu žurnāls
3.5.2.2.2. Segto darbu akti
3.5.2.3. Pašvaldības būvvaldes funkcijas
3.5.2.4. Būvdarbu tehniskā uzraudzība
3.5.2.4.1. Būvuzrauga funkcijas, atbildība un pienākumi
3.5.2.4.2. Būvniecības autoruzraudzība
3.5.2.4.3. FIDIC līguma noteikumi. Inženieris
4. Būvlaukuma sagatavošanas darbi.
4.1. Būvlaukuma attīrīšana.
4.2. Būvlaukuma aizsardzība pret applūšanu.
4.2.1. Virszemes ūdeņu novadīšana.
4.2.2. Gruntsūdens līmeņa pazemināšana.
4.3. Būvju nospraušana būvlaukumā.
4.4. Drošības tehnikas prasības būvlaukuma sagatavošanas procesā.

5. Transporta darbi būvniecībā.

5.1. Būvniecības kravas un transporta veidi.
5.1.1. Kravu veidi un to klasifikācija.
5.1.2. Transporta veidi un klasifikācija.
5.1.3. Kravu plūsma un pārvadājumu intensitāte.
5.2. Dzelzceļa transporta izmantošana būvniecībā.
5.2.1. Dažas ziņas par sliežu ceļiem .
5.2.2. Dzelzceļu ritošais sastāvs.
5.2.3. Dzelzceļu gabarītshēmas.
5.2.4. Vilcienu kustības organizēšanas pamatprincipi.
5.3. Bezsliežu (auto) transports.
5.3.1. Dažas ziņas par autoceļiem un to ierīkošanu.
5.3.2. Autotransporta līdzekļi un traktori.
5.3.3. Autotransporta darba organizēšana.
5.4. Ūdens transporta izmantošanas iespējas bīvniecībā.
5.5. Speciālie transporta veidi bīvniecībā: gaisa transports, cauruļvadu transports.
5.6. Iekraušanas-izkraušanas darbi būvniecībā.
5.6.1. Iekraušanas-izkraušanas darbu vispārējais raksturs.
5.6.2. Iekraušanas-izkraušanas darbu mehanizācija.
5.6.3. Paketizācija un konteinerizācija.
5.7. Transporta darbu organizēšanas pamatprincipi.
5.8. Optimālā transportēšanas veida, transportlīdzekļu un maršruta izvēles pamatprincipi.
5.9. Drošības tehnika transporta darbos.
6. Zemes darbi.
6.1. Zemes darbu sastāvs. Zemes būves.
6.2. Grunšu klasifikācija. Grunšu tehnoloģiskās īpašības (blīvums, tilpummasa,
granulometrija,
uzirdinājums, mitrums, nogruvuma slīpums, iekšējā berze, saķepšana, izskalojamība,
saistīgums, elektrovadāmība u.c.).
6.3. Grunts mehanizēta izstrāde.
 5

6.3.1. Grunts izstrāde ar vienkausa ekskavatoriem.

6.3.1.1. Rakšanas darbu organizēšana ar ekskavatoru "taisnā lāpsta".
6.3.1.2. Grunts rakšana ar ekskavatoru "apgrieztā lāpsta".
6.3.1.3. Rakšanas darbu īpatnības ar draglainu.
6.3.1.4. Grunts rakšanas īpatnības ar tvērējkausu.
6.3.1.5. Grunts izstrāde ar ekskavatoru-ēveli.
6.3.2. Grunts izstrāde ar daudzkausu ekskavatoriem.
6.3.3. Grunts izstrādē ar sūcējekskavātoriem.
6.3.4. Grunts izstrāde ar planēšanas mašīnām.
6.3.4.1. Grunts izstrāde ar skrēperiem.
6.3.4.2. Grunts izstrāde ar buldozeriem.
6.3.4.3. Grunts izstrāde ar greideriem.
6.4. Zemes darbu hidromehanizācija.
6.4.1. Grunts izstrāde ar hidromonitoriem.
6.4.2. Grunts izstrāde ar zemessūcējiem.
6.4.3. Duļķa transportēšana.
6.4.4. Grunts uzpludināšana.
6.5. Grunts uzbēršana un noblīvēšana.
6.5.1. Tranšeju un būvbedru aizbēršana.
6.5.2. Uzbērumu veidošana.
6.5.3. Grunts sablīvēšana.
6.6. Zemes darbu palīgprocesi.
6.6.1. Grunšu mākslīga nostiprināšana.
6.6.1.1. Grunšu mākslīga sasaldēšana.
6.6.1.2. Cementācija, bitumenizācija un silikatizācija.
6.6.1.3. Elektroosmotiskā un elektroķīmiskā nostiprināšana.
6.6.1.4. Grunts termiskā nostiprināšana.
6.6.2. Grunts nogāžu nostiprināšana.
6.6.2.1. Pagaidu nostiprināšanas paņēmieni.
6.6.2.2. Patstāvīgo nogāžu nostiprināšana.
6.6.2.2.1. Nostiprināšana ar apzaļumošanu.
6.6.2.2.2. Nostiprināšana ar velēnām.
6.6.2.2.3. Fašinu nostiprinājumi.
6.6.2.2.4. Nogāžu bruģēšana.
6.6.2.2.5. Nogāžu drenāža.
6.7. Zemes darbu apjomu noteikšana.
6.7.1. Būvbedru tilpumu noteikšana.
6.7.2. Tranšeju tilpumu noteikšana.
6.7.3. Planēšanas darba apjomu noteikšana.
6.7.3.1. Četrstūra piramīdu metode.
6.7.3.2. Trīsstūra piramīdu metode.
6.7.3.3. Zemes darbu balanss.
6.7.4. Zemes darbu projektēšanas pamatprincipi.
6.8. Zemes darbu veikšana pazemē.
6.9. Zemes darbu veikšana ziemā.
6.9.1. Grunts aizsardzība pret sasalšanu.
6.9.2. Sasalušas grunts uzirdināšana.
6.9.3. Sasalušas grunts atkausēšana.
6.9.4. Grunts izstrāde ziemā ar hidromehanizāciju.
6.9.5. Grunts noblīvēšana ziemā.
6.10. Drošības tehnika zemes darbos.
 6

