Katastrofas

Katastrofu veidi
Eksistē šādi katastrofu veidi:
• dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals,
sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu
un kūdras purvu ugunsgrēki);
• cilvēku izraisītās katastrofas:
– tehnogēnās katastrofas (piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski
aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta
avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju
sabrukšana);
– sabiedriskās nekārtības, terora akti un bruņoti konfl ikti;
• epidēmijas, epizootijas (sevišķi bīstamas dzīvnieku izcelsmes slimības, piemēram, mutes un
nagu sērga, klasiskais cūku mēris, putnu gripa), epifi totijas (augu valsts saslimšana ar infekcijas
slimībām).
Būtiski atcerēties, ka bieži nav iespējams precīzi nodalīt viena veida katastrofas no citām,
piemēram, ļoti karstā un sausā laikā var sākties meža un kūdras ugunsgrēki, kas savukārt izraisa
ēku vai rūpniecisko objektu ugunsgrēkus. Savukārt gadījumos, kad zemestrīce notiek okeānā, var
sākties cunami, kas skar apdzīvotās teritorijas vai rūpnieciskos objektus (piemēram, Fukušimas
atomelektrostacijas avārija pēc zemestrīces Japānā). Pēc tam var attīstīties infekciju slimības.
Arī raksturojot situāciju Latvijā, iespējams minēt līdzīgus piemērus. Iedzīvotāju drošību apdraud
Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi lielu plūdu, terora aktu vai zemestrīces
rezultātā, kas var radīt t. s. ķēdes reakciju. Tās rezultātā iespējami aizsargdambju pārrāvumi upes
lejtecē (hidroelektrostacijās krasi pieaugušā spiediena dēļ), kā arī hidroturbīnu bojājumi. Tādējādi,
piemēram, terora akts var izraisīt plūdus.
Katastrofu sekas var būt tūlītējas (piemēram, cilvēku bojāeja avārijas brīdī, ugunsgrēka vai
sprādziena laikā, terorakta laikā), kā arī vēlīnas (piemēram, hronisku slimību attīstība ar ilgu latento
periodu – jonizējošā starojuma ilgtermiņa iedarbība pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas).
Katastrofas pasliktina daudzu hronisku slimību gaitu (piemēram, karstums saasina sirds un asinsvadu
sistēmas slimības, bet ugunsgrēku degšanas produkti – hroniskas elpceļu slimības). Tāpēc katastrofu
brīžos bieži cieš maz aizsargātās iedzīvotāju grupas – bērni, it īpaši zīdaiņi, grūtnieces, kā arī hroniski slimie
cilvēki. Jāatzīmē, ka hroniski slimi cilvēki ar kustību traucējumiem, kuru dēļ ir grūti pārvietoties, ir
evakuācijas riska grupā. Tāpēc šiem cilvēkiem ir jāevakuējas no katastrofu apdraudētajām teritorijām
jau pirms ārkārtas situācijas sākšanās, ja katastrofu iepriekš ir iespējams prognozēt (piemēram, ja pēc
meteoroloģiskās laika prognozes ir paredzami plūdi vietā, kurā šie iedzīvotāji dzīvo).
Situācijas, kas var būt iespējamas Latvijā, ir apskatītas Valsts civilās aizsardzības plānā, kas arī ir
uzskatāms par svarīgāko informācijas avotu civilās aizsardzības jomā Latvijā. Tipiski ārkārtas situāciju
piemēri Latvijā ir pavasara plūdi, spēcīgs lietus, mežu vai kūdru ugunsgrēki. Savukārt, pieaugot
iedzīvotāju mobilitātei (piemēram, tūrismam, darba meklējumiem ārvalstīs), arvien biežāk Latvijas
iedzīvotāji uzturas arī tādās valstīs, kurās iespējamas cita veida dabas katastrofas (piemēram, viesuļi,
cunami, zemestrīces) vai tehnogēnās katastrofas (piemēram, atrašanās tiešā atomelektrostaciju
tuvumā), tāpēc iedzīvotājiem ir svarīgi zināt svarīgākos rīcības principus ārkārtas situācijās.
