Datoru tipi

Datorus var klasificēt pēc dažādām piezīmēm:

• 1. Pēc ražīguma un pielietošanas jomām:
Lieldators
Superdators
Mikrodators
Minidators
Portatīvais dators
Personālais ciparasistents

• 2. Pēc datora lomas tīklā:

Serveris
Darbstacija
Tīkla dators
Terminālis

• 3. Pēc attīstības pakāpes,

pēc paaudzēm
 1.
Pēc ražīguma un
pielietošanas jomām:
Lieldators
• Vēsturiski pirmie tika ražoti lieldatori.
• Lieldators (mainframe computer) tiek izmantots kā galvenais dators
(serveris) lielās organizācijās un valsts iestādēs, kas vienlaicīgi spēj
apkalpot daudzas programmas un vairākus lietotājus. Lieldatora
aparatūra var aizņemt vienai vai divām istabām atbilstošu telpu.
• Lieldatoriem ir liela ātrdarbība, daudz atmiņas, parasti tiem ir vairāki
procesori (piemēram, lieldatora IBM S/390 operatīvas atmiņas
apjoms ir 342 T; darba vietu skaits no 20 līdz 200000). Rezultātā tie ir
dārgi - lieldatora cena var pārsniegt vairākus miljonus dolāru.

IBM lieldatori ZSeries 900, S/390 un Multiprise 3000

Superdators (supercomputer)
Superdators (supercomputer) ir visjaudīgākā tipa dators, kas
izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu
pieļauj vismodernākā tehnoloģija. Tie ir daudzprocesoru un pat
daudzmašīnu kompleksi ar paralēlas datu apstrādes iespēju.
Superdatorus parasti izmanto zinātniskajos pētījumos sarežģītu
procesu modelēšanai, meteoroloģisko prognožu izstrādāšanai,
ekonomiskajām analīzēm un citu līdzīga rakstura uzdevumu
risināšanai.

Mikrodatori (personālie datori)

Mikrodatori (personālie datori - PC) paredzēts
vienam lietotājām, darbam birojā vai mājās.
Minidators
Minidators ir neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir
starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem. Atšķirības starp lieldatoru
un minidatoru bieži vien ir neskaidras un šie divi vārdi gandrīz var viens otru
aizstāt. Lieldatorus izmanto lielās organizācijās, bet minidatorus- vidējās.
Daudzos gadījumos termins minidators tiek aizstāts ar terminu serveris.

HP tīkla serveris e800 IBM grafiskā stacija RS/6000 44P

Portatīvie datori
• Portatīvo datoru iespējas līdzinās galda datoru iespējām, taču
tiem ir samazināts taustiņu daudzums (vienam taustiņam ir
vairākas nozīmes) un iebūvēta pozicionēšanas ierīce (parasti
kursorbumba vai skārienpaliktnis).
• Tā kā portatīvo datoru izmēri ir mazi, to projektēšana un
izgatavošana ir sarežģītāka. Portatīvie datori tiek komplektēti
ar šķidro kristālu ekrānu, kas parasti ir dārgākā šo datoru
sastāvdaļa. Savu specifisko sastāvdaļu dēļ, portatīvo datoru
cena ir aptuveni divas reizes lielāka nekā galda datoriem.
 Portatīvo datoru tipi:
• Klēpjdators (laptop)- raksturīgs atvāžams plakans
ekrāns, normāla lieluma taustiņi un kuru iespējas
ir tādas pašas kā personālajam datoram
• Piezīmjdators (notebook)- kuri ir mazāki par
klēpjdatoriem un kuriem līdz ar to ir neliela
tastatūra un ekrāns. Datu ievadīšanai tastatūras
vietā dažkārt izmanto optisko zīmuli. Iespējas
parasti ir tādas pašas kā klēpjdatoriem.
• Plaukstdators (palmtop)- kas ir tik mazi, ka tos var
novietot plaukstā. Šo datoru iespējas ir
ierobežotas, taču tie ir ērti izmantojami,
piemēram, telefonu sarakstu, kalendāru un citas
līdzīgas informācijas uzglabāšanai un apstrādei.
Datu ievadei parasti izmanto gaismas zīmuli.
Personālais ciparasistents
Personālais ciparasistents ir plaukstdators personiskās
informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību. Personālais
ciparasistents spēj atpazīt noteiktu rokrakstā rakstītu rakstzīmju
kopu. Dažos PDA tiek izmantotas arī balss atpazīšanas tehnoloģijas.

