2.

Kāda ir Satversmes
loma demokrātiskā valstī?
9.Klase sociālās zīnības
• Likumus un noteikumus sauc par normatīvajiem
tiesību aktiem. Tie ir sakārtoti noteiktās pakāpēs
jeb hierarhijā. Tas nozīmē, ka ir augstāki un
zemāki tiesību akti. Augstākie nosaka, kas jāņem
vērā pieņemot zemākus. Hierarhijas virsotnē
atrodas valsts pamatlikums- Latvijā- Satversme,
citās valstīs saukta arī par konstitūciju.
Konstitūcija nosaka valsts kopējo raksturojumu
un mērķus, valsts iekārtas aprakstu, valsts
iedzīvotāju būtiskākās tiesības.
• Latvijas konstitūcijai
nosaukumu „Satversme” ir
devis Atis Kronvalds (1837.
gada 15. aprīlis – 1875. gada
17. februāris), 19.gadsimta
latviešu nacionālās atmodas
kustības dalībnieks. Atis
Kronvalds, biežāk pazīstams kā
Kronvaldu Atis bija latviešu
publicists, valodnieks,
pedagogs.
• Latvijas Republikas Satversme tika
pieņemta 1922. gada 15. februārī, to pieņēma
Satversmes sapulce pēc 2 gadu darba, kuru
uzsāka 1920. gada 1.maijā, par pamatu tika
ņemtas Francijas un Veimāras republikas
konstitūcijas. Satversme stājās spēkā 1922.gada
7. novembrī.
• Latvijas Satversmē ir 116 panti, kuri sadalīti 8 nodaļās.
Valsts svarīgākos principus nosaka 1.nodaļa, no 2.-7.
nodaļai ir veltīta svarīgākajām valsts institūcijām
(Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam,
tiesai, Valsts kontrolei). 8.nodaļa nosaka cilvēka
pamattiesības.
• Satversme nosaka:
• 1. Kādi ir galvenie principi, uz kuriem balstās valsts.
• 2. Kā veidota valsts pārvalde
• 3. Kādas ir pilsoņu tiesības un brīvības.
• Laikā no 1934.-1940.gadam Latvijā pastāvēja K.
Ulmaņa autoritārais režīms, un Satversmes
darbība tika apturēta.
Padomju varas (okupācijas) gados 1940.-1991.
Satversmes darbība nebija iespējama, tā tika
atjaunota līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu.
• Latvijas Satversmei ir ievads jeb preambula un 8
nodaļas, 116 panti. Lielāko daļu pantu var grozīt
Saeima, bet 76. Pants nosaka, ka to var darīt ja
labojumiem piekrīt 2/3 deputātu. 77.pants nosaka, ka
1., 2., 3., 4., 6., un 77., pantu var grozīt, ja to atbalsta
referendumā iedzīvotāji.
Minētie panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga
demokrātiska republika, vara pieder Latvijas tautai,
tāpat iezīmē Latvijas teritoriju, valsts valodu,
simbolus-karogu, ģerboni, himnu un Saeimas
ievēlēšanas kārtību.
• Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties
uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības
vadīšanu un esošās politiskās iekārtas
pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija,
iedzīvotāji un suverēna vara.
• Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara
(parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), bruņotie spēki,
tiesas, policija un citi.
•
Valsts funkcijas var iedalīt iekšējās un ārējās.
•
• Iekšējās funkcijas ir saistītas ar valsts pārvaldi, iedzīvotāju
izglītības, labklājības, drošības un tiesiskuma nodrošināšanu.
• Tiesiskuma uzturēšana – valsts rūpējas par likumu un normatīvo aktu
pieņemšanu, iestādēm (tiesu, policiju, inspekcijām), kuras uzrauga
normatīvo aktu ievērošanu.
• Saimnieciskās darbības nodrošināšana – ar atbalstošu nodokļu politiku,
ļauj veidot un attīstīt uzņēmumus, gādā par finanšu stabilitāti, uztur
naudas vērtību, nodrošina sekmīgu saimniecības attīstību.
• Sociālais atbalsts – Valsts nodrošina sociālo palīdzību mazāk sociāli
aizsargātām grupām (ģimenēm ar bērniem, maznodrošinātiem cilvēkiem,
pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti u.c.), atbalstu veido gan pabalstu
sistēma, gan aprūpes iestādes un dienesti.
• Izglītības pieejamība, kultūras vērtību uzturēšana – valsts rūpējas par
