Civilā aizsardzība

2. tēma: Pašvaldību civilās aizsardzības komisijas, civilās

aizsardzības pasākumu plānošana.

2019/2020
1
Civilās aizsardzības sistēmas vadība
 Par sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi ir atbildīgs Ministru
prezidents.
 Sistēmas ietvaros valsts apdraudējuma situācijas novēršanas un
pārvarēšanas pasākumus valsts vai reģiona mērogā vada Ministru
prezidents.
 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vada, koordinē un
kontrolē sistēmas darbību.
 Atkarībā no katastrofas veida reaģēšanas un seku likvidēšanas
neatliekamos pasākumus notikuma vietā vada Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona vai —
atbilstoši kompetencei — Valsts civilās aizsardzības plānā vai
pašvaldību civilās aizsardzības plānos norādītās valsts iestādes
amatpersona (turpmāk — glābšanas darbu vadītājs). 2
2
Apdraudējuma likvidācijas un palīdzības sniegšanas atbildīgās
institūcijas

Riga Technical University 3

Civilās aizsardzības pasākumu pamats
 Valsts civilās aizsardzības plāns (aktualizē katru gadu);
 Pašvaldības civilās aizsardzības plāns (aktualizē reizi četros
gados);
 Komersanta objekta civilās aizsardzības plāns (ja ir paaugstināta
bīstamība vai tajā atrodas vairāk par 100 personām) (aktualizē
reizi četros gados);

4
4
Civilās aizsardzības plānu iedalījums
Civilās aizsardzības plānus izstrādā pamatojoties uz MK not. Nr. 658 «Noteikumi par
civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju» prasībām

 Valsts civilās aizsardzības plāns

 Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna
 Paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plāna 
 Objekta civilās aizsardzības plāna

Riga Technical University 5

CA sistēmas loma nacionālās drošības sistēmā

Valsts civilās aizsardzības plāns

(Nacionālā drošības likuma 36.panta pirmā daļa)

Atjaunošanas pasākumi Preventīvie

pasākumi

Seku likvidēšanas
pasākumi

Reaģēšanas Gatavības
pasākumi pasākumi

6
Valsts civilās aizsardzības plāns

Riga Technical University 7

Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauj
šādu informāciju:
 preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi atsevišķi katram riskam
 valsts agrīnās brīdināšanas sistēma
 informācijas apmaiņas platformas
 krīžu komunikācijas kārtība
 Latvijas valstspiederīgo evakuācija no katastrofas skartās ārvalsts
 resursi starptautiskās palīdzības sniegšanai
 civilās aizsardzības sistēmas darbība militāra iebrukuma vai kara gadījumā
  plānoto civilās aizsardzības mācību apraksts un grafiks

Riga Technical University 8

Paaugstinātas bīstamības objektu un Objektu civilās
aizsardzības plānā iekļauj šādu informāciju:
 objekta un tā darbības īss raksturojums
 darba laiks, cilvēku skaits objektā darba laikā un ārpus darba laika
 vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma raksturojums
– ūdensapgāde (tai skaitā ugunsdzēsības vajadzībām)
– kanalizācija
– elektroapgāde
– siltumapgāde
– ventilācija
– objekta apsardzības sistēma
 kopsavilkums par objekta risku novērtēšanu
 objekta darbības nodrošināšana apdraudējuma gadījumā
 apziņošana objektā
 evakuācijas pasākumi
 sadarbība ar citām institūcijām
 preventīvie,
Riga Technical University gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi  9
Risku novērtēšana
Iekšējie apdraudējumi atkarībā no objekta specifikas piemēram:
 Ugunsgrēks;
 Elektrības tarucējumi;
 Ūdensapgādes traucējumi;
 Tehnoloģiskas avārijas;
 U.tml.

Riga Technical University 10

Ārējie apdraudējumi
Atkarībā no lokācijas vietas:
 Transporta avārijas;
 Terorisma gadījumi;
 Elektrolīniju pārrāvumi;
 Dabas katastrofas;
 U.tml.

