Matemātikas sākotnējo

prasmju apguve pirmsskolā

Dr.paed., asoc.prof. Ineta Helmane

1
Industriālā sabiedrība
Informācijas sabiedrība
Izmaiņas skolotāja lomā
Pāreja no uz

Zināšanu raidītājs Mācību koordinators,

Primārais līdzstrādnieks,
informācijas avots Zināšanu virzītājs
Skolotājs kontrolē un Skolotājs nodrošina
vada visus mācīšanās skolēniem vairāk
aspektus iespējas, veicina
personīgo atbildību
mācīšanās gaitā
Izmaiņas skolēna lomā
Pāreja no uz

Pasīvs informācijas Līdzdalībnieks mācību

saņēmējs procesā
Atdarina zināšanas Veido, rada zināšanas
Mācās kā vientuļnieks Mācās sadarbojoties ar
citiem
6
Kompetence

7
OECD Education2030
Aktualitātes matemātikas
mācībā
Izglītības
mērķis universālā līmenī ir visiem
skolēniem attīstīt mīlestību uz mācīšanos,
bet klases līmenī- skolēni kļūs veiksmīgi
matemātiskos aprēķinos (Jerome, Driscoll, 1995).

Matemātikas apguvē vēlams nodrošināt

skaitļu lietošanas pamatus, kad ar praktisku
darbošanos matemātiskā saprašana tiek
veicināta caur saturu, kurš ietver zinātni,
projektēšanu un tehnoloģiju (Blatchford, Brudenell, 1999).
Tendence mērķī
Tendence mainīt akcentus matemātikas
mācību mērķī, uzsverot
 patstāvīgu domāšanu,
 diskusiju,
 jautājumus,
 spriešanu un sadarbību.

Tā pagātnē paliek

 iekalšana,
 viena pareiza atbilde,
 viena metode
 mācīšanās stāstot

(Elliott, 1996)
Matemātikas kā mācību priekšmeta mērķis

◦ attīstīt nepārtraukti progresējošu spēju gūt

informāciju, sazināties un domāt matemātiski

◦ izveidot un atrisināt matemātikas uzdevumus

◦ novērtēt matemātikas pievilcību

◦ lietot matemātiku zināšanu apguves dažādos

kontekstos, darbojoties ar skaitļiem, mērvienībām,
formām un telpu, dažādiem datiem
(Moyles, Hargreaves, 1998).
Matemātiska prasme
matemātisko darbību mērķtiecīga un
veiksmīga izpildīšana ar racionāliem
paņēmieniem
sekmē un nodrošina iespēju matemātiskās
prasmes lietot reālās dzīves dažādās jaunās
darbības situācijās

• prasme risināt teksta uzdevumus,

• prasme salīdzināt pēc lieluma divus daļskaitļus,
• prasme veikt aprēķinus ar naudas vienībām.
 Priekšmetiskas darbības pamatā
• daudzveidīgas uzskates izmantošana
mācību palīglīdzekļi, ko demonstrē un rāda, lai
padarītu saprotamāku, uztveramāku matemātikas
mācībā apgūstamo mācību saturu

• praktiski patstāvīga darbība ar

priekšmetiskās uzskates veidiem
matemātiskās prasmes sākotnējai izpratnei
nepieciešama praktiska darbošanās ar uzskati
Priekšmetiskās darbības ieguvumi
• lieliska iespēja bērniem vizualizēt
matemātiskās idejas, izskaidrot un ieviest
matemātiskās sakarības, kuras vēlāk tiks
izteiktas simbolu veidā (Cole, 1995)

• matemātiskā darbība ir pārskatāma, to var

kontrolēt(Салмина, 1981)

• aktīvas un praktiski patstāvīgas darbības

rezultātā apgūtās prasmes un zināšanas ir
lielākā mērā noturīgas, stabilas, tās ir
vieglāk atsaukt atmiņā (Столяр, 1966; Smirnovs, 1950; Абрамова, 2003)
Bērnu attīstības tendences
• praktiska darbība ar priekšmetiem ir efektīvs
līdzeklis to parādību un uzdevumu izziņai, kurus
bērns vēl nespēj aptvert abstrakti (Līvmane, 1975; Sīpols, 1976; Тализина,
1984; Абрамова, 2003)

• jaunas prasmes un zināšanas bērni vispirms apgūst

praktiskā darbībā un tad pakāpeniski tās pārveido
verbālās un mentālās formās (Engestrom et al., 2003; Moro, Bantova, 1967)

• bērns šajā vecumā spējīgs domāt tikai konkrēti.

