Elektrisk izl de g z s

Ter ze Roc na, Brigita Zutere 2009

- elektrisk s str vas pl ana joniz t g z

G zizl de

G zizl di sev apk rt m s varam nov rot k g zes sp d anu, smailu priek metu dzirkste o anu, tums novilkta sint tiska ap rba dzirkste o anu (sausa gaisa ietekm ), apgaismojuma un rekl mas lampu sp d anu, zieme bl zmu, zibeni.

Elektrisk izl de
Nepatst v g
Past v tikai r ja nep rtraukta jonizatora kl tb tn .

Patst v g
Notiek lav nveida triecienjoniz cijas d . Iz ir: Mirdzizl de Koronizl de Lokizl de Dzirkste izl de

- viens no v jstr vas elektrisk s izl des veidiem, kas norisin s retin t s g z s un ir nov rojama zem spiedien . tiek izmantota dienasgaismas jeb ekonomiskaj m spuldz m, k ar rekl m s, g zu l zeros un dizaina vajadz b m (automa nu tj nings, naktsklubi u.c.)
Apgaismojumam un rekl m m izmanto vad mu zibens formu, kas tiek rad ta izl des caurul s. aj s caurul s ir iepild tas c lg zes Ne, Ar, Kr, Xe vai Hg tvaiki zem spiedien . Kad iesl dz str vu, t ierosina elektronus p riet augst k ener ijas st vokl . Tad c lg zes s k izstarot gaismu (sp d t). Hg izstaro neredzamu UV gaismu, kas iedarbojas uz caurules iek sienas p rkl jumu un izraisa balt s gaismas starojumu (Ag zili za a, Ne oran sarkana, ). di darbojas fluorescent s lampas.

Mirdzizl de

Koronizl de
- elektrisk s izl des veids g z s atmosf ras spiedien . T rodas intens va un neviendab ga elektrisk lauka iedarb b , molekulu triecienjoniz cijas rezult t . di lauki ieg stami ar elektrodiem, kam ir mazs virsmas liekuma r diuss. Koronas izl des laik du elektrodu tuvum nov rojams sp dums un kluss co s troksnis. Notiek augstsprieguma ier u izol cijas caursi anas gad jumos vai augstsprieguma p rvades l nij s, kur t rada nev lamus elektroener ijas zudumus.
Koronas izl di izmanto iek rt s, ar ko nosaka defektus (plaisas) met lisk s konstrukcij s.

Kirli na efekts

Dab koronas izl de redzama, kad atmosf r ir sp c gi elektriskie lauki, un to d v par Elma ugun m. T s ir elektrisk par d ba bl zma, ko var nov rot v tras laik ap augst m celtn m, ku u mastiem, lidma nu propelleriem. T par d s, kad priek metu asie gali ir stipri uzl d ti un s k pievilt elektronus no gaisa molekul m. Nosaukumu ai par d bai devu i j rnieki, kas dom ja, ka bl zma ir z me, ka vi u patrons Sv tais Elms r p jas par vi iem.

Lokizl de
- viens no elektrisk s izl des veidiem g z s Lokizl de norisin s atmosf ras spiedien (lai rastos lokizl de, g zes spiedienam j b t ne maz kam k desmit da a no atmosf ras spiediena) un pie liel kas str vas. Lokizl di sauc ar par elektrisko loku vai Voltas loku. Izmanto met lu kaus an , metin an un grie an . Elektrisk loka ra an s da dos elektr bas sl d os un kontaktoros ir nev lama, jo izsauc kontaktu p rkar anu un tr ku nolieto anos.

Voltas loks starp div m nagl m

Dzirkste izl de
Dzirkste izl de jeb elektrisk dzirkstele ir nestacion rs elektrisk s izl des veids g z s. T p c b t bas ir l dz ga lokizl dei, tikai norisin s su br di. T notiek, ja ener ijas avotam nepietiek jaudas, lai nodro in tu lokizl di vai mirdzizl di - tad, tikko ir izveidojies str vu vado s plazmas kan ls starp elektrodiem, spriegums starp tiem nokr tas zem joniz cijas sprieguma un izl de da u mikrosekun u laik nodziest. P c tam potenci ls starp elektrodiem atkal s k pieaugt, l dz notiek jauna dzirkste izl de. Dzirkste izl di pavada rakstur gs troksnis jeb sprak is, kas

rodas gaisam strauji izple oties un tikpat strauji atdziestot.

Zibens

Paldies par uzman bu!