Matemātikas valsts pārbaudes darbs (optimālais līmenis)

Formulas un teorēmas (pieļaujamām burtu vērtībām)

Algebra
Skaitļa modulis Aritmētiskā progresija Ģeometriskā progresija Saliktie procenti
𝑎, ja 𝑎 ≥ 0 𝑏𝑛 = 𝑏1 ⋅ 𝑞 𝑛−1 𝑟 𝑛
|𝑎| = { 𝑎𝑛 = 𝑎1 + (𝑛 − 1)𝑑 𝐴 = 𝑆 ∙ (1 + )
−𝑎, ja 𝑎 < 0 100
𝑏1 (𝑞 𝑛 − 1)
Saīsinātās reizināšanas formulas (𝑎1 + 𝑎𝑛 ) 𝑛 𝑆𝑛 = 𝐴 – uzkrātā vērtība,
𝑆𝑛 = 𝑞−1
2 𝑆 – sākumkapitāls,
(𝑎 ± 𝑏)3 = 𝑎3 ± 3𝑎2 𝑏 + 3𝑎𝑏 2 ± 𝑏 3 𝑏𝑘2 = 𝑏𝑘−1 ⋅ 𝑏𝑘+1
𝑎𝑘−1 + 𝑎𝑘+1 𝑟 – procentu likme laika
𝑎3 ± 𝑏 3 = (𝑎 ± 𝑏)(𝑎2 ∓ 𝑎𝑏 + 𝑏 2 ) 𝑎𝑘 = periodā (%),
2
𝑛 – laika periodu skaits

Kvadrāttrinoms, Sakņu īpašības Trigonometrija

kvadrātvienādojums
𝑛 𝑛 𝑛
𝑎𝑥 2 + 𝑏𝑥 + 𝑐 = 𝑎(𝑥 − 𝑥1 )(𝑥 − 𝑥2 ) √𝑎 ⋅ √𝑏 = √𝑎 ⋅ 𝑏
𝑛
Vjeta teorēma: √𝑎 𝑛 𝑎
𝑛 = √
Ja 𝑥 2 + 𝑝𝑥 + 𝑞 = 0 , tad √𝑏 𝑏
𝑥 + 𝑥 = −𝑝
{ 1𝑥 ⋅ 𝑥2 = 𝑞
𝑛⋅𝑚 𝑛
√𝑎𝑘⋅𝑚 = √𝑎𝑘
1 2

Pakāpju īpašības 𝑛 𝑚
√ √𝑎 = 𝑛⋅𝑚
√𝑎
0
𝑎 = 1 (𝑎 ≠ 0)
1 √𝑎2 = |𝑎|
−𝑛
𝑎 = 𝑛
𝑎 Logaritmu īpašības
𝑚 𝑛
𝑎𝑛 = √𝑎𝑚 𝑎log𝑎 𝑏 = 𝑏
𝑎𝑚 ⋅ 𝑎𝑛 = 𝑎𝑚+𝑛 log 𝑎 (𝑥𝑦) = log 𝑎 𝑥 + log 𝑎 𝑦
𝑎𝑚 𝑥
= 𝑎𝑚−𝑛 log 𝑎 = log 𝑎 𝑥 − log 𝑎 𝑦
𝑎𝑛 𝑦 sin2 𝛼 + cos 2 𝛼 = 1
(𝑎𝑚 )𝑛 = 𝑎𝑚⋅𝑛 log 𝑎 𝑥 𝑘 = 𝑘 ⋅ log 𝑎 𝑥 sin 2𝛼 = 2 sin 𝛼 cos 𝛼
𝑎𝑛 ⋅ 𝑏 𝑛 = (𝑎 ⋅ 𝑏)𝑛 log 𝑐 𝑏 cos 2𝛼 = cos2 𝛼 − sin2 𝛼
log 𝑎 𝑏 =
𝑎𝑛 𝑎 𝑛 log 𝑐 𝑎 sin(𝛼 ± 𝛽) = sin 𝛼 cos 𝛽 ± cos 𝛼 sin 𝛽
= ( )
𝑏𝑛 𝑏 cos(𝛼 ± 𝛽) = cos 𝛼 cos 𝛽 ∓ sin 𝛼 sin 𝛽

