Mīl katrs baltu maizes riku,

Viens otru sliktu nedarīsim,

Es mīlu lauku rudens pliku,
Jo mūžs ir kā rudzi īsi,
Kad tas stāv kluss un
Un galā viena vārpa vien;
atbrīvots,
Pat, ja nav vēja katru dien
Kad beidzies apkūlību gods, `

Es otrai vārpai paklanos,

Nekas nav palicis vairs
Es negaidu, ka man ko dos,
topus,
Viss savācies un beidzies Es stāvu stiebra, zaļā kātā,
kopus Man tikai ziedēšana prātā,
Mēs varam, brāļi, pasēdēt, Un graudi, ko es tikko jaužu,
Un norunāt, ka vairāk pret Tie manī ir jau mūsu ļaužu.

Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi:
Sildās Dievs, sildās Laima –
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņis,
Sildās mana dvēselīte.
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņami
Kviešu maizes riecietiņ.
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega sliktas domas
Kā uguņa dzirkstelīte!
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņami
Rudzu maizes riecietiņ.
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega sliktas domas
Kā uguņa dzirkstelīte!
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņami
Jāņa siera riecietiņ
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega slikti darbi
Kā uguņa dzirkstelīte!
 ROTAĻAS
Šurp Jāņa bērni!

Kas dārzā / Zvērbuls olu dora / Pērkonītis / Visas acis izraudāju / Plaukstiņpolka

Vai Jāņa māte mājās Jāņa bērni sanākuši

Aplis iet pa pāriem vidū Jāņa māte – kas sasit plaukstas- mainās pāri - kam nav -tas jaunā Jāņu
māte

Apkōrt kolnu ar leikumu

Sastājās divos apļos, soļo vijā sasveiconoties, piedz- griežas elkoņos

Lāci lāci mazgā muti bieza putra vācelē Ja tu muti nemazgās, tad tu putru nedabūs
Rinda pa pāriem -pantiņā plaukstas sit pa ceļiem un plaukšina ar partneri, piedz – galops sāniski
un sasit kājas.

Raganas meita nāc ar mani ….. -iešu pie cita skaistākā gudrākā stiprākā
Es iemetu Jāņu zāles Jāņu uguns vidiņā Cik lapiņu zālītēm, tik laimītes sētiņā.
Meitas aplī soļo uz vienu -otru pusi. Piedz- rokas ar zālēm gaisā un griežas .

Ai jel manu vieglu prātu…

Puiši rindā – rokas ap pleciem - soļo uz vienu pusi, otru. 2.pant -griežas kā spārni ap vidējo.
Iespēlē – rinda izjūk – visi brīvi soļo – sasit plaukstas, izveido jaunu rindu.

upla kupla liepa auga mana tēva pagalmā trādi rīdi ral lal lā mana tēva pagalmā / Cik es gāju
govis slaukti liepā kāru vainadziņ /Meitas savā jaunībā zied kā rozes dārziņā
Dārziņš rokās sadevies iet pret sauli, vidū 4-5 pa saulei, piedziedājumā aplis sit plaukstas,
vidus ņem kādu no apļa un griežas elkoņos, tad mainās vietām

Sagājāsi Jāņa bērni sadevāsi rociņāsi Sadevāsi rociņāsi saskan zelta gredzentiņi
Eimu Jāņos Pēteros savu draugu lūkotiesi, Ka Jāņos nedabūju, tad dabūju Pēteros.
1.-2.pant. dārziņš rokās iet pret sauli, piedz – pa saulei, 3- dārziņš izjūk -visi soļo, 4 griežas
elkoņos ar jaunu partneri.

Sēnīs sēnīs baraviku lauzti lai tie citi kur tie citi es tiem citiem līdzi
Vedošais ved rokās sadevušos, piedziedājumā vadošais sāk ložņāt caur apļa rokām, veidojot
cilpas - ložņā līdz atkal izveidojas aplis, tad jauns vadošais

Trārā rozā polka Saim un saimnieks dancot iet Suns ar kāju kaķs ar asti spēlē žīdam
leijerkasti
Iet pa pāriem rokās uz vienu , uz otru pusi – tad sāniskais galops uz abām pusēm

