1.

Meteoroloģiskie intrumenti, to veidi, raksturojums, izmērāmie parametri un mērvienības

Termometrs – gaisa temperatūras mērīšana. Tie var būt šķidrie, deformācijas, elektriskie.

Mērvienības: grādi celsija, fārenheita un kelvina 100oF=37.8o C & oC=5*(oF-32)/9

Barometrs/Barogrāfs – atmosfēras spiediena mērīšanai. Praksē parasti izmanto aneroida tipa

barometrus. Dienas atmosfēras spiediena izmaiņas max. 10 un 22, min. 4 un 16. Jo zemāks platums, jo
lielākas atmosfēras spiediena ikdienas svārstības – līdz 3,2 mbar. Jūras līmenis 950-1040

Mērvienības: To mēra dzīvsudraba stabiņa milimetros. 1013.25 hPa = 1013.25 mbar = 760 mmHg

Spiediena vertikālais gradients 0,1 mbar par 1 m (uz kuģa) – tilts 20m 1020mb = ūdens 1022mb

Anemometrs – uzrāda vidējo vēja ātruma kādā laika posmā.

Psihrometrs – ierīce gaisa mitruma mērīšanai, izmantojot sauso un slapjo termometru. Nosaka relatīvo
gaisa mitrumu %, kas rāda cik tālu no piesātinājuma ir ūdens tvaiks gaisā. *Rasas punkts ir temperatūra,
līdz kurai jāatdzesē gaiss, lai ūdens tvaiks kļūtu piesātināts.

2. Atmosfēra, tās sastāvs, stratifikācija, atmosfēras slāņi, meteoroloģisko parametru izmaiņas

līdz ar augstumu

Atmosfēra – Zemes gāzveida apvalks, kurš sastāv no sausa gaisa, mehāniskajiem piemaisījumiem un
ūdens tvaika. Sastāvs: sauss gaiss, mehāniskie piemaisījumi, ūdens tvaiki.

Sausa gaisa sastāvs – N2 (78.08%), O2 (20.95%), Ar2 (0.93%), CO2 (0.034%), O3 ...

Stratifikācija – temperatūras izmaiņas no augstuma (1 C uz 100m)

Atmosfēras slāņi:

Troposfēra – zemākais atmosfēras slānis 0.7-1.5 km. Dzīvības klātbūtne, ietekmē mūsu dzīvi - mākoņu un
nokrišņu veidošanās.

Stratosfēra – 10-50km. Veidojas ozona slānis(utravioleta aizturēšana) un perlamutra mākoņi.

Mezosfēra – 50-80km. Lielas gaisa temperatūras svārstības, liels vēja ātrums (līdz 150km/h), stipri
pazemināts atmosfēras spiediens.

Termosfēra – 80-600km. Temperatūra līdz ar augstumu palielinās, līdz 2000 C, ļoti zems spiediens,
Aurora.

Eksosfēra – no 500-10000km. Sastāv no gāzu daļiņām.

3. Atmosfēras spiediens, definīcija, mērvienība, darbības virziens, spiediena gradients.

Atmosfēras spiediens – Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ
gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Tiek mērīts ar barometru un to izsaka hPa, mbar vai mmHg. Par normālu uzskata 760 mmHG jeb
1013mb.
Spiediens ir svarīgākais atmosfēras stāvokli raksturošais parametrs, atmosfēras spiediena nevienmērīgais
sadalījums uz Zemeslodes, ir gaisa masu horizontālo kustību (vēja) cēlonis.

Atmosfēras spiediena izmaiņas vertikālē raksturo divi parametri: 1) spiediena vertikālais gradients, kas
rāda par cik vienībām spiediens mainās paceļoties par 100m, 2) bāriskā pakāpe, kas rāda par cik metriem
jāpaceļas, lai spiediens izmainītos par vienu vienību.

4. Vējš, definīcija, vēja ātrums un virziens, tos noteicošie spēki un procesi atmosfērā, spiediena
gradienta saistība ar vēja ātrumu – noteikt, izmantojot karti.

Meteoroloģijā par vēju parasti uzskata horizontālu gaisa masu kustību, ko rada nevienmērīgs atmosfēras
spiediena sadalījums uz Zemeslodes horizontālē. Vējš ir vektoriāls lielums, kam raksturīgs ievērojams
mainīgums laikā un telpā. Svarīgākie vēja raksturlielumi ir: vēja ātrums (m/s; km/st; kn), vēja virziens
(grādos, virzienā strēķos), brāzmainība.

Vēja stiprumu vizuālai noteikšanai izveidota mērvienību sistēma 0-12 ballēm, pēc ietekmes uz ārējiem
priekšmetiem. Boforta skala 1balle <1kn, 12balles <64kn.

Tiek izšķirti divi galvenie iemesli liela mēroga atmosfēras cirkulācijai uz Zemes – temperatūras atšķirība
starp ekvatoru un Zeme poliem kā arī planētas rotācija (Koriolisa spēks- inerces spēks, gaisa masa
novirzās no bāriskā gradienta virziena pa labi N pa kreisi S).

Ģeostrofiskais vējš – horizontālā gaisa kustība neņemot vērā berzes spēku. Tad starp gradientu un
ģeostrofisko vēju atkarībā no N vas S velkas 20 grādu novirzi, kas parādīs īstā vēja virzienu. Amerikas
kartēs formula WG= 4,84/sinLat*HBG, kur HBG=4/izmērītiem grādiem pa rūtiņām.

Starp 30o un ekvatoru:

Pasāti – vēji, kuri puš ar pastāvīgu spēku 3-4 balles, virziens izmainās N puslodē NE ceturksnī, S puslodē
SE ceturksnī.

Musoni – apgabalos ar pretēju spiedienu parasti ap kontinentiem, parasti 2-5 balles, bet dažreiz sasniedz
vētras spēku. (Subarktiskie, subtropiskie, tropiskie)

Brīze – vējš, kas dienā pūš no jūras uz sauszemi, bet naktī no sauszemes uz jūru, ātrums līdz 4 m/s.

Mistrāls – auksts vējš no Viduseiropas uz Vidusjūra

Siriko – karsts vējš no Saharas uz Eiropas dienvidiem.