Dabas katastrofas
Dabas katastrofas ir ekstremāli ģeofizikāli notikumi, bioloģiski procesi un lielas tehnoloģiskas
avārijas, kas ir saistītas ar milzīgas enerģijas izdalīšanos vai materiālu pārvietošanos, kas rada lielus
un neparedzētus draudus dzīvībai (cilvēku nāves, ievainojumus, slimības, stresu) un ievērojamu
kaitējumu materiālām vērtībām (zaudējums, bojājums) un videi (piesārņojums, dzīvnieku un augu
bojāeja). Ekonomiskos zaudējumus iespējams mērīt miljonos dolāru, kā arī atstāt ilgtermiņa efektu
(piemēram, pēc dabas katastrofām, samazinās tūristu skaits). Pēc pasaules pētījumu datiem, visvairāk
cilvēkupuru ir tad, kad iedzīvotāji nav pietiekami informēti par tuvojošos dabas katastrofu.
Dabas katastrofu sekas ir tiešas un netiešas:
– tiešie efekti – sekas, kas parādās uzreiz pēc katastrofas, piemēram, nāve, ievainojumi,
ekonomiskie zaudējumi, sagrūstot ēkām zemestrīces laikā;
– netiešie efekti – parādās vēlāk, turklāt tos dažkārt ir grūti identifi cēt un sasaistīt ar katastrofu,
piemēram, garīgās slimības, kas attīstās pēc šoka, smaga zaudējuma un nepieciešamības
pārcelties dzīvot uz citu vietu.
Pasaules ģeogrāfiskajās vietās dabas katastrofas nenotiek vienādi bieži. Īpaši bīstami ir daži
reģioni, parasti tos kartēs iekrāso tumšākās krāsās (sk. 2. tēmas 1. attēlu).
Atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam dabas katastrofas tiek grupētas, ņemot vērā to
izraisītājfaktorus:
– atmosfēras faktori – piemēram, migla, vētra, orkāns, taifūns, karstuma vai aukstuma viļņi;
– hidrosfēras faktori – piemēram, plūdi, piekrastes erozija, lavīnas, aizsprostu pārrāvumi;
– ģeoloģiskie faktori – piemēram, zemestrīces, nogruvumi, vulkānu izvirdumi.
Vē t r a , l i e t u s g ā z e s , s n i g š a n a , a p l e d o j u m s , p u t e n i s
Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja
ātrums brāzmās var sasniegt pat 100 m/s (360 km/h) lielu ātrumu.
Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras
spiediens, bet tās ārējā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm. Indijas okeāna reģionā,
pārsvarā Dienvidaustrumāzijā, tropiskos ciklonus sauc par taifūniem, savukārt Amerikā ļoti spēcīgus
tropiskos ciklonus sauc par orkāniem. Viesuļvētras veidojas tikai virs okeāniem, kur ir silts ūdens.
Šāds ūdens galvenokārt ir tikai tropu joslā, tādēļ šīs vētras arī dēvē par tropiskajiem cikloniem. Siltais
ūdens patstāvīgi iztvaiko, rezultātā veidojot lielas gaisa masas ar augstu gaisa mitrumu. Ūdenim
kondensējoties, veidojas mākoņi, kuri savērpjas virpulī.
Viesuļvētras raksturojumi:
– vēja ātrums virpulī – no 120 līdz 300 km/h;
– epicentra pārvietošanās ātrums – no 5 līdz 45 km/h;
– viļņu augstums okeānos – no 15 līdz 25 metriem;
– nokrišņu daudzums diennaktī – līdz 1 000 milimetriem.
Atlantijas okeāna viesuļvētrām ir raksturīga sezonalitāte – tās parasti sākas 1. jūnijā un beidzas
30. novembrī. Šajā laikā ASV dienvidaustrumu štatu iedzīvotāji, it sevišķi tie, kas mīt Meksikas līča vai
Atlantijas okeāna piekrastē, ar lielāku uzmanību seko līdzi laika ziņām, lai uzzinātu, vai nepieciešams
evakuēties uz kontinenta iekšieni.