Riga Technical University 11

RISKU NOVĒRTĒJUMS
Risku identifikācija
 Sākotnēji identificētie riski (Esošā situācija) – nosaka riski varetu kādi varētu
 Risku atlase padziļinātai izpētei (Risku analīze):
– Sociālā ievainojamība
– Sociāli-ekonomisko zaudējumu un ieguvumu izvērtējums
– Nākotnes prognoze

Pielāgošanās pasākumu apraksts

 Vienotas katastrofu zaudējumu datu bāzes izveidošana
 Agrīnā brīdināšana
 Prognozēšanas un monitoringa sistēmas uzlabojumi
 Izglītība – cilvēkdrošības mācību kurss

Riga Technical University 12

Riska novērtējumu stadijas

Riga Technical University 13

Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības
plānā iekļauj šādu informāciju:
 pašvaldības vai sadarbības teritorijas administratīvi teritoriālais raksturojums
 pašvaldības teritorijā iespējamie riski
 kopsavilkums par risku novērtēšanu
 preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi 
 iedzīvotāju evakuācija no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām
 evakuācijas veids;
– pulcēšanās vietas;
– evakuācijas maršruti;
– transporta nodrošinājums;
– pagaidu izmitināšana;
– evakuēto uzskaite;
– evakuēto ēdināšana;
– evakuēto sociālā aprūpe;
– evakuēto īpašuma apsardze;
– sadarbība ar citām pašvaldībām evakuēto uzņemšanas jomā;
Riga iesaistāmie resursi
Technical University 14
Finansēšana
 Valsts iestādes no valsts budžeta;
 Pašvaldības no sev iedalītā
budžeta;
 Juridiskas un fiziskas personas –
no saviem līdzekļiem.

15
15
 Civilās aizsardzības sistēmas iesaistīto subjektu
pienākumi, uzdevumi un tiesības
Ministru prezidenta un Ministru kabineta uzdevumi
 Ministru prezidents:
– uzrauga civilās aizsardzības sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi;
– lemj par pašvaldības ierosinājumu pārņemt vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu.
 Ministru kabinets:
– lemj par finansējumu,
– nosaka civilās aizsardzības komisijas izveidošanas kārtību, uzdevumus, tiesības un darba organizāciju;
– reglamentē paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas, noteikšanas, civilās aizsardzības un
katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtību;
– nosaka kārtību, kādā valsts vai pašvaldības institūcija iesaista reaģēšanas un seku likvidēšanas
pasākumos juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos resursus;
– nosaka kārtību, kādā juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi un zaudējumi, kas
radušies, tās resursus iesaistot reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos;
– nosaka valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidošanas kārtību, uzdevumus un tiesības, kā arī
kārtību, kādā tas sadarbojas ar Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centru, Eiroatlantijas
katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centru un citām starptautiskajām organizācijām un ārvalstīm;
– nosaka
Riga Technical valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtību.
University 16
 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta uzdevumi un tiesības
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumi:
 vadīt, koordinēt un kontrolēt civilās aizsardzības sistēmas darbību;
 izskatīt un saskaņot objektu un paaugstinātas bīstamības objektu civilās aizsardzības plānu projektus;
 izveidot un uzturēt savā rīcībā esošo, kā arī juridisko un fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošo
ugunsdzēsības un glābšanas darbos izmantojamo resursu sarakstu;
 veikt civilās aizsardzības prasību ievērošanas pārbaudes;
 plānot un organizēt sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apmācību;
 norīkot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu darbam sadarbības teritorijas civilās
aizsardzības komisijā. Šī amatpersona ir attiecīgās komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības:
 uzraudzīt civilo aizsardzību reglamentējošu normatīvo aktu prasību ievērošanu, sagatavot aktus par
pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem un trūkumiem, kā arī sniegt valsts un pašvaldību institūcijām,
objektu un paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem rekomendācijas
pārkāpumu un trūkumu novēršanai un civilās aizsardzības pasākumu pilnveidošanai;
 veicot glābšanas darbus, dot iesaistītajām institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām
norādījumus par notikuma vietā nepieciešamo rīcību;
 iesaistīt
Riga glābšanas darbos valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kā arī to rīcībā
Technical University 17
esošos resursus.
 Pašvaldību uzdevumi
Pašvaldību uzdevumi:
 nodrošināt pašvaldības institūciju finansējumu
 apstiprināt civilās aizsardzības plānu
 nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā
arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi
 savu iespēju robežās nodrošināt katastrofas pārvaldīšanā iesaistītajām valsts un
pašvaldības institūciju amatpersonām, juridiskajām un fiziskajām personām piemērotus
darba un sadzīves apstākļus
 piedalīties civilās aizsardzības mācībās un organizēt pašvaldības civilās aizsardzības
mācības