Katabātiskie vēji – lejuejošie vēji, veidojas atdziestot gaisam virs ledāja

Anabātiskie vēji – augšupejošie vēji, veidojas tuksnešos un pustuksnešos vai pie salām

5. Vēja novērojumi, Boforta skalas raksturojums un pielietošana, īstā un šķietamā vēja

noteikšana

Vējš ir horizontāla gaisa masu kustība, ko rada nevienmērīga atmosfēras spiediena sadalījums uz Zemes.
No rajoniem ar augstāku atmosfēras spiedienu gaiss pārvietojas uz rajoniem ar zemāku spiedienu.
Galvenie raksturlielumi ir vēja ātrums, brāzmainība. Tā izmērīšanai izmanto anemometru.
Īstais vējš – gaisa pārvietošanās attiecībā pret Zemes virsmu, tiek mērīts dreifā, kuģim atrodoties uz
enkura.

Relatīvais vējš – gaisa pārvietošanās attiecībā pret kustīgu kuģi un tas tiek novērots kuģim atrodoties
kustībā.

Boforta skala – vēja spēka sadalījums 12 baļļu sistēmā pēc vizuāliem novērojumiem, <1kn, 12balles
<64kn.

6. Mākoņi, to veidošanās procesi, mākoņu veidi.

Mākoņi – ūdens pilienu/ledus kristālu kopums atmosfērā, kas ir lokalizēts zināmā augstumā virs Zemes
virsmas. Tie veidojas tādā augstumā, kur iespējama ūdens tvaiku kondensācija. Kodoliņi (dust) ap tiem
ūdens pilieni, akumulējoties vairākiem veidojas mākoņi.

Pēc sastāva mākoņus iedala:

1) Ūdens mākoņi – sastāv no ūdens pilieniem un kuru augstums zem 5km

2) Jauktie mākoņi – ūdens pilieniem un ledūs kristāliem augstums 5-8km
3) Ledus mākoņi – sastāv no ledus kristāliem un kuru augstums parasti 8+km

Mākoņu pamatformu nosaukumiem tiek lietoti latīņu vārdi:

Cirrus – spalvu
Altus – augstie
Stratus – slāņu
Cumulus – gubu
Nimbus – lietus
7. Miglas definīcija, veidošanās procesi un veidi – radiācija, advekcija, jaukta tipa migla, citas
parādības, kas pasliktina horizontālo redzamību – jūras kūpēšana, dūmaka, putekļu vētra,
dūmi, atmosfēras nokrišņi.

Migla – sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās zemes tuvumā esošajā gaisa slānī.

Nokrišņi – jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu

Fog, kad redzamība <1km;

Mist, kad redzamība >1km;
Haze, sausmigla (putekļi, dūmi), <1km – sandstorm

Miglas veidi:

Adjektīvā – veidojas, siltām un mitrām gaisa masām uzplūstot un atdziestot virs vēsākās zemes virsmas

Radiācijas – veidojas skaidrās un bezvējainās naktīs, atdziestot zemes virsmai, ūdens tvaiki sāk
kondensēties un veidojas ūdens pilieni

Iztvaikošanas – siltā jūrā notiek iztvaikošana, auksts gaiss virs tās – rasas punkts
Frontālā – silta, mitra gaisa masa un auksta gaisa masa (izelpa)

8. Horizontālās redzamības novērtēšanas metodes jūrā.

Redzamību jūrā var noskaidrot vizuālas novērošanas salīdzīnāšanu ar RLS distanci. Horizontālā atklāšanas
distances formula D=2,08 *(sqrtObjekts+sqrtAcs)

9. Kā izprast terminus kondensācija un iztvaikošana?

Iztvaikošana – šķidruma pārvēršanās tvaikos/gāzēs

Kondensācija – tvaika pārvēršanās šķidrumā

10. Kā izprast terminu rasas punkts un piesātināts gaiss?

Rasas punkts – temperatūra, līdz kurai jāatdziest gaisam, lai tajā esošais mitrums kļūtu piesātināts un
sāktos gaisa mitruma kondensācija (Temp., pie kuras gaiss kļūst piesātināts). Tas ir atkarīgs no gaisa
spiediena.

Piesātināts gaiss - dinamisks līdzsvars starp iztvaikošanu un kondesāciju

11. Kā izprast terminus absolūtais un relatīvais gaisa mitrums?

Absolūtais mitrums – ūdens tvaika masa (gramos) vienā kubikmetrā gaisa

Relatīvais mitrums – ūdens tvaika parciālspiediens attiecībā pret piesātināta tvaika parciālspiedienu
tajā pašā temperatūrā. (Rāda, cik tālu no piesātinājuma ir ūdens tvaiks gaisā).

Gaisa mitruma mērīšana(psihrometrs):

1) Ūdens tvaika parciālspiediens – hPa, mbar, mmHG

2) Relatīvais mitrums - %
3) Rasas punkts – oC

12. Ar ko atšķiras normālie meteoroloģiskie apstākļi no standarta meteoroloģiskiem apstākļiem?

Standartie – nosacījumu kopums, ko izmanto eksperimentālo mērījumos.

Normālie – pēdējo 30 gadu statistiku gaidāmie meteo apstākļi

13. Kas ir izolīnija? Ko apzīmē ar izobārām, izotermām, izohipsām, izobātām?

Izolīnija – līnija, kur kāds noteiks lielums ir nemainīgs visas tās garumā

Izobāra – vienāda spiediena līnija uz kartēm

Izotermas – vienādas temperatūras līnija

Izohipsas – līnija, kura savieno punktus ar vienādu augstumu virs jūras līmeņa

Izobātas – līnija, kura savieno punktus ar vienādiem dziļumiem

 14. Raksturot musonu režīmu, nosaucot pakļautos apgabalus un to veidošanās cēloņus.

Musoni – pastāvīgs vienas sezonas vējš, kurš virzienu maina 2 reizes gadā, un kuru izraisa lielas
temperatūras starpības starp sauszemi un jūru. Veidojas apgabalos ar pretēju spiedienu. Cēloņi – saule,
radiācija, temperatūra, spiediens, vējš.

