Objektivitātes

principi
Objektivitātes jēdziens
• IMPARTIALITY / BEZKAISLĪBA, беспристрастность) praktisks koncepts
• fairness / taisnīgums
• even-handedness / vienāda attieksme
• accuracy / precizitāte

• OBJECTIVITY / OBJEKTIVITĀTE  filozofisks koncepts

• Realitātē ārpus mūsu prāta eksistē lietas, kuras ir iespējams novērot
• Pastāv neatkarīgi pārbaudāmie fakti, kurus ir iespējams atšķirt no subjektīvām vērtībām

• ŽURNĀLISTIKAS OBJEKTIVITĀTE
• atšķirt faktus no viedokļiem
• līdzsvaroti atstāstīt diskusijas saturu
• pamatot žurnālista paziņojumus ar atsaucēm uz autoritatīviem avotiem
Bezkaislība
Uz priekšmeti/lietu var skatīties no
dažādām pusēm, no tikai visu skata
punktu/viedokļu integrācija sniedz
objektīvu priekšstatu par īstenību.
Sabiedriskā televīzija
Public television
Televīziju veidi:
finansēšanas un uzraudzības princips
• Valsts televīzija
• Komerciālā televīzija
• Sabiedriskā televīzija
Mediju funkcijas
INFORMĀCIJA KONTINUITĀTE
• Ziņo par notikumiem un situāciju • Demonstrē esošo kultūru, atzītās subkultūras
sabiedrībā un pasaulē un jaunradi.

• Norāda uz varas attiecībām • Veicina vērtību kopīgošanu.

• Sekmē jauninājumus, pielāgošanos un IZKLAIDE

attīstību
• Atpūta, relaksācija..
KORELĀCIJA
• Mazina sociālo spriedzi.
• Skaidro, interpretē un komentē notikumu
un informācijas nozīmi.
MOBILIZĀCIJA
• Atbalsta atzītās autoritātes un normas.
• Rīko kampaņas sabiedrības mērķu atbalstam.
• Socializē.
• Koordinē rīcību.
• Veido saskaņu.
• Nosaka prioritātes un norāda uz to lomu.. Denis McQuail. Mass Communication Theory
Informācijas avoti LTV1 un TV3 vakara ziņu raidījumos, okt-nov 2020
Avoti Avotu skaits kopā Avotu procents katrā medijā

N % LTV1 TV3
Žurnālists 86 10.2 11 10
Ziņu aģentūra 115 13.6 9 17
Statistika 38 4.5 5 4
Eksperts Covid-19 34 4.0 5 3
Eksperts cits 76 9.0 7 11
Oficiāls: politisks 184 21.7 20 23
Oficiāls: iestāde 73 8.6 9 9
Oficiāls: ārzemju 62 7.3 9 6
Lielie uzņēmumi 24 2.8 4 2