izglītību, tās kvalitāti, izsniedz izglītības dokumentus, finansē izglītības un
kultūras nozares, lai uzturētu sabiedrībai nozīmīgas kultūras vērtības.
• Tīras vides uzturēšana – valsts rūpējas par vides tīrību, ilgtspēju, attīstību.
To valsts panāk ar likumu un atbilstošu normatīvo aktu prasībām.
• Ārējās funkcijas ir saistītas ar uzdevumiem, kuri valstij jāpilda, lai
veidotu drošas sadarbības attiecības ar Eiropas un Pasaules valstīm,
citām sabiedrībām, lai sekmētu visas cilvēces attīstību, drošību, mieru,
stabilitāti, dabas aizsardzību, un visas cilvēces labklājību un attīstību.
• Starptautiskās drošības garantēšana. Valsts uztur armiju, robežsardzi,
iesaistās kolektīvās drošības organizācijās ANO, NATO u.c., kuras
nodrošina mieru pasaulē un teritoriju neaizskaramību.
Valsts piederīgo aizsardzība. Ārvalstīs esoši Latvijas valsts piederīgie
tiek aizsargāti, kritiskos brīžos saglabā tiesības lūgt palīdzību
vēstniecībās, konsulātos.
Attiecību veidošana ar citām valstīm. Iesaistoties starptautisko
organizāciju darbībā, slēdzot līgumus ar citām valstīm, nodrošina
iespējas savas valsts pilsoņiem veidot attiecības ar citu valstu
pārstāvjiem un organizācijām.
Savas valsts kultūras un vērtību popularizēšana. Lai veicinātu
atpazīstamību pasaulē, tūrismu, piesaistītu investorus (naudas
ieguldītājus) valsts veido un uztur iestādes, kuras popularizē Latvijas
vārdu pasaulē.
Cilvēces problēmu risināšana. Valsts iesaistās visas pasaules cilvēces
problēmu risināšanā – cīņā pret terorismu, pandēmijām, vides
aizsardzību, mieru.
 Likumdošanas vara – Saeima
• Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Saeimā strādā 100 ievēlēti deputāti.
Latvijas valsts ir demokrātiska
parlamentāra republika, suverēnā vara tajā
pieder tautai. Tauta savu gribu īsteno, ievēlot
Saeimā 100 savus priekšstāvjus.
• Saeimai, kā arī tautai
Latvijas Republikas
Satversmē paredzētajā
kārtībā un apmēros pieder
likumdošanas tiesības.
Saeimu uz 4 gadiem ievēl
Latvijas Republikas
pilsoņi, kuri sasnieguši
18 gadu vecumu.
• Pēc piederības politiskajām partijām, deputāti
veido grupas jeb frakcijas. No deputātu vidus
tiek ievēlēts Saeimas prezidijs un priekšsēdētājs,
komisijas un apakškomisijas, kuras iesaistās
noteiktas nozares likumu izstrādē. Likumu
pieņemšana notiek vairākos posmos jeb
lasījumos. Likuma ierosināšana, likuma
izskatīšana 2 vai 3 lasījumos, likuma izvērtēšana
pie Valsts prezidenta un izsludināšana.
• Valsts prezidentam ir noteicošā loma likuma
izvērtēšanā, prezidents var likt likumu
pārstrādāt, ja pamana tajā trūkumus, tāpat
likumu uz 2 mēnešiem var apturēt 1/3
deputātu. Tad jāsavāc 1/10 daļas vēlētāju
paraksti un jāizsludina referendums, jeb
tautas nobalsošana, kurā jāiegūst ¾ balsu
vairākums.
Latvijas Valsts prezidents
• Par Latvijas Valsts prezidentu var kļūt
vismaz 40 gadus vecs amata kandidāts, ja
par viņu nobalso vismaz 51 Saeimas
deputāts. Valsts Prezidentu ievēl uz 4
gadiem, amatu valsts Prezidents var
ieņemt ne vairāk kā divus termiņus (8
gadus). Valsts prezidentu var atcelt no
amata, ja 2/3 deputātu nobalso par to.
 • Valsts prezidents pārrauga visas 3 varas
daļas: likumdošanas, izpildu un tiesu varu.
• Valsts prezidentam demokrātiskās valstīs ir
dotas tiesības saskaņot un regulēt visu 3
varas daļu darbību.
• Valsts prezidents ir savas valsts simbols,
veic reprezentācijas funkcijas:
• Pieņem ārvalstu sūtņus un diplomātus;
Pārstāv valsti starptautiski, kur pauž savu
viedokli;
Pilda bruņoto spēku virspavēlnieka lomu;
Pieņem tiesnešu zvērestus;
Egils Levits; LR prezidents kopš 2019.gada 8. jūlija
Apžēlot notiesātos;
Pasniedz valsts apbalvojumus.
Veic varas organizēšanas funkcijas:

• Vērtē un izsludina Saeimas • Novērš ārkārtas situācijas,

izstrādātos likumus; vada Nacionālo drošības
• Ierosina likuma pieņemšanu; padomi;
Izvēlas politiķi, kurš kļūs • Ieceļ amatos augstākos
par diplomātus;
• Ministru prezidentu un • Ieceļ ordeņu kapitulu, kurš
veidos valdību;
lemj par valsts
• Piešķir virsnieku dienesta apbalvojumu piešķiršanu
pakāpes;
 Izpildvara: Ministru kabinets

• Ministru kabinets ir Latvijas

valsts valdība jeb valsts augstākā
izpildvara.
To veido Ministru prezidenta
amata kandidāts un viņa aicināti
ministri. To, kurš būs Ministru
prezidents, izvēlas Valsts
prezidents.
• Ministru prezidentu un ministrus ievēl Saeima. Tāpēc valdības
veidošanu Valsts prezidents uztic cilvēkam, kuram varētu būt
Saeimas vairākuma atbalsts. To nosaka deputātu piederība
politiskajām partijām. Deputātus, kuri atbalsta valdību, sauc
par pozīciju, tos, kuri neatbalsta – par opozīciju. Valdība
darbojas līdz jaunām Saeimas vēlēšanām, vai līdz brīdim, kamēr
Saeima tai izsaka neuzticību.
• Lai tiktu īstenoti likumi, Ministru kabinets uzrauga ar
Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Noteikumi precizē
likumā ietvertās normas. Ministru kabinets arī izstrādā
likumprojektus, kurus iesniegt Saeimai. Ministru kabineta
politiku veido viņu pieņemtie noteikumi un likumprojekti,
tātad, valdību veidojošā partija vai partijas. Ja valdību veido
vairākas partijas, tās savstarpēji noslēdz koalīcijas līgumu un
vienojas par veicamajiem uzdevumiem.
• Ministrijā ikdienas darbus veic ministrijas darbinieki un
padotības iestāžu darbinieki. Tos var iedalīt 2 grupās –
politiskajā un organizatoriskajā. Politiskā vadība izstrādā
uzdevumus, bet organizatoriskā vadība tos īsteno.
Pie politiskās vadības pieder ministrs, ministra birojs un
parlamentārais sekretārs.
• Pie organizatoriskās vadības pieder valsts sekretārs,
departamenti un nodaļas
Valdības darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un
Ministru kabineta iekārtas likums.
• Saeima ieceļ amatā Valsts kontrolieri, kura vadītās iestādes
uzdevums ir pārbaudīt valsts pārvaldes efektivitāti un
finanšu izlietojuma lietderīgumu.
 Tiesu vara