Viņam nepietiek ar vārdu, ar simbolu. Darbojoties
ar uzskates palīglīdzekļiem, bērns izprot domu, jo
viņam raksturīga darbīgā domāšana (Dēķens, 1919; Students, 1935;
Birkerts, 1923)
Bērnu attīstības tendences
• Aizstājot bērna konkrēto un uzskatāmo
priekšmetisko darbību ar ilustrāciju
aplūkošanu un pedagoga skaidrojumu:

◦ bērns neizjūt procesu, kura rezultātā ir iegūtas

jaunās prasmes un zināšanas,
◦ bērns neizprot sakarības, kuras ietvertas
matemātiskā prasmē.

• Līdz ar to bērni mehāniski reproducē

abstraktas lietas un jēdzienus „kā saukļus”
(Grinfelds, 1985; Wragg, Brown, 1993)
Bērnu attīstības tendences

Abstrakciju (vārdu vai skaitļu, simbolu)

lietošana ir vairāk piemērota tad, ja bērniem
ir jau kaut kādas priekšzināšanas (Digiulio, 2000)

Abstrakcijasnespēj dot bērnam to izpratni,

ko dod darbošanās ar īstiem, reāliem
priekšmetiem (Digiulio, 2000)

Kad bērni apguvuši matemātiskas prasmes

priekšmetiskā darbībā, pamazām veicināma
pakāpeniska pāreja uz abstrakto domāšanu
(Ļubļinska, 1973; Vispārīgā didaktika, 1931; Крайг, 2003)
Uzskates izmantošana prasmju
apguvē matemātikā
• priekšmetiska uzskate
• ilustrējošs demonstrējums
• priekšmetiska uzskate un ilustrējošs
demonstrējums
• uzskate kopā ar simbolu, ’’papīra un
pildspalvas attēlojumu’’
• simbolisks attēlojums viens pats
(Kols,1995; Perova, 1998;Gormans,2001)
Monētu un banknošu modeļi
Matemātisko prasmju apguvē dominējošs,
ekonomisko aspektu iekļaujošs priekšmetiskās
uzskates veids
Latvijas banka
Roku pirksti

Dabīgā priekšmetiskā uzskate, kura katram

bērnam vienmēr ir līdzās, kā arī jebkurā
matemātiskās prasmes veikšanas brīdī ir
izmantošanas gatavībā (Erns, Priedītis, 1927)
Nosacītie apzīmējumi
Simbolisks uzskates veids, kurā vieni
apzīmēti kā punkti, desmits apzīmēts kā
līnija
Sīkais skaitāmais materiāls
Uzskates līdzekļi, kam ir mazi izmēri,
piem., zīles, kastaņi, oļi, pogas, pērlītes,
pupas, kociņi u.c..
Skaitļa decimālā sastāva tabula

Tabula, kuras aiļu skaits atbilst šķiras

vienību skaitam aplūkojamajā skaitlī.
Krāsaino skaitļu modeļi
Uzskates līdzekļu lietošanas
tendences priekšmetiskā darbībā
• Pirmsskolas un sākumskolas vecuma skolēnu
attīstības īpatnībām daļēji atbilstoša uzskate
Pirmsskaitļa periods

26
Pirmsskaitļa periods
Priekšmetu novietojumu raksturojošie
jēdzieni
Ģeometrisko figūru forma
Salīdzināšana pēc pazīmes
Salīdzināšana pēc skaita
Līniju veidi
Viens, daudz, neviens
Skaitļi, skaitļu izjūta
 Skaitļu izjūta / Number Sense
Raksturo kā intuitīvu skaita sajušanu, kas balstīta
izpratnē par to, ka skaitlis apzīmē noteiktu elementu
kopu vai vērtību un ka tas ir daļa no secīgu skaitļu
virknes (squence), un tas var tikt salīdzināts ar citiem
skaitļiem (Emerson, 2010).