6.11. Kvalitātes kontrole zemes darbos.

7. Urbšanas darbi.
7.1. Mehāniskās urbšanas paņēmieni.
7.1.1. Rotācijas urbšana.
7.1.1.1. Gliemežurbšana.
7.1.1.2. Rotācijas seržu urbšana.
7.1.1.3. Rotācijas bezserdes urbšana.
7.1.2. Urbkalšanas paņēmieni.
7.1.2.1. Trošu urbkalšana.
7.1.2.2. Pneimatiskā urbkalšana.
7.2. "Fiziskās" urbšanas paņēmieni.
7.2.1. Vibrourbšana.
7.2.2. Hidrauliskā urbšana.
7.2.3. Termiskā urbšana.
7.2.4. Elektrohidrauliskā urbšana.
7.3. Urbšanas darbu kvalitātes kontrole.
7.4. Drošības tehnika urbšanas darbos.
8. Spridzināšanas darbi.
8.1. Spridzināšanas darbu izmantošana celtniecībā.
8.2. Sprāgstvielu klasifikācija un veidi.
8.3. Lādiņu spridzināšanas paņēmieni.
8.3.1. Sprāgstvielas lādiņu darbības efekts.
8.3.2. Ārējo "uzlikto” lādiņu spridzināšanas metode.
8.3.3. Ligzdu (urbumu) lādiņu metode.
8.3.4. Dobumu lādiņu metode.
8.3.5. Mīnu lādiņu metode.
8.3.6. Lādiņu uzspridzināšanas paņēmieni.
8.3.6.1. Spridzināšana ar liesmu.
8.3.6.2. Degauklas un detonācijas auklas.
8.3.6.3. Kapsulas-detonatori.
8.3.6.4. Elektriskā spridzināšana.
8.4. Spridzināšanas darbu drošības noteikumi.
8.5. Spridzināšanas darbu pieņemšana.
8.6. Akmens materiālu neeksplozīvā sagraušana.
9. Pāļu darbi.
9.1. Pāļu pamatu veidi.
9.1.1. Pāļu pamatu klasifikācija pēc izgatavošanas veida.
9.1.2. Pāļu pamatu klasifikācija pēc konstrukcijas.
9.2. Gatavpāļu iedziļināšana.
9.2.1. Gatavpāļu iedziļināšana ar pāļdziņiem.
9.2.2. Pāļu statiskā iespiešana.
9.2.3. Pāļu vibroiespiešana.
9.2.4. Pāļu vobroiedzīšana.
9.2.5. Pāļu ieskrūvēšana.
9.2.6.Paņēmieni, kas atvieglo pāļu iegremdēšanu.
9.2.6.1. Pāļu ieskalošana.
9.2.6.2. Pāļu elektroosmotiskā iedziļināšana.
9.2.7. Pāļu iedziļināšana sasalušās gruntīs.
9.2.8. Pāļu iedziļināšanas metodes un secības izvēle.
 7