Tiesu varas uzdevums ir panākt likumu ievērošanu, tās

pamats ir tiesas. Tiesas balstoties uz likumu, pieņem
spriedumus un nolēmumus konkrētās lietās. Tiesas
pieņemtie lēmumi ir jāpilda visiem, jo tie pakļauti
likumam.
• Tiesnešus amatā ieceļ
Saeima. Latvijā darbojas 3
līmeņu tiesas – rajonu vai
pilsētu tiesa, apgabaltiesa,
Augstākā tiesa. Ja kādu
neapmierina zemākās
tiesas nolēmums, to var
pārsūdzēt augstākā.
• Latvijā darbojas trīs pakāpju tiesu sistēma: Pirmās
instances tiesa, apelācijas tiesa, kasācijas instances
tiesa.
Tiesas izskata vispārējās jurisdikcijas jautājumus, kam
pamatā ir krimināllietas, civillietas – strīdus par
īpašumiem, administratīvās tiesas, kuras pārskata
sūdzības par pašvaldību vai valsts
iestāžu lēmumiem. Pastāv arī Ekonomisko lietu tiesa.
Likumu atbilstību izvērtē Satversmes tiesa.
Tiesās darbojas:
Prokurori, kuri uzrauga likumu ievērošanu veic izmeklēšanu
vai pārbaudi, tiesā uztur apsūdzību, vērtē tiesu spriedumus,
uzrauga sodu izpildi. Prokuratūru vada Saeimas iecelts
Ģenerālprokurors.
Advokāti, kuri nodrošina juridisko palīdzību saviem klientiem –
aizstāv, pārstāvot viņu likumīgās intereses tiesā un izmeklēšanā.
Advokātu uzdevums ir arī palīdzēt tiesai noskaidrot patiesos
lietas apstākļus, kalpot taisnīgai tiesai un tiesiskai iekārtai.
Zvērināti tiesu izpildītāji panāk tiesu nolēmumu izpildi.
Zvērināti notāri palīdz klientiem sakārtot nepieciešamo
personīgo dokumentāciju un reģistrē to. Viņu ziņā ir dažādas
pilnvaras, testamenti, vienošanās, laulību šķiršanu. Reģistrējot
dokumentus, notārs apliecina dokumenta publisko ticamību .
Valsts pastāvošais politiskais režīms nosaka, kādas
attiecības valsts veido ar saviem iedzīvotājiem.

• Politiskais režīms – paņēmienu un metožu

kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota
vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā
režīma pamatgrupas: demokrātisks un
antidemokrātisks režīms autoritārs, totalitārs.
Demokrātiskās sabiedrībās varu
sadala starp centrālo varu (valdību) un
pašvaldībām. Jautājumus, kurus risina
valsts centrālās iestādes un
pašvaldības, nosaka likums, tāpat
sadala līdzekļus katras funkcijas
izpildei.
• Latvija ir demokrātiska valsts, to garantē Latvijas
Satversme. Pirmais pants nosaka, ka Latvija ir
demokrātiska republika, 2.pants, ka vara pieder
Latvijas tautai. Cilvēktiesību jautājumi aplūkoti
Satversmes 8.nodaļā.
• Latvijā nav likuma, kas nosaka vispārējus iedzīvotāju
pienākumus pret valsti, tiek uzskatīts, ka ikviena
cilvēka pienākums ir ievērot likumus. Likumos ir
norādīti atsevišķu sociālo un profesionālo grupu, arī
amatpersonu pienākumi.
• Autoritārisms ir politiskā sistēma, kurai raksturīga
varas koncentrācija viena vadoņa rokās. Tai ir
raksturīga antidemokrātiska valsts pārvaldes
sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju
bezierunu pakļaušanos vadonim un valsts varai.
Vara tiek koncentrēta diktatora rokās, kurš
kontrolē visas varas iestādes. Savu varu pār
sabiedrību vadonis uztur ar karaspēka, drošības
dienestu un paklausīga birokrātiskā aparāta
palīdzību.
• Dažkārt autoritāras varas pretinieki tiek vajāti vai pat fiziski
iznīcināti. Autoritārā valstī var notikt vēlēšanas, tomēr tās
nav demokrātiskas. Uz galveno valsts amatu parasti kandidē
pats diktators, lai viņa vara izskatītos likumīga. Latvijā
autoritārisms bija pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma, kad
varu savās rokās sagrāba Kārlis Ulmanis ar uzticamām
aizsargu vienībām.
• Autoritārisms Latvijā pastāvēja līdz Padomju okupācijai
1940.gada jūnijā.
• Totalitārisms ir politiskā sistēma, kurā valsti
pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi
totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar
sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās,
ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā
kontrolē valsts. Tas ir diktatūras veids, kurā vara
ierobežo cilvēku visās jomās. Diktatūras apstākļos
vara pieder nelielam cilvēku lokam vai pat vienam
cilvēkam.
• Totalitārisms bija Padomju Savienībā, nacistu varas
laikā Vācijā, un Musolīni diktatūras (fašisma) laikā
Itālijā.
• Demokrātiska valsts ir atvērta valsts, kurā ievērojot
noteiktus nosacījumus, var ieceļot un uzturēties cilvēki
no visas pasaules. Tomēr valsts pamatu veido pilsoņi
– tā sauc iedzīvotājus, kuriem valsts pilsonība.
• Pilsonība – piederība pie kādas valsts pilsoņiem, uz
kuriem attiecas valsts likumos noteiktās tiesības un
pienākumi.
Pilsonību var iegūt:
1. Piedzimstot pilsoņu ģimenē.
2. Slēdzot laulību ar šīs valsts pilsoni.
3. Iegūstot pilsonību naturalizējoties (nodzīvojot noteiktu
laiku valstī, nokārtojot valsts valodas
• eksāmenu, nododot uzticības zvērestu konstitūcijai un
valsts simboliem, u.c).
4. Piedzimstot kādas valsts teritorijā, ja vecāki lūdz
pilsonību savam bērnam.
• Latvijas Republikas pilsoņiem ir politiskās tiesības – vēlēt un tikt
ievēlētiem, var ieņemt amatus valsts pārvaldē, strādāt jebkurā profesijās. Ja
tie ārvalstīs nonāk grūtībās, var lūgt valsts atbalstu vēstniecībā vai
konsulātā.
Latvijas Republikas pilsoņi ir arī Eiropas Savienības pilsoņi, tas nozīmē,
ka viņi var brīvi pārvietoties pa ES valstīm, apmesties tur uz dzīvi,
mācīties, strādāt, veidot uzņēmumus un baudīt kultūras dzīvi.
Latvijas valsts atzīst dubultpilsonību, ir noteikts valstu loks, kuru valstu
pilsoņi drīkst būt arī Latvijas pilsoņi.