Vasarā – no okeāna uz sauszemi

Ziemā – no sauszemes uz okeānu

Musonu klimatam ir raksturīgs liels nokrišņu daudzums vasarā un sauss laiks ziemā. Raksturīgi Āzijas
austrumu daļā, Indijā un Ķīnas ziemeļos.

15. Globālie atmosfēras spiediena centri (subtropiskie anticikloni, konverģences zonas, polārie
anticikloni), to izvietojums un raksturīgie meteoroloģiskie apstākļi.

ITC – intertropical convergence zone, Zema atmosfēras spiediena zona, kur satiekas gaisa masas no Z un
D pie ekvatora. Lielāko gada daļu atrodas ziemeļos no ekvatora. Vēji mainīgi, A vai R virzienu,
mākoņainība (augsti), daudz nokrišņu, šajā zonā veidojas lielākā daļa tropisko ciklonu.

Subtropiskie anticikloni – 30 grādos, mazkustīgi anticikloni, tropiskajās zonās un novērojami virs ūdens.
Paaugstināta temperatūra, palielināts absolūtais un pazemināts relatīvais mitrums.

Polārie anticikloni – raksturīgi Sibīrijā, auksts klimats un liels blīvums, augsts atmosfēras spiediens.

16. Globālās atmosfēras cirkulācijas šūnas (Polārā, Ferrela, Hedlija), to raksturojums, plūsmas,
virziens piezemē un atmosfēras augstākajos slāņos, meteoroloģiskie apstākļi

Augsta uz zema atmosfēras spiediena apgabalu sadalījums un gaisa kustību ietekmē arī lielu ūdens un
sauszemes platību nevienādā sasilšana un atdzišana + kalnāji sekmē abos virzienos no ekvatora uz
poliem Hedlija(tropu), Ferrela (mēreno), Polāro atmosfēras cirkulācijas šūnas.

Hedlija – stipri sasilis gaiss ceļas augšā tā veidojot zema spiediena apgabalu. Pacēlies gaiss sasniedz
tropopauzi un sāk pārvietoties polu virzienā. Sasniedzot 30 grādu tas jau ir atdzisis un blīvs, veidojot
zemākajos atmosfēras slāņos augsta spiediena apgabalus. Tuvojoties zemei, sasilst un kļūst sausāks,
tādēļ šajos rajonos ir pastāvīgi saulains un sauss laiks. (N – ziemeļaustrumu pasāti)

Farrela – 30-60 grādos, piezemes slānī valdošie vēji ir mērenajos platumos Rietumu virziena, kuri var
ciklonu un anticiklonu ietekmē mainīt savu virzienu. Pie 60 grādiem rakurīgi stipri vēji, biežas vētras.

Polārā – gaiss atdziest polu tuvumā, grimst un pārvietojas ekvatora virzienā. Pārvietojoties uz dienvidiem
tas sasilt un ceļas augšup. Koriolosa spēka ietekmē gaiss pārvietojas no A uz Rietumiem. Vidēja gaisa
temperatūra, dažāds mitrums

17. Globālās vēju sistēmas, to izvietojums, raksturīgais vēja ātrums un virziens.

Pasāti – Hedlija atmosfēras cirkulācijas šūnas pastāvīga virziena piezemes vēji, kuri pus uz ekvatoru un
Ziemuļu poslodē ir ZA virziena, bet Dienvidu poslodē ir DA virziena (3-4 balles).
Musoni – sezonāla rakstura vēji (ziemas un vasaras musoni), kuri ziemā pūšot no kontinentiem, nes sev
līdzi sausu un skaidru laiku, vasarā, pūšot no okeāna – mākoņainu un lietainu laiku (2-4 balles, var būt
ļoti spēcīgi)

Pasāti un Musoni ir galvenie tropisko ciklonu veidošanās faktori.

18. Kas ir kondensācijas kodoli un kāda ir to nozīme mākoņu veidošanas procesā?

Kondensācijas kodoli – hidroskopiski piemaisījumi atmosfērā (putekļi), kas kalpo kā ūdens tvaiku
kondensācijas virsma. Ap tiem akumulējas ūdens pilieni un no daudziem tādiem elementiem veidojas
mākoņi.

19. Ar kādu simbolu laika apstākļu kartēs apzīmē silto, auskto, oklūzijas un stacionāro fronti?

Siltā fronte – siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā. Notiek siltajam gaisam lēni, 2-3 dienu
laikā slīdot pa aukstā gaisa masu virzienā uz augšu. Lielā augstumā veidojas spalvu mākoņi, vēlāk par
lietus slāņu mākoņiem, no kuriem ilgstoši līst vai smidzina lietus. Spalvu mākoņi izveidojas 2 dienas
pirms lietus un 700-800 km pirms pašas frontes, parasti 7-10 km augstumā virs Zemes. Par frontest
tuvošanos liecina arī atmosfēras spiediena krišanās.

Aukstā fronte – aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās gaisa masas vietā. Parasti tas
notiek aukstajam gaisam strauji ienākot kādā teritorijā. Tiek aizdzīts prom siltais gaiss, tas ceļas
augšup, kondensējas un izveidojas lieli gubu lietusmākoņi un nolīst īsa, bet stipra lietusgāze.
Pirmsfrontes zonā spiediens samazinās un novērojami nokrišņi. Frontes laikā pastiprinās vējš. Pēc
aukstās frontes pāriešanas atmosfēras spiediens strauji pieaug, bet gaisa temperatūra samazinās.

Oklūzijas fronte – atmosfēras frontes veids, kas rodas ciklona attīstības gaitā. Veidojas, kas aukstā
fronte panāk silto un saplūst ar to, jo aukstā mēdz pārvietoties ātrāk par silto. Oklūzijas frontē
saskaras 3 dažādu temperatūru gaisa masas – siltais gaiss, kā vieglāks tiek izspiests uz augšu un pie
Zemes virsmas kontaktējas divas dažādas aukstās gaisa masas. Pirmsfrontes laikā parasti samazinās
atmosfēras spiediens, ir nokrišņi, slikta redzamība, auksti. Pēc frontes nokrišņu apgabals pakāpeniski
sašaurinās un aukstās frontes raksturīgās pazīmes izzūst (vētras brāzmas, pēkšņi nokrišņi, lieli
negaisa mākoņi).

