DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

HUMANITĀRO UN SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE

MĀKSLU KATEDRA

Specializācijas
Akadēmiskā dziedāšana
3. kursa studentes
Danas Šaripovas

Studiju darbs

Džakomo Pučīni ārijas Un bel di, vedremo

no operas Madama Butterfly apguves metodiskie
paņēmieni

Darba zinātniskais vadītājs:

Dr. art., prof. Ēvalds Daugulis

Daugavpils
2024
 Saturs

Ievads.....................................................................................................................3

1. Jēdzienu metodika, metode, metodiskie paņēmieni būtības

skaidrojums.....................................................................................................4
2. Džakomo Pučīni vokālās daiļrades un operas Madama Butterfly īss
raksturojums....................................................................................................4
3. Džakomo Pučīni ārijas Un bel di, vedremo no operas Madama Butterfly
apguves sarežģītāko vietu noteikšana……………………………………….4
4. Džakomo Pučīni ārijas Un bel di, vedremo no operas Madama Butterfly
apguves metodiskie paņēmieni..........................................................................

Secinājumi................................................................................................

Literatūras saraksts....................................................................................

Ievads

Džakomo Pučīni (Giacomo Antonio Domenico Michele Secondo Maria Puccini) – 19.
gadsimta itāļu operkomponists, ērģelnieks un kormeistars, viens no spilgtākajiem reālistiskas
operas jeb tā saucamāa verisma pārstāvjiem mūzikā, kurš tiek dēvēts arī par pēdējo izcilo
operkomponistu.

Dž. Pučīni daiļrāde ir saistīta ar operas žanru. Pirmās divas operas Villis un Edgars
(1884 un 1889, Milāna) nebija veiksmīgas. Komponists slavu un pasaules atzinību ieguva,
pateicoties operai Manona Lesko (1893, Turīna). Kā arī pasaules slavu iekaroja operas
Bohēma (1896, Turīna), Toska (1900, Roma).

Viena no izcilākājām operām Madama Butterfly ir liriskā drāma, kas pilnībā un

daudzpusīgi atklāj galvenās varones tēlu. Dž. Pučīni operas stilam kopumā raksturīgā
melodisko kantilēnas āriju un izteiksmīgo rečitatīvu mija, kas apvienota plašās ainās, īpaši
raksturīga Madamai Butterfly. Operas mūzikā izmantotas vairākas autentiskas japāņu
melodijas, kas organiski ieaustas muzikālajā audumā.

Ārija Un bel di, vedremo ir viena no slavenākajām un skaistākajām soprāna ārijām

operliteratūrā. Skaņdarbs tehniski ir ļoti grūts, tāpēc vokālistam ir jāizmanto visa sava vokālā
meistarība un jāspēj reproducēt visas savas balss nokrāsas. Šīs ārijas dzinējspēks ir mīlestība,
kas soprānam jāpiedzīvo ar aizrautību un autentiskumu.

Lai kvalitatīvi un paātrināti apgūtu šo āriju, nepieciešams lietot pareizus apguves

metodiskos paņēmienus.

Studiju darba tēma man, kā vokālistei, ir aktuāla, jo pētot un analizējot ārijas Un bel
di, vedremo apguves metodiskos paņēmienus, es varu iegūt sapratni un jaunas zināšanas par
to, kā metodiski pareizi un profesionāli apgūt šo grūto vokālo skaņdarbu.

Pirms ārijas analīzes tiks skaidroti vairāki jēdzieni, lai labāk izprastu skaņdarbu un šī
darba būtību. Līdz ar to mana darba mērķis ir atrast piemērotākus metodiskos paņēmienus
kvalitatīvai un paātrinātai ārijas Un bel di, vedremo apguvei.

Lai sasniegtu mērķi, tiek izvirzīti uzdevumi:

 izskaidrot jēdzienu metodika, metode un metodiskais paņēmiens būtību;

 īsti raksturot Džakomo Pučīni operu daiļradi;
 atrast un apkopot metodiskos paņēmienus ārijas Un bel di, vedremo apguvei.

1. Jēdzienu metodika, metode, metodiskie paņēmieni būtības

skaidrojums
 Pētot jēdzienu metodika enciklopēdijās un terminu vārdnīcās atrodam dažādu zinātnieku
skaidrojumus. Latviešu zinātniece Valentīna Skujiņa Pedagoģijas terminu skaidrojošajā
vārdnīcā šo jēdzienu skaidro sekejoši, citēju: Metodika ir mācība par metodēm. Tā pētī
konkrētu mācību priekšmētu mācīšanās un mācīšanas likumības, balstoties uz mācību
priekšmeta iekšējo loģiku, skolēnu vecumposma īpatnībām un atbilstību sabiedrības
vajādzībām. Atsevišķās valstīs metodiku sauc par priekšmeta dialektu. Noteikta dialektiskā
pieeja nosaka konkrētu metodiku (Skujiņa 2000: 102).