Lielais Jānis kalniņāi

I Rotaļas dalībnieki sadodas rokās un izveido lielu apli. Četri vai pieci rotaļnieki
nostājas vidū. Dziedot katra panta pirmās divas rindas, aplis iet pret sauli, vidējie — pa
saulei. Dziedot katra panta pēdējās divas rindas, vidējie uzaicina pa vienam no aplī
stāvošajiem un griežas elkoņos. Uzaicinātie pēc tam paliek vidū, bet aicinātāji iestājas aplī,
un rotaļa turpinās.
II Rotaļas dalībnieki izveido divus apļus. Dziedot panta pirmo pusi, ārējais iet pa labi,
iekšējais – pa kreisi, un šis virziens saglabājas visu rotaļas laiku neatkarīgi no tā, vai
rotaļnieki atrodas ārpusē vai iekšpusē. Dziedot otro daļu, kāds no iekšējā dārziņa pāršķeļ
ārējo apli un izved savējo ārā. Tikām tas, pie kura kreisās rokas tika pārcirsts ārējais aplis,
ieved savējos iekšā. Tā katrā pantā vidējais dārziņš mijas vietām ar ārējo. Tam, kurš ved
iekšā, jāiet lēnāk, savukārt tam, kurš rotaļniekus ved ārā, ir jāpasteidzas.
Dindaru. dandaru, ozoliņi
Dimdaru, damdaru, Ozoliņi, Visi tavi zariņi Zīlīšu pilni.
Izgāju meklēti, Apsamaldījosi. Ai, Dieva dēliņi, Vedati cauri!
Ložņā, ložņā, Lakstīgala, Caur oša zariem, Caur pazariemi,
Caur mana brālīša Vara pamatiemi!
Lec apkārti, tautu meita, Līdz tu savu sadabūsi!
Kad tu savu sadabūsi, Paliec pati vietiņā!

1. un 2. pants. Rotaļas dalībnieki sadodas dārziņā un iet pret sauli. Daļa paliek vidū.
3.pants. Dārziņš apstājas, visi paceļ sadotās rokas uz augšu. Vidējie ložņā zem sadotajām
rokām, veidojot pinumu un beigās paliekot ārpusē.
4.pants. Ārpusē stāvošie lec apkārt dārziņam. Dziesmas beigās viņi nostājas kādam aiz
muguras, kuru iebīda vidū savā vietā. Un rotaļa sākas no gala.

Jānīts sēž ozolā:

Līgotāji sastājas sastājas aplī un sadodas rokās. Apļa vidū iestājas viens līgotājs. Visi dzied
pantiņu un iet apkārt apļa vidū stāvošajam. Brīdī, kad piedziedājums tiek dziedāts pirmo
reizi, vidū stāvošais veikli nolūko kādu, piesteidzas pie tā un ritmiski izpilda sekojošas
darbības: trīs reizes piesit kājas – nolūkotais to atkārto, trīs reizes sasist plaukstas –
nolūkotais to arīdzan atkārto, sadodas ar to rokās un paceļ tās gaisā, veidojot vārtus.
Brīdī, kad piedziedājums tiek dziedāts otro reizi, visi, sadevušies rokās, veikli turpina
skrējienu pa apli, lienot cauri izveidotajiem vārtiem. Tas, kas iekļuvis vārtos, atskanot
piedziedājuma pēdējai zilbei, stājas apļa vidū, un rotaļa sākas no jauna.
Jānīts sēž ozolā, zelta kokles rociņā. /Oktairidi, oktairidi, zelta kokles rociņā 2x
Kāp, Jānīt, lejiņā, spēlē savas zelta kokl’s! /Oktairidi, oktairidi, spēlē savas zelta kokl’s

Saule un Mēness:
Līgotāji izveido apli jeb dārziņu, sadodoties rokās. Viena meita, kas pieņem Saules lomu,
un viens puisis, kas pieņem Mēness lomu, nostājas ārpus dārziņa. Dziedot pirmo pantiņu,
līgotāji iet vienā virzienā, bet Saule un Mēness iet gar dārziņu otrā virzienā. Sākot dziedāt
otro pantiņu, proti, sākot dziedāt vārdus “bēdz, bēdz”, līgotāji apstājas, bet Mēness ķer
Sauli, kas bēg, virzoties, gar dārziņa malu jeb apkārt līgotāju aplim. Otrais pantiņš tiek
dziedāts tikmēr, kamēr Mēness ir noķēris Sauli. Kad Saule noķerta, Mēness un Saule ieiet
dārziņa vidū. Līgotāji turpina iet pa apli un dziedāt trešo pantiņu. Saule un Mēness apļa
vidū, sadevušies rokās, mūzikas pavadījumā griežas uz vienu un otru pusi. Kad trešais
pants nodziedāts, līgotāji apstājas, bet Saule un Mēness izraugās sev vietniekus. Rotaļa
sākas no gala.
Neguli, Saulīte, Ābeļu dārzā; /Mēnesis izgāja Malējas meklēt.
Bēdz, bēdz, Saulīte, Mēnesis dzenas. /Jau drīz Saulīte Mēneša rokās.