9.2.9. Garu pāļu izveidošana (pāļu savienošana).

9.2.10. Pāļu izvilkšana.
9.3. Vietas pāļu ierīkošana.
9.3.1. Pāļa dobuma izveidošanas paņēmieni.
9.3.2. Pildītie smilšu un betona vietas pāļi.
9.3.3. Vibroblietēto vietas pāļu ierīkošana.
9.3.4. Pneimobetonēto vietas pāļu ierīkošana.
9.3.5. Paplašināto vietas pāļu ierīkošana.
9.3.6. Gruntsbetona vietas pāļu ierīkošana.
9.4. Režģogu ierīkošana.
9.4.1. Pāļu nogriešana.
9.4.2. Monolīta režģoga ierīkošana.
9.4.3. Saliekama režģoga ierīkošana.
9.5. Kvalitātes kontrole pāļu darbos.
9.6. Drošības tehnika pāļu darbos.
10. Mūrnieku darbi.
10.1. Mūra sējumu veidošanas pamatnoteikumi.
10.2. Ķieģeļu un sīkbloku mūru mūrēšana.
10.2.1. Ķieģeļu mūra veidošanas vispārējie principi.
10.2.2. Mūriem izmantojamie materiāli un to kvalitātes noteikšanas paņēmieni.
10.2.2.1. Ķieģeļi.
10.2.2.2. Sīkbloki.
10.2.2.3. Mūrjavas.
10.2.3. Ķieģeļu mūra veidi.
10.2.4. Ķieģeļu mūra sējumi.
10.2.4.1. Ķēžu (rindas) sējumi.
10.2.4.2. Daudzrindu sējumi.
10.2.4.3. Trīsrindu sējumi.
10.2.4.4. Krusta sējums.
10.2.5. Atvieglota ķieģeļu mūra mūrēšana.
10.2.6. Stiegrota mūra mūrēšana.
10.2.7. Sīkbloku (regulāru akmeņu) mūra mūrēšana.
10.2.7.1. Keramikas bloku mūra mūrēšana.
10.2.7.2. Vieglbetona bloku mūrēšanas īpatnības.
10.2.7.3. Gāzbetona bloku mūrēšanas īpatnības.
10.2.7.4. Dabīgo akmens bloku mūrēšanas īpatnības.
10.2.8. Apšūta mūra veidošana.
10.2.9. Ugunsizturīga mūra mūrēšana.
10.2.10. Ailu pārsedžu veidošana ķieģeļu mūrī.
10.2.10.1. Saliekamā dzelzsbetona ailu pārsedzes.
10.2.10.2. Mūrētās rindu pārsedzes.
10.2.10.3. Mūrētās ķīļveida pārsedzes.
10.2.10.4. Mūrētās lokveida pārsedzes.
10.3. Mūrnieku darba rīki un instrumenti.
10.3.1. Mūrnieku darbarīki.
10.3.2. Mūrnieku darbos lietojamie mērinstrumenti un kontrolierīces.
10.3.3. Inventāra palīgierīces mūrnieku darbos.
10.4. Ķieģeļu mūra mūrēšanas paņēmieni.
10.4.1. Materiālu sagatavošana un transportēšana.
10.4.2. Mūrēšana ar piespiešanas paņēmienu.
 8

10.4.3. Mūrēšana ar piegrūšanas paņēmienu.

10.4.4. Mūrēšana ar puspiegrūšanas paņēmienu.
10.5. Mūrnieku darba vietas iekārtošana.
10.5.1. Mūrnieka darba vieta.
10.5.2. Sastatnes un pastatnes.
10.5.2.1. Sastatņu un pastatņu nozīme.
10.5.2.2. Cauruļu statņu sastatnes.
10.5.2.3. Iekārtās sastatnes.
10.5.2.4. Locīklu bloku pastatnes.
10.5.2.5. Universālās paketpastatnes.
10.6. Mūrnieku darba organizēšanas pamatprincipi.
10.7. Neregulāras formas dabīgu akmeņu mūra mūrēšana.
10.7.1. Dabīgo akmeņu mūrim izmantojamie materiāli.
10.7.2. Dabīgo akmeņu īstais mūris.
10.7.3. Dabīgo akmeņu mūra mūrēšana ar šuvju aizliešanu.
10.7.4. Pildakmeņu mūris.
10.8. Mūrnieku darbu veikšanas īpatnības ziemā.
10.8.1. Mūrēšana ar ķīmiskām piedevām.
10.8.2. Mūrēšana ar siltumnīcas paņēmienu.
10.8.3. Mūrēšana "sasaldējot".
10.9. Drošības tehnikas pasākumi mūrnieku darbos.
10.10. Kvalitātes kontrole mūrnieku darbos.
11. Betonēšanas darbi.
11.1. Vispārējas ziņas par betonēšanas darbiem.
11.1.1. Betonēšanas darbu sastāvs.
11.1.2. Betona un dzelzsbetona izgatavošanai izmantojamie materiāli.
11.2. Ieveidņu sagatavošana un uzstādīšana.
11.2.1. Ieveidņu veidi un tipi.
11.2.1.1. Ieveidņiem izmantojamie materiāli.
11.2.1.2. Dēļu ieveidņi.
11.2.1.3. Vairogu ieveidņi (izjaucami-pārvietojamie ieveidņi).
11.2.1.4. Blokieveidņi.
11.2.1.5. Slīdošie ieveidņi.
11.2.1.6. Vertikāli pārvietojamie ieveidņi.
11.2.1.7. Horizontāli pārveidojamie ( telpiskie) ieveidņi.
11.2.1.8. Iekārtie ieveidņi.
11.2.1.9. Pneimatiskie ieveidņi.
11.2.1.10. Neizjaucamie ieveidņi.
11.2.2. Turas.
11.2.3. Ieveidņu uzstādīšana.
11.2.4. Konstrukciju atveidņošana.
11.3. Stiegrošanas darbi.
11.3.1. Stiegrojuma veidi un stiegrošanas materiāli.
11.3.2. Stiegrojuma sagatavošana.
11.3.2.1. Stiegrojuma nokraušana un šķirošana.
11.3.2.2. Stiegru iztaisnošana.
11.3.2.3. Stiegru tīrīšana.
11.3.2.4. Stiegru sagarināšana.
11.3.2.5. Stiegru locīšana.
11.3.2.6. Stiegrojuma karkasu izgatavošana.
 9