Svešvārdu vārdnīcā var atrast īsus un precīzus skaidrojumus: Metodika ir darba

mērķtiecīgas veikšanas paņēmienu kopums. Pedagoģijas daļa par mācīšanas un audzināšanas
paņēmieniem, likumiem un metodēm (Guļevska 1996: 484). Latviešu valodas vārdnīcā tiek
izvirzīta sekojoša definīcija: Metodika - metožu kopums, mācība par metodēm. Pedagoģijas
nozare - mācība par atsevišķa priekšmeta mācīšanas metodēm un paņēmieniem (Guļevska
1987: 478).

Savukārt Jāņa Paukštes Palīglīdzeklī mūzikas skolotājiem ir rakstīts par mūzikas mācīšanas
metodiku, citēju: Mūzikas mācīšanas metodika rāda ceļu - caur mūzikas valodas apgūšanu -
mācīt bērniem mūziku kā mākslu (Paukšte 1993: 10).

Krievu zinātnieces Valerijas Pakulovas (Валерия Пакулова) grāmatā Mācīšanas metodika

(Методика преподавания) ir teikts, ka mācīšanas metodika pieder pie pedagoģijas zinātņu
sistēmas, kas balstās uz didaktikas principiem - zinātni, kas atklāj vispārējos skolēnu izglītibas
un audzināšanas likumus (Pakulova 1990: 5).

Par mzikas mācīšanas metodiku raksta arī mūzikas pedagoģe un metodiķe Irēna Nelsone
grāmatā Mūzikas mācīšanas metodika: Mūzikas mācīšanas metodika kopā ar pedagoģiju,
psiholoģiju un pedagoģiskās prakses ciklu veido vienotu kompleksās apmācības sistēmu, kas
palīdz sagatavot topošos mūzikas pedagogus darbam ar skolēniem. Mūzikas mācīšanas
metodikas mērķis - apgūt dažādu metodisko paņēmienu, metožu un līdzekļu kopumu, lai ar to
palīdzību mērķtiecīgi u optimāli veidotu mācību audzināšanas darbu (Nelsone 1992: 3).

Zinātniskajā rakstā Jēdzieni metodika, metode, tehnoloģija, pieeja un paņēmiens

lingvodidaktikā (Понятия методика, метод, технология, подход и приём в
лингводидактике) ir teikts, ka metodika ir pedagoģijas zinātne, noteiktas disciplīnas
mācīšanas teorija; skolotāja darba formu, metožu un paņēmienu kopums jeb skolotāja
profesionālās un praktiskās darbības tehnoloģija (Мозелова 2022).
 Skaidrojošājā un sinonīmu vārdnīcā Tezaurs ir teikts, ka metodika ir paņēmienu kopums
(kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai, kā arī pedagoģijas nozare, kas pētī kāda
priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, u sagatavo to
ieviešanu praksē (Spektors 2024).

Runājot par jēdzienu metode, var atrāst skaidru definīciju Latviešu valodas vārdnīcā, kuras
galvenā redaktore ir Dainuvīte Guļevska, citēju: Metode ir parādību izzināšanas un pētīšanas
veids. Noteikts paņēmiens vai paņēmienu sistēma, komplekss kādas darbības, uzdevuma
veikšanai, pētīšanai u. tml. Ir daiļrādes metodes, individuālās darba metodes, bērnu
audzināšanas metodes utt. (Guļevska 2006: 643).

Savukārt latviešu zinātniece Valentīna Skujiņa šo jēdzienu skaidro nedaudz savādāk:

Metode ir dabas un sabiedriskās dzīves paradību izzināšanas un pētīšanas paņēmienu kopums
kā apzinātu secīgu darbību komplekss, ko izmanto kā darbības principu (kā veikt) kāda darba,
uzdevuma risināšanā, pētījumos u. tml., lai sasniegtu izvirzītajam mērķim atbilstošus
rezultātus. Metodes veidi un to izvēle atkarīga no objekta un ar to saistītajiem darbības
mērķiem. Pedagoģiskās pieejas ietvaros metodes orientētas uz izglītības mērķiem teorētiskā
un praktiskā jomā (Skujiņa 2000: 102).

Irina Mozelova (Ирина Мозелова) Zinātniskajā rakstā Jēdzieni metodika, metode,

tehnoloģija, pieeja un paņēmiens lingvodidaktikā akcentē, ka metode ir metodiski pamatota
mācību sistēma, kurai ir savas pedagoģiskās tehnoloģijas, kas balstās uz noteiktiem mācīšanas
principiem. Daudzi metodiķi piekrīt metodes kā vienotas apmācības sistēmas interpretācijai
(Мозелова 2022).

Latviešu zinātnieks Voldemārs Zelmenis jēdzienu metode skaidro sekojoši, citēju: metode
ir skolotāja un skolēna didaktiskās sadarbības paņēmienu sistēma skolēnu zināšanu un
prasmju veidošanai un izziņas spēju attīstīšanai (Zelmenis 2000: 111).

Krievu profesore Līna Krivšenko (Лина Крившенко) grāmatā Pedagoģija (Педагогика)

jēdzienu metode raksturo sekojoši: metode ir skolotāja un skolēnu kopīgas darbības veids
savu izglītības mērķu sasniegšanai. Mācību metodes ir skolotāja un skolēnu secīgu,
savstarpēji saistītu darbību sistēma, kas nodrošina izglītības satura asimilāciju, studentu
garīgo spēku un spēju attīstību, pašizglītības un pašmācības līdzekļu apguvi (Krivšenko
2013).
 Skaidrojošājā un sinonīmu vārdnīcā Tezaurs par jēdzienu metode ir sekojošā informācijā:
Metode ir veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai); paņēmienu, principu sistēma, kas
regulē praktisko vai teorētisko darbību (Spektors 2024).