Man bija deviņi dārzi. Ik katrā dārzā deviņi koki. Zari. Lapas. Pumpuri. Ziedi. Ogas.
Sēklas. Asni.
 LĪGO svētki =SPODRI= 23.06.2023
LABVAKARI, Jāņu mate, Vai tu mūsu gaidījusi.
Jāņa bērni sanākuši No maliņu maliņāmi.
Labvakari, Jāņa tēvs, Vai gaidīji Jāņa bērnus
Jāņa bērni atnesuši Trejdeviņas Jāņu zāles.
Atcel vārtu Jāņa māte, Nu nes zāles Jāņa bērni.
Jāņa bērni nosaluši, Jāņu zāles lasīdami.
Ja būs laba Jāņa māte, Ar ziediemi kaisīsim.
Ja būs slikta Jāņa māte, Ar dadžiemi badīsimi.
Laba laba Jāņa māte, Vēl labāks Jāņa tēvs.
Jāņa māte sieru deva, Jāņa tēvs alutiņu.
Dievs dod mūsu Jāņa mātei Labu vieni piedzīvoti.
Piecas cūkas, sešus kuiļus, Septiņsimti kumeliņu.
Dievs dod mūsu Jāņu tēvam Simtu gadu še dzīvoti
Simtiem govu,simtiem vēršu,Simtiem bēru kumeliņu
OZOLIŅI, OZOLIŅI, Tavu lielu resnumiņu.
Trīs dieniņas saule teka, nevarēja aptecēt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu kuplumiņu.
Trīs dieniņas irbe teka, nevarēja aptecēt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu diženumu,
Meitas nāca dziedādamas, vainagiem zarus lauzt.
Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu vecumiņu,
Es piedzimu, tev atradu, es nomiršu, tu paliksi.
Sanākat, Jāņa bērni, zem kuplā ozoliņa,
Zem kuplā ozoliņa, tur Jānīša goda vieta.
LĪGOJATI, LĪGOJATI, līgo līgo, līgo Jānīt.
Nav vairs tālu Jāņu diena.
Šī dieniņa, rītdieniņa / Parīt pati Jāņa diena.
Kas tos Jāņus ielīgoja / Mūsu pašu ciema ļaudis.
Pirmie gani, pēc arāji / Visupēci jaunas meitas.
Sanākati Jāņa bērni / Saņemati Jāņa dienu. 1.
Jāņa diena lepni nāca / Ugunīsi vizēdama.
Visu gadu dziesmas krāju / Jāņu dienu gaidīdama
Nu atnāca Jāņu diena / Nu dziesmiņas jāizdzied.
Visu gadu Jāni gaidu / Nevarēju sagaidīti.
Nu es viņu sagaidīju / Pašā Jāņu vakarā.
TEKU, TEKU PA CELIŅU, Uztecēju ziedupīti,
Uztecēju ziedupīti, Nevarēju pāri tikt.
Ņēmu ziedu pilnu sauju, Tad varēju pāri tikt.
Teku, teku pa celiņu, Uztecēju zeltupīti,
Uztecēju zeltupīti, Nevarēju pāri tikt.
Ņēmu zelta pilnu sauju, Tad varēju pāri tikt.
Teku, teku pa celiņu, Uztecēju saules muižu,
Uztecēju saules muižu, Nevarēju garām tikt.
Kad paņēmu saules meitu, Tad varēju garām tikt.
Teku, teku pa celiņu, Uztecēju brāļu sētu,
Uztecēju brāļu sētu, Nevarēju iekšā tikt.
Pirmais brālis vārtus vēra, Tam iedevu zelta sauju.
Vidējais durvis vēra, Tam iedevu zelta sauju.
Pastarītis krēslu cēla, Tam iedevu saules meitu,
Tam iedevu saules meitu, Visu mūžu līgaviņu.
KURIET AUGSTU JĀŅUGUNI Pašā Jāņa vakarāi;
Jāņa bērni nosaluši, Jāņa zāles lasīdami.
Kuriet lielu Jāņuguni Augsta kalna galiņāi;
Lai maldāsi raganiņas, Jāņa nakti staigādamas.
Šķil uguni, pūt uguni Pašā Jāņa vakarāi;
Pūt ārā ienaidiņu No maliņu maliņām!
Dedzi gaiši, Jāņugune, Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi, Līdz saulīte rotāsiesi.
Es sakūru Jāņuguni pašā kalna galiņā
Lai redzēja Jāņa bērni, lai tie nāca sētiņā. 2.