Raksturīgi,ka skaitļa izjūta kā spēja izprast skaitļu

nozīmi, piemīt un attīstītās pirms formālās izglītības
uzsākšanas ļoti agrīnā stadijā (Jiménez-Fernández, 2016).

Apgūt skaitli nozīmē saprast, kas ir skaitlis un kā

skaitlis salīdzināms ar citiem skaitļiem (Emerson, 2010).
Ar skaitļu apguvi saistītās sākotnējās
prasmes ietver

◦ lieluma salīdzināšanu,

◦ skaitīšanu,

◦ zināšanas par skaitļiem,

◦ skaitļu sastāvu jeb kombinācijas (Geary et al., 2012; Jordan &

Hanich, 2003; Navarro et al., 2012; Vukovic, 2012; Nelson, Powell, 2018).
Skaitļu izjūtas attīstības posmi
1. vispārēja skaitļa izjūtas attīstība – iedzimta spēja atšķirt
vienu elementu un vairākus elementus;

2. verbāla skaitļa izjūtas attīstība – spēja saistīt daudzumu ar

konkrētu vārdu;

3. simboliska skaitļa izjūtas attīstība – spēja saistīt daudzumu

ar noteiktu skaitli;

4. skaitļu secības jeb skaitļu virknes attēlojuma attīstība –

spēja pēc kārtas attēlot skaitļus uz iedomātas skaitļu ass
vai stara (Jiménez-Fernández, 2016).
Skaitļu apguves modelis
Skaitlis 3 un interaktīvie
materiāli
• Uzzīmē to, kas ir 3!
• Atrodi, kur ir 3!
• Skaitlis 3 skaitļa karte
• Atrodi 3 avīzē!
• Saliec 3 attēlu!
• Uzraksti 3
• Uzcel skaitļa 3 mājas!
• Ieliec maka naudu!
• Salīdzini!
Skaitlis, cipars 3
 Skaitlis, cipars 3
• Bērni zīmē vai žurnālos, kalendāros atrod objektus,
kuri raksturo skaitli 3, piem., 3 puķes, 3 grāmatas u.c.
Zīmējumus vai attēlus apkopo „Skaitlis 3”
grāmatā/albūmā.

• Bērni ar aizvērtām acīm tausta aukliņu, uz kuras

uzsieti 3 mezgli, un nosaka sataustīto mezglu
daudzumu. Pēc tam bērni sasien tik mezglus, cik
nosauc vai rāda ar 1, 2 vai 3 kartiņu.

• Bērni, izmantojot krāsaino skaitļu modeļus, būvē

skaitļa 3 māju. Ar skaitļa 3 mājas palīdzību bērni
vizualizē un nosauc skaitļa 3 sastāvu: 1 un 2, 2 un 1,
1 un 1 un 1.
Skaitlis, cipars 3

Bērni no 3 vienāda garuma kociņiem, piem.,

kokteiļa salmiņiem, izdomā un izliek
dažādus objektus.

Bērni sastājas aplī un plaukšķina skaitļu

virkni no 1 līdz 3 augošā un dilstošā secībā.
Pirmais bērns sasit plaukstas 1 reizi, otrais-
divas reize, bet trešais- 3 reizes, ceturtais- 2
reizes utt.
 Skaitlis, cipars 3
• Bērni orientējas plaknē- rūtiņu lapā pēc dotiem
norādījumiem., piem.,3 rūtiņas uz augšu, 3 rūtiņas
pa labi, 3 rūtiņas uz augšu, 3 rūtiņas pa labi, 3
rūtiņas uz leju, 3 rūtiņas pa labi, 3 rūtiņas uz leju,
3 rūtiņas pa labi utt.