Neskatoties uz dažādajām definīcijām, ko šai koncepcijai sniedz didakti, kopējā lieta ir

tāda, ka lielākā daļa autoru sliecas uzskatīt mācību metodi par skolotāja un studentu kopīga
darba veidu izglītības pasākumu organizēšanā. Ja tā ir tikai skolotāja darbība, tad ir lietderīgi
runāt par mācību metodēm, un, ja tā ir tikai studentu darbība, tad par mācīšanas metodēm.

Jēdzienu metodiskais paņēmiens apraksta V. Skujiņa Pedagoģijas terminu skaidrojošajā

vārdnīcā, citēju: Metodiskais paņēmiens ir noteikts, relatīvi stabils, mērķtiecīgi izkopts,
atkārtotā lietojumā nostiprināts, apzināti fiksēts veids, kādā veicama kāda darbība vai tās
daļa, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, panāktu optimālo kvalitāti. Būtiska nozīme izkoptiem
metodiskiem paņēmieniem ir mācību darbā. Mērķtiecīgi virzītu, savstarpēji saistītu
paņēmienu kopums veido mācību metodi izglītības un personības atīstības uzdevumu
īstenošanai (Skujiņa 2000: 117).

Īsu un kodolīgu metodiskā paņēmiena skaidrojumu var atrast Latviešū valodas vārdnīcā:
Metodiskais paņēmiens ir veids, kādā ko dara, veic, realizē (Guļevska 2006: 771).

Paņēmiens - metodes praktiskais paņēmiens, tā mērķis ir atrisināt konkrētu uzdevumu.

Metodiskie paņēmieni - tie ir elementi, kas veido metodi. Paņēmiens ir vērsts uz praktisku
noteiktu pedagoģisko uzdevumu risinājumu (Морозова 2004).

Metodiskie paņēmieni ir metodes sastāvdaļas, elementi (Zelmenis 2000: 111).

Apskatot un izanalizējot dažādu autoru izteiktās definīcijas par metodiku, metodi un

metodiskiem paņēmieniem, var izdarīt secinājumu, ka pārsvarā metodika tiek uzskatīta par
praktisku pieeju vai instrukciju kopumu, ko izmanto, lai sasniegtu konkrētus mērķus vai
atrisinātu konkrētas problēmas. Savukārt metode ir sistematizēts teorētisko principu un
praktisko paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai. Runajot par jēdzienu metodiskie
paņēmieni, tie ir konkrētas metodes elementi, kas izsaka pedagoga un studentu individuālās
darbības mācību procesā.
 2. Džakomo Pučīni vokālās daiļrades un operas Madama Butterfly īss
raksturojums

Džakomo Pučīni tiek dēvēts par pēdējo lielo operu komponistu. Viņa pēdējais darbs tika
publicēts, kad neviens nebija palicis dzīvs, kuram bija līdzvērtīgs talants, un opera piedzīvoja
radošu vakuumu. Pučīni saistīja 19. un 20. gadsimtus. Viņš bija itāļu belkanta tradīciju
mantinieks un tik lielisks melodists, ka viņu pat sauca par opermūzikas mīļotāju prieku. Tajā
pašā laikā izcilajam maestro bija nevainojama teātra izjūta, uzskatot, ka operas mūzikai, kā arī
tās darbībai noteikti jābūt vienotam veselumam un pakārtotai vienai darba idejai.

Zinātniskajā rakstā No Verdi līdz verismam: Pučīni darba evolucijas dinamika (От Верди
до веризма: динамика эволюции творчества Пуччини) ir atrodama informācija, ka vairāki
Pučīni mākslas pavērsieni un galvenokārt viņa operas žanra pārvērtību iemesli satur daudz
aklo punktu. Džakomo Pučīni dzīve un darbība bija cieši saistīta ar vēsturisko periodu, kurā
iekrita viņa radošais ceļš. Komponista daiļrade tiek uztverta kā nozīmīgākais posms Eiropas
mūzikas mākslas iepriekšējās atīstības nepārtrauktajā ķēdē, kā arī Itālijas mūzikas pasaules
kontekstā laikā, kad Pučīni sāka savu komponista karjeru. Kā zināms, Itālijas muzikālā vide
bija īpaši cieši savijusies ar tās populārāko izteiksmes instrumentu – operu (Мастранджело
2021).

Krievu muzikologs Ģennādijs Keldišs (Геннадий Келдыш) Mūzikas enciklopēdiskajā

vārdnīcā (Музыкальный энциклопедический словарь) apgalvo, ka Pučīni operu daiļrde
attīstījās verismai iespaidā, taču komponists centās to ierobežot. Pučīni izmantotie izteiksmes
līdzekļi ir daudz bagātāki, daudzveidīgāki un smalkāki. Viņš dzīļi atklāj varoņu sarežģīto
psiholoģiju, attēlojot patiesas dzīves situācijas. Galvenais mūzikas izteiksmes līdzeklis ir
dziedoša melodija, kas asociējas ar itāļu ikdienas dziesmu (Келдыш 1990).