Jānīts sēdēj ozolā, vaska sveces rociņā
Tās dedzina Jāņu nakti, lai redz ceļu Jāņa bērni.
VISU GADU dziesmas krāju Jāņu dienu gaidīdama
Nu atnāca Jāņu diena Nu dziesmiņas jāizdzieda
Pļavas dziesmu nodziedāju Pār pļaviņu pāriedama
Man piebira pilnas kurpes Zeltītiemi ziediņiemi
Skaista skaista tā pļaviņa Kur saulīte rotājāsi
Kur saulīte rotājāsi Zelta ziedu vainagā.
Visa laba Jāņu zāle Kas zied Jāņu vakarā
Visu pirms buldurjānis Sarkanais āboliņis
Visas puķes uzziedēja Papardīte neziedēja
Tā ziedēja Jāņu nakti Zeltītiemi ziediņiemi.
Koši koši jauki jauki Kad Dievs deva vasariņu
Dzied putniņi dzied ganiņi Jāņu bērni gavilēja
Līgodama vien atnāca Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem pār mežiem Pār miezīšu tīrumiem
Jāņu diena svēta diena Aiz visāmi dieniņāmi
Jāņu dienu Dieva dēlsi Saules meitu sveicināja.
Jauni puisi jaunas meitas Jāņu nakti neguļati
Tad rītā redzēsieti Kā saulīte rotājāsi
Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīti
Vai tie ēda, vai tie dzēra Vai Jānīti daudzināja
Gan tie ēda gan tie dzēra Gan Jānīti daudzināja
AI, JĀNĪTI, DIEVA DĒLS, Tavu platu cepurīti.
Visa plaša pasaulīte Apakš tavas cepurītes.
Ai, Jānīti, Dieva dēls, Tavu kuplu cepurīti.
Apakš tavas cepurītes Auga mani rudzi mieži.
Es pārsviedu zelta zirni Pār sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams Uz Jānīša cepurītes.
Ai, Jānīti, Dieva dēls, Ko tu vedi vezumā?
Puišiem vedi ozoliņus, Meitām ziedu vainadziņus.
Paldies saku māmiņai Ka Jānīti vārdā lika. 3.
Kad atnāca Jāņu diena, visi Jāni daudzināja.
ŅEM JĀNĪTI MELLU ZIRGU, apjāj mūsu labībiņu.
Izmin usnes, izmin nātres, lai aug tīra labībiņa.
Ņem Jānīti augstu zirgu, apjāj manu tīrumiņu.
Cel asniņu augstumā, min zālīti vezumā.
Ņem Jānīti melnu zirgu, apjāj manu rudzu lauku.
Izmin smilgas, izmin lāčus, lai aug tīri skaidri rudzi.
Ņem Jānīti bēru zirgu, apjāj manu miežu lauku.
Izmin smilgas, izmin lāčus, lai aug tīri skaidri mieži.
Ņem Jānīti sirmu zirgu, apjāj manu auzu lauku.
Izmin smilgas,izmin lāčus,lai aug tīri skaidras auzas
Ņem Jānīti zilu zirgu, apjāj manu linu lauku.
Izmin gaurus, izmin akļus, lai aug mani tīri lini.
Ņem Jānīti mellu zirgu, apjāj manus tīrumiņus.
Cik solīšu cik pēdiņu tik gubiņu tīrumā.
Nevienami tāda laime kāda laime Jānīšami
Tam izauga piecas vārpas viena stiebra galiņā.
JUOŅA DĪNA SVĀTA DĪNA Aiz vysomi dīneņomi
Juoņa dīnu Dīva dāls Saulis meitu sveicinōja.
Aiz kalneņa ezereņš Aiz azara ūzūleņš
Dīva dālsi jūstu kuora Saulis meita vainadzeņu.
Dīva dāls olu dora Vizuleišu kanneņā.
Saulis meita guni kyura Voska cimdi rūceņā.
VISA ZEME ZĀLE ZIED papardīte neziedēj
Papardīte Jāņu zāle tā ziedēja Jānu nakt
Tā ziedēja Jāņu nakti Zelta miglu miglodama
Zelta miglu miglodama Sidrabrasu mētādama
Ai svētāi papardīte Kam raudāji Jāņu nakt
Kā man bija neraudāti Jāņa bērni ziedus rāv
Kas redzēja Jāņu nakti Papardīti uzziedam
Tas līgoja cauru gadu Kā Jānīša vakariņ.