Saules redzama kustība Saules diennakts kustības izmaiņu cēlonis ir tas, ka Saule lēni pārvietojas starp zvaigznēm, gada laikā veicot pie debess pilnu apli, ko sauc par ekliptiku. Pie debess Saules ceļu iezīmē zodiaka zvaigznāju josla. Gada laikā Saule iziet caur 12 zodiaka zvaigznājiem. Tā kā ekliptika ir novietota slīpi attiecībā pret debess ekvatoru, tad vasarā Saule atrodas pie debess sfēras “augstāk”, bet ziemā “zemāk”. Pavasarī un rudenī tā atrodas “vidējā augstumā”. Tādēļ arī Saules ceļš virs horizonta dažādos gadalaikos ir atšķirīgs. Saules kustība pa ekliptiku ir šķietama. Tās patiesais cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu apkārt Saulei. Ja mēs domās pārceltos uz Sauli, tad redzētu, ka Saule ir nekustīga, bet Zeme kustas starp zvaigznājiem pa šo pašu apli - ekliptiku, tādā pašā virzienā, kā Saule, t.i., pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Saules kustība dažādos gadalaikos (Latvijā) Zvaigžņu kustība Zvaigžņotā debess nestāv uz vietas. Ja ilgāku laiku novēro zvaigznes, tad var redzēt, ka tās pārvietojas. Zvaigžņotās debess griešanās notiek ap centru, ko sauc par debess ziemeļpolu. Debess ziemeļpols atrodas netālu no Polārzvaigznes, Mazā Lāča zvaigznājā. Polārzvaigzni atrod, savienojot ar iedomātu līniju Lielā Lāča kausa priekšmalas divas zvaigznes un turpinot to uz augšu aptuveni piecas reizes. Polārzvaigzne nav sevišķi spoža zvaigzne, starp citām zvaigznēm to izceļ vienīgi tās īpašais stāvoklis. Ja nostājas tā, lai Polārzvaigzne (ziemeļi) atrastos aiz muguras, tad priekšā atrodas dienvidi, pa kreisi - austrumi un pa labi - rietumi. https://www.youtube.com/watch?v=mBPqnMZgbVg&t=8s Spīdekļu veidi Visi spīdekļi dalās trīs grupās: uzlecošie-norietošie nenorietošie neuzlecošie Nenorietošās zvaigznes riņķo ap debess ziemeļpolu un to leņķiskais augstums periodiski pieaug un samazinās. Uzlecošās-norietošās zvaigznes lēni uzlec austrumu pusē, dienvidos sasniedz vislielāko leņķisko augstumu un rietumu pusē noriet. Vairāku stundu laikā zvaigžņotās debess izskats būtiski izmainās. Rīta pusē jau ir redzami pavisam citi zvaigznāji, nekā vakarā. Neuzlecošās zvaigznes, saprotams, dotajā novērojumu vietā virs horizonta neparādās. Jautājumi 1. Ar kuru Zemes kustību ir saistīts pulkstenis, un ar kuru — kalendārs? 2. Izmanto attēlu un nosaki, kuri zodiaka zvaigznāji ir redzami 21. martā! 3. Kāpēc dažādos gadalakos mainās saules staru slīpums pret zemes virsmu? Kā tas ietekmē zemes virsmas temperatūru? 4. Zvaigzne uzlec austrumos. Kurā horizonta punktā tā norietēs? 5. Izmanto attēlu un ieraksti zodiaka zvaigznājus atbilstošajā tabulas ailē!