Olbaltumvielu

biosintēze

Mutācijas
• Mutācijas – iedzimstošas pārmaiņas
hromosomās un gēnos.
• Mutācijām var būt gan pozitīva, gan negatīva
loma.
• Atkarībā no izmainītā iedzimtības materiāla
apjoma, mutācijas iedala trijos veidos.
• Gēnu jeb punktveida mutācijas ir izmaiņas
DNS gēna nukleotīdu secībā, kuru rezultātā
olbaltumvielas struktūrā bieži tiek iekodēta
nepareiza aminoskābe.
• Šīs mutācijas bieži izpaužas kā vielmaiņas
traucējumi.
 
• cilvēka slimība ģimeņu hiperholesterinēmija
rodas tāpēc, ka "pazudis" hromosomas
fragments - gēns, kurš atbild par holesterīna
piesaisti.

• Rezultātā šiem cilvēkiem ir lielāks infarkta

risks, jo holesterīns izgulsnējas asinsvadu
sieniņās un var radīt trombozi.
• Hromosomu mutācijas ir pārmaiņas hromosomās, kas
notikušas ar vairākiem gēniem – kādas hromosomas
daļas trūkums, nepareizs novietojums vai lieks
atkārtojums.
• Hromosomu mutācijas parasti būtiski ietekmē visa
organisma darbību.
• Piemēram, 95% cilvēku, kas ir slimi ar ļaundabīgo
audzēju mieloleikozi, ir sastopama Filadelfijas
hromosoma - ļoti maza, izmainīta 22. hromosoma.
•  
• Genoma mutācijas ir hromosomu skaita
pārmaiņas. Genoms ir gēnu kopums, kas satur
no katra gēna tikai vienu alēli.
• Normāli organismam ir divi genomi.
• Cilvēkam un dzīvniekiem visbiežāk genoma
mutācijas ir letālas. Cilvēks ar lieku 21.
hromosomu (kopā 47) sirgst ar Dauna
sindromu.
• Augiem cilvēks mākslīgi rada genoma
mutācijas, piemēram, daudzkāršo hromosomu
skaitu komplektā.
• Organismus, kuriem ir vairāk nekā 2
hromosomu komplekti, sauc par poliploīdiem.
 
• Vairums kultūraugu mūsdienās ir poliploīdi,
piemēram, augi ar pildītiem ziediem,
cukurbietes u. c.
• Attēlā pa labi redzama poliploīda arbūza lapa
un zieds, pa kreisi - normāla, diploīda tās
pašas šķirnes arbūza lapa un zieds.
Neiedzimstošā (fenotipiskā) un iedzimstošā
(genotipiskā) mainība
• Daudzas pazīmes mainās atkarībā no dzīves
vides.
• Piemēram, bērns, kas nesaņem pietiekami
daudz uzturvielu, izaug neliela auguma un
kalsns, bet tāds, kas regulāri pārēdas, iegūst
lieko ķermeņa masu.
Ēnā augusi pienene ir izstīdzējusi un vāra, bet
tīruma vidū uzaugusi – spēcīga un kupla.
Mainību, ko rada vides apstākļi, sauc
par fenotipisko mainību. 
• Mainības cēloņi var būt arī citi.
• Mainību, kas ir saistīta ar iedzimtības
materiālu (hromosomām un gēniem), sauc
par genotipisko mainību
• Viens no genotipiskās mainības cēloņiem ir
hromosomu izvietošanās dzimumšūnās to
veidošanās laikā un vecāku hromosomu
kombinēšanās zigotā apaugļošanās procesā.
• Cits cēlonis ir mutagēnie faktori, kas
rada mutācijas – iedzimstošas pārmaiņas
hromosomās un gēnos.
 Uzdevums.
Mājas vistām sastopams nepilnīgi dominējošs
gēns (G), kurš nosaka garu kāju attīstību, bet
šādas vistas izkašņā dārzus. Tā alēlais
īskājainības gēns (g) iedzimst saistīti ar īsu
knābja formu, tādēļ pēc šīs pazīmes
homozigoti cāļi nespēj izšķilties no olas. Kāds ir
mazākais olu skaits, kuras jāņem perēšanai, lai
iegūtu 100 vistas ar īsām kājām, ja tiek krustoti
heterozigoti īpatņi.
• Kādi ir vecāku genotipi?
•
 

• 2. Kādas ir vecāku veidotās gametas?

• 3. Kādi ir pēcnācēju genotipi?

• 4. Kādi ir pēcnācēju fenotipi un to skaitliskās attiecības?

• 

• 5. Kāda daļa no pēcnācējiem ir ar nepieciešamo pazīmi – īskājainību?

• 6. Cik olas jāņem perēšanai?

• https://www.siic.lu.lv/bio/IT/B_11/default.asp
x@tabid=9&id=400.html