1954. gadā ieviesa viesuļvētru nosaukumus atbilstoši alfabētiskajam sieviešu vārdu sarakstam,
kurš katru gadu sākās ar burtu A. Kopš 1979. gada sāka izmantot arī vīriešu vārdus.
Vētras, lietus gāzes, snigšana, apledojums, puteņi ir uzskatāmi par vienu no iespējamākajām
dabas katastrofām Latvijā, lai gan tās nav tik postošas kā iepriekš minētās viesuļvētras. Tomēr arī
Latvijā ir notikusi ārkārtas situācijas stāvokļa pasludināšana dabas katastrofu dēļ. Tā, piemēram, 2011. gada
ziemā tika izsludināta ārkārtas situācija, kad daudzos Latvijas pagastos sniega dēļ tika traucēta
elektroapgāde.
Latvijā iedzīvotājus, tautsaimniecības un citus objektus var apdraudēt:
• vētra ar vēja ātrumu 25 m/s un vairāk, kas var:
– radīt elektronisko sakaru līniju un elektrolīniju pārrāvumus, kontaktu un kabeļu bojājumus
pilsētu elektrotransporta un elektrovilcienu līnijās;
– sagraut vai bojāt dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas;
– izraisīt transporta avārijas, mežu postījumus, autoceļu un ielu aizsprostojumus (nogāzt kokus,
konstrukcijas);
• nokrišņu daudzums 50 milimetru un vairāk 12 stundu laikā vai īsākā laika periodā, kas var izsaukt
ūdens līmeņa celšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus;
• stipra snigšana ar sniega segas palielināšanos par 6–13 centimetriem un vairāk 12 stundās vai
īsākā laika periodā, kā arī putenis un apledojums, kas var izsaukt transporta kustības traucējumus,
transporta avārijas, elektropārvades un elektronisko sakaru līniju bojājumus, elektroenerģijas
padeves pārtraukumus un mežu postījumus.
Plūdi
Plūdi ir neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada laikā un vietā, radot lielu ūdenstilpei
pieguļošo teritoriju – palieņu un citu teritoriju – applūšana. Plūdi spēj izraisīt tūlītējas un vēlīnas
sekas. Tūlītējas sekas ir saistītas ar fizikālu ietekmi, piemēram:
– bojātas automašīnas, sagrauti tilti, ēkas un aizsprosti;
– noslīkuši cilvēki un dzīvnieki;
– ūdensvides izraisītas slimības (piemēram, pārplūstot kanalizācijas akām) rada epidēmiju.
Vēlīnās sekas:
– pasliktināta ūdens kvalitāte – tīrs dzeramais ūdens kļūst nepieejams;
– piesārņotais ūdens rada nehigiēniskus apstākļus un var izplatīties slimības;
– tiek iznīcināti kultivēto augu tīrumi, kas izraisa nepietiekamus pārtikas krājumus (ja plūdi
skāruši lielas tīrumu platības plašā reģionā, arī badu).
Plūdu ilgtermiņa sekas parādās arī ekonomikā, radot prasību pēc papildu līdzekļiem, lai likvidētu
plūdu sekas, piemēram, atjaunotu mājokļus un infrastruktūru, atrisinātu pārtikas un ūdens apgādi,
atjaunotu ārvalstu tūrismu.
Latvijā plūdus var izraisīt:
– pavasara pali upēs;
– vasaras un rudens lietus lielākajās upēs;
– vēja radīti uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un lielāko upju grīvās.
Atkarībā no laika apstākļiem Daugavā, Gaujā, Ventā, Dubnā, Lielupē, Ogrē un Bārtā pavasarī var
veidoties ievērojami ledus sastrēgumi, kas rada strauju ūdens līmeņa celšanos. Visapdraudētākās
vietas Daugavā ir no Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai, kas ietver
Pļaviņu, Salas, Krustpils, Jēkabpils, Līvānu, Ilūkstes un Daugavpils novadu. Minētajos novados plūdi
var notikt pat divas reizes gadā. Tās sauc par paaugstinātas applūšanas teritorijām (sk. 2. tēmas
2. attēlu).
