Likumi, kuri regulē

cilvēktiesības
Latvijā un pasaulē.

9.Klase sociālās zinības

1. Likumi un normatīvo
aktu hierarhija
• Likumdošana – likuma sagatavošana, apspriešana un pieņemšana kompetentā valsts
institūcijā.

• Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt
vislielākais juridiskais spēks. Likums tiek izdots pamatojoties uz konstitūciju noteikto kārtību.

• Normatīvo tiesību aktu hierarhija – sistēma, kādā viens normatīvais tiesību akts pakārtojas
citam.

• Cilvēktiesības – tiesību kopums, kurš jānodrošina ikvienam cilvēkam. Tā ir tiesību joma, kas
regulē cilvēku privātās attiecības, gan attiecības ar mantu, gan attiecības cilvēku starpā. Tās
sauc arī par privāttiesiskām attiecībām.

• Tiesībspēja – ikvienam cilvēkam ir tiesības, tās stājās spēkā vēl pirms cilvēka piedzimšanas,
beidzas pēc cilvēka nāves, bet reizēm darbojas vēl pēc tās. (piemēram, Autortiesības)

• Rīcībspēja – spēja rīkoties likumā noteiktajā kārtībā ar savu mantu. Tā iestājas no 18 gadiem.
• Civilprocess – civillietas izskatīšanas procedūras tiesā.

• Kriminālprocess – process, kurā tiek izmeklēts noziedzīgs nodarījums, celta apsūdzība un tiesā
izvērtēta pret personu vērstās apsūdzības pamatotība.

• Administrācija – iestādes vai uzņēmuma vadība, vadītāji.

• Administratīvs – tāds, kas attiecas uz pārvaldi, varu, tās tiesībām.

• Administratīvais pārkāpums ir pārkāpums, par kura izdarīšanu paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvie pārkāpumi var būt dažādās dzīves jomās: pārkāpumi pret īpašumu, transportā,
būvniecībā, tirdzniecībā, patērētāju tiesību aizsardzības jomā, valsts simbolikas lietošanā utt.

• Administratīvā pārkāpuma process – likumā noteiktā kārtība, kādā tiek konstatēti, izmeklēti un
iztiesāti administratīvie pārkāpumi.

• Administratīvais process – process, kurā iestādes izdod administratīvos aktus, un process, kādā
tiesa pārbauda administratīvo aktu tiesiskumu.
• Administratīvais process – process, kurā iestādes izdod
administratīvos aktus, un process, kādā tiesa pārbauda administratīvo
aktu tiesiskumu.

• Konvencija – Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā

speciālā jautājumā).

• Direktīvas ir Eiropas Savienības tiesību akti, kas paredzēti, lai

saskaņotu un koordinētu dalībvalstu tiesību aktus.

• Regulas ir vispārējās nozīmes tiesību akti, no kuriem izriet tiesības un

pienākumi. Regulas ir tieši saistošas Eiropas Kopienai un dalībvalstīm.
Tas nozīmē, ka regulas nedrīkst iestrādāt valstu tiesībās.
Normatīvie tiesību akti ir sakārtoti pakāpēs jeb hierarhijā.
Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā demokrātisko valstu, tiesību
hierarhija veidota pēc līdzīga principa:

1. Valsts pamatlikums (konstitūcija), Latvijas Republikas Satversme. Neviens

normatīvais akts valstī nedrīkst būt pretrunā LR Satversmei.

2. Starptautiskie normatīvie tiesību akti. Eiropas Savienības regulas, kurā

Latvija ir piekritusi iestājoties Eiropas Savienībā, starptautiskās konvencijas,
līgumi, kuras ratificējusi (piekritusi) Saeima.

3. Likumi. Tie regulē konkrētas jomas. Izstrādājot likumus, Saeimai jāņem vērā
visi augstākie tiesību akti, Eiropas Savienības direktīvas un lēmumi.
Domstarpību gadījumā likumu izvērtē Satversmes tiesa.
4. Ministru kabineta noteikumi. Tie precizē, kā tieši dažādās situācijās
jārīkojas, lai izpildītu Saeimas pieņemto likumu prasības. Domstarpību
gadījumā MK noteikumu atbilstību izvērtē Satversmes tiesa.