Par Dž. Pučīni operu daiļradi raksta arī krievu muzikologs Jurijs Keldišs (Юрий Келдыш)
Mūzikas enciklopēdijā (Музыкальная энциклопедия): gadā, kad komponists absolvēja
konservatoriju, viņš radīja savu pirmo operu - Villis (1883), kas piesaistīja ievērojamu
Milānas mūzikas personību uzmanību. Opera guva lielus panākumus, taču nepalika
repertuārā. Tās sižeta raksturs un mūzikas valoda liecināja par jūtamu vācu romantiskās
operas ietekmi (Dž. Pučīni izmanto itāļu operas daiļradei nepiemērotas paplašinātas
simfoniskās epizodes, kas rada tumšas fantāstikas atmosfēru). Komponista otrā opera Edgars
(1888), neskatoties uz izteiksmīgo melodiju, vairākām spilgtām drāmām, ainām un liriskām
epizodēm, kopumā izrādījās nedzīvojama (Келдыш 1978).

Tā, kā komponista estētiskie uzskati veidojušies verisma iespaidā, drosmīgos brīvības

cīnītājus nomaina parastie cilvēciņi (Келдыш 1978). Krievu muzikologs Ļevs Daņiļevičs
(Лев Данилевич) grāmatā Džakomo Pučīni (Джакомо Пуччини) raksta, ka tāpat kā veristi,
arī Pučīni priekšplānā izvirzīja vienkāršo cilvēku tēlus , kas pieder pie sabiedrības
demokrātiskās daļas. Ja verisma varoņi bieži bija zemnieki, tad Pučīni operu varoņi bija
pilsētu nabadzīgo iedzīvotāju pārstāvji. Viņa operas varoņu vidū ir nabadzīgi studenti,
izsalkuši dzejnieki un mākslinieki, nodriskāts, kaut arī dzīvespriecīga jaunatne - bohēma,
japāņu geišas, klaidoņi, Parīzes pārcēlāji, viņu sievas, pārdevēji (Данилевич 1969).
Komponists savās operās tiecās pēc patiesas realitātes iemiesojuma. Tomēr viņš atteicās
atdarināt tipiskus verisma operas-novellas piemērus (operas – Lauku gods, Pajaci) (Келдыш
1978).

Pučīni darbu raksturoja arī zaudēto ilūziju tēma, kas atklājās operās Manona Lesko,
Bohēma, Toska, Madama Butterfly. Šo operu galvenie varoņi un varones dzīvo sapnī par laimi
- pieticīgu, mājīgu un šķietami reālu. Bet dzīve nežēlīgi sagrauj sapņus. Gaisa pilis sabrūk,
saskaroties ar skarbu realitāti (Данилевич 1969).

Dž. Pučīni panāca nepārtrauktu vienotību muzikālās un skatuves darbības attīstībā.

Centrālo vietu aizņēm liriskās ainas, kurās atklājas galveno varoņu tēli. Par galveno mūzikas
izteiksmes līdzekli kļūst elastīga, melodiska, emocionāli bagāta melodija, kas saistīta ar itāļu
ikdienas dziesmu tradīcijām (Келдыш 1978). Ļ. Daņiļevičs savā grāmatā akcentē arī, ka
komponista daiļrade vienmēr izcēlas ar satraukti atklātu emocionalitāti, kas ir tik raksturīga
itāļu klasiskajai mūzikai. Tas krasi atdala Pučīni no dažiem 20. gadsimta Rietumeiropas
komponistiem, ekstrēmā mākslinieciskā racionālisma pārstāvjiem (Данилевич 1969).

Angļu vēsturnieka Marka Kārtraita (Mark Cartwright) publikācijā Pasaules vēstures

enciklopēdijā (World History Encyclopedia) arī atrodama informācija, ka komponistam bija
nekļūdīga teātra izjūta un pārliecinoša melodiska dāvana, kas saistīta ar sentimentālu sižetu
garšu, kas joprojām auditoriju liek līdz asarām. Daži kritiķi uzskata, ka Pučīni melodijas ir
pārāk saldas savai gaumei, un viņa libreti ir pārāk vienkārši un nesamāksloti, lai tos varētu
uzskatīt par īstu mākslu, taču tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc viņa operas joprojām ir tik
populāras skatītāju vidū. Pučīni operas ir vienkāršas, viegli sekojamas un ar vāroņiem, kuri
saskaras ar problēmām, kas izraisa visas auditorijas empātisku reakciju. Mūzika pirmām
kārtām nes darbību, tāpēc pats Pučīni mēģinājumos ar soprāniem bieži teica, tev jāstaigā pa
melodijas mākoņiem (Cartwright 2023).