Plūdu draudus Rīgai un Jūrmalai var radīt rietumu vējš 2–3 dienu laikā, ja tā ātrums ir lielāks
nekā 20 m/s, kas pēc tam, pārejot ziemeļrietumu vējā, sadzen jūras ūdeni Daugavā un Lielupē, daļēji
applūdinot teritorijas Rīgas pilsētā. Ja tiks pārrauts Pļaviņu HES dambis, kura ūdenskrātuves tilpums
ir 603 milj. m3, tiks appludināta Jaunjelgavas, Ķeguma, Lielvārdes pilsēta un daļēji Ķeguma, Lielvārdes,
Aizkraukles novada teritorija. Ja pārraus dambi Ķeguma HES, kurā ūdenskrātuves tilpums ir 160 milj. m 3,
tiks daļēji appludināta Ogres un Ikšķiles pilsēta. Pārraujot dambi Rīgas HES (ūdenskrātuves tilpums –
339 milj. m3), var applūst 41,9 km2 zemākās Rīgas pilsētas teritorijas.
Teritorijas jutīgums pret plūdiem ir atkarīgs no demogrāfiskās situācijas, mašīnu daudzuma,
pieejas iespējas komunikācijām, publiskajam transportam, dažādiem citiem pakalpojumiem. Plūdi
ir saistīti ar tādu infekcijas slimību uzliesmojumu risku kā zarnu infekcijas, hepatīts A, leptospiroze,
enterovīrusu infekcijas un citas. Pēc plūdu likvidēšanas nepieciešams veikt pasākumus vides
atveseļošanai (piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšana un dezinfekcija).
Lai vietējos iedzīvotājus būtu iespējams informēt par plūdu apdraudētajām teritorijām
(sk. 2. tēmas 3. un 4. attēlu), pašvaldības nodrošina publisku pieeju t. s. plūdu kartēm. Piemēram,
Ādažu pašvaldības kartē grafiskā veidā norādītas apdraudētās teritorijas
Mežuunkūdraspurvuugunsgrēki
Meža ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kuras rezultātā var būt
cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadegt un iet bojā materiālās vērtības. Mežu un purvu ugunsgrēku
ierobežošana un likvidēšana ir sarežģīta, jo specializētajai ugunsdzēsības tehnikai un ugunsdzēsējiem
ir apgrūtināta piekļuve degšanas vietām.
Mežu ugunsgrēku cēloņi var būt dabiska aizdegšanās:
– zibens;
– vulkānu izvirdumi;
– dzirksteles akmens nogruvumos;
– spontāna aizdegšanās;
– pazemes ogļu slāņu gruzdēšana.
Kopumā cilvēku radītos mežu ugunsgrēkus var iedalīt divās grupās:
– ugunsgrēki, kas radušies neuzmanības dēļ (piemēram, no ugunskura, izsmēķa, dzinēju vai
iekārtu dzirksteles);
– ļaunprātīgi izraisīti ugunsgrēki (apzināta aizdedzināšana, piemēram, kūlas gadījumā).
Lai novērstu ugunsgrēka izcelšanos, tiek ievēroti dažādi drošības pasākumi. Uguns lietošanai tiek
izveidotas speciālas vietas – ugunskuri, pavardi, krāsnis –, kurās uguns tiek norobežota no degošām
vielām. Degšanas laikā uguns tiek uzraudzīta, lai tā nenodzistu un neaizdedzinātu apkārtējos
priekšmetus.
Aktuāla problēma Latvijā ir kūlas dedzināšana pavasarī, kas ir viens no galvenajiem meža
ugunsgrēku iemesliem. Kūlai satrūdot, pamazām atbrīvojas barības vielas, kas nepieciešamas jaunajai
zālei. Ja kūlu sadedzina, augsne kļūst arvien neauglīgāka, un jaunajai zālei augt ir grūtāk. Kūlas
ugunsgrēku izcelšanās saistāma ar cilvēku kultūras līmeni un ekonomisko situāciju valstī.