Stacionārā fronte – mazkustīga, sastāv no divām gaisa masām, nevieno no tām nav pietiekami
spēcīga, lai aizstātu viens otru. Mākoņi, nokrišņi.

20. Izskaidrojiet siltumapmaiņas procesu starp zemes virsmu, gaisu un ūdens virsmu diena/naktī

Naktī zemes virsma atdziest, izstarojot savu siltumu- ja nav mākoņu, kuri atstaro siltumu atpakaļ, Zeme
atdziest vēl ātrāk. Līdz ar to gaiss virs Zemes virsmas arī atdziest.

Dienas laikā saules stari uzsilda Zemes virsmu un gaisu virs tās. Gaiss virs Zemes uzsilst stiprāk, nekā
gaiss virs jūras, kuras virsma saglabā gandrīz vienādu temperatūru pateicoties pastāvīgai slāņu kustībai.

21. Gaisa masas, to veidi, laikapstākļu raksturojums tajās.

Gaisa masas – ir liels gaisa apjoms ar samērā vienādām īpašībām, kuru horizontālie izmēri ir dažus simtus
līdz tūkstošus km lieli, bet vertikālie tikai dažus km lieli.
Nemainīgie parametri – absolūtais mitrums, rasas punkts, redzamība
Mainīgie parametri – gaisa temperatūra, relatīvais mitrums
Stabilā gaisa masa – vēja vertikālā kustība, slikta redzamība, slāņu mākoņi, migla vai dūmaka

Nestabilā gaisa masa – vertikāla kustība, laba redzamība, gubu mākoņi

Aukstā gaisa masa – temperatūra zemāka nekā apakšējai virsmai, nestabilā, lietusgāzes, negaiss, stipras
vēja brāzmas
Siltā gaisa masa – temperatūra augstāka nekā apakšējai virsmai, stabilā, smidzinošs lietus.
Tās iedalās kontinetālās (pazemināts mitrums, sausā) un okeāniskās (stipri paaugstināts mitrums)

Iedala 4 gaisa masu tipus – ekvatoriālās, tropiskās, mērenās, arktiskās(antarktiskās).

Ekvatoriālās – veidojas ekvatoriālos rajonos. Rakturojas ar augstu temperatūru, augsts relatīvais un

absolūtais mitrums.

Tropiskās – veidojas tropiskajos rajonos. Paaugstināta temperatūra, palielināts absolūtais mitrums,

pazemināts relatīvais mitrums.

Mērenās – vidēja gaisa temperatūra un dažāds mitruma daudzums (atkarībā no rajona), parametri ir
atkarīgi no izcelsmes vietas.

Arktiskās (antarktiskās) – ļoti zema temperatūra un ļoti mazs gaisa mitrums.

22. Siltās frontes, to klasifikācija, laikapstākļu raksturojums.

Siltā fronte – siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā. Notiek siltajam gaisam lēni, 2-3 dienu
laikā slīdot pa aukstā gaisa masu virzienā uz augšu. Lielā augstumā veidojas spalvu mākoņi, vēlāk par
lietus slāņu mākoņiem, no kuriem ilgstoši līst vai smidzina lietus. Spalvu mākoņi izveidojas 2 dienas
pirms lietus un 700-800 km pirms pašas frontes, parasti 7-10 km augstumā virs Zemes. Par frontest
tuvošanos liecina arī atmosfēras spiediena krišanās.

23. Aukstās frontes, to klasifikācija, laikapstākļu raksturojums.

Aukstā fronte – aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās gaisa masas vietā. Parasti tas
notiek aukstajam gaisam strauji ienākot kādā teritorijā. Tiek aizdzīts prom siltais gaiss, tas ceļas
augšup, kondensējas un izveidojas lieli gubu lietusmākoņi un nolīst īsa, bet stipra lietusgāze.
Pirmsfrontes zonā spiediens samazinās un novērojami nokrišņi. Frontes laikā pastiprinās vējš. Pēc
aukstās frontes pāriešanas atmosfēras spiediens strauji pieaug, bet gaisa temperatūra samazinās.

24. Oklūzijas frontes, to klasifikācija, laikapstākļu raksturojums.

Oklūzijas fronte – atmosfēras frontes veids, kas rodas ciklona attīstības gaitā. Veidojas, kas aukstā
fronte panāk silto un saplūst ar to, jo aukstā mēdz pārvietoties ātrāk par silto. Oklūzijas frontē
saskaras 3 dažādu temperatūru gaisa masas – siltais gaiss, kā vieglāks tiek izspiests uz augšu un pie
Zemes virsmas kontaktējas divas dažādas aukstās gaisa masas. Pirmsfrontes laikā parasti samazinās
atmosfēras spiediens, ir nokrišņi, slikta redzamība, auksti. Pēc frontes nokrišņu apgabals pakāpeniski
sašaurinās un aukstās frontes raksturīgās pazīmes izzūst (vētras brāzmas, pēkšņi nokrišņi, lieli
negaisa mākoņi).
 25. Kas ir ciklons? Raksturojiet vēja plūsmu virzienus piezemē Z un D puslodē, kā arī vertikālos
plūsmu virzienus ciklonā. Kādi ir ciklonu veidi? Kādi laikapstākļi ir saistīti ar ciklonu darbību?

Ciklons – milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā raksturīgs zems atmosfēras spiediens (980-100 mb).
Jo zemāks spiediens, tad arī ciklonā ir spēcīgāks vējš. Visbiežāk tie veidojas mērenajās joslās, kur siltais
subtropu gaiss satiekas ar auksto polāro gaisu. Ziemeļu puslodē gaiss griežas pretēji pulksteņa rādītāja
virzienā un daļīņu trajektorija atgādina spirāli. Uz centru saplūdušais gaiss lēnām ceļas uz augšu un tajā
vienmēr veidojas mākoņi, no kuriem snigs vai līs. Ciklonam augot vienmēr izveidojas siltās un aukstās
frontes. Ciklona diametrs var būt no simtiem-tūkstošiem km.

