Labdabīgas trahejas stenozes

Anatomija
• 10-13 cm gara.
• Koronālais diametrs ir aptuveni
vienāds ar rādītājpirksta saknes
diametru. 2-2.5 cm.
• Sagitāli 1.4 -1.8 cm
• Sieniņas biezums aptuveni 3 mm
• 1 cm aptuveni 2 skrimšļa riņķi, kas ir
18-22 riņķi kopumā
• Pie pilnas ieelpas traheja var
izplecties viena skriemeļa garumā
Labdabīgas trahejas stenozes
• Pēcintubācijas stenoze
• Idiopātiska stenoze
• Posttraumatiska stenoze
• Iedzimtas stenozes
• Iekaisīga rakstura stenoze
• Wegenera granulomatoze
• Relapsing polychondritis
• Sarkoidoze
• Infekcijas izraisītas stenozes
• TBC
• Histoplazmoze
• Nocardiosis
• Difterija
• Trahejas saspiešana no apākrtējiem audiem
• Lielo asinsvadu izmaiņas
• Struma
 Pēcintubācijas stenoze
• Iemesls – translaringeāla intubācija vai traheostomija
• Bojājums var būt:
• Trahejā
• Subglotiskajā larinksā
• Glotis rajonā
• Gļotādas erozijas un izčūlošanas pēc intubācijas ir bieži sastopamas
un parasti sadzīst spontāni.
• Paildzinātas intubācijas gadījumā var notikt granulomatoza reakcija uz
balss saitēm
• 1980 gados bieži varēja novērot postintubācijas trahejas stenozes, jo
klīniskajā praksē pacientiem ilgi turēja intubācijas trubu (2-3 nedēļas),
jo domāja, ka traheostomijas izveide ir saistīta ar lielāku risku.
• Galvenais pēcintubācijas trahejas stenozes iemesls ir pārāk liels
intubācijas trubas manžetes spiediens.
• Trahejas gļotādas kapilāru spiediens ir 20-30 mmHg
• Svarīgi ir izvēlēties pareizu ET trubas izmēru
• Manžetes spiediens nedrīkst pārsniegt 20 mmHg
• Pacientiem ar MPV ar lieliem ieelpas spiedieniem, labāk lai ir neliels
gaisa nometiens gar manžeti, nekā lielāks spiediens mažetē.
• Rutīnas spiediena pārbaudes ET trubas manžetēs būtu jābūt standarta
prakse visās ICU.
• Sākotnējā fāzē – akūts iekaisuma process.
• Pēc 3-5 dienām - multiplas gļotādas izčūlošanas, kas bieži palielinās
un savienojas, līdz parādās trahejas gredzeni.
• Atsegtie skrimšļu gredzeni tiek kolonizēti ar baktērijām, kas pastiprina
sienas destrukcijas procesu
• Trahejas gredzeni sadalās fragmentos līdz pilnībā īzzūd
• Bojātais trahejas segments sadzīst jo proliferējas saistaudi, kas
aizvieto visu trahejas sienas biezumu
• Pēc ET trubas izņemšanas saistaudu nobīde izveido cirkulāru trahejas
stenozi.
• Ja intubācija bijusi neilgi, rētainas pārmaiņas notiek tikai gļotādas
līmenī.
• Reti, pēc ekstubācijas var izveidoties trahejas segmentāra malācija,
iespējams, jo ir samazināti kolagēna depozīti.
Traheostomas kaniles bojājums
• Visbiežakāis bojājums ir uz stomas malām veidojas granulomatoza
reakcija
• Izteiktākus granulāciju audus novēro pacientiem ar CD un
immunokomprimētiem
• Rētainas stenozes var izraisīt, ja ir biežas infekcijas, nepareizi izveidota
traheostoma un pārlieku liela traheostomas kanule un ja
traheostomas kanule ir kustīga
• Pēc ķirurģiskas traheostomas stenozes parasti ir trijstūrveidīgas, jo
notiek laterālo sienu kolapss, bet tiek saglabāta mugurējās sienas
struktūra.
• Vislabākā anatomiskā traheostomas izvede ir vertikālā vei apgrieztā H
veida
• Perkutānā traheostoma jāizveido starp 2. un 3. skrimsli
 Klīnika
• Parasti pacienti kļūst simptomātiski pēc 1-6 nedēļām pēc ekstubācijas
• Citreiz uzreiz pēc ekstubācijas
• Aizdusa, inspirators stridors, klepus, nespēja atklepot un biezas plaušu
infekcijas
• Ja stenozes D>5-6 mm, aizdusu novēro pie slodzes
• Ja D<5-6 mm – inspirators stridors un elpas trūkums miera stāvoklī.
Šajos gadījumos gļotādas tūska vai sekrēciju uzkrāšanās var novest pie
akutas asfiksijas.
• Ja pacientiem ir citas blakus saslimšanas, piem., HOPS pat minimāls
stenozes lielums var izraisit simptomātiku
 Klīnika
• Bieži pacienti ar trahejas stenozi tiek ārstēti kā bronhiālās astmas
pacienti.
• Tādēļ nepieciešams visiem pacientiem ar obstruktīva tipa
saslimšanām izslēgt organiskus trahejas bojājumus un jautāt vai nav
iepriekš bijusi intubācija, traheostoma.
 Diagnostika
• Anamnēze (intubacijas , FBS, traheostoma utt)
• RTG
• Spirometrija (<8mm)
• CT ar 2D un 3D rekonstrukcijām. Ja ir traheostomijas kanule, tā ir
jāizņem pirms veic izmeklējumu. Bet jāuzmanās, lai pacients
nenosmok.
• FBS, rigīdā BS
• MRI
 Ārstēšana
• Endobronhiālas manipulācijas
• Operācija

