Izplatība Islama pasaule ierobežota galvenokārt Āfrikas Ziemeļu un Austrumu daļā, kā arī Eirāzijas Dienvidos. Valodas Visā reģionā izplatīta arābu valoda, izņemot Turciju, Irānu, Izraēlu, Sīriju un Afganistānu, jo mūsdienās šajās zemēs ir saasinājušies konflikti starp divu islāma reliģijas novirzienu (sunnīti un šiīti) piekritējiem. Dominējošā reliģija Islāms – visjaunākā no trim lielajām monoteiskajām reliģijām – tur godā un cieņā savu priekšgājēju svētos rakstus, tomēr uzskata svēto korānu par vispilnīgāko un pēdējo vienīgā Dieva atklāsmi cilvēcei Paražas Ievērot piecus pilārus- (šahāda, salāhs, savn, zāka un hadžs) - jo tos uzskata par obligātiem ikviena musulmaņa dzīvē. Neēd cūkgaļu un nelieto alkoholu, jo to aizliedz korāns. Piecas reizes dienā ir jālūdz Dievs. Piektdienās obligāti jāapmeklē mošeju. Simboli Mēnesis un zvaigzne – kas simbolizē Dievbijību, atdzimšanas pieaugumu un kopā ar zvaigzni paradīzi. Svētki Ramadāna mēnesis – Kad jāievēro gavēnis kad pārtiku drīkst lietot tikai tad, kad saule ir norietējusi Upurēšanas svētki – Liellopu, aitu, kazu un mājputnu upurēšana Dievam. Ašuras diena-Kad Dievs izveidoja cilvēku. Barata nakts- Grēku atpēstīšanas svētki. Mekka Pilsēta Saūda Arābijā, kura godāta kā islāma svētā vieta un mērķis to musulmaņu svētceļojumiem, kas fiziski spējīgi un var finansiāli atļauties tajā piedalīties. Musulmaņi Svēto mošeju uzskata par svētāko vietu Zemes virsū. Šo svētceļojumu sauc par Hadžu, bet Dieva namu Kaaba Kaaba Kubveidīgas formas celtne Saūda Arābijas pilsētā Mekā, kā arī vissvētākā vieta islāmā. Tās augstums ir aptuveni 15 metri, bet pamatnes garums un platums ir no 10 līdz 14 metriem. Saskaņā ar Korānu, šis akmens tika iedots Ibrahīmam. Leģenda vēsta, ka akmens sākotnēji bija balts, bet laika gaitā, uzsūcot svētceļotāju grēkus. Aksas mošeja Jeruzalemē ir trešā svētākā vieta islāmā pēc Harāma mošejas Mekā un Nabavi mošejas Medīnā. Tā atrodas Jeruzalemes vecpilsētā, Tempļa kalna virsotnē. Aksas mošejā vienlaicīgi var lūgties līdz 5000 ticīgo. Svētā Sofija Ir bijusī Austrumu pareizticīgo baznīca, kuru 1453. gadā Osmaņu turki pārveidoja par mošeju un 1935. gadā — par muzeju. Katedrāle atrodas Sirkedži mikrorajonā un tā vēsturē tiek uzskatīta par vienu no diženākajām pasaules celtnēm. Konstantinopoles krišanu un šīs ēkas nokļūšanu Osmaņu varā Grieķu pareizticīgā baznīca uzskata par vienu no lielākajām kristietības traģēdijām. Mošeja (Fustatē) Tā ir uzcelta mošeja, kas šobrīd ir daļa no Kairas pilsētas, ir viens no spožākajiem agrīnās musulmaņu arhitektūras piemēriem Izveidojās 868. gadā, kad Ēģiptes vietvaldis Ahmeds ibn Tulūns pasludināja neatkarību no Abāsidiem. Minareti Nozīmīga musulmaņu pasaules, kultūrainavas simbols ir minareti - tornis pie mošejas, no kura muedzins aicina musulmaņus uz lūgšanu. Tadžmahala Uzbūvēja Šahs Džihāns laikposmā no 1632 – 1643. gadam. Tas bija mauzolejs par godu viņa mīļotajai sievai. Tas ir un paliek nepārspējams mogulu tautas arhitektūras piemineklis Dienvidāzijā. Dubaija Lielākā Arābu emirātu pilsēta ir viena no greznākajām un bagātākajām kultūrainavām pasaulē, ar milzīgām celtnēm un mākslīgām salām. Dubaija kļuva par vienu no iespaidīgākajām pilsētām pasaulē, pateicoties milzīgām naftas atradnēm, pateicoties, kurām valsts kļuva tik bagāta, ka varēja atļauties celt lielākās celtnes pasaulē. Burdžhalīfa Augstākā celtne pasaulē, kura ir 828 metrus augsta ar 163 stāviem un kopējām izmaksām 1,5 mlrd. ASV dolāru (arhitekts Adrians Smits) Apģērbi Hidžabs - lakats, kas apvij galvu un sedz kakla ādu, atstājot redzamu sejas ovālu, taču citā versijā nereti ar to aizsedz arī muti līdz degunam. Čadra Čadras audums sedz visu ķermeni no galvas līdz kājām, atstājot atklātu sejas zonu. Islāmticīgās sievietes čadru mājās parasti novelk, tas ir ielas apģērbs, kurš, atšķirībā no citiem apģērbu veidiem, nesatur aizdares elementus Burka Vienlaidus auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis. Burkas acu siets visbiežāk darināts no auduma diegiem, bet pieres daļā iestrādāta stingrāka auduma pīne. Vīriešiem Arābu zemēs, vīrieši parasti nēsā balto kleitu Kanudru, bet uz galvas nēsā cepuri Gafiju, kuru nosedz lakats Gutra, bet kājās tie parasti nēsā ādas sandales. Ēdieni Tradicionālos musulmaņu ēdienos parasti ir daudz garšvielu (koriandrs, timins, baziliks), tā kā viņi uzskata, ka garšvielas padara ēdienu daudz izsmalcinātāku un garšīgāku. Daudz ēdienu sastāv no liellopa gaļas un rīsiem, bet priekš musulmaņu virtuves nav piemēroti ēdieni no olām un siera. Savukārt maizes vietā, viņi izmanto lavašu, vai pankūkas. Avoti Pols Lunds. Islāms. Rīga 2002. g Zvaigzne ABC. http://jauns.lv/raksts/arzemes/5265-hidzabs-burk a-parandza-jeb-kas-ir-kas-musulmanu-sieviesu-g arderobe-foto http://islam-today.ru/obsestvo/raznoe/musulma nskaa-kuhna/ http://islam-today.ru/muslim-symbols/