Tiesību teorija

Tiesību izpratne - zināšanas par likumiem sabiedrībā.

Tiesību doktrīnas - zināšanas par likumiem starp profesionāliem, piemēram, advokātiem,

prokuroriem utt.
Sociālās normas ir sociāli uzspiests likums.
Veidi:
1. Morāles normas;
2. Paražu normas ( tradīcijas, rituāli utt.);
3. Korporatīvās normas;
4. Reliģiskās normas;
5. Juridiskas normas;
6. Statistikas normas.
Tiesību normas ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi (Administratīvā
procesa likums).
Normas var iedalīt:

• tehniskajās jeb esamības normās;

• sociālajās jeb jābūtības normās.
Sastāv no trim strukturāliem elementiem - hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas.

Tiesību avoti ir dokumenti vai likumdošanas akti, kas nosaka juridiskos noteikumus un regulē
tiesiskās attiecības.
Veidi:

Klasifikācija:

Tiesību avoti

Normatīvais Normatīvais
Tiesību paraža
tiesību akts nolīgums

Tiesas precedents Reliģiski raksti

Vispārējie tiesību principi un to piemērošanas aspekti.

Aspekti:

• Vienlīdzība likuma priekšā;

• Taisnīgums;
• Tiesiskā drošība;
• Tiesību un brīvību aizsardzība;
• Tiesiskā atbildība.
Judikatūra, tiesu prakse un tiesnešu tiesības. To jēdziens, vieta tiesību avotu sistēmā un
saistošais spēks.
Tiesnešu tiesības attiecas uz tiesnešu pilnvarām un pienākumiem, kā arī viņu neatkarību un
neaizskaramību. Judikatūra ir tiesu prakses kopums, kas veidojas, kad tiesas izskata un izlemj
konkrētus jautājumus. Tiesu prakse ir tiesnešu lēmumu un spriedumu kopums, kas ir
saistošs un var kalpot kā pamats nākotnes tiesvedībām. Tiesu prakse ir svarīgs avots, lai
saprastu, kādas ir tiesības un kā tās tiek interpretētas un piemērotas konkrētos gadījumos.
Normatīvo aktu jaunrades jēdziens, process, stadijas un vadošie principi.
Normatīvo aktu jaunrades - tas ir process, kurā tiek veidoti jauni tiesību akti vai grozījumi
esošajos aktos. Tas ietver vairākas stadijas, piemēram, iniciēšanu, izstrādi, apspriešanu un
pieņemšanu. Vadošie principi, kas to virza, ir pārredzamība, sabiedriskā interese un
tiesiskums.
Tiesiskās attiecības un juridiskā atbildība.
Tiesiskās attiecības ir saistības un savstarpējie attiecību veidi, kas rodas starp personām vai
organizācijām, pamatojoties uz tiesību normām un noteikumiem. Tiesiskās attiecības regulē
tiesiskie akti, kas nosaka tiesības un pienākumus, kā arī aizsargā iesaistīto pušu intereses.
Juridiskā atbildība ir jēdziens, kas attiecas uz to, ka personas vai organizācijas ir atbildīgas
par savu rīcību vai bezdarbību, ja tās pārkāpj spēkā esošos tiesību aktus vai nodarījumu. Tas
nozīmē, ka, ja kāds pārkāpj likumu vai nodara kaitējumu citiem, viņam var būt jāuzņemas
atbildība un jāsaskaras ar tiesiskām sekām.
Tiesību saimes un to attīstības tendences, tiesību un tiesiskā sistēma.
Tiesību saime ir plaša tiesību zinātnes nozare, kas ietver dažādas tiesību nozares, piemēram,
civiltiesības, krimināltiesības, administratīvo tiesību u.c. Tiesību saimes attīstības tendences
mainās atbilstoši sabiedrības vajadzībām un sociālajiem procesiem. Piemēram, mūsdienās
vērojama tendence uzvērst cilvēktiesību aizsardzību un digitālo tiesību jomu attīstību.
Tiesību sistēma ir visu tiesību normu, principu un institūciju kopums, kas regulē sabiedrības
dzīvi. Tiesību sistēma ietver likumus, tiesību aktus, tiesu praksi un citus tiesiskos avotus.
Tiesību sistēma nodrošina kārtību, stabilitāti un taisnīgumu sabiedrībā.
Tiesību normu spēka aspekti. Vispārējo tiesību principu piemērošana tiesību normu
iedarbības laika ierobežošanā. Tiesību normas atpakaļvērsts spēks. Tiesību normas spēkā
esība pret Personām.
Tiesību normu spēka aspekti ietver dažādus aspektus, piemēram, vispārējo tiesību principu
piemērošanu tiesību normu spēkā esības laika ierobežošanā un tiesību normu atpakaļvērstu
spēku.