11.3.3. Iepriekšsaspriegtā stiegrojuma sagatavošana.

11.3.4. Konstrukciju (veidņu) iestiegrošana.
11.3.5. Stiegrojuma uzspriegošana.
11.3.6. Stiegrojuma pieņemšana. Stiegrošanas darbu kvalitātes kontrole.
11.4.Betona masas sagatavošana un transports.
11.4.1. Betona masas centralizēta sagatavošana betona rūpnīcās un betona mezglos.
11.4.2. Betona masas sagatavošana būvlaukumā.
11.4.3. Vieglbetona masas sagatavošanas īpatnības.
11.4.4. Betona masas ārējais transports.
11.4.5. Betona masas transports būvlaukumā.
11.5. Betona masas iestrādāšana konstrukcijās.
11.5.1. Betona iestrādāšana kārtās.
11.5.2. Betona masas noblīvēšana.
11.5.3. Speciālo betonu lietošanas īpatnības.
11.5.3.1. Vieglbetona konstrukciju betonēšana.
11.5.3.2. Pildbetonēšana.
11.5.3.3. Lielporu betona konstrukciju betonēšana.
11.5.3.4. Skābju izturīgu betonu lietošana.
11.5.3.5. Karstumizturīgo betona konstrukciju betonēšana.
11.5.3.6. Plastbetona konstrukciju betonēšana.
11.5.4. Šuvju veidošana betona un dzelzsbetona konstrukcijās.
11.5.4.1. Deformāciju šuvju veidošana.
11.5.4.2. Darba šuves.
11.6. Konstrukciju betonēšana.
11.6.1. Pamatu konstrukciju betonēšanas paņēmieni.
11.6.2. Kolonnu betonēšana.
11.6.3. Ribotu pārsegumu betonēšana.
11.6.4. Monolītu karkasu betonēšana.
11.6.5. Monolītu ēku betonēšanas paņēmieni.
11.6.6. Velvju betonēšana.
11.6.7. Grīdu un laukumu betonēšana.
11.7. Speciālie betonēšanas paņēmieni.
11.7.1. Zemūdens betonēšanas paņēmieni.
11.7.2. Betona torkretēšana.
11.7.3. Betona vakuumēšana.
11.8. Betona kopšana cietēšanas laikā.
11.9. Betonēšana ziemas apstākļos.
11.9.1. Temperatūras ietekme uz betona cietēšanu.
11.9.2. Betona masas sagatavošana un transportēšana ziemas apstākļos.
11.9.3. Betonēšana ar "termosa" paņēmienu.
11.9.4. Ķīmisko piedevu lietošana.
11.9.5. Iebetonēto konstrukciju sildīšana.
11.9.5.1. Termoformu paņēmiens.
11.9.5.2. Elektroapsildīšana.
11.9.5.3. Elektrocaursildīšana.
11.9.6. Siltumnīcas paņēmiens.
11.10. Betonēšanas darbu īpatnības sausā un karstā klimatā.
11.10.1. Betona masas sagatavošana un transportēšanas īpatnības.
11.10.2. Betona masas iestrādāšanas īpatnības.
11.10.3. Iebetonēto konstrukciju kopšana karstā laikā.
11.11. Betonēšanas darbu projektēšanas un organizēšanas pamatprincipi.
 10