• Nepilsoņi – Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas

personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav
ieguvušas nevienas valsts pilsonību. Līdz 2020. gada 1. janvārim Latvijas
nepilsoņi saviem jaundzimušajiem bērniem varēja brīvi izvēlēties vai nu
Latvijas nepilsoņa statusu, vai arī Latvijas pilsonību.
• Bezvalstnieki ir cilvēki, kuri nav nevienas valsts pilsoņi. Viņu tiesības
nosaka 1954.gadā pieņemtā starptautiskā konvencija par
bezvalstniekiem, kura rosina valstis izsniegt šiem cilvēkiem
dokumentus, paredzot lielāko iespējamo labvēlību. Latvijā
bezvalstnieki nevar piedalīties vēlēšanās vai tikt ievēlēti, kā arī nevar
ieņemt pilsoņiem paredzētos amatus un profesijas. Latvijas
bezvalstnieki ir pasargāti arī ārpus valsts, viņus atbalsta arī citas ES
vēstniecības.
Citu ES valstu pilsoņi drīkst Latvijā dzīvot, strādāt, mācīties, izņemot
reģistrācijas apliecību arī veidot savus uzņēmumus un piedalīties
pašvaldību vēlēšanās un kandidēt tajā pašvaldībā, kur ir reģistrēti,
tomēr viņi nevar piedalīties un kandidēt Saeimas vēlēšanās.
• Bēgļi un alternatīvie. Tie ir cilvēki, kuri savā zemē ir
apdraudēti, tāpēc ieceļo Latvijā, kur meklē patvērumu. Viņu
tiesības arī nosaka starptautiskās konvencijas. Bēgļiem nav
uzturēšanās ierobežojumu, bet alternatīvajiem ir gads. Bēgļi
un alternatīvie ir pasargāti valstī, viņiem ir visas tiesības,
izņemot tiesības piedalīties vēlēšanās, kandidēt un ieņemt
pilsoņiem paredzētos amatus. Pēc noteikta laika bēgļi var
naturalizēties un iegūt pilsonību.
• Trešo valstu pilsoņi. Tā sauc ieceļotājus no tām valstīm,
kuras nav Eiropas savienībā. Šie cilvēki var tikt reģistrēti kā
pastāvīgie iedzīvotāji vai kā cilvēki, kuriem nepieciešama
uzturēšanās atļauja.
Neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas laikā, tai bijuši 9 prezidenti un 1
patvaldnieks, tātad 10 valsts vadītāji:

1. Jānis Čakste (amatā 1922.-1927.),

2. Gustavs Zemgals (amatā no 1927.-1930.),
3. Alberts Kviesis (amatā no 1930.-1936.),
4. Kārlis Ulmanis (varu pārņēma A. Kvieša prezidentūras laikā 1934.g.15.
maijā – 1940. g),
5. Guntis Ulmanis (amatā 1993.-1999.),
6. Vaira Vīķe Freiberga (amatā 1999.-2007.),
7. Valdis Zatlers (amatā no 2007.-2011.),
8. Andris Bērziņš (amatā no 2011.-2015.),
9. Raimonds Vējonis (amatā no 2015.-2019.),
10. Egils Levits (amatā no 2019.gada).