BEDĪBAS

Jānis Stendzenieks, Alise Behmane, Alise Roze Zālīte, Elza Šķendere,

Milēna Jakovele, Ernests Pastars, Jēkabs Dripe, Marta Treija, Madara Kvāle.

8.a
 SATURS
➔ Kas ir bedības?
➔ Latviešu izpratne par nāvi
➔ Gatavošanās bedībām
➔ Bedību apģērbs
➔ Bedību norise
◆ 1.diena
● Gatavošanās bedībām
● Vāķēšana
◆ 2.diena
● Apbedīšana
● Bedību mielasts
● Pēdu izmīdīšana
◆ 3.diena
● Mantas dalīšana
● Norises
➔ Kapsēta
➔ Bedību dziesmas
➔ Bedību ticējumi
◆ Bedību pareģošanas ticējumi
➔ Video
➔ Atsauces
KAS IR BEDĪBAS?
 LATVIEŠU IZPRATNE PAR NĀVI
● Latvieši miršanu uzskata par dabīgu norisi
● No miršanas nebaidās
● Dainās izteikta latviešu pārliecība, ka mūža
garums šai saulē ir Dieva ziņā

Divējāda saule tek, tek kalnā, tek lejā;

Divējāds mans mūžiņš ar to vienu dvēselīti.

Bridi, laiku man dzīvot, nedzīvot saules mūžu;

Odeņam, akmiņam, tam dzivot saules mūžu!
LATVIEŠU IZPRATNE PAR NĀVI

● Cilvēka augumu dod, uztur un atkal paņem Māra.

● Sakarā ar miršanu viņu uzrunā par Veļu māti vai Zemes māti.

Vaļā manas nama durvis, vaļā manas istabiņas:

Veļu māte aizsviluse manu durvju vērājiņu.

Ar Dieviņu, māmulīte, labvakar, Zemes māte!

Labvakar, Zemes māte, vai būs laba dusēšana?
GATAVOŠANĀS BEDĪBĀM
1. Miršana
● Pirms cilvēka nomiršanas centās aizdegt svecīti tā
tuvumā, lai dvēselei būtu gaišāks ceļš uz debesīm.
2. Mazgāšana
● Mironi mazgāja uzreiz pēc tā nomiršanas, vienalga, vai
cilvēks nomira agri no rīta vai nakts vidū.
3. Iezārkošana
● Nomazgāto mironi uzlika uz dēļa vai izceltām durvīm
un apsedza ar tīru palagu.
4. Līķa uzglabāšana mājās
● Līdz bedībām, zārku ar līķi novietoja klētī, pagrabā vai
rijā uz soliem vai uz krēsliem.
 BEDĪBU APĢĒRBS

● Kad kāds mira, tad piederīgie nelaiķi nomazgā, un

mirušo saģērbj goda drēbēs — visbiežāk baltā krāsā.
● Mirušo ģērbj viņa paša drēbēs, nevis izmanto kāda
tuvinieka apģērbu.
● Ja mirstamās drēbes šuva, tās šuva ar īpašiem
dūrieniem, nemetot mezglu.
● Viesi vilka baltu svētku apģērbu.
● Zārkā mirušajiem ielika adatu un diegu, lai salāpītu
caurās drēbes.
 BEDĪBU NORISE
● BĒRINIEKU SABRAUKŠANA
● VĀĶĒŠANA

ENA
I
1 .D
● IZVADĪŠANA
GATAVOŠANĀS 2.DIENA
BEDĪBĀM BEDĪBAS 3.
● BEDĪBU MIELASTS
DI ● PĒDU IZMĪDĪŠANA
E NA

● MANTAS DALĪŠANA
1.DIENA

● Sagaida bēru viesus.

● Gatavojas bedībām, cep baltu mazi un karašas.
● Kauj lopus, gatavo alu.
● Katrs viesis paņem līdzi ko ēdamu.
● Vakarā piedalās vāķēšanā.
 1. DIENA
VĀĶĒŠANA

Vāķēšanas iezīmes:
● Dzimtas sapulcēšanās
● Atvadu mielasts
● Dziedāšana un dejošana
● Sveču dedzināšana visu nakti
● Sarunas ar mirušā veli un aiziešanas iemesla jautāšana
Vākājat, vāķenieki,
vedat mani smilktienā!
Gara man šī naksnīna
pie bērniem pargulēt.
 2.DIENA

Otrajā bedību dienā mirušo izvada no bēru mājām

uz kapsētu.
● Izvadīšana (visi uz kapsētu nebrauc, mājās
paliek tuvākie radinieki)
● Izvadīšanas mielasts kapos
● Mielasts mājās (piemin mirušo)
● Pēdu izmīdīšana
● Dejas, rotaļas (ja mirušais bijis neprecējies)
 2.DIENA
APBEDĪŠANA

● Vienkoči un zārku veidi

● Aizliegumi
● Izvadīšana no mājas
● Kapu pušķošana

Ko es laba nopelnīju, Aši zemes nopelnīju,

Šai saulē dzīvodams? Šesus dēļu gabaliņus
 2.DIENA
BEDĪBU MIELASTS

● Baltmaize
● Karašas
● Gaļa
● Zirņi
● Pupas
● Alus
● Brandvīns
 2.DIENA
PĒDU IZMĪDĪŠANA

● Bēru viesi, dziedot dziesmas un

veicot ritmiskus soļus, izstaigā
aizgājēja mājvietas telpas un ceļus.

