Sirds un asinsvadu slimības un to

profilakse.
MAKSIMS MIHAILOVS DT1-1
Vai ir šī tēma aktuāla

Man šķiet, ka šī tēma ir aktuāla, jo katram dzīvē var būt problēmas ar sirdi.
Slimības par kuram es stāstīšu

Ateroskleroze
Koronārā sirds slimība
Stenokardija
Akūts miokarda infarkts
Ateroskleroze

Ateroskleroze ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām

asinsvadu slimībām. To izraisa taukiem līdzīgu vielu,
galvenokārt holesterīna, uzkrāšanās asinsvadu sieniņās, kas ar
laiku noved pie asinsvadu sašaurināšanās vai pat pilnīgas
slēgšanās.

Simptomi
Smadzeņu asinsvadu bojājums var izpausties kā atmiņas
pasliktināšanās, pārejoši reiboņi, kā arī kā insults ar paralīzi.
Ateroskleroze kāju asinsvados visbiežāk izraisa nogurumu vai
sāpes kājās staigājot, kuru dēļ jāapstājas, tā var izraisīt arī kāju
gangrēnu. Zarnu artēriju ateroskleroze var izraisīt hroniskas
vēdersāpes pēc ēšanas.
Profilakse

Profilakse 
Aterosklerozes attīstību var novērst, mazinot visus
novēršamos riska faktorus ar veselīgu
uzturu,  fiziskajām aktivitātēm un izvairoties no
smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas un
pastāvīga stresa. Nepieciešams kontrolēt glikozes un
holesterīna līmeni asinīs, kā arī kontrolēt
asinsspiedienu un svaru.
Ārstēšana

Ārstēšana
Neārstētai aterosklerotiskai slimībai raksturīga pakāpeniska
pasliktināšanās, tāpēc ļoti svarīgi ir šo procesu novērtēt un
kontrolēt. Par piemērotāko taktiku slimības ārstēšanā
jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kas var nosūtīt pacientu uz
konsultāciju pie kardiologa. Aterosklerozes ārstēšanas mērķis ir
stabilizēt stāvokli un kavēt tā pasliktināšanos, lai izvairītos no
nopietnām slimības sekām. Terapijā būtiska ir dzīvesveida
maiņa – veselīgāks uzturs, fiziskās aktivitātes, atteikšanās no
smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas – un noteiktu
medikamentu lietošana, lai palīdzētu pazemināt holesterīna
līmeni asinīs. Dažos gadījumos tiek veikta operācija, lai
paplašinātu vai veidotu apvedceļu bloķētai vai sašaurinātai
artērijai. 
Koronārā sirds slimība

Koronāro sirds slimību jeb sirds išēmisko slimību izraisa

hroniskas izmaiņas asinsvados, kas apgādā sirds muskuli ar
skābekli. Sirds asinsvados uzkrājas holesterīna nogulsnējumi,
pakāpeniski sašaurinot asinsvadus. Slimības sekas var būt
stenokardijas lēkmes, infarkts, kā arī tā var izraisīt pēkšņu nāvi.

Simptomi
Aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados sākotnēji var neradīt
nekādus simptomus. Bet, ja sirds asinsvadi ir ievērojami
sašaurināti, var parādīties tādas sūdzības kā sāpes vai
diskomforta sajūta krūtīs sirds apvidū. Ja sirds asinsvadi pilnībā
nobloķējas, tas var izraisīt infarktu un pat pēkšņu nāvi.
Profilakse

Profilakse
Būtiska loma koronārās sirds slimības profilaksē ir veselīgam
dzīvesveidam. Ieteicams atmest smēķēšanu, kontrolēt svaru,
kontrolēt holesterīna un glikozes līmeni asinīs, izvairīties no
stresa, atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas, kā arī lietot
veselīgu uzturu un regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Ārstēšana

Ārstēšana
Koronārās sirds slimības ārstēšanā svarīga ir dzīvesveida maiņa, lietojot veselīgāku uzturu, atsakoties no
kaitīgiem ieradumiem un pievēršoties fiziski aktīvam dzīvesveidam. Par piemērotāko taktiku slimības
ārstēšanā jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kas var nosūtīt pacientu uz konsultāciju pie kardiologa. Ārsts var
izrakstīt medikamentus holesterīna pazemināšanai, asinsspiediena kontrolei, sirds ritma normalizēšanai un
vielmaiņas uzlabošanai sirdī. Pēc ārsta novērtējuma iespējams veikt sirds asinsvadu operāciju sašaurinātā
asinsvada paplašināšanai vai apiešanai.
Stenokardija

Stenokardija ir īslaicīgas sāpes sirds apvidū, kuras rada skābekļa

trūkums sirds muskulatūrā. Stenokardija ir biežākā koronārās sirds
slimības pirmā izpausme. Sāpju lēkme parasti sākas, kad sirds
strādā smagāk nekā parasti, – pie fiziskas slodzes, uztraukuma, pēc
pamatīgas maltītes.