11.12. Drošības tehnika betonēšanas darbos.

11.13. Betonēšanas darbu kvalitātes kontrole.
12. Namdaru darbi
12.1. Namdaru darbu sastāvs.
12.2. Koka karkasa eķu būvniecības pamarprincipi.
12.3. Guļbūvju būvniecības pamatprincipi.
12.4. Drošības tehnikas pamatprasības namdaru darbos
13. Izolēšanas darbi.
13.1. Izolācijas darbu veidi un sastāvs.
13.2. Hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.1. Uzlīmējamās hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.1.1. Izmantojamie materiāli.
13.2.1.2. Virsmu sagatavošana hidroizolācijas uzklāšanai.
13.2.1.3. Materiālu sagatavošana.
13.2.1.4. Uzlīmējamās hidroizolācijas ierīkošanas tehnoloģija.
13.2.2. Uzziežamās hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.2.1. Izmantojamie materiāli un to sagatavošana.
13.2.2.2. Izolācijas slāņa uzziešana un izsmidzināšana.
13.2.2.3. Liesmas uzsmidzināšanas paņēmieni.
13.2.3. Lokšņu hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.3.1. Izmantojamie materiāli.
13.2.3.2. Metāla lokšņu hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.3.3. Plastmasas lokšņu hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.4. Monolītās hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.4.1.Izmantojamie materiāli un to sagatavošana.
13.2.4.2. Hidroizolācijas javas slāņa iestrādāšana.
13.2.4.3. Asfalta hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.5. Blietētās hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.5.1. Blietētā māla hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.5.2. Hidrofobizētas grunts hidroizolācijas ierīkošana.
13.2.6. Hidroizolācijas ierīkošanas īpatnības ziemā.
13.2.7. Hidroizolācijas darbu kvalitātes kontrole.
13.2.8. Drošības tehnika hidroizolācijas darbos.
13.3. Siltumizolācijas darbi.
13.3.1. Siltumizolācijas veidi un klasifikācija.
13.3.2. Gabalmateriālu siltumizolācijas ierīkošana.
13.3.3. Beramu materiālu siltumizolācijas ierīkošana.
13.3.4. Monolītas siltumizolācijas ierīkošana.
13.3.5. Cauruļvadu hidroizolēšanas paņēmieni.
13.3.6. Siltumizolēšanas darbu īpatnības ziemā.
13.3.7. Drošības tehnika siltumizolēšanas darbos.
13.4. Skaņas izolācijas ierīkošana.
13.4.1. Skaņas izolācijas veidi un klasifikācija.
13.4.2. Piekārto griestu ierīkošana.
13.5. Pretkorozijas aizsardzības ierīkošana.
13.5.1. Pretkorozijas aizsardzības veidi.
13.5.2. Metālkonstrukciju aizsardzības pret koroziju.
13.5.2.1. Tērauda virsmu pirmapstrāde un atbrīvošana no korozijas.
13.5.2.1.1.Apstrāde ar smilšu strūklu.
13.5.2.1.2. Apstrāde ar rūsas noņēmēju.
 11

13.5.2.1.3. Tērauda virsmu fosfatizēšana.

13.5.2.1.4. Virsmu attaukošana.
13.5.2.2. Metālkonstrukciju krāsošana.
13.5.2.3. Kaučuka un sintētisko aizsargpārklājumu uzklāšana.
13.5.2.4. Virsmu metalizācija.
13.5.3. Akmens konstrukciju pretkorozijas aizsardzība.
13.5.3.1. Ķīmiskā aizsardzība.
13.5.3.2. Fluatēšana.
13.5.4. Drošības tehnika pretkorozijas aizsardzības darbos.
14. Jumiķu darbi.
14.1. Jumtu seguma veidi. Vispārīgās ziņas pār jumiķu darbiem.
14.2. Līmēto (ruļļu segmateriālu) jumta segu ierīkošana.
14.2.1. Līmēto jumtu iesegšanas darbu sastāvs.
14.2.2. Segmateriālu veidi un to kvalitātes kontrole.
14.2.3. Ruļļu segmateriālu sagatavošana.
14.2.4. Līmējamās mastikas sagatavošana.
14.2.5. Iesedzamās virsmas sagatavošana.
14.2.6. Jumta segas ierīkošanas paņēmieni.
14.2.7. Jumiķu darbu organizēšanas pamatprincipi.
14.2.8. Plakano jumtu iesegšanas īpatnības.
14.2.9. Papes jumta segu un koka jumtu iesegšanas īpatnības.
14.2.10. Uzkausējamā (bezpamatnes) ruberoīda ieklāšana.
14.2.11. Līmēto jumtu kopšana un ilggadības nodrošināšana.
14.3. Mastiku jumtu iesegšanas paņēmieni.
14.4. Jumtu iesegšana ar viļņotām loksnēm.
14.4.1. Asbestcementa un mākslīgā šifera jumtu ieseguma materiāli.
14.4.2. Jumiķu darba rīki un palīgierīces.
14.4.3. Jumtu iesegšanas paņēmieni.
14.4.3.1. Iesegšanas varianti.
14.4.3.2. Iesegšana uz latojumu.
14.4.3.3. Iesegšana uz dzelzsbetona kopturiem.
14.4.3.4. Jumiķu darba organizēšanas pamatprincipi.
14.4.4. Jumtu iesegšana ar plakanām asbestcementa plātnītēm.
14.5. Skārda jumta iesegšana.
14.5.1. Ieseguma materiāli un to sagatavošana.
14.5.2. Darba rīki un palīgierīces.
14.5.3. Skārda jumtu iesegšanas paņēmieni un secība.
14.6. Dakstiņu jumtu iesegšana.
14.7. Skaidu un jumstiņu jumtu iesegumu ierīkošana.
14.8. Salmu un niedru jumtu iesegšana
14.9. Zaļie jumti
14.10. Tekņu un novadcauruļu uzstādīšana uz jumtiem un pie ēkām.
13.11. Jumiķu darba īpatnības ziemā.
13.12. Kvalitātes kontrole jumiķu darbos.
13.13. Drošības tehnika jumiķu darbos.