No 1901. līdz 1903. gadam Džakomo Pučīni sacerēja vienu no pasaules pazīstamākajām
operām Madama Butterfly. Grāmatā 25 operas šedevri (25 оперных шедевров) ir atrodama
informācija, ka operas Madama Butterfly sižets bija slavenā amerikāņu dramaturga Davida
Belasko (David Belasco) luga Geiša. Pučīni izrādi redzēja Londonas teātrī 1900. gada vasarā.
Operas pirmizrāde notika 1904. gada 17. februārī Milānas teātrī La Scala, taču pretēji
komponista cerībām, tā bija neveiksmīga. Neveiksmes iemesls acīmredzot bija pārmērīgais
aktu ilgums. Pēc vairākām izmaiņām opera tika izrādīta 1904. gada maijā Brepijā, un
sabiedrība to uzņēma ar entuziasmu. Operas sižets ir notikumiem skopots, visa uzmanība
pievērsta Butterfly tēlam un viņas personīgas drāmas atklasmei (Крунтяева 1980).

Opera Madama Butterfly komponistam pārstās jaunu operas dramaturģijas veidu, kas ir
tuvs monodrāmai. Šeit Pučīni atgriežas pie savas mīļākās liriskās tuvības. Viņš atsakās no
ārējiem skatuves notikumiem un koncentrējas uz varones traģisko likteni un sarežģītajiem
emocionālajiem pārdzīvojumiem. Operā Pučīni pazīstamie mūzikas izteiksmes paņēmieni
ieguva vispilnīgāko un konsekventāko attīstību. Vienlaikus komponists mūzikā ieviesa
eksotisku elementu, kas saistās ar Japānas unikālās dzīves atainojumu: izmantoja autentiskas
japāņu melodijas, neparastus harmoniskos pavērsienus, pentatoniku, trauslus tembrus
(Келдыш 1978).

Strādājot pie operas, Pučīni ar lielu interesi pētīja japāņu kultūru, reliģiskos rituālus un
japāņu runas oriģinalitāti. Japānas vēstnieka sieva Itālijā dziedāja komponistam japāņu
dziesmas, stāstīja par japāņu tradīcijām un rituāliem, par nacionālo mūziku un tautas
instrumentiem. Noklausījies apmēram simts fonogrammu, Pučīni aizrāvās ar japāņu folkloras
skaistumu. Viņš orķestrī ieviesa japāņu zvanus, bungas, kā arī plaši izmantoja smalkus
tembrus - zvaniņus, pikolo flautu, arfu (Silver).

Līdz šai dienai muzikologi ir strīdējušies par to, kāpēc opera, kuru apbrīno visa pasaule,
Milānā nožēlojami neizdevās. Tajā pašā laikā visi eksperti vienprātīgi piekrīt, ka Pučīni bija
absolūts ģēnijs, kuram izdevās tik organiski apvienot verismг ar nesaprotamo Japānas
eksotiku (Silver).

Apkopojot un izvērtējot zinātnisko literatūru, aplūkoto autoru atziņas par Džakomo Pučīni
vokālo daiļradi un operu Madama Butterfly, var izdarīt secinājumu, ka ka komponista operu
daiļrde attīstījās verisma iespaidā, tomēr viņš visādi centījas to ierobežot un ievest savas
idejas, jauninājumus un uzskatus. Pučīni rakstīja vienkāršas un viegli sekojāmas operas, kas
apraksta un iztēlo parastu cilvēku ikdienas problēmas un pārdzīvojumus. Melodija kļuva par
centrālo mūzikas izteiksmes līdzekli Pučīni daiļradē, tā vienmēr ir elastīga, melodiska un
emociju bagata. Pučīni bija viens no pirmajiem operkomponistiem, kas pievērsās japāņu
sižetam. Operu Madama Butterfly, kuras pamatā ir D. Belasko luga, sākotnēji sabiedrība
uzņēma naidīgi, bet pēc nelielas pārskatīšanas tā kļuva par vienu no veiksmīgākajām operām
komponista daiļradē.
 3. Džakomo Pučīni ārijas Un bel di, vedremo no operas Madama
Butterfly apguves metodiskie paņēmieni

Klausoties šo āriju operdziedātāju izpildījumā, kā arī vērojot notis, bez grūtībām var
secināt, ka tā prasa pietiekami augstu vokālās tehnikas attīstības līmeni. Un bel di, vedremo
(Viena jauka diena, mēs redzēsim) ir populārākā operas ārija, kas rakstīta vadošajam
soprānam Cio-Cio San, kura optimistiski dzied par sava mīļota atgriešanos. Butterfly loma
tika uzrakstīta dramatiskajam soprānam, kuram jābūt spēcīgai, apjomīgai balsij. Vokālās
jaunrades prasības ir augstas, tāpēc šī ārija parasti tiek uzticētas vokāli nobriedušiem un
pieredzējušiem dziedātājiem. Loma no dziedātājas prasa augstu izturību.

Ārija ir pazīstama ar savu ēterisko skaistumu, kas pakāpeniski attīstās par lielisku
kulmināciju, kad mīļotāji beigu beigās atkal apvienojas. Pučīni prasmīgās orķestrācijās radītā
drāma pastiprina šīs ārijas nozīmi operas kontekstā.

Apgūstot āriju Un bel di, vedremo var rasties sekojošas problēmas:

 ritmiskas problēmas;
 reģistru izlīdzināšanas problēmas;
 elpas balsta stabilitāte muzikālās frāzes veidošanā.