• Ja stenozes ir īsa (<5 mm) dilatācija var būt ārstējoša, pārējos

gadījumos ar lielāku varbūtību, paliatīva, vai kā bridging tehnika vai arī
izmantojama akūtos gadījumos pie asfiksijas. Vai, ja pacientam
nepieciešama intubācija.
 Ārstēšana
• Lāzers – diezgan kontraversāls. Uzskata , ka var izmantot tikai ja ir
granulomatozi bojājumi ar ŗetainām stenozēm vai diafragmas veida
stenozēm. Parasti ļoti īstas <1 cm un skar tikai gļotādu.
• Pārējos gadījumos uzskata, ka lāzers var pasliktināt stenozi.
 Ārstēšana
• Kad vien iespējams, jāveic operācija ar gals – galā anastamozi.
• 1995. gadā Grillo et al. 521 rezekcijas un rekonstrukcijas 93.7% bija
apmierināti, 3.9 % neapmierināti un 2.4 % nomira.
• Larynx iesaistes gadījuma var izmantot Rethi procedūru (palielinot
subglotisko vietu ar skrimsli, kaulu vai ādu). Pārsvarā daudzetapu
operācija, kas ir neērta pacientam un ar sliktu dzīšanu.
 Ārstēšana
• Trahejas rezekcija un rekonstrukcijas kontraindikācijas:
• Ļoti gara stenoze
• Akūts iekaisums
• Blakus saslimšanas

• Traheostoma vai stentēšana kā pagaidu vai definatīva alternatīva

• Traheostomas mīnusi – fonācijas izmaiņas, gļotādas mitruma
izmaiņas.
• Stentu mīnusi –
• Silikona – migrācija (laringotraheāla stenoze, vai traheomalācija). Obstrukcija
ar sekrētu. Nepietiekama klepošanas kapacitāte.
• Metāla – neiesaka , jo grūti evakuēt
• Joprojām tiek izmantoti T veida stenti, jo tie ir drošāki (nemigrē un
neaizprostojas)
Idiopātiska trahejas stenozes
• Ļoti reta pataloģija
• Teorijas : nekrotizējošs vaskulītis, jo dažiem pacientiem ir cirkulējošas
autoantivielas. Citi uzskata ka TBC vai histoplazmoze, jo histoloģiski līdzīgas
izmaiņas kā pie sklerozējoša mediastinīta. GERS.
• Grillo et at. 93. gadā publicē 49 pacientus. Stenozes ir cirkulāras, ietver augšējo
trahejas 1/3. ar vai bez subglotiskā larynx. Citos gadījumos skarts ir tikai larynx
zem balssaitēm. Parasti ir 2-3 cm, līdz 2mm D.
• Histoloģiski tiek skarta tikai lamina propria, ka ir aizvietota ar fibrozajiem audiem.
• Pārsvarā skar sievietes
• Anamnēzē jaizslēdz: intubācija, Wegenera granulomatoze, relapsing polihondritis,
sistēmiskas saslimšanas, trauma, infekcijas, toksisku gāzu inhalācija.
• Ārstēšana - ķirurģiska
Posttraumatiska trahejas stenoze
• Jāoperē tikai tad, kad visas pārējās nepieciešamās operācijas ir
veiktas.
• Laringeālie bojājumi jāizārstē pirms trahejas rezekcijas
• Jāpārbauda barības vads (CT un FBS), vai nav bojājums un/vai
traheoezofageāla fistula.
Iekaisuma un infekcijas trahejas stenozes
• Recidivējošs polihondrītis. AI saslimšana. Deģenerējas skrimšļi, kas
tiek aizvietoti ar fibrozajiem audiem. Parasti skar larynx un augšējo
traheju, bet var skart arī bronhus. Asociets ar artītu, ausu un deguna
hondrītu, acu iekaisumiem un kardiovakulārām saslimšanām.
• Sistēmiska ārstēšana
• Endoskopiska ārstešana, traheostomas izveide tikai, ja konservatīva
nepalīdz
Iekaisuma un infekcijas trahejas stenozes
• Wegenera granulomatoze. Elpošanas trakts, nieres CNS.
Granulomatozi bojājumi ar vaskulītu un nekrozēm. Pārsvarā ir
subglotiskās stenozes.
• Sistēmiska ārstēšana
• Lokāli – steroīdu injekcijas un dilatācija
• Operācija – reti veiksmīga. Veic, ja lokalizēts bojāums, bez akūta
iekaisuma.
Iekaisuma un infekcijas trahejas stenozes
• TBC. Endoskopiska ārstēšana. Operācija indicēta, ja aktīvā saslimšana
ir izārstēta un, ja stenoze ir norobežota.

• Histoplazmoze. Kalcificēti l/m. traheobronhiālās sienas erozijas ar

bronhu akmeņiem (bronhulitiāze). Sklerozējošais mediastinītis.
Operācija ar ļoti lielu mirstību. Grillo et al. 3 no 9 pacientiem pēc
karīnas rezekcijas ar histoplazomi nomira.
Ekstrinsic kompresija
• Strumas
• Vaskulāras anomālijas
• Videnes cists

• Ārstē pamatsaslimšanu, ja nav iespējams, endoskopiska pieeja.

• Vienmēr jāpatur prātā iespējama traheomalācija (dinamiska elpceļu
obstrukcija) pēc kompresijas likvidēšanas.