Cikloniem tuvojoties parasti novēro šādas parādības: parādās spalvu mākoņi, pēc tam mākoņu sega
sabiezē līdz mākoņi dod nokrišņus. Baromiskais spiediens visu laiku krīt, vējš mainās pretēji pulksteņa
rādītāja virzienam. Tā centram pārejot – vējš maina virzienu un pūs no ziemeļiem ar brāzmām, atsevišķi
mākoņi dod stiprus īslaicīgus nokrišņus, temperatūra pazeminās, gaisa spiediens ceļas, skaidrojas.

Tropiskais ciklons – veidojas starp 10-20 grādu paralēli, abās puslodēs. Tie veidojas no augšupkāpošām
siltām un mitrām gaisa masām. Lai tie veidotos ūdens temperatūrai jābūt vismaz 27 C. Karību jūra to
maksimums ir augustā un septembrī. Tie pārvietojas ar ātrumu 10-30 km/h. Salīdzinājumā ar mēreno
joslu cikloniem, tropiskie ir mazāki pēc apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku. Tropiskie cikloni jeb
viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustīga vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras
spiediens, bet tās ārējās malās plostās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

26. Kas ir anticiklons? Raksturojiet vēja plūsmu virzienus piezemē Z un D puslodē, kā arī
vertikālos plūsmu virzienus ciklonā. Kādi ir ciklonu veidi? Kādi laikapstākļi ir saistīti ar ciklonu
darbību?

Anticiklons – milzīgs atmosfēras veidojums ar paaugstinātu atmosfēras spiedienu tā centrā. Parasti

atmosfēras spiediens ir 1020-1035 hPa, bet var sasniegt pat 1080 hPa. Diametrs var būt no simtiem-
tūkstošiem km. Tas pārvietojas no rietumiem uz austrumiem ar ātrumu 30km/h. Vasarā anticiklons atnes
ilgstošu silta un sausa laika periodu, ziemā ir auskts. Augsta spiediena apgabalos vēji nav stipri. Šādos
apgabalos mākoņi parasti ir augsti un nelieli, bet virs jūras tie var būt arī zemu.

Ziemeļu puslodē anticikloni veidojas 2 izteiktos rajonos: 30-35 grādu platums (Azoru maksimums) un
polārajos augsta spiediena apgabalos(Arktiskais minimums). Ziemeļu puslodē tas griežas pulksteņa
rādītāja virzienā. Tā gaiss pārvietojas prom no centra, vienlaicīgi nosēžoties pie Zemes. Tas nepalielina
temperatūras kontrastus, bet izlīdzina tos.

*Azoru maksimums – augsta atmosfēras spiediena zona virs Azoru salām. Azoru maksimums ir pastāvīgs,
bet lielākā ietekme ir vasarā.

*Arkstiskais minimums – augsta atmosfēras spiediena zona virs Arktikas. Ziemā tam ir 2 centri – viens
Grenlandē, otrs Kanādā.

Anticiklons nes skaidru laiku. Vasarā ir sauss, karsts un skaidrs laiks, radiācijas migla. Ziemā sauss, auksts,
skaidrs laiks.
27. Kā izprast terminu ciklons? Uzskicēt ciklonu un parādīt vēja virzienus atrodoties Z-puslodē.

28. Kā izprast terminu ciklons? Uzskicēt ciklonu un parādīt vēja virzienus atrodoties D-puslodē.

29. Kā aizprast terminu anticiklons? Uzskicēt anticiklonu un parādīt vēja virzienus Z-puslodē.
 30. Raksturojiet laiak apstākļu informācijas avotus, kas ir pieejami uz kuģiem.

Navtex – šaurjoslas tiešās drukas uztvērējs. Nodrošina meteoroloģijas brīdinājumu un prognožu, kā arī
jūras drošības informācijas saņemšanu.

Sinoptiskās kartes – ģeogrāfiskas kartes, kurās ar cipariem vai zīmēm ir attēloti rezultāti par vienlacīgiem
meteoroloģiskiem novērojumiem daudzos punktos.

Barometrs/Barogrāfs – ļauj sekot gaisa spiediena izmaiņām un kopā ar mākoņu novērojumiem

prognozēt atmosfērā notiekošos procesus.

Inmarsat – C

31. Kas ir sinoptiskā meteoroloģija?

Zinātne, kas pēta atmosfēras procesu un laika apstākļu izmaiņas likumsakarības, laika apstākļu
prognozēšanas nolūkos. (No grieķu – uz vienu acu uzmetienu aptverošs)

Sinoptiskās kartes – ģeogrāfiskas kartes, kurās ar cipariem vai zīmēm ir attēloti rezultāti par vienlacīgiem
meteoroloģiskiem novērojumiem daudzos punktos.

Sinoptiskās metodes – laika prognozēšanas metodes, kas balstītas uz sinoptisko karšu analīzi.

32. Raksturot ar dažādām spiediena sistēmām (cikloni, anticikloni, zema spiediena ieplakas,
augsta spiediena atzari, bāriskās sedlienes) saistītos laika apstākļus.

Ciklons - milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā raksturīgs zems atmosfēras spiediens (980-100 mb).
Jo zemāks spiediens, tad arī ciklonā ir spēcīgāks vējš. Raksturīgi laika apstākļi – liels vēja ātrums,
lietusgāzes, pērkons.

Anticiklons – milzīgs atmosfēras veidojums ar paaugstinātu atmosfēras spiedienu tā centrā. Parasti

atmosfēras spiediens ir 1020-1035 hPa, bet var sasniegt pat 1080 hPa. Raksturīgi laika apstākļi – skaidrs
laiks, bez nokrišņiem, vājš vējš.

Zema spiediena ieplakas – pazemināta spiediena līnija, no ciklona centra. Laika apstākļi – vējš pastiprinās
no augsta spiediena apgabaliem uz zema spiediena rajonu. Slikti laika apstākļi.

Augsta spiediena atzari – tajās vietās brīžiem skaidrojas, bet vēl ir gaidāmi nelieli nokrišņi.

Bāriskā sedliene – bārisks apgabals starp diviem cikloniem un diviem anticikloniem, novietotiem
krusteniski. Vēji vāji, bieži novērojama migla. Vasarā var veidoties lietus mākoņi un pērkons.