• Bērni iepazīst trijstūri veidojošos elementus: 3

malas un 3 virsotnes. Pēc tam veido trijstūri no
salmiņiem (malas) un plastilīna (virsotnes). No
izveidotiem trijstūriem izvieto kopīgu ornamentu.

• Bērni veido aplikāciju no dažāda veida un lieluma

trijstūriem.
Skaitlis, cipars 3
• Bērns avīzēs, žurnālos, citos publicētos
materiālos atrod un ar flomāsteru apvelk ciparu 3.
Katru atrasto ciparu aizstāj ar simbolu- paņem tik
pat podziņas un salīdzinot noskaidro, kuram
izdevies atrast visvairāk ciparus 3.

• Bērni izliek 3 no dažādiem materiāliem: zīlēm,

pērlītēm, burkāniem u.c., kā arī izveido no
plastilīna vai diega pavediena, stieplītes.

• Bērni uz lapas uzraksta ciparu 3, tad to izrotā vai

pārveido tā, lai parādītu līdzību ar kādu
priekšmetu vai dzīvu būtni.
Skaitlis, cipars 3
Bērni min mīklas ar skaitli 3:
◦ Trīs kundziņi sēd vienā krēsliņā (āboliņš);
◦ Visi kungi novelk svārkus, trīs vien nenovelk
(priede, egle, kadiķis).
Bērni klausās tautasdziesmas ar skaitli 3:
Skaitlis, cipars 3

Bērni klausās pasakas ar skaitli 3:

Grupu darbs

Izmantot Skolotāja grāmatas atbalsta

materiālus
Izplānot skaitļa apguves nodarbību
Uzrakstīt izplānoto nodarbību
Prezentēt nodarbību
Skaitlis, cipars 5
Skaitlis, cipars 7
Skaitlis, cipars 8
Nulle
Cipara rakstība

http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/
dokumenti/metmat/
mat_prasm_attist_saksk/
Matematika_gala.pdf

39.lpp.
Pāra skaitļi, nepāra skaitļi
 Pāra skaitļi, nepāra skaitļi

• Bērni, darbojoties ar sīko skaitāmo materiālu,

iegūst pāra skaitļu un nepāra skaitļu virknes. Bērni
paņem tik kastaņus, cik pedagogs rāda ar skaitļu
kartiņu, un saliek tos pa pāriem. Ja izdodas visus
kastaņus salikt pāros, skaitļa kartiņu novieto galda
labajā pusē, ja neizdodas visus salikt pāros- skaitļa
kartiņu novieto galda kreisajā pusē. Tad noskaidro,
ka galda labajā pusē atrodas skaitļi, kuru
priekšmetus varēja salikt pāros- pāra skaitļi, bet
galda kreisajā pusē, nevarēja izveidot pārus- nepāra
skaitļi. Pāra un nepāra skaitļu kartiņas izvieto
augošā secībā, iegūstot pāra un nepāra skaitļu
virknes.
Pāra skaitļi, nepāra skaitļi
• Bērni pārloka papīra lapu uz pusēm un iegūst
tabulu ar divām ailēm: pāra skaitlis un nepāra
skaitlis. Pedagogs rāda skaitāmo materiālu,
piem., monētu modeli/ krāsaino skaitli/domino
kauliņu u.c. un bērni aizpilda tabulu, ieliekot tajā
skaitļa kartiņu

