Spriegumu rezonanses nosacījumi. Vektoru diagramma. Kontūra labums.

I
 0 Sprieguma rezonansi var
j U C U L iegūt, mainot ω; L vai C.
R U R U a U r  0
E 1
ZL 1)  
U L I LC
U U r U  U a 1
ZC 2) L  2
U C U R C
i u 1
 3) C  2
 L
Kontūra raksturīgā pretestība ZC Kontūra labums Q (parasti Q>1) parāda, cik reizes spriegums uz
vienāda ar kontūra induktīvo un katru no reaktīvajiem elementiem rezonanses režīmā pārsniedz
kapacitatīvo pretestību rezonanses ieejas spriegumu.
režīmā.
Z  R  jX  R
1
 U  RI
LC
UL  X LI
1
Z C  X L  X C  L  U L U C IX L X L X C Z C
C Q     
U U IR R R R
1 L
Z C  X L  L  L  1
LC C d d- kontūra zudumu koeficients.
Q
 Rezonanses līknes
U U I max I max
I   
R 2  (L  1 C ) 2 R 1  (L R  1 RC ) 2 1  Q 2 ( / 0  0 /  ) 2 1  Q 2 (r  1 / r ) 2
I
I max
1.2

0.8
1
2
0.6

Q=1,5
0.4

Q=6
0.2

0
0.2

0.4

0.8

1.2

1.4

1.6

2.2

2.4

2.6

2.8
0.6

1.8
0

2
d 1 Relatīvā frekvence ωr=ω/ω0
Q

Kontūra caurlaides josla

 Rezonanses līknes
Dots: R=20 Ω, L=95,49 mH, C=106,1 μF, U=30 V, frez=30 Hz
X L  L
1
XC 
C
Z  R 2  ( X L  X C )2
U 80
I
Z Imax I
UR  I  R 70
UL  I  X L
UC  I  X C 60

50
UC UL
U L,max  U C ,max
40

U=UR= 30 U

20

UR
10

0
0

2
0.2

0.4

0.6

0.8

1.2

1.4

1.6

1.8

2.4

2.6

2.8
2.2
ω=ω0
Relatīvā frekvence ωr=ω/ω0
 Rezonanses līknes
Dots: R=20 Ω, L=95,49 mH, C=106,1 μF, U=30 V, frez=50 Hz

Q U
U L , max  U C , max 
1  0,25
Q2

1
Līkne UL(ωr) sasniedz savu maksimumu pie r , L 
1  0,5
Q2

Līkne UC(ωr) sasniedz savu maksimumu pie r ,C  1  1  0,5

r , L Q2
 Rezonanses līknes
Dots : U  const; R  const; L  const; 0  xC  
I
Z  R  jxL  jxC  R  jx  z  R 2   xL  xC 
2


R U R U a I  U I
U
E Z z
ZL U L U R  RI  U R  RI
U U r U L  jxL I  U L  xL I
ZC U C U C   jxC I  U C  xC I
 U
 C x  0  z  R 2
 x 2
L  I   U C  xC I  0;
R  xL
2 2

 R xL
 U R  RI  U ; U L  x L I  U
R 2  xL2 R 2  xL2
Sprieguma un strāvas 
maiņas līknes kontūra  U
 Cx  x L  z  z min  R  I  I max  ; U R  RI  U ;
elementos. R

 U C  xC I  xCU  QU ; U L  xL I  xLU  QU
 R R
 xC    z    I  0  U R  0  U L  0 

 U x I xCU U
 U
 C C
R   xL  xC 
2 2 2
 R   xL 
2

      1 5
  xC   xC 
 
  
1
xCU 
 U  xC R 2   xL  xC 
2
UC  2

R   xL  xC 
2 2
 
 
 