33. Vēja virziena un ātruma mērīšana, vēja parametru attēlošana uz kartes.

Vēja ātrumu un virziena mērīšana uz kuģa notiek izmantojot anemometru. Svarīgi atcerēties, ka kuģim
kustībā tiek noteikts relatīvais jeb šķietamais vējš. Bet elektriskais anemometrs var aprēķināt gan
relatīvo, gan īsto vēju.

Ir noteikti apzīmējumi uz kartēm, kuri norāda vēja ātrumu.

 34. Gaisa mitrums, vertikālais sadalījums, gaisa mitruma parametri un tā mērīšana.

Gaisa mitrums – ūdens tvaiku daudzums gaisā. Galvenais to rašanās iemesls ir iztvaikošanas process.

Gaisa mitrums lielākoties atkarīgs no tā, cik ūdens tvaika nonāk atmosfērā iztvaikošanas procesa laikā.
Toties arī liela ietekme ir atmosfēras cirkulācijai noteikajos rajonos.

Hidrometrs un Psihrometrs – ierīces, ar kurām tiek mērīts gaisa mitrums.

Iedalījums:

Absolūtais mitrums – ūdens tvaiksa masa gramos vienā kubikmetrā gaisa

Relatīvais mitrums – cik tālu no piesātinājuma ir ūdens tvaiks gaisā. Jo tuvāk relatīvais mitrums pie 100%,
jo tuvāk būs rasas punkts pie faktiskās temperatūras.

Rasas punkts – temperatūra, līdz kurai jāatdzesē gaiss, lai ūdens tvaiks kļūtu piesātināts.

35. Kuri izmēri, horizontālie vai vertikālie, gubu mākoņos ir lielāki?

Cu – biezi, dienā balti mākoņi ar graduālu vertikālo attīstību. Visbiežāk tie veidojas aukstās gaisa masās
aiz cikloniem, gan arī siltās gaisa masās ciklonos un atciklonos.

Viennozīmi nevar pateikt kurā virzienā tie ir lielāki, bet tie tiek raksturori kā mākoņi ar vertikālo attīstību.

36. Kuri izmēri, horizontālie vai vertikālie, slāņu mākoņiem ir lielāki?

St – veido vienmērīgu slāni, atrodas lielā augstumā 100-400 km. Viņu biezums nav liels – desmiti līdz
simti metru. Dažreiz no tiem var līt. Tie veidojas silto un auksto masu kontaktēšanas rezultātā, kad siltais
gaiss lēnām paceļas uz augšu pa auksto. Tie ir daudz lielāki horizontālā virzienā, jo gaisa masu celšanās
ātrums vertikāli ir 100 reizes mazāks nekā gubu mākoņiem.

37. Kā izsaka debess mākoņainību?

Mākoņainība – mākoņu daudzums, novērojams nokeiktajā vietā vai teritorijā konkrētajā laika posmā.

Debess mākoņainība – cik daudz mākoņu klāj debesis, kuru nosaka 10 (0-9)baļļu skalā vai procentos.

Riņķis, kurš tiek iekrāsots pieaugot mākoņainībai.

38. Kas ir adiabātisks process meteoroloģijas kontekstā?

Process, kurš notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi, piemēram, gaisa masu paceļot vai nolaižot,
tās temperatūra mainās vienīgi atkarībā no saspiešanas vai izplešanai pieliktā darba, respektīvi, mainās
vienīgi gaisa masas iekšējā enerģija.

39. Kas ir atmosfēras fronte?

Atmosfēras fronte - robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas
zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi. Ir siltā un aukstā atmosfēras fronte. Siltajā frontē siltais gaiss
nomaina auksto, bet aukstajā — aukstais nomaina silto. Siltajai frontei saplūstot ar auksto, var veidoties
oklūzijas frontes.
 Siltā fronte – siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā. Notiek siltajam gaisam lēni, 2-3 dienu
laikā slīdot pa aukstā gaisa masu virzienā uz augšu. Lielā augstumā veidojas spalvu mākoņi, vēlāk par
lietus slāņu mākoņiem, no kuriem ilgstoši līst vai smidzina lietus. Spalvu mākoņi izveidojas 2 dienas
pirms lietus un 700-800 km pirms pašas frontes, parasti 7-10 km augstumā virs Zemes. Par frontest
tuvošanos liecina arī atmosfēras spiediena krišanās.

Aukstā fronte – aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās gaisa masas vietā. Parasti tas
notiek aukstajam gaisam strauji ienākot kādā teritorijā. Tiek aizdzīts prom siltais gaiss, tas ceļas
augšup, kondensējas un izveidojas lieli gubu lietusmākoņi un nolīst īsa, bet stipra lietusgāze.
Pirmsfrontes zonā spiediens samazinās un novērojami nokrišņi. Frontes laikā pastiprinās vējš. Pēc
aukstās frontes pāriešanas atmosfēras spiediens strauji pieaug, bet gaisa temperatūra samazinās.

Oklūzijas fronte – atmosfēras frontes veids, kas rodas ciklona attīstības gaitā. Veidojas, kas aukstā
fronte panāk silto un saplūst ar to, jo aukstā mēdz pārvietoties ātrāk par silto. Oklūzijas frontē
saskaras 3 dažādu temperatūru gaisa masas – siltais gaiss, kā vieglāks tiek izspiests uz augšu un pie
Zemes virsmas kontaktējas divas dažādas aukstās gaisa masas. Pirmsfrontes laikā parasti samazinās
atmosfēras spiediens, ir nokrišņi, slikta redzamība, auksti. Pēc frontes nokrišņu apgabals pakāpeniski
sašaurinās un aukstās frontes raksturīgās pazīmes izzūst (vētras brāzmas, pēkšņi nokrišņi, lieli
negaisa mākoņi).

Stacionārā fronte – mazkustīga, sastāv no divām gaisa masām, nevieno no tām nav pietiekami
spēcīga, lai aizstātu viens otru. Mākoņi, nokrišņi.

40. Kādi ir bīstami sektori kuģošanai tropiskajā ciklonā Ziemeļu puslodē?

Ziemeļu puslodē – priekšējais labaiks sektors, Dienvidos – priekšējais kreisais sektors, jo šajos
rajonos vējš nones kuģi tā centrā un tā pārvietošanās virzienā.