Dabas faktoru izraisītie ugunsgrēki pārsvarā notiek mežos. Tomēr var degt arī sausa zāle
(savannās un stepēs), krūmājs un kūdras purvi. Latvijā apmēram 50% valsts teritorijas aizņem meži un
purvi. Degšanas varbūtība dažādās mežaudzēs ir atšķirīga: visbiežāk aizdegas ļoti sausi meži, kamēr
mitrie meži, kurus aizsargā upju ielejas, aizdegas ļoti reti vai pat nekad. Teritorijas ar paaugstinātu
ugunsbīstamību Latvijā ir norādītas Valsts civilās aizsardzības plānā (sk. 2. tēmas 5. attēlu).
Meža īpašniekam ir jāveic meža ugunsgrēka vietas uzraudzība, ja pēc meža ugunsgrēka
likvidācijas to pieprasa valsts iestāžu amatpersonas. Šāda prasība tiek izteikta, jo bieži vien pēc
ugunsgrēka nodzēšanas ugunsgrēka vietā paliek atsevišķas gruzdošas vietas, piemēram, celmi,
gruzdoši koki, kas var atjaunoties, ja ir spēcīgs vējš. Ugunsgrēki dabā viegli pārvar šķēršļus (ceļus,
upes, pļavas) un spēj negaidīti un strauji mainīt izplatīšanās virzienu. Tāpat ir jāņem vērā, ka no viena
meža īpašuma meža ugunsgrēks var izplatīties uz blakus īpašumā esošu mežu. Līdz ar to gadījumos,
kad mežu īpašnieki nedzīvo savu mežu tuvumā, ieteicams vienoties ar blakus īpašumā esošu mežu
īpašniekiem par veidu, kā īpašnieks tiks informēts par notiekošo viņa mežā. Ugunsgrēkiem dabā ir
liels izplatīšanās ātrums, ja vien degošais materiāls ir pietiekami blīvs un bez pārrāvumiem: mežos
uguns izplatīšanās ātrums var sasniegt 11 km/h, bet sausos zālājos – pat 22 km/h.
Svarīga ir ātra meža ugunsgrēka atklāšana, kā arī ugunsgrēka vietas un apjoma novērtēšana,
kas dod iespēju laicīgi uzsākt dzēšanas darbības gan dienā, gan naktī. Šim mērķim ir iekārtoti
novērošanas torņi (sk. 2. tēmas 6. attēlu).
Dabiski ugunsgrēki neskartos purvos Latvijas klimatiskajos apstākļos notiek ļoti reti. Ugunsgrēki
visbiežāk skar susinātos purvus, taču arī neskartos un maz skartos purvos var būt ugunsgrēki.
Susinātos purvos ugunsgrēka ietekme ir lielāka nekā neskartos – izdeg dziļāks kūdras slānis un purva
degšana notiek lielākās platībās. Būtiska nozīme purva degšanā ir tam, vai degšanas brīdī purvs
ir slapjš un vai ilgstošu nokrišņu trūkuma dēļ tā virskārta ir stipri izžuvusi. Ja purvā ūdens līmenis
ir augsts, nodeg tikai augu virsējās, sausākās daļas, savukārt, ja purvā dzīvā zemsedze ir sakaltusi,
ugunsgrēka gadījumā tā nodeg visa.
Cilvēku izraisītās katastrofas
Bīstamovielunoplūde
Bīstamība ir ķīmiskajai vielai vai ķīmiskajam maisījumam piemītoša īpašība vai fizikālais
stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai. Pareizi apsaimniekojot
(piemēram, transportējot) un veicot darbus ar šīm vielām vai maisījumiem, kaitējums videi un
apkārtējo iedzīvotāju veselībai netiek nodarīts. Tomēr iespējamas ārkārtas situācijas jeb nevēlams
notikums, kuru dēļ var notikt noplūdes. Šādi notikumi ir negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas
gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza
ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori. Ar objektu saprot
tehnoloģisko vienību ražotnē, kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas. Bīstamajā
objektā ietilpst visas iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti,
ražotnei piederošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli,
noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai.