Vispārējie tiesību principi ir pamatprincipi, kas piemērojami visās tiesību nozarēs un palīdz
nodrošināt taisnīgumu un līdzsvaru tiesību attiecībās. Piemēram, princips parāda, ka likumus
un tiesību normas ir jāpiemēro vienlīdzīgi visiem un ka nevienam nav tiesību pārkāpt citu
personu tiesības.
Tiesību normu spēkā esība pret personām nozīmē, ka tiesību normas ir saistošas visiem, kas
atrodas konkrētās tiesību sistēmas ietvaros. Tas nozīmē, ka katram indivīdam ir jāievēro un
jāpakļaujas spēkā esošajām tiesību normām.
Tiesību normu realizācija un tiesību normu piemērošana, piemērošanas soļi un metodes.
Tiesību normu realizācija nozīmē to ieviešanu un īstenošanu praksē, lai nodrošinātu, ka
tiesību normas tiek ievērotas un ievērotas.
Tiesību normu piemērošana ietver konkrētu tiesību normu pielietošanu konkrētām
situācijām vai strīdu izšķiršanu. Tas ir tiesnešu, tiesu iestāžu un citu tiesiskās sistēmas
dalībnieku pienākums nodrošināt, ka tiesību normas tiek pareizi interpretētas un piemērotas
konkrētās situācijās.
Piemērošanas soļi un metodes atšķiras atkarībā no konkrētās tiesiskās sistēmas un valsts.
Parasti piemērošanas process ietver tiesību normas interpretāciju, analīzi un pielietošanu
konkrētās situācijās. Tiesneši un citi tiesiskās sistēmas dalībnieki izmanto likumus, tiesu
praksi, juridiskās doktrīnas un citus avotus, lai veiktu pareizu tiesību normu piemērošanu.
Tiesību normu interpretācija. Satversmes iztulkošana. Starptautisko tiesību normu un
Eiropas Savienības tiesību normu interpretācijas īpatnības.
Tiesību normu interpretācija ir svarīgs process, kas nodrošina pareizu tiesību normu
saprašanu un pielietošanu konkrētās situācijās. Tiesību normu interpretācija var būt ļoti
nozīmīga, jo tā var ietekmēt tiesību aktu piemērošanu un izpratni par to.
Satversmes iztulkošana ir viena no interpretācijas veidām, kas attiecas uz
konstitucionālajām tiesībām un pamatbrīvībām. Tā ietver Satversmes noteikumu un principu
analīzi, lai saprastu to nozīmi un piemērojumu konkrētās situācijās. Satversmes iztulkošana
bieži ir saistīta ar tiesu praksi un konstitucionālās tiesību doktrīnas attīstību.
Starptautisko tiesību normu un Eiropas Savienības tiesību normu interpretācija ir īpatnīga,
jo tās ietver vairākus starptautiskus tiesību avotus un principus. Starptautiskās tiesības ietver
starptautiskos līgumus, kā arī starptautiskās tiesas un tribunālu praksi. Eiropas Savienības
tiesību normu interpretācija ietver Eiropas Savienības tiesu praksi, kā arī Eiropas Savienības
tiesību aktu interpretāciju.
Šie interpretācijas procesi ir sarežģīti un prasa tiesnešiem, juristiem un citiem tiesiskās
sistēmas dalībniekiem rūpīgu analīzi un sapratni par tiesību normu būtību un mērķiem.
Tiesību tālākveidošana, tās priekšnoteikumi un paņēmieni.
Tiesību tālākveidošana ir process, kas nodrošina tiesību normu pielāgošanu mainīgajiem
sabiedrības vajadzībām un attīstībai. Tālākveidošana ir svarīga, lai tiesību normas būtu
aktuālas un atbilstošas laika prasībām.
Lai veiktu tiesību tālākveidošanu, ir nepieciešami daži priekšnoteikumi. Pirmkārt, ir jābūt
skaidram tiesību normu interpretācijas procesam un jāsaprot to mērķi un būtība. Otrkārt,
tiesību tālākveidošanai ir nepieciešama tiesiskās sistēmas elastība un spēja pielāgoties
mainīgajiem apstākļiem.
Ir dažādi paņēmieni, ar kuriem veic tiesību tālākveidošanu. Viens no tiem ir judikatūras
veidošana, kas ietver tiesu prakses attīstību un jaunu interpretāciju un piemērošanas veidu
izveidi. Tiesību tālākveidošanu var veikt arī likumdošanas procesā, izstrādājot jaunus tiesību
aktus vai grozot esošos. Turklāt, tiesību tālākveidošanu var veikt arī caur starptautiskiem
nolīgumiem un citiem starptautiskiem instrumentiem.
Tiesību tālākveidošana ir svarīgs process, kas nodrošina tiesību normu atbilstību sabiedrības
vajadzībām un mainīgajiem apstākļiem. Tas ir nepieciešams, lai tiesību sistēma būtu elastīga
un spētu risināt.

Tiesību normu kolīzijas un to novēršana.

Tiesību normu kolīzija ir situācija, kad divas vai vairākas tiesību normas pretnostatā viena
otrai un radās nesaskaņas par to piemērošanu vai interpretāciju. Šādos gadījumos ir svarīgi
meklēt risinājumus, lai novērstu šo kolīziju un nodrošinātu tiesību normu saskaņotu
piemērošanu.
Viens no veidiem, kā novērst tiesību normu kolīziju, ir interpretācijas metodes izmantošana.
Tiesnešiem un juristiem ir jāveic rūpīga tiesību normu analīze, lai saprastu to būtību un
mērķi. Šāda analīze palīdzēs noteikt, kura tiesību norma ir prioritāra un jāpiemēro
konkrētajā situācijā.
Turklāt, tiesību normu kolīziju novēršanai var izmantot arī likumdošanas pasākumus.
Likumdevēji var grozīt vai papildināt esošos tiesību aktus, lai novērstu nesaskaņas starp
tiem. Šādi grozījumi var ietvert skaidrojošus noteikumus vai precizējumus, kas palīdzēs
vienotāk interpretēt tiesību normas.

Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tiesību normas būtu saskaņotas un piemērojamas, lai
novērstu jebkādas pretrunas un neskaidrības. Tiesību normu kolīzijas ir izaicinājums, bet ar
pareizu interpretāciju un likumdošanas pasākumiem tās var novērst un nodrošināt tiesību
sistēmas stabilitāti.