15. Apdares darbi.

15.1. Apdares darbu cikla sastāvs un izpildes secība.
15.2. Stiklinieku darbi.
15.2.1. Stiklinieku darbu sastāvs un organizēšanas pamatprincipi.
 12

15.2.2. Stiklinieku darbos lietojamie materiāli.

15.2.3. Koka rāmju iestiklošana.
15.2.4. Metāla rāmju iestiklošana.
15.2.5. Stiklinieku darbu mehanizācijas iespējas.
15.2.6. Speciāli ailu aizpildīšanas gadījumi.
15.2.6.1. Metāla karkasa virsgaismu iestiklošana.
15.2.6.2. Vitrāža.
15.2.7. Ailu aizpildīšana ar stikla blokiem.
15.2.8. Stiklinieku darbu veikšanas īpatnības ziemā.
15.2.9. Drošības tehnika stiklinieku darbos.
15.3. Apmetēju darbi.
15.3.1. Apmetēju darbu sastāvs.
15.3.2. Apmetumu veidi un kvalitātes.
15.3.3. Apmešanas tehnoloģiskie pamatprincipi. Apmetuma struktūra.
15.3.4. Apmetēju darba rīki un instrumenti.
15.3.5. Sastatnes un pastatnes apmetēju darbos.
15.3.6. Apmetamo virsmu sagatavošana.
15.3.7. Apmetuma javas un tām uzstādāmās prasības.
15.3.8. Apmetuma javas sagatavošana.
15.3.9. Mehanizēta apmešana.
15.3.10. Nemehanizētas apmešanas paņēmieni.
15.3.11. Dekoratīvo apmetumu (cēlapmetumu) tehnoloģija.
15.3.11.1. Apmetums ar akmens struktūru.
15.3.11.2. Terazīta apmetums.
15.3.11.3. "Sgrafito"apmetums.
15.3.11.4. Koloīdcementa (līmes) apmetums.
15.3.11.5. Plānslāņa sintētiskais apmetums.
15.3.11.6. Poligrāna uzklāšanas tehnoloģija.
15.3.12. Speciālo apmetumu uznešana.
15.3.12.1. Skaņu absorbējuša apmetuma iestrādāšana.
15.3.12.2. Hidroizolējoša apmetuma uznešana.
15.3.13. Apmešanas darbu īpatnības ziemā.
15.3.14. Apmešanas darbu organizēšanas pamatprincipi.
15.3.15. Apmešanas darbu kvalitātes kontrole.
15.3.16. Drošības tehnika apmetēju darbos.
15.4. Flīzētāju darbi.
15.4.1. Flīzēšanas darbu sastāvs.
15.4.2. Virsmu apdare ar lokšņu materiāliem.
15.4.2.1. Apšūšanai lietojamie materiāli.
15.4.2.2. Virsmu sagatavošana apdarei.
15.4.2.3. Virsmu apdare ar sauso apmetumu.
15.4.2.4. Virsmu apdare ar kokšķiedru plātnēm.
15.4.2.5. Virsmu apdare ar sintētisko materiālu loksnēm.
15.4.3. Virsmu apdare ar plātnītēm (flīzītēm).
15.4.3.1. Apdarei lietojamie materiāli.
15.4.3.2. Virsmu sagatavošana apdarei.
15.4.3.3. Apdare ar keramikas un stikla plātnītēm.
15.4.3.4. Apdare ar polivinilhlorīda plātnītēm.
15.4.3.5. Apdare ar polistirola plātnītēm.
15.4.4. Virsmu apdare ar dabīgiem akmens materiāliem.
15.4.5. Flīzēšanas darbu veikšana ziemā.
 13

15.4.6. Kvalitātes kontrole flīzētāju darbos.

15.4.7. Drošības tehnika flīzētāju darbos.
15.5. Krāsotāju darbi.
15.5.1. Krāsotās apdares veidi un kvalitāte.
15.5.2. Krāsotāju darbu sastāvs.
15.5.3. Krāsotāju darba rīki un ierīces.
15.5.4. Krāsotāju darbos lietojamie materiāli un to kvalitātes kontrole.
15.5.5. Krāsu un citu materiālu sagatavošana darbam.
15.5.6. Krāsojamo virsmu sagatavošana.
15.5.6.1. Virsmu attīrīšana.
15.5.6.2. Defektu izgriešana. Plaisu izgriešana.
15.5.6.3. Defektu aizziešana (virsmu špaktelēšana).
15.5.6.4. Virsmu izrīvēšana (gludināšana).
15.5.6.5. Paotēšana (gruntēšana).
15.5.6.6. Virsmu slīpēšana.
15.5.7. Krāsošanas darbu tehnoloģija.
15.5.7.1. Mehanizēta krāsošanas darbu veikšana.
15.5.7.2. Nemehanizēta krāsošanas darbu veikšana.
15.5.7.3. Krāsošanas darbu veikšana organizatoriskās shēmas.
15.5.8. Krāsoto virsmu apdare.
15.5.8.1. Apdare ar uzšļākumu.
15.5.8.2. Uzrullēšana.
15.5.8.3. Tupināšana.
15.5.8.4. Fakturēšana.
15.5.9. Krāsotāju darbu izpilde ziemā.
15.5.10. Kvalitātes kontrole krāsotāju darbos.
15.5.11. Drošības tehnika krāsotāju darbos.
15.6. Tapsētāju darbi.
15.6.1. Tapsētāju darbu sastāvs.
15.6.2. Tapsētāju darbos lietojamie materiāli.
15.6.3. Virsmu sagatavošana tapsēšanai.
15.6.4. Virsmu apdare ar tapetēm.
15.6.5. Virsmu apdare ar sintētiskām plēvēm.
15.6.6. Virsmu apdare ar akustiskiem materiāliem.
15.6.7. Kvalitātes kontrole tapsētāju darbos.
15.7. Grīdu iesegšana.
15.7.1. Grīdu iesegšanas pamatprincipi.
15.7.1.1. Grīdu tipi un veidi.
15.7.1.2. Grīdas ar pagrīdes gaisa slāni.
15.7.1.3. Grīdas bez pagrīdes.
15.7.2. Kokmateriālu grīdu iesegšanas paņēmieni.
15.7.2.1. Dēļu grīdas ar pagrīdi.
15.7.2.2. Parketa grīdu iesegšanas.
15.7.2.3. Kokšķiedru plātņu grīdu iesegšana.
15.7.3. Plātnīšu grīdu iesegšana.
15.7.3.1. Keramikas plātnīšu grīdu iesegšana.
15.7.3.2. Polivinilhlorīda plātnīšu grīdas.
15.7.3.3. Mozaīkas grīdu iesegšanas.
15.7.3.4. Akmens plātņu iesegšana.
15.7.4. Monolīto grīdu ierīkošana.
15.7.4.1. Betona un cementa grīdu ierīkošana.
 14