Riga Technical University 18

Juridisko un fizisko personu pienākumi un tiesības
Juridisko un fizisko personu pienākumi civilās aizsardzības jomā:
 nodrošināt savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esoša īpašuma uzturēšanu un
ekspluatēšanu tā, lai neradītu kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai
  nekavējoties ziņot attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām par katastrofu vai
katastrofas draudiem
 katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā rīkoties saskaņā ar atbildīgo valsts vai
pašvaldību institūciju sniegto informāciju un šo institūciju amatpersonu norādījumiem
 nodrošināt valsts civilās aizsardzības plānā un sadarbības teritoriju civilās aizsardzības
plānos juridiskajai personai noteikto pasākumu precīzu un savlaicīgu izpildi
Juridisko un fizisko personu tiesības civilās aizsardzības jomā:
 saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu
gadījumā;
 katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā saņemt palīdzību no valsts un pašvaldību
institūcijām.
Riga Technical University 19
Objekti un paaugstinātas bīstamības objekti
Objekts ir ēka vai inženierbūve vai ēkas vai inženierbūves daļa, kas saistīta ar noteiktu
zemesgabalu.

Paaugstinātas bīstamības objekts ir ēkas vai inženierbūves, kuras tiek izmantotas saimnieciskā
vai citā veidā, kas saistīts ar enerģijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu,
ugunsnedrošu, sprādzienbīstamu, bīstamu ķīmisku vielu un maisījumu, bīstamo atkritumu, augu
karantīnas organismu, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu, kodolmateriālu un to atkritumu pārstrādi,
apstrādi, ražošanu, lietošanu, uzglabāšanu un transportēšanu

Paaugstinātas bīstamības objektus klasificē šādi:

 A kategorijas paaugstinātas bīstamības objekts — objekts, kurš dažādu faktoru ietekmes dēļ var
izraisīt valsts mēroga katastrofu vai nodarīt būtisku kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai;
 B kategorijas paaugstinātas bīstamības objekts — objekts, kurš dažādu faktoru ietekmes dēļ var
izraisīt reģionāla mēroga katastrofu vai nodarīt kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai;
 C kategorijas paaugstinātas bīstamības objekts — objekts, kurš dažādu faktoru ietekmes dēļ var
izraisīt vietēja mēroga katastrofu vai nodarīt kaitējumu cilvēku, vides un īpašuma drošībai.
Riga Technical University 20
 Objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja
pienākumi un tiesības
Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs un nodrošina:
 objekta drošumu, kā arī uzturēšanu un ekspluatēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tā, lai
neradītu draudus cilvēku, vides un īpašuma drošībai;
 to, lai objektā varētu veikt civilās aizsardzības prasību ievērošanas pārbaudi.

Objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs un apdraudējuma gadījumā nodrošina:

 savlaicīgu agrīno brīdināšanu un cilvēku informēšanu par nepieciešamo rīcību un evakuēšanu no
objekta;
 nekavējošu attiecīgo valsts vai pašvaldības institūciju informēšanu par apdraudējumu un veiktajiem
pasākumiem tā novēršanai;
 īpašuma evakuēšanu no objekta, ja tā ir iespējama un nerada draudus cilvēku dzīvībai un
veselībai;
 visa nepieciešamā atbalsta sniegšanu pēc attiecīgo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu
pieprasījuma.
Riga Technical University 21
Katastrofu pārvaldīšanā iesaistītie
 Operatīvie un avārijas dienesti;
 Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumus (VUGD operatīvās vadības centrs);
 Nacionālie bruņotie spēki;
 Valsts materiālie rezerves resursi;
 Pašvaldības resursi;
 Komersanta resursi;

22
22
Pasākumi avārijas situācijās
Valdītājs saskaņā ar riska novērtējumu izstrādā pasākumus, ko nodarbinātie veic
iespējamos nelaimes gadījumos vai avārijās darba vietās:
 nosaka atbildīgos darbiniekus un norāda kārtību, kā ar šiem darbiniekiem sazināties
avārijas situācijā;
 nosaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telefona numurus, kā arī nosaka
avārijas gadījumā paziņojamo informāciju;
 nodrošina nodarbināto teorētisko un praktisko apmācību par pirmās palīdzības
sniegšanu un rīcību avārijas situācijās;
 nodarbinātos, kuri strādā bīstamajā zonā, darba devējs nodrošina ar individuālajiem
aizsardzības līdzekļiem, speciālajiem drošības līdzekļiem un darba aprīkojumu, kas
atbilst attiecīgajiem darba apstākļiem;
 darba devējs nodrošina trauksmes un avārijas saziņas līdzekļu efektīvu darbību.

23
 Paldies par uzmanību!

Riga Technical University 24