• Bērni zīmē vai žurnālos, kalendāros atrod

objektus, kuri raksturo pāra skaitli, piem., desmit
santīmu monēta, divas acis u.c. Zīmējumus vai
attēlus apkopo „Pāra skaitlis” grāmatā/albūmā.
Līdzīgi darbojas, veidojot grāmatu/albūmu
„Nepāra skaitlis”
Komutatīvā īpašība
Komutatīvā īpašība
• Bērni pārliecinās par komutatīvās īpašības esamību,
sasienot mezgliņus uz auklas. No sākuma sasien 3
mezgliņus un pēc attāluma vēl 2 mezgliņus. Izliek
iegūto summu ar skaitļu kartiņām. Pēc tam apgriež
otrādi auklu, iegūstot 2 mezgliņus un 3 mezgliņus, ko
izliek ar skaitļu kartiņām. Līdzīgi darbojas, sasienot
citas mezgliņu kombinācijas, piem., 4 un 3; 1 un 2. Pēc
tam bērni pedagoga vadībā izvirza vispārinājumu: ja
saskaitāmos maina vietām, summa nemainās.
• «Esi uzmanīgs!» Rotaļu veic pāros. Katrs pāra
dalībnieks pagatavo tabulu — pārloka papīra lapu uz
pusēm. Katrs bērns izvelk divas skaitļu kartītes un
tabulas kreisajā pusē (1. ailē) iezīmē atbilstošu
priekšmetu skaitu, 2. ailē ieraksta saskaitīšanas darbību.
Tad pāra dalībnieki samainās ar tabulām, un otrs pāra
dalībnieks uzraksta darbību, mainot saskaitāmos vietām.
 Komutatīvā īpašība
Bērni ar aizvērtām acīm iztausta mezgliņu
skaitu un izvietojumu uz auklas. Izliek ar
skaitļu kartiņām mezglu kombināciju. Līdzīgi
darbojas, apgriežot auklu otrādi.

«Balss un atbalss» Bērni izlozē kartītes 1 + 2,

2 + 1, 3 + 1, 1 + 3, 4 + 1, 1 + 4, 3 + 2, 2 + 3 ,
5 + 4, 4 + 5, 7 + 2, 2 + 7, 2 + 8, 8 + 2 un brīvi
pārvietojas pa telpu. Spēles vadītājs dod
signālu «Atrodi!», un dalībnieki meklē savu
pāri.
Par ... vairāk, par ... mazāk
Par ... vairāk, par ... mazāk
Bērni, izmantojot krāsaino skaitļu
modeļus, gūst priekšstatu par terminiem
„par … vairāk, par … mazāk”. Bērni
paņem krāsainā skaitļa modeli, piem., 5.
Arī pedagogs paņem tāda paša krāsainā
skaitļa modeli un saka: „Man ir tikpat un
vēl 2 (paņem krāsainā skaitļa modeli).
Man ir par 2 vairāk.”
Par ... vairāk, par ... mazāk
Bērni izliek sīko skaitāmo materiālu vai
krāsaino skaitļu modeļus atbilstoši
dotajam nosacījumam.
Par ... vairāk, par ... mazāk
• Bērni izgatavo tabulu, salokot papīra lapu 3 daļās.
Katrai tabulas ailei uzraksta tās nosaukumu. Rotaļas
vadītājs norāda doto elementu daudzumu ar skaitļu
kartīti, krāsaino skaitļu modeli, monētu vai
skaitāmo materiālu. Bērni aizpilda atbilstošo tabulas
aili — uzliek, piemēram, skaitāmo materiālu. Pēc
tam pedagogs demonstrē skaitļu kartīti, kura norāda
«par cik mazāk», un bērni papildina ailes virsrakstu,
uzliekot norādīto skaitļu kartīti. Pēc tam tabulas ailē
bērni izliek krāsaino skaitļu modeļus vai skaitāmo
materiālu atbilstoši iegūtajam skaitlim. Līdzīgi
darbojas ar otru tabulas aili
Papildus darbam
Bērni plastmasas sulu glāzītēs, uz kurām
uzrakstīts cipars (0-10), ievieto skaitāmo
materiālu atbilstoši dotajam ciparam, piem., uz
glāzītes cipars 5- bērni ievieto glāzē 5 pogas.

Bērni nostājas aplī un met viens otram bumbu

ar jautājumiem, piem., kāds skaitlis atrodas
starp 2 un 4, kāds ir skaitļa 5 sekojošais skaitlis,
kurš ir 8 iepriekšējais skaitlis u.c. Bērns noķer
bumbu, atbild uz jautājumu un uzdod nākošo
jautājumu. Neprecīzas atbildes gadījumā, bērns
izstājas no spēles vai dod ķīlu.
Papildus darbam
• Bērni sagatavo un citiem uzdod skaitļu mīklu:
man pavisam ir 7 pogas, cik pogas paslēptas zem
plaukstas?