Ārijā ir liela ritmiskā zīmējuma daudzveidība, it īpaši astotdaļnotis, sešpadsmitdaļnotis, kas

var dziedātājam radīt grūtības. Arī svarīgi atzīmēt, ka skaņdarbs ietver nepārtrauktu
vienlaicīgu darbu pie intonācijas tīrības, dziedošās elpošanas, artikulācijas, dikcijas,
dziedāšanas pozīcijas un skaņveides, kopā ar dinamiskām nokrāsām.

Vokālās un tehniskās prasmes tiek apgūtas un attīstītas vokālo vingrinājumu laikā un

strādājot pie skaņdarba. Svarīgs paņēmiens, strādājot pie skaņdarba apguves, ir dziedāšana,
īslaicīgi izslēdzot tekstu uz patskani vai vienu zilbi. Visa izpildījuma uzmanība šajā gadījumā
tiek pārslēgta uz melodijas izpēti.

Tieši pirms darba uzsākšanas ar konkrētām sarežģītām ārijas vietām, es ieteiktu strādāt pie
pareizas elpošanas. Un bel di, vedremo ārijas dziedāšanas procesā vokālists izmanto dabisku
dzīļu elpu. Tāpēc sagatavošanās posmā ir svarīgi izmantot vingrinājumus dziedošās elpas
trenēšanai. Par efektīviem un kvalitātīviem elpas trenēšanas uzdevumiem tiek uzskatīta
Aleksandras Strelnikovas (Александра Стрельникова) elpošanas ģimnāstika, kas ietvēr sevī
sekojošus vingrinājumus:
  Plaukstas: Stāviet taisni, salieciet elkoņus, plaukstas uz priekšu. Veiciet ritmiskas
ieelpas caur degunu (4 reizes pēc kārtas), saspiežot plaukstas dūrē. Nolaidiet rokas,
atpūtieties 4 sekundes. Brīvi izelpojiet caur muti;
 Plecu apskaviens: Stāvošā stāvoklī salieciet elkoņus un paceliet tos plecu līmenī.
Strauji elpojiet, apskaujot sevi aiz pleciem, nešķērsojot rokas.

Kā jau bija minēts, Butterfly ārijā ir liela ritmiskā zīmējuma daudzveidība. Tāpēc, lai
veiksmīgi to apgūtu, būtu vēlams izmantot metodiskos paņēmienus sekojošā secībā:

 ritma zīmējuma atskaņošanas precizitātei efektīga ir arī ritma zilbju izruna kopā ar
plaukšķināšanu, vēlams lēnākā tempā, izteiksmīgi artikulējot ritma zilbes;
 teksta skandēšana, ievērojot ārijas raksturu, veidojot teksta loģisku izrunu;
 jāpāriet pie dziedāšanas, jādzied melodiskā līnija ar kādu noteiktu zilbi - labāk
izmantojot līdzskaņus d, b un patskaņus a, o;
 dziedam ar tekstu, pieveršot uzmanību - no vienas puses ritma precizitātei; no otras
puses precīzai intonācijai un nesaskaldītam, loģiskam teksta izklāstam;
 dziedam noteiktajā tempā (precīzi saglabājot tempu, nepaliekot ne lēnāk, nē ātrāk),
panākot ārijas raksturu, vieglumu un atbrīvotību.

Gala rezultātā jāpanāk ne tikai precīzs nošu ilgumu izpildījums, bet jāizjūt viss ārijas ritms
kopumā kā konkrēts mūzikas skaņdarbs ar frāzējumiem un akcentiem.

Šajā ārijā vokālists var saskarties ar tehniski pareiza izpildījuma grūtībām jau no pirmajām
notīm. 1. taktī sākumā skan otrās oktāvas Solbemol, kas mijas ar Fa (skat. pielikumu), tas
jādzied pēc iespējas klusāk, maigāk un vieglāk. Lai to izdarītu, ir jādzied šī skaņa ar mezza –
voce un toņa filēšanu. Filēt toni nozīme: iesākt to pianissimo, tad pakāpeniski un līdzeni likt
tam pieaugt, novedot līdz vislielākam stiprumam tā, lai kulminācijas punkts iestātos uz
puselpas, tad atkal pamazam noklusināt, tikpat vienmērīgi un pakapeniski atejot atpakaļ līdz
pianissimo. Brīva un ilgstoša balss fillēšana ir galvenais līdzeklis dažādu niansu iegūšanai, bet
jāsaka, ka tā ir viena no vokālās mākslas vislielākām grutībām, kas parasti prasa no vokālista
ārkartīgi daudz laika un pacietības. Tāpēc ieteicams sākt vingrināties fillēšanā, tiklīdz
nostādīti atsevišķi balss reģistri.