Bīstamie objekti Latvijas teritorijā:
– naftas un naftas produktu vadi – to kopējais garums ir 437 kilometri;
– maģistrālie gāzes vadi – to kopējais garums ar 44 gāzes sadales stacijām Latvijas teritorijā ir
1238 kilometri;
– Krimuldas pagastā izvietotā Inčukalna pazemes gāzes krātuve no Vangažiem līdz Siguldai.
Pazemes krātuves ietilpība ir 4 miljardi kubikmetru gāzes;
– Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, kā arī citās pilsētās un novados izvietoti paaugstinātas
bīstamības objekti, kuros lieto, ražo, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas;
– dzelzceļu bīstamās kravas, t. sk. naftas un naftas produkti, ķīmiskās kravas, galvenokārt tiek
pārvadātas pa Austrumu–Rietumu dzelzceļa tranzīta koridoru uz Latvijas ostām. Paaugstinātas
bīstamības zonas ir dzelzceļa mezglos (Rēzeknē, Daugavpilī, Krustpilī, Jelgavā, Rīgā, Ventspilī,
Liepājā), uz dzelzceļa tiltiem, vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvēm, kur dzelzceļš krustojas ar
autoceļiem. Šajos objektos, pieaugot avārijas bīstamības iespējamībai, notikuma sekas var
mainīties no nenozīmīgām līdz katastrofālām, ņemot vērā to, ka bīstamās kravas pārvadā arī
gar apdzīvotām vietām, radot apdraudējumu cilvēku veselībai un videi;
– ar jūras transportu nosūta un saņem kravas, t. sk. naftas un naftas produktus un ķīmiskās kravas,
ko apstrādā lielākās Latvijas ostas. Avārijas gadījumā var piesārņot ostu un jūras akvatoriju, kā
arī piekrasti.
Bīstamie objekti ārpus Latvijas, kas var apdraudēt valsts teritoriju:
– Baltkrievijas Republikas Novopolockas pilsētas ķīmiskie un naftas pārstrādes uzņēmumi un
teritoriju šķērsojošie naftas un naftas produktu cauruļvadi, kas avārijas gadījumā var izraisīt
ūdens piesārņošanu Daugavā ar bīstamām ķīmiskajām vielām, kuru koncentrācija ūdenī var
pārsniegt maksimāli pieļaujamās normas;
– Lietuvas Republikas teritorijā izvietotā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca un Būtiņģes naftas
produktu termināls, kas avārijas rezultātā var piesārņot Latvijas teritoriju un Baltijas jūras
ūdeņus, jo atrodas tuvu Latvijas robežai.
Radiācijasavārijas
Valsts teritorija var būt radioaktīvi piesārņota:
– notiekot avārijai kodolobjektos ārpus valsts;
– nokrītot zemes mākslīgajam pavadonim ar radioaktīviem materiāliem un radioaktīvo
materiālu transportēšanas laikā;
– veicot neatļautas darbības ar kodolmateriāliem (pazaudēšanas, zādzības, neatļautas
pārvietošanas, lietošanas vai pārveidošanas gadījumā);
– pārvadājot radioaktīvās vielas pa dzelzceļu un ar jūras transportu.
Tomēr kopumā visbīstamākās Latvijas iedzīvotājiem ir 24 darbojošās atomelektrostacijas, kas
atrodas 1000 kilometru rādiusā no Latvijas robežas. Tās izvietotas šādās valstīs:
– Vācijā – septiņas atomelektrostacijas;
– Krievijā – piecas atomelektrostacijas;
– Zviedrijā – trīs atomelektrostacijas;
– Ukrainā – trīs atomelektrostacijas;
– Somijā – divas atomelektrostacijas;
– Čehijā – divas atomelektrostacijas;
– Slovākijā – divas atomelektrostacijas.
Potenciāli bīstamākais kodolobjekts Latvijai ir bijusī Ignalinas atomelektrostacija, jo tā atrodas
astoņu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Lai gan Ignalinas atomelektrostacija tika slēgta
2009. gada 31. decembrī, jāņem vērā, ka tajā lietotā kodoldegviela tiek uzglabāta bijušās
atomelektrostacijas teritorijā, bet tuvākajos gados tur tiks uzsākta jaunās Visaginas
atomelektrostacijas celtniecība. 30 kilometru neatliekamo aizsardzības pasākumu plānošanas
zonā ap Ignalinas atomelektrostaciju daļēji atrodas Daugavpils pilsēta un Daugavpils rajona astoņi
pagasti.