Kombinatorika, varbūtības, statistika

Kombinatorika Varbūtību teorija
𝑛! 𝑘 Ja 𝐴 un 𝐵 – nesavienojami notikumi, tad
𝑃𝑛 = 𝑛! 𝐴𝑘𝑛 = (𝑛−𝑘)! 𝐴𝑛 = 𝑛𝑘
𝑃(𝐴 ∪ 𝐵) = 𝑃(𝐴) + 𝑃(𝐵)
𝐴𝑘𝑛 = 𝑛(𝑛 − 1)(𝑛 − 2) ∙ … ∙ (𝑛 − 𝑘 + 1)
Ja 𝐴 un 𝐵 – neatkarīgi notikumi, tad
𝑛! 𝐴𝑘
𝐶𝑛𝑘 = 𝑘!(𝑛−𝑘)!
𝐶𝑛𝑘 = 𝑛
𝑘! 𝑃(𝐴 ∩ 𝐵) = 𝑃(𝐴) ⋅ 𝑃(𝐵)
𝐶𝑛𝑘 = 𝐶𝑛𝑛−𝑘 Ja 𝐴 un 𝐵 – atkarīgi notikumi, tad 𝑃(𝐵|𝐴) =
𝑃(𝐴∩𝐵)
𝑃(𝐴)
𝐶𝑛0 + 𝐶𝑛1 + 𝐶𝑛2 + . . . +𝐶𝑛𝑛−1 + 𝐶𝑛𝑛 = 2𝑛

Statistika
Dispersija populācijai, aprēķinot no izlases
Dispersija nesagrupētai izlasei (𝑠 – standartnovize) (𝜎–standartnovize)
(𝑥1 − 𝑥)2 + (𝑥2 − 𝑥)2 + ⋯ + (𝑥𝑛 − 𝑥)2 (𝑥1 − 𝑥)2 + (𝑥2 − 𝑥)2 + ⋯ + (𝑥𝑛 − 𝑥)2
𝑠2 = 𝜎2 = ,
𝑛 𝑛−1
 Analītiskā ģeometrija
Vektori plaknē Vektori telpā
Ja 𝐴(𝑥1 ; 𝑦1 ) un 𝐵(𝑥2 ; 𝑦2 ), tad Ja 𝐴(𝑥1 ; 𝑦1 ; 𝑧1 ) un 𝐵(𝑥2 ; 𝑦2 ; 𝑧2 ), tad
⃗⃗⃗⃗⃗
𝐴𝐵 = (𝑥2 − 𝑥1 ; 𝑦2 − 𝑦1 ) ⃗⃗⃗⃗⃗
𝐴𝐵 = (𝑥2 − 𝑥1 ; 𝑦2 − 𝑦1 ; 𝑧2 − 𝑧1 )
Ja 𝑎 = (𝑎𝑥 ; 𝑎𝑦 ) , 𝑏⃗ = (𝑏𝑥 ; 𝑏𝑦 ), tad Ja 𝑎 = (𝑎𝑥 ; 𝑎𝑦 ; 𝑎𝑧 ) un 𝑏⃗ = (𝑏𝑥 ; 𝑏𝑦 ; 𝑏𝑧 ), tad
𝑎 ± 𝑏⃗ = (𝑎𝑥 ± 𝑏𝑥 ; 𝑎𝑦 ± 𝑏𝑦 ) 𝑎 ± 𝑏⃗ = (𝑎𝑥 ± 𝑏𝑥 ; 𝑎𝑦 ± 𝑏𝑦 ; 𝑎𝑧 ± 𝑏𝑧 )
𝑘𝑎 = (𝑘𝑎𝑥 ; 𝑘𝑎𝑦 ) 𝑘𝑎 = (𝑘𝑎𝑥 ; 𝑘𝑎𝑦 ; 𝑘𝑎𝑧 )

|𝑎| = √𝑎𝑥2 + 𝑎𝑦2 |𝑎| = √𝑎𝑥2 + 𝑎𝑦2 + 𝑎𝑧2

Attālums starp punktiem, nogriežņa viduspunkts Taisnes vienādojums

Ja 𝐴(𝑥1 ; 𝑦1 ) un 𝐵(𝑥2 ; 𝑦2 ), tad 𝑥 − 𝑥1 𝑦 − 𝑦1
= 𝑦 − 𝑦1 = 𝑘(𝑥 − 𝑥1 ) 𝑦 = 𝑘𝑥 + 𝑏
|𝐴𝐵| = √(𝑥2 − 𝑥1 )2 + (𝑦2 − 𝑦1 )2 𝑥2 − 𝑥1 𝑦2 − 𝑦1
𝑥1 +𝑥2 𝑦1 +𝑦2 𝑃1 (𝑥1 ; 𝑦1 ) un 𝑃2 (𝑥2 ; 𝑦2 ) – punkti, caur kuriem iet taisne.
[𝐴𝐵] viduspunkts ir 𝐶 ( ; 2 ) ∆𝑦
2 Taisnes virziena koeficients 𝑘 = ∆𝑥.
Riņķa līnijas vienādojums Taisnes 𝑦 = 𝑘1 𝑥 + 𝑏1 un 𝑦 = 𝑘2 𝑥 + 𝑏2 ir:
Ja centrs 𝑂(𝑥0 ; 𝑦0 ) un rādiuss 𝑅, tad paralēlas, ja 𝑘1 = 𝑘2
(𝑥 − 𝑥0 )2 + (𝑦 − 𝑦0 )2 = 𝑅 2 perpendikulāras, ja 𝑘1 ∙ 𝑘2 = −1