● Notiek bēru mielasta laikā vai pēc tā.

3.DIENA

Trešajā bedību dienā dala mantu un noslēdz

atvadīšanos.
● Mantas dalīšana
● Kāpostu vārīšana
● Ugunskura dedzināšana
 3.DIENA
MANTAS DALĪŠANA

● Nākamajā dienā pēc mirušā

izvadīšanas izdala tā mantu.
● Ievēro nelaiķa atstātos norādījumus.
 3.DIENA
NORISES
Trešajā dienā norisinās arī šādi notikumi:
● Vāra skābētus kāpostus kā pēdējo
ēdienu.
● Viesi cenšas gatavošanu aizkavēt.
● Beidzamajā bēru dienā pirms
aizbraukšanas dodas uz lauku, kur
sakur ugunskuru.
● Klātesošie lec pāri ugunskuram.
 KAPSĒTA

Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta
mirušo apbedīšanai.

Kapsētu veidi:
● Atvērtā kapsēta;
● Daļēji slēgtā kapsēta;
● Slēgtā kapsēta.
BEDĪBU DZIESMAS

Bedību tautasdziesmu galvenā ideoloģija ir izpaust dziļus

pārdzīvojumus, filozofiskas pārdomas. Tās dzied dažādos
bedību notikumos, norisēs vai konkrētās bedību situācijās,
piemēram:
● Kad cilvēks ir slims un “uz nāves gultas”.
● Kad apbedī mirušo un piederīgie no tā atvadās.
● Kad norisinās mantas dalīšana.
● Kad tiek pieminēti jau aizgājušie aizsaulē.
 BEDĪBU DZIESMAS

Daži bedību dziesmu piemēri, kurus izmanto iepriekš minētajās situācijās:

1.Kad cilvēks ir slims un “uz nāves gultas”. 2.Kad apbedī mirušo un piederīgie
no tā atvadās.

Vai dieviņ, vai dieviņ, Auniet man balti kājas,

Vaidēt vaid istabā! Sedziet baltu villainīti:
Ej, dieviņ, istabā, Nu es iešu tai ciemāi,
Dod tiem savu veselību. Kur mūžam neatnākšu.
 BEDĪBU DZIESMAS
Daži bedību dziesmu piemēri, kurus izmanto iepriekš minētajās situācijās:
3.Kad norisinās mantas dalīšana. 4.Kad tiek pieminēti jau aizsaulē
aizgājušie.

Es savai māmiņai, Visu nakti mans tētiņš

Trīs dieniņas bēres dzēru; Ap logiem klausījās;
Vēl dzersim otras trīs Vai tie ēd, vai tie dzer,
Viņas mantu dalīdami. Vai tie mani pieminēja.
 BEDĪBU TICĒJUMI
Bedību ticējumi, kā jau citi tautas ticējumi, ir izveidoti ar laiku
novērojot dažādas likumsakarības un atkārtotus notikumus, kas
balstās uz dzīves novērojumiem. Bieži bedību ticējumi paredz
nākotnes un piesaka pagātnes notikumus. Daži ticējumu piemēri:

1. Ja kāds uz bērēm ir lūgts, tad jāiet - citādi piemetīsies kāda

nelaba kaite.
2. Ja mironi aprokot, uznāk lietus - mironis paņem līdzi
pakaļpalicēju svētību.
3. Ja bērēs nodziest viena no tām svecēm, kuras ir pie līķa, - tanī
mājā vēl kāds mirs.
 SAPŅU TULKOJUMS
Bēres un cilvēka nāvi mēdz pareģot pēc dažādām zīmēm sapņos. Daži bēru
pareģošanas ticējumu piemēri:

1. Suns gaudo uz cilvēka nāvi, bet dzeguze -

uz mājdzīvnieka nāvi.

2. Ja izkrīt zobs, mirs kāds rads.

3. Ja ved baļķus, būs jābrauc bērēs.

4. Ja mežā lūzt daudz koki, tajā gadā daudzi

mirs vai būs karš.
LATVIEŠU FILMAS AR BEDĪBU AINĀM
 ATSAUCES
1.Gatavošanās bedībām- https://www.suitunovads.lv/lv/suitu_tradicijas/beru_tradicijas/

2.Tautasdziesmas - apis.lv/katalogs/2.9.-Slimiba-nave-beres-Senas-beru

3.”Latviešu tautasdziesmas. Izlase”, Latvijas PSR zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1957. gads.

4.“Latvju raksti” II sējums, pēc materiāliem valsts un privātos krājumos. 1990. gads.

5.Par apģērbu - https://calis.delfi.lv/forums/tema/8090264-noderigi-rakstini/4/

6.“Latviešu tautas dzīvesziņa 3. Godi.” Oļģerts Auns, 1990. gads.

7.“Latviešu gads, gadskārta un godi.” Marģers Grīns un Māra Grīna , 1992. gads.

8.Filma “Puika” - Aivars Freimanis, “Rīgas kinostudija”, 1977. gads.

9.Filma “Mans draugs - nenopietns cilvēks” - Jānis Streičs,”Rīgas kinostudija” 1975. Gads.

10.Fila “Vilkaču mantiniece” - Gunārs Cilinskis, studija “AL KO” 1990. gads.
PALDIES PAR UZMANĪBU!