Simptomi
Parasti stenokardijai raksturīgie simptomi – žņaudzošas, spiedošas
sāpes aiz krūšu kaula, kas var izstarot uz augšu un pa kreisi, uz
kaklu, kreiso roku, apakšžokli. Sāpju lēkme ir īslaicīga un ilgst
aptuveni 2–5 minūtes. Sāpju lēkmi izraisa slodze vai emocionāls
stress, un sāpes pāriet miera stāvoklī vai pēc nitroglicerīna
lietošanas.
Profilakse

Profilakse
Tā kā galvenais stenokardijas cēlonis ir sirds artēriju
ateroskleroze, profilaksē galvenā loma ir tās cēloņu un riska
faktoru mazināšanai. Ieteicams atmest smēķēšanu, kontrolēt
svaru, kontrolēt holesterīna un glikozes līmeni asinīs, izvairīties
no stresa, atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas, kā arī
lietot veselīgu uzturu un regulāri nodarboties ar fiziskām
aktivitātēm. 
Ārstēšana

Ārstēšana
Sāpes stenokardijas gadījumā parasti pāriet, pārtraucot slodzi
vai pēc ārsta nozīmēto medikamentu lietošanas. Stenokardiju
ātri atvieglo nitroglicerīna tablete zem mēles. Ja mainās
stenokardijas lēkmju raksturs, tās kļūst biežākas, mainās sāpju
raksturs, ilgums, pievienojas vēl kādi citi simptomi, piemēram,
sirds ritma traucējumi vai elpas trūkums, par izmaiņām noteikti
jāinformē ģimenes ārsts.
Akūts miokarda infarkts

Akūts miokarda infarkts jeb sirdslēkme ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas

samazināšanās kādā sirds daļā. Tā rezultātā sirds muskuļu audos rodas
skābekļa trūkums, kas var izraisīt audu bojājumu vai bojāeju.

Simptomi
Pēkšņas žņaudzošas, spiedošas, dedzinošas sāpes vai diskomforts krūtīs, ko
bieži pavada nemiera vai baiļu sajūta. Sāpes parasti izstaro uz kreiso roku,
kreiso plecu, kaklu, apakšžokli vai muguru. Var būt arī nespēks, elpas
trūkums, nelabums, reibonis vai samaņas zudums, auksti sviedri, bālums.
Tomēr aptuveni ceturtā daļa no infarktiem noris bez sāpēm krūšu kurvī vai
citiem simptomiem, īpaši sievietēm, vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar
cukura diabētu.
Profilakse

Profilakse
Tā kā galvenais infarkta cēlonis ir sirds artēriju ateroskleroze,
profilaksē galvenā loma ir tās cēloņu un riska faktoru
mazināšanai. Ieteicams atmest smēķēšanu, kontrolēt svaru,
kontrolēt holesterīna un glikozes līmeni asinīs, izvairīties no
stresa, atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas, kā arī lietot
veselīgu uzturu un regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Nepieciešama arī koronārās sirds slimības atbilstoša ārstēšana.
Ārstēšana

Ārstēšana
Aizdomu gadījumā par miokarda infarktu nekavējoties jāizsauc
neatliekamā medicīniskā palīdzība tūlītējas ārstēšanas
nodrošināšanai slimnīcā. Pirms mediķu ierašanās pacientu
jāmēģina nomierināt, var lietot vienu nitroglicerīna tableti zem
mēles. Ārstēšana tiek veikta trīs posmos – ārstēšana lēkmes
laikā, pēc akūto parādību novēršanas un pēc izrakstīšanas no
slimnīcas. Pirmās diennaktis pacients pavada intensīvās
terapijas nodaļā, bet pēc izrakstīšanas no slimnīcas vēlama
kardioloģiskā rehabilitācija.
 Avoti

Visa informācija bija paņemta no - https://www.eveseliba.gov.lv/sakums/informativie-raksti/slimibas-un-to-

profilakses/sirds-un-asinsvadu-slimibas