• Bērns uzzīmē savu iecienītāko svētku kārumu,

izmantojot ģeometrijas elementus: riņķi, trijstūri,
četrstūri, punktu, nogriezni. Pārējie bērni mēģina
uzminēt uzzīmēto kārumu.
Papildus darbam
• Bērns doto vai izlozēto izteiksmi (2+5, 4+4,
6+2, 4+2, 1+0, 6-1, 7-2, 6-3, 3-0, 8-8)
atrisina, izliekot to ar sīko skaitāmo
materiālu, piem., izlozēta izteiksme 4-3, bērns
izliek 4 zīles, noņem 3, paliek 1 zīle. Iegūtās
izteiksmes iespējams atrisināt galvā, pēc tam
risinājuma precizitāti pārbauda, izliekot
izteiksmi ar sīko skaitāmo materiālu.

• Bērni atrisina izteiksmes, kuru darbības

locekļi tiek iegūti no auklas ar dažādām
„mezgliņu” kombinācijām.
Papildus darbam
• Bērni izlozē domino kauliņu. Tajā redzamās ripiņu
konfigurācijas izsaka kā darbības locekļus
aritmētiskai darbībai, kuru atrisina, izliekot ar
kartiņām.

• Bērni izlozē divus monētu vai banknošu modeļus.

Tos izsaka kā darbības locekļus aritmētiskai
darbībai, kuru atrisina, izliekot ar kartiņām.
 2+2=4, 2-2=0

• Bērni met bumbu (kamolu) uz tāfeles vai grīdas

uzzīmētā mērķī divas reizes un nosauc iegūtos
skaitļus. Pārējie bērni atrisina summas, izliekot ar
skaitāmo materiālu un ciparu kartiņām. Līdzīgi
aprēķina starpības. Piem., 3+3=6 un 3-2=1
Lineāls, cm
Lineāls, cm
Bērni iepazīst jaunu mērinstrumentu- lineālu.
Vēlams akcentēt dzīvesdarbības situācijas,
kurās izmantojams lineāls, piem., celtniecībā
u.c. Bērni iemācās novilkt taisni ar lineālu.

Uz baltas lapas bērni uzzīmē vai apvelk kādu

siluetu, kuru iekrāso ar zīmuli un lineālu,
ievelkot tajā taisnes, bet pārējo lapas
laukumu iekrāso, mainot taisnes virzienu.
 Lineāls, cm
• Lineāls izmantojams, lai noteiktu objekta garumu.
Bērni iepazīst garuma vienību centimetrs, tā
attēlojumu uz lineāla, ka arī centimetra saīsināto
apzīmējumu „cm”. Vēlams pievērsts bērnu
uzmanību tam, kā lineālu novieto pie objekta,
nosakot tā garumu- nulles atzīme pie objekta
kreisās malas un nolasa ciparu objekta labajā
pusē. Pēc tam bērni mēra dažādus objektus,
nosakot to garumu, piem., zīmuli, līmlapiņu,
papīra sloksnītes. Mērīšanai vēlams izvēlēties
objektus, kuru garums nosakāms pilnos
centimetros.
• Bērni uz zīmēšanas lapām, izmantojot lineālu un
parasto zīmuli, zīmē ainavu. Katrai ainavas
objekta līnijai iespējams pierakstīt garumu
centimetros. Tad darbu izkrāso. Piemēram,
Vesels, puse
Vesels, puse
 Vesels, puse
• Bērni zīmē vai žurnālos, kalendāros atrod
objektus, kuri raksturo terminu „Vesels”,
piem., maizes klaips, ābols u.c. Zīmējumus
vai attēlus apkopo „Vesels” grāmatā/albūmā.
Līdzīgi darbojas, veidojot grāmatu/albūmu
„Puse”- atrod objekta attēlu, to pārloka uz
pusēm, iegūstot divas vienādas daļas jeb
puses.
• Bērns pārloka lapu uz pusēm, iegūstot tabulu
ar divām ailēm: vesels un puse. Tabulu bērns
aizpilda atrodot un ielīmējot vai iezīmējot
terminus „vesels, puse” raksturojošus attēlus.
 Vesels, puse
• Bērni, pārlokot taisnstūri, riņķi, trijstūri, sadala tos uz pusēm dažādi.
Bērni sagriež figūras pa locījuma līnijām. Pēc tam no iegūtajiem
figūras gabaliem veido aplikāciju/kolāžu „Vesels un puse”. No
iegūtajām ģeometrisko figūru pusēm iespējams aplicēt ornamentu.