Ģeometrija plaknē
Riņķis un riņķa līnija Trijstūris Paralelograms
𝑅 – rādiuss, Sinusu teorēma 𝑎, 𝑏 – malas, 𝛼 – leņķis starp
𝛼 – centra leņķis, 𝑎 𝑏 𝑐 malām, ℎ𝑎 – augstums pret malu 𝑎,
= =
𝐶 – riņķa līnijas garums, sin 𝛼 sin 𝛽 sin 𝛾 𝑑1 , 𝑑2 – diagonāles
1
𝑙𝛼 – loka garums, Kosinusa teorēma 𝑆∆ = 𝑎𝑏 sin 𝛾 2𝑎2 + 2𝑏 2 = 𝑑1 2 + 𝑑2 2
2
𝑆𝛼 – sektora laukums 𝑎2 = 𝑏 2 + 𝑐 2 − 2𝑏𝑐 cos 𝛼 𝑆 = 𝑎𝑏 sin 𝛼 𝑆 = 𝑎 ∙ ℎ𝑎
𝐶 = 2𝜋𝑅 𝑆 = 𝜋𝑅 2 Trijstūrī ievilktā riņķa centrs ir trijstūra Rombs
𝜋𝑅𝛼 bisektrišu krustpunkts.
𝜋𝑅2 𝛼
𝑙𝛼 = 180° 𝑆𝛼 = 360° 𝑑1 , 𝑑2 – diagonāles
Trijstūrim apvilktā riņķa centrs ir malu 1
vidusperpendikulu krustpunkts. 𝑆 = 2 𝑑1 ∙ 𝑑2
𝐴𝐵 – diametrs, 𝐸 – punkts uz
riņķa līnijas 𝐵 Regulārs trijstūris Trapece
𝐸 𝑎 – mala, ℎ – augstums, 𝑟 – ievilktā riņķa 𝑎, 𝑏 – pamati, ℎ – augstums
∢𝐴𝐸𝐵 = 90° rādiuss, 𝑅 – apvilktā riņķa rādiuss 𝑎+𝑏
𝐴 𝑎√3 1 2 𝑎 2 √3 𝑆= ∙ℎ
ℎ= 𝑟 = 3ℎ 𝑅 = 3ℎ 𝑆= 2
2 4
Ģeometrija telpā
Triju perpendikulu teorēma Prizma Piramīda
Taisne (t), kas atrodas plaknē, 𝑆𝑝𝑎𝑚 – pamata laukums, 𝑆𝑝𝑎𝑚 – pamata laukums,
ir perpendikulāra slīpnei (s), 𝐻 – augstums 𝐻 – augstums
kura vilkta pret šo plakni, tad 𝑉 = 𝑆𝑝𝑎𝑚 ∙ 𝐻 1
𝑉 = 3 𝑆𝑝𝑎𝑚 ∙ 𝐻
un tikai tad, ja tā ir
perpendikulāra šīs slīpnes Regulāra piramīda
projekcijai (p). 𝑃 – pamata perimetrs, ℎ𝑠 – apotēma, 𝛼 – divplakņu kakta
leņķis pie pamata, 𝑆𝑠ā𝑛𝑢 - sānu virsmas laukums
Cilindrs Konuss 1 𝑆
𝑝𝑎𝑚
𝑅 – rādiuss, 𝐻 – augstums 𝑅 – rādiuss, 𝑆𝑠ā𝑛𝑢 = 2 𝑃 ∙ ℎ𝑠 𝑆𝑠ā𝑛𝑢 = cos 𝛼
𝑆𝑠ā𝑛𝑢 = 2𝜋𝑅𝐻 𝑉 = 𝜋𝑅 2 𝐻 𝐻 – augstums, Piramīdas augstuma pamats
Lode 𝑙 – veidule
Ja piramīdas visas sānu šķautnes ir vienādas, tad augstuma
𝑅 – rādiuss 𝑆𝑠ā𝑛𝑢 = 𝜋𝑅𝑙 pamats ir piramīdas pamatam apvilktā riņķa centrs.
4 1
𝑆 = 4𝜋𝑅 2 𝑉 = 3 𝜋𝑅 3 𝑉 = 𝜋𝑅 2 𝐻 Ja visi piramīdas divplakņu kakta leņķi pie pamata ir
3 vienādi, tad augstuma pamats ir piramīdas pamatā ievilktā
riņķa centrs.