NVO 18 2.1 1 3
Darītājs 65 7.7 10 6
Aculiecinieks 6 0.7 1 0
Slavenība 14 1.7 3 1
Tautas balss 47 5.5 6 6
Cits 5 0.6 1 1%
Kopā 847 100.0 100 100%
 Nodarbinātības struktūra Latvijā
SKDS aptauja 2021, % Tautas skaitīšana 2021
Nestrādā 30.1
Darbinieks valsts sektorā 14.5
819.000
Darbinieks privātajā sektorā 37.2
Darbinieks, kurš vēlas dibināt
9.4 na
savu biznesu
Pašnodarbinātais 5.1 82.000
Uzņēmējs 3.7 35.000
Kopā 100.0
Uzticēšanās ziņu medijiem, valdībai, citiem cilvēkiem
skala no 1 (pilnībā neuzticos) līdz 10 (pilnībā uzticos)
 Elektronisko mediju deregulācijas (privatizācijas) rezultātā varas
centri pārvietojās šādi:
• no publiskajiem uz privātajiem medijiem,
• no normatīvajiem (kā jābūt) uz komerciālajiem mērķiem (kas patīk
auditorijai),
• no politiskās sistēmas uz preču tirgu,
• no nacionālajiem uz transnacionālajiem operatoriem,
• no radošā personāla uz īpašniekiem, administrāciju un
reklāmdevējiem.
1980.-1990. gados valdīja uzskats, ka TV deregulācija /
komercializācija nodrošinās plurālismu un brīvāku piekļūšanu
medijiem. Taču komerciālo mediju darbības principi nav atrisinājuši
sabiedrības informētības problēmu.
Ienākumu avots ir reklāma, kuras apjoms ir atkarīgs no reitinga. Tāpēc
kanāla uzdevums ir piesaistīt un noturēt klausītāja uzmanību.
 Deregulācija negatīvi ietekmējusi mediju sociālo funkciju, cieš pilsoņu
iespējas iegūt informāciju par sociāli politiskajiem notikumiem un
tematiem, kas demokrātiskās sabiedrības pilsonim ļauj pilnvērtīgi
piedalīties sabiedrības dzīvē, jo:
• vēlēšanu kampaņu sacensības gars no televīzijas ziņām pieprasa īsus
sižetus par politiķiem un viedokļu veidotājiem,
• daudziem skatītajiem ir maz laika, lai nopietni nodarbotos ar politiku,
• pieaug spiediens no PR speciālistu puses,
• politiķi un žurnālisti cīnās par tiesībām veidot mediju dienas kārtību,
• tiek pieņemts uzskats, ka ātrākais pārliecināšanas veids ir ass uzbrukums
oponentam.
Pasliktinās bērnu raidījumu saturs. Tiem ir būtu jāveicina bērnu
attīstība, zinātkāre un izglītība, taču reklāmdevēji atbalsta tikai
izklaidējošos raidījumos, kuros var izvietot rotaļlietu reklāmu.
Cenšoties samazināt ražošanas izdevumus, komerciālie mediji
samazina izdevumus nopietnai žurnālistikai un aizpilda raidlaiku ar
lētām spēlēm, seriāliem, spraiga sižeta filmām, kas piesaista lielu
auditoriju.
Bažas rada “kultūras imperiālisms”: programmas tiek importētas no
ārzemju TV ražošanas gigantiem.
Paradoksāla situācija: sekojot mūsdienu ekonomikas tendencei uz
saplūšanu, konglomerātu veidošanu, medijos samazinās konkurence
un līdz ar to izkūp liberālā modeļa apgalvojums, ka mediji varot
nodrošināt informācijas daudzveidību tikai brīvajā tirgū.
 Sabiedrisko elektronisko mediju uzdevums ir samazināt gan valsts aparāta,
gan brīvā tirgus ietekmi uz masu informācijas līdzekļiem, radot iespēju
dažādām sociālajam grupām, jebkurām minoritātēm piekļūt publiskajām
diskusijām.
Sabiedrisko mediju neatkarību no valsts un tirgus nodrošina finansiālā
autonomija. To garantē neatkarīgais budžets, ko veido abonēšanas
maksas.
Vadību un kontroli nodrošina sabiedriskās padomes, kuras veido dažādu
sabiedrības grupu, politisko partiju, konfesiju, kultūras un mākslas aprindu
utt. pārstāvji.
 Sabiedrisko mediju definīcijā liela nozīme ir “kvalitātes” principam:
• likumdošana pieprasa, lai žurnālisti ievērotu neitralitāti,
• programma ir jāiekļauj noteikts izglītojošo raidījumu apjoms,
• programmas prime time ir jāiekļauj noteikts sabiedriski politisko
raidījumu apjoms.
 Sabiedrisko mediju īpašības, kas ir svarīgas demokrātiskās kultūras attīstībai:
• tie veido telpu, kurā ir iespējams paust viedokli un brīvi diskutēt neatkarīgi no
privātā kapitāla un valdības ietekmes;
• ir pieejami visiem bez papildus samaksas par pakalpojumu;
• tā ir platforma, kas dara iespējamu diskusiju par atšķirības (daudzveidības)
politiku un par kopīgo labumu, jo sabiedriskie mediji vienā programmā runā par
dažādām pieredzēm, viedokļiem un argumentiem;
• ar auditoriju runā kā ar pilsoņiem, nevis kā ar patērētajiem.
Lielbritānijā sabiedriskos medijus definē 17 tēzes:
Galvenie principi:
radio un TV ir nacionālā bagātība, kas ir jāizmanto
kopīgajam labumam, nevis atsevišķu interešu grupu
labā;
• atbildība ir uz raidorganizāciju vadības pleciem;
• visiem skatītajiem, kas maksā līdzīgu abonentmaksu,
jānodrošina pieeja pakalpojumam;
• Raidorganizācijas ir brīvas no valdības iejaukšanās
ikdienas darbā.
• Pienākumi:
• raidorganizācijām ir jāinformē, jāizglīto un jāizklaidē;
• tehniskajās un citās lietās jāievēro augstie standarti;
• raidījumiem jāsedz plašs un līdzsvarots tematu spektrs;
• jābūt atbilstošajam britu (tagad ES) producentu un
izpildītāju raidījumu apjomam;
• saprātīgs raidījumu apjoms jānodrošina arī citās valodās,
kurās runā cilvēki TV studijas reģionā.
• Pienākumi patērētāja interešu aizsardzībā: raidījumi
nedrīkst uzbrukt labai gaumei un pieklājībai, aicināt uz
noziegumiem vai izraisīt nekārtības;
• īpašie noteikumi jāpiemēro vardarbības un citu tematu
attēlošanai laikā, kad auditorijā ir daudz bērnu;
• pietiekams laiks jāvelta ziņām un dokumentālajiem
raidījumiem;
• pretrunīgie jautājumi jāiztirzā rūpīgi un objektīvi.