Lai kontrolētu jonizējošā starojuma fonu, izveidota Latvijas automātiskā gamma starojuma
monitoringa un radiācijas negadījumu agrās brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst 16 stacijas. No tām trīs
stacijas, t. sk. gaisa aerosolu monitoringa stacija, izvietotas Daugavpils pilsētā un viena Daugavpils
novadā.
Tr a n s p o r t a a v ā r i j a s
Avārijas var notikt uz autoceļiem, dzelzceļa, ar kuģiem jūrā un ar gaisa kuģiem. Autotransporta
avārijas var izraisīt autotransporta tehniskais stāvoklis, satiksmes drošības noteikumu neievērošana,
neapmierinošs autoceļu segums, kā arī terorisms.
Dzelzceļa avārijas var izraisīt ritošā sastāva vai dzelzceļa infrastruktūras bojājumi (piemēram,
savstarpēja vilcienu sadursme pārmiju bojājumu rezultātā), dzelzceļa darbinieku kļūdas vai trešo
pušu neatļautas un nelikumīgas darbības (piemēram, terora akti uz dzelzceļa).
Avārijas uz dzelzceļa un autotransporta avārijas var izraisīt sprādzienus, ugunsgrēkus vai arī
bīstamo ķīmisko vielu noplūdi, radot cilvēku upurus un vides piesārņošanu.
Aviācijas nelaimes gadījumi var notikt dažādu iemeslu dēļ (nelabvēlīgi laika apstākļi, pilotu vai
dispečeru kļūdas, gaisa kuģu sadursmes ar putniem, terora akts, gaisa kuģu tehniskie bojājumi). Tas
rada draudus gaisa kuģī esošajiem pasažieriem, apkalpes personālam un iedzīvotājiem gaisa kuģa
avārijas vietā.
Avārijas siltumapgādes sistēmās var pārtraukt ēku siltumapgādi. Bojājumi siltumtīklos var
izraisīt apakšzemes inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un ielu izskalošanu, siltumapgādes tīklu,
ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvadu aizsalšanu. Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju
rezultātā var tikt pārtraukta siltumapgāde.
Av ā r i j a s g ā z e s a p g ā d e s s i s t ē m ā s
Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt ugunsgrēkus, sprādzienus, ēku sagraušanu, kā
rezultātā var iet bojā cilvēki. Gāzes padeves traucējumi var pārtraukt siltumapgādes sistēmu darbību
un ražošanas procesus. Avārijas maģistrālos gāzes vados var izsaukt meža un purva ugunsgrēkus.
Av ā r i j a s ū d e n s a p g ā d e s u n k a n a l i z ā c i j a s s i s t ē m ā s
Avārijas ūdens apgādes sistēmās var notikt maģistrālo un sadales cauruļvadu bojājumu rezultātā, kas
izsauc spiediena kritumu sistēmā, ceļu un ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu applūšanu.
Ūdens padeves traucējumus var izsaukt arī avārijas energoapgādes sistēmās.
Kanalizācijas sistēma nodrošina notekūdeņu (fekāliju, saimniecisko, ražošanas, atmosfēras
nokrišņu) pieņemšanu un novadīšanu, ieskaitot to bioloģisko attīrīšanu. Kanalizācijas sistēmas
bojājumu gadījumos ar notekūdeņiem var applūst ielas un to posmi, pagrabtelpas, kā arī ar neattīrītiem
notekūdeņiem var tikt piesārņota vide, t. sk. virszemes ūdeņi. Notekūdeņu noplūdes vietās, īpaši ūdeni
ilgstoši nenovadot, rodas labvēlīgi apstākļi dažādu infekcijas perēkļu slimību ierosinātāju izplatībai,
kas saistīta ar infekcijas perēkļu izveidošanās risku. Ļoti bīstama ir notekūdeņu iekļūšana tīra ūdens
cauruļvados, kas saistīta ar infekcijas slimību uzliesmojumu risku.