Nākama sarežģīta vieta, kuru es vēlētos apskātīt sākas ar 15. takti (skat. pielikumu). Tā kā
frāze atkāl sākas ar diezgan neērtu soprāna balsij pārgajnoti Fa, pāriet uz Solbekar, kuru
jānodzied ar aizraušanām un paleninājumu, vokalistam ir nepieciešāms paņemt mazu, bet ļoti
dzīļu ieelpu, noteikti nolaist balseni uz leju, lai nebļautu un nebojātu balsi, kā arī izmantot
dziedāšanas balstu1. Lai to izdarītu, būtu jāizmanto sekojošus vingrinājumul:

 sataisīt ieelpu caur vēderu;

 aizturēt elpu uz dažādām sekundēm (lIdz minūtei);
 lēnām izlaist gaisu, bet neiztukšot vēderu;
 jāatkarto vingrinājums tā pat pievienojot balsi, dziedāt jebkuru patskani (piemēram, a-
a-a-a), strādājot ar elpošanu saskaņā ar to pašu modeli; pauze un elpas aizturēšana
paplašinātā srāvoklī; izelpojot, muskuļi neiztukšojas; jāmēģina izdziedāt jebkuru
skaņu, uzpūšot balonu uz saules pinuma; diafragm paplašinās un vēders virzās uz
priekšu; tieši šīs muskuļu kustības ir saistītas ar dziedāšanu uz balsta, lai tā kļūtu par
muskuļu atmiņas prasmi.

1
dziedāšanas balsts
Secinājumi
 Literatūras saraksts
Bāliņa, Rita (1998). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 883
Guļevska, Dainuvīte (1983). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 883
Guļevska, Dainuvīte (1996). Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 883
Guļevska, Dainuvīte (2006). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1210
Nelsone, Irēna; Paipare, Mirdza (1992). Mūzikas mācīšanas metodika. Rīga: Zvaigzne, 84
Paukšte, Jānis (1993). Mūzikas mācīšanas metodika. Rīga: Zvaigzne, 93
 Skujiņa, Valentīna (2000). Pedagoģijas terminu skaidrojoša vārdnīca. Rīga: Zvaigzne,
247
Zelmanis, Voldemārs (2000). Pedagoģijas pamati. Rīga: RaKa, 111
Kārkliņš, Ludvigs (1990). Mūzikas leksikons. Rīga: Zvaigzne, 336
Torgāns, Jānis (2010). Mūzikas terminu vārdenīte. Rīga Zinātne, 183
Келдыш, Геннадий (1990). Музыкальный энциклопедический словарь. Москва:
Советская энциклопедия, 672
Келдыш, Юрий (1978). Музыкальная энциклопедия. Москва: Советская
энциклопедия, 976
Крившенко, Лина (2013). Педагогика. 2-е издание. Учебник для бакалавров. Москва:
Проспект, 533
Крунтяева, Татьяна; Розанов Александр (1980). 25 оперных шедевров. Ленинград:
Музыка, 250
Морозова, Светлана (2004). Методика преподавания в школе. Москва: Новый
учебник, 272
Пакулова, Валерия (1990). Методика преподавания. Москва: Просвещение, 192
Ливанова, Тамара (1940). История западноквропейской музыки. Москва:
Государственное музыкальное издательство, 815
Сидоров, Сергей (2016). Методы, приемы и средства обучения. Москва:
Издательство Фенкс, 256

Albina, Diāna (1962). Mūzikas terminu vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 304

Badura-Skoda, Eva; Andrew V. Jones, William, Drabkin (2001). xxxxxxxxxxxx. The New
Grove Dictionary of Music and Musicians. 2nd edition. Edited by Stanley Sadie; Executive
editor JohnTyrrell. Volume 4. London, etc.: Macmillan, 783

Mūzikas priekšmetu mācīšanas metodikas daži aktuālie aspekti (1998). Mūzikas pedagoģijas
problēmas Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Zinātniskie raksti. 1.laidiens. Daugavpils:
Saule, xxx–xxx

Mūzikas skolotājs 21.gadsimtā (2003). Mūzikas pedagoģijas problēmas. Daugavpils

Pedagoģiskās universitātes Zinātniskie raksti.3.laidiens. Daugavpils: Saule, xxx–xxx

Daukša, Aina (2000). Ieskats mūzikas metodikā. Rīga: RaKa

Eidiņš, Andris (1974). Muzikālās audzināšanas metodika. Rīga: Zvaigzne, 250

 Grīnfelds, Nils (1984). Vispārējā mūzikas vēsture. I daļa. Rīga: Zvaigzne, 262

Kārkliņš, Ludvigs (1990). Mūzikas leksikons. Rīga: Zvaigzne, 336

Simsone-Sokolovska, Ārija (1997). Vokālās metodikas pamatzināšanas. Rīga: Vārti

Trinīte, Baiba (2007). Balss un tās traucējumi. Liepāja, 79

Vilkārse, Ingrīda (2008). Operas režijas tendences Latvijas Nacionālajā operā (1995-2003).
Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 219

Zvirgzdiņa, Elza (1986). Par vokālo mākslu. Rīga: Zvaigzne, 196

Асафьев, Борис (1976). Об опере. Ленинград: Музыка, 323

Александрова Н.А. .(2012). Вокал. Краткий словарь терминов и понятий. Санкт-

Петербург: Планета Музыки, 348

Булучевский, Юрий; Фомин, Виталий (1998). Краткий музыкальный словарь. Москва:

Музыка, 460

Дмитриев, Лxxxxxxx (2004). Основы вокальной методики. Москва: Музыка, 365

Музыкальный энциклопедический словарь (1990). Гл. ред. Г. В. Келдыш. Москва:

Советская энциклопедия, 671

Музыкальная энциклопедия (1973). Гл. ред. Ю. В. Келдыш. Том 1. Москва: Советская

энциклопедия, 1070

Музыкальная энциклопедия (1974). Гл. ред. Ю. В. Келдыш. Том 2. Москва: Советская

энциклопедия, 958

Музыкальная энциклопедия (1976). Гл. ред. Ю. В. Келдыш. Том 3. Москва: Советская

энциклопедия, 1102

Музыкальная энциклопедия (1978). Гл. ред. Ю. В. Келдыш. Том 4. Москва: Советская

энциклопедия, 974

Холопов, Юрий (1990). Лад. Музыкальный энциклопедический словарь. Гл. ред. Г. В.

Келдыш. Москва: Советская энциклопедия, с. 291

Citi avoti
Liniņš Eduards. Džuzepes Verdi operas „Nebukadnecars” jeb „Nabuko” pirmizrāde
09.03.2016. Interneta lapa. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/9.-marts.-dzuzepes-
verdi-operas-nebukadnecars-jeb-nabuko-pirmizr.a65013/[skatīts 22.05.2020.]

Lūsiņa Inese. Nabuko pirmizrāde. Diena. 09.03.2006. Interneta lapa.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/9.-marts.-dzuzepes-verdi-operas-nebukadnecars-
jeb-nabuko-pirmizr.a65013[skatīts 22.05.2020.]

Lūsiņa Inese. Nabuko kā 20.gadsimta mācība.8.12.2006, Interneta lapa

https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/nabuko-ka-xx-gadsimta-maciba-
12987517[skatīts 22.05.2020.]

LNO top Džuzepes Verdi operas Nabuko atjaunojums.

Diena. 12.03.2010. Interneta lapa. https://www.delfi.lv/kultura/news/music/lno-top-dzuzepes-
verdi-operas-nabuko-atjaunojums.d?id=30544707 [skatīts 15.05.2020.]

Vēl nebijis spožums. 1996. Interneta lapa. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/100-latvijas-

pirmizrades/dzuzepes-verdi-opera-nabuko-1996-vel-nebijis-spozums-musu-
balta-.a110403/[skatīts 22.05.2020.]

Вокальное искусство. Interneta lapa https://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_music/

http://www.belcanto.ru/vocisk.html [skatīts 24.05.2020.]

Дмитриев Л.Б. Пение. Interneta lapa http://www.belcanto.ru/vocisk.html [skatīts

22.05.2020.]

Тимохин B. Где зародилось бельканто . Interneta lapa. https://vocal-noty.ru/istoria-bel-

canto/ https://www.belcanto.ru/03062005.html[skatīts 15.05.2020.]

Трифонова И.А. Теория и история культуры. Interneta lapa

http://www.dissercat.com/content/akademicheskoe-vokalnoe-iskusstvo [skatīts 15.05.2020.]

Цодоков. Е. Оперный вокал http://www.operanews.ru/dic-

vocal2.htmlhttp://www.belcanto.ru/vocisk.html [skatīts 15.05.2020.]

Cartwright, Mark. World History Encyclopedia. Giacomo Puccini Definition.

worldhistory.org
https://www.worldhistory.org/Giacomo_Puccini/ [skatīts 08.05.2024.]

Spektors, Andrejs. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne. Metodika.
tezaurs. lv
metodika | Tēzaurs (tezaurs.lv) skatīts [25.04.2024.]
Spektors, Andrejs. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne. Metode.
tezaurs. lv
https://tezaurs.lv/metode:1 skatīts [28.04.2024.]
Silver, Julius. Мадам Баттерфляй, Дж. Пуччини. classicworld.at
https://classicworld.at/viena/opera-i-operetta/madam-batterflyay-puchchini/?
p=31&l=5&c=1&d=12&id=33 skatīts [15.05.2024.]

Мастранджело Фабио (2021). От Верди до веризма: динамика эволюции творчества

Пучини. Санкт-Петербургский государственный театр Мюзик Холл. cyberleninka.ru
https://cyberleninka.ru/article/n/ot-verdi-do-verizma-dinamika-evolyutsii-tvorchestva-
puchchini skatīts [15.05.2024.]

Мозелова Ирина, Микова Светлана (2022). Понятия методика метод технология и

подход в лингводидактике. Российский университет дружбы народов, 117198 г. Москва.
cyberleninka.ru
https://cyberleninka.ru/article/n/ponyatiya-metodika-metod-tehnologiya-podhod-i-priem-v-
lingvodidaktike/viewer skatīts [25.04.2024.]
 Studiju darbs izstrādāts
Daugavpils Universitātes
Mūzikas katedrā

Darba autors ________________

(paraksts)

Darba vadītājs________________
(paraksts)

Darbs aizstāvēts pārbaudījuma komisijas sēdē

un novērtēts ar atzīmi__________

2023. gada__.____________________

Komisijas priekšsēdētājs________________
(paraksts)
i
1