41. Kas ir tropiskais ciklons?

Tropiskais ciklons – veidojas starp 10-20 grādu paralēli, abās puslodēs. Tie veidojas no augšupkāpošām
siltām un mitrām gaisa masām. Lai tie veidotos ūdens temperatūrai jābūt vismaz 27 C. Karību jūra to
maksimums ir augustā un septembrī. Tie pārvietojas ar ātrumu 10-30 km/h. Salīdzinājumā ar mēreno
joslu cikloniem, tropiskie ir mazāki pēc apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku. Tropiskie cikloni jeb
viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustīga vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras
spiediens, bet tās ārējās malās plostās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

42. Kāda ir starpība starp īsto un šķietamo vēju?

Īstais vējš – gaisa pārvietošanās attiecībā pret Zemes virsmu, tiek mērīts dreifā, kuģim atrodoties uz
enkura.

Relatīvais vējš – gaisa pārvietošanās attiecībā pret kustīgu kuģi un tas tiek novērots kuģim atrodoties
kustībā.

43. Kādi sektori ir bītami kuģošanai tropiskajā ciklonā Dienvidu puslodē?

Ziemeļu puslodē – priekšējais labaiks sektors, Dienvidos – priekšējais kreisais sektors, jo šajos rajonos
vējš nones kuģi tā centrā un tā pārvietošanās virzienā.
 44. Kā izprast terminu konverģence?

Konverģence meteoroloģijas kontekstā ir gaisa masu saplūšana, vai vieta, kur saiet un iedarbojas musoni
un pasāti. Notiek vertikāla kustība un veidojas mākoņi un nokrišņi. (Hedlija šūna)

45. Kā izprast terminu diverģence?

Gaisa vertikālās kustības vertikālē izskaidro ar 3 šūnu cirkulācijas teoriju: tropiskā, mērenā, polārā.

Uz šūnu robežām vērojama gaisa masu konverģence (saplūšana), un diverģence (sadalīšanā).

Diverģence meteoroloģijas kontekstā ir gaisa masu sadalīšanās (virziens no augstajiem slāņiem uz

piezemes slāņiem).

46. Kādi laika apstākļi ir anticiklona centrālajā daļā?

Laika apstākļi ir skaidri ar nelielu mākoņu daudzumu, sauss gaiss un pazemināts relatīvais gaisa mitrums,
neliels vēja ātrums 1-5 m/s. Spiediens 1020-1030 hPa.

47. Kādi laika apstākļi ir vidējo platumu ciklonu centrālajā daļā?

Ciklona centrālajā daļā veidojas pazemināta spiediena apgabals, kurš pieaug tā perifērijā. Tāpēc gaiss no
visām pusēm akumulējas pie ciklona centra spirālveidā. Gaisa masas tā centrā tiek izspiestas uz
augšējiem slāņiem ar zemāku spiedienu, kur tās izplešas, kas sekmē to atdzesēšanos, mākoņu
veidošanos un nokrišņu rašanos.

“Ciklona acs” – ciklona centrālā daļa, kur labs laiks, raksturīga tropiskiem cikloniem.

48. Kādas ir tropiskā ciklona tuvošanās pazīmes?

Parādās gurbviļņi, kuru virziens nesakrīt ar vēja virzienu, un to virziens rāda no kurienes nāk tropiskā
ciklona centrs. Pieaug atmosfēras spiediena krišanās ātrums. Parādās spalvu un gubu mākoņi, vēlāk
lietus gubu mākoņi. Palielinās vēja ātrums.

49. Kādi ir meteoroloģiskie faktori veicina kuģa apledošanos?

Galvenie faktori: ūdens temperatūra (līdz +6C), gaisa temperatūra (-1,7 C), vēja ātrums un tā virziens
(pretvējā), viļņu augstums, apledojums uz ūdens un nokrišņi. | ķīmija, sildīt, tvaiks, mehāniski

50. Viļņi, viļņu parametri (augstums, frekvence, periods, garums), viļņu atstarošana, interference,
refrakcija, difrakcija.

Viļņi, kurus mēs novērojam uz ūdens ir lielākoties veidoti vēja ietekmē.

Bet tie var veidoties arī: paisumu/bēgumu ietekmē, atmosfēras
spiediena strauju izmaiņu laikā, seistmistiski, kuģa ietekmes dēļ.

Mugura – augtums

Virsotne – garums

L – garums, T- periods, C – izplatīšanās ātrums L=C*T

Viļņu atstarošanās – šķēršļi maina viļņu izplatīšanos virzienu (parasti nevienmērīga vide).

Interference – kad divu grupu viļņi savā starpā iedarbojas, pastiprinoties vienā vietā un atslābstot citā
(saksa divas sinusoīdas)

Refrakcija – viļņa garuma izliekums(neviendabīgums), kas rodas dēļ tā, ka viļņa ātrums ir atkarīgs no
dziļuma, tāpēc dažādās viļņa vietas pārvietojas ar dažādu ātrumu

Difrakcija – viļņu izliekums starp kādu objektu, kas tiem ļauj iziet cauri kādiem objektiem

51. Faktori, kas rada viļņošanos jūrā, vēja viļņi un gurdviļņi, viļņu paramtera Significant Wave
Height interpretācija.

Viļņi, kurus mēs novērojam uz ūdens ir lielākoties veidoti vēja ietekmē. Bet tie var veidoties arī:
paisumu/bēgumu ietekmē, atmosfēras spiediena strauju izmaiņu laikā, seistmistiski, kuģa ietekmes dēļ.