5. Pašvaldību saistošie noteikumi. Precizē, kā konkrētajā pašvaldībā,

balstoties uz augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem, tiks risināti
dažādi jautājumi. Pašvaldību darbu uzrauga Vides un reģionālās
attīstības ministrs, kurš var apturēt kādu saistošo noteikumu prasību. Ja
pašvaldība tam nepiekrīt, var vērsties Satversmes tiesā.
Par normatīvo aktu atbilstību Satversmei
rūpējas Latvijas Republikas Satversmes tiesa.
2. Civillikums, Krimināllikums,
Administratīvās atbildības
likums
 Civillikums

• Civillikums regulē attiecības privātpersonu starpā, gan par mantu, gan

savstarpējām attiecībām. Civillikumu pieņēma 1937.gadā, okupācijas
gados (1940.-1991.) likuma darbību pārtrauca, bet to atjaunoja 1992.
gadā.
 Civillikumam ir 4 daļas:
• Ģimenes tiesības, kas regulē laulību slēgšanas kārtību, attiecības starp laulātajiem,
vecāku un bērnu attiecības, bāreņu adopciju, adoptētāja pienākumus u.c.
• Mantojuma tiesības, kas regulē mantošanas veidus un kārtību, mantojuma dalīšanu,
mantojuma aizsardzību, mantošanas tiesību zaudēšanu u.c.
• Lietu tiesības, kas regulē tiesības uz īpašumu, tiesības uz valdījumu, tiesības rīkoties
ar ienākumiem no īpašuma un valdījuma, pienākumus, kuri saistīti ar īpašumu u.c.
• Saistību tiesības, kas regulē līgumu slēgšanas kārtību, dāvināšanas kārtību, dažādu
veidu parādu piedziņu, galvotāja tiesības un pienākumu, zaudējumu atlīdzību u.c.
• Civiltiesībās ir divi svarīgi jēdzieni- tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesībspēja iestājas pirms
bērna piedzimšanas, piemēram, tiesības uz tēva mantu, ja tēvs iet bojā pirms bērna
piedzimšanas un beidzas pēc cilvēka nāves, reizēm turpinās vēl pēc tās, piemēram,
autoratlīdzību var saņemt tuvinieki, pēc autora nāves vēl 70 gadus.
• Rīcībspēja iestājas iestājās cilvēkam pieaugot, parasti ar pilngadības iestāšanos.
Garīgi slimiem cilvēkiem, tiem, kuri atrodas aizbildniecībā nav rīcībspējas.
 Krimināllikums
• Krimināllikums aplūko noziedzīgus nodarījumus, par
kuriem draud kriminālsods. Šie nodarījumi var būt tīši
(ar nodomu) vai netīši (aiz neuzmanības) un iestājas
darbības vai bezdarbības rezultātā, zinot vai
neizvērtējot sekas.
• Pie kriminālatbildības var saukt personu, kura
nozieguma izdarīšanas dienā ir sasniegusi 14 gadu
vecumu. Ja personai vēl nav 18 gadu, tā var saņemt
maigāku sodu vai soda vietā audzinoša rakstura
piespiedu līdzekļus.
 Krimināllikums

• Krimināllikumam ir 356 panti, kas iedalīti vispārējā un sevišķā

daļā. Vispārīgā daļa raksturo kriminālatbildību, noziedzīgu
nodarījumu veidus, to izdarīšanas apstākļus, sodus un to
piemērošanu. Sevišķā daļa uzskaita konkrētus noziedzīgus
nodarījumus un nosaka sodu apmērus. Tiesa, vadoties no
tiem, piemēro sodu katram gadījumam.
• Kriminālsodi draud par noziedzīgiem nodarījumiem pret
cilvēci, mieru, par terorismu, par nodarījumiem pret valsti,
dabas vidi, cilvēka dzīvību, veselību, cieņu, personas brīvību,
tikumību, ģimeni, īpašumu, cilvēktiesībām, sabiedrisko
kārtību, satiksmes drošību, nodarījumi pret tautsaimniecību,
valsts institūcijām, militāro dienestu.
 Administratīvās atbildības likums
• Administratīvās atbildības likums regulē situācijas, kurās rodas
administratīva atbildība, tas ir par pašvaldības saistošo noteikumu
pārkāpumiem, speciālo likumu pārkāpumiem, Ministru Kabineta
noteikumu pārkāpumiem. Par administratīvajiem pārkāpumiem ir
paredzēti sodi.

• Administratīvās atbildības likums sastāv no 4 daļām:

• A daļa Administratīvās atbildības pamatnoteikumi;
• B daļa Administratīvā pārkāpuma procesa norise;
• C daļa Sodu izpilde,
• D daļa Starptautiskā sadarbība administratīvā pārkāpuma procesā.
• Administratīvā atbildība iestājas no 14 gadu
vecuma. No 14-18 gadu vecumam piemēro
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tie ir
brīdinājums, pienākums atvainoties cietušajam,
nodošana galvojumā vecākiem, sabiedriskais
darbs, taču var piemērot reālu sodu.