Starptautiskais tūrisms

MG 114. – 135.lpp
 Jēdzieni
• Tūrisms – personas darbības, kas saistītas ar
ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās
dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo
darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā
vienu gadu.
• Tūrists – persona, kura ceļo ārpus savas patstāvīgās
dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas
sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu
nakti un kuras ceļojuma mērķis nav algota darba
veikšana
Tūrisma un tūrista definīcijā tiek uzsvērtas četras
būtiskākās pazīmes, kas to atšķir no citiem
ceļojuma veidiem un procesiem:
• Ceļošana ir brīva pārvietošanās (ne ekonomisko, ne
politisko bēgļu plūsmas nav tūrisms)
• Tūrisms ir pagaidu ceļojums ārpus savas dzīvesvietas (pie
tūristiem nepieskaita imigrantus, kuri ieradušies citā
valstī ar nolūku palikt)
• Tūrisms aptver tos ceļojumus, kuros tūrists ārpus mājām
pavada vismaz vienu diennakti, bet nepaliek ilgāk par
gadu
• Ceļojuma nolūks ir atpūta, darījumi, mācības, radu vai
draugu apciemojums, bet ne algota darba veikšana
 Tūrisma attīstības pozitīvās sekas
• Jaunas darba vietas
• Saimniecības daudzpusības veicināšana
• Valūtas ienākumi
• Izglītības un redzesloka paplašināšana
• IKP pieaugums
• Dabas un kultūras mantojuma saglabāšana
• Infrastruktūras attīstība
• Valodu, kultūru u.c. barjeru samazināšana
• Vietējo resursu izmantošana
• Globālās sabiedrības rašanās
 Starptautiskais tūrisms
• Tūristu skaits pasaulē tuvojas 1 miljardam
• Attīstījusies ceļojumu un tūrisma nozare, kurā nodarbināti
apmēram 238 miljoni strādājošo un veido aptuveni 10%
no pasaules kopprodukta
• Tūrisms:
– Ekonomisks process
– Dažādas tūristu aktivitātes ceļojumu laikā un tūrisma vietās
– Saimniecības nozare
• Tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami vairāki
pakalpojumi – naktsmītnes, ēdināšana, transports, valūtas
maiņa, izklaides iespējas u.c.
 Tūrisma veidi
• Pēc tūrisma norises valsts izšķir:
– Vietējais tūrisms (ceļojumi pa savu valsti)
– Izejošais tūrisms (ceļojumi uz ārvalstīm)
– Ienākošais tūrisms (ārvalstu tūristu ceļojumi kādā
citā valstī)
 • atpūtas
Rekreatīvais • dziednieciskais

Izziņas • kultūras

• darījumu
Lietišķais • zinātniskais
Tūrisma veidi • radu apmeklējums
pēc ceļojuma Etniskais • etniskās dzimtenes
apmeklējums
motīva
Reliģiskais
• sporta
Aktīvais • medību un
makšķerēšana

Ekotūrisms
 Tūrisma veidi pēc motīva
• Tūrisma statistika liecina, ka dominē trīs
starptautisko ceļojumu veidi
– Darījumu (biznesa) tūrisms
– Atpūtas/izklaides tūrisms
– Ceļojumi, kuru motīvs ir apciemot radus un draugus
• Nozīmīgi ir arī tādi veidi kā kultūras, izglītojošais
(izziņas), lauku, dziednieciskais, piedzīvojumu,
zinātniskais, sporta tūrisms
 Visā tūrisma procesā ir iesaistīti arī tīrs
ģeogrāfiskie elementi:
• Tūristu dzīvesvieta, kurā rodas pieprasījums pēc
tūrisma produktiem un pakalpojumiem
• Tūrisma vietas un rajoni, kuros atrodas tūrisma
objekti
• Tūristu pārvietošanās starp abiem rajoniem –
tūristu plūsmas

• Tāpēc līdz ar tūrisma attīstību, radās jauna ģeogrāfijas

zinātnes disciplīna – tūrisma ģeogrāfija
 Tūrisma ģeogrāfija
• Tūrisma ģeogrāfija – ģeogrāfijas apakšnozare, kas pēta tūrisma
resursu un tūrisma uzņēmumu izvietojumu un nozares telpisko
organizāciju, tūristu plūsmas un tūrisma ietekmi uz vidi

• Sākotnēji tūrisma ģeogrāfi pētīja un raksturoja

– Tūrisma attīstības priekšnoteikumus dažādās valstīs
– Tūrisma pieprasījumu un piedāvājumu
– Tūrismu plūsmas
– Tūrisma veidotās ainavas
• Mūsdienās liela vērtība tiek pievērsta
– tūrisma attīstībai dažādās vidēs (pilsētās, laukos, kalnos, piekrastēs,
attīstības un attīstītās valstīs)
– Tūrisma ietekmes pētījumiem, it sevišķi tūrisma ietekmei uz dabas
vidi un sabiedrību
 Tūrisma vieta jeb galamērķis
• Tūrisma vieta jeb galamērķis ir valsts, reģions,
pilsēta vai cita vieta, kas piesaista tūristus, kuri
tur pavada lielāko daļu ceļojuma laika un veic
dažādas tūrisma aktivitātes
 Pasaulē apmeklētākās tūrisma vietas

• Lielās pilsētas, kurās ir daudz kultūrvēsturisko

objektu – Parīze, Londona, Venēcija, Roma u.c.
• Kūrorti Vidusjūras piekrastē
• Kalnu slēpošanas centri Alpos
• Iepirkšanās pilsētas – Ņujorka, Milāna, Berlīne
• Reliģisko svētceļojumu vietas – Fatima, Aglona
• Salas – Krēta, Sāremā
• Izklaides un kazino tūrisms – Lasvegasa,
Montekarlo
Tūrisma attīstības priekšnoteikumi

MG 116. – 121.lpp