• Bērni pedagoga vadībā atrisina problēmsituāciju- kā sadalīt 8

konfektes diviem bērniem? Bērni kopā ar pedagogu 8 konfektes
sadala divās daļās jeb uz pusēm, izliekot 2 kaudzītēs- vienam, otram,
vienam, otram utt.

• Uzdevumā dotos priekšmetus bērni dala uz pusēm, izmantojot sīko

skaitāmo materiālu. Paņem tikpat kastaņus, cik zemenes. Iegūtos
kastaņus dala uz pusēm pakāpeniski-noliek vienu kastani galda labajā
pusē, tad noliek kastani kreisajā pusē, atkal – labajā pusē utt. līdz visi
kastaņi sadalīti. Pēc tam izskaita, cik kastaņu katrā pusē.
Pulkstenis
Pulkstenis
• Bērni grupē pulksteņus pēc veida: mehāniskie,
elektroniskie un smilšu pulksteņi, ka ari pēc
formas: sienas, rokas pulksteņi.
• Bērni uz nelielām lapiņām uzzīmē viņu mājas
esošos pulksteņus, zīmējumus apkopo,
izveidojot diagrammu vai tabulu ar divām
ailēm: elektroniskie pulksteni un mehāniskie
pulksteņi. Pēc diagrammas veidošanas, veic
analīzi, noskaidrojot, kādu pulksteņu ir
visvairāk, kādu vismazāk vai vienādā
daudzumā.
Pulkstenis
Bērni žurnālos, kalendāros atrod dzīves
situācijas, kuras nepieciešams zināt un
noteikt laiku pēc pulksteņa. Apkopojot
atrastās situācijas, bērni veido kolāžu vai
aplikāciju.
Bērni gūst priekšstatu par laika vienībām
„stunda, minūte”, kā arī šo laika vienību
atpazīšanu uz pulksteņa- mazais rādītājs
rāda stundas, bet lielais rādītājs- minūtes.
 Pulkstenis
• Bērni nosaka laiku dotajos pulksteņos, kā arī atliek
laiku pilnās stundās pulksteņa modeļos.

• Bērni izvirza varbūtību, ko un cik daudz var

paspēt izdarīt vienā minūtē, piem., izlasīt vienu
vārdu. Iespēju robežās izvirzītās varbūtības
pārbauda. Līdzīgi darbojas, izprotot laika vienību
1 stunda.

• Bērni pulksteņa modeļos attēlo pilnas stundās

dienas režīma posmus pirmsskolas izglītības
iestādē, piem., ārā ejam plkst. 11.00, pusdienojam
12.00 utt.
Pulkstenis
Bērni iespēju robežas attēlo pulksteņu
modeļos savu ģimenes locekļu dienas
darbībām atbilstošus laikus. Katram
izvēlētajam ģimenes loceklim paredzēts
viens pulksteņa modelis. Katrā pulksteņa
modelī bērns doto darbības veida laiku
attēlo vienādā krāsa, tad izvēlas citu
darbības veidu un citu krāsu, piem.,
pamostas — sarkana krāsa, ēd brokastis
— zila krāsa utt.
Paldies par uzmanību!

ineta.helmane@lu.lv