Sony PEG-N760C Casio Cassiopeia E-200

2. Pēc datora lomas tīklā:
2. Pēc datora lomas tīklā:
1. Serveris (server) ir dators, kas apkalpo citus datorus tīklā. Ir
vairāki serveru tipi: file-server, print-server, mail-server, data base
server, aprēķinu serveris, lietotnes serveris u.c. Servera tipu
nosaka tā resursu tips. No otras puses, serverus var klasificēt pēc
tīkla mēroga: darba grupas serveris, uzņēmuma serveris utt.
2. Darbstacija (workstation) ir personālais dators, kas pieslēgts
datoru tīklam.
3. Tīkla dators (network computer) Tīkla datoros nav atmiņu
ierīču(cietais disks, diskešu ierīce), tāpēc operētājsistēma un
vajadzīgās lietojumprogrammas tīkla datoram tiek ielādētas no
servera. Serverī glabājas arī apstrādājamie dati. Tā kā visa tīkla
datoram nepieciešamā informācija tiek saņemta un nogādāta
serverim, tad to ātrdarbību var ietekmēt datortīkla caurlaides
jauda kā arī datoru skaits šajā tīklā, taču tīkla datori ir lētāki.
2. Pēc datora lomas tīklā:
4. Terminālis (terminal) ir ievadizvades ierīce, kas pievienota
datoram datu ievadīšanai un izvadīšanai. Terminālis parasti ir
apgādāts ar tastatūru un displeju, kas lietotājam ļauj tieši
sadarboties ar datoru. Termināļus nosacīti var iedalīt divās
grupās:
• Trulais terminālis (dumb terminal) ir terminālis, kas nevar
patstāvīgi veikt datu apstrādi un kas kalpo kā attāla datora
ievadizvades ierīce.
• Intelektuālais terminālis (intelligent terminal) ir terminālis, kas
veic ne tikai datu apmaiņu starp lietotāju un datoru, bet arī
datu apstrādes funkcijas (tam ir kaut kāds procesors un mazliet
savas atmiņas).
 3.
Pēc attīstības pakāpes, pēc
paaudzēm
3. Pēc attīstības pakāpes, pēc paaudzēm
paaudze elementu bāze saprašanas līmenis

I (1945.-1955.) elektronu lampas, releji; neliels komandu komplekts

perfokartes, lentes, drukāšanas (katrai mašīnai - savs), izmanto
ierīces sarežģītiem aprēķiniem;
programmatūras praktiski nav.

II (1955.-1965.) pusvadītāju tranzistori; augsta līmeņa programmēšanas

magnētiskie diski; ārējās valodas, programmatūra
iekārtas; matemātisko uzdevumu
risināšanai.

III (1965.- 1970.) integrālās mikroshēmas; attīstītas operētājsistēmas;

displeji; lietišķā programmatūra;
datoru tīkli.

IV (mūsdienu datori, pēc lielās integrālshēmas; personālo datoru plaša

1970.g.) mikroprocesori; daudzprocesoru izmantošana;
sistēmas; attīstīti datoru tīkli.

V jaunas tehnoloģijas mākslīgais intelekts; ekspertu

sistēmas.
I paaudze (1945.-1955.)
II paaudze (1955.-1965.)
III paaudze (1965.- 1970.)
IV paaudze (pēc 1970.g.)