3
dU C 1  1 2 
 xC    R   xL  xC   2 xL  xC   1  
2
U 2 2
dx C  R   xL  xC   2
2

 1 xC  xL  xC  
U 2  
 R   xL  xC 
2

R 2   xL  xC  
2
3


U
R 2
  x  x  2
 xC  xL  xC   

R 2   xL  xC 
2
3
 L C


U
R 2
 xL2  2 xL xC  xC2  xL xC  xC2  
 R   xL  xC 
2 2

3


U
R 2
 xL2  xL xC 
 R   xL  xC 
2 2

3

6
dU C

U
R 2
 xL2  xL xC 
dxC  R   xL  xC 
2 2

3

dU C
 0  R 2  xL2  xL xC  0 
dxC
R x
2 2
R x 2 2
R
2

xC   xL
L
2
 xL    1 
L
xL xL  xL  
1  xL xCU
 xL  2  1  U C ( xC )  U C max ; Q  ; U C max  
Q R R   xL  xC 
2
 2

1  1  1  1 
xL  2  1U xL  2  1U xL  2  1U xL  2  1U
 Q    Q    Q    Q  
 1 
2
x 2
R 2 2
Q 1
R   xL  xL  2  1 
2 R  4
2 L
R 2
R 1 2
Q Q 4
Q
 Q 
1 1  Q2
 QU 1  2  QU  U 1  Q 2

Q Q2 7
 Rezonanses līknes
Dots: R=20 Ω, XL=30 Ω, U=30 V

80
Z  R 2  ( X L  X C )2
Imax I
U 70
I
Z Z
60
UR  I  R
UC
UL  I  X L 50

UC  I  X C UL
40

U=UR= 30 U

Z=R= 20
UR
10

0
0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100
XL=XC XC, Ohm
 Spriegumu rezonanse RLC virknes slēgumā. Vektoru diagramma.
6. laboratorijas darbs
I
Teorētiski,
R UR neņemot vērā U  U R  U L  U C
E aktīvos zudumus
ZL UL spolē.
U  U R  U L  U C 
U
ZC  U R  U LR  U LL  U C 
UC
  R  R  jx  jx  I
L L C

Rezonanse : x L  xC  U   R  RL  I max
U  U  0  U  U
L C L C

I U
Praktiski, ņemot I  I max
vērā aktīvos R  RL
R UR zudumus spolē. U U
E R  RL   RL  R
I max I max
RL URL
LL
xC U /I U
U jX Q  C max  C
L
ULR
LL
UL R  RL U / I max U
-jXC xC Laboratorijas darbā kontūra
Q
UC R labumu nevar noteikt,
neievērojot spoles aktīvo
pretestību RL.
 Spriegumu rezonanse RLC virknes slēgumā. Vektoru diagramma ņemot
vērā aktīvos zudumus spolē.

Secība, kā šajā piemērā noteikt strāvas I un atsevišķo elementu

spiegumu izmaiņas:
Vispirms nomēra: U; UL; UC; I pie visām XL vērtībām.
Noteikt parametrus:
U UL
ZL 
2
RL  R X L  Z L2  RL
I max I
  Vektoru diagrammā mērogā patvaļīgā leņķī (horizontāli) atliek kopējo
UL U LL strāvu I.
   1. Vektora I virzienā novelk UR vektoru.
UR U LR I 2. No vektora UR gala I virzienā atliek ULR vektoru. Vektora garums
ULR=I·RL.

 3. No UR vektora gala perpendikulāri I vektoram atliek U LL vektoru.
UC Vektora garums ULL=I·XL.

U 4. Novelk UL vektoru, savienojot ULR vektora sākumu un ULL
vektora galu.
5. No UL vektora gala ar cirkuli mērogā atliek U C vektora garuma
pusloku veidā; no UR vektora sākuma ar cirkuli mērogā atliek U
vektora garuma pusloku veidā, kamēr tie krustojas.
6. No UL vektora gala uz pusloku krustpunktu novelk U C vektoru.
7. No UR vektora sākuma uz pusloku krustpunktu novelk U vektoru.