15.7.4.2. Polimērcementa grīdu iesegšana.

15.7.4.3. Terraco grīdu ierīkošana.
15.7.4.4. Ksilolīta grīdu iesegšana.
15.7.4.5. Skābju izturīgo grīdu ierīkošana.
15.7.4.6. Asfalta grīdu ierīkošana.
15.7.4.7. Polimēru mastiku grīdu ierīkošana.
15.7.5. Ruļļu materiālu grīdu ierīkošana.
15.7.5.1. Linoleja un relīna grīdu iesegšana.
15.7.5.2. Grīdu iesegšana ar tūbveida materiāliem.
15.7.6. Grīdu ierīkošana kvalitātes kontrole.
15.7.7. Drošības tehnikas pamatprincipi, ierīkojot grīdas.
16. Būvmašīnas
16.1. Mehāniskā piedziņa, tās pārvadu veidi.
16.2. Hidrauliskā piedziņa, tās elementi, to konstrukcijas, tehniskie raksturlielumi.
16.3. Pneimatiskās piedziņas iekārta, elementu un mezglu konstruktīvās īpatnības.
16.4. Elektriskās piedziņas principi, elektriskā barošana, strāvas parametri, elektromotori.
16.5. Eleketrificētās vadības sistēmas
16.6. Būvmašīnu konstruktīvie veidi, to raksturlielumi.
16.7. Vienkāršās celšanas mašīnas, vinčas, trices, domkrati. Torņa celtņi.
16.8. Mobilie celtņi, autoceltņi
16.9. Lāzera automātiskās vadības sistēmas.
16.10. Zemes darbu mašīnas.
16.11. Betonmasas sagatavošanas agregāti. Betonmaisīšanas mezgli.
16.12. Nepārtrauktās darbības betonmaisītāji. Betonsūkņi.
16.13. Apdares un krāsošanas darbu mašīnas un ierīces.
16.14. Transporta iekraušanas – izkraušanas mašīnas. Nepārtraukta transportējošās mašīnas.
16.15. Autotransports – tā veidi.
16.16. Sliežu, ūdens u.c. transporta veidi.
16.17. Nepārtrauktās darbības iekrāvēji. Cikliskas darbības iekrāvēji – izkrāvēji
16.18. Būvmašīnu ražīguma aprēķinu metodes.

Praktisko nodarbību iespējamā tematika

1. Darba apmaksas sistēmas celtniecība.
2. Būvdarbu tehniskā un tarifu normēšana.
3. Normatīvā dokumentācija celtniecībā.
4. Būvdarbu darbietilpības kalkulācijas sastādīšana.
5. Darba uzdevuma sastādīšana.

Laboratorijas darbu nodarbību (kursa projektēšanas) tematika:

Kursa darbā tiek izstrādāts zemes darbu veikšanas projekts.
1. Ievadnodarbība. Kursa darba satura īss izklāsts, izejas datu izsniegšana. Ieteicamās mācību un
izziņu literatūras pārskats.
2. Zemes darbu apjoma aplēse:
a) laukuma planēšanai;
b) būvbedres rakšanai.
3. Grunts transportēšanas vidējā attāluma noteikšana.
4. Izpildāmo darbu sastāva noteikšana un mašīnu komplekta sākotnējā izvēle.
5. Mašīnu komplekta tehniski-ekonomiskā novērtēšana izmantojamo mašīnu galīgā izvēle.
6. Plūsmu (telpiskā, tehnoloģiskā laika) projektēšana. Darbu savstarpējā saistīšana laikā un telpā.
7. Projekta tehniski-ekonomisko rādītāju aprēķins.
 15

8. Paskaidrojuma raksta saturs un galīgā noformēšana.

9. Grafisko materiālu saturs un galīgā noformēšana.

Ieteicamās mācību literatūras saraksts:

1. Noviks J., Šnepste T. - Celtniecības tehnoloģija, R.:izd."Zvaigzne",1991.- 304 lpp.
2. J.Noviks – grāmatu sērija „Būvdarbi”:
1.daļa – Sagatavošanas darbi. Ēku nospraušana. Zemes darbi. Galdnieku darbi. Namdaru
darbi. – Izd. „Jurģi”, R., 1999, 343 lpp.;
2.daļa – Mūrnieku darbi - Izd. „Jurģi”, R., 2000, 215 lpp.;
3.daļa – Betonēšanas darbi – izd. „Isave”, R., 2001, 246 lpp.;
4.daļa – Hidroizolācijas darbi. Siltumizolācijas darbi. Skaņu izolācijas darbi – izd. „Isave”,
R., 2002, 286 lpp.;
5.daļa – Apmetēju darbi. Apšūšanas darbi. Flīzēšanas darbi - – izd. „Isave”, R., 2003, 288
lpp.;
6.daļa – Krāsotāju darbi. Tapsētāju darbi. - – izd. „Isave”, R., 2004, 271 lpp.;
7.daļa - Jumiķu darbi. Rīga, SIA „Tehniskā grāmata”. 2010.
3. Kārkliņš P.,Vērdiņš L., Lejnieks I.- Celtniecības tehnoloģija un organizēšana.-
R.:izd."Zvaigzne", 1993.- 560 lpp.
4. Mēnesis J. - Zemes darbi. Metodiskie norādījumi kursa darbam. I un II daļa, Jelgava,
LLA,2007.
5. Снежко А.П., Батура Г.М. - Технология строительного производства. Курсовое и
дипломное проектирование - Киев, Выща школа, 1991,- 200 стр. Учебное пособие
для ВУЗов.
6. Технология строительных процессов, под ред. Проф. Н.Н.Данилова и проф.
О.М.Терентьева – М., изд. «Высшая школа», 2001, 464 стр.;
7. Пчелинцев В.А., Коптев Д.В., Орлов Г.Г. - Охрана труда в строительстве, М.:
Вышая школа, 1991.- 272 стр. Учебник для ВУЗов.
8. Дикман Л.Г. Организация строительного производства. Учебник для строительных
вузов. Москва: Издательство Ассоциации строительных вузов, 2006. 608 с.

Papildliteratūra
1. Būvdarbu tehniskie noteikumi. I līdz XXVII daļas. Sastādījis Ed. Bērzups. R.: 1933-1940,
Satiksmes ministrijas Dzelzceļu virsvalde. Tehniskās direkcijas izdevums. 100% lpp.
2. Tenis E. - Stiegrotāju darbi, R.: Latvijas valsts izdevniecība,1961.- 147 lpp.
3. Šterns H. - Namdaru darbi, R.: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958.- 368 lpp.
4. Šterns H. - Namdaru un būvgaldnieku darbi, R.:izd. "Avots",1987. - 347 lpp.
5. Šepeļevs A. - Apmetēju darbi, R.:izd."Zvaigzne",1986.- 131 lpp.
6. Belousovs J. - Krāsošanas darbu tehnoloģija, R.:izd."Zvaigzne",1984.- 231 lpp.
7. Коршунова А.П., Муштаева Н.Е., Николаева В.А. и др. - Технология
строительного производства и охрана труда, М.: Строиздат,1987.- 375 стр.
Учебник для ВУЗов по специальности " Архитектура".
8. Пчелинцев В.А., Коптев Д.В., Орлов Г.Г. - Охрана труда в строительстве, М.:
Вышая школа, 1991.- 272 стр. Учебник для ВУЗов.
9. Беляков Ю.И.,Левинзон А.Л., Галимуллин В.А. - Земляные работы, М.5
Строиздат, 1990.- 271 стр.
10. Афанасьув А.А. - Бетонные работы, М.: Вышая школа, 1991. - 288 стр.
11. Ищенко И.И. - Kаменные работы, М.: Вышая школа, 1992.- 239 стр.
12. Неелов В.А. - Иллюстрированное пособие для подготовки каменщиков, М.:
Строиздат, 1988.- 270 стр.
13. Матюхин А.Н., Щепкина Г.Т., Неелов В.А. - Теплоизоляционные и
 16

гидроизоляционные работы, М.: Вышая школа, 1991.- 287 стр.

14. Белевич В.Б. - Кровельные работы, М.: Вышая школа, 1991- 240 стр.
15. Шепелев А.М. - Штукатурные работы, М.: Вышая школа, 1988. - 223 стр.
16 Пиванов А.М. - Штукатурные работы, М.: Строиздат, 1990.- 192 стр.

Informācija par studiju kursa "Būvdarbu procesi" programmas izstrādāšanu,

izskatīšanu un saskaņošanu

Programmu izstrādāja asoc.prof.

A.Šteinerts

SASKAŅOTS:
Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja asoc.prof. S.Gusta

Vides un būvzinātņu fakultātes Metodiskās komisijas vadītāja Mg.sc. L.Grīberga

2021.gada februārī

Vides un būvzinātņu fakultātes dekāns prof. A.Celms