Vēja viļņi – no vēja ātruma, darbības ilgums

Gurdviļņi – vilņošanās pēc inerces

Significant Wave Height – 1/3 viļņu vidējais augustums no ieplakas līdz virsotnei

52. Tropiskie cikloni, to veidošanās apstākļi.

Tropiskais ciklons – veidojas starp 10-20 grādu paralēli, abās puslodēs. Tie veidojas no augšupkāpošām
siltām un mitrām gaisa masām. Lai tie veidotos ūdens temperatūrai jābūt vismaz 27 C. Karību jūra to
maksimums ir augustā un septembrī. Tie pārvietojas ar ātrumu 10-30 km/h. Salīdzinājumā ar mēreno
joslu cikloniem, tropiskie ir mazāki pēc apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku. Tropiskie cikloni jeb
viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustīga vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras
spiediens, bet tās ārējās malās plostās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

53. Malas ledus un dreifējošais ledus, ledus veidošanās īpatnības sālsūdenī un saldūdenī.

Malas ledus – nekustīgais ledus gar krasta malu 100-200m no krasta, biezums 0,5-2m.

Dreifējošais ledus – atsevišķi ledāji, kuru pārvietojas vēja vai straumju ietekmē. (v=2% no vēja ātruma,
novirzās 30grādus uz labo pusi no vēja virziena, dreifa virziens sakrīt ar izobāru virzienu). Ledus var
izplatīties līdz 40tajam grādam.

Lai veidotos ledus sāļūdeni tam jābūt -1,8 C, un ledus sālstība ir 4 reizes mazāka par Pasaules okeāna
sāļumu.

54. Aisbergu veidošanās, to izplatība un bīstamība.

Aisbergi – no ledājiem atšķīlušies lieli ledus gabali. Dēļ to (lielu gabalu) krišanas var veidoties viļņi, kas
var apdraudēt kuģojošus tuvumā kuģus. Bet pamatā jāuzmanās to iekemi uz kuģa korpusu un tā daļām.

55. Kādas ir tipiskās atmosfēras spiediena vērtības 1, 2, 3 un 5 km augstumā?

Jo augstāk virs jūras līmeņa, jo zemāks atmosfēras spiediens. 0 – 1000mb; 1 – 900mb, 2 – 800mb; 3 –
700 mb; 5 – 500 mbar.
 56. Kā var izmērīt gaisa mitrumu uz kuģa?

Hidrometrs un psihrometrs

57. Kāds spiediens ir jūras līmenī, ja uz tiltiņa spiediens ir 1000mb un tiltiņa augstums 10m?

Pacelšanās uz katriem 10m samazina spiedienu uz 1mbar. Sekojoši uz jūras līmeņa 1001mbar

58. Kuģa apledojuma novērtēšana un novēršana

Apledošanas atmosfēras ietekmē rodas, kad ir sastopams sasalstošs lietus, slapjš sniegs, aukta migla.
Apledojums veidojas plānā slānī, kas ir vienmērīgi sadalīts pa visu kuģi un tā konkstrukcijām, ieskaitot
augtākos punktus. Ledus biezuma pieaugšana notiek salīdzinoši lēni, tāpēc kuģa smaguma centra
koordinātes paaugtināšanās risks pastāv tikai, kad kuģis tādos apstākļos pavada ilgu laiku.

Apledojums no viļņu šļakatām – kad gaisa temperatūra iz zemāka par sasalšanas un aukstas viļņu
šļakatas saskaras ar kādu virsmu.

Cīnīties var izmantojot ķīmiju, sildīšanu, pārklājus, mehāniski, tvaiku.

59. Ūdens straumes, to cēloņi, galvenie veidi.

Tās rodas dažādu ārējo un iekšējo apstākļu dēļ, tās ietekmē vējš, atmosfēras spiediens, plūdmaiņu
radošie spēki, nevienmērīgs ūdens blīvums... Lielākoties straumes ir kompleksas izcelsmes.

Tās klasificē pēc: periodiskuma, noturīguma, izraisošajiem faktoriem, dziļuma, fiziskajām īpašībām
(aukstās/karstās).

60. Kādi meteoroloģiskie apstākļi ir bīstami kuģu pārvadājumiem?

Dadzi

61. Kādas ir atmosfēras nokrišņiem saistītās bīstamības kuģu pārvadājumiem?

Kravas bojāšana, klāja noklāšanās ar sniegu, slikta redzamība, RLS slikta darbība.

62. Kas ir Buys Ballots likums un kā to pielieto uz kuģa?

Vēja bāriskais likums – atmosfēras spiediena gradienta likumsakarība, kura izpaužas kā vēja ātruma
vektora novirzīšanās no bārsikā gradienta vektora Z puslodē pa labi, D puslodē pa kreisi.

63. Kādu meteoroloģisko informāciju sniedz NAVTEX ziņojumi? Kas ir šīs informācijas sniedzēji?

Informāciju sūta krasta stacijas, kuras saņem to no vietējiem meteoroloģiskiem dienestiem. Tās atbild
par saviem reģioniem, kur notiek informācijas savākšana un tās analīze. Tad veido prognozi un nosūta to
NAVTEX koordinātoram.

Ziņojumi: Meteo brīdinājumi, Ledus info, Meteo prognoze | B C E

64. Kas ir Koriolisa efekts un kā tas ietekmē vēja un straumju virzienus abās puslodēs?

Zeme griežas ap savu asi no rietumiem uz austrumiem ar konstantu ātrumu, bet dažādiem
ģeogrāfieskiem platumiem ir dažādi lineārie ātrumi. Punktam uz ekvatora ir jāpārvietojas ilgāk nekā
punktam uz mērenajiem platumiem, tāpēc taj jākustās ātrāk.
Kā rezultātā, Z puslodē punkti, kuri kustās vienā virzienā, novirzīsies pa labi attiecībā pret novērotāju uz
Zemes. Kad gaiss pārvietojas no maksimālā spiediena zonas Ziemeļos uz zema spiediena zonu, tas
novirzīsies pa labi Koriolisa spēka ietekmē.

65. Kas ir ģeostrofiskais vējš un kā tas atšķiras no patiesā vēja piezemē? Izskaidro izmantotojot
karti.

Ģeostrofiskais vējš – atrodas lielā augstumā, un uz to neiedarbojas berzes spēki (tā virziens gar
izobārām). Patiesais vējš atšķiras no ģeostrofiskā ar to, ka uz viņu sāk iedarboties berzes spēki. Patiesais
vējš novirzās no ģeostrofiskā aptuve 15 grādu virzienā uz mazāko spiediena apgabalu, un sekojoši tas būs
vājāks aptuveni * 0,7.